pieminēt
pieminēt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | pieminu | pieminam | pieminēju | pieminējām | pieminēšu | pieminēsim |
2. pers. | piemini | pieminat | pieminēji | pieminējāt | pieminēsi | pieminēsiet, pieminēsit |
3. pers. | piemin | pieminēja | pieminēs |
Pavēles izteiksme: piemini (vsk. 2. pers.), pieminiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pieminot (tag.), pieminēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pieminētu
Vajadzības izteiksme: jāpiemin
1.Pateikt, uzrakstīt (vārdu, nosaukumu u. tml.), parasti kādā sazināšanās norisē.
PiemēriEs pieminēju zilās puķītes māksliniecei un māksliniekam, un viņi abi teica, ka tās ir tik brīnumainas un tās nevarot noķert ar kameras aci.
- Es pieminēju zilās puķītes māksliniecei un māksliniekam, un viņi abi teica, ka tās ir tik brīnumainas un tās nevarot noķert ar kameras aci.
- Arī futbollaukums pēc vārdos neizteiktas vienošanās bija kļuvis par vietu, ko nedrīkst pat pieminēt.
- Sarunās ar mājiniekiem un kaimiņu sievām, gaidot autoveikalu, viņš šad tad Vijolīti garāmejot pieminēja.
- Te, protams, varēja aizdomāties arī par jau pieminētās omes jaunības gadiem.
2.transitīvs Atcerēties, saglabāt atmiņā.
PiemēriTomēr tagad sportisti par savu tā laika uzdrošināšanos tiek godināti un pieminēti ar labu vārdu.
- Tomēr tagad sportisti par savu tā laika uzdrošināšanos tiek godināti un pieminēti ar labu vārdu.
- Latvijas svētkos mēs pieminam tos, kas izcīnīja mūsu valsts neatkarību, taču vienlaikus domājam par nākotni.
- Viņš domā, ka Pēteris I nav bijusi tik smalka un harmoniska personība, lai Alūksnē viņu pieminētu ar kādām zīmēm.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit