piemilzt
piemilzt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piemilstu | piemilstam | piemilzu | piemilzām | piemilzīšu | piemilzīsim |
| 2. pers. | piemilsti | piemilstat | piemilzi | piemilzāt | piemilzīsi | piemilzīsiet, piemilzīsit |
| 3. pers. | piemilst | piemilza | piemilzīs | |||
Pavēles izteiksme: piemilsti (vsk. 2. pers.), piemilstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piemilstot (tag.), piemilzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piemilztu
Vajadzības izteiksme: jāpiemilst
1.Pietūkt (piemēram, rodoties zemādas sastrutojumam, iekaisumam) – par ķermeņa daļām.
1.1.pārnestā nozīmē Ievērojami palielināties apjomā (par mākoņiem).
1.2.pārnestā nozīmē Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās (piemēram, vāja gaisma, tvaiki) – par telpu, apkārtni.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šņākdams gāžas zemē piemilzušais mākonis, noliec palmu zarus, aplej mūs kā rumulēs.
- Lava manī piemilza ar briesmīgu tektonisku spiedienu.
- Es braucu, vaidot tāpat kā suns, jo man uz katru pedāļa minienu iesāpas piemilzušie augoņi uz kājas un dupša.
- Munjones krastos no plūškoku dzīvžogiem plūda spēcīga un reibinoša smarža, vīnogulāji nolīka no smagajiem ķekariem, kuros ogas vēl bija zaļas, taču jau piemilzušas un sulīgas, un zeltaina pārbagātība staroja laukos, bet namu sienas šķita būvētas no stingras, asiņu pilnas miesas, kurā ietetovētie lai dzīvo!
- Lielākoties Maurs asinīm pieplūdušām acīm blenza tukšumā un klusēja; taču pietika ar vismazāko kairinājumu, kādu troksni koridorā, viņam uzdotu jautājumu, neuzmanīgu pieskaršanos viņa lielajām pēdām, kas visiem aizšķērsoja ceļu, vai reimatisma sāpju dūrienu, un viņa iedubušās krūtis sāka cilāties kā jūra, kad tā piemilst vētrā, un atkal tika iedarbināts lāstu mehānisms.