prast
prast 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | protu | protam | pratu | pratām | pratīšu | pratīsim |
| 2. pers. | proti | protat | prati | pratāt | pratīsi | pratīsiet, pratīsit |
| 3. pers. | prot | prata | pratīs | |||
Pavēles izteiksme: proti (vsk. 2. pers.), protiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: protot (tag.), pratīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: prastu
Vajadzības izteiksme: jāprot
1.transitīvs, sintaktiskā funkcija: modāls modificētājs vai patstāvīgs darbības vārds Būt ar tādām zināšanām, iemaņām, prasmi, ka spēj veikt (kādu darbību, uzdevumu u. tml.).
PiemēriNeprotu rakstīt, neprotu.
- Neprotu rakstīt, neprotu.
- Pat lasīt cik necik jāprot,- Asja ir aizvainota.
- Jā, dejot aktieri prata.
1.1. Būt ar tādām zināšanām, iemaņām, ka spēj runāt, lasīt (kādā valodā), saprast tekstus (tajā).
PiemēriEiropā un Amerikā katrs cilvēks prot angļu valodu.
- Eiropā un Amerikā katrs cilvēks prot angļu valodu.
- Protams, mēs visi pratām krieviski, tāpat arī viņa.
Stabili vārdu savienojumiProtama lieta.
- Protama lieta sarunvaloda, kolokācija — tas, kas ir pilnīgi saprotams, nerada šaubas
2.intransitīvs, sintaktiskā funkcija: modāls modificētājs vai patstāvīgs darbības vārds Spēt, varēt; mācēt2.
Piemēri— Kad mēs ienācām, viņi sēdēja pie galda un vecaistēvs smējās, ka ciemiņi protot īsto laiku notrāpīt.
- — Kad mēs ienācām, viņi sēdēja pie galda un vecaistēvs smējās, ka ciemiņi protot īsto laiku notrāpīt.
- Mierināju viņas, kā nu pratu, un norunājām satikties vakariņās viesnīcas restorānā.
- Esam izdzīvojuši, jo pratām labāk par citiem nosargāt savas saknes, kā arī piemēroties nelabvēlīgajiem vēstures apstākļiem.
Stabili vārdu savienojumiKatrs bērns prot (arī māk, zina, var pateikt u. tml.). Katrs muļķis prot (arī spēj u. tml.).
- Katrs bērns prot (arī māk, zina, var pateikt u. tml.) idioma — saka par ko vispārzināmu, ļoti vienkāršu
- Katrs muļķis prot (arī spēj u. tml.) sarunvaloda — kurš katrs, ikviens prot (spēj u. tml.)
- Prast godu; prasties godu sarunvaloda — saprast, apzināties, ka (ko) turpināt nevar, arī ka (kur) ilgāk uzturēties vairs nevar
- Prast kaunu; prasties kaunu — rīkoties saskaņā ar noteiktām morāles normām
Avoti: LLVV, TWN
Piemēri valodas korpusos:šeit