robežnieks
Lietojuma biežums :
robežnieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; lieto: reti
Locīšana
robežniece sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Cilvēks, kas dzīvo pie (kā) robežas, cilvēks, kas dzīvo robežjoslā.
PiemēriUz rītiem no Miezīšiem mans kaimiņš un robežnieks bija Doles saimnieks Žagars.
Saistītās nozīmesiedzīvotājs.
1.1.Cilvēks, kurš dzīvo blakus īpašumā un ar kura īpašumu veidojas kopīga robeža; kaimiņš.
PiemēriTo jau daudzreiz bijis dzirdējis arī viens paturīgs zemnieks, mācītāja robežnieks, kas baznīcu bieži vien apmeklējis.
Saistītās nozīmes
2.apvidvārds Robežsargs.
PiemēriSlovāku robežnieks sāk bazarēt slovāku valodā, saprast var teikt nav iespējams, bet cauri esam un no jaukā skata ko cerējām ieraudzīt ir tikai miglā tīti kalni un apsniguši koki.
Saistītās nozīmes
Tulkojumi
Avoti: EH, TWN, LLVV
Korpusa piemēri:šeit