drāzt2
drāzt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | drāžu | drāžam | drāzu | drāzām | drāzīšu | drāzīsim |
| 2. pers. | drāz | drāžat | drāzi | drāzāt | drāzīsi | drāzīsiet, drāzīsit |
| 3. pers. | drāž | drāza | drāzīs | |||
Pavēles izteiksme: drāz (vsk. 2. pers.), drāziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: drāžot (tag.), drāzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: drāztu
Vajadzības izteiksme: jādrāž
1.Ātri, steigā skriet; drāzties.
1.1.Ātri braukt.
1.2.Ātri virzīties (piemēram, par vēju, arī par priekšmetiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Katru reizi, kad es viņu drāzu, viņai tā gadījās.
- Ej par frēzētāju, audzē lopus vai rapsi vai drāz svilpavniekus.
- Protams, neiztrūkstoši viņa izdzer kafijas krūzi un drāž uz fermu.
- - Pēc trim nedēļām sākas atvaļinājums un drāžu uz Franciju.
- Man bija jādrāž no Ainažiem uz Liepāju kā sacīkšu braucējam.