Paplašinātā meklēšana

Meklējam prast.

Atrasts vārdos (30):

Atrasts vārdu savienojumos (2):

Atrasts skaidrojumos (410):

basta "Viss!", liekot saprast, ka saruna beigusies.
disleksija Afāzijas veids, kas izpaužas kā nespēja lasīt, saprast izlasīto; ātra noguršana lasot
timss Aizdomīgs, tāds, ko nevar saprast (piemēram, par norisi, situāciju)
intersekcionalitāte analītisks rīks, lai pētītu, izprastu un risinātu to, kā minētās kompleksās identitātes mijiedarbojas ar sociālo sistēmu un veido cilvēku sociālo lokāciju un pieredzi
Sv. Anselms Anselms no Kenterberijas (Anselm of Canterbury; 1033.-1109. g.) - itāļu teologs un filozofs, sholastikas pamatlicējs, kurš rakstīja: "Es necenšos saprast, lai varētu ticēt, bet ticu, lai varētu saprast."
apģist Apjaust, apjēgt, aptvert, saprast (parasti daļēji); noskārst
nožļeibt Apjaust, apjēgt, saprast
ieprāsnēties Apjēgt, saprast
apsatriekties Aprast
konteksts Apstākļu, notikumu, faktu u. tml. kopums, kas nepieciešams, lai saprastu (kā) nozīmi, jēgu
uzķert Aptvert, izprast (parādību, domu u. tml.)
atjēgt Aptvert, saprast
nozināt Aptvert, saprast; paredzēt
apstulbot acis apzināti maldināt, neļaut saskatīt patiesību; padarīt nespējīgu pareizi novērtēt, izprast u. tml.
izjust Apzināties, izprast (piemēram, kādu faktu) un pārdzīvot
sajēga Apzinātu, saprastu priekšstatu kopums; arī zināšanas, izpratne; jēga (2)
atjausties ar nojautu, izpratni atrast risinājumu; saprast
izgrauzties ar pūlēm lēni un pamatīgi izlasīt, izstudēt (ko), lai saprastu, apgūtu
rādīt ar savu izturēšanos, rīcību, runu likt saprast (piemēram, domu, atziņu)
uzsvilpt ar svilpienu dot (kādam) ziņu, likt saprast ko
subkortikālā afāzija artikulētas runas spējas zaudējums, lai gan saglabāta spēja lasīt, rakstīt un saprast teiktās frāzes; novēro subkortikālo nervu šķiedru bojājumu gadījumos
labi Atbilstoši noteiktām prasībām (ko darīt, veikt, prast, atrasties kādā stāvoklī)
čoknīties Atcerēties, saprast, apjēgt
pamosties kā no miega atjēgties, pēkšņi sākt ko saprast
apsapt atjēgties, saprast
sapt Atjēgties, saprast
atsapties Atjēgties, saprast; sapt
spēlēt Atskaņot mūziku ar mūzikas instrumentu; prast atskaņot mūziku ar mūzikas instrumentu
pārkost Atšifrēt; saprast
apķerties Attapties, saprast, apjēgt
satrikt Attapties, saprast; nākt pie samaņas
gaiša galva Attīstīts, vērīgs prāts, arī spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt
liberāls Brīvdomīgs, bez aizspriedumiem; tāds, kas spēj saprast un respektēt citu domas un jūtas
prast būt ar tādām zināšanām, iemaņām, ka spēj runāt, lasīt (kādā valodā), saprast tekstus (tajā)
likt būt par cēloni tam, ka (kāds) var, spēj (ko saprast, nojaust u. tml.)
brīnīties būt pārsteigtam (par ko neparastu, negaidītu, dīvainu); vērot neizpratnē, nesaprast
saderēt būt piemērotam, atbilstošam (viens otram, cits citam) pēc rakstura, uzskatiem, sabiedriskā stāvokļa u. tml.; arī saprasties (1)
lasīt būt tādam, kam piemīt spēja, prasme uztvert, saprast rakstu valodā (tekstu)
varēt būt tādam, kuram ir fiziska vai psihiska īpašība, šādu īpašību kopums, arī darbības, stāvokļa ievirze, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par dzīvām būtnēm); arī spēt (1), prast
turēt acis un ausis vaļā censties izprast situāciju, uzmanīgi sekot kaut kam, vērot, uzmanīties
meklēt kopēju valodu censties saprasties
meklēt kopīgu valodu censties saprasties
sekot Censties uztvert, saprast (ko)
skaidrošana centieni noskaidrot kādas dabiskas norises cēloni, izmantojot materiālās pasaules likumus un novērojumos gūtos konstatējumus; cenšanās izprast
fiziskas personas rīcībspēja cilvēka spēja patstāvīgi īstenot savas tiesības un juridiskos pienākumus, kā arī uzņemties juridisku atbildību par savas rīcības sekām (spēja saprast savas darbības nozīmi un spēja vadīt savu darbību)
gaišreģis cilvēks, kas spēj paredzēt, izprast
funkcionālais analfabēts cilvēks, kurš gan prot lasīt, taču nespēj vai ļoti ierobežoti spēj saprast izlasīto
piebust daļēji pierast, aprast
paprasts cilvēks daļēji vientiesīgs cilvēks, arī daļēji prasts
saprotamība Darbības vai darbības produkta izteikšana, ko var saprast bez paskaidrošanas
drākāt daudz un prastu ēst
pusvārds Daži vārdi, ar kuriem īsi, aprauti kas ir izteikts un kuri ļauj noprast līdz galam neizteiktās domas saturu
ieprasts Diezgan prasts
aprasts divd. --> aprast
saprotošs divd. --> saprast
mērķēt dot mājienu (kādam); likt saprast, likt manīt (kādam, ko); sacīt (uz kādu)
tēmēt dot mājienu (kādam); likt saprast, likt manīt (kādam, ko); sacīt (uz kādu); mērķēt (2)
pārdziedāt Dziedot pārspēt skaļumā; dziedāt labāk, arī prast vairāk dziesmu (par kādu)
izstudēt Dziļi, vispusīgi izzināt, apgūt (problēmu, nozari); vispusīgi iepazīt, izprast (piemēram, dokumentu, faktu)
sajust Emocionāli uztvert, arī saprast un pārdzīvot (piemēram, kāda cita jūtas, attieksmi)
stupīds Garīgi aprobežots, nespējīgs aptvert, saprast; arī muļķīgs
stulbs Garīgi aprobežots, nespējīgs aptvert, saprast; arī muļķīgs (1)
papildu pieturzīme grafiska zīme, kas īsti nerāda teksta gramatisko, jēdzienisko vai intonatīvo dalījumu, bet palīdz izcelt, iezīmēt kādu teksta vienību un līdz ar to vieglāk uztvert un izprast rakstīto tekstu
ģeopsiholoģija Hipotētiska bioģeogrāfijas, resp. antropoģeogrāfijas nozare, kas pētī reālās ģeogrāfiskās apkārtnes ietekmi uz dzīvu organismu, resp. cilvēka centrālām psihiskām funkcijām jeb dvēseli un cenšas izprast radīto noskaņojumu
atostīt Identificēt (izprast) smaržu
atminēt Iedomāties, izprast, aptvert (kā jēgu, nozīmi, būtību, parasti pēc grūti uztveramām vai nejaušām pazīmēm); atrast risinājumu; uzminēt
iedziļoties Iedziļināties - nopietni, rūpīgi pētīt, analizēt (ko), censties izprast (kā) būtību
urbties Iedziļināties, parasti, lasot ļoti cītīgi, neatlaidīgi, lai izprastu, apgūtu
iejusties Iedziļinoties, iepazīstot izprast, izjust kā sev tuvu
iedzīvoties Iedziļinoties, iepazīstot pilnīgi izprast, izjust ko un atbilstoši darboties, izturēties
vuimāt Iegaumēt, saprast, nojaust, saost
atskārst iegūt priekšstatu, izprast, apjēgt, arī apjaust, noskārst
noprast Iegūt, parasti aptuvenu, priekšstatu, saprast, parasti aptuveni
notvert (kā) pavedienu iegūt, realizēt (ko); arī uztvert, izprast (ko)
ieklausīties Iejusties un saprast, izprast
ieliet kā ar karoti mutē iemācīt, ieskaidrot kaut ko tā, ka visu izprast var bez kādām pūlēm
priekšzināšanas Iepriekš, agrāk apgūtas zināšanas, kas turpmāk ļauj pilnīgāk (ko) uztvert, izprast, veikt
iesajemties Iesākt, prasti labi, augt (par augiem)
atšifrēt Izlasīt un saprast (svešā rakstībā uzrakstītu tekstu, svešas rakstu zīmes)
izlasīt Izlasot (kādu tekstu), uzzināt, arī izprast (ko)
ierubīties Izprast
prasties Izprast situāciju un saskaņā ar to rīkoties
apjēgt Izprast, aptvert
apzināties Izprast, apzināti izjust; zināt
orientēties Izprast, arī pazīt (ko)
iztulkot Izprast, izskaidrot
reģistrēties Izprast, kļūt saprotamam
orientēt Izskaidrot (kādam) ko, palīdzēt (kādam) izprast ko
palaist vējā izšķērdēt ko, neprast ko saglabāt, novērtēt, neizmantot kādu iespēju, neievērot teikto
mājiens Izturēšanās, rīcība, ar ko (kādam) paziņo, liek noprast (ko)
stulbība Izturēšanās, rīcība, runa, arī doma, izteikums, kurā izpaužas garīga aprobežotība, nespēja aptvert, saprast; arī muļķība (2)
atrast savu vietu izvēlēties savām spējām un interesēm visvairāk piemēroto specialitāti, nodarbošanos; apzināties, izprast savu attieksmi pret dzīvi un sabiedrību
atrast īsto vietu izvēlēties savām spējām un interesēm visvairāk piemēroto specialitāti, nodarbošanos; apzināties, izprast savu attieksmi pret dzīvi un sabiedrību
redzēt Jaust, noprast
lasīt starp rindām jaust, noprast tieši vārdos neizteikto teksta jēgu
pārjautājums Jautājums par ko jau pieminētu, pateiktu, bet neskaidru, arī līdz galam neizprastu
pārjautāt Jautāt par ko jau pieminētu, pateiktu, bet neskaidru, arī līdz galam neizprastu
sabiedriskā apraide jēdziens, ar ko tiek saprasta apraides sistēma, kuru finansē no sabiedrības līdzekļiem, kuru uzrauga (kontrolē) sabiedrība un kas bez peļņas gūšanas mērķa un neatkarīgi no politiskajām vai komerciālajām ietekmēm kalpo sabiedrībai
tolmāt Just, ievērot, saprast
špidiļķis kāds, kas nevēlas saprast
voloč kaut ko zināt, saprast, izprast
uzklausīt Klausīties un pabeigt klausīties (ko runātu), parasti uzmanīgi, cenšoties uztvert, saprast
uzklausīt Klausīties un pabeigt klausīties (runātāju), parasti uzmanīgi, cenšoties uztvert, saprast
ieklausīties Klausoties pievērst uzmanību un censties saprast, izprast (to, ko dzird)
baznīcas drāma klerikālās literatūras daļa, kas tika radīta dievkalpojumu vajadzībām, lai ar uzskatāmiem tēlojumiem palīdzētu izprast noizīmīgākos Bībeles sižetus
stulbt kļūt nespējīgam aptvert, saprast; arī mulst
daiet kļūt saprotamam, tikt saprastam
uzminēt Koncentrējot domas, uztveri noteiktam uzdevumam, atrast (atbildi, secinājumu), izprast, saprast, arī konstatēt (ko)
saskatīt konstatēt, ievērot, secināt (ko); arī nojaust, noprast
jūtu atspoguļošana konsultēšanas metode: sociālais darbinieks palīdz klientam izprast savas jūtas saistībā ar savu dzīves situāciju, palīdz maksimāli precīzi nosaukt dažādas klienta emocionālo pārdzīvojumu nianses, reflektēt par tām
konsituācija Konteksta un runas situācijas kopums, kas palīdz izprast sazināšanās procesā lietotas valodas vienības nozīmi un nodrošina saprašanos arī tad, ja kaut kas nav tieši pateikts
pārvaldīt Labi zināt (ko) un prast izmantot (to) savā darbībā
lasītmāka Lasītprasme; māka, prasme lasot saprast teksta saturu
durnēt likt (kādam) nojaust, saprast ko slepenu
likt just likt saprast (ko)
tiesību normu interpretācija likumos un citos normatīvajos aktos izteikta satura noskaidrošana un izskaidrošana, lai tiesību normas pareizi un vienveidīgi izprastu un piemērotu konkrētajā dzīves gadījumā - ir priekšnosacījums to pareizai realizācijai
amfibolija Loģiska kļūda, kas rodas neskaidrās, daudznozīmīgās valodas konstrukcijās; izteiciens, kuru var dažādi saprast
izlaist no rokām ļaut zust kam vērtīgam, noderīgam, nespēt, neprast ko saglabāt, paturēt
pazīt kā savus piecus pirkstus ļoti labi pazīt, zināt, prast
izjemt Mācoties spēt izprast, apgūt (mācību vielu)
dezorientēt Maldināt, nepareizi orientēt; izplatot maldinošu informāciju, idejas, atņemt iespēju pareizi uztvert, saprast
ģist Manīt, jaust, noprast
kurst Mēģināt saprast, atcerēties
sensoriskā amūzija mūzikas kurlums jeb nespēja saprast muzikālas skaņas
ņemstelēt Ne īsti ņemt, ne neņemt, neprast ko pareizi paņemt, negribīgi ņemt
slikti Neatbilstoši noteiktām prasībām (ko darīt, veikt, prast, atrasties kādā stāvoklī)
kabaks Necila, prasta dzertuve, arī restorāns, bārs
pasekot neilgu laiku, mazliet novērot, arī censties uztvert, izprast (ko)
ne bū (arī bī), ne bē nekā (parasti nesaprast, nezināt)
ne bī, ne bē nekā (parasti nesaprast, nezināt)
iebāzt degunā nekautrīgi parādīt, likt saprast, arī pierādīt (piemēram, kāda kļūdu)
bāzt (arī iebāzt, (ie)rīvēt) degunā nekautrīgi parādīt, likt saprast, arī pierādīt (piemēram, kāda kļūdu)
(ie)rīvēt (arī (ie)bāzt) degunā nekautrīgi parādīt, likt saprast, arī pierādīt (piemēram, kāda kļūdu)
nezināt ne rīta, ne vakara neko nemācēt, nesaprast, nezināt
nezināt (arī nesaprast) ne rīta, ne vakara neko nezināt (arī nesaprast)
zemsirdis Nekrietns, prasts cilvēks
dogmatisms nekritiska sekošana kādai nepierādītai vai neizprastai mācībai vai idejai
pārprast Nepareizi saprast (ko, arī kādu), iegūt nepareizu priekšstatu (par ko)
izlaist caur(i) pirkstiem neprast paturēt, izmantot
laist caur(i) pirkstiem neprast paturēt, izmantot
(iz)laist caur(i) pirkstiem neprast paturēt, izmantot
nerubīt fišku nesaprast, neko nejēgt, būt stulbam
afāzija Nespēja runāt vai runāto saprast, kaut gan nav traucēts intelekts un valodas aparāts; smadzeņu garozas saslimšana, kurā traucēta valodas impulsu koordinācija
nesapratne Nespēja saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi; vajadzīgās izpratnes trūkums (kādā jautājumā)
anakroāzija Nespēja saprast runāto
akatamatēzija Nespēja saprast runu
sensoriskā afāzija nespēja saprast teikto vai rakstīto, neraugoties uz normālu dzirdi vai redzi ("dvēseles kurlums"); novēro sensoriskā centra bojājuma gadījumos
asēmija Nespēja saprast un lietot kā sazināšanās līdzekli runu, rakstu vai žestu
semantiskā afāzija nespēja saprast vārdu nozīmi
aklums Nespēja saprast, pareizi vērtēt; aklība
dzīves neizpratne nespēja, neprasme izprast apkārtējos notikumus, orientēties tajos
apmaldīties trijās priedēs nespēt izprast, atrisināt ko ļoti vienkāršu
nevarēt savu sirdi parādīt nespēt panākt, lai cits saprastu kāda dziļākās izjūtas, patiesās domas, noticētu tām
mājiens Netieši izteikta doma; izteikums, kas liek (kādam) noprast, nojaust (ko)
mačka Nevīžīga, izlaidīga sieviete; prasta sieviete
dzirdēt Nojaust, noprast
noģirst Nojaust, noprast
noģist Nojaust, noprast
nomanīt Nojaust, noprast
saredzēt Nojaust, noprast
sadzirdēt Nojaust, noprast (piemēram, daiļdarbā)
saklausīt Nojaust, noprast (piemēram, daiļdarbā)
uzģist Nojaust, noprast; arī saprast
samanīt Nojaust, noprast; arī saprast, apzināties
skārst Nojaust, saprast
neizprotams nolieguma divdabis --> izprast
nepārprotams nolieguma divdabis --> pārprast
iedziļināties Nopietni, rūpīgi pētīt, analizēt (ko), censties izprast (kā) būtību
paģisties Noprast
redzēt cauri (kādam) noprast kāda nodomus, rīcības cēloņus, pilnīgi pazīt kādu
nojēgt Noprast, apjēgt
lasīt Noteikt, saprast (kā) saturu, nozīmi pēc zīmēm, nosacītiem apzīmējumiem, attēliem u. tml.
izjust Novērtēt, izprast emocionāli (piemēram, kādu parādību, kādas parādības, priekšmeta īpašību)
apsildīt nagus pabūt kaut kur ļoti īsu laiku, nepagūstot aprast, iedzīvoties
apsildīt degunu (kaut kur) pabūt kur tikai īsu laiku, nepagūstot aprast, iedzīvoties
apsaciesties Paciešot aprast ar sāpēm
izsekot pakāpeniski censties izprast, uztvert (kā) saturu, nozīmi, būtību
piekļūt Pakāpeniski, pārvarot grūtības, iepazīt, saprast, apgūt
izsekot Pakāpeniski, sistemātiski novērot (kādas parādības, norises u. tml., parasti, lai ko izpētītu, izprastu)
ņedašlo Palicis (kam kas) nesaprasts
ņedašol Palicis (kam kas) nesaprasts
atvērt acis kādam palīdzēt saskatīt būtību, atklāt patiesību, izprast, apjēgt, novērtēt situāciju
atdarīt acis kādam palīdzēt saskatīt būtību, atklāt patiesību, izprast, apjēgt, novērtēt situāciju
atdarīt kāda acis palīdzēt saskatīt būtību, atklāt patiesību, izprast, apjēgt, novērtēt situāciju
atvērt kāda acis palīdzēt saskatīt būtību, atklāt patiesību, izprast, apjēgt, novērtēt situāciju
paslīdēt Palikt neievērotam, neuztvertam; palikt nesaprastam nenovērtētam palikt nesaklausītam, neuztvertam
likt panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kāds) var, spēj (ko saprast, nojaust u. tml.)
novadīt panākt, būt par cēloni, ka (doma, ideja u. tml.) sasniedz (kādu), tiek uztverta, saprasta
aizskārst Paredzēt; aptvert, saprast
atslēga Pareizā pieeja, veids, kas ļauj piekļūt (kam), izprast, apgūt, atrisināt (ko)
rādīt Pārmācīt kādu; likt kādam (ko) saprast, izjust
paprast Pārzināt, prast kaut ko iegūt
estētiskā audzināšana pasākumu sistēma, kas veido cilvēka spējas izprast, novērtēt un radīt daiļo, cildeno dzīvē un mākslā
apsildīt kājas pēc ierašanās pabūt kur tikai īsu brīdi, aprast, iedzīvoties
atģist pēkšņi aptvert, saprast
iesist kā ar āmuru pa galvu pēkšņi atjēgties, saprast, aptvert (ko)
iesist (it) kā ar āmuru pa pieri (kādam) pēkšņi likt atjēgties, saprast, aptvert ko
atģisties pēkšņi pamanīt un saprast (ko)
attapties pēkšņi pamanīt, saprast (ko)
attapties pēkšņi sākt saprast, apjēgt, skaidri apzināties (stāvokli, situāciju u. tml.); iedomāties, izdomāt (kas darāms)
atģisties pēkšņi saprast, aptvert; atjēgties
atjēgties pēkšņi saprast, aptvert; attapties
izpētīt Pētījot iepazīt, izprast (cilvēku, viņa būtību, raksturu)
noskaidrot Pētījot, vācot informāciju, izzināt, izprast
noskaidroties Pētīšanas, informācijas vākšanas rezultātā tikt izzinātam, izprastam
apsākt Pierast, aprast
piešauties Pierast, aprast
zaudēt galvu pilnīgi apmulst, apjukt; uztraukties, nesaprast, ko darīt
pārredzēt pilnīgi aptvert, skaidri izprast (piemēram, kādu procesu, kādu darbību kopumu)
izprast pilnīgi izzināt un saprast
pārvaldīt pilnīgi pārzināt, prast labi veikt (darbu, amatu); prast labi strādāt, rīkoties (piemēram, ar ierīci, mūzikas instrumentu)
skatīties (arī redzēt) kādam cauri pilnīgi pazīt, izprast kādu, viņa nodomus, darbības cēloņus
redzēt (arī skatīties) kādam cauri pilnīgi pazīt, izprast kādu, viņa nodomus, darbības cēloņus
pamatīgi Pilnīgi, vispusīgi (piemēram, ko iepazīt, iegaumēt, izprast)
mācēt (kādu) valodu prast (kādu) valodu
iestāstīt dzīvu gaili vēderā prast labi samelot
mācēt ābeci prast lasīt
pazīt pulksteni prast nolasīt pulksteņa rādījumus
pazīt drēbi prast saskatīt kā vērtību, derīgumu, piemērotību, būtību
noturēt stūri prast, arī spēt vadīt transportlīdzekli
zināt prast, mācēt (ko veikt, darīt)
jēgt Prast, mācēt; saprast, aptvert
sirsnība Psihes, rakstura, personības īpašību kopums, kam raksturīga emocionāli vērīga, labvēlīga attieksme, atklātība pret cilvēkiem, spēja tos dziļi izprast, pozitīvi ietekmēt
prāts Psihisko norišu un personības īpašību kopums, kas rada iespēju apzināties, domāt, saprast un veidot īstenības atspoguļojumu, izzināt priekšmetu un parādību vispārīgās un būtiskās īpašības, gūt un izmantot pieredzi; arī intelekts
žēlsirdība Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, kas izpaužas spējā citus saprast, just līdzi un gatavībā palīdzēt; arī palīdzība, atbalsts, ko sniedz kādam
akusmatagnozija Psihisks kurlums, nespēja saprast vai atcerēties dzirdēto
runas mehānisms psihofizioloģisku priekšnoteikumu sistēma, kas (cilvēkam) nodrošina iespēju veidot saprātīgu runu un saprast cita runu
eksistenciālā terapija psihoterapijas virziens, kas pievēršas cilvēka situācijai “šeit un tagad”; terapijas process notiek saskaņā ar cilvēka individuālajām vajadzībām, nepiepildītajām ilgām un dzīves jēgas izjūtu; tās mērķis ir palīdzēt indivīdam apzināties savas esamības unikalitāti, rosinot izprast savas dzīves patiesos sociālos, garīgos un fiziskos aspektus
pārmanīt Redzēt, vērot, izprast
apradināties refl. --> apradināt; aprast
priekškomanda Reglamentā noteiktā komandas pirmā daļa, ko dod skaļi un stiepti, lai ierindā stāvošie karavīri saprastu, kādu darbību no viņiem prasa komandieris
spoguļneironu sistēma rezonējoša neironu sistēma galvas smadzenēs, kas nodrošina empātiju un spēju saprast citu cilvēku nolūkus, kā arī būtiski ietekmē sociālās mijiedarbības kvalitāti
sasarunāties Runājot saprasties
sarunāt Runājot saprasties (ar kādu)
reliģija sabiedriskās apziņas forma, kura fantastiskā veidā atspoguļo neizprastus dabas un sabiedrības spēkus un kuras raksturīgākā pazīme ir cilvēku ticība atkarībai no pārdabiskiem spēkiem
saštimmēt Sadarboties; saskaņot, saprasties
čohnīt Sajēgt, izprast
čoknīt Sajēgt, izprast
sasmeķēt Sajust, izprast garšu
smaga galva saka, ja ir vājas spējas atcerēties vai saprast
krama galva saka, ja kādam ir grūti ko iemācīties, iegaumēt, izprast
cieta galva saka, ja kādam nepadodas mācīšanās (parasti skolā), ir grūti ko iegaumēt, izprast
(ne)tiek (arī (ne)var tikt) gudrs saka, ja kāds (ne)spēj saprast, noskaidrot (ko)
acis ir vaļā saka, ja kāds ir uzmanīgs, vērīgs, cenšas saprast to, kas notiek
netiek ne gudrs, ne traks saka, ja kāds ko nespēj saprast, noskaidrot
nevar tikt gudrs saka, ja ko nespēj saprast, izprast
Klausies ar ausīm! saka, pamudinot klausīties uzmanīgi (lai dzirdētu, saprastu)
iepazīt sākt izprast (kādu, kāda būtību, raksturu u. tml.); iepazīties (2)
iepazīties sākt izprast, iegūt priekšstatu (par kādu, kāda raksturu u.tml.)
mosties sākt izprast, saprast (nepieciešamo darbību, rīcību, izturēšanos)
atdarīt ausis sākt klausīties un saprast
apjust sākt saprast
tikt jēgā sākt saprast, aptvert
atvērt acis sākt saskatīt būtību, sākt saprast, apjēgt īstenību
atvērt acis un ausis sākt saskatīt būtību, sākt saprast, apjēgt īstenību
atdarīt acis sākt saskatīt būtību, sākt saprast, apjēgt īstenību
atdarīt acis un ausis sākt saskatīt būtību, sākt saprast, apjēgt īstenību
slikti samērā nepilnīgi, vienpusīgi (piemēram, ko zināt, saprast, uztvert)
labi samērā pilnīgi, vispusīgi (piemēram, ko zināt, saprast, uztvert)
paprasts samērā, arī mazliet prasts
atkost Saprast
dogoņaķ Saprast
filtrēt Saprast
iebraukt Saprast
iečolēt Saprast
iečollēt Saprast
merkavuot Saprast
moistāt Saprast
moistēt Saprast
možīt Saprast
muistāt Saprast
muistēt Saprast
petriķ Saprast
ruhnuķ Saprast
saģist Saprast
sajēgt Saprast
trjohnutsja Saprast
uztapt Saprast
vrubitsja Saprast
nolasīt (vārdus) no lūpām Saprast (izteikumu) pēc runas orgānu redzamajām kustībām
nolasīt vārdus no lūpām Saprast (izteikumu) pēc runas orgānu redzamajām kustībām
lasīt dvēselē saprast (kāda) garīgo pasauli, jūtas, domas
lasīt sirdī (biežāk dvēselē) saprast (kāda) garīgo pasauli, jūtas, domas
sagremot Saprast (parasti pamatīgi pārdomājot, iedziļinoties)
zosēt Saprast arvien mazāk; justies arvien dumjākam
uloviķ Saprast būtību
lasīt karti saprast kartes saturu
atdabūties Saprast no pieredzes
vjehaķ Saprast notikušo
izģist Saprast, apjaust
piefilmēt Saprast, apjēgt
pierubīt Saprast, apjēgt
saģisties Saprast, apjēgt
samost Saprast, apjēgt
samosties Saprast, apjēgt
uzjēgt Saprast, apjēgt
zināt Saprast, apjēgt, būt pārliecinātam (par ko), arī būt tādam, kam ir skaidrība (par ko); arī apzināties (ko)
attapt Saprast, aptvert
mustīt Saprast, aptvert
redzēt Saprast, apzināties
prast (arī prasties) godu saprast, apzināties, ka (ko) turpināt nevar, arī ka (kur) ilgāk uzturēties vairs nevar
atkurst Saprast, attapties, atcerēties
rubīt fišku saprast, izprast
aptvert Saprast, izprast
uzminēt Saprast, izprast (kādu)
rubīt (ierubīt) fišku saprast, izprast; uztvert domu
sajaudāt Saprast, mācēt
jaudāt Saprast, mācēt, zināt
jēgāt Saprast, mācēt, zināt
domāt Saprast, precizēt, uztvert runas priekšmetu
moistāties Saprast, saprasties
samādāt Saprast, varēt
možāt Saprast, varēt, spēt
manīt Saprast; apzināties
atčohņīt Saprast; atjēgties
atčoknīt Saprast; atjēgties
(at)rast kopīgu valodu saprasties
rast kopīgu valodu saprasties
atrast kopīgu valodu saprasties
izprašana Sarežģīts domāšanas process, kurš sākas ar vēlēšanos saprast to, kas nav skaidrs šajā brīdī, un beidzas ar savas nesaprašanas noskaidrošanu
runāt dažādās valodās sarunās nesaprast, pārprast vienam otru, citam citu
aprasties Savstarpēji aprast, pierast
kvipa seno peruāņu ziņojumu pārsūtīšanas priekšmets, kas sastāvēja no krāsainām ādas strēmelītēm, kurās bija iesieti mezgli, atkarībā no krāsas un mezglu skaita varēja saprast ziņojuma saturu
lieliski Sevišķi labi (ko darīt, veikt, prast, atrasties kādā stāvoklī)
tulkot Skaidrot, izprast (kā jēgu, nozīmi u. tml.)
bietēt Skaidrot, saprast
sociālais darbs ar jauniešiem sociālā darba specializācija, kuras mērķis ir palīdzēt izprast jauniešu problēmas, attīstīt jauniešu prasmes tikt galā ar dzīves grūtībām, sniegt atbalstu pārmaiņu procesos, ja nepieciešams, piesaistīt papildu atbalsta resursus
viegla galva spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt, arī attīstīts, vērīgs prāts
zelta galva spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt, arī attīstīts, vērīgs prāts
sajūta Spēja intuitīvi uztvert, saprast, emocionāli novērtēt (piemēram, kādu parādību, tās īpašības); izjūta (2)
estētiskā kompetence spēja izprast ikdienas jauno estētiku
muzikālā dzirde spēja uztvert un izprast skaņdarbā ietverto skaņu savienojumus un to likumsakarību
rubīt Spēt saprast
apradums stāvoklis, arī rezultāts --> aprast (1)
izpratne stāvoklis, kad ir uztverta un pilnīgi saprasta (kā) būtība, saturs, nozīme; spēja, prasme uztvert un saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi
neizpratne stāvoklis, kad netiek uztverta un saprasta (kā) būtība, saturs, nozīme; nespēja, neprasme uztvert un saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi
pārredzamība stāvoklis, kad var aptvert, skaidri izprast (ko)
uzmanīgi tā, ka tiek noturēta uzmanība, lai kaut ko pēc iespējas pilnīgāk redzētu, dzirdētu, arī izprastu, veiktu
daudznozīmīgs tāds (piemēram, skatiens, smaids), kas ļauj saprast ko dažādi
pastūrs tāds, kam ir grūtības saprast; (mācībām) grūta galva
uzmanīgs tāds, kam ir noturīga uzmanība, tāds, kas spēj koncentrēt uzmanību, lai ko pēc iespējas pilnīgāk redzētu, dzirdētu, arī izprastu, veiktu
sirsnīgs tāds, kam ir raksturīga emocionāli vērīga, labvēlīga attieksme, atklātība pret cilvēkiem, spēja tos dziļi izprast, pozitīvi ietekmēt
žēlsirdīgs tāds, kam ir raksturīga spēja citus saprast, just līdzi un gatavība palīdzēt
pārsteigts tāds, kam kas pēkšņs, neparasts, negaidīts ir izraisījis apmulsumu, nespēju saprast, kā rīkoties, ko darīt
bauzene tāds, kam visu grūti aptvert, saprast
neiedomājams tāds, kas ir tik neparasts, ka to grūti vai neiespējami iedomāties, saprast, aptvert; arī ārkārtīgs
nepieejams tāds, kas ir tik sarežģīts, ka to grūti vai neiespējami aptvert, izprast
fūrmanis tāds, kas lieto prastu valodu
aplinks tāds, kas ļauj tikai noprast, nojaust izteikuma īsto saturu, netiešs (domu izteikšanas veids)
neatskārtīgs tāds, kas nespēj (ātri) saprast, apjēgt
nesapratīgs tāds, kas nespēj saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi; tāds, kam nav vajadzīgās izpratnes (kādā jautājumā)
sapratīgs tāds, kas spēj labi saprast (ko); tāds, kam ir vajadzīgā izpratne (piemēram, kādā jautājumā)
gaišredzīgs tāds, kas spēj paredzēt, izprast; tālredzīgs
trejvalodu tāds, kas spēj saprasties trīs valodās
neizprotams tāds, ko ir grūti vai neiespējami izprast (par cilvēku)
neatrisināms tāds, ko nevar atrisināt, izprast; sarežģīts
ezoterisks tāds, ko spēj uztvert, saprast, izskaidrot tikai daži izredzētie; mistisks
implicīts tāds, ko var noprast, tāds, kas nav pilnīgi izpausts; domāšanā ietverts, neapzināti iepriekšpieņemts
divdomīgs tāds, ko var saprast dažādi (parasti divējādi)
neiecietīgs tāds, kura attieksme pret citiem ir skarba, arī īgna; tāds, kurš neuzklausa, necenšas izprast citu domas, uzskatus
neizprotams tāds, kura būtību, jēgu, nozīmi ir grūti vai neiespējami izprast
dziļš tāds, kurā izpaužas cenšanās izprast (kādu, ko), tāds, kurā izpaužas pārdomas, jūtas (par skatienu, acīm)
pārsteigts tāds, kurā pēkšņi izpaužas apmulsums, nespēja saprast, kā rīkoties, ko darīt (parasti par acīm, seju)
talmāt Taumēt, saprast
vieglā valoda teksts, kas sagatavots pēc īpašas metodikas tā, lai to varētu uztvert un saprast cilvēki ar uztveres grūtībām
tāmēt Tēmēt - uzmanīgi skatīties, vērot; noprast, sajust
credo, ut intelligam ticu, lai saprastu
interpretācija Tiesību normu, specifisku metožu un paņēmienu lietošana, lai iespējami objektīvi atklātu normas saturu, izprastu tās jēgu un sociālo mērķi, tādējādi sekmējot normas lietošanu vai piemērošanu atbilstoši tās lomai kopējā tiesību sistēmā, nacionālo un starptautisko tiesību principiem, sabiedrības attīstības realitātei un loģikai
nojukt tikt nepareizi, neprecīzi uztvertam, izprastam
noiet (arī aiziet, nokļūt, nonākt) līdz apziņai tikt uztvertam, saprastam, arī apzinātam
nokļūt (arī noiet, nonākt, aiziet) līdz apziņai tikt uztvertam, saprastam, arī apzinātam
nonākt (arī noiet, nokļūt, aiziet) līdz apziņai tikt uztvertam, saprastam, arī apzinātam
aizmiglot acis traucēt patiesi, pareizi uztvert, izprast; ar nolūku apmulsināt
ar vaļējām acīm uzmanīgi, vērīgi, cenšoties izprast notiekošo; bez ilūzijām
ar atvērtām acīm uzmanīgi, vērīgi, cenšoties izprast notiekošo; bez ilūzijām
uzklausīt Uztvert un izprast (piemēram, daiļdarbā)
izlobīt kodolu uztvert un izprast galveno, būtisko
tvert Uztvert, arī izprast
lasīt Uztvert, izprast (ko, parasti daiļdarbu, mākslas darbu)
iztaisīt Uztvert, izprast (ko) ļoti pārspīlēti (parasti negatīvā nozīmē)
nostādīt Uztvert, izprast, arī aplūkot (ko no kāda viedokļa, ar kādu tendenci u. tml.)
lasīt Uztvert, noprast, nojaust (ko, parasti psihisku stāvokli, rakstura īpašības) pēc kādām redzamām pazīmēm, ārējām izpausmēm
nolasīt Uztvert, noprast, nojaust (ko, parasti psihisku stāvokli, rakstura īpašības) pēc kādām redzamām pazīmēm, ārējām izpausmēm; uzminēt, nojaust (kāda domas), piemēram, pēc skatiena, sejas izteiksmes
lasīt Uztvert, saprast rakstu valodā (tekstu); uztverot, saprotot rakstu valodā (tekstu), runāt (to klausītājiem)
salasīt Uztvert, saprast, parasti pilnīgi (rakstveida tekstu, burtus u. tml.)
pārjemt Uztvert; arī saprast
grūta galva vājas spējas atcerēties vai saprast
lingvokulturēma Valodas vienība (vārds, vārdu savienojums, teikums, teksts), kurā ietverta verbāla un kultūras informācija, kas ļauj uztvert un izprast tautas vērtību sistēmu, tautas domāšanas, psiholoģijas, pasaules izzināšanas pieredzi
aplinki Vārdi, ar ko domu izsaka netieši un kas ļauj tikai noprast, nojaust izteikuma īsto saturu
anaforisks vārds vārds, kuru var saprast tikai tad, ja tā referents ir iepriekš pieminēts
logokofoze Vārdu kurlums, nespēja saprast dzirdēto runu
pajaudēt Varēt, prast
varig Varēt, spēt; prast, mācēt
ķurcis Veca, prasta pīpe
tāmīt Vērot, noprast
novērtēt Vērtējot noteikt, arī izprast, apzināties (stāvokli, situāciju, iespējas u. tml.)
novērtēt Vērtējot, analizējot noteikt (kā satura, mērķa u. tml.) atbilstību noteiktām prasībām, arī izprast
dialoģiskā vērtīborientācija vērtīborientācija, kuru vislabāk raksturo vārdu pāris "Es - Tu"; tā apgalvo, ka cilvēka rīcība nav tikai viņa viena paša rīcība, bet to ietekmē arī ap viņu esošie cilvēki, tāpēc cilvēkiem ir jāmācās saprasties, sadarboties, rīkoties kolektīvi
lasīt kā atvērtā grāmatā viegli uztvert, pilnīgi izprast (kāda domas, jūtas, psiholoģisko stāvokli)
motivējošā intervija viena no sociālā darba metodēm, ko lieto, lai palīdzētu indivīdam izprast pārmaiņu nozīmi un nepieciešamību viņa dzīvē, kā arī identificēt un mainīt problemātisko uzvedību
klīniskais sociālais darbs visbiežāk tiek saprasts kā tiešais terapeitiskais darbs ar indivīdu, pāri, ģimeni vai grupu, lietojot konkrētas psihoterapeitiskās pieejas (piemēram, kognitīvi biheiviorālo, psihodinamisko, sistēmisko ģimenes pieeju), plašākā nozīmē jēdziens dažkārt tiek izmantots, lai apzīmētu sociālā darbinieka mikrolīmeņa praksi kopumā
prastums vispārināta īpašība --> prasts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; prastība (1)
prastība vispārināta īpašība --> prasts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; prastums (1)
prastums vispārināta īpašība --> prasts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; prastība (2)
prastība vispārināta īpašība --> prasts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; prastums (2)
prastība vispārināta īpašība --> prasts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
prastums vispārināta īpašība --> prasts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; prastība (3)
no a līdz z (arī cet) visu (parasti zināt, prast); pilnīgi
pazīstēt Zināt (kā jēgu, nozīmi); prast rīkoties (ar ko), izmantot (ko)
pazīt Zināt un prast izmantot

prast citās vārdnīcās:

MLVV

prast

LLVV

prast

MEV

prast