prastums
prastums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | prastums | prastumi |
| Ģen. | prastuma | prastumu |
| Dat. | prastumam | prastumiem |
| Akuz. | prastumu | prastumus |
| Lok. | prastumā | prastumos |
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet viņam pēkšņi sagribējās šo amerikānisko prastumu, pompozitāti un gigantismu.
- It kā pasaules uzskata obligāta prasība būtu prastums, nekompetence un elementāra nepieklājība.
- , jo skaidrāk ir redzams " revolūcijas" vārgums, aprobežotība un prastums. "
- LPSR galvaspilsētas Modeļu nama direktrisi šāds nebijis prastums šokē: velciet tak telpās šļāpas nost!
- Viņš savu tēlu veido XX prastumā, aprobežotībā, paradoksāli izejot cauri dažādiem XX noskaņu stāvokļiem.