prastība
prastība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | prastība | prastības |
| Ģen. | prastības | prastību |
| Dat. | prastībai | prastībām |
| Akuz. | prastību | prastības |
| Lok. | prastībā | prastībās |
3.Vispārināta īpašība → prasts3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vot, kas par prastību!”
- Kad viņa teica, ka nevajag uz katru Preses balli jaunu kleitu, bet pārējie smēja, ka viņa kaut kādu prastību sludina.
- Mācītājs H. Jesifers: “ Patīkamo iespaidu galīgi samaitā “ Ķēves dēls Kurbads” ar savām īpatnībām, kuras gan pareizāk apzīmēt par prastībām.
- ( Ne velti bijusī eirokomisāre Daļa Grībauskaite, atvainojos par savu prastību, Lietuvas prezidentes amatā rīkojas tik enerģiski, it kā būtu " norāvusies no ķēdes".
- Joku luga " Trīnes grēki" sarakstīta un uzvesta 1896. gadā, un kritikas vērtējums toreiz ir bargs: " Literāriskā ziņā ir prastība – sacerēt un laist tādu gabalu klajā, teātra mākslas ziņā atkal ir aplamība – tā ko vēl uzvest uz skatuves.