Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šņākdams gāžas zemē piemilzušais mākonis, noliec palmu zarus, aplej mūs kā rumulēs.
- Lava manī piemilza ar briesmīgu tektonisku spiedienu.
- Es braucu, vaidot tāpat kā suns, jo man uz katru pedāļa minienu iesāpas piemilzušie augoņi uz kājas un dupša.
- Munjones krastos no plūškoku dzīvžogiem plūda spēcīga un reibinoša smarža, vīnogulāji nolīka no smagajiem ķekariem, kuros ogas vēl bija zaļas, taču jau piemilzušas un sulīgas, un zeltaina pārbagātība staroja laukos, bet namu sienas šķita būvētas no stingras, asiņu pilnas miesas, kurā ietetovētie lai dzīvo!
- Lielākoties Maurs asinīm pieplūdušām acīm blenza tukšumā un klusēja; taču pietika ar vismazāko kairinājumu, kādu troksni koridorā, viņam uzdotu jautājumu, neuzmanīgu pieskaršanos viņa lielajām pēdām, kas visiem aizšķērsoja ceļu, vai reimatisma sāpju dūrienu, un viņa iedubušās krūtis sāka cilāties kā jūra, kad tā piemilst vētrā, un atkal tika iedarbināts lāstu mehānisms.