viņpus
viņpus prievārdisks; apstākļa vārds; parasti kopā ar: lietvārds, datīvs vai lietvārds, ģenitīvs
Lietojuma biežums :
1.Otrā, pretējā pusē, citā pusē; viņpusē; viņā pusē.
1.1.Norāda uz objektu, salīdzinājumā ar kuru (kas) atrodas, noris tālāk no kā (piemēram, vērotāja).
2.lieto: pareti Norāda uz laikposmu, laika momentu, kam seko cits laikposms, laika moments.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kā mūsu hokeja vai basketbola leģendas viņpus okeānam šonakt nospēlējušas spēli.
- Dažas dienas vēlāk tie abi viņpus Namedas kameras durvīm svilina žurku.
- Ārā joprojām sniga, un viņpus parkam varēja samanīt slidotavas uguntiņas.
- Taču šo pastorālo ieliņu turpinājums viņpus gatvei palika diemžēl analītiski neizvērtēts.
- Kara laikā tika sabombardēti arī tilti un ēkas viņpus upei.