klintājs
klintājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | klintājs | klintāji |
| Ģen. | klintāja | klintāju |
| Dat. | klintājam | klintājiem |
| Akuz. | klintāju | klintājus |
| Lok. | klintājā | klintājos |
1.Vieta, kur ir daudz klinšu; klinšaina augstiene.
2.Mākslīgs akmeņains ainavas veidojums (piemēram, dekoratīvā dārzā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Radons izdalās no zemes dzīlēm, mēdz būt klintājos, grants, akmeņu, šķembu ieguves vietās, arī būvmateriālos.
- Pēc manas mātes nāves tēvs iegrimst klusēšanā un daudz klejo pa klintāju; dažkārt es viņu nesatieku pat vairākas dienas.
- Itin viss līgojas bez mitas: zeme, Kaukāza klintāji, Ēģiptes piramīdas, – un zvāļojas kopā ar visu citu, arī ar sevi.
- Bet, kad pēc retajām, toties izšķērdīgajām un izslāpušās zemes gaidīt gaidītajām negaisa lietusgāzēm kalnus atkal sāk tveicēt nežēlīgā saule – izvējotajās klintāju smailēs sākas nogruvumi.
- Īpaši jutīgi ir akmeņainā substrātā ( klintāja un laukakmeņiem, kā arī jaukta substrāta) veidojušies biotopi.