domājums
domājums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | domājums | domājumi |
Ģen. | domājuma | domājumu |
Dat. | domājumam | domājumiem |
Akuz. | domājumu | domājumus |
Lok. | domājumā | domājumos |
Atziņa, kas radusies pārdomu rezultātā.
PiemēriUn pat pretenciozi pasniegt šo savu neglābjami novecojušo versiju, kā veselīgu, derīgu vai oriģinālu domājumu!
- Un pat pretenciozi pasniegt šo savu neglābjami novecojušo versiju, kā veselīgu, derīgu vai oriģinālu domājumu!
- Lai saprastu, kāpēc tāds domājums ir apšaubāms, izdarīsim domas eksperimentu.
- Dusmas nāk no nenoteiktības, no šaubām par savu domājumu.
- Jo vispār es cienu viņa domājumus, tāpēc nespēju aptvert, kā tik izglītots cilveks var uzsēsties uz tādas diētas.
- Es turpinu klausīties, kā pašsaprotamie teikumi virknējas, paralēli domājot savu domājumu.
Avoti: T
Korpusa piemēri:šeit