iztulkot
iztulkot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iztulkoju | iztulkojam | iztulkoju | iztulkojām | iztulkošu | iztulkosim |
| 2. pers. | iztulko | iztulkojat | iztulkoji | iztulkojāt | iztulkosi | iztulkosiet, iztulkosit |
| 3. pers. | iztulko | iztulkoja | iztulkos | |||
Pavēles izteiksme: iztulko (vsk. 2. pers.), iztulkojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iztulkojot (tag.), iztulkošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iztulkotu
Vajadzības izteiksme: jāiztulko
1.Izprast, izskaidrot.
2.Pārtulkot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Krievija to iztulkoja kā Rietumu vājumu un Gruzijas atstāšanu likteņa varā.
- Vēlāk man to iztulkoja un pamatā tur bija teiktas jaukas lietas.
- Tas, ko izdevās salasīt un iztulkot, skan visai baisi.
- Sameklējām literāro oriģinālu un iztulkojām," atzīmē režisore Ināra Slucka.
- Tā ka fotogrāfija ir par to, kā tu to iztulko.