plaukšēt
Lietojuma biežums :
plaukšēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Radīt īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni (piemēram, par ko plakanu, arī šķidru, kas atsitas, sitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
2.apvidvārds Pļāpāt, tenkot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri