plaukšis
plaukšis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | plaukšis | plaukši |
| Ģen. | plaukša | plaukšu |
| Dat. | plaukšim | plaukšiem |
| Akuz. | plaukši | plaukšus |
| Lok. | plaukšī | plaukšos |
1.Īslaicīgs, dobjš, spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
2.apvidvārds Troksnis, kas rodas sasitot plaukstas.
4.apvidvārds Parastā plaukšķene ("Silene vulgaris").
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- «Uzdod tik plaukši uz vajadzīgāko miesas daļu, te tev visa audzināšana,» iejokojas vēlreiz jaunais cilvēks.