piemīņāt
piemīņāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | piemīņāju | piemīņājam | piemīņāju | piemīņājām | piemīņāšu | piemīņāsim |
2. pers. | piemīņā | piemīņājat | piemīņāji | piemīņājāt | piemīņāsi | piemīņāsiet, piemīņāsit |
3. pers. | piemīņā | piemīņāja | piemīņās |
Pavēles izteiksme: piemīņā (vsk. 2. pers.), piemīņājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piemīņājot (tag.), piemīņāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piemīņātu
Vajadzības izteiksme: jāpiemīņā
Miņājot saspiest, padarīt blīvāku; piemīdīt1.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēc tam bedrīti aizmetu atkal ciet, nolīdzinu virspusi, piemīņāju, lai labāk nosēžas.
- Eibach: Zālīte arī pat nav piemīņāta.