Paplašinātā meklēšana
Meklējam prast.
Atrasts vārdos (30):
- prast:1
- prasts:1
- aprast:1
- atprast:1
- izprast:1
- noprast:1
- paprast:1
- saprast:1
- aprasts:1
- sprasts:1
- prastība:1
- prasties:1
- prastums:1
- pārprast:1
- pieprast:1
- ieprasts:1
- paprasts:1
- sprastai:1
- sprastam:1
- prastības:1
- aprasties:1
- pasprasts:1
- atprasties:1
- ieprasties:1
- saprasties:1
- suprastīns:1
- sasaprasties:1
- suprasterīns:1
- suprasternals:1
- koprastazofobija:1
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (410):
- basta "Viss!", liekot saprast, ka saruna beigusies.
- disleksija Afāzijas veids, kas izpaužas kā nespēja lasīt, saprast izlasīto; ātra noguršana lasot.
- timss Aizdomīgs, tāds, ko nevar saprast (piemēram, par norisi, situāciju).
- intersekcionalitāte analītisks rīks, lai pētītu, izprastu un risinātu to, kā minētās kompleksās identitātes mijiedarbojas ar sociālo sistēmu un veido cilvēku sociālo lokāciju un pieredzi.
- Sv. Anselms Anselms no Kenterberijas (Anselm of Canterbury; 1033.-1109. g.) - itāļu teologs un filozofs, sholastikas pamatlicējs, kurš rakstīja: "Es necenšos saprast, lai varētu ticēt, bet ticu, lai varētu saprast.".
- apģist Apjaust, apjēgt, aptvert, saprast (parasti daļēji); noskārst.
- nožļeibt Apjaust, apjēgt, saprast.
- ieprāsnēties Apjēgt, saprast.
- apsatriekties Aprast.
- konteksts Apstākļu, notikumu, faktu u. tml. kopums, kas nepieciešams, lai saprastu (kā) nozīmi, jēgu.
- uzķert Aptvert, izprast (parādību, domu u. tml.).
- nozināt Aptvert, saprast; paredzēt.
- atjēgt Aptvert, saprast.
- apstulbot acis apzināti maldināt, neļaut saskatīt patiesību; padarīt nespējīgu pareizi novērtēt, izprast u. tml.
- izjust Apzināties, izprast (piemēram, kādu faktu) un pārdzīvot.
- sajēga Apzinātu, saprastu priekšstatu kopums; arī zināšanas, izpratne; jēga (2).
- atjausties Ar nojautu, izpratni atrast risinājumu; saprast.
- izgrauzties Ar pūlēm lēni un pamatīgi izlasīt, izstudēt (ko), lai saprastu, apgūtu.
- rādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu likt saprast (piemēram, domu, atziņu).
- uzsvilpt Ar svilpienu dot (kādam) ziņu, likt saprast ko.
- subkortikālā afāzija artikulētas runas spējas zaudējums, lai gan saglabāta spēja lasīt, rakstīt un saprast teiktās frāzes; novēro subkortikālo nervu šķiedru bojājumu gadījumos.
- labi Atbilstoši noteiktām prasībām (ko darīt, veikt, prast, atrasties kādā stāvoklī).
- čoknīties Atcerēties, saprast, apjēgt.
- pamosties kā no miega atjēgties, pēkšņi sākt ko saprast.
- atsapties Atjēgties, saprast; sapt.
- sapt Atjēgties, saprast.
- atdarīt (arī atvērt) acis atklāt patiesību; palīdzēt pareizi saprast (ko).
- spēlēt Atskaņot mūziku ar mūzikas instrumentu; prast atskaņot mūziku ar mūzikas instrumentu.
- pārkost Atšifrēt; saprast.
- apķerties Attapties, saprast, apjēgt.
- satrikt Attapties, saprast; nākt pie samaņas.
- gaiša (arī gudra) galva Attīstīts, vērīgs prāts, arī spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt.
- liberāls Brīvdomīgs, bez aizspriedumiem; tāds, kas spēj saprast un respektēt citu domas un jūtas.
- prast Būt ar tādām zināšanām, iemaņām, ka spēj runāt, lasīt (kādā valodā), saprast tekstus (tajā).
- likt Būt par cēloni tam, ka (kāds) var, spēj (ko saprast, nojaust u. tml.).
- brīnīties Būt pārsteigtam (par ko neparastu, negaidītu, dīvainu); vērot neizpratnē, nesaprast.
- saderēt Būt piemērotam, atbilstošam (viens otram, cits citam) pēc rakstura, uzskatiem, sabiedriskā stāvokļa u. tml.; arī saprasties (1).
- lasīt Būt tādam, kam piemīt spēja, prasme uztvert, saprast rakstu valodā (tekstu).
- varēt Būt tādam, kuram ir fiziska vai psihiska īpašība, šādu īpašību kopums, arī darbības, stāvokļa ievirze, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par dzīvām būtnēm); arī spēt (1), prast.
- turēt acis un ausis vaļā censties izprast situāciju, uzmanīgi sekot kaut kam, vērot, uzmanīties.
- meklēt kopēju valodu censties saprasties.
- meklēt kopīgu valodu censties saprasties.
- sekot Censties uztvert, saprast (ko).
- skaidrošana centieni noskaidrot kādas dabiskas norises cēloni, izmantojot materiālās pasaules likumus un novērojumos gūtos konstatējumus; cenšanās izprast
- fiziskas personas rīcībspēja cilvēka spēja patstāvīgi īstenot savas tiesības un juridiskos pienākumus, kā arī uzņemties juridisku atbildību par savas rīcības sekām (spēja saprast savas darbības nozīmi un spēja vadīt savu darbību).
- gaišreģis Cilvēks, kas spēj paredzēt, izprast.
- funkcionālais analfabēts cilvēks, kurš gan prot lasīt, taču nespēj vai ļoti ierobežoti spēj saprast izlasīto.
- piebust Daļēji pierast, aprast.
- paprasts cilvēks daļēji vientiesīgs cilvēks, arī daļēji prasts.
- saprotamība Darbības vai darbības produkta izteikšana, ko var saprast bez paskaidrošanas.
- drākāt Daudz un prastu ēst.
- pusvārds Daži vārdi, ar kuriem īsi, aprauti kas ir izteikts un kuri ļauj noprast līdz galam neizteiktās domas saturu.
- ieprasts Diezgan prasts.
- aprasts Divd. --> aprast.
- saprotams Divd. --> saprast.
- saprotošs Divd. --> saprast.
- tēmēt Dot mājienu (kādam); likt saprast, likt manīt (kādam, ko); sacīt (uz kādu); mērķēt (2).
- mērķēt Dot mājienu (kādam); likt saprast, likt manīt (kādam, ko); sacīt (uz kādu).
- pārdziedāt Dziedot pārspēt skaļumā; dziedāt labāk, arī prast vairāk dziesmu (par kādu).
- izstudēt Dziļi, vispusīgi izzināt, apgūt (problēmu, nozari); vispusīgi iepazīt, izprast (piemēram, dokumentu, faktu).
- sajust Emocionāli uztvert, arī saprast un pārdzīvot (piemēram, kāda cita jūtas, attieksmi).
- stulbs Garīgi aprobežots, nespējīgs aptvert, saprast; arī muļķīgs (1).
- stupīds Garīgi aprobežots, nespējīgs aptvert, saprast; arī muļķīgs.
- papildu pieturzīme grafiska zīme, kas īsti nerāda teksta gramatisko, jēdzienisko vai intonatīvo dalījumu, bet palīdz izcelt, iezīmēt kādu teksta vienību un līdz ar to vieglāk uztvert un izprast rakstīto tekstu.
- ģeopsiholoģija Hipotētiska bioģeogrāfijas, resp. antropoģeogrāfijas nozare, kas pētī reālās ģeogrāfiskās apkārtnes ietekmi uz dzīvu organismu, resp. cilvēka centrālām psihiskām funkcijām jeb dvēseli un cenšas izprast radīto noskaņojumu.
- atostīt Identificēt (izprast) smaržu.
- atminēt Iedomāties, izprast, aptvert (kā jēgu, nozīmi, būtību, parasti pēc grūti uztveramām vai nejaušām pazīmēm); atrast risinājumu; uzminēt
- iedziļoties Iedziļināties - nopietni, rūpīgi pētīt, analizēt (ko), censties izprast (kā) būtību.
- urbties Iedziļināties, parasti, lasot ļoti cītīgi, neatlaidīgi, lai izprastu, apgūtu.
- iejusties Iedziļinoties, iepazīstot izprast, izjust kā sev tuvu.
- iedzīvoties Iedziļinoties, iepazīstot pilnīgi izprast, izjust ko un atbilstoši darboties, izturēties.
- vuimāt Iegaumēt, saprast, nojaust, saost.
- atskārst Iegūt priekšstatu, izprast, apjēgt, arī apjaust, noskārst.
- noprast Iegūt, parasti aptuvenu, priekšstatu, saprast, parasti aptuveni.
- notvert (kā) pavedienu iegūt, realizēt (ko); arī uztvert, izprast (ko).
- ieklausīties Iejusties un saprast, izprast.
- ieliet kā ar karoti mutē iemācīt, ieskaidrot kaut ko tā, ka visu izprast var bez kādām pūlēm.
- priekšzināšanas Iepriekš, agrāk apgūtas zināšanas, kas turpmāk ļauj pilnīgāk (ko) uztvert, izprast, veikt.
- iesajemties Iesākt, prasti labi, augt (par augiem).
- atšifrēt Izlasīt un saprast (svešā rakstībā uzrakstītu tekstu, svešas rakstu zīmes).
- izlasīt Izlasot (kādu tekstu), uzzināt, arī izprast (ko).
- prasties Izprast situāciju un saskaņā ar to rīkoties.
- apjēgt Izprast, aptvert.
- apzināties Izprast, apzināti izjust; zināt.
- orientēties Izprast, arī pazīt (ko).
- iztulkot Izprast, izskaidrot.
- reģistrēties Izprast, kļūt saprotamam.
- ierubīties Izprast.
- orientēt Izskaidrot (kādam) ko, palīdzēt (kādam) izprast ko.
- mājiens Izturēšanās, rīcība, ar ko (kādam) paziņo, liek noprast (ko).
- stulbība Izturēšanās, rīcība, runa, arī doma, izteikums, kurā izpaužas garīga aprobežotība, nespēja aptvert, saprast; arī muļķība (2).
- atrast savu vietu izvēlēties savām spējām un interesēm visvairāk piemēroto specialitāti, nodarbošanos; apzināties, izprast savu attieksmi pret dzīvi un sabiedrību.
- atrast īsto vietu izvēlēties savām spējām un interesēm visvairāk piemēroto specialitāti, nodarbošanos; apzināties, izprast savu attieksmi pret dzīvi un sabiedrību.
- lasīt starp rindām jaust, noprast tieši vārdos neizteikto teksta jēgu.
- redzēt Jaust, noprast.
- pārjautājums Jautājums par ko jau pieminētu, pateiktu, bet neskaidru, arī līdz galam neizprastu.
- pārjautāt Jautāt par ko jau pieminētu, pateiktu, bet neskaidru, arī līdz galam neizprastu.
- sabiedriskā apraide jēdziens, ar ko tiek saprasta apraides sistēma, kuru finansē no sabiedrības līdzekļiem, kuru uzrauga (kontrolē) sabiedrība un kas bez peļņas gūšanas mērķa un neatkarīgi no politiskajām vai komerciālajām ietekmēm kalpo sabiedrībai.
- tolmāt Just, ievērot, saprast.
- špidiļķis Kāds, kas nevēlas saprast.
- voloč Kaut ko zināt, saprast, izprast.
- uzklausīt Klausīties un pabeigt klausīties (ko runātu), parasti uzmanīgi, cenšoties uztvert, saprast.
- uzklausīt Klausīties un pabeigt klausīties (runātāju), parasti uzmanīgi, cenšoties uztvert, saprast.
- ieklausīties Klausoties pievērst uzmanību un censties saprast, izprast (to, ko dzird).
- baznīcas drāma klerikālās literatūras daļa, kas tika radīta dievkalpojumu vajadzībām, lai ar uzskatāmiem tēlojumiem palīdzētu izprast noizīmīgākos Bībeles sižetus.
- stulbt Kļūt nespējīgam aptvert, saprast; arī mulst.
- daiet Kļūt saprotamam, tikt saprastam.
- uzminēt Koncentrējot domas, uztveri noteiktam uzdevumam, atrast (atbildi, secinājumu), izprast, saprast, arī konstatēt (ko).
- saskatīt konstatēt, ievērot, secināt (ko); arī nojaust, noprast.
- jūtu atspoguļošana konsultēšanas metode: sociālais darbinieks palīdz klientam izprast savas jūtas saistībā ar savu dzīves situāciju, palīdz maksimāli precīzi nosaukt dažādas klienta emocionālo pārdzīvojumu nianses, reflektēt par tām.
- konsituācija Konteksta un runas situācijas kopums, kas palīdz izprast sazināšanās procesā lietotas valodas vienības nozīmi un nodrošina saprašanos arī tad, ja kaut kas nav tieši pateikts.
- pārvaldīt Labi zināt (ko) un prast izmantot (to) savā darbībā.
- lasītmāka Lasītprasme; māka, prasme lasot saprast teksta saturu.
- durnēt Likt (kādam) nojaust, saprast ko slepenu.
- likt just likt saprast (ko).
- tiesību normu interpretācija likumos un citos normatīvajos aktos izteikta satura noskaidrošana un izskaidrošana, lai tiesību normas pareizi un vienveidīgi izprastu un piemērotu konkrētajā dzīves gadījumā - ir priekšnosacījums to pareizai realizācijai.
- amfibolija Loģiska kļūda, kas rodas neskaidrās, daudznozīmīgās valodas konstrukcijās; izteiciens, kuru var dažādi saprast.
- izjemt Mācoties spēt izprast, apgūt (mācību vielu).
- dezorientēt Maldināt, nepareizi orientēt; izplatot maldinošu informāciju, idejas, atņemt iespēju pareizi uztvert, saprast.
- ģist Manīt, jaust, noprast.
- kurst Mēģināt saprast, atcerēties.
- sensoriskā amūzija mūzikas kurlums jeb nespēja saprast muzikālas skaņas.
- ņemstelēt Ne īsti ņemt, ne neņemt, neprast ko pareizi paņemt, negribīgi ņemt.
- slikti Neatbilstoši noteiktām prasībām (ko darīt, veikt, prast, atrasties kādā stāvoklī).
- kabaks Necila, prasta dzertuve, arī restorāns, bārs.
- pasekot Neilgu laiku, mazliet novērot, arī censties uztvert, izprast (ko).
- ne bū (arī bī), ne bē nekā (parasti nesaprast, nezināt).
- ne bī, ne bē nekā (parasti nesaprast, nezināt).
- iebāzt degunā nekautrīgi parādīt, likt saprast, arī pierādīt (piemēram, kāda kļūdu).
- bāzt (arī iebāzt, (ie)rīvēt) degunā nekautrīgi parādīt, likt saprast, arī pierādīt (piemēram, kāda kļūdu).
- (ie)rīvēt (arī (ie)bāzt) degunā nekautrīgi parādīt, likt saprast, arī pierādīt (piemēram, kāda kļūdu).
- nezināt (arī nesaprast) ne rīta, ne vakara neko nezināt (arī nesaprast).
- nezināt ne rīta, ne vakara neko nezināt, nesaprast.
- zemsirdis Nekrietns, prasts cilvēks.
- dogmatisms nekritiska sekošana kādai nepierādītai vai neizprastai mācībai vai idejai.
- pārprast Nepareizi saprast (ko, arī kādu), iegūt nepareizu priekšstatu (par ko).
- izlaist caur(i) pirkstiem neprast paturēt, izmantot.
- laist caur(i) pirkstiem neprast paturēt, izmantot.
- (iz)laist caur(i) pirkstiem neprast paturēt, izmantot.
- nerubīt fišku nesaprast, neko nejēgt, būt stulbam.
- afāzija Nespēja runāt vai runāto saprast, kaut gan nav traucēts intelekts un valodas aparāts; smadzeņu garozas saslimšana, kurā traucēta valodas impulsu koordinācija.
- nesapratne Nespēja saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi; vajadzīgās izpratnes trūkums (kādā jautājumā).
- anakroāzija Nespēja saprast runāto.
- akatamatēzija Nespēja saprast runu.
- sensoriskā afāzija nespēja saprast teikto vai rakstīto, neraugoties uz normālu dzirdi vai redzi ("dvēseles kurlums"); novēro sensoriskā centra bojājuma gadījumos.
- asēmija Nespēja saprast un lietot kā sazināšanās līdzekli runu, rakstu vai žestu.
- semantiskā afāzija nespēja saprast vārdu nozīmi.
- aklums Nespēja saprast, pareizi vērtēt; aklība.
- dzīves neizpratne nespēja, neprasme izprast apkārtējos notikumus, orientēties tajos.
- apmaldīties trijās priedēs nespēt izprast, atrisināt ko ļoti vienkāršu.
- mājiens Netieši izteikta doma; izteikums, kas liek (kādam) noprast, nojaust (ko).
- mačka Nevīžīga, izlaidīga sieviete; prasta sieviete.
- sadzirdēt Nojaust, noprast (piemēram, daiļdarbā).
- saklausīt Nojaust, noprast (piemēram, daiļdarbā).
- samanīt Nojaust, noprast; arī saprast, apzināties.
- uzģist Nojaust, noprast; arī saprast.
- dzirdēt Nojaust, noprast.
- noģirst Nojaust, noprast.
- noģist Nojaust, noprast.
- nomanīt Nojaust, noprast.
- saredzēt Nojaust, noprast.
- skārst Nojaust, saprast.
- neizprotams Nolieguma divdabis --> izprast.
- nepārprotams Nolieguma divdabis --> pārprast.
- iedziļināties Nopietni, rūpīgi pētīt, analizēt (ko), censties izprast (kā) būtību.
- redzēt cauri (kādam) noprast kāda nodomus, rīcības cēloņus, pilnīgi pazīt kādu.
- nojēgt Noprast, apjēgt.
- paģisties Noprast.
- lasīt Noteikt, saprast (kā) saturu, nozīmi pēc zīmēm, nosacītiem apzīmējumiem, attēliem u. tml.
- izjust Novērtēt, izprast emocionāli (piemēram, kādu parādību, kādas parādības, priekšmeta īpašību).
- apsildīt nagus pabūt kaut kur ļoti īsu laiku, nepagūstot aprast, iedzīvoties.
- apsildīt degunu (kaut kur) pabūt kur tikai īsu laiku, nepagūstot aprast, iedzīvoties.
- apsaciesties Paciešot aprast ar sāpēm.
- izsekot Pakāpeniski censties izprast, uztvert (kā) saturu, nozīmi, būtību.
- piekļūt Pakāpeniski, pārvarot grūtības, iepazīt, saprast, apgūt.
- izsekot Pakāpeniski, sistemātiski novērot (kādas parādības, norises u. tml., parasti, lai ko izpētītu, izprastu).
- ņedašlo Palicis (kam kas) nesaprasts.
- ņedašol Palicis (kam kas) nesaprasts.
- atvērt acis kādam palīdzēt saskatīt būtību, atklāt patiesību, izprast, apjēgt, novērtēt situāciju.
- atdarīt acis kādam palīdzēt saskatīt būtību, atklāt patiesību, izprast, apjēgt, novērtēt situāciju.
- atdarīt kāda acis palīdzēt saskatīt būtību, atklāt patiesību, izprast, apjēgt, novērtēt situāciju.
- atvērt kāda acis palīdzēt saskatīt būtību, atklāt patiesību, izprast, apjēgt, novērtēt situāciju.
- paslīdēt Palikt neievērotam, neuztvertam; palikt nesaprastam nenovērtētam palikt nesaklausītam, neuztvertam.
- likt Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kāds) var, spēj (ko saprast, nojaust u. tml.).
- novadīt Panākt, būt par cēloni, ka (doma, ideja u. tml.) sasniedz (kādu), tiek uztverta, saprasta.
- aizskārst Paredzēt; aptvert, saprast.
- atslēga Pareizā pieeja, veids, kas ļauj piekļūt (kam), izprast, apgūt, atrisināt (ko).
- rādīt Pārmācīt kādu; likt kādam (ko) saprast, izjust.
- paprast Pārzināt, prast kaut ko iegūt.
- estētiskā audzināšana pasākumu sistēma, kas veido cilvēka spējas izprast, novērtēt un radīt daiļo, cildeno dzīvē un mākslā.
- apsildīt kājas pēc ierašanās pabūt kur tikai īsu brīdi, aprast, iedzīvoties.
- atģist Pēkšņi aptvert, saprast.
- iesist kā ar āmuru pa galvu pēkšņi atjēgties, saprast, aptvert (ko).
- iesist (it) kā ar āmuru pa pieri (kādam) pēkšņi likt atjēgties, saprast, aptvert ko.
- atģisties Pēkšņi pamanīt un saprast (ko).
- attapties Pēkšņi pamanīt, saprast (ko).
- attapties Pēkšņi sākt saprast, apjēgt, skaidri apzināties (stāvokli, situāciju u. tml.); iedomāties, izdomāt (kas darāms).
- atģisties Pēkšņi saprast, aptvert; atjēgties.
- atjēgties Pēkšņi saprast, aptvert; attapties.
- izpētīt Pētījot iepazīt, izprast (cilvēku, viņa būtību, raksturu).
- noskaidrot Pētījot, vācot informāciju, izzināt, izprast.
- noskaidroties Pētīšanas, informācijas vākšanas rezultātā tikt izzinātam, izprastam.
- apsākt Pierast, aprast.
- piešauties Pierast, aprast.
- zaudēt galvu pilnīgi apmulst, apjukt; uztraukties, nesaprast, ko darīt.
- pārredzēt Pilnīgi aptvert, skaidri izprast (piemēram, kādu procesu, kādu darbību kopumu).
- izprast Pilnīgi izzināt un saprast.
- pārvaldīt Pilnīgi pārzināt, prast labi veikt (darbu, amatu); prast labi strādāt, rīkoties (piemēram, ar ierīci, mūzikas instrumentu).
- skatīties (arī redzēt) kādam cauri pilnīgi pazīt, izprast kādu, viņa nodomus, darbības cēloņus.
- redzēt (arī skatīties) kādam cauri pilnīgi pazīt, izprast kādu, viņa nodomus, darbības cēloņus.
- pamatīgi Pilnīgi, vispusīgi (piemēram, ko iepazīt, iegaumēt, izprast).
- mācēt (kādu) valodu prast (kādu) valodu.
- iestāstīt dzīvu gaili vēderā prast labi samelot.
- mācēt ābeci prast lasīt
- pazīt pulksteni prast nolasīt pulksteņa rādījumus.
- pazīt drēbi prast saskatīt kā vērtību, derīgumu, piemērotību, būtību.
- noturēt stūri prast, arī spēt vadīt transportlīdzekli.
- jēgt Prast, mācēt; saprast, aptvert.
- sirsnība Psihes, rakstura, personības īpašību kopums, kam raksturīga emocionāli vērīga, labvēlīga attieksme, atklātība pret cilvēkiem, spēja tos dziļi izprast, pozitīvi ietekmēt.
- prāts Psihisko norišu un personības īpašību kopums, kas rada iespēju apzināties, domāt, saprast un veidot īstenības atspoguļojumu, izzināt priekšmetu un parādību vispārīgās un būtiskās īpašības, gūt un izmantot pieredzi; arī intelekts.
- žēlsirdība Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, kas izpaužas spējā citus saprast, just līdzi un gatavībā palīdzēt; arī palīdzība, atbalsts, ko sniedz kādam.
- akusmatagnozija Psihisks kurlums, nespēja saprast vai atcerēties dzirdēto.
- runas mehānisms psihofizioloģisku priekšnoteikumu sistēma, kas (cilvēkam) nodrošina iespēju veidot saprātīgu runu un saprast cita runu.
- eksistenciālā terapija psihoterapijas virziens, kas pievēršas cilvēka situācijai “šeit un tagad”; terapijas process notiek saskaņā ar cilvēka individuālajām vajadzībām, nepiepildītajām ilgām un dzīves jēgas izjūtu; tās mērķis ir palīdzēt indivīdam apzināties savas esamības unikalitāti, rosinot izprast savas dzīves patiesos sociālos, garīgos un fiziskos aspektus.
- pārmanīt Redzēt, vērot, izprast.
- apradināties Refl. --> apradināt; aprast.
- priekškomanda Reglamentā noteiktā komandas pirmā daļa, ko dod skaļi un stiepti, lai ierindā stāvošie karavīri saprastu, kādu darbību no viņiem prasa komandieris.
- spoguļneironu sistēma rezonējoša neironu sistēma galvas smadzenēs, kas nodrošina empātiju un spēju saprast citu cilvēku nolūkus, kā arī būtiski ietekmē sociālās mijiedarbības kvalitāti.
- sarunāt Runājot saprasties (ar kādu).
- sasarunāties Runājot saprasties.
- reliģija Sabiedriskās apziņas forma, kura fantastiskā veidā atspoguļo neizprastus dabas un sabiedrības spēkus un kuras raksturīgākā pazīme ir cilvēku ticība atkarībai no pārdabiskiem spēkiem.
- saštimmēt Sadarboties; saskaņot, saprasties.
- čohnīt Sajēgt, izprast.
- čoknīt Sajēgt, izprast.
- sasmeķēt Sajust, izprast garšu.
- smaga galva Saka, ja ir vājas spējas atcerēties vai saprast.
- krama galva saka, ja kādam ir grūti ko iemācīties, iegaumēt, izprast.
- cieta galva saka, ja kādam nepadodas mācīšanās (parasti skolā), ir grūti ko iegaumēt, izprast.
- (ne)tiek (arī (ne) var tikt) gudrs saka, ja kāds (ne)spēj saprast, noskaidrot (ko).
- acis ir vaļā saka, ja kāds ir uzmanīgs, vērīgs, cenšas saprast to, kas notiek.
- netiek ne gudrs, ne traks saka, ja kāds ko nespēj saprast, noskaidrot.
- nevar tikt gudrs saka, ja ko nespēj saprast, izprast.
- Klausies ar ausīm! saka, pamudinot klausīties uzmanīgi (lai dzirdētu, saprastu).
- iepazīt Sākt izprast (kādu, kāda būtību, raksturu u. tml.); iepazīties (2).
- iepazīties sākt izprast, iegūt priekšstatu (par kādu, kāda raksturu u.tml.).
- mosties Sākt izprast, saprast (nepieciešamo darbību, rīcību, izturēšanos).
- atdarīt ausis sākt klausīties un saprast.
- tikt jēgā sākt saprast, aptvert.
- apjust Sākt saprast.
- atvērt acis sākt saskatīt būtību, sākt saprast, apjēgt īstenību.
- atvērt acis un ausis sākt saskatīt būtību, sākt saprast, apjēgt īstenību.
- atdarīt acis sākt saskatīt būtību, sākt saprast, apjēgt īstenību.
- atdarīt acis un ausis sākt saskatīt būtību, sākt saprast, apjēgt īstenību.
- slikti Samērā nepilnīgi, vienpusīgi (piemēram, ko zināt, saprast, uztvert).
- labi Samērā pilnīgi, vispusīgi (piemēram, ko zināt, saprast, uztvert).
- paprasts Samērā, arī mazliet prasts.
- nolasīt (vārdus) no lūpām Saprast (izteikumu) pēc runas orgānu redzamajām kustībām.
- nolasīt vārdus no lūpām Saprast (izteikumu) pēc runas orgānu redzamajām kustībām.
- lasīt dvēselē (retāk sirdī) saprast (kāda) garīgo pasauli, jūtas, domas.
- lasīt sirdī (biežāk dvēselē) saprast (kāda) garīgo pasauli, jūtas, domas.
- lasīt dvēselē saprast (kāda) garīgo pasauli, jūtas, domas.
- sagremot Saprast (parasti pamatīgi pārdomājot, iedziļinoties).
- zosēt Saprast arvien mazāk; justies arvien dumjākam.
- uloviķ Saprast būtību.
- lasīt karti saprast kartes saturu.
- atdabūties Saprast no pieredzes.
- vjehaķ Saprast notikušo.
- izģist Saprast, apjaust.
- zināt Saprast, apjēgt, būt pārliecinātam (par ko), arī būt tādam, kam ir skaidrība (par ko); arī apzināties (ko).
- piefilmēt Saprast, apjēgt.
- pierubīt Saprast, apjēgt.
- saģisties Saprast, apjēgt.
- samost Saprast, apjēgt.
- samosties Saprast, apjēgt.
- uzjēgt Saprast, apjēgt.
- attapt Saprast, aptvert.
- mustīt Saprast, aptvert.
- prast (arī prasties) godu saprast, apzināties, ka (ko) turpināt nevar, arī ka (kur) ilgāk uzturēties vairs nevar.
- redzēt Saprast, apzināties.
- atkurst Saprast, attapties, atcerēties.
- uzminēt Saprast, izprast (kādu).
- rubīt (ierubīt) fišku saprast, izprast; uztvert domu.
- rubīt fišku saprast, izprast.
- aptvert Saprast, izprast.
- jaudāt Saprast, mācēt, zināt.
- jēgāt Saprast, mācēt, zināt.
- sajaudāt Saprast, mācēt.
- domāt Saprast, precizēt, uztvert runas priekšmetu.
- moistāties Saprast, saprasties.
- možāt Saprast, varēt, spēt.
- samādāt Saprast, varēt.
- manīt Saprast; apzināties.
- atčohņīt Saprast; atjēgties.
- atčoknīt Saprast; atjēgties.
- atkost Saprast.
- dogoņaķ Saprast.
- filtrēt Saprast.
- iebraukt Saprast.
- iečolēt Saprast.
- iečollēt Saprast.
- merkavot Saprast.
- moistāt Saprast.
- moistēt Saprast.
- možīt Saprast.
- muistāt Saprast.
- muistēt Saprast.
- petriķ Saprast.
- ruhnuķ Saprast.
- saģist Saprast.
- sajēgt Saprast.
- trjohnutsja Saprast.
- uztapt Saprast.
- vrubitsja Saprast.
- (at)rast kopīgu valodu saprasties.
- rast kopīgu valodu saprasties.
- atrast kopīgu valodu saprasties.
- izprašana Sarežģīts domāšanas process, kurš sākas ar vēlēšanos saprast to, kas nav skaidrs šajā brīdī, un beidzas ar savas nesaprašanas noskaidrošanu.
- runāt dažādās valodās sarunās nesaprast, pārprast vienam otru, citam citu.
- brada Savienojumā "prasta brada" - lamuvārds vientiesīgam cilvēkam.
- aprasties Savstarpēji aprast, pierast.
- kvipa seno peruāņu ziņojumu pārsūtīšanas priekšmets, kas sastāvēja no krāsainām ādas strēmelītēm, kurās bija iesieti mezgli, atkarībā no krāsas un mezglu skaita varēja saprast ziņojuma saturu.
- lieliski Sevišķi labi (ko darīt, veikt, prast, atrasties kādā stāvoklī).
- tulkot Skaidrot, izprast (kā jēgu, nozīmi u. tml.).
- bietēt Skaidrot, saprast.
- sociālais darbs ar jauniešiem sociālā darba specializācija, kuras mērķis ir palīdzēt izprast jauniešu problēmas, attīstīt jauniešu prasmes tikt galā ar dzīves grūtībām, sniegt atbalstu pārmaiņu procesos, ja nepieciešams, piesaistīt papildu atbalsta resursus.
- laba (arī viegla, vērīga) galva spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt, arī attīstīts, vērīgs prāts.
- viegla galva spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt, arī attīstīts, vērīgs prāts.
- zelta galva spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt, arī attīstīts, vērīgs prāts.
- viegla (arī laba, vērīga) galva spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt, arī attīstīts, vērīgs prāts.
- sajūta Spēja intuitīvi uztvert, saprast, emocionāli novērtēt (piemēram, kādu parādību, tās īpašības); izjūta (2).
- estētiskā kompetence spēja izprast ikdienas jauno estētiku.
- muzikālā dzirde spēja uztvert un izprast skaņdarbā ietverto skaņu savienojumus un to likumsakarību
- rubīt Spēt saprast.
- apradums Stāvoklis, arī rezultāts --> aprast (1).
- izpratne Stāvoklis, kad ir uztverta un pilnīgi saprasta (kā) būtība, saturs, nozīme; spēja, prasme uztvert un saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi.
- neizpratne Stāvoklis, kad netiek uztverta un saprasta (kā) būtība, saturs, nozīme; nespēja, neprasme uztvert un saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi.
- pārredzamība Stāvoklis, kad var aptvert, skaidri izprast (ko).
- daudznozīmīgs Tāds (piemēram, skatiens, smaids), kas ļauj saprast ko dažādi.
- pastūrs Tāds, kam ir grūtības saprast; (mācībām) grūta galva.
- uzmanīgs Tāds, kam ir noturīga uzmanība, tāds, kas spēj koncentrēt uzmanību, lai ko pēc iespējas pilnīgāk uztvertu, piemēram, redzētu, dzirdētu, arī izprastu, veiktu.
- sirsnīgs Tāds, kam ir raksturīga emocionāli vērīga, labvēlīga attieksme, atklātība pret cilvēkiem, spēja tos dziļi izprast, pozitīvi ietekmēt.
- žēlsirdīgs Tāds, kam ir raksturīga spēja citus saprast, just līdzi un gatavība palīdzēt.
- pārsteigts Tāds, kam kas pēkšņs, neparasts, negaidīts ir izraisījis apmulsumu, nespēju saprast, kā rīkoties, ko darīt.
- bauzene Tāds, kam visu grūti aptvert, saprast.
- neiedomājams Tāds, kas ir tik neparasts, ka to grūti vai neiespējami iedomāties, saprast, aptvert; arī ārkārtīgs.
- nepieejams Tāds, kas ir tik sarežģīts, ka to grūti vai neiespējami aptvert, izprast.
- fūrmanis Tāds, kas lieto prastu valodu.
- aplinks Tāds, kas ļauj tikai noprast, nojaust izteikuma īsto saturu, netiešs (domu izteikšanas veids).
- neatskārtīgs Tāds, kas nespēj (ātri) saprast, apjēgt.
- nesapratīgs Tāds, kas nespēj saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi; tāds, kam nav vajadzīgās izpratnes (kādā jautājumā).
- sapratīgs Tāds, kas spēj labi saprast (ko); tāds, kam ir vajadzīgā izpratne (piemēram, kādā jautājumā).
- gaišredzīgs Tāds, kas spēj paredzēt, izprast; tālredzīgs.
- trejvalodu Tāds, kas spēj saprasties trīs valodās.
- neizprotams Tāds, ko ir grūti vai neiespējami izprast (par cilvēku).
- neatrisināms Tāds, ko nevar atrisināt, izprast; sarežģīts.
- ezoterisks Tāds, ko spēj uztvert, saprast, izskaidrot tikai daži izredzētie; mistisks.
- implicīts Tāds, ko var noprast, tāds, kas nav pilnīgi izpausts; domāšanā ietverts, neapzināti iepriekšpieņemts.
- divdomīgs Tāds, ko var saprast dažādi (parasti divējādi).
- neiecietīgs Tāds, kura attieksme pret citiem ir skarba, arī īgna; tāds, kurš neuzklausa, necenšas izprast citu domas, uzskatus.
- neizprotams Tāds, kura būtību, jēgu, nozīmi ir grūti vai neiespējami izprast.
- dziļš Tāds, kurā izpaužas cenšanās izprast (kādu, ko), tāds, kurā izpaužas pārdomas, jūtas (par skatienu, acīm).
- pārsteigts Tāds, kurā pēkšņi izpaužas apmulsums, nespēja saprast, kā rīkoties, ko darīt (parasti par acīm, seju).
- talmāt Taumēt, saprast.
- vieglā valoda teksts, kas sagatavots pēc īpašas metodikas tā, lai to varētu uztvert un saprast cilvēki ar uztveres grūtībām.
- tāmēt Tēmēt - uzmanīgi skatīties, vērot; noprast, sajust.
- credo, ut intelligam ticu, lai saprastu.
- interpretācija Tiesību normu, specifisku metožu un paņēmienu lietošana, lai iespējami objektīvi atklātu normas saturu, izprastu tās jēgu un sociālo mērķi, tādējādi sekmējot normas lietošanu vai piemērošanu atbilstoši tās lomai kopējā tiesību sistēmā, nacionālo un starptautisko tiesību principiem, sabiedrības attīstības realitātei un loģikai.
- nojukt Tikt nepareizi, neprecīzi uztvertam, izprastam.
- noiet (arī aiziet, nokļūt, nonākt) līdz apziņai tikt uztvertam, saprastam, arī apzinātam.
- nokļūt (arī noiet, nonākt, aiziet) līdz apziņai tikt uztvertam, saprastam, arī apzinātam.
- nonākt (arī noiet, nokļūt, aiziet) līdz apziņai tikt uztvertam, saprastam, arī apzinātam.
- aizmiglot (arī apmiglot) acis traucēt patiesi, pareizi uztvert, izprast; ar nolūku apmulsināt.
- apmiglot (arī aizmiglot) acis traucēt patiesi, pareizi uztvert, izprast; ar nolūku apmulsināt.
- ar vaļējām acīm uzmanīgi, vērīgi, cenšoties izprast notiekošo; bez ilūzijām.
- ar atvērtām acīm uzmanīgi, vērīgi, cenšoties izprast notiekošo; bez ilūzijām.
- uzklausīt Uztvert un izprast (piemēram, daiļdarbā).
- izlobīt kodolu uztvert un izprast galveno, būtisko.
- tvert Uztvert, arī izprast.
- lasīt Uztvert, izprast (ko, parasti daiļdarbu, mākslas darbu).
- iztaisīt Uztvert, izprast (ko) ļoti pārspīlēti (parasti negatīvā nozīmē).
- nostādīt Uztvert, izprast, arī aplūkot (ko no kāda viedokļa, ar kādu tendenci u. tml.).
- nolasīt Uztvert, noprast, nojaust (ko, parasti psihisku stāvokli, rakstura īpašības) pēc kādām redzamām pazīmēm, ārējām izpausmēm; uzminēt, nojaust (kāda domas), piemēram, pēc skatiena, sejas izteiksmes.
- lasīt Uztvert, noprast, nojaust (ko, parasti psihisku stāvokli, rakstura īpašības) pēc kādām redzamām pazīmēm, ārējām izpausmēm.
- lasīt Uztvert, saprast rakstu valodā (tekstu); uztverot, saprotot rakstu valodā (tekstu), runāt (to klausītājiem).
- salasīt Uztvert, saprast, parasti pilnīgi (rakstveida tekstu, burtus u. tml.).
- pārjemt Uztvert; arī saprast.
- grūta galva vājas spējas atcerēties vai saprast.
- lingvokulturēma Valodas vienība (vārds, vārdu savienojums, teikums, teksts), kurā ietverta verbāla un kultūras informācija, kas ļauj uztvert un izprast tautas vērtību sistēmu, tautas domāšanas, psiholoģijas, pasaules izzināšanas pieredzi.
- aplinki Vārdi, ar ko domu izsaka netieši un kas ļauj tikai noprast, nojaust izteikuma īsto saturu.
- anaforisks vārds vārds, kuru var saprast tikai tad, ja tā referents ir iepriekš pieminēts.
- logokofoze Vārdu kurlums, nespēja saprast dzirdēto runu.
- pajaudēt Varēt, prast.
- varig Varēt, spēt; prast, mācēt.
- ķurcis Veca, prasta pīpe.
- tāmīt Vērot, noprast.
- novērtēt Vērtējot noteikt, arī izprast, apzināties (stāvokli, situāciju, iespējas u. tml.).
- novērtēt Vērtējot, analizējot noteikt (kā satura, mērķa u. tml.) atbilstību noteiktām prasībām, arī izprast.
- dialoģiskā vērtīborientācija vērtīborientācija, kuru vislabāk raksturo vārdu pāris "Es - Tu"; tā apgalvo, ka cilvēka rīcība nav tikai viņa viena paša rīcība, bet to ietekmē arī ap viņu esošie cilvēki, tāpēc cilvēkiem ir jāmācās saprasties, sadarboties, rīkoties kolektīvi.
- lasīt kā atvērtā grāmatā viegli uztvert, pilnīgi izprast (kāda domas, jūtas, psiholoģisko stāvokli).
- motivējošā intervija viena no sociālā darba metodēm, ko lieto, lai palīdzētu indivīdam izprast pārmaiņu nozīmi un nepieciešamību viņa dzīvē, kā arī identificēt un mainīt problemātisko uzvedību.
- klīniskais sociālais darbs visbiežāk tiek saprasts kā tiešais terapeitiskais darbs ar indivīdu, pāri, ģimeni vai grupu, lietojot konkrētas psihoterapeitiskās pieejas (piemēram, kognitīvi biheiviorālo, psihodinamisko, sistēmisko ģimenes pieeju), plašākā nozīmē jēdziens dažkārt tiek izmantots, lai apzīmētu sociālā darbinieka mikrolīmeņa praksi kopumā.
- prastums Vispārināta īpašība --> prasts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; prastība (1).
- prastība Vispārināta īpašība --> prasts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; prastums (1).
- prastums Vispārināta īpašība --> prasts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; prastība (2).
- prastība Vispārināta īpašība --> prasts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; prastums (2).
- prastums Vispārināta īpašība --> prasts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; prastība (3).
- prastība Vispārināta īpašība --> prasts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- no a līdz z (arī cet) visu (parasti zināt, prast); pilnīgi.
- pazīstēt Zināt (kā jēgu, nozīmi); prast rīkoties (ar ko), izmantot (ko).
- pazīt Zināt un prast izmantot.
prast citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV