pārjautājums
pārjautājums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; lieto: paretiLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pārjautājums | pārjautājumi |
| Ģen. | pārjautājuma | pārjautājumu |
| Dat. | pārjautājumam | pārjautājumiem |
| Akuz. | pārjautājumu | pārjautājumus |
| Lok. | pārjautājumā | pārjautājumos |
Jautājums par ko jau pieminētu, pateiktu, bet neskaidru, arī līdz galam neizprastu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Draņķīgais, kā no griestiem uzkritušais apgurums prasīja no viņa arvien lielākas nodevas, kaut vai negribētu nopūtu, žāvu un neveiklu pārjautājumu izpausmēs.
- Uz manu pārjautājumu- vai tiešām?
- ( stulbs jautājums, uz kuru es aiz apjukuma atbidēju ar " jā", bet pēc pārjautājuma noliedzoši);
- Atsakos, jo tomēr dzeramais ūdens un slapjš krekliņš, bet pēc pārjautājuma tomēr piekrītu un dabūju ūdens šalti uz muguras.