prasts
prasts īpašības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | prasts | prasti |
Ģen. | prasta | prastu |
Dat. | prastam | prastiem |
Akuz. | prastu | prastus |
Lok. | prastā | prastos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
prasta | prastas |
prastas | prastu |
prastai | prastām |
prastu | prastas |
prastā | prastās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | prastais | prastie |
Ģen. | prastā | prasto |
Dat. | prastajam | prastajiem |
Akuz. | prasto | prastos |
Lok. | prastajā | prastajos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
prastā | prastās |
prastās | prasto |
prastajai | prastajām |
prasto | prastās |
prastajā | prastajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
prasti apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
1.Nepieklājīgs, rupjš.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
2.Piederīgs pie kāda zemāka sabiedrības slāņa; arī mazturīgs, nabadzīgs.
Stabili vārdu savienojumiPrastais (arī zemais) gals.
- Prastais (arī zemais) gals frazēma — tā vieta ap dzīru galdu, kur sēž mazturīgie, nabadzīgie ļaudis; mazturīgie, nabadzīgie ļaudis, kas sēž ap šādu dzīru galda galu
3.Neizskatīgs, negaumīgs (piemēram, par priekšmetiem, telpām).
3.1.Nekvalificēts, vienkāršs (par darbu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa Jāņa vecākiem likusies nedaudz par prastu, tomēr jaunie apprecējušies.
- Mūsu sabiedrība vēl ir daudz jāaudzina, lai tualetēs prastu uzvesties.
- – Bet tas taču ir visprastākais materiālisms, – iesaucās Filozofs.
- — Koļa izlīdzas ar tik prastu atrunu, ka nelabi metas.
- — Čekisti varbūt, bet prastie kruķi ķersta arī pa gaismu.