Rudens versija 2025
412 004 šķirkļi
plaukšķis
plaukšķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
 Vsk.Dsk.
Nom.plaukšķisplaukšķi
Ģen.plaukšķaplaukšķu
Dat.plaukšķimplaukšķiem
Akuz.plaukšķiplaukšķus
Lok.plaukšķīplaukšķos
plaukšis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; lieto: retākLocīšana
 Vsk.Dsk.
Nom.plaukšisplaukši
Ģen.plaukšaplaukšu
Dat.plaukšimplaukšiem
Akuz.plaukšiplaukšus
Lok.plaukšīplaukšos
Īslaicīgs, dobjš, spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
Stabili vārdu savienojumiPlaukšķis (karburatorā).
  • Plaukšķis (karburatorā) vārdkoptermins; joma: tehnika šāvienam līdzīga skaņa karburatorā, kas parasti rodas, uzsprāgstot degvielas tvaikiem ārpus cilindra vai sprādzienam cilindrā izplūstot ārpus tā pa neaizvērušos vārstu
Avoti: LLVV, TK-81#1/1091
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Uz skatuves kaut kas ieīdējās, nožagojās, un atskanēja plaukšķis.
  • Sastingušo klusumu pāršķēla divi klusināti plaukšķi.
  • Viņa ar plaukšķi aizsit grāmatu ciet.
  • Dzēra, dzēra, ūdens ruka, taču tad atskanēja spalgs plaukšķis un Brašavai pāršķēlās vēders.
  • ar skaņu plaukšķi!