vīpsna
vīpsna sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vīpsna | vīpsnas |
| Ģen. | vīpsnas | vīpsnu |
| Dat. | vīpsnai | vīpsnām |
| Akuz. | vīpsnu | vīpsnas |
| Lok. | vīpsnā | vīpsnās |
1.Smaidam līdzīgs sejas daļu (lūpu, vaigu) kustību kopums, raksturīga izteiksme, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko; smīns.
2.Ironija, nievīgums (piemēram, attieksmē pret ko).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es atļaušos ar tādu vieglu vīpsnu un bezrūpīgi skatīties uz to,
- Nopietnība, pat traģika un pēkšņi joks, vīpsna.
- Viņš rībināja uz mūsu pusi, un seja viņam jau kvēloja ņirdzīgā vīpsnā.
- — vēsturiskās dziesmas pasmieklam, tautas tērps vīpsnai.
- Kad pamanīju baronu, viņa lūpas bija sašķiebtas izbrīnītā vīpsnā.