piemiņa
piemiņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | piemiņa | piemiņas |
| Ģen. | piemiņas | piemiņu |
| Dat. | piemiņai | piemiņām |
| Akuz. | piemiņu | piemiņas |
| Lok. | piemiņā | piemiņās |
1.Atcerēšanās; atmiņu kopums (par to, kas ir bijis).
PiemēriEs tač no tīras sirds, aizgājējas Darjas Antonovnas piemiņas dēļ!
- Es tač no tīras sirds, aizgājējas Darjas Antonovnas piemiņas dēļ!
- Koks zaļos, kuplos, augs un viņa piemiņa tam līdzi.
Stabili vārdu savienojumiGaiša piemiņa.
- Gaiša piemiņa kolokācija — atmiņas par ko labu, kas parasti saistīts ar mirušu cilvēku
1.1.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs, vienskaitlis Tāds, kas ir saistīts ar (kā) atceri, pieminēšanu un godināšanu.
PiemēriMirušo piemiņas dienā jūs aizdedzāt svecīti un — diezgan.
- Mirušo piemiņas dienā jūs aizdedzāt svecīti un — diezgan.
- Vēlāk pats apdāvināja delegācijas locekļus ar piemiņas medaļām un rožukroņiem.
- Apvienoto Nāciju sesijas priekšvakarā piedalījāmies 11. septembra upuru piemiņas vakarā.
2.Priekšmets vai pazīme, kas saistās ar kādu mirušu cilvēku, pagātnes notikumu, un tiek glabāti, lai to atcerētos.
PiemēriJo tie esot viņa nelaiķa tēva piemiņa, viņa sakrāti pulksteņi, visdārgākie no visdārgākajiem...
- Jo tie esot viņa nelaiķa tēva piemiņa, viņa sakrāti pulksteņi, visdārgākie no visdārgākajiem...
- Sālis palika neskarts kā zutis, vienīgi viņa tumsnējā kā tatāram sejā spīdēja pamaza, blāva rēta — piemiņa no šīs nakts.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit