pārjautāt
pārjautāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pārjautāju | pārjautājam | pārjautāju | pārjautājām | pārjautāšu | pārjautāsim |
| 2. pers. | pārjautā | pārjautājat | pārjautāji | pārjautājāt | pārjautāsi | pārjautāsiet, pārjautāsit |
| 3. pers. | pārjautā | pārjautāja | pārjautās | |||
Pavēles izteiksme: pārjautā (vsk. 2. pers.), pārjautājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pārjautājot (tag.), pārjautāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pārjautātu
Vajadzības izteiksme: jāpārjautā
1.Jautāt par ko jau pieminētu, pateiktu, bet neskaidru, arī līdz galam neizprastu.
1.1.Jautāt vēlreiz, no jauna.
1.2.intransitīvs
2.Izjautāt (kādu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- vārdotāja pārjautā un iesmejas, kā kaut ko gaišu atcerēdamās. “
- • Sarunas biedri viņai bieži pārjautā: “ Vai tiešām?”
- Gadās arī tā, ka vēl pārjautā varbūt es tomēr jokoju.
- Tāpēc dienas laikā pārjautā sev: “ Kas man šobrīd vajadzīgs?
- Ieraudzījis izmisīgās acis, viņš līdzjūtīgi pārjautāja, kā varētu palīdzēt.