plaukšķis
plaukšķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | plaukšķis | plaukšķi |
| Ģen. | plaukšķa | plaukšķu |
| Dat. | plaukšķim | plaukšķiem |
| Akuz. | plaukšķi | plaukšķus |
| Lok. | plaukšķī | plaukšķos |
plaukšis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; lieto: retākLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | plaukšis | plaukši |
| Ģen. | plaukša | plaukšu |
| Dat. | plaukšim | plaukšiem |
| Akuz. | plaukši | plaukšus |
| Lok. | plaukšī | plaukšos |
Īslaicīgs, dobjš, spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
Stabili vārdu savienojumiPlaukšķis (karburatorā).
- Plaukšķis (karburatorā) vārdkoptermins; joma: tehnika — šāvienam līdzīga skaņa karburatorā, kas parasti rodas, uzsprāgstot degvielas tvaikiem ārpus cilindra vai sprādzienam cilindrā izplūstot ārpus tā pa neaizvērušos vārstu
Avoti: LLVV, TK-81#1/1091
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Uz skatuves kaut kas ieīdējās, nožagojās, un atskanēja plaukšķis.
- Sastingušo klusumu pāršķēla divi klusināti plaukšķi.
- Viņa ar plaukšķi aizsit grāmatu ciet.
- Dzēra, dzēra, ūdens ruka, taču tad atskanēja spalgs plaukšķis un Brašavai pāršķēlās vēders.
- ar skaņu plaukšķi!