Ķīšukalns
Ķīšukalns īpašvārds, vietvārds
Pilskalns Zvirgzdenes pagastā, Lielā Ludzas ezera ziemeļaustrumu krasta pussalā, 3 pusēs stāvas, 14 m augstas nogāzes, austrumu pusē tas norobežots ar 5 m augstu valni un 2 m dziļu grāvi, plakums – ~75-80 x 35-40 m, bijis apdzīvots 8.-13. gs., bet daži atradumi norāda, ka tas ticis izmantots jau pirms mūsu ēras; Jeršovka; Ķīšu pilskalns.
Avoti: LE1, La1
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ap 1939. gadu Ķīšukalna dienvidu pakājē apmetnē izarts 173,2 g smags sudraba kaklariņķis, kas glabājas Latvijas Vēstures muzejā Rīgā.
- Neolīta ( 5.-2. gt. vidus pr. Kristus) apmetnes Lielā Ludzas ezera Budjankas pussalā un Jurizdikas ragā, tāpat Ķīšukalna pilskalns ( saukts arī par Šelupinku vai Jeršovkas pilskalnu) un kapulauks, liecina par Ludzas apkārtnes nepārtrauktu apdzīvotību.
- Neolīta ( 5.-2. gadu tūkstoša vidus pr. Kristus) apmetnes Lielā Ludzas ezera Budjankas pussalā un Jurizdikas ragā, ko 1959. gadā pētījis Rauls Šnore, tāpat Ķīšukalna pilskalns ( saukts arī par Selupinku vai Jersovkas pilskalnu) un kapulauks, ko pētījusi Elvīra Šnore, liecina par Ludzas apkārtnes nepārtrauktu apdzīvotību.
- Ap 1939. gadu Ķīšukalna dienvidu pakājē apmetnē izarts sudraba kaklariņķīs ( sver 173,2 g).