krapšķis
krapšķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | krapšķis | krapšķi |
| Ģen. | krapšķa | krapšķu |
| Dat. | krapšķim | krapšķiem |
| Akuz. | krapšķi | krapšķus |
| Lok. | krapšķī | krapšķos |
1.Īslaicīgs, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem.
2.apvidvārds Neveikls, vecs cilvēks vai dzīvnieks, īpāši vecs, liess zirgs.
3.apvidvārds Kampiens, tvēriens.
Avoti: LLVV, ME