Paplašinātā meklēšana
Meklējam iekš.
Atrasts vārdos (503):
- iekš:1
- iekš-:1
- iekša:1
- iekšā:1
- liekš:1
- liekš:2
- iekšam:1
- iekšām:1
- iekšan:1
- iekšas:1
- iekšis:1
- iekšup:1
- priekš:1
- ciekšu:1
- liekša:3
- liekša:1
- liekša:2
- liekše:1
- liekši:1
- liekšt:1
- liekšu:1
- iekšējs:1
- iekšene:1
- iekšīgs:1
- iekšiņa:1
- iekšpus:1
- aviekša:1
- liekšēt:1
- liekšķe:1
- liekšus:1
- miekšēt:1
- miekšis:1
- pliekšt:1
- priekš-:1
- priekša:1
- priekšā:1
- priekšu:1
- priekšū:1
- iekšauda:1
- iekšaudi:1
- iekšauds:1
- iekšdegu:1
- iekšiene:1
- iekškoki:1
- iekšķeša:1
- iekšķība:1
- iekšķīgs:1
- iekšlogs:1
- iekšmala:1
- iekšmērs:1
- iekšpuse:1
- iekšrija:1
- iekšturs:1
- iekšzeme:1
- iepriekš:1
- aiviekša:1
- atiekšot:1
- liekšana:1
- liekšere:1
- liekšiņa:1
- liekšķēt:2
- liekšķēt:1
- liekšķis:1
- miekšēns:1
- miekšķēt:1
- miekšķis:1
- niekšķis:1
- priekšup:1
- iekšāaudi:1
- iekšdarbi:1
- iekšdrēbe:1
- iekšduris:1
- iekšledus:1
- iekšmeita:1
- iekšnieks:1
- iekšredze:1
- iekšsiena:1
- iekšskats:1
- iekštelpa:1
- iekštīkls:1
- vīžiniekš:1
- acpriekša:1
- apliekšēt:1
- atmiekšēt:1
- aviekšine:1
- ieiekšens:1
- iemiekšēt:1
- iepriekš-:1
- iepriekša:1
- iepriekšā:1
- iepriekšu:1
- izmiekšēt:1
- izpliekšt:1
- lēdziekša:1
- liekšķere:1
- miekškāns:1
- miekšķēns:1
- miekšķiņš:1
- nomiekšēt:1
- nopriekša:1
- pamiekšēt:1
- papriekšu:1
- pliekšķēt:1
- priekšāda:1
- Priekšāni:1
- priekšase:1
- priekšass:1
- priekšējs:1
- priekšene:1
- priekšijs:1
- priekšīna:1
- priekšiņa:1
- priekšots:1
- iekšapšuve:1
- iekščaulis:1
- iekšdedzes:1
- iekšdurvis:1
- iekškabata:1
- iekšķīgums:1
- iekšlietas:1
- iekšmisija:1
- iekšmorēna:1
- iekšspārns:1
- iekštituls:1
- iekšvadnis:1
- visupriekš:1
- apmiekšķēt:1
- atmiekšķēt:1
- bodpriekša:1
- būdpriekša:1
- durpriekša:1
- iemiekšķēt:1
- iepriekšis:1
- ietriekšēt:1
- izliekšķēt:1
- izmiekšķēt:1
- liekšēties:1
- liekšķerēt:1
- liekšķeris:1
- miekšēties:1
- nenoliekša:1
- nomiekšķēt:1
- pamiekšķēt:1
- papriekšan:1
- pārtriekšt:1
- piemiekšēt:1
- piepriekša:1
- pietriekšt:1
- Priekšalpi:1
- priekšaugs:1
- priekšauts:1
- priekšbura:1
- priekšdaļa:1
- priekšelle:1
- priekšgadi:1
- priekšgals:1
- priekšgūža:1
- priekškāja:1
- priekškāpa:1
- priekškara:1
- priekškars:1
- priekškurs:1
- priekšķepa:1
- priekšķeta:1
- priekšlaik:1
- priekšlapa:1
- priekšlāva:1
- priekšlēca:1
- priekšlogs:1
- priekšmala:1
- priekšmets:1
- priekšnams:1
- priekšosta:1
- priekšpils:1
- priekšpupa:1
- priekšpupi:1
- priekšpuse:1
- priekšrags:1
- priekšrati:1
- priekšrats:1
- priekšrīts:1
- priekšroka:1
- priekšrota:1
- priekšruna:1
- priekšsega:1
- priekšsēta:1
- iekšāgājējs:1
- iekšbaznīca:1
- iekšpagalms:1
- iekšpasaule:1
- iekšpilsēta:1
- iekšžokleņi:1
- vispapriekš:1
- aizmiekšķēt:1
- aptriekšana:1
- beņķpriekša:1
- bodspriekša:1
- ciekšenieki:1
- dārzpriekša:1
- durupriekša:1
- durvpriekša:1
- iepriekšējs:1
- ietriekšķēt:1
- kalnpriekša:1
- krāspriekša:1
- kulbpriekša:1
- kūtspriekša:1
- laivpriekša:1
- liekšķerīte:1
- miekšķēties:1
- priekšādiņa:1
- priekšaukla:1
- Priekšāzija:1
- priekšdarbi:1
- priekšdārzs:1
- priekšdrēbe:1
- priekšdzija:1
- priekšenīca:1
- priekšēvele:1
- priekšgrupa:1
- priekšhalle:1
- priekšinīca:1
- priekšjosla:1
- priekškalne:1
- priekškalni:1
- priekškalnu:1
- priekškalps:1
- priekškauts:1
- priekškāzas:1
- priekšklājs:1
- priekšklēts:1
- priekškrogs:1
- priekšķetna:1
- priekšķīlis:1
- priekšlaice:1
- priekšlaikā:1
- priekšlaiks:1
- priekšlaiku:1
- priekšlauks:1
- priekšmasts:1
- priekšmeita:1
- priekšmūris:1
- priekšnāves:1
- priekšnieks:1
- priekšniere:1
- priekšpekle:1
- priekšpīķis:1
- priekšplāns:1
- priekšplece:1
- priekšplecs:1
- priekšpulka:1
- priekšpulks:1
- Priekšreina:1
- priekšrinda:1
- priekšriņķi:1
- priekšsāpes:1
- priekšsēdis:1
- priekšsiena:1
- priekšskats:1
- priekšskola:1
- priekšspēle:1
- priekšstats:1
- priekšstepe:1
- priekšštaga:1
- priekštecis:1
- priekštelpa:1
- priekštīkls:1
- priekštilta:1
- priekšuguns:1
- priekšupējs:1
- iekšālaidējs:1
- iekškvartāls:1
- iekšpolitika:1
- iekšpusnieki:1
- iekšzemnieks:1
- atmiekšķenis:1
- bodespriekša:1
- bruņčpriekša:1
- būceņpriekša:1
- būdaspriekša:1
- degunpriekša:1
- istabpriekša:1
- izmiekšēties:1
- kamanpriekša:1
- klētspriekša:1
- krāsnpriekša:1
- krēslpriekša:1
- pamiekšēties:1
- pirtspriekša:1
- plītspriekša:1
- priekšapziņa:1
- priekšcēlums:1
- priekšceplis:1
- priekšdatēts:1
- priekšdējais:1
- priekšdevums:1
- priekšdienas:1
- priekšdurvis:1
- priekšēdiens:1
- priekšeniece:1
- priekšenieks:1
- priekšenkurs:1
- priekšfināls:1
- priekšgabals:1
- priekšgājējs:1
- Priekšindija:1
- priekšinieks:1
- priekšistaba:1
- priekšjājējs:1
- priekškamera:1
- priekškarams:1
- priekškrāsns:1
- priekškrūtis:1
- priekškuņģis:1
- priekšlaikus:1
- priekšlāpsts:1
- priekšlīgums:1
- priekšlikums:1
- priekšmācība:1
- priekšmetība:1
- priekšmodere:1
- priekšnesums:1
- priekšniekot:1
- priekšplātne:1
- priekšplecis:1
- priekšpuisis:1
- priekšraksts:1
- priekšrocība:1
- priekšrocīgs:1
- priekšsajūta:1
- priekšsēdība:1
- priekšskanis:1
- priekšskolas:1
- priekšspārns:1
- priekšstarta:1
- priekšstatīt:1
- priekšstāvis:1
- priekšstikls:1
- priekšstunda:1
- priekšsvētku:1
- priekštēviņš:1
- priekštituls:1
- priekšturams:1
- iekšaudzēšana:1
- iekšpolitisks:1
- iekšslīpēšana:1
- atmiekšķēties:1
- baltiekšanējs:1
- bezpriekšmetu:1
- brunčupriekša:1
- durvjupriekša:1
- izmiekšķēties:1
- kancelpriekša:1
- korpačpriekša:1
- krāsnspriekša:1
- neuzliekšanās:1
- pagrabpriekša:1
- pamiekšķēties:1
- priekšādevums:1
- priekšanalīze:1
- Priekšānkalns:1
- priekšapmaksa:1
- priekšavējais:1
- priekšbilance:1
- priekšdarbība:1
- priekšdārziņš:1
- priekšdūriens:1
- priekšfeodāls:1
- priekškanieks:1
- priekškārtene:1
- Priekškaukāzs:1
- priekškomanda:1
- priekškukulis:1
- priekškultūra:1
- priekšķinieks:1
- priekšlaicīgs:1
- priekšlaukums:1
- priekšlemesis:1
- priekšmēlenis:1
- priekšmetisks:1
- priekšniecība:1
- priekšnojauta:1
- priekšpadomju:1
- priekšpagalms:1
- priekšpilsēta:1
- priekšpirksts:1
- priekšpļāvējs:1
- priekšpulciņš:1
- priekšsamaksa:1
- priekšskatuve:1
- priekšslimība:1
- priekšspārnis:1
- priekšstadija:1
- priekšstāvība:1
- priekššaujams:1
- priekštermiņa:1
- iekšrīdzenieki:1
- iekšrīdzinieki:1
- atmiekšķēšanās:1
- iesatriekšties:1
- istabaspriekša:1
- pirtspriekšīna:1
- priekšaizvakar:1
- priekšapstrāde:1
- priekšāstāvošs:1
- priekšāteicējs:1
- priekšautapuža:1
- priekšbālziens:1
- priekšbraucējs:1
- priekšcensonis:1
- priekšcīnītājs:1
- priekšdzemdību:1
- priekšeksāmenu:1
- priekšgalnieks:1
- priekšinfarkfa:1
- priekškambaris:1
- priekškaramais:1
- priekškarotājs:1
- priekškulksnis:1
- priekšlaideris:1
- priekšlasījums:1
- priekšlasītājs:1
- priekšlobītājs:1
- priekšmetiskot:1
- priekšmetošana:1
- priekšniecisks:1
- priekšnodoklis:1
- priekšnojausma:1
- priekšpārbaude:1
- priekšpēdējais:1
- priekšpostenis:1
- priekšpozīcija:1
- priekšpusdiena:1
- priekšpusnakts:1
- priekšrunātājs:1
- priekšsēdētājs:1
- priekšsildenis:1
- priekšskaitlis:1
- priekštecētājs:1
- priekštiesības:1
- priekštīrītājs:1
- baznīcaspriekša:1
- dzīvniekšķiedra:1
- mācībpriekšmets:1
- priekšālasītājs:1
- priekšautsvārki:1
- priekšbrauciens:1
- priekšdzīvnieks:1
- priekšizglītība:1
- priekšlaicīgums:1
- priekšmetiskums:1
- priekšmetstikls:1
- priekšnoteikums:1
- priekšpavasaris:1
- priekšpeldējums:1
- priekšpieņēmums:1
- priekšprocesors:1
- priekšsacīkstes:1
- priekšsaimnieks:1
- priekšskatījums:1
- priekšskolnieks:1
- priekšskrējiens:1
- priekšsokrātiķi:1
- priekšstatījums:1
- priekšstatīties:1
- priekštulkojums:1
- iekškontinentāls:1
- bezpriekšmetisks:1
- datorpriekšstāde:1
- iepriekšminētais:1
- priekšbioloģisks:1
- priekšdziedātājs:1
- priekšdziedzeris:1
- priekšgalsistēma:1
- priekškodinājums:1
- priekšmeklēšanās:1
- priekšmetdarbība:1
- priekšnosacījums:1
- priekšoperācijas:1
- priekšpātarnieks:1
- priekšpavasarīgs:1
- priekšpusdienējs:1
- priekšromantisms:1
- priekšsacensības:1
- priekšstrādnieks:1
- aizsargpriekšauts:1
- priekšiestatīšana:1
- priekšizmeklēšana:1
- priekškalkulācija:1
- priekšmetiskoties:1
- priekšmetstikliņš:1
- priekšpilsētnieks:1
- priekšrevolūcijas:1
- priekšstāvniecība:1
- iepriekšpasūtīšana:1
- iepriekšsaspriegts:1
- paraugpriekšnesums:1
- priekšgriezējnazis:1
- iepriekšparedzēšana:1
- atpriekšmetiskošanās:1
- priekškapitālistisks:1
- priekšpilsētniecisks:1
- Mēklenburga-Priekšpomerānija:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (9999):
- C "Čarli" (angļu val. _Charlie_) - starptautisks signāls - nozīmē "jā" vai "iepriekšējā karogu (signālu) grupa ir jālasa apstiprinošā formā".
- Agenda 2000 "Darba kārtība 2000" - dokuments, kuru 1997. g. jūlijā sagatavoja Eiropas Komisija, tajā ietverot priekšlikumus Eiropas Savienības tālākajai attīstībai divos galvenajos virzienos - ES paplašināšanā un ES stiprināšanā.
- fikcionālisms "It kā" filozofija, pēc kuras vispārīgie jēdzieni, priekšstati un kategorijas ir fikcijas, kas radītas, lai regulētu mūsu sajūtas un rīcību; izstrādājis vācu filozofs H. Faihingers (1852. - 1933. g.).
- blusu tirgus "krāmu tirgus", kurā pārdod lietotus priekšmetus (mēbeles, mājsaimn. lietas, apģērbus u. c.).
- daņ "Nemirstības eliksīra" alegorisks nosaukums daoisma "iekšējā alķīmijā".
- procesings "Nobriedušās" RNS (rRNS, mRNS, tRNS) veidošanās no primārajiem transkripcijas produktiem - RNS priekšteču molekulām, kas ietver sevī atsevišķu RNS priekšteča molekulas rajonu aizvākšanu un stingri noteiktu nukleotīdu modifikāciju.
- punctum saliens "uz priekšu izvirzīts punkts"; svarīgs punkts, svarīgs apstāklis.
- omnia mea mecum porto "visu savu mantu nēsāju līdzi" (sengrieķu filozofa Bianta izteiciens) - cilvēka īstā bagātība ir viņa iekšējais saturs.
- aizvandīt (Izsvaidot) aizstumt, aizgrūst sienu priekšā durvīm (tā, ka tas traucē)
- izpilde (kā iepriekš sagatavota) atveidošana, paveikšana; process, arī rezultāts --> izpildīt (2)
- VIC (Narkozes aparāta) iekšējās cirkulācijas kontūra iztvaikotājs
- LA (Sirds) kreisais priekškambaris (angļu "left atrium")
- dopamīns [hormons]{s:1629}, kas cilvēka ķermeņa centrālajās nervu šūnās darbojas kā signālsubstance; adrenalīna un noradrenalīna priekšstadija.
- novalgīns 1-fenīl-2-3-dimetīl-5-pirazolon-4-metīlamidometānsulfoskābes nātrijs, gandrīz balts kristālisks pulveris bez smakas, lieto iekšķīgi kā analgētisku un antipiretisku līdzekli.
- deķeris 10 priekšmetu vienība; viduslaiku tirdzniecībā tā sauca 10 ādu saini, ko pārdeva vienā gabalā.
- dēķins 10 priekšmetu vienība; viduslaiku tirdzniecībā tā sauca 10 ādu saini, ko pārdeva vienā gabalā.
- neglazētās grīdas flīzes 1050–1250 °C temperatūrā vienreiz apdedzinātas flīzes ar smalkgraudainu saķepušu krāsainu drumstalu un 3,5–4% ūdens uzsūci; izmanto iekštelpās un ārā (piemēram, terasēs, ja ir salizturīgas).
- galjona 15.-18. gs. kara un tirdzniecības burukuģis ar augstu priekšgalu.
- menonīti 16. gadsimtā izveidojusies anabaptisma sekta, kas prasa baznīcas priekšrakstu bezierunu ievērošanu un neatzīst bruņotu cīņu; šīs sektas locekļi; mennonieši.
- Mencendorfa nams 17.-18. gadsimta rīdzinieku dzīvojamais nams-muzejs, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja filiāle, Rīgā, Grēcinieku ielā 18, nams celts 1695. g., ēkā ir unikāli sienu un griestu gleznojumi, saglabājies manteļskurstenis (tajā ierīkota virtuve ar 18.-19. gs. priekšmetiem), ekspozīcijā materiāli par rīdzinieku sadzīvi un tradīcijām.
- seksāgezima 60. diena priekš Lieldienām.
- septuāgēzima 70. diena priekš Lieldienām.
- abtese Abate - katoļu sieviešu klostera priekšniece
- kolumella Abinieku, rāpuļu un putnu vidējā ausī iegarens kauliņš, kas savieno bungplēvīti ar iekšējās auss ovālo lodziņu, zīdītājiem sadalījies 3 dzirdes kauliņos
- pekste ābola iekšpuse
- drošības tīkls abos sānos jahtas priekšgalā reliņā iesiets tīkls, lai pasargātu komandas locekļu, kā arī buru ieslīdēšanu jūrā
- cingulektomija Abpusēja smadzeņu jostas krokas priekšējās puses izgriešana, lietota psihisko slimību ārstēšanā
- kontrapertūra Abscesā radīta papildatvere iepretim iepriekš izdarītam griezumam, kas atvieglina strutu atdalīšanos
- jēdziens Abstrakcija, kas atspoguļo priekšmetu vai parādību vispārīgās būtiskās pazīmes
- simbolizācija Abstraktu fenomenu pārnesums konkrētos priekšmetiskos tēlos; baiļu atvairīšanas mehānisms
- māzers Acains koks (bērzs), ļoti ciets; no acaina koka pagatavots priekšmets
- traumatiskais retikulīts acekņa iekaisums pēc ievainojuma ar asiem priekšmetiem (svešķermeņiem), bieži novēro govīm, retāk aitām un kazām
- varavīksnene Acs ābola asinsvadu apvalka priekšējā daļa – apaļa vertikāla plāksnīte (piemēram, zila, brūna) ar atveri (zīlīti) vidū, kas var sašaurināties un paplašināties
- endoftalmīts Acs ābola iekšējo apvalku iekaisums
- elektroparacentēze Acs ābola punkcija ar adatu, lietojot strāvas impulsu un turot adatu, kamēr priekšējās kameras šķidrumā rodas ūdeņraža burbuļi
- radzene Acs ārējā apvalka priekšējā daļa - caurspīdīga, apaļa, nedaudz uz priekšpusi izliekta plātnīte
- epikants Acs augšējā plakstiņa kroka, kas lokveidīgi pāriet uz apakšējo plakstiņu un daļēji aizsedz acs iekšējo kaktiņu līdz ar asaru ezeru
- oftalmoskopija Acs iekšienes apskate ar oftalmoskopu
- entoptoskopija Acs iekšpuses un acs iekšējo ēnojumu apskate
- fakomalācija Acs lēcas atmiekšķēšanās
- plakstiņš Acs orgāns tās aizsargāšanai - divas saistaudu plātnes, ko no ārpuses klāj āda, bet no iekšpuses - plāns epitēlija apvalks
- acs akomodācija acs spēja piemēroties priekšmeta aplūkošanai dažādā attālumā
- iritis Acu ābola iekšējās kārtas (varavīksnenes) iekaisums
- priekš acīm acu priekšā
- šķērsdisparācija Acu redzes asu iekšupvērstība
- glaukoma Acu slimība, kuras pazīmes ir acs iekšējā spiediena paaugstināšanās un redzes spējas pavājināšanās
- cilpu veidošanas mehānisms adāmmašīnas galvenais mehānisms pavediena izliekšanai un cilpu veidošanai
- skortele Ādas priekšauts
- skortulis Ādas priekšauts
- skotelis Ādas priekšauts
- eritrazma Ādas slimība, ko izraisa baktērija "Corynebacterium minutissimum", attīstās tādās vietās, kur āda saskaras ar ādu, piemēram, cirkšņos, augšstilbu iekšpusē, padusēs
- soma Ādas, auduma u. tml. materiāla priekšmets ar rokturiem vai siksnām (parasti kā pārnēsāšanai)
- dzelonis Adatveida izvirzījums, veidojums (priekšmetiem)
- adījums Adīta priekšmeta raksts
- adījums Adīts priekšmets
- adītinis Adīts priekšmets, parasti jaka, cepure
- kvalitatīvais adjektīvs adjektīvs, kas nosauc priekšmeta pazīmi, kura var piemist lielākā vai mazākā mērā; parasti tiem tiek veidotas salīdzināmās pakāpes
- simts Administratīvi teritoriāla vienība, tirgotāju kopiena ar stārastu priekšgalā Novgorodas un Pleskavas feodālajās republikās; Maskavas valstī amatnieku un tirgotāju organizācija, laukos un pilsētās administratīvi policejiska vienība, kuru vadīja simtnieks
- vietvaldis Administratīvi teritoriālās vienības (vietniecības) priekšnieks cariskajā Krievijā
- Augšfrancija administratīvs reģions Francijā, valsts ziemeļos, izveidots 2016. gada 1. janvārī, apvienojot divus iepriekšējos reģionus — Noru-Padekalē un Pikardiju
- adrenokortikotropiskais Adrenokortikotropiskais hormons - hipofīzes priekšējās daivas hormons, kas stimulē kortikosteroīdu biosintēzi virsnieru garozā
- AKTH Adrenokortikotropiskais hormons, ko izdala hipofīzes priekšējā daiva
- visceroreceptors Aferentā nerva galaorgāns, kas uztver kairinājumus no iekšējiem orgāniem
- klasts agrāk atloks bikšu priekšā
- kamerlengo agrāk kardināls, kas pārzināja pāvesta kasi; kad pāvesta sēdeklis svabads, viņš stāv valdības priekšgalā
- priekšlaikus Agrāk, nekā vajag; arī priekšlaicīgi
- papriešu Agrāk, papriekšu
- agrāki Agrāk, senāk, iepriekš
- ci-devant agrāk, senāk; agrākais, senākais, iepriekšējais
- proiomenoreja Agrīna vai priekšlaicīga menstruācija
- aizsēdināt aicināt (kādu), pavēlēt vai palīdzēt (kam) nosēsties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.); nosēdināt
- ieaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) ievirzās (kur iekšā)
- pleorāma Aina, kas skatītājam izrāda krastus vai citus priekšmetus, kuri liekas kustamies, it kā skatītājs brauktu
- ieairēt Airējot iebraukt (kur iekšā)
- ieairēt Airējot ievirzīt (kur iekšā, piemēram, laivu)
- ieairēties Airējot ievirzīties (kur iekšā)
- aizaudzināt Aizaudzēt (kam priekšā)
- aizbaknīt Aizbāzt, spiežot iekšā
- plinka Aizbāžama tapiņa ratu priekšass lielajai tapai
- aizurdīt Aizbikstīt ar nūjiņu (ar kādu priekšmetu) prom vai kaut kam priekšā
- atruna Aizbildināšanās, atsakoties no kāda uzdevuma, uzaicinājuma, priekšlikuma u. tml.; atrunāšanās
- krampēties Aizdarīt, nostiprinot ar krampi (aizvētu logu, durvis), parasti no iekšpuses
- aizsist Aizdarīt, piesitot, piestiprinot (ko priekšā)
- aizlāpīt Aizdarot (piemēram, caurumu, plīsumu), izlabot (priekšmetu)
- aizdedze Aizdedzināšanas iekārta (iekšdedzes dzinējā)
- mutuum Aizdevums - romiešu tiesībās reāls kontrakts, kura priekšmets bija nauda vai vispār atvietojamas lietas
- pažicīt Aizdot (piemēram, naudu, priekšmetus), lai pēc kāda laika saņemtu atpakaļ
- aizgrauties Aizgāzt sev kaut ko priekšā
- aizagāzties Aizgāzties kam priekšā, to aizsprostojot
- abandons Aiziešana no darba, darba laikā, bez priekšniecības atļaujas un attaisnojoša iemesla; iemesls darbinieka atlaišanai
- aizjāt Aizjāt kādam priekšā, viņam tā noslēdzot ceļu
- sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas; pie tā piesaistītās dzeņaukstes pārnes zirga vilcējspēku uz velkamo priekšmetu
- antipendijs Aizkars katoļu baznīcas altāra priekšā, bagātīgi greznots ar zelta un sudraba izšuvumiem
- aizslāt Aizkārt priekšā
- aizlaidne Aizklājs, ko aizlaiž priekšā durvīm vai logiem gaismas plūsmas regulēšanai; žalūzija
- žalūzijas Aizklājs, ko aizlaiž priekšā logiem vai durvīm gaismas plūsmas regulēšanai
- aizsegt Aizklāt (ko kam priekšā)
- aizmiglot Aizklāt, pavājinot priekšmetu saskatāmību (par miglu, tvaiku, arī par dūmiem, putekļiem)
- aizlīst Aizkļūt (aiz kā) - par sīkiem priekšmetiem; aizslīdēt
- aizsmigt Aizkļūt aiz kaut kā (par asu priekšmetu)
- tīmus Aizkrūtes dziedzeris (ar iekšējo sekrēciju)
- lipokaīns Aizkuņģa dziedzera iekšējās sekrēcijas produkts, hormons, kas piedalās taukvielu maiņas regulācijā aknās
- aizķeksēt Aizķert ar ķeksi vai citu garu priekšmetu
- aizlingot Aizlidot (par mestiem priekšmetiem)
- zevgma Aizliegums veidot vārddalījumu starp rindas pēdējo un priekšpēdējo zilbi, t. i., vārsma nedrīkstēja beigties ar vienzilbīgu vārdu
- tabu Aizliegumu sistēma, kas ir izveidojusies pirmatnējā sabiedrībā un parasti saistīta ar reliģiskiem priekšstatiem; tas, kas ir aizliegts šādā sistēmā
- aizrestot Aizlikt (kam) restes priekšā; ar restēm aizšķērsot, aizkrustot
- aizplombēt aizlikt priekšā plombu kādai atveramai telpai, iekārtai, pakai, nodrošināt ar plombu
- noplombēt Aizlikt priekšā plombu, nodrošināt ar plombu; aizplombēt (1)
- pajemt Aiznest, aizvest (sev līdzi), piemēram, priekšmetus, produktus
- iestiepties Aizņemot kādu platību, telpu, ievirzīties (kur iekšā); iesniegties
- aizplesties Aizņemot plašu vietu, aizstiepties, atrasties (kam priekšā)
- iesniegties Aizņemot platību, telpu, ievirzīties, sniegties (kur iekšā)
- senioraizņēmums Aizņēmums no bankas vai citas kredītiestādes, kuram vienmēr jādod priekšroka, maksājot procentus un atmaksājot pamatsummu
- niriens Aizsargāšanās vai uzbrukuma kustība (parasti straujš pietupiens vai pieliekšanās un virzīšanās sāņus) dažos sporta veidos (piemēram, boksā)
- valna Aizsargdēlītis bišu kokā, ko liek priekšā dravai tā, lai dzīvnieki nevarētu piekļūt
- rupjredeles Aizsargredeļu veids vai slānis, kas aiztur lielus priekšmetus, to veido režģis ar 20 un vairāk cm atstarpēm
- smalkredeles Aizsargredeļu veids vai slānis, kas aiztur sīkus peldošus priekšmetus, to veido režģis ar dažu cm attālumu starp stieņiem
- bampers Aizsargstienis automobiļa priekšpusē un aizmugurē; buferis
- noēnot Aizsedzot (ko) vai atrodoties kam priekšā, samazināt, vājināt (gaismas) iedarbību
- romis aizsegs krāsns priekšā, lai liesma neiet griestos
- aizlikt priekšautu (priekšā) aizsiet priekšautu
- aizsieties Aizsiet sev (ko) priekšā
- ieslēgt Aizslēdzot (priekšmetu, telpu, aizžogojumu), padarīt (tajā ievietoto) nepieejamu citiem
- ieslēgt Aizslēdzot (telpu, aizžogojumu, priekšmetu), panākt, ka (tajā ievietotais) nevar izkļūt ārā
- aizlīst Aizslīdēt, aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā) - par debess spīdekļiem, mākoņiem u. tml.
- aizdakstīt Aizspraust, aizbāzt aiz kaut kā vai kaut kam priekšā
- barrikades Aizsprostojums no kokiem, zemes, mēbelēm, ratiem un citiem priekšmetiem, kas spēj aizkavēt ienaidnieka kustēšanos un aizsargāt pret tā šāvieniem
- barikāde Aizsprostojums, ko ceļ no dažādiem priekšmetiem un materiāliem, parasti ielu cīņām
- aizbarikādēt Aizsprostot (ar dažādiem priekšmetiem, parasti cīņā, gatavojoties cīņai)
- aizbarikādēties Aizsprostot (ar dažādiem priekšmetiem) pieeju sev; izveidot sev slēpni (parasti cīņā, gatavojoties cīņai)
- aizkārstīt Aizsprostot; norobežot, aizkārt priekšā
- apmainīt Aizstāt vienu (priekšmetu, apzīmējumu u. tml.) ar citu, paņemt viena vietā citu
- aizastāties Aizstāties, piemēram, kam priekšā
- aizskriet aizsteigties kam priekšā (darbos, pasākumos u. tml.)
- anticipēt Aizsteigties notikumiem priekšā, tos paredzot vai nojaušot
- kiots Aizstiklota kaste vai skapītis ikonu glabāšanai; arī īpašs ietvars reliģiskas pielūgsmes priekšmetu glabāšanai
- aizzvelt Aizvelt (kaut ko smagu) aiz kaut kā vai (nosprostojot) kaut kam priekšā
- aizslēģot Aizverot, aizliekot logam priekšā slēģus, aizdarīt (logu)
- plateozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~230-200 miljoniem gadu, zauropodu priekštecis, garkaklains augēdājs, kas sasniedza pat 10 m garumu
- listrozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~250-240 miljoniem gadu, drukns augēdājs cūkas lielumā ar spēcīgām priekškājām, kas liecina, ka tam labi padevās rakšana
- kailēt Aizvilkt plosta kokiem priekšā virvi
- aizstaipīt Aizvilkt, aizstaipīt kaut kam priekšā nosprostojot
- aizvadīt Aizvirzīt (piemēram, priekšmetu)
- aizkļūt Aizvirzīties (kādam priekšā)
- aiziet Aizvirzīties (par priekšmetiem)
- aizgubāties Aizvirzīties, novietoties (kam priekšā) - parasti par ko lielu, masīvu
- priekšrocību akcija akcija, kas dod tās īpašniekam statūtos paredzētās priekšrocības dividenžu un likvidācijas kvotas saņemšanā
- hondrīts Akmens meteorīts, kura iekšienē ir mazi apaļi minerāli
- horos Akmens plāksne Atēnās, ko uzstādīja ieķīlāto zemes gabalu un vispār īpašuma priekšā par zīmi, ka attiecīgā manta ieķīlāta
- hori Akmens plāksnes Atēnās, ko uzstādīja ieķīlāto zemes gabalu un vispār īpašuma priekšā par zīmi, ka attiecīgā manta ieķīlāta
- pagālis Akmens vai koka bloks, kuru novieto zem sviras, paceļot smagu priekšmetu
- hepatomalācija Aknu atmiekšķēšanās, kolikvācija
- puspārmetiens akrobātisks lēciens no stājas uz kājām stājā uz rokām (arī galvas) vai otrādi, lidojuma fāzē griežoties uz priekšu vai atpakaļ; ķermenis bezatbalsta fāzē var būt savilkts, saliekts vai atliekts
- izpildītājs aktieris, dziedātājs, mūziķis, dejotājs vai cita persona, kura atveido lomu, lasa, dzied, atskaņo vai kādā citādā veidā izpilda literāru vai mākslas darbu vai folkloras sacerējumu, sniedz estrādes, cirka vai leļļu priekšnesumu
- sējeņu sakņu sistēmas veidošana aktīvo sakņu augšanas veicināšana, lai panāktu optimālu auga virszemes daļas un sakņu masas attiecību, kas ir stādmateriāla labas ieaugšanas priekšnosacījums; parastai priedei, ozolam, dižskābardim, kļavai, zirgkastaņai jau pirmajā gadā izaug gara mietsakne, tādēļ nepieciešams to saīsināt, tā panākot intensīvu sakņu sistēmas kuplošanu
- listerioze Akūta dzīvnieku un cilvēku infekcijas slimība, kam raksturīgi centrālās nervu sistēmas, limfmezglu un dažādu iekšējo orgānu bojājumi
- miksodermija Akūta slimība ar ekhimozēm, ādas atmiekšķēšanos un muskuļu kontrakcijām
- ieāķēt Āķējot iestiprināt (kur iekšā); ielikt (āķi) cilpā
- Dandekrola ala ala Priekšalpos ("Reseau de la Dent de Crolles"), Francijas dienvidaustrumos (Izēras departamentā), kopējais garums - 25,7 km, dziļums - 658 m
- Hērons Aleksandrijas Hērons (1. gs.) - sengrieķu zinātnieks, darbi saistīti ar lietišķo mehāniku, izveidojis eolipilu - pirmo tvaika mašīnas prototipu, mūsdienu reaktīvās turbīnas priekšteci, formulējis gaismas atstarošanās principus, kas līdzīgi Fermā proncipiem optikā
- palīgrādītājs Alfabētiskā secībā sakārtoto, grāmatas tekstā minēto personu vai priekšmetu saraksts, kas norāda, kādās grāmatas lappusēs vai paragrāfos šīs personas vai priekšmeti minēti
- aģe Algebra (mācību priekšmets)
- aldžebra Algebra (mācību priekšmets)
- aļģe Algebra (mācību priekšmets)
- algebrene Algebra (mācību priekšmets)
- alģene Algebra (mācību priekšmets)
- alīzebra Algebra (mācību priekšmets)
- allene Algebra (mācību priekšmets)
- alzebra Algebra (mācību priekšmets)
- alzēbrika Algebra (mācību priekšmets)
- gabrele Algebra (mācību priekšmets)
- gebra Algebra (mācību priekšmets)
- ģebra Algebra (mācību priekšmets)
- nedeterminēts algoritms algoritms, kurā kārtējais izpildāmais solis nav viennozīmīgi noteikts, bet kuru izvēlas no iepriekš noteiktu risinājumu kopas
- apalvojums Alvas kārta, ar ko pārklāta priekšmeta virsma
- lapiņzelts Alvas sulfīds - zeltaini dzeltena ūdenī nešķīstoša, kristāliska viela ko izmanto krāsu sastāvā imitējot apzeltījumu poligrāfijā, glezniecībā, arī ģipša un koka priekšmetu apzeltīšanai
- tirkosi Alžīras strēlnieki franču armijā, tie sastādās pa pusei no iedzimtiem, pa pusei no frančiem; augstākā priekšniecība sastāv tikai no frančiem
- algae Aļģes - grupa pilnīgi patstāvīgu zemāko augu nodalījumu, kas veidojušies dažādā laikā, attīstījušies pilnīgi patstāvīgi no dažādiem priekštečiem un tikai konverģentās evolūcijas gaitā ieguvuši vairākas kopīgas pazīmes
- aldermanis Amata vecākais; Rīgā aldermanis bija ģildes priekšnieks; _arī_ oldermenis, eltermanis
- galdniecība Amatniecības nozare - koksnes apstrādāšana un priekšmetu izgatavošana no tās
- galdnieks Amatnieks, kas apstrādā koksni un izgatavo priekšmetus no tās
- koka amatnieks amatnieks, kas strādā ar koku, gatavo koka priekšmetus
- daiļkrāsotājs Amatnieks, kas veic dekoratīvus krāsošanas darbus (piemēram, zīmē izkārtnes, dažādus uzrakstus, veic iekštelpu apdari)
- varkalis Amatnieks, strādnieks, kas izgatavo vai labo vara priekšmetus, galvenokārt traukus, kaļot varu
- virsnieks Amatpersona bruņotajos spēkos (arī, piemēram, policijā), kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus
- kamerlengs Amatpersona pāvesta kūrijā, kas laikā starp iepriekšējā pāvesta nāvi un jaunā pāvesta ievēlēšanu pilda Vatikāna valsts galvas pienākumus
- tiesas sēdes sekretārs amatpersona, kas izpilda tiesas sēdes priekšsēdētāja uzdevumus, sagatavojot lietas izskatīšanu tiesas sēdē un to izskatot
- blakusamats Amats, ko publiskas iestādes darbinieks ieņem blakus savam pamata amatam, kas pieļaujams kā izņēmums ar augstāka priekšnieka atļauju uz laiku
- Žavari Amazones labā krasta pieteka (port. val. "Javari"), Brazīlijas un Peru robežupe, garums - 1056 km, sākas Montanjā (Andu priekškalnēs); nosaukums Peru - Javari ("Rio Yavari")
- Amerikāņu Samoa Amerikāņu Samoa Teritorija — nepievienota teritorija ar iekšēju pašpārvaldi (angļu val. "Territory of America Samoa"), platība — 195 kvadrātkilometri, 66430 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs — Fanatono, administratīvais iedalījums — 3 distrikti un 2 neorganizēti atoli
- bostonterjers Amerikāņu suņu šķirne, terjera un buldoga krustojums, īspalvains, melns vai svītrains ar baltu plankumu pierē un baltu krūšu priekšu
- anaforisks Anaforisks vārds - vārds, kuru var sastapt tikai tad, ja tā referents ir iepriekš pieminēts (piem., vietniekvārdi, vispārīgas nozīmes apstākļa vārdi)
- splanhnoloģija Anatomijas nozare, kas pētī iekšējos orgānus
- atslāņošanās aneirisma aneirisma, kurā asinis nokļūst starp artērijas iekšējo un muskuļu slāni, atslāņojot tos vienu no otra
- ainavparks Anglijā XVII gadsimtā aizsākts dārzu, parku plānošanas un ierīkošanas tips, baroka dārza atvasinājums, kas atšķiras no franču parka (regulāri plānota parku tipa) ar to, ka parkā tiek atveidotas dabiskas ainavas, iepriekš nosakot koku un krūmu veidu, izvietojumu, lielumu, papildinot parku ar pastaigu takām ar lapenēm, skatpunktiem, tiltiņiem, labirintiem un grotām; bieži pie reprezentatīvas ārpilsētas celtnes veidoja vispirms franču parku, aiz tā - ainavparku jeb angļu parku
- Halovīns Anglosakšu nosaukums 31. oktobrim, t. i., visu svēto dienas priekšvakaram, ar draiskulībām (t. sk. lākturi no ķirbju mizas) un maskarādi
- Drednauts Angļu karakuģis (1906. g.), kas bija tik nesalīdzināmi spēcīgāks par jebkuru iepriekšējo karakuģi, ka to būvēšanu visās valstīs nekavējoties pārtrauca un uzsāka līdzīgu karakuģu (drednautu) būvi
- anglene Angļu valoda (mācību priekšmets)
- anglīte Angļu valoda (mācību priekšmets)
- ingliš Angļu valoda (mācību priekšmets)
- lake Angļu vietvārdu priekšā apzīmē ezeru
- mikronormoblasts Anomāls eritrocīta priekštecis ar defektīvu hemoglobīna sintēzi
- ampicilīns Antibiotiska viela, penicilīna veids, kas nezaudē aktivitāti gremošanas traktā, tāpēc to lieto iekšķīgi
- ampiokss Antibiotiska viela, penicilīna veids, kas nezaudē aktivitāti gremošanas traktā, tāpēc to lieto iekšķīgi
- seroreakciju Antigēna un tā pretvielu savienošanās ārējās, kā arī iekšējās pārmaiņas un parādības
- celle Antīkā tempļa iekšējā telpa, kur atradās dievības tēls
- ante Antīkā tempļa sānu sienu izvirzījumi ēkas fasādes pusē, kuri abās malās noslēdz priekštempļa portiku, parasti antes tika veidotas ordera formā (kā pilastri)
- oranta Antīkajā un kristietisma mākslā tēlota cilvēka figūra, parasti Dievmāte, ar paceltām rokām un augšup vai uz priekšu pavērstām plaukstām
- naoss Antīko tempļu iekštelpa, kur atradās dievības tēls
- prostijs Antropoloģijā lietots ķermeņa punkts, kas atrodas mediānā plāksnē starp abiem augšējiem iekšējiem griezējzobiem pie smaganu apakšējās malas
- endaortīts Aortas iekšējā slāņa iekaisums
- aortopeksija Aortas loka priekšējās sienas un labās zematslēgas artērijas piešūšana pie krūšu kaula, lai pavilktu uz priekšu elpvadu; veic elpvada atbrīvošanai no sašaurinājuma, kas radies traheo-malācijas dēļ
- aortomalācija Aortas sienas atmiekšķēšanās
- sifilitiskais aortīts aortas sienas difūzs iekaisums, iekšējo orgānu sifilisa biežākā izpausme
- asasīni Ap 1080 g. dibināta muhamedāņu reliģiski politiska sekta, kuras savervētie jaunekļi akli un fanātiski izpildīja priekšnieka rīkojumus, veica slepkavības; asanīti; asasīdi
- asasīdi Ap 1080 g. dibināta muhamedāņu reliģiski-politiska sekta, kuras savervētie jaunekļi akli un fanātiski izpildīja priekšnieka rīkojumus, veica slepkavības; asanīti; asasīni
- asanīti Ap 1080 g. dibināta muhamedāņu reliģiski-politiska sekta, kuras savervētie jaunekļi akli un fanātiski izpildīja priekšnieka rīkojumus, veica slepkavības; asasīni; asasīdi
- apuža Apakša; apakšējā daļa (priekšmetam); apakšējā puse
- zvans Apakšdaļā atvērts dobs metāla veidojums ar kustīgu mēli iekšpusē, kura, atsitoties pret šī veidojuma malām, rada dzidras, melodiskas skaņas
- metakonīds Apakšējā lielā dzerokļa iekšējais priekšējais (meziolingvālais) paugurs
- foka Apakšējā rājzēģele uz priekšējā masta (fokmasta)
- kreisā puse apakšējā virsma, apakšpuse, arī iekšpuse (piemēram, audumam, kažokādai, apģērbam)
- pamatne Apakšējā, arī balsta daļa, detaļa, elements (priekšmetam)
- pēda Apakšējā, parasti paplatinātā, daļa, elements (priekšmetiem); arī pamatne
- peka Apakšējā, parasti paplatinātā, daļa, elements (priekšmetiem); arī pēda
- pagleznojums Apakšējais gleznojums (parasti vienā tonī), kurā, piemēram, izstrādātas gaismēnas, attēlojamo priekšmetu apjomi
- disciplinārs pārkāpums apakšnieka (pakļautās personas) atteikšanās paklausīt komandiera (priekšnieka) pavēlei vai rīkojumam, par ko var saukt pie disciplināratbildības
- hiposkēnijs Apakšskatuve, seno grieķu teātros nodalījums starp orķestri un skatuves priekšsienu, kas atbilst moderno teātru orķestra padziļinājumam
- dežūrapakšvienība Apakšvienība, ko norīko ik dienas ar karaspēka daļas komandiera (priekšnieka) pavēli no daļā ietilpstošo apakšvienību sastāva, saskaņā ar apstiprinātu dežūru grafiku
- Apalaču plato Apalaču ziemeļrietumu priekškalne ASV, uz dienvidiem no Tagforkas upes to sauc par Kamberlendas plato, ziemeļos - par Alegeinu plato
- kanalizācijas caurule apaļa vai elipsveida ūdensnecaurlaidīga, ķīmiski izturīga, no iekšpuses un ārpuses glazēta, apdedzināta caurule no saķepošiem māliem, smalki malta šamota un kvarca smiltīm
- adatvīle Apaļa vai ovāla vīle, urbuma vai cauruma iekšpuses apdarei
- galva Apaļas formas priekšmets
- apalītis Apaļas formas veidojums, priekšmets
- rundālis Apaļas formas veidojums, priekšmets
- rundelis Apaļas formas veidojums, priekšmets
- septarijas Apaļas konkrēcijas ar kalšanas plaisājumu iekšienē
- pumpa Apaļīgs izcilnis (piemēram, uz priekšmeta)
- urskulis Apaļīgs, krunkains (lūpu) veidojums, kas rodas, (tās) izvirzot uz priekšu un savelkot
- bugšprits Apaļkoks, kas izvirzīts pāri kuģa priekšgalam, lai dotu iespēju pacelt buras tālāk uz priekšu
- kājrāja Apaļkoks, kas piestiprināts priekšējās štagburas (fokburas) apakšējai malai
- fokbomis Apaļkoks, pie kura piestiprināta pašapkalpojošās priekšburas apakšējā mala visā tās garumā
- boļa Apaļš (koka) priekšmets, priekšmeta detaļa vai rotājums
- cilpturis Apaļš jeb iegarens dzelzs gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iespleisē virves cilpās lai tās netiktu saberztas
- kaušs Apaļš jeb iegarens dzelzs gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iespleisē virves cilpās lai tās netiktu saberztas; cilpturis
- parulis Apaļš koks, ko paliek zem smaga priekšmeta, lai to pārvietotu
- rimmulis apaļš laukums, parasti apaļš, ierobežots, ar zāli apaudzēts laukums mājas priekšā, arī apaļa puķudobe
- sacculus Apaļš maisiņš iekšējā ausī
- kauša Apaļš vai pilienveida dzelzs vai misiņa gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iešpleisē virves cilpās vai iestiprina buru stūros, lai pasargātu audumu un galus no pārberšanās; cilpturis
- buzulis Apaļš, pūkains priekšmets, veidojums (piemēram, zieds, pumpurs)
- rundolis Apaļš, saveltnēts priekšmets, veidojums
- caurumkamera aparāts ("camera obscura"), kurā ar maza caurumiņa palīdzību iegūst priekšmeta attēlu
- homogenizators aparāts iepriekšējai piena apstrādei pirms sterilizācijas; homogenizatorā piena tauku lodītes tiek tā sasmalcinātas, ka tās neceļas augšup un nenostājas pienam virsū, tāpēc homogenizēts piens labāk uzglabājas
- gastrotonometrs aparāts kuņģa iekšējā spiediena mērīšanai
- katoptroskops aparāts priekšmetu apskatei ar atstarotu gaismu (spoguli)
- klīnostats Aparāts, ar ko novēršama tā augu orgānu liekšanās, kas rodas gaismas un smaguma spēka ietekmē
- taimers Aparāts, kas pēc iepriekš noteikta laika sprīža ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, ierīci u. tml. vai arī signalizē par šī laika sprīža beigšanos
- taimeris Aparāts, kas pēc zināma, iepriekš noteikta laika sprīža (aiztures laika) automātiski ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, mašīnu, ierīci vai arī signalizē par šā laika sprīža beigām
- šļūcenes Apavi, kuru virsa sedz tikai pēdas priekšējo daļu
- puszole Apavu labošanai lietots zoļu ādas gabals, ar ko pilnīgi apklāj pazoles priekšējo pusi
- Lielā Mūzikas balva apbalvojums (sudraba statuete), kas tiek piešķirts Latvijas mūziķiem un mūziķu kolektīviem par spilgtākajiem sasniegumiem iepriekšējā gadā
- apiet gar virsvēja pusi apbraukt priekšmetu gar tā virsvēja pusi
- burekle Apburta lieta vai priekšmets; buramvārdi; bursteklis
- bureklis Apburta lieta vai priekšmets; buramvārdi; bursteklis
- tenaje Apcietinājuma daļa vai atsevišķs apcietinājums gludās artilērijas laikā, leņķa veidā ar stūri uz iekšu, lai veiktu uzbrūkošā pretinieka apšaudi gandrīz paralēli cietokšņa sienai
- palanka Apcietinājums no mietiem, gar kura iekšpusi piemestas zemes
- ietērps Apdare, mākslinieciskais veidojums (piemēram, priekšmetam, telpai)
- faktūra Apdares īpatnību kopums (materiāla, priekšmeta virsmai)
- izdrīvēt Apdarināt (ko) no iekšpuses, cieši piepildot nelielas spraugas
- Montreija apdzīvota vieta Francijā ("Montreuil"), Parīzes austrumu priekšpilšeta, ka senāk bija patstāvīga pilsēta
- Bajandaja apdzīvota vieta Krievijā, Irkutskas apgabalā, Priekšbaikāla ieplakā
- Solihala apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Solihull"), Anglijas vidienē, Birmingemas dienvidaustrumu priekšpilsēta, kas senāk bija atsevišķa pilsēta, bet 20. gs. beigās iekļauta Birmingemas sastāvā
- Taroka apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Thurrock"), Anglijā, Londonas austrumu priekšpilsēta, Temzas kreisajā krastā, 167000 iedzīvotāju (2015. g.)
- Arjeplūga apdzīvota vieta Zviedrijā, Lapzemē (_Arjeplog_) pie Hūrnāvana ezera, 2000 iedzīvotāju (2011. g.), sudraba muzejs ar sāmu sadzīves priekšmetiem
- konurbācija apdzīvota vieta, ko veido viena vai vairākas centrālās pilsētas ar priekšpilsētām vai ciematiem, kuri atrodas tuvu cits citam un ir savstarpēji saistīti
- izēst Apēst (kā iekšējo, vidējo, arī labāko daļu)
- iekārtot Apgādāt (piemēram, telpu, ēku) ar mēbelēm un citiem priekšmetiem un izvietot tos noteiktā kārtībā
- apbruņot Apgādāt ar jebkuru cīņai noderīgu priekšmetu
- ekipēt Apgādāt ar nepieciešamajiem priekšmetiem, ierīcēm u. tml. (piemēram, transportlīdzekli, ekspedīciju)
- cēlais mežonis apgaismības laika priekšstats, ka "mežoņu" tautas ir tikumiski šķīstas
- izgaismot Apgaismot (no iekšpuses gaismu caurlaidošu priekšmetu), tā ka (tas) kļūst viscaur gaišs
- cirkumcīzija Apgraizīšana; priekšādas nogriešana
- kabata apģērba (piemēram, bikšu, mēteļa, svārku) uzšūta vai iešūta maisveida detaļa (nelielu priekšmetu ielikšanai)
- prieška apģērba daļa, kas sedz ķermeņa priekšējo daļu
- veļa apģērba gabali, ko parasti valkā tieši uz miesas, arī zem tērpa; no auduma gatavoti priekšmeti, ko (parasti) izmanto mājsaimniecībā, sadzīvē (piemēram, gultas klāšanai, galda klāšanai)
- jaka apģērba gabals (parasti adīts), kas sniedzas mazliet pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare
- klēpja priekšauts apjožams vai citādi piestiprināms priekšauts; klēpjauts
- reibonis Apkārtējo priekšmetu griešanās sajūta vai līdzsvara traucējumi, kas parasti saistīti ar sliktu dūšu, vemšanu, samaņas zaudēšanu, troksni ausīs, dzirdes pasliktināšanos, nistagmu
- attēls Apkārtnes, priekšmeta, būtnes u. tml. attēlojums (piemēram, zīmējums, glezna, skulptūra, fotouzņēmums)
- attēls Apkārtnes, priekšmeta, būtnes u. tml. atveids (piemēram, spogulī, optiskā, elektroniskā sistēmā)
- nopaunāt Apkraut (kādu) ar daudzām mantām, daudziem priekšmetiem
- nopaunot Apkraut (kādu) ar daudzām mantām, daudziem priekšmetiem
- nopaunāties Apkrauties ar daudzām mantām, daudziem priekšmetiem
- nopaunoties Apkrauties ar daudzām mantām, daudziem priekšmetiem
- paralakse Aplūkojamā priekšmeta šķietamā perspektīvā nobīde, pārvietošanās, ko izraisa novērošanas punkta maiņa
- izcilāt Aplūkot un iztirzāt (daudzus vai visus jautājumus, priekšlikumus)
- pārcilāt Aplūkot, iztirzāt (piemēram, vienu vai vairākus jautājumus, priekšlikumus)
- kasete apmaināma tilpne apstrādes priekšmetu (detaļu, sagatavju vai pusfabrikātu) uzkrāšanai orientētā stāvoklī
- papildapmaksa Apmaksa, ko saņem vai izmaksā papildus iepriekš paredzētajai apmaksai
- dzīšana apmatojuma nogriešana ar asu priekšmetu, skūšana
- bronzēt Apputināt iepriekš pagatavotu iespieddarbu ar smalku, spīdīgu pulveri no vara, cinka un alumīnija maisījuma
- žvarks Apraksta skaņu, kāda rodas metāla priekšmetam nokrītot uz cieta pamata
- žvaks Apraksta skaņu, kas rodas daudz sīkiem metāla priekšmetiem vienlaicīgi nokrītot (izbirstot) uz cieta pamata
- apriņķa valde apriņķa pašvaldības sastāvdaļa Latvijā 1920.-1935. g., apriņķa valdē bija priekšsēdētājs, ko iecēla iekšlietu ministrs, un 2-4 valdes locekļus, ko vispārējās vēlēšanās ievēlēja uz 3 gadiem
- ispravņiks Apriņķa policijas priekšnieks cariskajā Krievijā
- apsardzes darbība apsardzes pakalpojumu sniegšana, ko veic apsardzes komersants, kā arī iestādes, komersanta vai organizācijas apsardzes un iekšējās drošības nodrošināšana, ko veic štata darbinieki
- apture Apsardzības priekšgrupa
- sarkanais dermogrāfisms apsarkums svītras veidā, pārvelkot ādai ar neasu priekšmetu
- iesiet Apsienot, aptinot (ar auklu, stiepli u. tml.), iestiprināt (kur iekšā)
- sasaistīt Apsienot, sasienot, arī cieši aptverot (ar ko), savienot (vairākus, daudzus priekšmetus); sasienot, pārsienot (ar ko), nostiprināt (piemēram, kādu kopumu)
- sasaistīt Apsienot, sasienot, cieši aptverot u. tml. (ar ko vairākus, daudzus priekšmetus), izveidot (ko no tiem)
- lakatu boliski apsiet apsiet laktu tā, ka tas cieši un gludi pieguļ galvas priekšējai daļai
- izoderēt Apsist, noklāt (telpas iekšpusi ar dēļiem) un apmest
- pārskatīt Apskatot, izskatot iepazīt, parasti visu (kā) kopumu, iegūt vispārīgu priekšstatu (par ko)
- liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta (piemēram, tautas, cilvēces) iepriekšējās vai turpmākās attīstības gaita, stāvoklis, kādā (tā) nonāk apstākļu, dažādu faktoru ietekmē
- liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta iepriekšējās vai turpmākās attīstības gaita (piemēram, kādai parādībai), stāvoklis, kādā (tā) nonāk apstākļu, dažādu faktoru ietekmē
- liktenis Apstākļu, faktoru kopums, apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi; pēc mitoloģiskiem, reliģiskiem priekšstatiem - pārdabisks spēks, kas nosaka cilvēka dzīvi
- automāta tehnoloģiskā shēma apstrādājamā priekšmeta pārvietošanās shēma daudzpozīciju automātiskajās mašīnās un līnijās, kas nosaka arī plūsmu skaitu un iekārtas struktūru
- darbs Apstrādājamais priekšmets; tas, pie kā strādā, tas, ko pašreiz dara
- drāzt Apstrādājot ar nazi vai citu asu rīku kādu materiālu, gatavot (priekšmetu)
- virpot Apstrādājot ar virpu (cietu materiālu, piemēram, metālu, koku), veidot (kādu priekšmetu); strādājot ar podnieka virpu, veidot (keramikas izstrādājumu)
- pielāgot Apstrādājot, veidojot (piemēram, priekšmetu), panākt, ka (tā) forma atbilst (kā cita) formai
- kodināt Apstrādāt (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, lai iegūtu attiecīgu virsmas efektu
- privātapsūdzība Apsūdzība gadījumā, kad valsts sauc pie atbildības vainīgo kādā nodarījumā tikai tad, ja to prasa pats cietušais vai viņa likumīgais priekšstāvis
- anketaptauja Aptauja ar iepriekš sadatavotām anketām
- Alvastras apmetne aptuveni 4200 g. veca apmetne Alvastras tuvumā, izrakumi kopš 1909. g., keramikas, kaula, krama priekšmeti un rotaslietas
- apjausma Aptuvens priekšstats; apjauta; nojauta
- investīciju raksturojums aptver piecus bāzes rādītājus: potenciālais ienākums, attīstības potenciāls, investētās summas sglabāšanas garantija, nodokļu priekšrocības un šo rādītāju sabalansētība
- apgalēt Aptvert, aprēķināt, iedomāties, būt priekšstatam
- Karakuma kanāls apūdeņošanas un kuģniecības kanāls Turkmenistānas dienvidos, sākas no Amudarjas upes pie Kerki pilsētas, stiepjas rietumu virzienā gar Karakoruma dienvidu daļu un Kopetdaga priekškalnēm, garums — 1100 km
- serozais apvalks apvalks, kas no iekšpuses sedz mugurkaulnieku, arī cilvēka, ķermeņa dobumus un apņem iekšējos orgānus
- kontūra Apveids (piemēram, priekšmetam); līnija, kas attēlo (kā) formu
- apgriezt Apvērst (apģērbu, tā daļu) ar iekšpusi uz āru
- artelis Apvienība (ko izveido kādas vienas profesijas cilvēki) kopējam darbam, sadalot darbu, atbildību un ienākumus starp tās locekļiem pēc iepriekšējas vienošanās
- atkalapvienošana Apvienošana, kuras rezultātā tiek izveidota iepriekšējā (parasti teritoriālā, politiskā) savienība
- atkalapvienošanās Apvienošanās, kuras rezultātā tiek izveidota iepriekšējā (parasti teritoriālā, politiskā) savienība
- sakombinēt Apvienot, sakopot kādā veselumā (parasti viendabīgus priekšmetus, parādības, arī cilvēkus)
- vijebons apzīmē pretenciozu ākstīšanos vai runātāju kaitinošu un viņam nesaprotamu darbību vai priekšmetu
- zvauks Apzīmē skaņu, kas rodas krītot kādam smagam priekšmetam
- zvaukš Apzīmē skaņu, kas rodas krītot kādam smagam priekšmetam; zvauks
- kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) ir kārtīgs
- lupata Apzīmē tādu stāvokli, kad (priekšmets) ir saplīsis, saplēsts
- in- Apzīmē: ie-, iekš-
- austrazieši Apzīmējums Priekšindijas un Aizindijas pirmiedzīvotājiem; austroaziati
- loco Apzīmējums skaņdarbos pēc iepriekšēja oktāvas izmaiņu apzīmējuma, kas to atceļ
- sanumurēt Apzīmēt ar numuriem (parasti vairākus, daudzus priekšmetus)
- likties Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko)
- šķist Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko)
- pāriet Apzināti pārmainīt, padarīt citādu nekā iepriekš (savas darbības, rīcības veidu); pārtraukt iepriekšējo (darbību, rīcību) un sākt darīt ko citu
- nojēgums Apzināts, arī vispārināts priekšstats; arī jēdziens
- sajēga Apzinātu, saprastu priekšstatu kopums; arī zināšanas, izpratne; jēga (2)
- intencionalitāte Apziņas virzība uz domas priekšmetu
- lekcija ar (parasti augstskolas) mācību programmu saskaņots kāda mācību priekšmeta izklāsts grāmatā; grāmata ar šādu mācību priekšmeta izklāstu
- pulināt ar airi dzīt uz priekšu (laivu)
- vēders ar apaļu vai ovālu izliekumu veidota vidusdaļa (priekšmetam)
- griezties ar asām šķautnēm, malām spiesties, urbties (kur iekšā)
- iedrīksnāt ar asu priekšmetu ievilkt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, zīmes)
- griezt ar asu rīku veidot (priekšmetu)
- dzīt ar asu, vibrējošu vai rotējošu priekšmetu nogriezt apmatojumu; skūt
- taisīt ar attiecīgām darbībām (savienojot detaļas, apstrādājot virsmu, pakļaujot fizikāliem vai ķīmiskiem procesiem u. tml.) panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, veidojums, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, kļūst derīgs izmantošanai; arī gatavot (1)
- rūpes ar bažām, satraukumu saistītas domas, priekšstati par ko (parasti neatliekami) veicamu, nokārtojamu, padarāmu
- impampa ar burvju līdzekli panākta dzīvu būtņu apvienošanās ar nedzīviem priekšmetiem nešķiramā vienībā
- impampis ar burvju līdzekli panākta dzīvu būtņu apvienošanās ar nedzīviem priekšmetiem nešķiramā vienībā
- uzcirst ar cirvi, arī ar citiem namdara darbarīkiem izgatavot (koka priekšmetu, tā daļu)
- četrcilindru ar četriem cilindriem (par iekšdedzes dzinēju)
- sargātājgars ar dabas priekšmetu, parādību vai celtni saistīta pārdabiska būtne, kas par to rūpējas; sargātājs gars
- tēmas nenoteiksme ar darbības vārda nenoteiksmi nosaukts runas priekšmets jeb tēma, par kuru tālākajā tekstā tiek sniegta plašāka informācija; tēmas infinitīvs
- panākt ar darbību, rīcību, izturēšanos radīt iespējas, priekšnoteikumus (kā) īstenošanai un īstenot (to)
- divcilindru ar diviem cilindriem (par iekšdedzes dzinēju)
- kapināt ar dobu kaltu izlīdzināt koka dobuma iekšpusi
- duškabīne ar durvīm vai starpsienām norobežota telpas daļa, kurā iekšā atrodas duša un ūdens noteces vieta; parasti vannasistabas daļa
- labierīcības ar ērtībām, priekšrocībām saistītas ierīces, ietaises (piemēram, telpā, celtnē)
- uzlidot ar gaisa plūsmu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par viegliem priekšmetiem; ar gaisa plūsmu uzvirzīties uz kādas vietas
- ielidot ar gaisa plūsmu viegli, slīdoši ievirzīties (kur iekšā)
- galvup ar galvu uz priekšu; kūleniski
- glums ar gludu virsmu, gluds (par priekšmetu); viegli slīdošs (piemēram, par audumu)
- glumēns ar gļotām pārklāts priekšmets (ūdenī gulošs koks, akmens u. c.)
- iestebīt ar grūtībām ievilkt, iedabūt (kur iekšā)
- iemusināt ar grūtībām kaut ko iedabūt vietā vai iekšā
- izlauzt ar grūtībām panākt, ka ir iespējams virzīties (uz priekšu)
- lauzt ceļu ar grūtībām panākt, ka ir iespējams virzīties (uz priekšu)
- pamuit ar grūtībām pavirzīties uz priekšu
- sprantēt ar grūtībām un ar spēku bāzt, spiest (kur iekšā)
- iesprantēt ar grūtībām un ar spēku sabāzt, saspiest (kur iekšā)
- kārpīties ar grūtībām virzīties (piemēram, uz priekšu, ārā), parasti, grimstot vai stiegot (kur)
- ķildināt ar grūtībām virzīties uz priekšu
- kā pret kalnu ar grūtībām; jūtot iekšēju pretestību
- automašīna ar iekšdedzes dzinēju darbināms sauszemes transportlīdzeklis (kustībai pa bezsliežu ceļiem); automobilis
- motorzāģis ar iekšdedzes dzinēju vai elektrodzinēju darbināma pārvietojama zāģēšanas iekārta, kurā par griezējinstrumentu izmanto ķēdes zāģi
- ačgārns ar iekšpusi uz āru (uzvilkt apģērba gabalu)
- aizpelnīt ar iepriekšējo darbu nopelnīt
- izgudrēm ar iepriekšēju, slēptu nodomu, arī ar viltību
- sastiprināt ar īpašām detaļām, vielām u. tml. panākt, ka starp (kā) detaļām, arī starp kādiem priekšmetiem rodas, parasti ciešs, saistījums noteiktā, vēlamā veidā
- saistīt ar īpašām vielām, detaļām, elementiem u. tml. savienot (divus vai vairākus priekšmetus)
- iestrādāt ar īpašiem paņēmieniem iestiprināt (priekšmetā, materiālā)
- pārstudēt ar jauniem mēģinājumiem, vairāk vai mazāk koriģējot, pārveidot (jau iepriekš izrādītu iestudējumu)
- kabalistika ar jūdaisma reliģiju (kabalu 1) saistītie priekšstati un rituāli
- koska ar kādu vielu piesūcies ciets, sakaltis priekšmets
- izklupt ar klupienu izvirzīties (uz priekšu, sānis)
- lasēt ar koka liekšķeri smelt ūdeni ārā no laivas
- kruķēties ar kruķu palīdzību virzīties uz priekšu
- čamuriski ar krusteniski novietotām svirām stumt baļķi uz priekšu
- ievelties ar kustību, kas atgādina velšanas, ievirzīties (kur iekšā)
- ievirzīt ar kustību, spiedienu, triecienu u. tml. panākt, būt par cēloni, ka (kas) nonāk (kur iekšā), sasniedz (kādu vietu)
- sāniski ar ķermeņa labo vai kreiso sānu uz priekšu, pret ko u. tml. (piemēram, virzīties, tikt virzītam, atrasties); stāvoklī uz ķermeņa labo vai kreiso sānu (atrasties). Iespraukties sāniski pa durvīm
- izliekšķēt ar liekšķeri izsviest
- iemocīt ar lielām grūtībām iedabūt (kur iekšā)
- ar (savas) sirds asinīm ar lielu iekšēju pārliecību, ar dziļu pārdzīvojumu
- ar sirds asinīm ar lielu iekšēju pārliecību, dziļu pārdzīvojumu, dedzību, nesavtību
- izmocīt ar lielu piepūli izdabūt (no kurienes, kur u. tml. kādu priekšmetu)
- tēmas nominatīvs ar lietvārda nominatīvu nosaukts runas priekšmets jeb tēma, par kuru tālākajā tekstā tiek sniegta plašāka informācija
- prejudīcija ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu konstatētu faktu (apstākļu) un tiesisko attiecību obligātums visiem, kam šie fakti vai attiecības jāpierāda vai jākonstatē kādā citā lietā; prejudīcija krimināltiesībās ir sevišķas daļas panta dispozīcijā ietverta prasība saukšanai pie kriminālatbildības - ka persona jau iepriekš sodīta kriminālā vai administratīvā kārtā par līdzīga veida likumpārkāpumu
- ieliekties ar līkumu ievirzīties (kur iekšā)
- iecirst ar ļoti strauju kustību ielikt (kur iekšā)
- iemānīties ar mānīšanos, viltu iekļūt (kur iekšā)
- iemānīt ar mānīšanu, viltu iedabūt (kur iekšā); ievilināt
- pastiepties ar mazliet izstieptu roku tikt pavirzītam (par priekšmetu)
- gatavot ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, ka kļūst derīgs lietošanai
- izstrādāt ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām
- izveidot ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām
- izveidot ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (veids, forma, piemēram, priekšmetam)
- rēvgradzens ar metāla gredzenu pastiprināts caurums, kas atrodas buras rēvlentes galos pie priekšējās un pakļējās malas
- iemest ar metienu ievirzīt (kur iekšā); iesviest (1)
- raidīt ar metienu, sitienu, grūdienu u. tml. panākt, ka (priekšmets) kustas kādā, parasti noteiktā, vēlamā, virzienā
- spoks ar mirušu cilvēku, retāk dzīvnieku saistīts redzes priekšstats, redzes iztēles tēls, ko parasti izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes; arī rēgs
- aizdarināt ar noteiktām darbībām, dažādiem paņēmieniem panākt, ka (priekšmets) ir slēgts; aiztaisīt ciet
- natalits ar organiskām bāzēm denaturēts spirta un etilētera maisījums, ko lietoja kā degvielu iekšdedzes motoriem
- ieļekot ar palēcieniem ieiet, ieskriet (kur iekšā, parasti par zaķi)
- konformisms ar personiskām ērtībām saistīta tiekšanās pēc vienveidības uzskatos ar valdošo kārtību
- berzt ar piespiedienu, pārvarot pretestību, virzīt šurp turp (kādu priekšmetu pa cita priekšmeta virsmu)
- nagāties ar pirkstiem maisīt, rakņāties, krāmēties, iepriekšējo kārtību izjaucot
- aizpērt ar priekšlaicīgu mazgāšanos atkal saslimt (ar izsitumiem)
- iestīpāt ar pūlēm (velkot, smagi ceļot) ienest, iedabūt (kur iekšā)
- iestīvēt ar pūlēm iedabūt (kur iekšā)
- iestibīt ar pūlēm ienest, iedabūt (kur iekšā)
- iestiept ar pūlēm ienest, iedabūt (kur iekšā)
- ietošāties ar pūlēm, grūtībām (arī lēni, tūļīgi) ievirzīties (kur iekšā)
- tošāties ar pūlēm, grūtībām (arī lēni, tūļīgi) virzīties (kur iekšā, augšā u. tml.)
- ieskrapāties ar pūlēm, grūtībām iekļūt (kur iekšā)
- iepūlēt ar pūlēm, grūtībām ievirzīt (kur iekšā)
- ietusnīt ar pūlēm, parasti tusnījot, ievirzīties (kur iekšā)
- pakulties ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, pavirzīties (parasti uz priekšu)
- uzraut ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt (priekšmetu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt uz kādas vietas
- soļkompilators ar redaktoru apvienots kompilators, kurš katru programmas priekšrakstu kompilē neatkarīgi no citiem priekšrakstiem
- iesvētīšana ar reliģiskām ceremonijām saistīta Dieva svētības izlūgšanās kādai celtnei, priekšmetam vai darbībai
- gavēšana ar reliģiskiem priekšstatiem saistīta ticīgo atteikšanās no jebkura ēdiena vai kāda produkta (gaļas, zivīm, piena produktiem); izplatīta visās konfesijās; protestantismā, izņemot anglikānismu, nav obligāta
- iesvētīt ar reliģisku ceremoniju izlūgties dieva svētību (piemēram, celtnei, priekšmetam)
- apsvētīt ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem)
- nosvētīt ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem); apsvētīt
- rezgaliskis ar resnāko galu pa priekšu
- rezgalisks ar resno galu priekšpusē
- mudmi ar rokām austs taizemiešu zīds vai kokvilna, kas austs no iepriekš batikotas dzijas, var būt audu, velku vai divkāršā krāsojuma (raksta) audums
- izgreznot ar rotājumiem, grezniem priekšmetiem u. tml. panākt, ka rodas grezns, krāšņs izskats
- fibrozā pseidofakija ar saistaudu masu pildīta acs lēca; liecina par priekšējo un mugurējo lēcas asinsvadu apvalku hiperplāziju
- sakramentālija ar sakramentu saistīts priekšmets, simbols
- nospiest ar savas masas spiedienu nonāvēt (par priekšmetu)
- ražot ar savu darbību radīt materiālus labumus (piemēram, priekšmetus, vielas)
- rādīt priekšzīmi (arī paraugu) ar savu darbu, rīcību būt par priekšzīmi (paraugu) citiem
- veidot ar savu novietojumu radīt (ko, piemēram, rindu, apli, arī šādas formas priekšmetu) - par priekšmetiem, parādībām
- izveidot ar savu novietojumu radīt (piemēram, rindu, apli) - par priekšmetiem, parādībām
- skalot ar savu plūsmu virzīt (ko) sev līdzi, uz priekšu, prom u. tml. (parasti par straumi, viļņiem)
- aizprašņāt ar savu prasījumu aizstegties priekšā cita prasījumam
- aizprasīt ar savu prasījumu aizsteigties priekšā cita prasījumam
- iemesties ar savu pūsmu būt sajūtamam (kur iekšā) par vēju; izraisīt degšanu (kur) - par uguni; iekrist (kur iekšā) - piemēram, par dzirkstelēm
- izvirzīties ar savu rīcību, darbu, darbību panākt, ka nokļūst (pirmajā vietā, vadībā, priekšgalā u. tml.), ka iegūst ievērību
- iesist ar sitienu ievirzīt un iestiprināt (kur iekšā)
- pasitināt ar sitienu, grūdienu pavirzīt uz priekšu
- ieskaitīt ar skaitu iedalīt, iedot (kādam), arī ievietot (kur iekšā)
- tēlot ar skatuves mākslas līdzekļiem veidot, radīt, īstenot skatītāju priekšā (drāmas daiļdarbu, tā daļu, arī iestudētu izrādi); atveidot izrādē, iestudējumā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.)
- bakstēt ar smailu priekšmetu durstot, pildīt (plaisu, spraugu u. tml.)
- bakstīt ar smailu priekšmetu durstot, pildīt (plaisu, spraugu u. tml.)
- nuņķi ar smalkiem putraimiem kopā savārītas iekšas
- saverdēt ar sparu iedabūt iekšā, iekraut
- grimīt ar sparu nākt, lauzties kur iekšā
- zāģēt ar speciālu zāģi dalīt, šķelt (priekšmetu, tā daļu); šādi dalot, šķeļot, veidot (priekšmetu, tā formu)
- ietriekt ar spēcīgu sitienu, grūdienu, metienu u. tml. ievirzīt (parasti priekšmetu)
- grūstīt ar spēcīgu, strauju kustību vairākkārt skart (kādu); vairākkārt grūst (priekšmetu), mainot (tā) stāvokli, virzienu vai pārvietojot (to); stumdīt
- grūst lodi ar spēcīgu, strauju kustību virzīt uz priekšu (lodi)
- sadzīt ar spēku (parasti ar sitienu, triecienu) ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā; šādā veidā ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu)
- iedzīt ar spēku bīdot, stumjot, ievirzīt (kur iekšā)
- sadzīt ar spēku ievirzīt (ko kur iekšā, _parasti_ dziļi)
- dzīt ar spēku virzīt (priekšmetu kur iekšā)
- iespert ar spērienu ievirzīt (kur iekšā)
- saspiest ar spiedienu (uz vienu no priekšmetiem) palielināt berzi (starp tiem)
- iespiest ar spiedienu radīt (tulznu, ievainojumu) - par priekšmetu
- spraust ar spiedienu virzīt (ko tievu, smailu) priekšmetā, materiālā, veidojumā u. tml., arī spraugā, šaurā vietā, tā, lai (tas) atrastos noteiktā stāvoklī
- izspiest ar spiedienu, spiežot izgatavot, izveidot (priekšmetu noteiktā formā)
- iegāzt ar spiedienu, triecienu izlauzt un strauji ievirzīt celtnes iekšienē
- iespļaut ar spļāvienu ievirzīt (kur iekšā)
- aizsist ar strauju kustību aizlikt (kam priekšā)
- nomest ar strauju kustību atbrīvoties (no tā, kas ir uz ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē (par dzīvniekiem); noraut, nomaukt (priekšmetu no ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē
- iesviest ar strauju kustību ievirzīt, ievietot (kur iekšā cilvēku vai dzīvnieku)
- izmest ar strauju kustību izvirzīt (ķermeņa daļu uz priekšu, uz augšu)
- izsviest ar strauju kustību izvirzīt (ķermeņa daļu), piemēram, uz priekšu, uz augšu
- pagrūst zem deguna ar strauju kustību novietot acu priekšā
- grūst ar strauju kustību virzīt, bāzt (kur iekšā); ar strauju kustību skart (ko)
- paraut ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt (priekšmetu kur, kādā virzienā u. tml.); ar strauju kustību, ar rāvienu virzīt (priekšmetu) nelielu attālumu
- pagrūst kāju priekšā ar strauju kustību, grūdienu aizlikt kāju priekšā
- aizsviest ar sviedienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā, kam priekšā u. tml.); aizmest
- iesviest ar sviedienu ievirzīt (kur iekšā); iemest (1)
- iesvilpot ar svilpienu ievirzīties, ielidot (kur iekšā)
- zīmogs ar šādu priekšmetu uzspiestais vai iespiestais attēls, teksts
- spiedogs ar šādu priekšmetu uzspiestais vai iespiestais attēls, teksts; zīmogs (2)
- uzkausēt ar tehnoloģiskiem paņēmieniem panākt, ka (priekšmets, tā daļas) neatdalāmi sasaistās (ar uzklāto kausējumu)
- spiciski ar tievo galu uz priekšu
- spiciskis ar tievo galu uz priekšu
- traktorarkls ar traktoru savienojams rīks aršanai, apvēršot augsni; sastāv no rāmja ar riteņiem, pie kura piemontēti arkla korpusi; pirms katra korpusa nostiprināts priekšlobītājs vai stūrgriezis, bet pirms pēdējā korpusa – arī ripnazis
- krava ar transportlīdzekli pārvadājami priekšmeti, masa; šādu priekšmetu, masas kopums, daudzums transportlīdzeklī
- uztriekt ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzīt (piemēram, priekšmetu) virsū (uz kā, kam, arī kur); strauji, ar lielu spēku uzvirzīt (ķermeņa daļu) virsū (uz kā, kam, arī kur)
- trīskājains ar trim kājām (parasti par priekšmetiem); trijkājains
- trijkājains ar trim kājām (parasti par priekšmetiem); trīskājains
- drikāt ar troksni pārbīdīt kādu priekšmetu
- urbt ar urbi, arī ar ko smailu, parasti to griežot, veidot (caurumu, dobumu) priekšmetā, materiālā u. tml.
- urbt ar urbi, arī ar ko smailu, parasti to griežot, veidot (priekšmetā, materiālā u. tml.) caurumu, dobumu; šādā veidā gatavot (ko)
- ievēdīt ar vieglu pūsmu ievirzīt (kur iekšā)
- piesist ar vieglu sitienu pieskarties (kādam priekšmetam), lai radītu skaņu
- saluksīt ar viltu iegūt (daudz, vairākus priekšmetus)
- pievilt ar viltu panākt, ka (kādam) izveidojas nepareizs priekšstats, doma (par ko); panākt, būt par cēloni, ka (kāda) uzticēšanās, cerības u. tml. neattaisnojas
- aizzarot ar zariem aizsniegties (kur, līdz kādai vietai, kam priekšā u. tml.)
- zeibelēt ar zīmuli zīmēt līnijas uz priekšu un atpakaļ
- žākarēt ar žākaru meklēt nogrimušus priekšmetus
- aivāns Arābu arhitektūrai raksturīga plaša, vaļēja telpa ar velvētiem griestiem, kas vērsta pret iekšējo pagalmu
- izārdīt Ārdot pilnīgi sadalīt (adījumu, tamborējumu, arī adītu vai tamborētu priekšmetu)
- priekšdurvis ārdurvis, dubultdurvju priekšējās (pirmās) durvis; arī parādes durvis
- sāndurvis Ārdurvis, kas atrodas (celtnes) sānu fasādē vai arī priekšējā fasādē blakus galvenajām durvīm; iekšdurvis, kas atrodas (telpas, piemēram, gaiteņa) sānu sienā
- konfigurācija ārējā forma, ārējais veidojums, izskats (piemēram, celtnei, priekšmetam, ķermeņa daļai); arī apveids
- virspuse Ārējā puse (9) (priekšmetam, veidojumam), kas robežojas ar apkārtējo vidi; arī virsma (1)
- forma Ārējais veids, apveids (piemēram, priekšmetam)
- ototomija Ārējās auss ejas, vidusauss vai iekšējās auss audu pārgriešana
- humanitārā intervence ārējas darbības, kas tiek vērstas pret kādu valsti, lai ietekmētu tās iekšpolitiku vai mainītu valstī pastāvošo režīmu; intervenci var iniciēt cita valsts, valstu alianse vai starptautiska organizācija
- lieta ārējās materiālās pasaules priekšmets, kas atrodas dabiskajā stāvoklī dabā vai radīts cilvēka darba rezultātā un ir mantisko tiesisko attiecību galvenais objekts
- iespaids ārējās pasaules lietu un parādību iedarbes rezultāts cilvēka psihē (piemēram, priekšstats, tēls)
- Gulbju krustakmens arheoloģiskais piemineklis, atrodas Alūksnes novada Annas pagastā, tas ir stabveidīgs, 1 m augsts, apskaldīts, nolīdzinātajā priekšpusē iekalts krusts ar iedobumu pamatnē, uzskatāms par senu piemiņas akmeni kāda traģiska notikuma atcerei
- rostra Arhitektoniski dekoratīvs elements senlaicīga kuģa priekšgala formā
- interjers Arhitektoniski un mākslinieciski izveidota celtnes iekšējā telpa
- kesons Arhitektonisks veidojums - padziļinājums griestos, arku un velvju iekšējās virsmās
- oikonomija Aristoteļa mācībā (viņa grāmatā "Politeia") mantas patērēšana vajadzību apmierināšanas nolūkos, kā arī tādu priekšmetu sagādāšana, kas var noderēt vajadzību apmierināšanai; ekonomija
- storno Ārkārtēji zaudējumi, ko cietis apdrošinātājs, apdrošinājuma ņēmējam priekšlaicīgi atkāpjoties no līguma (izpērkot apdrošinājumu); ristorno
- varpste Arkla daļa, kas neļauj ilksīm uz iekšu saliekties
- vārpste Arkla detaļa, kas neļauj ilksīm uz iekšu šķobīties
- vārpsts Arkla detaļa, kas neļauj ilksīm uz iekšu šķobīties
- kāta nazis arkla nazis, kas izgatavots no plakanstieņa, tā vienu galu nokaļot par asmeni; nazi nostata ar asmens slīpumu uz priekšu tā, lai augsni grieztu no apakšas uz augšu; lieto krūmu–purvu un meža arklos un zirgarklos
- Haiks armēņu mitoloģijā - varonis, pirmais sencis, armēņu eponīms, pēc senajiem priekšstatiem - astrāls varonis, dievišķas izcelsmes strēlnieks - mednieks, milzis, skaistulis; izdaudzināts arī kā laika pārzinātājs
- kalnu arnika arniku suga ("Arnica montana"), daudzgadīgs lakstaugs, kura ziedus lieto ārīgi sasitumu un sīku ievainojumu ārstēšanai, iekšķīgi - dažreiz sirdsdarbības pastiprināšanai
- ieart Arot ievirzīties (kur iekšā)
- laukā Ārpus telpām; ārā (1); pretstats: iekšā
- ārā Ārpus telpām; laukā; pretstats: iekšā
- ordinācija Ārsta medicīnisks priekšraksts, rīkojums
- recepte Ārsta, feldšera, vecmātes rakstisks priekšraksts aptiekai par to, kā pagatavot, izsniegt un lietot zāles; attiecīgais dokuments
- organoterapija Ārstēšana ar preparātiem, kas iegūti no dzīvnieku audiem, iekšējās sekrēcijas dziedzeriem, arī no citiem orgāniem
- endarteriīts Artērijas iekšējā slāņa iekaisums
- endoarterīts Artērijas iekšējā slāņa iekaisums
- endoarteriīts Artērijas iekšējā slāņa iekaisums; endarteriīts
- tromboendarterīts Artērijas sienas iekšējā slāņa iekaisums ar tromba veidošanos
- trūces veida aneirisma artērijas sienas iekšējo slāņu izspiešanās caur ārējā slāņa bojājumu
- endarterīts Artēriju iekšējā apvalka iekaisums
- endarteriolīts Arteriolas iekšējā slāņa iekaisums
- palatalizēt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām
- mīkstināt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām; palatalizēt
- noteiktais artikuls artikuls, kas norāda, ka priekšmets teksta autoram ir pazīstams vai iepriekš tekstā minēts
- nenoteiktais artikuls artikuls, kas norāda, ka priekšmets teksta autoram nav pazīstams un nav iepriekš tekstā minēts vai arī ietilpst līdzīgu priekšmetu grupā
- nostrifikācija Ārzemju izglītības vai zinātniskās kvalifikācijas diploma atzīšana par līdzvērtīgu atbilstošam iekšzemes diplomam
- mītnes zeme ārzemnieka pilsonības valsts, ārzemnieka iepriekšējā pastāvīgās dzīvesvietas valsts vai valsts, kas izsniegusi ārzemniekam uzturēšanās atļauju
- lakrimocīti Asaršūnas, epitēlija dziedzeršūnas, kas no iekšpuses klāj asaru dziedzeru galadaļas sienu
- konjunktivodakriocistostomija Asaru maisa piešūšana pie iekšējā acs kaktiņa, lai novērstu asarošanu
- lūpzivis Asarveidīgo kārtas zivis ar biezām lūpām un garu, priekšpusē dzeloņainu muguras spuru; parasti košā krāsā, gk. siltajās jūrās
- hiphēma Asins izplūdums acs priekšējā kamerā
- konvertīns Asinsreces faktors, kas nepieciešams protrombīna pārveidei par trombīnu; serumā atrodas tā priekštecis prokonvertīns
- intimīts Asinsvada iekšējā apvalka iekaisums
- endangiīts Asinsvada iekšējā slāņa iekaisums
- endangīts Asinsvada iekšējā slāņa iekaisums
- angiomalācija Asinsvada sienas atmiekšķēšanās
- pseidointīma Asinsvada transplantāta vai protēzes jaunais iekšējais slānis, kas sastāv, piem., no plazmas proteīniem vai kolagēna, nevis no epitēlijšūnām
- neointīma Asinsvada transplantāts vai protēze, jauna endotēlijšūnu kārta asinsvada iekšējā slānī
- skribelis ass dzelzs priekšmets, ar kuru ieskrāpē atzīmes uz sijām, kas tiek sagatavotas pirms celtniecības
- badeklis Ass priekšmets, izcilnis, veidojums, ar ko iespējams ievainot, radīt brūci; ērkšķi
- badīkla Ass priekšmets, izcilnis, veidojums, ar ko iespējams ievainot, radīt brūci; ērkšķi
- badīklis Ass priekšmets, izcilnis, veidojums, ar ko iespējams ievainot, radīt brūci; ērkšķi
- durtenisks Ass; tāds, kas vērsts uz priekšu (piemēram, rags)
- Koipera josla asteroīdu vai komētu josla, kas sākas ārpus Neptūna orbītas; tās pastāvēšanu teorētiski paredzēja jau iepriekš, bet pirmos objektus atklāja 1992. gadā
- asteroseismoloģija Astrofizikas nozare, kas pētī ļoti nelielas izmaiņas zvaigznes spožumā, ko izraisa vielas kustības tās iekšējos slāņos kodolreakciju rezultātā
- barkšļi Asumi govs žokļu iekšpusē
- Oskara balva ASV Kinoakadēmijas piešķirtais apbalvojums iepriekšējā gada labākajām filmām un to veidotājiem, apzeltīta statuete, ko pasniedz reizi gadā
- Guama ASV nepievienota teritorija ar iekšēju autonomiju, 180860 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Aganja, iedalījums - 19 pašvaldību
- Mežonīgie rietumi ASV rietumdaļas apzīmējums tās kolonizācijas laikā 19. gs., kad tur netika ievēroti likumi; jēdziens ir saistīts ar pārceļotāju uz priekšu virzīto robežu, kas 1850. g. līdz ar zelta drudzi Kalifornijā sasniedza Kluso okeānu
- konceptuālā māksla ASV un Eiropas mākslas virziens 20. gs. 60. gadu beigās un 70. gados; noraidīja vizuālus tēlus un ekspresīvo formas elementu nozīmi, pievērsās vispārīgiem jēdzieniem un priekšstatiem
- ASV Virdžīnas ASV Virdžīnu salas (angļu _Virgin Islands_ / _Virgin Iislands of the United States_), kas ir ASV nepievienota teritorija ar iekšēju pašpārvaldi, atrodas Vidusamerikā, Mazo Antiļu salu ziemeļos, ietver Santakrusu, Sentomasu, Sentdžonu un 65 sīkas salas, administratīvais iedalījums - 3 distrikti, 109800 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Šarlote Amālija
- atara Atarums - citā virzienā uzarta lauka mala, kas grāvju, žogu vai citu šķēršļu dēļ palikusi nearta, iepriekšējā virzienā arot
- pieturēt Atbalstīt (priekšmetu), lai (tas) nekristu, arī nekustētos
- atvilkt Atbīdīt (aizvilktus aizkarus, priekškarus)
- piekrišana atbilde, akcepts priekšlikumam stāties līgumattiecībās uz piedāvātajiem noteikumiem
- pa prātam atbilstoši kāda prasībām, priekšstatiem, gaumei
- saskaņa Atbilstoši kam iepriekš pieņemtam, norunātam
- noformēt Atbilstoši noteiktām prasībām, noteiktiem mērķiem izveidot (parasti celtnes, telpas, priekšmeta) ārējo izskatu
- lāgus Atbilstošs noteiktām prasībām, normām (par priekšmetiem, parādībām); labs
- pendant atbilstošs; līdzīgs (piemērs, priekšmets u. c.)
- nolaist Atbrīvojot (kā) uzvilkto, uzlocīto u. tml. malu, galu, panākt, ka (tas) noslīd lejā un nokarājas nobīdīt uz leju (ko paceltu) tā, ka (tas) aizsedz ko, ir priekšā kam
- emancipācija Atbrīvošana vai atbrīvošanās no atkarības, pakļautības, aizspriedumiem, līdzvērtīga sabiedriska stāvokļa iegūšana (īpaši attiecībā uz sieviešu tiekšanos pēc līdztiesības)
- atiekšot Atbrīvot (kautķermeni) no iekšām
- dezinficēt Atbrīvot (priekšmetus, vielas, teritoriju) no mikroorganismiem
- dezaktivēt Atbrīvot (teritoriju, vielu, priekšmetu) no radioaktīvajām vielām, tās mehāniski notīrot
- noķidāt Atbrīvot nokautu dzīvnieku no iekšējiem taukiem
- atmest Atbrīvoties, atsacīties (no kā iepriekš atzīta, lietota)
- separēt Atdalīt (ko, piemēram, vielas, priekšmetus) vienu no otra, citu no cita
- iedalījums Atdalīta vieta, telpa (kā iekšienē, iekšpusē)
- nosacelties Atdalīties ratu virsai no ratu priekšējās ass
- nobirt Atdalīties un nokrist (piemēram, par vielām, priekšmetu daļām)
- ateroģenēze Ateromatozu bojājumu veidošanās artēriju iekšējā slānī
- timpanīts Atgremotāju dzīvnieku priekškuņģa pārmērīga izplešanās, tajā uzkrājoties gāzēm; uzpūšanās; timpānija
- timpānija Atgremotāju dzīvnieku priekškuņģa pārmērīga izplešanās, tajā uzkrājoties gāzēm; uzpūšanās; timpanīts
- uzpūšanās atgremotāju dzīvnieku saslimšana, kas saistīta barības strauju rūgšanu priekškuņģos un atraugošanās traucējumiem
- paramfistomatoze Atgremotāju slimība, ko ierosina paramfistomas piesūcoties priekškuņģa gļotādai
- atvērst Atgriezt iepriekšējā stāvoklī; atjaunot
- atdabūt Atgūt (spēku, enerģiju, arī iepriekšējo stāvokli)
- atipiskā miksedēma atipiska, pārsvarā iekšējo orgānu miksedēma: miksedematoza sirds, zarnu un urīnpūšļa atonija, menorāģija, ascīts, anēmija
- restitutio in integrum atjaunošana iepriekšējā (neskartā) veidā
- atdzīvināt Atjaunot atmiņā, priekšstatos (kādus notikumus)
- restaurēt Atjaunot iepriekšējo (iestudējumu, izrādi, lugas tēlu izveidi)
- atdzīvoties Atjaunoties (atmiņā, priekšstatos)
- atdzīvoties Atjaunoties, atkal ieviesties (par ko tādu, kas bijis iepriekš)
- atgūt Atkal iegūt (iepriekšējo izteiksmi) - par acīm, seju
- atgūt Atkal iegūt (iepriekšējo stāvokli, īpašības) - par parādībām, priekšmetiem
- atgūt Atkal iegūt, radīt (iepriekšējo psihisko vai fizisko stāvokli)
- ķēku Atkārtojumā dzied priekšā bērniem, kad šūpina viņus uz kājām
- reamputācija Atkārtota amputācija, vēlreizēja iepriekš amputēta locekļa amputācija
- dažs Atkārtotā lietojumā vai savienojumā "dažs - cits" norāda uz vairāku dzīvu būtņu, priekšmetu vai parādību savstarpējo sakaru, secību
- revanšs Atkārtota savstarpēja cīņa (spēle), lai dotu iespēju uzvarēt tam, kas zaudēja iepriekšējā cīņā (spēlē)
- atkārtota laulība atkārtota stāšanās laulībā pēc šķiršanās vai pēc iepriekšējās laulības partnera nāves
- atkuļāt atkārtoti atsist, atdaudzīt, sitot dabūt iepriekšējo stāvokli, sitot atjaunot
- saklāstīt atkārtoti klāt, klajināt (attiecināms uz lielāku priekšmetu skaitu
- atražot atkārtoti radīt ko jau pastāvošu; atkārtot ko iepriekš dzirdētu, nepārliecinoties par tā patiesumu, atbilstību (par idejām, uzskatiem)
- mēģināt Atkārtoti, arī pa daļām, parasti speciālista vadībā, izpildīt (piemēram, lomu, skaņdarbu, deju), gatavojot, veidojot izrādi, priekšnesumu
- iebāzīt Atkārtoti, vairākiem paņēmieniem iebāzt (kur iekšā)
- reluksācija Atkārtots izmežģījums, kas iestājas pēc iepriekšējā izmežģījuma reponēšanas
- atkārtota pārraide atkārtots ziņojumu nosūtīšanas process datoru tīklā, ko veic noteiktā laika periodā, ja nav pienācis apstiprinājums par iepriekšējā ziņojuma saņemšanu
- Lielā Laņģu ala atklāta 1989. g., ir viena no garākajām Latvijā, tās kopgarums - 48 m, ieeja šaura, iekšpusē līdz 6 m plata un tikai 1,5 m augsta telpa, alas grīdas laukums - 85 kvadrātmetri
- nepakļaušanās Atklāta atteikšanās izpildīt komandiera (priekšnieka) pavēli, kā arī citus viņa uzdevumus
- coram populo atklāti, klaji, publiski; _burtiski_: "tautas priekšā"
- atgriezties atkļūt atpakaļ (iepriekšējā vietā, stāvoklī)
- kramasls Atkritumi, kaudze nelietojamu priekšmetu
- atkūļāt Atkuļāt - atkārtoti atsist, atdaudzīt, sitot dabūt iepriekšējo stāvokli, sitot atjaunot
- atsalaidināties Atlaidināties (par metāla priekšmetu)
- Azovas jūra Atlantijas okeāna iekšējā jūra Ukrainā (_Azovs'ke more_) un Krievijā (_Azovskoe more_), Kerčas šaurums to savieno ar Melno jūru, platība — 38000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 7 m
- Baltijas jūra Atlantijas okeāna iekškontinentālā jūra (somu "Itämeri", krievu "Балтийское море", igauņu "Läänemeri", lietuviešu "Baltijos jūra", poļu "morze Baltyckie", vācu "Ostsee", dāņu "Østersø", zviedru "Östersjön"), kas dziļi iesniedzas Eiropas ziemeļu daļā, platība - 386000 km^2^, lielākais dziļums - 459 m, bet pārsvarā - 40-100 m dziļa
- aleipts Atlēts, kas dod priekšzīmi fiziskai kultūrai piemērotam dzīves veidam
- retroversija Atliekšanās atpakaļ
- ielaist Atļaut (kādam) ievirzīties (kur iekšā)
- metromalakoma Atmiekšķējuma perēklis dzemdē
- malakija Atmiekšķējums, mīkstums, gļēvums, arī iegriba
- mīkstināšanās Atmiekšķēšanās
- atmietēt Atmiekšķēt
- atmīkšēt Atmiekšķēt
- atmīkšt Atmiekšķēt
- uzleidēt Atmiekšķēt
- uzmērcēt Atmiekšķēt
- atmircināt Atmiekšķēt, atšķīst
- uzmērcēties Atmiekšķēties
- atmiekšēt Atmiekšķēties (1)
- atmiekšķēt Atmiekšķēties (1)
- iesamīkšīties Atmiekšķēties; kļūt mīkstam
- atmiešķēt Atmiekšķiet
- anamnēze atminēšana, it sevišķi par kādu iedomātu iepriekšēju dzīvi
- secīgās piekļuves atmiņa atmiņa, kurā, lai atrastu meklējamos datus, ir jāpārskata visi iepriekšējie ieraksti
- tūlītējās piekļuves atmiņa atmiņa, kurai piekļuves laiks jebkurai atmiņas šūnai nav atkarīgs no iepriekšējās piekļuves šai atmiņai
- apsteidzošā lapošana atmiņas iedalīšanas tehnika, kurā, paredzot lappušu nepieciešamību, tās jau iepriekš tiek pārsūtītas no palīgatmiņas uz operatīvo atmiņu
- atspulgs Atmiņas, bijušā iezīmes, arī tēlains priekšstats
- atmiņas hierarhija atmiņu sistēma, kas sastāv no vairākiem līmeņiem. Pie zemākā līmeņa pieder perifērijas atmiņas ierīces ar mazu darbības ātrumu (magnētiskā lenšatmiņa), pie vidējā - lielapjoma perifērijas atmiņas ierīces (diskatmiņa), bet pie augstākā līmeņa - ātrās atmiņas ierīces (operatīvā atmiņa, kešatmiņa) un procesora iekšējie reģistri
- Elma ugunis atmosfēras elektriska parādība – spīdoši gaismas kūļi virs asiem, izstieptiem priekšmetiem (piemēram, kokiem, stabiem, torņiem)
- siltā atmosfēras fronte atmosfēras fronte, kurā siltais gaiss virzās uz priekšu, aizņemot arvien aukstāka gaisa apgabalus
- gaisa spiediens atmosfēras spiediens uz visiem atmosfērā esošiem priekšmetiem un Zemes virsmu
- dzemdes antefiksācija atpakaļ izliektas dzemdes piešūšana pie vēdera priekšējās sienas
- retroaktīvs Atpakaļejošs, ačgārns; tāds, kas ietekmē iepriekšējo; tāds, kura darbība vērsta atpakaļ
- retroaktīvitāte Atpakaļisks spēks, piem., izdodot tādu noteikumu, kas attiecās uz lietām, kuras jau notikušas priekš likuma izlaišanas
- iekšējais spogulis atpakaļskata spogulis, kas novietots transportlīdzekļa salonā, autovadītāja priekšā
- atslīdēt Atpeldēt nost (sānis, atpakaļ) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem
- atslīdēt Atpeldēt šurp (par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem)
- tahifilakse Ātra imunizācija pret kāda seruma vai ekstrakta toksisko iedarbību ar iepriekšējām nelielas devas injekcijām
- skreja ātra pārvietošanās – par parādībām dabā un priekšmetiem
- skrējums ātra pārvietošanās (par priekšmetiem un parādībām dabā); [skrējiens]{s:680}
- skrējiens ātra pārvietošanās (par priekšmetiem un parādībām dabā); vienreizēja, paveikta attiecīgā darbība
- lidojums ātra virzīšanās (pa gaisu, retāk pa ūdeni) — piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem
- Vainižu viduslaiku pils atradās Limbažu novada Umurgas pagastā, Braslas labajā krastā, pirmoreiz vēstures avotos minēta 1359. g., izpostīta Livonijas iekšējo karu laikā un 1555. g. jau bijusi sagrauta; no laukakmeņiem celtais 1,5 m biezais aizsargmūris apņēmis 56 x 87 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu ziemeļrietumu malā; virszemes daļas nav saglabājušās un pils vietu iezīmē kādreizējie nocietinājumi - 20 m plats un 6 m dziļš aizsarggrāvis un līdz 3 m augsti zemes vaļņi
- Sēlpils pilskalns un viduslaiku pils atradās Sēlpils pagastā Daugavas kreisajā krastā, mūsu dienās pilskalns ar viduslaiku pils drupām ir sala Pļaviņu HES ūdenskrātuvē iepretī Oliņkalnam, neregulārs plakums — \~160 x 25-80 m, ziemeļrietumu nogāzi veidoja 22 m augsta dolomīta klints, bijis apdzīvots jau 9. gt. p. m. ē., \~1. gt. p. m. ē. te apmetusies kāda baltu kopiena, no 1. gt. vidus pilskalnā konstatēti sēļiem raksturīgi priekšmeti, 10.-12. gs. bijis apbūvēts viss plakums
- Dinaburgas viduslaiku pils atradās tagadējā Daugavpils novada Naujenes pagasta Vecpils ciemā, Daugavas labajā krastā, uzskatāma par Daugavpils priekšteci, pirms mūra pils uzcelšanas šajā vietā bijis vietējo iedzīvotāju nocietinājums, kas identficējams ar 13. gs. dokumentos minēto Naujenes pili (Nowenene), jo vēl 15.-16. gs. lietuviešu un krievu dokumentos Dinaburga dēvēta par Novinu vai Ņevginu; citi nosaukumi - Vecdaugavpils, Vecpils, Starij Zamok
- Lugažu viduslaiku pils atradās Valkas pagasta Lugažos, pirmoreiz minēta 1431. g., domājams, ka celta 14. gs. 2. pusē vai 15. gs. sākumā, dzīvojamā ēka bijusi garena būve ar 2 torņiem un ieeju vienā galā, priekštelpu, apkurināmu zāli un 2 mazākām istabām; jau 18. gs. beigās bija saglabājušās tikai nelielas mūru paliekas
- pārlūkošana Ātras lasīšanas paņēmiens, ko izmanto, lai lasīšanas gaitā iegūtu vispārīgu priekšstatu par informācijas avota (laikraksta, žurnāla, grāmatas vai cita plašāka teksta) saturu
- izrakt Atrast (parasti starp citiem priekšmetiem)
- aptvert Atrasties (kam) cieši apkārt (par priekšmetiem)
- lenkt Atrasties (kam) vairākās vai visās pusēs (piemēram, par augiem, priekšmetiem)
- ielenkt Atrasties (kam) visapkārt (piemēram, par augiem, priekšmetiem)
- snaust Atrasties (kur) un netikt (parasti ilgāku laiku) lietotam, izmantotam (par priekšmetiem)
- viļāties Atrasties (kur), parasti, nesakārtotam (parasti par apaļiem priekšmetiem)
- peldēties Atrasties (šķidrumā, masā) - par priekšmetiem
- atrasties iepriekšējā apcietinājumā atrasties apcietinājumā iepriekšējās izmeklēšanas laikā pirms tiesas
- tupēt Atrasties balstā uz saliektām pakaļkājām un iztaisnotām priekškājām (par četrkājainiem dzīvniekiem); arī sēdēt (1)
- karāties Atrasties bez atbalsta apakšā (virs kā, pāri kam, kam priekšā)
- pārsvērteniskis atrasties horizontāli tā, ka gareniska priekšmeta lielākajai daļai nav atbalsta
- nākt Atrasties kustībā šurp, virzīties, tikt virzītam šurp (par priekšmetiem)
- kāpt Atrasties kustībā, arī tikt virzītam uz augšu (par priekšmetiem)
- iet Atrasties kustībā, arī virzīties, tikt virzītam (par priekšmetiem)
- mirkt Atrasties šķidrumā, masā (par priekšmetiem)
- gulēt uz ceļiem atrasties uz ceļiem un zemu noliekties kāda priekšā
- segt Atrasties uz visas (kā) virsmas vai tās, parasti lielākās, daļas (piemēram, par priekšmetiem, vielām)
- stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī, balstoties uz pamatnes tā, ka negāžas (par priekšmetiem)
- karāties Atrasties virzienā uz leju bez atbalsta (par ķermeņa daļām, arī par priekšmetiem)
- klāt Atrasties, būt (uz kā, kam priekšā) - par miglu, mākoņiem u. tml.; izplatīties (kur) - par gaismu, tumsu
- iegult Atrasties, būt izveidotam (kur iekšā)
- izkaisīt Atrasties, būt izvietotiem izklaidus, patālu citam no cita, būt izvietotiem (vairākās vietās) - par priekšmetiem; rasties, izplatīties (vairākās vietās) - par parādībām
- gulēt Atrasties, būt novietotam (kur) - par priekšmetiem
- stāvēt Atrasties, būt novietotam (kur) - parasti par priekšmetiem
- zvilnēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (par priekšmetiem, ēkām u. tml.)
- tupēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (par priekšmetiem)
- sēdēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (piemēram, par priekšmetiem)
- nogulēt Atrasties, būt novietotam (visu laikposmu kur) - par priekšmetiem
- pieplakt Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt) - par priekšmetiem
- saiet Atrasties, būt novietotam tieši blakus (par priekšmetiem, to daļām)
- Tīras purva depozīts atrasts 1936. g. Dunikas pagasta Tīrspurvā 1,1-1,5 m dziļumā, rokot kūdru, tajā ir 2 ar ādu apvilkti egles dēļu vairogi (diametrs 85,5 cm), vairoga umbons no izdobta bērza māzerpuna, vairogu dēlīši, dzeramais rags ar bronzas apmali, bronzas katliņš u. c. priekšmeti
- Raušu depozīts atrasts 1970. g. Salaspils pagastā, Doles Raušu apmetnes vietā 60 cm dziļumā, datējams ar 11. gs. 2. pusi, tajā ir >40 dzelzs priekšmetu - tālaika kalēja darbarīki un izstrādājumi
- Staldzenes depozīts atrasts 2001. g. Ventspils nomalē, Staldzenes stāvkrasta kāpās, tajā ir 174 bronzas priekšmeti vai to fragmenti (kopējā masa 5,6 kg), lielākais bronzas laikmeta depozīts Latvijas teritorijā, priekšmeti izgatavoti bronzas laikmeta beigās (ap 800-600 g. p. m. ē.) un ir raksturīgi Skandināvijai, lielākā daļa nolietotas salauztas rotaslietas - aproces (arī 25 viju spirālaproce), kaklariņķi, rotadatas, sakta u. c.
- imanence Atrašanās, ierobežošanās sevī pašā, pasaulē; iekšējā piemitība; tas, ka augstākā būtne (Dievs) atrodas un darbojas pasaulē (piem., panteismā)
- ferotipija Ātrfotogrāfija, kur uz gaismas jūtīgas melni lakotas dzelzs skārda plates iegūst negatīvu attēlu, kas uz melnā pamata dod pozitīva iespaidu (tikai ar ačgārni apgrieztām priekšmeta pusēm)
- gliseris Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi (braucot laivas priekšgals paceļas virs ūdens)
- slīdlaiva Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi (braucot laivas priekšgals paceļas virs ūdens); gliseris
- aizlidot ātri aizvirzīties (pa gaisu, retāk pa ūdeni) - par šāviņiem, mestiem priekšmetiem u. tml.
- atlidot ātri atvirzīties šurp pa gaisu (piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem)
- apsteigt ātri ejot, skrienot vai braucot, tikt (kādam) garām; panākt (kādu) un aizsteigties (tam) priekšā; apdzīt 1
- ielaist ātri iebraukt, iejāt (kur iekšā)
- ievārīties ātri ieiet, ieskriet, iebraukt u. tml. (kur iekšā)
- ierikšot ātri ieskriet (kur iekšā) - par cilvēku
- ielobt ātri ieskriet (kur iekšā); arī iebēgt
- gūrot ātri iet, salīkušam uz priekšu
- iemesties ātri ievirzīties (kur iekšā)
- ietraukties ātri ievirzīties (kur iekšā)
- ielidot ātri ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem
- izlidot ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem
- izlidot ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem
- krētelēties ātri kustēties, skriet uz priekšu un atpakaļ; grūstīties, ķerstīties
- skriet ātri pārvietoties (par priekšmetiem un parādībām dabā)
- pārskriet ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - piemēram, par priekšmetiem, ķermeņa daļām
- pārlidot ātri pārvirzīties pa gaisu (pāri kam, pār ko) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem
- savantēt ātri samest, sasviest (parasti kur iekšā)
- uzskriet ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par raķetēm, mestiem priekšmetiem
- uzlidot ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem; ātri uzvirzīties uz kādas vietas
- lidošana ātri virzīšanās (pa gaisu, retāk pa ūdeni) – piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem
- sprugt ātri virzīties (kur iekšā)
- lidot ātri virzīties (pa gaisu, retāk pa ūdeni) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem
- drāzt ātri virzīties (piemēram, par vēju, arī par priekšmetiem)
- drāzties ātri virzīties (piemēram, par vēju, arī par priekšmetiem)
- nesties ātri virzīties (piemēram, par vēju, arī par priekšmetiem)
- lipsīt ātri virzīties uz priekšu
- iedrāzties ātri virzoties, ietriekties (par priekšmetiem)
- triekties ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko) - par priekšmetiem; virzīties, tikt virzītam (kur iekšā)
- savārīt Ātri, arī pavirši samest, sasviest (parasti kur iekšā)
- atsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties atkļūt atpakaļ (iepriekšējā vietā)
- iesprukt Ātri, bēgšus, slapstoties iekļūt (kur iekšā)
- iedrāzties Ātri, steigā iebraukt, iejāt (kur iekšā)
- iedrāzties Ātri, steigā ieskriet (kur iekšā)
- iejozt Ātri, strauji ieskriet (kur iekšā)
- iediegt Ātri, veikli ieskriet, arī iebēgt (kur iekšā)
- ielidot Ātri, vieglā gaitā ieiet, ienākt, ieskriet, ātri iebraukt (kur iekšā)
- Aizkraukles viduslaiku pils atrodas Aizkrauklē, Daugavas labajā krastā, celta 13. gs. 1. pusē, piederējusi Zobenbrāļu ordenim, vēlāk tur dzīvoja Livonijas ordeņa komturi, pamesta pēc 1680. g., bijusi taisnstūrveida konventa tipa celtne ar 2 priekšpilīm, vislabāk saglabājies pils ziemeļu stūris ar apaļā torņa paliekām un daži \~10 m augsti mūra fragmenti
- Pļaviņu pilskalns atrodas Aizkraukles novada Klintaines pagastā, savrups 20-30 m augsts paugurs, stipri postīts, plakums - 30 x 25 m, 3-4 m zem tā visapkārt terase (platums - līdz 5 m), 5 m zemāk vēl viena terase (platums - līdz 20 m), kas, iespējams, izmantota par priekšpili, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- lielais lielakauls atrodas apakšstilba iekšējā malā, tā augšgalā ir divi locītavpauguri, apakšējā galā - iekšējā potīte
- Traunas ezers atrodas Austrijā ("Traunsee"), Alpu ziemeļu priekškalnē 422 m vjl., platība — 2600 ha, garums — 12 km, platums — 3 km, dziļums — 288 m, tektoniska izcelsme, augsti krasti
- sievišķo dzīvnieku dzimumaparāts atrodas bļodas un vēdera dobumā, tajā ietilpst divas olnīcas, divi olvadi, maksts, priekšiņa un kaunums
- Terekas-Sunžas augstiene atrodas Centrālajā Priekškaukāzā, starp Tereku un Sunžu, Krievijā (Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Ingušijas Republikā un Čečenijas Republikā), Terekas grēdas augstums - līdz 664 m, Sunžas grēdas - līdz 926 m, tās šķir Alhačurtas ieleja
- Dienvidu Priekšalpi atrodas Itālijā, ietver Venēcijas Alpus un Lombardijas priekšalpus
- Elejas muiža atrodas Jelgavas novada Elejas, pils celta 1806.-1810. g., tā bija majestātiska, formās lakoniska celtne ar greznu iekšējo apdari; 1915. g. pils un vairākas citas ēkas nodedzinātas, 30. gados pils lielākā daļa nojaukta; parks 37,8 ha ar 28 vietējām un 44 introducētām sugām
- Dagdas pilskalns un apmetne atrodas Krāslavas novada Dagdas pagasta Purpļos, Narūta ezera rietumu krastā, austrumu nogāze ir dabiski stāva, un virs tuvākās apkārtne tā paceļas 22 m augstu, četrstūrveida plakums (~50 x 100 m) dienvidu pusē norobežots ar 2 grāvjiem un valni, iekšējais grāvis rietumu nogāzē \~3 m zem plakuma pāriet 3-4 m platā terasē, ziemeļu pusi norobežo 2-3 m augsts valnis un grāvis
- Mizaiņu dobumakmens atrodas Lutriņu pagastā 200 m uz dienvidiem no Mizaiņu pilskalna, rūpīgi apstrādāts granīta bluķis, augstums virs zemes - 0,35 m, garums - 1 m, platums - 0,8 m, apakšdaļa trapecveidīga, bet augšdaļa 11 cm augstumā nokalta cilindriska (diametrs - 0,7 m), virspusē un augšdaļas sānos iekalts dobums (diametrs - 5 cm, dziļums - 10-13 cm), nozīme nav zināma, tas atgādina nepabeigtu dzirnakmeni vai īpaši apstrādātu akmeni (lagrietu), ko izmantoja zirga loku un ragavu slieču liekšanai
- Suntažu muiža atrodas Ogres novada Suntažu pagastā, sākotnēji pils uzcelta 1223. g., tā sagrauta Livonijas karā, atjaunota 18. gs., nodedzināta 1905. g., 1909. g. atjaunota neoklasicisma formās, uzbūvēts 2. stāvs, torņi ēkas galos iekļauti ēkas korpusā, no 1920.g. ēkā izvietota skola un pārveidots iekštelpu plānojums
- Beržē bezdibenis atrodas Priekšalpos ("Gouffre Berger"), Verkora masīva ziemeļos, Francijā, Izēras departamentā, dziļums - 1141 m, ieeja 1460 m vjl., sākumā vertikāla aka >200 m, tālāk slīpa galerija starp kaļķakmeņiem un slānekļiem
- Tamaņas pussala atrodas Priekškaukāza rietumos, Krievijas Krasnodaras novadā, apskalo Azovas un Melnā jūra, platība - 21000 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 164 m
- Centrālais tirgus atrodas Rīgā, Latgales priekšpilsētā, starp Prāgas un Maskavas ielu, nodots ekspluatācijā 1930. g. (ar nosaukumu Centrāltirgus, no 1949. g. - Centrālais kolhozu tirgus; tagadējais nosaukums kopš 1995. g.), aizstāja likvidēto Daugavmalas tirgu un bija viena no modernākajām šāda veida būvēm tālaika Eiropā
- Doma dārzs atrodas Rīgā, Palasta ielā 4, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja iekšējā pagalmā, platība 0,15 ha, ierīkots bijušā klostera pagalma un kapsētas vietā, rekonstruēts 1970. g.
- Arkādijas dārzs atrodas Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētā, norobežo O. Vācieša iela, F. Brīvzemnieka iela un dzelzceļa līnija, platība - 6,2 ha, pirmsākumi saistīti ar 18. gs., ainavu parka izveide uzsākta 1900.-1902. g. pēc G. Kūfalta projekta un iekārtošana pabeigta 1911. g.
- Predjalas pārkāpe atrodas Rumānijā (“Predeal”), starp Dienvidkarpatiem un Austrumkarpatiem 916 m vjl., dzelzceļa līnija un autoceļš, kas savieno valsts iekšējos rajonus (Transilvāniju) ar Bukaresti
- Mazsalacas Līvu upurala atrodas Salacas kreisajā krastā iepretī Mazsalacai, Lībiešu (Skaņkalnes) pilskalna piekājē, Mazsalacas novada Skaņkalnes pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts un arheoloģiskais piemineklis, ieejas platums - 2,2 m, augstums - 2,0 m, iekšpusē ala paplašinās (griestu augstums - līdz 4 m), laukums - 17 kvadrātmetri, garums kopā ar šauru plaisu - līdz 8 m
- Cērtenes pilskalns atrodas Smiltenes dienvidu malā, Cērtenes kreisajā stāvkrastā (augstums - \~25 m), visapkārt pilskalnam grāvis (līdz 12 m dziļš), plakuma (diametrs - 60-70 m) malās un grāvja pretējā pusē valnis, austrumu un dienvidrietumu pusē nocietinātu priekšpiļu vietas, datējums nav noteikts, iespējams, saistīts ar 1359. g. vēstures avotos minēto pili "Castrum Smiltiselle"
- Lībiešu muzejs atrodas Staicelē, Lielajā ielā 14 (Staiceles lībiešu muzejs "Pivälind"), dibināts 1999. g., ekspozīcijā materiāli par Staiceles vēsturi, seni lībiešu sadzīves priekšmeti un darbarīki, novadnieku gleznas, fotogrāfijas, rokdarbi, amatnieku darbi
- Bosnijas un Horvātijas Krajina atrodas starp Savas labā krasta pietekām Vrbasu, Unu un Kupu, Dināru priekškalnē
- Brīveru pilskalns atrodas Šķeltovas pagasta Brīveros, \~15 m augsts paugurs starp Dubnas upi un tajā ietekošā strauta gravu, norobežots ar valni (garums - 45 m, platums - 5 m, augstums - 1 m), vaļņa iekšpusē ir 8 m plats un 0,5 m dziļš grāvis, kas norobežo pilskalna līdzeno plakumu (~35 x 40 m), atrastās trauku lauskas attiecinātas uz 1. gadu tūkstoti; Garadiņš
- Talsu pilskalns un senpilsēta atrodas Talsu ezera dienvidaustrumu krastā, ir \~30 m augsts paugurs, kura nogāžu augšdaļa mākslīgi padarīta stāvāka, plakums \~60 x 50 m, aptuveni 6 m zem plakuma līmeņa pilskalnu apliec terase, kas ziemeļu pusē pāriet \~80 m garā un 30 m platā priekšpils vietā
- Līvu centrs atrodas Talsu novada Kolkas pagasta "Zītaros", dibināts 1991. g. ar mērķi apzināt lībiešu kultūras mantojumu, tajā glabājas etnogrāfisku priekšmetu kolekcija, kurā ir lībiešu senie sadzīves priekšmeti, darbarīki, amatniecības izstrādājumi u. tml.; regulāri organizē lībiešu mākslinieku un amatnieku darbu izstādes
- Talsu mācītājmuiža atrodas Talsu novada Laidzes pagastā, apbūves kompleksā ietilpst mācītāja dzīvojamā māja, klēts.kūts, ratnīca, kalpu māja (pārbūvēta); dzīvojamajā mājā saglabājušās kāpnes, kamīns, iekšdurvis, dekoratīvi griestu krāsojuma atsegumi
- Nurmuižas pils atrodas Talsu novada Laucienes pagastā, ir 40,5 x 26,6 liela divstāvu mūra celtne ar iekšpagalmu (platība 4,6 x 16 m) un četrstūrainu izvirzījumu dienvidrietumu un ziemeļrietumu stūrī, apbūves kompleksā ietilpst arī vairākas 19. gs. celtas ēkas (kalpu māja, klēts, kūts, stallis) un vārtu tornis, taču šīs būves ir sliktā tehniskā stāvoklī un netiek izmantotas; uz austrumiem no pils atrodas ainavu parks
- Badhiza rezervāts atrodas Turkmenistānā, Tedženas un Murgabasa upstarpā, Paropamiza priekškalnēs, platība 877 kvadrātkilometri, augstums 273-1250 m, dibināts 1941. g., lai saglabātu kulanus un tipiskās subtropu stepju un tuksnešu ainavas
- nožogot Atrodoties (kam) priekšā, apkārt, norobežot, atdalīt (to no kā cita)
- segt Atrodoties (kam) virsū, pāri, arī priekšā, sānos, pilnīgi vai daļēji aizsargāt (to) no apkārtējās vides iedarbības, izolēt (to) no apkārtējās vides
- sagulēt Atrodoties (uz kā), saplacināt, sablīvēt u. tml. (to), arī būt par cēloni, ka (kas) izveidojas (piemēram, par vielām, priekšmetiem)
- iegulēt Atrodoties ilgāku laiku (uz kā), iespiest (to) uz iekšu, radīt (tajā) padziļinājumu, bedri (par priekšmetiem)
- iegulēt Atrodoties ilgāku laiku (uz kā), radīt (tajā padziļinājumu, bedri) - par priekšmetiem
- ieslēgties Atrodoties kādā telpā, aizslēgt durvis no iekšpuses
- pieņemt Atrodoties kādā vietā, vidē, iegūt (attiecīgās vietas, vides īpašības, piemēram, smaržu, garšu u. tml.) - par vielām, priekšmetiem
- iekļūt Atrodoties kustībā, parasti nejauši, ievirzīties (kur iekšā) - par priekšmetiem
- nonākt Atrodoties kustībā, sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā) - par priekšmetiem, vielām u. tml.
- nokļūt Atrodoties kustībā, sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā), aizvirzīties (līdz kādai vietai) u. tml. (par priekšmetiem, vielām)
- nosegt Atrodoties priekšā (kam), pasargāt (to pret ko)
- paslēpt Atrodoties priekšā, neļaut vai traucēt (ko) saskatīt
- nosegt Atrodoties priekšā, pāri, virsū (kam), padarīt (to) nesaskatāmu
- aizklāt Atrodoties vai aizvirzoties (kam) priekšā, atņemt iespēju (ko) redzēt, saskatīt; aizsegt
- aizsegt Atrodoties vai aizvirzoties kam priekšā, neļaut (ko) saskatīt; aizklāt
- vante Atsaite, tauva no jahtas masta gala uz priekšējo tēviņu, kā arī uz abiem sānu bortiem
- atsludināt Atsaukt iepriekš izsludināto
- acejas Atsējas - stieples, saites, kas savieno (parasti ratu priekšasi ar ilksi)
- platgalis Atsevišķa cauruļveida detaļa ar atveres paplašinājumu vienā galā; cauruļveida priekšmetu gala atveres paplašinājums (piemēram, taurei, piltuvei)
- platgals Atsevišķa cauruļveida detaļa ar atveres paplašinājumu vienā galā; cauruļveida priekšmetu gala atveres paplašinājums (piemēram, taurei, piltuvei)
- detaļa Atsevišķa sastāvdaļa (piemēram, kādā ierīcē, priekšmetā)
- loceklis Atsevišķa vienība (parādību, notikumu, priekšmetu u. tml.) grupā
- segments Atsevišķa, relatīvi norobežota (priekšmeta, sistēmas u. tml.) daļa ar noteiktām, samērā patstāvīgām īpašībām, funkcijām
- brandmeistars Atsevišķas ugunsdzēsēju nodaļas priekšnieks
- apauda Atsevišķi austa (parasti koša) mala (villainēm, lakatiem, priekšautiem u. tml.); izgreznotās malas latviešu sieviešu apmetnim
- krūte Atsevišķi liekama priekšdaļa kreklam
- eidētisms Atsevišķiem indivīdiem piemītoša psiholoģiska spēja saglabāt dzīvu, skaidru priekšmeta tēlu ilgu laiku pēc tā uztveršanas; spēcīgāk izpaužas bērniem
- vispārināt Atsevišķiem objektiem (priekšmetiem, parādībām, procesiem) konstatētās vispārējās, būtiskās īpašības, pazīmes vispārīgā, nedetalizētā veidā attiecināt uz citiem līdzīgiem objektiem (priekšmetiem, parādībām, procesiem)
- desētnieks Atsevišķos pagastos Zemgalē pirms Pirmā pasaules kara 10 pagasta māju (desmites) priekšnieks, kura uzdevums bija piegādāt pastu, pagasta valdes rīkojumus un ziņojumus visām desmites mājām, kā arī aicināt to saimniekus šķūtīs, mežu dzēšanas klaušās u. c. kopdarbos
- eksemplārs Atsevišķs priekšmets no līdzīgu priekšmetu grupas
- krāsa Atsevišķs priekšmets, materiāls u. tml., ko raksturo šāda īpašība
- gabals Atsevišķs priekšmets, vienība, veselums (starp līdzīgiem)
- numurs Atsevišķs priekšnesums (parasti cirka, estrādes) programmā
- ģērbs atsevišķs, valkājot nedalāms apģērba priekšmets (izstrādājums) vai simetrisku priekšmetu pāris
- individuāls Atsevišķs, vienreizējs (indivīds, priekšmets, parādība)
- speciālā konfiskācija atsevišķu priekšmetu (piemēram, noziedzīgam darbam izlietoto rīku vai noziedzīgā darba rezultātu) atsavināšana
- rikošetēt atsisties pret ko un kustēties citā virzienā (par lidojošu priekšmetu, piemēram, lodi, šāviņu)
- sievišķās atskaņas atskaņas rindas divās pēdējās zilbēs ar uzsvaru rindas priekšpēdējā zilbē
- piekaramā atslēga atslēga, ko noslēdzamai vietai piekar priekšā
- priekškaramā atslēga atslēga, ko noslēdzamai vietai piekar priekšā
- loze Atslēga; priekškaramā atslēga
- atšļūkt Atslīdēt (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par priekšmetiem
- atšļukt Atslīgt atpakaļ (iepriekšējā stāvoklī) - par cilvēku
- canga Atsperīgs, šķelts ieliktnis cilindrisku vai prizmatisku priekšmetu iestiprināšanai; lieto virpās, avioslēdzenēs u. c.
- atsperojums Atsperu sistēma, kopums (kādā ierīcē, priekšmetā); tas, kas rada atsperīgumu (kādā priekšmetā)
- saules (retāk gaismas) zaķītis (retāk zaķēns) atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, saules gaismas stars
- zaigot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem; arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu)
- zalgot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži, parasti ar metālisku spīdumu, spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem; arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu)
- atspulgs Atstarotā gaisma; gaismas atmirdzums, vizma (uz kāda priekšmeta virsmas); atspīdums
- atkāpties Atstāt iepriekšējās pozīcijas un pārvietoties aizmugures virzienā (par karaspēku)
- paturēt Atstāt tālā pašā stāvoklī (priekšmetu)
- skaņas celiņa novirze atšķirība filmas attēla un tam atbilstošā skaņas celiņa posma novietojumā uz filmas lentes (skaņas celiņš ir priekšā attēlam), ko nosaka projektoru konstrukcija
- sajaukums Atšķirīgu priekšmetu, parādību u. tml. apvienojums, iekļāvums kādā kopumā
- atdalīt Atšķirt (atsevišķus priekšmetus, vielas no kopuma, masas)
- izcelties Atšķirties no citiem priekšmetiem, parādībām ar ko būtisku, nozīmīgu
- aizpeldēt Attālināties pa ūdeni; attālinoties pa ūdeni, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem
- zust Attālinoties, dodoties (kur, kur iekšā), kļūt nesaskatāmam
- teleķinēze Attālu priekšmetu kustība, ko medijiem 1(1) spiritiskos seansos šķietami izdodas panākt ar pārdabīgu spēku iejaukšanos
- atstarpe Attālums (parasti neliels) starp priekšmetiem, dzīvām būtnēm
- atstate Attālums dziļumā starp rindām, mašīnām un apakšvienībām (no priekšā stāvošās apakšvienības pēdējās rindas līdz aizmugurē stāvošās apakšvienības (mašīnas) priekšējai rindai)
- fokālais intervāls attālums starp priekšējo un mugurējo lēcas fokusu
- sliežu ceļa platums attālums starp sliežu galviņu iekšējām šķautnēm (bijušajā PSRS teritorijā, Somijā, Ķīnā – 1520 mm, Rietumeiropā, Kanādā, ASV – 1435 mm, Spānijā – 1676 mm)
- noņemt Atteikties (no kā iepriekš pieņemta), paziņot, nolemt, ka (kas) vairs nav spēkā
- mest plinti krūmos atteikties no iecerētā, uzsāktā, apstāties grūtību priekšā
- aversā projekcija attēla projicēšana no priekšpuses uz necaurspīdīga ekrāna
- personificēt Attēlot (ko, piemēram, priekšmetu, parādību, dzīvnieku, augu) ar cilvēka īpašībām
- ēnot Attēlot (tēlotājas mākslas darbā) mazāk apgaismotas (priekšmeta, ķermeņa u. tml.) vietas
- YAFIYGI attēlu veidošanas metode, kas neparedz drukājamā dokumenta priekšskatījuma iespēju displeja ekrānā
- gaismas caurlaidība attiecība starp gaismas daudzumu, kas nonāk uz kāda priekšmeta virsmas, un gaismas daudzumu, kas izkļūst šim priekšmetam cauri
- caurspīdīgums Attiecība starp gaismas daudzumu, kas nonāk uz kāda priekšmeta virsmas, un gaismas daudzumu, kas izkļūst šim priekšmetam cauri, gaismas caurlaidība
- mijattiecības Attiecības (savstarpējais sakars, saistība), kurās nepārtraukti notiek secīgas savstarpējas izmaiņas (starp parādībām, priekšmetiem vai pazīmēm)
- nepamatota lietvedība attiecības, kurās viena persona pilda citas personas pienākumus bez iepriekš viņu starpā noslēgta līguma; piemēram, kāda persona pēkšņi saslimst un viņas kaimiņš saimnieko viņas vietā
- slogs Attiecīga smaguma priekšmets, ko liek (kam) virsū, lai (to) sablīvētu, saspiestu
- aritmētika Attiecīgais mācību priekšmets
- astronomija Attiecīgais mācību priekšmets
- ekonomģeogrāfija Attiecīgais mācību priekšmets
- ģeometrija Attiecīgais mācību priekšmets
- ķīmija Attiecīgais mācību priekšmets
- konstitūcija Attiecīgais mācību priekšmets
- literatūra Attiecīgais mācību priekšmets
- matemātika Attiecīgais mācību priekšmets
- rasēšana Attiecīgais mācību priekšmets
- trigonometrija Attiecīgais mācību priekšmets
- valoda Attiecīgais mācību priekšmets
- fizika attiecīgais mācību priekšmets par matērijas vispārīgajām īpašībām un kustības likumiem
- ģeogrāfija attiecīgais mācību priekšmets par teritoriāliem dabas un ražošanas kompleksiem un to sastāvdaļām
- rits Attiecīgajos priekšrakstos noteikts kulta darbību kopums
- ciltsraksti Attiecīgās veidlapās ierakstītas ziņas par mājdzīvnieku priekštečiem un to saimnieciski derīgajām īpašībām
- endoglobulārs attiecīgs uz eritrocīta iekšieni vai atrodas eritrocītā
- hipoveģetatīvs attiecīgs uz konstitucionālu tipu, kurā somatiskā sistēma dominē pār iekšējiem orgāniem; mikrosplanhniskais vai dolihomorfiskais tips
- endosomatisks attiecīgs uz ķermeņa iekšieni
- atrioventrikulārs attiecīgs uz sirds priekškambari un kambari
- idioventrikulārs attiecīgs vienīgi uz sirds kambari, neskarot priekškambarus
- amorfa Attieksme starp vārdu un citu iepriekš pieminētu vārdu, kas nosauc tā referentu
- anafora Attieksme starp vārdu un citu, iepriekš pieminētu vārdu, kas nosauc tā referentu
- attieksmes adjektīvs atvasināts adjektīvs, kas izsaka raksturojamā priekšmeta pazīmi kā tiešu sakaru ar adjektīvā ietverto pamatvārdu
- uztvert Atveidot, arī analizēt apziņā (apkārtējās pasaules priekšmetus un parādības), arī veidot apziņā izpratni (par tiem)
- spēlēt Atveidot, tēlot (lomu drāmas daiļdarbā vai filmā); īstenot skatītāju priekšā (iestudētu izrādi)
- mute Atvere galvas priekšpusē barības uzņemšanai, gaisa ievadīšanai vai izvadīšanai, skaņu veidošanai; mutes dobums
- laringostomija Atveres izveidošana balsenē, kakla priekšpusē
- vestibulotomija Atveres izveidošana labirinta priekštelpā
- sfenoidostomija Atveres izveidošana spārnkaula sinusa priekšējā sienā, lai to savienotu ar deguna dobumu
- apstiprinājuma primitīvs atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa tāds slāņa servisa primitīvs, kuru iniciē servisa sniedzējs kādas procedūras pabeigšanai, kas iepriekš izsaukta ar pieprasījuma primitīva palīdzību
- mute Atvērums, arī dobums (piemēram, priekšmetam, ierīcei)
- pārvesties Atvest mājās priekš sevis
- atviegle Atvieglojums, priekšrocība
- pašķirties Atvirzīties, attālināties citam no cita (par priekšmetiem)
- bis Atzinīgs publikas sauciens izrādē, koncertā - aicinājums atkārtot (priekšnesumu)
- piekrist Atzīstot par pareizu, pievienoties (iepriekš teiktajam)
- nostrificēt Atzīt ārzemju izglītības, zinātniskās vai profesionālās kvalifikācijas diplomu par līdzvērtīgu atbilstošam iekšzemes diplomam
- ņemt atpakaļ savus vārdus atzīt par nepareizu savu iepriekš teikto, arī atvainoties par izteiktu apvainojumu
- noraidīt Atzīt par nevajadzīgu, nepieņemt, neizmantot (piemēram, priekšmetu, pakalpojumu)
- atbalstīt Atzīt par pareizu (kādu ieceri vai pasākumu), pievienoties (kādam ierosinājumam vai priekšlikumam)
- balstīt Atzīt par pareizu (kādu ieceri vai pasākumu), pievienoties (kādam ierosinājumam vai priekšlikumam)
- pabalstīt Atzīt par pareizu (kādu ieceri vai pasākumu), pievienoties (kādam ierosinājumam vai priekšlikumam)
- ņemt Atzīt, uzskatīt (piemēram, par paraugu), pieņemt, izmantot (piemēram, par priekšzīmi)
- korpačpriekša Atzveltnes ragavu priekšējā daļa
- malācija Audu atmiekšķēšanās kā nekrozes sekas
- kolikvācijas nekroze audu atmiekšķēšanās un sašķidrināšanās; visbiežāk novēro centrālās nervu sistēmas audos
- reimplantācija Audu gabala vai orgāna ievietošana un nostiprināšana iepriekšējā atrašanās vietā, piem., zoba iestiprināšana alveolā; pieaudzēšana
- atmokaustika Audu piededzināšana ar sutu un karstu gaisu; lietoja iekšējo orgānu asiņošanas gadījumos
- spundegs auduma strēmele pirksta platumā krekla priekšpusē vārda rakstīšanai
- ataudi Auduma vieta ar citādiem iekšaudiem nekā pārējam audumam
- tapa Audums, ko Okeānijas iedzīvotāji izgatavo no lūkiem (koku mizas iekšējās daļas)
- attīstītājaudzināšana Audzināšana, kas paredz ne tik daudz atkārtojumu un iegaumēšanu, cik dod bērnam iespēju ar katru jaunu darbību paplašināt savu priekšmetisko un sociālo spēju loku, patstāvību un gribu
- elatīns Auga "Delphinium elatum" alkaloīds; kurārei līdzīgs līdzeklis, ko lieto iekšķīgi muskuļu tonusa pazemināšanai
- liekēži Augi un dzīvnieki, kas apmetas dzīvot uz cita organisma vai tā iekšienē un ņem tad no viņa, sava saimnieka, dzīvajiem audiem sev barību, atraudami tam to un nedarīdami par to nekāda labuma
- amnioreja Augļa ūdens priekšlaicīga noplūšana
- aizaugt augot aizstiepties, sakuplot (kam priekšā)
- iestiepties Augot ievirzīties (kur iekšā) - par augiem, to daļām
- ieaugt Augot ievirzīties, iestiepties, iekļauties (kur iekšā)
- reliktaugs Augs, kas mazā teritorijā ir saglabājies no kāda iepriekšēja ģeoloģiskā laikmeta
- pēcaugs Augs, ko tajā pašā sezonā vēl izaudzē pēc iepriekšējā auga novākšanas
- reliktaugsne Augsne, kas ir saglabājusi īpašības no kāda iepriekšēja ģeoloģiskā laikmeta un neatbilst tagadējiem fiziski ģeogrāfiskiem vai saimnieciskās izmantošanas apstākļiem
- interpretācija augsta līmeņa programmēšanas valodas priekšrakstu translēšana mašīnvalodas instrukcijās
- tinkšķis Augsta, dzidra skaņa, kas rodas, piemēram, vibrējot metāla, stikla priekšmetiem
- apriņķa priekšnieks augstākā amatpersona un policijas priekšnieks Latvijas apriņķos 1920.-1940. g., izņemot Rīgu, Liepāju un Daugavpili, kur pastāvēja īpašas policijas iestādes - prefektūras
- abtesa Augstākā mūķeņu klostera priekšniece
- vēstniecība Augstākā pastāvīgas darbības diplomātiska pārstāvniecība ar vēstnieku priekšgalā
- Strižaments Augstākā virsotne Centrālā Priekškaukāza Stavropoles augstienē, Krievijas Stavropoles novadā, augstums - 831 m
- Puksubeksans Augstākā virsotne Kemas plakankalnē, Ziemeļkorejas kalnu iekšējā daļā, augstums - 2522 m
- lielmestrs Augstākais mūku ordeņa priekšnieks
- perakarīdi Augstāko vēžu virskārta ("Peracarida"), morfoloģiski un bioloģiski daudzveidīgi vēžveidīgie, galva saaugusi ar 1 vai 2 krūšu posmiem un veido galvkrūtis, krūškāju iekšpusē ir īpašas plātnes, kas mātītēm vēderpusē veido perēšanas kameru, tajā attīstās olas, dzīvo gk. jūrās, arī saldūdeņos un uz sauszemes, \~9000 sugu, Latvijā \~45 sugas
- priekšplāna darbs augstas prioritātes darbs, kura izpildīšanas brīdis nav iepriekš noteikts un kas pārtrauc citu, mazāk steidzamu darbu izpildi
- arhimandrīts Augsts pareizticīgās baznīcas garīdznieks mūks; parasti vīriešu klostera priekšnieks vai garīgās mācību iestādes rektors
- intussuscepcija augšanā augšanas veids, kad jaunas sīkākas vielas daļiņas novietojas starp agrākām, vidū, nevis virs tām, un dod tilpuma pieaugumu no iekšas
- cekuls Augšējā daļa (augam, retāk priekšmetam), kuras forma atgādina šādu veidojumu
- virspuse Augšējā puse, daļa (piemēram, priekšmetam, veidojumam); arī virsa (1)
- mugura Augšējā vai uz augšu pavērstā (priekšmeta) daļa, kas atgādina šādu, parasti dzīvnieka, ķermeņa daļu
- plecs Augšējā, arī vairāk izvirzītā (priekšmeta) daļa, kas parasti atrodas noteiktā leņķī attiecībā pret tā galveno daļu
- kanclers Augšpalātas priekšsēdētājs (Anglija); lordkanclers
- lordkanclers augšpalātas priekšsēdētājs (Lielbritānijā)
- drēbniekmuskulis Augšstilba muskuļu priekšējās grupas muskulis, kas iet no zarnkaula līdz lielā lielakaula nelīdzenumam, saliec augšstilbu gūžas locītavā un apakšstilbu ceļa locītavā
- starpzobs Augšžokļa malējais priekšzobs, ilknis vai mazais priekšdzeroklis (ciršļiem)
- intuskrustācija augu atlieku pārakmeņošanās, minerālvielai (kaļķim u. c.) iespiežoties šūnas iekšā
- endokarps augu augļapvalka iekšējā kārta
- hemonastija augu lapu vai stumbra izliekšanās ķīmisku savienojumu (herbicīdu) ietekmē
- aktinotropisms augu noliekšanās uz gaismas avota pusi
- galvanotropisms augu orgānu reaģēšana uz galvanisko strāvu, ko laiž cauri šķidrumam, kurā augi atrodas, piem., ūdenī iegremdētu auga sakņu izliekšanās pola virzienā
- feloderma augu segaudu (peridermas) iekšējais slānis
- aizgrieznis Aukla, ar kuru ilksis piesien pie ragavu priekšējā balsta
- spudiņš Aukstā gaļa no lopu iekšām, kājām un galvas, kopā ar kartupeļiem
- aulaki Aulekši, ļoti strauja, spēja virzīšanās uz priekšu
- ieaulekšot Aulekšojot ievirzīties (kur iekšā)
- ieauļot Auļojot ievirzīties (kur iekšā)
- ieaurot Aurojot panākt, ka skaņas izplatās (kur iekšā)
- izklausīšana Auskultācija - viena no slimnieka izmeklēšanas pamatmetodēm, kuras būtība ir iekšējos orgānos radušos skaņu novērtēšana
- vidusauss Auss daļa starp ārējo un iekšējo ausi
- dzirdoklis Auss iekšējā daļa
- ieauss Auss iekšējā daļa
- labirints Auss iekšējā daļa, kas sastāv no priekštelpas, pusloka kanāliem, gliemeža
- ieause Auss iekšējā daļa; ieauss
- joia Austrālijas aborigēnu apzīmējums pārdabiskam spēkam, kas var iemājot cilvēkā, dievībā vai priekšmetā un izpaužas kā vara pār dzīvniekiem, augiem un dabas norisēm; melanēziešu un polinēziešu mana
- čuringa Austrālijas aborigēnu reliģijā mītiska būtne vai rituāls koka vai akmens priekšmets, kas personificē šo būtni
- adorācija Austrumnieku paradums godināt valdniekus kā dievus, krītot viņu priekšā ceļos
- Nemirstīgais Kaščejs austrumslāvu mitoloģijā - ļauns burvis, kura sirds paslēpta vairākos cits citā ievietotos priekšmetos un dzīvniekos
- soleja Austrumu baznīcā pusloka platforma ikonostasa priekšā, kura ir pacelta par vienu vai dažiem pakāpieniem virs lūgšanu telpas grīdas un ir vienā līmenī ar altārtelpu
- serajs Austrumzemju pils, tās iekštelpas, it īpaši bijusī sultānu pils Konstantinopolē; pils daļa, kurā dzīvoja sievietes, harēms
- trinis Aušanas paņēmiens, kur auduma rakstu veido diagonālas līnijas, kas rodas, velku un audu diegiem krustojoties arvien pa vienu diegu uz priekšu; šādā veidā austs audums; trinītis (1)
- divstāvu autobuss autobuss, kam ir arī otrais stāvs ar sēdvietām un kāpnēm autobusa iekšpusē
- aristoģenēze Autoģenētiska koncepcija, kas apgalvo, ka evolūcija notiek bez dabiskās izlases, iekšēju radošu stimulu ietekmē un neatkarīgi no vides pārmainām
- motokārs Autokārs - nelieli bezsliežu pašgājēji rati ar iekšdedzes motoru, kurus lieto kravas pārvadāšanai mazos attālumos (cehos, preču stacijās u. tml.)
- hibridomobilis Automašīna, kas aprīkota gan ar iekšdedzes dzinēju, gan elektromotoru
- defrostieris Automašīnas ierīce, kas pasargā priekšējā loga stiklu no apledošanas
- teatrofons Automātiska ierīce, kas iemetot tajā naudas gabalu ļāva pa telefonu noklausīties koncertus, teātra izrādes vai līdzīgus priekšnesumus
- automātiska rotoru līnija automātiska līnija, kurā, mainoties ražojumu nomenklatūrai, ir iespējama automātiska pārstādīšana, darba priekšmetu uzkrāšana un to nesinhrona pārvietošanās starp mašīnām
- elastīga automātiska līnija automātiska līnja, kurā, mainoties ražojumu nomenklatūrai, ir iespējama automātiska pārstādīšana, darba priekšmetu uzkrāšana un to nesinhrona pārvietošanās starp mašīnām
- darba pozīcija automātiskas līnijas vai agregātmašīnas ierobežota vieta līdz ar aprīkojumu, kurā tiek novietots darba priekšmets un veikta tehnoloģiskā operācija
- priekšējās piedziņas automobilis automobilis, kam dzenošie ir priekšējie riteni
- gāzģeneratora automobilis automobilis, kura motoru baro ar automobilī uzstādīta gāzģeneratora ražotu gāzi; gāzģeneratorā sadedzina iepriekš sagatavotu cieto kurināmo (malku, ogles, kūdru)
- buferis automobiļa priekšpusē un aizmugurē izvirzīta detaļa, kas uzņem un samazina šķēršļa iedarbību
- šimmijs automobiļa vadāmo riteņu intensīvas nerimstošas svārstības, tiem grozoties ap pulku, un lidmašīnas šasijas priekšgala riteņa pašsvārstības, kas rodas, lidmašīnai braucot
- replika Autora atkārtots mākslas darbs, kas atšķiras no iepriekšējā darba, piemēram, ar citiem izmēriem, pārmaiņām mazāk nozīmīgās detaļās
- galva Autoritatīva, vadoša persona; priekšnieks, vadītājs (kādā cilvēku grupā)
- opcija autortiesībās - iepriekšējais nosacījums līgumam par vienas valsts autoru darbu izdošanu citā valstī, kas paredz laiku darba izpētei un lēmuma pieņemšanai par publicēšanu
- atlaižamkoks Aužamo stāvu piederums - apdarināts koks, ar kuru pavirza uz priekšu velku veltni
- atlaidiens Aužamos stāvos ar vienu paņēmienu uz priekšu pavilktais velku garums
- riest aužot pagriezt bomi, lai pavirzītu uz priekšu metus
- divkontūru turboreaktīvais dzinējs aviācijas gāzturbīnas dzinējs, kurā nonākošais gaiss sadalās divās plūsmās - caur iekšējo un ārējo dzinēja kontūru
- datorizētā tulkošana avotteksta tulkošana mērķvalodā, tulkotājam izmantojot datora programmatūras iespējas un iepriekš uzkrāto tulkojumu datubāzi
- bingo Azartspēle, kurā spēlētājam, uzminot nejaušu skaitļu kombināciju no iepriekš noteiktām skaitļu kombinācijām, ir iespēja iegūt laimestu un kurā laimesta lielums ir atkarīgs no izlozētās vai uzminētās skaitļu kombinācijas un iemaksāto likmju kopsummas
- cilindriskas spēles azartspēles, kuras to dalībnieki, nosakot skaitļu, simbolu vai citu zīmju kombinācijas ar rotējošas iekārtas palīdzību, laimē atkarībā no iepriekš noteiktās dalībnieku iemaksāto likmju kopsummas un laimestu proporcijas; rulete
- iebaidēt Baidot iedzīt (kur iekšā)
- iebaidīt Baidot iedzīt (kur iekšā)
- dekstrofobija Bailes no priekšmetiem vai personām, kas atrodas pa labi
- izzurdīt Bakstīt, bikstīt ārā, uz priekšu
- čakāt Bakstot ar kādu rīku virzīt (kur iekšā)
- iečakāt Bakstot ar kādu rīku, ievirzīt (kur iekšā)
- iečokāt Bakstot ar kādu rīku, ievirzīt (kur iekšā)
- iečukāt Bakstot ar kādu rīku, ievirzīt (kur iekšā)
- čokāt Bakstot ar kādu rīku, virzīt (kur iekšā)
- iebakstīt Bakstot ievirzīt (kur iekšā)
- apbakstīt Bakstot piespiest (ar pirkstu vai smailu priekšmetu); iespiest caurumiņus (kam apkārt)
- aizbakstīt Bakstot, spiežot (ko iekšā), aizdarīt (spraugu, caurumu); izlabot (ko), aizpildot spraugu, caurumu
- peruplazmatiskā telpa baktērijas ārējā apvalka iekšējā daļa - gļotains slānis ar receptoriem, kas noder kā "acis" un "ausis" vai ķīmiski "zobi" molekulu izšķīdināšanai
- endolizīns Bakteriolizīns, kas radies šūnas iekšienē
- ballastcisterna Balasttanka tvertne kuģa ūdensbalastam, visbiežāk kuģa dubultdibenā un priekšgalā, bet arī pakaļgalā un sānos
- plie baletā - ceļu saliekšana, kuras laikā uz grīdas balstās ar visu pēdu
- jeté baletā - lēciens, kurā viena kāja izvirzīta uz priekšu, bet otra izstiepta atpakaļ
- Tla Balsenes audzējs ar priekšējās komisūras iesaisti (angļu "tumor of the larynx with involvement of anterior comissure")
- laringoskopija Balsenes iekšējās virsmas apskate ar laringoskopu
- vellābols Balsenes izcilnis kakla priekšējā daļā; ādamābols
- ādamābols Balsenes izcilnis kakla priekšējā daļā; gāmurs
- laringovestibulīts Balsenes priekštelpas iekaisums
- laringocēle Balsenes trūce, balsenes gaisu saturošā maisveida kabatas izspiešanās uz iekšpusi vai kakla pusi klepojot, kliedzot, iekaisuma un audzēja gadījumā, ja sašaurināta kabatas atvere un traucēta gaisa atplūšana
- šķērsstabilizators balstiekārtas ierīce, kas ar savu iekšējo pretestību mazina transportlīdzekļa virsbūves sānsveri
- sturmstute Balstkoks celtnes iekšpusē pie spārēm
- kāja Balsts (priekšmetam, ierīcei)
- josle Balta govs, kurai priekšdaļa un pakaļdaļa ir tumšākas
- luksferprizma Balta kristalla stikla plate logu ailu segšanai, kas ārpusē gluda vai gludi izrakstīta, bet iekšpusē klāta prizmatiskām šķautnēm, kas gaismas sarus lauž un novada uz telpu iekšieni
- topuguns Balta uguns masta topā, kas apgaismo horizontu 112,5 grādu leņķī no priekšas uz katru sānu pusi un saredzama vismaz 2-3 jūras jūdžu attālumā
- edemātiskais dermogrāfisms baltas, paaugstinātas svītras rašanās pēc kairinājuma ar neasu priekšmetu
- ķērsu baltenis balteņu dzimtas suga ("Anthocharis cardamines"); dzelteni balts tauriņš ar sārtiem priekšspārnu galiem, lido pavasarī un vasaras sākumā
- dievgalds Balustrāde altāra priekšā, pie kuras notiek šī ceremonija
- bandāžas (riteņa) uzmala bandāžas (riteņa) velšanās virsmas norobežojošs izcilnis sliežu ceļa iekšpusē; novērš riteņpāra nobraukšanu no sliedēm
- iebangot Bangojot ievirzīties (kur iekšā)
- streineris Bāra sietiņš, caur kuru iepriekš sagatavotā glāzē pārlej dzērienu, lai atbrīvotu to no neizkusušiem ledus gabaliņiem, augļiem u. tml.
- ezofagoskopija Barības vada iekšējās virsmas apskate ar speciālu instrumentu, viens no endoskopijas veidiem
- ezofagogastroskopija Barības vada un kuņģa iekšpuses apskate
- prohorēze Barības virzīšanās uz priekšu pa gremošanas traktu
- endohorijs Bārkstainās plēves iekšējais slānis
- iebārstīt Bārstot ievirzīt (kur iekšā); iekaisīt
- altāris Baznīcas iekštelpas daļa, kurā atrodas šis galds
- paraments Baznīcas kultā lietojami priekšmeti, pat visa baznīcas iekšējā iekārta
- štapēt Bāzt (kur) iekšā; pildīt, piebāzt (ko)
- iebāzt Bāžot ievirzīt, ielikt (kur iekšā)
- kulda Bedre rijas krāsns priekšā
- petriņa bedre rijas krāsns priekšā, kur rijkuris stāv, vai velve kurā dedzināja sveķainu malku piedarba apgaismošanai
- upurbedre bedre, kurā sadedzināja upurējamos priekšmetus vai dzīvnieku daļas
- iebēgt Bēgot ievirzīties (kur iekšā)
- bērnurīts Bērniem veltīts sarīkojums (ar priekšnesumiem, pārrunām, rotaļām un dejām), kas notiek priekšpusdienā
- paraugbērns Bērns, kas savu labo īpašību dēļ ir paraugs citiem; priekšzīmīgs bērns
- zabene Bērnu priekšautiņš
- krūšautiņš Bērnu priekšauts, kura saites liek ap kaklu
- aizbērt Berot (ko iekšā, virsū), aizpildīt
- iebērt Berot ievirzīt, ievietot (kur iekšā)
- aizbērt Berot novietot (aiz kā, kam priekšā u. tml.)
- atbērt Berot novietot (iepriekšējā vietā)
- pabērt Berot novietot (kam priekšā); arī nobērt
- noberzēt Berzējot notīrīt, nospodrināt, arī nogludināt (priekšmeta) virsmu, ārpusi
- ieberzēt Berzējot panākt, ka (piemēram, ziede, šķidrums) iesūcas (kur iekšā)
- ieberzt Beržot ievirzīt (kur iekšā)
- izberzt Beržot iztīrīt (parasti no iekšpuses)
- noberzt Beržot nomazgāt (priekšmeta) virsmu, ārpusi
- noberzt Beržot notīrīt, nospodrināt (priekšmeta) virsmu, ārpusi
- aizsvaidelēt Bet arī attiecinot uz vieglākiem priekšmetiem
- impromptu bez iepriekšējas sagatavošanās radīts un priekšā nests darbiņš dzejā, mūzikā vai kādā citā mākslā
- čalada Bezbēdīga triekšana, runāšanās ar patiku, bez steigas
- asēbija Bezdievība, zaimošana dažādās formās: grēksūdzes noslēpuma izpaušana, kulta priekšmetu nolaupīšana, zaimojoša attieksme pret svētbildēm un dievnamiem, apbedījumu, baznīcas rituālu pārkāpšana
- aktīvā bezgalība bezgalības koncepcija, kurā bezgalīgu kopu aplūko kā iepriekš dotu neatkarīgi no tās veidošanas procesa (pretstatā potenciālajai bezgalībai
- aktuālā bezgalība bezgalības koncepcija, kurā bezgalīgu kopu aplūko kā iepriekš dotu neatkarīgi no tās veidošanas procesa (pretstatā potenciālajai bezgalībai)
- Paskāla trijstūris bezgalīgs skaitļu trijstūris, kas satur binomialkoeficientus; katrs iekšējais skaitlis ir abu virs tā stāvošo skaitļu summa
- fenīlhidrazīns Bezkrāsaini kristāli, kas kūst pie 23 Celsija grādiem un veido iedzeltenu vai brūnganu šķidrumu, uz ādas rada apdegumus, iekšēji darbojas kā stipra inde
- mezobilileikāns Bezkrāsains mezobilifuscīna priekštecis
- urohromogēns Bezkrāsains urohroma priekštecis, ko atrod urīnā dažos patoloģiskos stāvokļos
- slemerēt bezmērķīgi staigāt uz priekšu un atpakaļ
- bezoārs Bezoāra akmeņi - ieapaļi, no vairākiem slāņiem sastāvoši veidojumi vairāku gremotāju iekšās
- bezpriekšmetisks Bezpriekšmetiskā māksla - abstrakcionisms
- murskulis Bezveidīgs priekšmets
- Jairs Bībelē, Jaunajā Derībā, sinagogas priekšnieks, kura divpadsmit gadus veco meitiņu Jēzus izglāba gulošu uz nāves gultas, bet piekodināja notikušo turēt slepenībā
- priekšmetošana Bibliotēkas priekšmetu kataloga iedaļas jeb rubrikas noteikšana un tās formulēšana kataqloga vajadzībām; arī tematikas jeb "priekšmeta" noteikšana grāmatai, lai ievietotu tās aprakstu priekšmetu katalogā
- bīdmērs bīdinstruments detaļu ārējo un iekšējo lineāro izmēru mērīšanai, sastāv no pamatskalas un rāmīša ar noniju; ir atsevišķi mērtaustu pāri ārējo un iekšējo izmēru mērīšanai un bīdlineāls dziļuma mērīšanai
- vērt Bīdīt, celt, griezt u. tml. (piemēram, vāku, aizkaru, arī mēbeles, durvis) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet); šādā veidā padarīt (piemēram, priekšmeta, telpas) iekšieni vaļēju vai slēgtu
- sabīdīt Bīdot (kā) speciālās detaļas, elementus citu citam virsū, citu citā iekšā, samazināt (tā) apjomu
- iebīdīt Bīdot ievirzīt (kur iekšā)
- iebīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) ieiet (kur iekšā)
- pārbīdīt Bīdot pārmainīt (vairāku vai daudzu priekšmetu, parasti mēbeļu) izvietojumu
- brāžgāties Bieži iet pa durvīm iekšā un ārā
- šanas vārdi bieži sastopama juridisko tekstu iezīme – priekšroka tiek dota t. s. šanas vārdiem, t. i., tiek veidotas konstrukcijas, kuru centrā ir lietvārds ar izskaņu -šana, kas izsaka darbību, procesu
- pirmītējais bijušais, iepriekšējais
- iebikstīt Bikstot ievirzīt (kur iekšā)
- obuls Bikšu priekša
- keterks bikšu priekšas aizpogājamā daļa
- šķērstele bikšu priekšas šķēlums
- bildžas Bilžas - kuģa vai jahtas korpusa iekšpuses dziļākās vietas, kur satek ieplūdušais ūdens, eļļa u. c.
- bilge Bilžas - kuģa vai jahtas korpusa iekšpuses dziļākās vietas, kur satek ieplūdušais ūdens, eļļa u. c.
- biodializāts Biodialīzē iegūtais skalošanas šķidrums; ievadīts sunim vēnā vai iekšķīgi, tas kavē kuņģa sekrēciju
- polarizācija Bioelektrisko potenciālu veidošanās starp šūnas membrānas ārpusi un iekšpusi
- bibene Bioloģija (mācību priekšmets)
- bigene Bioloģija (mācību priekšmets)
- bīģene Bioloģija (mācību priekšmets)
- biķene Bioloģija (mācību priekšmets)
- bilene Bioloģija (mācību priekšmets)
- bio Bioloģija (mācību priekšmets)
- loģija Bioloģija (mācību priekšmets)
- hormoni Bioloģiski aktīvas vielas, ko asinīs vai audu šķidrumā (limfā) izdala iekšējās sekrēcijas dziedzeri; distantie akvitatori
- punkcijbiopsija Biopsija, kuras gadījumā ķermeņa audu paraugu iegūst, caur ādu ievadot speciāli veidotu dubultadatu, kas atdala audus ar iekšējo adatu; pētāmo audu paraugs nokļūst lielākajā adatā un tiek izņemts
- iebirdināt Birdinot ievirzīt (kur iekšā)
- pabirdināt Birdinot novietot (kam priekšā)
- karba Birka - plāksnīte, ko piestiprina pie priekšmeta (piemēram, tā nosaukuma, raksturojuma, īpašnieka atzīmēšanai)
- iebirt Birstot ievirzīties (kur iekšā)
- norēķinu palāta biržas iekšējā organizācija vai tās meitas uzņēmums, ko veido daļa no biržas biedriem; tā reģistrē visus darījumus preču vai fondu biržā, sakarā ar tiem regulāri veic pārrēķinus (savstarpēji ieskaita pirkumus un pārvedumus) un nosaka katra biržas biedra finansu stāvokli
- opcija Biržas termiņdarījuma noteikums, kas vienai no darījuma pusēm dod tiesības noteiktā laikā preces (vērtspapīrus) saņemt atbilstoši iepriekš noteiktajai cenai (kursam)
- oficiālis Bīskapa iecelta persona, kas viņa kā ordinārija vietā izpilda kārtējās baznīcas tiesas funkcijas kādā diecēzē un priekšsēdētāja pienākumus koleģiālā tiesas iestādē
- sprāgstošā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot var eksplodēt. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kas var ķīmiski reaģēt ar tādu ātrumu, ka īslaicīgi rada ļoti augstu spiedienu un/vai temperatūru, un var ievainot cilvēkus un sabojāt apkārtējos priekšmetus. Tādas kravas var būt, piemēram, detonatori, sprāgstvielas spridzināšanas darbiem, pirotehniskie izstrādājumi uguņošanas vai trokšņa efekta radīšanai
- sejsargs Biškopja inventārs galvas un kakla aizsargāšanai no bišu dzēlieniem; izgatavots no plāna auduma ar caurskatāmu tīkliņu sejas priekšpusē
- šķirdēlis Bišu stropa sastāvdaļa - dēlis stropa iekštelpas ierobežošanai
- bithynia Bitīnijas - gliemežu klases priekšžauņu apakšklases bitīniju dzimtas ģints
- aizpildījums Bitu secība datu pārraides tīklos, ko stacija pārraida pirms vai pēc kadra vai marķiera un pēc priekšlaicīgas raidījuma pārtraukšanas, ko varētu interpretēt kā raidošās stacijas pasīvu vai nenoteiktu stāvokli
- iebizot Bizojot ievirzīties (kur iekšā)
- skorpionblakts Blakšu kārtas dzimta ("Nepidae"), lielas (ķermeņa garums - 18-40 mm), plakanas, lapveidīgas vai garas, cilindriskas ūdensblaktis ar raksturīgām priekšējām tvērējkājām un divdaļīgu elpcaurlīti vēdera galā, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas - ūdens skorpions un cauruļblakts
- embrioblasts Blastocēles iekšējā šūnu masa, no kuras attīstās embrijs
- invaginācija Blastulas sienas daļas ieliekšanās, veidojoties gastrulai; līdzīgs process ir, veidojoties acij un ausij
- ieblīvēt Blīvējot ievirzīt (kur iekšā)
- ieslānīt Blīvi kraujot, ievietot (kur iekšā)
- aizslānīt Blīvi kraujot, novietot (kam priekšā)
- stroma Blīvs sēņu hifu veidojums, kura iekšienē vai uz kura virsmas veidojas augļķermeņi
- argilīts Blīvs, akmensciets māla iezis, kas ūdenī neatmiekšķējas
- priešgalis bluķītis ar asti, ko uzliek uz ratu priekšas kāršu vešanai vasarā
- skramba Bojājums - iegarens, šaurs padziļinājums (priekšmeta) virskārtā, kas radies kā asa, cieta iedarbībā
- lūžņi Bojāti, lietošanai nederīgi (parasti metāla) priekšmeti
- defektīvs Bojāts (priekšmets)
- lūžņa Bojātu, lietošanai nederīgu, arī nekārtīgi novietotu priekšmetu kopums; vieta, kur atrodas šādi priekšmeti
- boča Botānika (mācību priekšmets)
- bočene Botānika (mācību priekšmets)
- bota Botānika (mācību priekšmets)
- botene Botānika (mācību priekšmets)
- prolepsis Botānikā priekšlaicīga izplaukšana
- augu anatomija botānikas nozare, kurā pēta augu iekšējo uzbūvi
- iebradāt Bradājot iespiest (kur iekšā)
- dharmašastra Brahmaņu sastādītie noteikumu un priekšrakstu krājumi Senajā Indijā 1.-4. gs., kuros bija reglamentēta cilvēka sabiedriskā un personiskā dzīve atkarībā no viņa piederības noteiktai kastai
- fra Brālis, ordeņbrālis; partikula, kuru Itālijā lieto katoļu mūka vārda priekšā
- ļenka Braucamo ratu metāla detaļa - metāla sloksne, ko uzmauc uz ratu priekšējās ass tapas
- atpakaļbrauciens Brauciens uz iepriekšējo vietu
- iekratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), ievirzīties (kur iekšā)
- apbraukt Braucot aizsteigties (kam priekšā, garām)
- iekuģot Braucot ar kuģi, ievirzīties (kur iekšā); iebraukt (par kuģi)
- iebraukt Braucot iespiest (kur iekšā) - par transportlīdzekli
- iebraukt Braucot ievirzīt (kur iekšā transportlīdzekli, iejūgtu zirgu)
- iedot ručkā braucot pacelt motocikla priekšējo riteni
- paraut ratā braucot pacelt motocikla priekšējo riteni; braukt ar paceltu motocikla priekšējo riteni
- ieskriet Braucot, jājot ātri ievirzīties (kur iekšā); ātri ievirzīties (kur iekšā) - par transportlīdzekļiem
- iebraucīt Braukot ievirzīt (kur iekšā)
- apdzīšana Braukšana garām vienam vai vairākiem transportlīdzekļiem, iebraucot pretējā braukšanas joslā (brauktuves pusē) un atgriežoties iepriekšējā braukšanas joslā (brauktuves pusē)
- iebraukt Braukšus ievirzīties (kur iekšā)
- cukāt Braukt; virzīties uz priekšu
- čukāt Braukt; virzīties uz priekšu
- kapueira Brazīliešu nacionālā cīņas māksla, kas sevī ietver akrobātikas, dejas un spēles elementus, vēsturiski radusies ap 18. gadsimtu starp vergiem, kas tagadējās Brazīlijas teritorijā tika ievesti no Āfrikas, mūsdienās bieži tiek demonstrēta kā priekšnesums mūzikas pavadībā
- iebrāzmot Brāzmojot ievirzīties (kur iekšā)
- iebrāzties Brāžoties ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par vēju, straumi
- premonīcija Brīdinājums, iepriekšēja zīme
- atbriest Briestot atgūt iepriekšējo stāvokli
- kompleksā brigāde brigāde, kas izveidota tehnoloģiski nevienveidīgu darbu kompleksa veikšanai un sastāv no dažādu profesiju strādniekiem, kurus vieno darba priekšmetu vai ražošanas līdzekļu kopība
- šonerbriga Brigantīna - mazs divmastu buru kuģis ar taisnām burām priekšējā mastā (fokmastā) un slīpām burām otrā mastā (grotmastā)
- lorņete Brilles ar īpašu kātu, ar ko tās tur acu priekšā, brilles nelietojot, tās nokarājas važiņā vai saitē
- lornete brilles ar rokturi, aiz kā tās tur acu priekšā
- briopse Briopsīdu rindas zaļaļģu ģints ("Bryopsis"), laponim cauruļveida galvenā ass un plūksnaini zariņi, brzšūnu uzbūve, jūrās uz zemūdens priekšmetiem, 30 sugu
- atkāpe Brīva telpa, vieta kā priekšā vai starp ko
- ārskats Brīvās dabas skats (parasti tēlotājā mākslā, skatuves mākslā, kinomākslā); pretstats: iekšskats
- Vītolnieki Brīvdabas muzejs, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle, atrodas Rucavas pagastā, ir viena no "Papes ķoņu zvejnieku ciema" sētām, ekspozīcijā 19.-20. gs. Papes zvejnieka zvejas rīki, apģērbs, saimniecības priekšmeti, šīs mājas bijušo saimnieku dzimtas vēsture
- grosmeisters Brīvmūrnieku biedrībās t. s. Lielās ložas priekšsēdētājs
- logs Brīvs laikposms, pārtraukums, piemēram, darbā, ja nākamais darba posms neseko tieši iepriekšējam
- improvizatorisms Brīvs, visos aspektos svabads priekšnesuma veids, pat ja skaņdarbs iespējami precīzi fiksēts
- iebrukt Brūkot, grūstot ievirzīties (kur iekšā)
- aizbrukt Brūkot, grūstot nokļūt (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.)
- komturs Bruņinieku ordeņa pils, arī tās garnizona un komturijas priekšnieks
- spiediens Bruņotā cīņā - neatlaidīga virzīšanās uz priekšu, lai piespiestu pretinieku atkāpties, padoties
- traverss Brustvērs - uzbērums ierakuma priekšā karavīru aizsargāšanai
- laizīt piedurkni bučot roku; zemoties kāda priekšā
- Lumbini Budas dzimšanas vieta Himalaju priekškalnē netālu no Nepālas un Indijas robežas
- Kāšjapa Budisma mitoloģijā - budas Šākjamuni skolnieks, kurš pēc skolotāja nāves kļuva par pirmā budistu koncila priekšsēdētājs
- Jama budisma mitoloģijā - nāves dievs, dažos aspektos identisks senindiešu dievam, pēc budisma reliģiski mitoloģiskajiem priekšstatiem, pēc nāves radībām ir jāstājas viņa priekšā, kas izlemj, vai viņi ir pelnījuši paradīzi
- jakšas budisma mitoloģijā - pusdievību grupa, kuru priekšgalā ir lokapāla Vaišravana; valda uzskats, kas īpaši bīstami cilvēkiem ir sieviešu kārtas jakšas (jakšinī), kas ēd cilvēku gaļu un dzēru bērnu asinis
- rūpadhātu budisma mitoloģijā - viena no pasaulēm, kas atrodas virs "vēlmju sfēras" un zem "to sfēras, kam nav formas", kuras apraksts veidots, balstoties uz jogu iekšējo mediatīvo pieredzi, kas pārnesta uz ārējām eksistēšanas formām
- Saka Budistu mitoloģijā - Budas mācības izplatītājs Budas iepriekšējo inkarnāciju laikā
- mainītais budžets budžets, kas mainīts atkarībā no apjoma pārsnieguma pār noteiktu (plānotu) lielumu; parasti pamatojas uz (peļņas sliekšņa (kritiskā punkta)) analīzes sakarībām
- laco Bufonādisks triks, komisks priekšnesums (akrobātisks, mūzikas vai mutvārdu), kas iestarpināts masku komēdijas pamatdarbībā
- bamba Bumba (priekšmets sportam, rotaļām)
- pogājams štagas jātnieks buras piestiprināšanas elements, kas piešūts pie fokburas priekšējās malas un paredzēts uzpogāšanai uz fokštagas
- halzstūris Buras priekšējais apakšējais stūris
- priekšējā līķa liekums buras priekšējās malas izliekums, kas ir tik liels, cik lielu vēlas buras "vēderu"
- halzēšana Burāšanas manevrs, ejot pa vējam: jahta maina kursu, pagriežot priekšgalu uz to pusi, kurā atrodas grotbura, un tad pārlaižot grotbomi uz pretējo pusi (halzi)
- caurgriešana Burāšanas manevrs, kad jahta pāriet uz otru halzi, pagriežot priekšgalu pret vēju
- govs halze burāšanas manevrs, stiprā laikā burājot pie vēja, lai pārietu uz otru halzi, jahtas priekšgalu negriež pret vēju, bet, strauji nokrītot no kursa, vējam pagriež heķi, notiek halzēšana, un, turpinot griešanos, uzņem vajadzīgo kursu
- ieburbulēt Burbuļojot ievirzīties (kur iekšā)
- ieburbuļot Burbuļojot ievirzīties (kur iekšā)
- bļorkstēt Burbuļot, radīt burbuļošanai līdzīgu troksni, arī troksni, kāds rodas vairākiem priekšmetiem iekrītot ūdenī
- zintes Buršanas priekšmeti
- vējmasts Buru kuģa priekšējais masts, fokmasts
- luvīgs Buru kuģa tieksme griezties ar priekšgalu pret vēju
- kattakelējums Buru laiva ar vienu, stipri uz priekšu izvirzītu mastu un bez priekšburas
- caurgrieziens Buru laivas pagriešana ar priekšgalu pretī vējam, līdz vējš sāk pūst grotburā no otras puses; tādējādi jahta maina kursu un halzi
- overštags Buru laivas priekšgala pagriešana pretī vējam, līdz vējš sāk pūst grotburā no otras puses; tādējādi jahta maina kursu un halzi
- rājtakelāža Buru peldlīdzekļa virsklāja aprīkojuma veids, kurā četrstūrainās (taisnās) buras piestiprina pie rājām - masta priekšpusē horizontāli iekarinātiem apaļkokiem
- rājtakelējums Buru peldlīdzekļa virsklāja aprīkojuma veids, kurā četrstūrainās (taisnās) buras piestiprina pie rājām - masta priekšpusē horizontāli iekarinātiem apaļkokiem
- klīverkoks Burukuģa bugsprita turpinājums - apaļkoks, pie kura piestiprina priekšējās buras (klīverus)
- barkentīna Burukuģis ar 3-5 mastiem, kam priekšējā mastā ir taisnās buras, bet pārējos mastos - slīpās buras
- zaboboni burvestības izdarības un priekšmeti
- ieburzīt Burzot iedabūt (kur iekšā)
- iegriezties būt ar pagriezienu (kur iekšā) - par ceļu, upi u. tml.
- pieklāties būt atbilstošam kādām prasībām, normām, priekšstatiem; būt atbilstošam kādiem apstākļiem, situācijai
- derēt būt derīgam (par priekšmetiem, parādībām)
- noderēt būt derīgam, izmantojamam, parasti noteiktam nolūkam, noteiktos apstākļos (par priekšmetiem, vielām, parādībām)
- palikt būt iesaistītam, arī iesaistīties (darbā) un neatstāt (to); nokļūt (darba apstākļos, kas ir līdzīgi iepriekšējiem)
- iegult būt ievietotam (kur iekšā) tā, ka iekļaujas; arī iekļauties (kur iekšā)
- iegulties būt ievietotam (kur iekšā) tā, ka iekļaujas; arī iekļauties (kur iekšā); iegult
- pavērst būt izveidotam, novietotam tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.); būt tādam, kas ir izveidojies tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu u. tml.)
- grupēties būt izvietotiem (ap noteiktu centru, noteiktā kārtībā) - piemēram, par celtnēm, priekšmetiem
- spraukties būt izvirzītam (no kurienes), kļūt redzamam (parasti par priekšmetiem)
- izspīlēties būt izvirzītam, izveidotam (parasti uz priekšu) - par ķermeņa daļu
- spiesties būt izvirzītam, izveidotam (uz āru, uz priekšu) - par ķermeņa daļu
- izskatīties būt kādā noteiktā izskatā (par apkārtni, parādībām dabā, priekšmetiem u. tml.)
- turēties būt kādu laiku nemainīgam un (parasti) samērā augstam (par cenu); būt kādu laiku iepriekšējā, (parasti) samērā augstā līmenī
- krist pīšļos būt ļoti pazemīgam, justies ļoti niecīgam (kā priekšā)
- laizīt svārku stērbeles būt ļoti pazemīgi iztapīgam, glaimīgam (kā priekšā)
- spīdēt būt ļoti tīram (piemēram, par priekšmetiem); būt ļoti tīram, arī labi koptam (par dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
- būt bezdibeņa malā būt nelaimes, lielu briesmu, katastrofas priekšā
- slēpties būt nesaskatāmam vai vāji saskatāmam, kam citam atrodoties visapkārt vai priekšā
- mudžināties būt neskaidram, juceklīgam (parasti par domām, priekšstatiem)
- kalpot būt noderīgam, lietojamam; tikt izmantotam kādam mērķim (par priekšmetiem, iestādēm, dabas parādībām)
- palikt būt novietotam (kādā vietā) - par priekšmetiem; pastāvēt, eksistēt (kur) - par parādībām
- vīties būt novietotam līku loču, arī pamīšus (par gareniem priekšmetiem, veidojumiem)
- turēties būt novietotam, atrasties (kur) tā, ka nekrīt, negāžas, paliek vēlamajā vietā (parasti par priekšmetiem)
- ievirzīties būt novietotam, atrasties, ar virzienu (kur iekšā) - par ceļu, upi u. tml.
- karst būt pakļautam karstuma iedarbībai un kļūt karstam (par vielu, priekšmetu)
- silt būt pakļautam siltuma iedarbībai un kļūt siltam, arī karstam (par vielu, priekšmetiem, vidi u. tml.)
- salt būt pakļautam zemas temperatūras iedarbībai tā, ka pazeminās temperatūra (par vielu, priekšmetu)
- noteikt būt par (kā) priekšnoteikumu, izraisītāju; nosacīt (3)
- nosacīt būt par (kā) priekšnoteikumu, izraisītāju; noteikt (3)
- mācīt būt par (mācību priekšmeta) skolotāju, pasniedzēju (mācību iestādē, kursos u. tml)
- apzīmēt būt par (priekšmeta, parādības) zīmi, simbolu
- izkausēt būt par cēloni tam, ka (cieta viela, priekšmets) kļūst šķidrs, izkūst
- iemest būt par cēloni tam, ka (gaisma) pēkšņi iespīd (kur iekšā)
- likt būt par cēloni tam, ka (kāda parādība, priekšmets) tiek pakļauts (pārvērtībai, darbībai u. tml.)
- turēt būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) nevar brīvi kustēties, pārvietoties; būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) paliek savā iepriekšējā stāvoklī
- iedzīt būt par cēloni tam, ka (kāds) ievirzās (kur iekšā), parasti pret paša gribu
- pušķot būt par cēloni tam, ka (kam) rodas krāšņs, skaists, arī svinīgs izskats (parasti par priekšmetiem); būt par rotājuma elementu
- rotāt būt par cēloni tam, ka (kas, kāds) kļūst skaists, daiļš (piemēram, par attēliem, ornamentiem, priekšmetiem)
- velt būt par cēloni tam, ka (kas, parasti priekšmets) virzās ar rites, rotācijas kustību (par parādībām dabā)
- iegāzt būt par cēloni tam, ka (kas) gāžas un iekrīt (kur iekšā)
- ievirzīt būt par cēloni tam, ka (kas) nonāk (kur iekšā) - parasti par vēju, straumi
- saldēt būt par cēloni tam, ka (ķermeni, tā daļās) izraisās aukstuma sajūta (par laikapstākliem, arī par priekšmetu, vielu)
- kratīt būt par cēloni tam, ka (parasti braucēji, priekšmeti) šādā veidā kustas augšup lejup (parasti par braucošiem transportlīdzekļiem)
- iestrāvot būt par cēloni tam, ka (parasti siltums, gaiss) ievirzās (kur iekšā)
- iemest būt par cēloni tam, ka (piemēram, gaisa strāva) pēkšņi ieplūst (kur iekšā)
- panākt būt par cēloni tam, ka rodas iespējas, priekšnoteikumi (kā) īstenošanai un (tas) īstenojas
- iegāzt būt par cēloni tam, ka strauji ieplūst, ielīst (kur iekšā, parasti samērā daudz šķidruma)
- atēnot būt par cēloni, ka kāds priekšmets met ēnu
- apdzīt būt par cēloni, ka priekšlaikus kļūst gatavs
- diktēt būt par cēloni, priekšnoteikumu (kam), izraisīt, nosacīt (piemēram, procesu, darbību, attieksmi)
- mudināt būt par ierosmi (kāda) darbībai, norisei (par priekšmetiem, parādībām)
- vilināt būt par ierosmi (kāda) darbībai, norisei (par priekšmetiem, parādībām)
- norādīt būt par informācijas avotu (par faktu, priekšmetu), arī būt par (kā) pazīmi (piemēram, par priekšmetiem, norisēm, īpašībām)
- solīt būt par priekšnoteikumu, lai (kas) rastos, norisinātos
- prezidēt būt par priekšsēdētāju, vadītāju (sēdei, kongresam u. tml.)
- laizīt kāda stērbeles būt pārmērīgi pazemīgam, padevīgam, glaimīgam, kāda priekšā izdabāt, lišķēt kādam
- nosegt būt pārsegtam pāri, aizsegtam priekšā
- soļot (arī iet, atrasties, būt) avangardā būt priekšgalā, pirmajās rindās
- turēties būt saistītam (pie kā, ar ko) tā, ka neatdalās (piemēram, par priekšmetiem, organisma daļām)
- korelēt būt sakarībā, savstarpēji atbilst, saistīties (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, jēdzieniem)
- izturēties būt tādam, kam (kādā norisē, sistēmā) ir noteiktas īpašības (piemēram, par priekšmetiem, ierīcēm, vielām)
- stiept būt tādam, kam (kas, parasti detaļa, sastāvdaļa) ir izvirzīts (uz augšu, uz priekšu u. tml.) - piemēram, par celtnēm
- mirdzināt būt tādam, kam (no kā) izplatās spilgta, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta, gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu)
- zibsnīt būt tādam, kam (no kā) izplatās spoža, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu)
- saskanēt būt tādam, kam būtiskās, raksturīgās īpašības ir līdzīgas, kopīgas un kas veido vēlamo kopumu, sistēmu (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, norisēm)
- būt (kā) pusē būt tādam, kam ir kas (parasti tiesības, priekšrocības)
- prasīties būt tādam, kam kas ir nepieciešams (piemēram, par priekšmetiem, vielām)
- nokūlāt būt tādam, kam nav atdalījies iepriekšējā gada apspalvojums, apmatojums (par dzīvniekiem)
- turēt būt tādam, kam nezūd derīgums (piemēram, nelabvēlīgu apstākļu, slodzes dēļ) - parasti par priekšmetiem
- žilbt būt tādam, kam zūd (pilnīgi vai daļēji) spēja skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml. ietekmē) - par acīm
- pārliekties būt tādam, kam, parasti augšdaļa, atrodas pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par priekšmetiem
- ievirzīt būt tādam, kas augot stiepj (kur iekšā, piemēram, saknes) - par augiem
- vērst būt tādam, kas ir izveidots, novietots, arī izveidojies tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.)
- izbīdīt būt tādam, kas ir izvirzīts (uz priekšu, uz āru) - ķermeņa daļām
- vilties būt tādam, kas kļūdās, kam neveicas, arī būt tādam, kam radies nepareizs priekšstats (par ko)
- valstīties būt tādam, kas kustas, grozās no vienas puses uz otru (piemēram, par priekšmetiem)
- turēt būt tādam, kas neļauj (kam) mainīt iepriekšējo, arī vēlamo stāvokli; būt par balstu, pamatu (kam)
- pretoties būt tādam, kas nereaģē (uz ārēju fizikālu, ķīmisku iedarbību) - piemēram, par vielām, priekšmetiem
- pārspēt būt tādam, kas no kāda viedokļa ir labāks, noteiktām prasībām atbilstošāks (salīdzinot ar ko citu) - piemēram, par priekšmetu, vielu
- uzsūkt būt tādam, kas piesūcas (piemēram, ar šķidrumu, gāzi) - par priekšmetiem, vielām, šķidrumiem u. tml.
- saistīt būt tādam, kas savieno (kādus priekšmetus, detaļas u. tml.) - parasti par vielu
- zvalstīties būt tādam, kas sveras, šūpojas no vienas puses uz otru (piemēram, par priekšmetiem)
- konkurēt būt tādam, kas var pārspēt, būt pārākam kvalitātē (piemēram, par priekšmetiem, ierīcēm, vielām)
- staipīties būt tādam, kas, atrodoties kur, ir vērsts dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem, parasti gariem, samērā tieviem priekšmetiem, veidojumiem)
- ieiet būt tādam, ko var ievietot (kur iekšā)
- ietilpt būt tādam, ko var ievietot (kur iekšā); spēt ievietoties, novietoties (kur iekšā)
- padoties būt tādam, kurā (kā) iedarbības rezultātā rodas pārmaiņas (par priekšmetiem, parādībām)
- pakļauties būt tādam, kurā (kā) iedarbības rezultātā rodas pārmaiņas (par priekšmetiem, parādībām)
- slāpt būt tādam, kura darbība kļūst vājāka, lēnāka (sastāvdaļu nesaskanīgas funkcionēšanas dēļ) - par iekšdedzes motoriem
- zaigot būt tādam, kurā ir spilgti, spoži, daudzkrāsaini priekšmeti, parādības, arī būt tādam, kad ir spilgta, spoža mainīga stipruma gaisma (par gadalaiku, diennakts posmu)
- prasīt būt tādam, kura norisei, pastāvēšanai ir nepieciešami noteikti apstākļi, priekšnoteikumi; būt tādam, kas nepieciešami izraisa (ko, parasti nevēlamu)
- rūkt būt tādam, kurā rodas padobjš troksnis (par iekšējiem orgāniem, parasti par kuņģi, zarnām, bronhiem); atskanēt šādam troksnim
- varēt būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.); arī spēt (2)
- spēt būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.); arī varēt (2)
- raudāt būt tādam, no kura kas pil, tek (par priekšmetiem)
- tecēt būt tādam, no kura vai pa kuru pārvietojas šķidrums (par priekšmetiem)
- degt būt uguns iedarbībā (par vielām, priekšmetiem u. tml.)
- dvest būt uztveramam, izjūtamam, izpausties (par cilvēka, priekšmeta, parādības īpašību, pazīmi)
- dvesmot būt uztveramam, izjūtamam, izpausties (par cilvēka, priekšmeta, parādības īpašību, pazīmi); dvest (5)
- raudzīties būt vērstam (kādā virzienā, kur) - par priekšmetiem
- skatīties būt vērstam (kādā virzienā, kur) - par priekšmetiem, augiem u. tml.; raudzīties (2)
- izkarst būt viscaur pakļautam karstuma iedarbībai (par produktiem, priekšmetiem)
- peldēt Būt, atrasties (noteiktos vides apstākļos, piemēram, miglā, dūmos, tumsā) - par priekšmetiem
- šķērsot Būt, atrasties šķērsām (attiecībā pret kādu priekšmetu, veidojumu u. tml.)
- tverties Būt, saglabāties (kur iekšā) - piemēram, par vielu, siltumu
- atribūts Būtiska (priekšmeta vai parādības) pazīme, īpašība, neatņemama sastāvdaļa
- kādība Būtiska pazīme, īpašība, kas atšķir vienu priekšmetu, būtni, parādību no citām; šādu pazīmju, īpašību kopums; kvalitāte (2)
- dvēsele Būtiskākais, raksturīgākais, kas piemīt (piemēram, kādai vietai, priekšmetam)
- pamats Būtisks, nepieciešams nosacījums (kādam procesam, parādībai); faktors; priekšnoteikums
- kvalitāte būtisku pazīmju, īpašību kopums vai atsevišķa pazīme, kas atšķir vienu priekšmetu, būtni, parādību no citām
- aizbūvēties Būvējot ēku, izveidot ar to šķērsli, aizsegu (kam priekšā)
- iebūvēt Būvējot novietot (celtni, arī iekārtas priekšmetu) nekustīgi starp kādiem objektiem, iekārtas priekšmetiem
- būvdetaļa Būves, celtnes detaļa, kas parasti jau iepriekš izgatavota (piemēram, bloki, sijas, durvju un logu brusas)
- kajītes virsbūve būvkonstrukcija virs kajītes, kas palielina iekštelpu griestu augstumu
- būvlīnija Būvlaide - līnija, kas nosaka, cik tuvu priekšējai zemesgabala robežai drīkst būt ēkas
- parlīrs Būvložu iekārtā zeļļu priekšstāvis un viņu darba tiešais pārraugs
- iebužināt Bužinot ievirzīt (kur iekšā)
- stavudīns C10H12N2O4, timidina nukleozīdu analogs, kas nomāc cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) vairošanos, izmantojams HIV infekcijas ārstēšanā cilvēkiem, kas iepriekš saņēmuši ilgstošu ārstēšanu ar zidovudīnu
- jodoalfionskābe C15H12J2O3, balts vai bāli dzeltens kristālisks pulveris, ūdenī nešķīstošs; lieto iekšķīgi kā kontrastvielu holecistogrāfijā
- uroporfirīns C40H38N4O16, hēma sintēzes starpprodukta uroporfirinogēna oksidēšanās produkts; iekšējas asiņošanas, piem., kuņģa čūlas gadījumā novēro uroporfirinūriju
- camera Camera obscura - tumša kaste ar nelielu atvērumu, pa kuru ieplūst gaismas stari, kas uz pretējās sienas projicē ārpusē esoša priekšmeta apgrieztu attēlu
- vendēšana Caurgriešna - burāšanas manevrs, kad jahta pāriet uz otru halzi, pagriežot priekšgalu pret vēju
- pušējums Caurims, plīsums, bojājums (priekšmetā)
- rīrprojekcija Caurprojekcija - projicēšanas metode, kur attēlu projicē no vienas, bet aplūko no otras puses; to izmanto kombinēto kadru uzņemšanai, reālu objektu filmēšanai uz citu attēlu fona; televīzijas specefekts, ar ko attēlus kombinē no fona un priekšplāna attēlu signāliem
- filtrs (foto) caurspīdīga, visbiežāk krāsota stikla vai plastmasas loksne, kuru iespējams novietot objektīva priekšā, lai panāktu noteiktu efektu
- kapilārs Caurule ar tievu iekšējo kanālu
- trubis Caurule; trumulis; priekšmets, priekšmeta daļa, kam ir caurules veids
- kaķa caurums caurums klēts durvju apakšējā stūrī (lai kaķis varētu staigāt iekšā un ārā)
- kaķlūka Caurums klēts durvju apakšējā stūrī (lai kaķis varētu staigāt iekšā un ārā)
- kaķcaurums Caurums klēts durvju apakšējā stūrī (lai kaķis varētu staigāt iekšā un ārā); kaķlūka
- pušainums Caurums, plīsums, bojājums (priekšmetā)
- pušaiņums Caurums, plīsums, bojājums (priekšmetā)
- kakaža Celms ar 2 saknēm, ko lieto kā celteņa balstu vai pamatu ceļot smagākus priekšmetus
- aizcelt Celt prom; ceļot novietot (kur, kam priekšā, pie kā, aiz kā u. tml.)
- Alsungas pils celta 14. gs. 2. pusē kā Livonijas ordeņa pils, pirmoreiz dokumentos minēta 1431. g., tā bija regulāra kastelas tipa pils ar priekšpili, sākotnēji bijuši tikai austrumu un dienvidu korpusi, bet ziemeļos un rietumos tikai nocietinātas sienas, vairākkārt papildināta un pārbūvēta
- pilons Celtne nošķeltas piramīdas veidā, ko senajā Ēģiptē būvēja tempļu priekšā abās pusēs portālam
- nams Celtne, arī telpa, kurā ir, parasti atklāts, pavards; arī virtuve; arī priekštelpa, priekšnams
- x kājas ceļa locītavu apvidu un apakšstilbu deformācija, kad ceļgali ieliekti uz iekšu un saskaras, apakšstilbi izvērsti uz āru
- trofeja Ceļojumā iegūts, parasti piemiņas, priekšmets
- sacelt Ceļot augstāk, uz augšu, savirzīt, novietot (parasti vairākus, daudzus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); ceļot augstāk, uz augšu, savirzīt, novietot (kā, parasti priekšmetu, lielāku daudzumu)
- iecelt Ceļot ievirzīt, ievietot (kur iekšā)
- atceļš Ceļš, arī gājiens, brauciens atpakaļvirzienā, uz iepriekšējo vietu; atpakaļceļš
- atpakaļceļš Ceļš, pa kuru dodas atpakaļ uz iepriekšējo vietu; gājiens, brauciens atpakaļvirzienā, uz iepriekšējo vietu; atceļš
- purķīt Censties dabūt (ko kur iekšā vai no kurienes ārā)
- konkurēt Censties panākt pārākumu, priekšrocības (kādā jomā); sacensties (ar kādu, savā starpā) par labākiem rezultātiem
- spīrināties Censties tikt uz priekšu
- mammonisms Cenšanās pēc pasaules labumiem, tiekšanās pēc mammona
- komerckolēģija Centrālā valsts iestāde, kas nodarbojas galvenokārt ar iekšējās tirdzniecības jautājumiem
- nostādināšanas centrifūga centrifūga, kurā cietās daļiņas nogulsnējas uz rotora iekšējās virsmas un sablīvējas
- puorts cepļa priekša
- kapturs cepļa priekša virs kurtuves
- ieslāņi Cepumi, kam priekš cepšanas kaut kas ielikts mīklā, piem., ievārījums
- iecirst Cērtot ievirzīt (kur iekšā, piemēram, cirvi kokā)
- izcirst Cērtot, kaļot izveidot (priekšmetu)
- iecirst Cērtot, strauji skarot ar cirvi, iešķelt (kādā priekšmetā), radīt plaisu
- Atharvavēda Ceturtā un jaunākā no vēdām ar 731 himnu, kas aizgūtas no "Rigvēdas", un citi teksti, kas dažādu iemeslu dēļ iepriekš nebija uzņemti vēdiskajā kanonā, gk. tie ir raksti par medicīnu, dziedniecību, to rituāliem un maģiskām burvestībām
- paraugciemats Ciemats, kas noder par paraugu citu ciematu veidošanā, labiekārtošanā; priekšzīmīgs ciemats
- Abaševa Ciems Čuvašijā (Krievijā) kur 1925. g. arheoloģiskajos izrakumos atklāti Abaševas kultūras priekšmeti
- biedrs Cieņas vai pieklājības izteikšanas forma sociālismā, ko pievienoja personas uzvārda, vārda vai amata nosaukuma priekšā, lai aizvietotu "kungs"
- noslēgt cieši aizdarīt; būt tādam, kas atrodas (kā atverei) cieši priekšā, virsū
- iekost cieši iespiest (kur iekšā zobus)
- iespiesties cieši ievietoties (piemēram, iestāties, iesēsties kur iekšā)
- čupa cieši kopā (par priekšmetiem)
- pieblīvēt cieši piepildīt (ko, piemēram, ar priekšmetiem)
- kosties cieši spiest zobus (kur iekšā), cenšoties atdalīt daļu
- kost cieši spiest zobus (kur iekšā), parasti sasprindzinājumā
- sasaiste Ciešs saistījums (starp priekšmetiem, celtnēm u. tml.)
- macerācija Cieta ķermeņa atmiekšķēšanās ūdens ietekmē
- ietvere Cieta materiāla aizsargapvalks (nelieliem, parasti asiem vai smailiem, priekšmetiem)
- aplocējums cietais iesējums ar priekšlapu / pēclapu ar atlokiem; atloki rievoti
- katlakmens Cietas ūdens nogulsnes uz katla iekšējās virsmas
- katlakmens cietas ūdens nogulsnes, ko uz motora dzeses sistēmas elementu iekšējām sieniņām veido ūdenī esošie sāļi, kas vada siltumu, tāpēc pat plāna kārtiņa var būt par iemeslu motora pārkaršanai; no katlakmens atbrīvojas, ķīmiski šķīdinot to veidojošos sāļus
- spraišļaini lini cieti lini, ko nevar viegli izkult un kur spaļi paliek iekšā
- elitras Cieti, hitinizēti kukaiņu priekšspārni, pārvērsti par aizsargspārniem
- elkšķīns Cietināta, atsevišķi liekama priekšdaļa kreklam
- elkstīns Cietināta, atsevišķi liekama priekšdaļa kreklam
- elsiņš Cietināta, atsevišķi liekama priekšdaļa kreklam
- elšķīns Cietināta, atsevišķi liekama priekšdaļa kreklam
- elstīns Cietināta, atsevišķi liekama priekšdaļa kreklam
- uzkrūts Cietināta, atsevišķi uzliekama krekla priekšdaļas imitācija uz krūtīm, parasti izgreznota; uzkreklis, elsiņš
- hornverks Cietokšņa priekšnocietinājums
- sturmēšana Cietokšņa, lielas apdzīvotas vietas vai stipri nocietinātu pozīciju ieņemšanas veids, ko veica iepriekš labi sagatavots karaspēks
- reaņimators Ciets priekšmets sišanai
- hoza Cietuma priekšnieks
- hozjains Cietuma priekšnieks
- kozaņs Cietuma priekšnieks
- plastiskais ciklīts ciklīts ar fibrozu izsvīdumu acs ābola priekšējā kamerā un stiklveida ķermenī
- spole cilindrisks priekšmets ar apaļām sānu plāksnēm kinofilmas uztīšanai
- spole cilindrveida vai konusveida priekšmets, arī rotējoša detaļa, elements (ar paplatinājumu galos vai bez tā), uz kura ko uztin vai no kura ko notin; šāds priekšmets, arī detaļa, elements kopā ar tam uztīto materiālu
- pakaramais Cilpa apģērba iekšpusē (piem., pie apkakles, svārku vīlēm) apģērba pakāršanai
- pritaks Cilpa, ko piešuj apģērba iekšpusē pie apkakles tā pakāršanai
- iecilpot Cilpojot ieskriet (kur iekšā) - parasti par zaķi
- gudžari Cilšu grupas, dzīvo izklaidus Himalaju rietumu priekškalnēs Indijā un Pakistānā, runā radniecīgos dialektos, kas pieder pie indoāriešu valodām, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājuši arī cilšu kultus, ģints iekārtas paliekas
- nagi Cilšu un tautību grupa (angami, ao, semi, loti, rengmi u. c.), dzīvo Indijas austrumos, Nāgālendas štatā, arī Manipūras štatā un Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, runā dialektos, kas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, senie animistiskie ticējumi (akmeņu u. c. dabas priekšmetu garu kulti)
- introjekcija Cilvēcisku īpašību, it sevišķi apziņas, piedēvēšana ārpasaules parādībām; pasaules nodalīšana ārpasaulē un no tā principiāli atšķirīgā iekšējā pasaulē
- atmiņa cilvēka apziņā saglabāti konkrēti pagātnes priekšstati, iespaidi, pārdzīvojumi u. tml.
- seja cilvēka galvas priekšējā daļa no zoda līdz matu sākumam
- mugurpuse cilvēka ķermeņa daļa, kas atrodas tajā ķermeņa pusē, kura ir pretēja priekšpusei; pretstats: priekšpuse
- attaisnošana cilvēka pasludināšana par attaisnotu jeb nevainīgu Dieva tiesas priekšā
- pērtiķcilvēks cilvēka priekštecis, kam vēl ir liela līdzība ar pērtiķiem
- antropopātisms cilvēka psihes īpašību piedēvēšana reālās un izdomātās pasaules priekšmetiem un parādībām
- apgrēcināšana cilvēka tiekšanās uz ļaunu, ko ierosina ārēji apstākļi un viņa paša grēks
- leišmanioze cilvēka un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina leišmanijas; izšķir ādas un iekšējo orgānu (viscerālo) leišmaniozi
- vairogdziedzeris cilvēka un mugurkaulaino dzīvnieku iekšējās sekrēcijas dziedzeris, kas atrodas kakla priekšējā pusē un regulē audu augšanu, vielmaiņu u. c. funkcijas
- epifīze cilvēka un mugurkaulnieku iekšējās sekrēcijas nepāra dziedzeris, starpsmadzeņu veidojums, kas atrodas galvaskausā
- stereotipizācija Cilvēka, sociālās grupas, parādības vai notikuma uztveršana, kvalificēšana un vērtēšana atbilstoši noteiktiem shematiskiem priekšstatiem jeb stereotipiem (2)
- antropomorfisms Cilvēkam raksturīgu īpašību piedēvēšana dabas parādībām, dzīvniekiem, priekšmetiem, arī augiem un mītiskām būtnēm
- pēctecis Cilvēki, cilvēku grupas, paaudzes, kas dzīvo pēc iepriekšējā laikposma cilvēkiem, cilvēku grupām, paaudzēm
- elks cilvēks (retāk priekšmets, parādība), ko kāds ļoti mīl, dievina, arī uzlūko par paraugu
- bezdvēselis cilvēks ar vāju, klusu balsi vai balsi bez iekšēja spēka
- saimnieks cilvēks attiecībā pret tam piederošu priekšmetu
- klekarkājis cilvēks, kam kāju pēdas sagrieztas uz iekšu
- eidētiķis cilvēks, kam piemīt spēja saglabāt un atveidot skaidru priekšmeta tēlu ilgu laiku pēc tā uztveršanas
- pareģis cilvēks, kas (pēc mītiskiem, reliģiskiem priekšstatiem) spēj pareģot nākotni
- kratītājs cilvēks, kas ar likumu noteiktā kārtībā pārmeklē (piemēram, personu, vietu, priekšmetus), lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā
- racējs cilvēks, kas ar metālu detektoru meklē un izrok zemē paslēptus priekšmetus
- vienas dienas muša cilvēks, kas dzīvo, nedomājot par priekšdienām; kaut kas īslaicīgs
- iekšāgājējs cilvēks, kas iet kur iekšā
- priekšgājējs cilvēks, kas ir darbojies (kādā nozarē) pirms kāda cita; cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina: priekštecis (2)
- pūtējs cilvēks, kas izelpā virza gaisu kur iekšā
- priekšālasītājs cilvēks, kas lasa (kādam) ko priekšā
- sīkumtirgotājs cilvēks, kas nodarbojas ar dažādu sīku, mazvērtīgu, arī ar vecu, lietotu priekšmetu tirdzniecību
- stikla pūtējs cilvēks, kas pūšot izveido no karstas stikla masas dobus priekšmetus
- priekšāteicējs cilvēks, kas saka (kādam) ko priekšā
- strādnieks cilvēks, kas saskaņā ar darba līgumu strādā rūpniecībā un kam darba procesā ir, parasti tieša, saskare ar darba priekšmetu
- paraugcilvēks cilvēks, kas savu labo īpašību dēļ ir paraugs citiem; priekšzīmīgs cilvēks
- akustiķis cilvēks, kas spēj vairāk atcerēties dzirdes priekšstatus
- viškātājs cilvēks, kas šķiro graudus, sviežot ar liekšķeri, [višku]{s:2615}
- višķētājs cilvēks, kas šķiro graudus, sviežot ar liekšķeri; [viškātājs]{s:2616}
- fatālists cilvēks, kas tic iepriekš nolemtam, nenovēršamam liktenim
- kolekcionārs cilvēks, kas vāc un sistematizē vienveidīgus priekšmetus, veido kolekciju
- acapmānētājs cilvēks, kas veido maldīgus, šķietamus redzes priekšstatus; iluzionists
- acapmānītājs cilvēks, kas veido maldīgus, šķietamus redzes priekšstatus; iluzionists
- aizstāvis cilvēks, kas, vēršoties pret izteiktajiem apvainojumiem, pārmetumiem u. tml., citu priekšā atzst (kādu) par nepatiesi apvainotu, aizsargā, aizstāv
- savādnieks cilvēks, kura izturēšanās, rīcība, rakstura, personības īpašības (citiem neparasti, nesaprotami) atšķiras no kādām normām, vispārpieņemtiem priekšstatiem
- pasionārs cilvēks, kuram piemīt liela iekšējā enerģija; temperamentīgs, aktīvs cilvēks
- dzinējs cilvēks, kurš ar asu priekšmetu atbrīvo no apmatojuma, noskuj; tas, kura profesija ir matu vai bārdas skūšana
- vācējs cilvēks, kurš bez mērķa krāj nevajadzīgus priekšmetus lielā daudzumā
- vācējs cilvēks, kurš pārvieto, virza (kopā kādā vietā, platībā, arī kur izkliedētus priekšmetus), novieto (vienkop, kādā kopumā, veidojumā), pārvietojot, virzot (izkliedētus priekšmetus), veido (piemēram, kaudzi no tiem)
- tumšais zirdziņš cilvēks, spēlētājs, komanda par kuru spējām un rīcību nevienam nav īsta priekšstata
- sociālā percepcija cilvēku savstarpējā subjektīvā uztvere, priekšstata veidošanās par citu cilvēku vai cilvēku grupu
- teleportācija Cilvēku un priekšmetu pārvietošana, pazušana un materializēšanās medija ietekmes rezultātā
- dzimumaudzināšana cilvēku vairošanās un seksualitātes visu aspektu izskaidrošana; mācību priekšmets skolās, kurš apskata dzimumdzīves bioloģiju, higiēnu un ētiku
- fiziskā audzināšana cilvēku vispusīgas fiziskās attīstības un veselības nostiprināšanas pasākumu sistēma; attiecīgais mācību priekšmets
- divkauja Cīņa (starp diviem cilvēkiem), kurā lieto ieročus pēc iepriekš pieņemtiem noteikumiem
- izdedzinātās zemes taktika Cīņas taktika, kad ienaidnieka iebrukuma laikā tiek iznīcināti apgabali pašu zemē, lai aizkavētu pretinieka virzīšanos uz priekšu
- numurs Cipars, ciparu kopa, ar ko noteiktā secībā apzīmē (kā, piemēram, priekšmetu, parādību) virknes locekļus
- žonglēšana Cirka mākslas žanrs, kam pamatā ir veikla manipulācija ar priekšmetiem vai līdzsvara demonstrējumi uz virves
- ekscentriķis Cirka vai estrādes mākslinieks, kas savos priekšnesumos izmanto pārsteiguma efektus
- atrakcija Cirka vai estrādes priekšnesums, kas sevišķi saista publikas uzmanību
- bricēt Cirst, sist, pērt ar strupu priekšmetu
- endoplazma Citoplazmas iekšējais slānis
- jauns Cits, atšķirīgs; ne tāds kā iepriekš
- introjekcija Citu cilvēku uzskatu, motīvu, priekšstatu, ieviržu pārņemšana, to pārvēršana par savējiem; internalizācijas tālākā attīstība
- pušu debates civillietas vai krimināllietas iztiesāšanas posms, kurā procesa dalībnieki analizē un novērtē tiesas izmeklēšanā izskatītos pierādījumus un galīgā veidā formulē savu procesuālo viedokli lietā, izklāstot savus secinājumus, pamatojumus un priekšlikumus par to, kā jāizšķir izskatāmā lieta
- lietu sagatavošana iztiesāšanai civilprocesa obligāta stadija, kurai jānodrošina pareiza un ātra civillietu izskatīšana un izspriešana, šajā stadijā tiek noteikts iespējamais lietas dalībnieku sastāvs, kam jāpiedalās lietas iztiesāšanā, precizēts darbības un pierādīšanas priekšmets, vākti pierādījumi un veiktas citas likumā noteiktas procesuālās darbības
- solidāra saistība civiltiesiska saistība, kurā no vairākiem kreditoriem katrs var prasīt savu saistības priekšmetu, vai kad no vairākiem parādniekiem katram ir pienākums izpildīt visu saistību kopumā
- hetnohromatoze Cukura diabēts ar pigmenta izgulsnējumiem ādā un iekšējos orgānos, kā arī ar splenomegālisku aknu cirozi
- amata vecākie cunftes valde, kas sastāvēja no eltermaņa, 2 priekšsēdētājiem, kasiera un rakstveža, parasti ievēlēja uz 2 gadiem amatnieku cunftes sapulcē, kurā piedalījās visi amata meistari un zeļļi, apstiprināja pilsētas amatu tiesa
- iečāpāt Čāpojot ieiet, ienākt (kur iekšā)
- iečāpot Čāpojot ieiet, ienākt (kur iekšā)
- Djala Čečenu un ingušu (Priekškaukāza austrumi) mitoloģijā - augstākais dievs dievu panteonā, demiurgs, kas mīt debesīs
- Elda Čečenu un ingušu (Priekškaukāza austrumi) mitoloģijā - dievs, pazemes mirušo valstības valdnieks
- Jolta Čečenu un ingušu (Priekškaukāza austrumi) mitoloģijā - labības dievs un savvaļas dzīvnieku aizgādnis, no kura atkarīga medību veiksme
- Hamsilga Čečenu un ingušu (Priekškaukāza austrumi) mitoloģijā - ļaunais gars jaunas sievietes izskatā, kas mīt kalnos vai mežos
- almazi Čečenu un ingušu (Priekškaukāza austrumi) mitoloģijā - ļaunie meža dēmoni, galvenokārt sieviešu kārtas būtnes
- kvadricikls Četrriteņu mehānisks transportlīdzeklis ar iekšdedzes motoru
- astroīda Četrstarainas zvaigznes veida līkne, kuru apraksta aploces punkts, ja tā bez slīdēšanas veļas pa citas nekustīgas aploces iekšmalu (šai otrai aplocei ir četrkārt lielāks rādiuss nekā pirmajai)
- lugerbura Četrstūraina bura ar rājai līdzīgu gafeli, kura piestiprināta tā, lai viena trešā (vai ceturtā) daļa no tās garuma atrastos priekšpusē mastam, tās priekšējo stūri novelk uz peldlīdzekļa priekšpusi, bet pakaļējo apakšējo stūri - uz peldlīdzekļa pakaļgalu
- nartekss Četrstūraina vaļēja vai slēgta priekštelpa (lievenis) dievnama (parasti bazilikas) ziemeļu pusē
- četrinieks Četru (cilvēku, priekšmetu u. tml.) kopa
- čīksteklis Čīkstošs priekšmets
- tālanalīze Dabā esošu priekšmetu identificēšana, analizējot to atstaroto vai izstaroto starojumu; tiek veikta no Zemes pavadoņiem un lidaparātiem; izmanto dabas resursu, ekoloģisko traucējumu, militāro objektu atrašanās vietas noteikšanai u. c.
- Montanja Dabas apgabals Andu priekškalnēs (sp. val. "La Montana"), uz austrumiem no Ukajali upes, Peru, grēdu augstums - 400-600 m
- Grančako Dabas apgabals Argentīnā, Bolīvijā un Paragvajā ("Gran Chaco"), Laplatas zemienes ziemeļos un Andu priekškalnos, platība 777000 kvadrātkilometru
- Patagonija Dabas apgabals Argentīnā, uz dienvidiem no Kolorado upes, starp Andiem un Atlantijas okeānu, platība - \~650000 kvadrātkilometru, kāpļains, kanjonveida ieleju un aizu saposmots plato, kas Andu priekškalnu virzienā paaugstinās līdz 2200 m
- Ziemupe dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Sakas un Vērgales pagastā, Valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 2458 ha, liegums izveidots, lai saglabātu retus jūrmalas biotopus (priekškāpas, pelēkās kāpas ar sīkkrūmu audzēm, pelēkās kāpas ar ložņu kārklu, melnalkšņu staignājus, slapjus virsājus ar grīņu sārteni, grīni), konstatētas vairākas retas augu un bezmugurkaulnieku sugas
- ticējums Dabas un cilvēku dzīves parādību un likumsakarību skaidrojums, kas izriet no pieredzes, arī no reliģiskiem, mitoloģiskiem priekšstatiem
- ancestrāls Dabaszinātnēs - saistīts ar priekštečiem, senčiem
- kardinālskaitlis Dabiskais skaitlis - skaitlis, kas izteic kādu priekšmetu vai parādību daudzumu
- grupālā izlase dabiskās izlases veids, kurā priekšrocības nosaka ne tik daudz īpatņu individuālās pazīmes un īpašības, kā īpatņu sadarbība grupās
- luminiscences mikroskopija dabiski luminiscentu vai ar fluorohromiem krāsotu objektu izpēte, apgaismojot tos ar īsviļņu (UV) gaismu; priekšrocības: liels kontrasts, raksturīgs attēls; izmanto mikrobioloģijā, virusoloģijā, histoloģijā u. c.
- kampi Dabiski zālāji Brazīlijas iekšienē ar \~1 m augstu zāli, uzzeļ un uzzied lietus periodā
- kamposi Dabiski zālāji Brazīlijas iekšienē ar 1 m augstu zāli, uzzeļ un uzzied lietus periodā
- daiļruna Daiļdarba māksliniecisks priekšnesums; daiļlasīšana
- deklamācija Daiļdarba māksliniecisks priekšnesums; daiļlasīšana, daiļruna
- daiļlasīšana Daiļdarba māksliniecisks priekšnesums; daiļruna
- punani Dajaku cilšu grupa (punani, beketani, ukiti, basapi), dzīvo dažādās vietās Kalimantānas salas iekšienē, Indonēzijā un Malaizijā, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiskie ticējumi
- basapi Dajaku cilšu punani grupas cilts, dzīvo dažādās vietās Kalimantānas salas iekšienē, Indonēzijā un Malaizijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiskie ticējumi
- beketani Dajaku cilšu punani grupas cilts, dzīvo dažādās vietās Kalimantānas salas iekšienē, Indonēzijā un Malaizijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiskie ticējumi
- ukiti Dajaku cilšu punani grupas cilts, dzīvo dažādās vietās Kalimantānas salas iekšienē, Indonēzijā un Malaizijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiskie ticējumi
- meizāns Dakšveida dzelzs laivas priekšgalā, pie kura atsien buras
- klauva Dakšveida ierīce gafeles priekšgalā ar kuras palīdzību tā slīd gar mastu un turas pie tā
- konferansjē Dalībnieks (estrādes uzvedumā, koncertā u. tml.), kas vada programmu, arī sniedz patstāvīgus priekšnesumus
- lozēt Dalīt, piešķirt (piemēram, mantas, priekšmetus, vietas, pienākumus) pēc kāda nosacīta priekšmeta, zīmes, kas izvēlēts un paņemts
- ziņojumu apdare dalītas datu apstrādes process, kas apvieno tādas iekšēji saistītas funkcijas kā ziņojumu pārsūtīšanu un glabāšanu
- jukt Dalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot) - par priekšmetu
- jukt Dalīties sastāvdaļās (par priekšmetu kopumu), zust kārtībai starp (priekšmetu kopuma) daļām
- sadalīt Dalot (kādu kopumu, ko veselu), izveidot (no tā vairākus, daudzus, pēc formas, lietojuma citādus priekšmetus)
- belzenis Daļa (āmuram), kas saskaras ar priekšmetu, pa kuru sit
- bānis Daļa (āmuram), kas saskaras ar priekšmetu, pa kuru sit; balzenis
- bāns Daļa (āmuram), kas saskaras ar priekšmetu, pa kuru sit; balzenis
- bāne Daļa (āmuram), kas saskaras ar priekšmetu, pa kuru sit; belzenis
- pacēlums Daļa (priekšmetam, veidojumam u. tml.), kas ir izliekta uz augšu
- vidusdaļa Daļa (priekšmetam, vietai, parādībai u. tml.), kas atrodas (priekšmeta, vietas, parādības u. tml.) vidū
- vidusposms Daļa (priekšmetam, vietai, parādībai u. tml.), kas atrodas (priekšmeta, vietas, parādības u. tml.) vidū; vidusdaļa (1)
- sēžambluķis Daļa (priekšmetam), kas paredzēta, (tam) samazinoties apjomā, tilpumā
- sektors Daļa (teritorijai, telpai, arī priekšmetam), iecirknis, ko (parasti) ierobežo radiālas līnijas
- vieta Daļa priekšmetam, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
- konstrukcija Daļa, elements, iekārta, ietaise, ierīce (piemēram, celtnei, mašīnai, priekšmetam)
- pakaļa Daļa, gals (priekšmetam), kas atrodas priekšējai daļai, priekšējam galam pretējā pusē
- sniega putra daļēji izkusis sniegs (uz zemes, priekšmeta virsas)
- atvieglojums Daļējs atbrīvojums (no kādiem pienākumiem, nodevām, pienākumu vai prasību izpildes); arī priekšrocība
- elementārdaļiņas Daļiņas, kurām pašreizējā fizikas attīstības līmenī nevar piedēvēt noteiktu iekšējo struktūru
- mikrodaļiņu izkliede daļiņu sadursmes process, kura rezultātā mainās daļiņu impulss, to iekšējais stāvoklis vai arī veidojas citas daļiņas
- dāma Dambretes spēlē: kauliņš, kas sasniedzis pretinieka lauciņu pēdējo rindu, iegūstot pārvietošanās priekšrocības
- follete Dāmu apģērba piederums 1760.-90. g., viegla auduma trijstūrains, nereti izrakstīts kakla lakats, kas apsedza dziļo kakla izgriezumu, vēlāk arī priekšā saturēts ar lentu vai puķu pušķi
- dziņ daņ daoistu "iekšējā alķīmijā" "nemirstības eliksīra" nosaukums, kas tiek izstrādāts cilvēka organismā ar speciālu vingrinājumu palīdzību
- darba sludinājums darba devēja paziņojums par brīvajām darba vietām, tas var būt publisks (sludinājums laikrakstā), kā arī iekšējs (izlikts paziņojums uzņēmuma teritorijā)
- bosings darba devēja vai tiešā priekšnieka psiholoģiskais terors, kas vērsts pret kādu darbinieku vai darbinieku grupu
- paziņojums par kolektīvo atlaišanu darba devējam noteikts pienākums par paredzēto kolektīvo atlaišanu ne vēlāk kā 30 dienas iepriekš par to paziņot Nodarbinātības valsts aģentūrai un pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā uzņēmums atrodas
- slībeņķis Darba galds muciniekiem, ratniekiem un tml. ar ietaisēm apstrādājamo priekšmetu iestiprināšanai, zāģēšanai, ēvelēšanai, urbšanai utt.
- ražošanas rīki darba līdzekļu galvenā daļa, kurai ir noteikta funkcija darba priekšmetu pārveidošanas procesā
- materiālie resursi darba līdzekļu un darba priekšmetu kopums, ko izmanto patēriņam (izejvielas, pamatmateriāli, palīgmateriāli u. tml.)
- profilaktorijs darba postenis vai darbnīca, kurā veic plānotus profilaktiskus tehniskos pasākumus spēkratu aizsardzībai pret priekšlaicīgu nolietošanos un darbspēju zaudēšanu
- spraustava Darba priekšauts, parasti netīrs
- sprausteve Darba priekšauts, parasti netīrs
- konveijerizācija Darba procesa organizēšana plūsmas veidā, izmantojot darba priekšmetu pārvietošanai konveijeru
- raspuska Darba rati ar platu virsu, tērauda apkaluma riteņiem un līdzenu, virs riteņiem paceltu grīdu, zem kuras brīvi var griezties priekšējo riteņu ass
- kneblis Darba rīks ratu loku liekšanai
- publisks izpildījums darba vai cita ar autortiesību likumu aizsargāta objekta priekšnesums, atskaņojums vai kā citādi tieši vai ar jebkuras tehniskas ierīces palīdzību vai procesa starpniecību veikts izmantojums ārpus ierastā ģimenes loka
- kāts Darbarīka, priekšmeta elements (parasti stieņa, caurules veidā), pie kura piestiprina vai kurā iestiprina galveno elementu un kuru izmanto darbarīka, priekšmeta turēšanai
- līksnis Darbarīks (greblis), ar ko gludina gatavojamo koka trauku iekšpusi
- nēši Darbarīks (kā nešanai) - pār pleciem liekams koka loks, kam abos galos piestiprināta aukla ar kāsi; šāds darbarīks kopā ar nesamajiem priekšmetiem
- kaseklis Darbarīks mīklas nokasīšanai no maizes abras iekšējās virsmas
- sliedvilcis Darbarīks, kas paredzēts līniju atzīmēšanai, pa kurām tiek aptēsts kāds priekšmets, piemēram, sija, baļķis
- ražošanas līdzekļi darbarīku, priekšmetu kopums, ko izmanto ražošanā
- skrūvsols Darbgalds, kurā (piemēram, ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu; skrūvgalds
- skrūvgalds Darbgalds, kurā (piemēram, ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu; skrūvsols
- priekšmetdarbība darbība (mācību procesā) ar konkrētiem priekšmetiem
- prettiesiska darbība darbība, kas nesakrīt ar tiesību normu prasībām, neatbilst tiesiskiem priekšstatiem, var nodarīt zaudējumus, ir atzīstama par pārkāpumu un sodāma
- operācija darbība, kas uzdota ar noteiktu datora instrukciju vai augsta līmeņa valodas priekšrakstu
- pašneitralizēšana darbība, lai padarītu mīnas palaišanas ierīci par darboties nespējīgu pēc iepriekš noteikta laika posma, izmantojot ierīci, kas ir neatņemama mīnas sastāvdaļa
- saskare darbība, stāvoklis (piemēram, priekšmetiem, vielām), kurā (tie) savstarpēji skar cits citu
- lietojums darbības rezultāts, kas izriet no mērķtiecīgas rīkošanās ar materiālu, priekšmetu, tā, lai gūtu labumu
- saliktā laika forma darbības vārda analītiska forma, ko latviešu valodā veido palīgdarbības vārds "būt" tagadnē, pagātnē vai nākotnē kopā ar lokāmo darāmās kārtas pagātnes divdabi un kas izsaka iepriekš notikušas darbības rezultativitāti
- ciešamā kārta darbības vārda gramatiskā forma, kas norāda, ka teikuma priekšmets nav darbības veicējs, bet ka tā tiek vērsta uz teikuma priekšmetu; pasīvs
- saliktā nākotne darbības vārda laika forma, kas izsaka iepriekš notikušas darbības rezultativitāti nākotnē
- saliktā pagātne darbības vārda laika forma, kas izsaka iepriekš notikušas darbības rezultativitāti pagātnē
- saliktā tagadne darbības vārda laika forma, kas izsaka iepriekš notikušas darbības rezultativitāti tagadnē
- subjekta nenoteiksme darbības vārda nenoteiksmes forma, kas teikumā nosauc darbību, ko veic ar teikuma priekšmetu izteikts darītājs
- pretlikumīga konkurence darbības, kuru rezultātā viens uzņēmums gūst komerciālu labumu vai tiek vājināta cita uzņēmuma reputācija tajā pašā vai citā uzņēmējdarbības nozarē, kā arī tiek radīts sagrozīts priekšstats parkonkurenta uzņēmumu, produkciju, ražošanas un tirdzniecisko darbību, nepamatoti diskreditējot konkurentu vai maldinot sabiedrību par konkurenta ražoto preču saimniecisko nozīmi, izgatavošanas veidu, īpašībām, lietošanas vērtību un daudzumu
- Teide Darbīgs vulkāns Tenerifes salā ("Pico de Teide"), augstākā virsotne (3718 m) Kanāriju salu grupā, sastāv no senas kalderas un iekšēja jauna konusa
- aizdedze Darbmaisījuma aizdedzināšana iekšdedzes motora cilindrā ar dzirksteļizlādi starp aizdedzes sveces elektrodiem
- dzirksteļaizdedze Darbmaisījuma aizdedzināšana iekšdedzes motora cilindrā dzirksteļizlādē starp aizdedzes sveces elektrodiem
- kvēlaizdedze Darbmaisījuma aizdedzināšana iekšdedzes motora cilindrā no nokvēlināta aizdedzes sveces elektroda vai izolatora
- ietvere Darbmašīnas daļa - ierīce, kurā iestiprina apstrādājamo priekšmetu
- darbmašīnas automātiskā vadība darbmašīnas vadība, ko realizē vadības sistēma ar iepriekš izstrādātu programmu bez cilvēka līdzdalības
- izkalpoties Darbojoties ar pārmērīgu centību, sasniegt paaugstinājumu, ievērojamu stāvokli (piemēram, darbā), iegūt (saimnieka, priekšnieka) labvēlību
- spindzēt Darbojoties, arī tiekot pakļautam spiediena, trieciena u. tml. iedarbībai, radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par iekārtām, ierīcēm, priekšmetiem)
- mīņāties uz vietas darboties bez vajadzīgajiem rezultātiem, neattīstīties, neveidoties; ļoti lēni virzīties uz priekšu
- melnais darbs Darbs (parasti grūts, nepatīkams), kas nepieciešams, lai radītu priekšnoteikumus cita darba darītāja panākumiem
- paraugdarbs Darbs, kas ir paraugs pilnīgi atbilstoša vai līdzīga rezultāta iegūšanai; priekšzīmīgs darbs
- knibeklis Darbs, kas veicams ar pirkstiem, rokām, ir saistīts ar kā sīka gatavošanu; arī priekšmets, kas šādā veidā tiek gatavots
- papilddarbs Darbs, ko veic papildus iepriekš paredzētajam darbam
- darbaspēka migrācija darbspējīgo iedzīvotāju iekšējā vai starptautiskā migrācija ar nolūku iekārtoties darbā
- cirsmas iestigošana darbu komplekss, kurā ietilpst cirsmas apskate, norobežojošo vizūru izciršana, malu un iekšējo leņķu vai rumbu izmērīšana, piesaiste pastāvīgiem orientieriem, cirsmas robežstabu uzstādīšana
- iedārdināt Dārdinot ievirzīt (kur iekšā transportlīdzekli)
- iedārdēt Dārdot ievirzīties (kur iekšā)
- lepns Dārgs, grezns (piemēram, par priekšmetiem, celtnēm, telpām)
- vērtslieta Dārgs, vērtīgs priekšmets (parasti juvelierizstrādājums)
- lokodarījumi Darījumi preču biržā, kuru priekšmets atrodas tai pašā vietā; kases darījumi
- ziņot darīt (ko) zināmu priekšniekam par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas
- jaukt darīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus; kliedēt (ko tādu, kas atrodas vienkopus)
- izpirkt grēkus darīt tā, lai izlabotu (iepriekšējo darbību, izturēšanos)
- agenss Darītājs; semantiskā loma - aktīvs, parasti ar gribu un apziņu apveltīts situācijas dalībnieks, darbības veicējs, viens no subjekta veidiem, ko parasti izsaka ar teikuma priekšmetu
- Cingste Darsas-Cingstes pussalas austrumu daļa, uz ziemeļaustrumiem no Rostokas, Vācijā, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē
- Fišlande Darsas-Cingstes pussalas rietumu daļa - zemes strēle, uz ziemeļaustrumiem no Rostokas, Vācijā, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē
- izdarvot Darvot (kā) iekšpusi
- paraugdārzniecība Dārzniecība, kur, izdarot izmēģinājumus, iegūst jaunu vai uzlabotu augu šķirņu paraugus; arī priekšzīmīga dārzniecība
- jēldati Dati, kas nonāk datu apstrādes sistēmā bez iepriekšējas to pareizības noteikšanas, sakārtošanas vai priekšapstrādes
- drukdarbu rinda datņu saraksts, kas ar drukas spolētāja starpniecību tiek izdrukāts kā fona darbs tajā laikā, kad dators izpilda citus, priekšplāna darbus
- avārija datora aparatūras vai programmatūras defekts, kas rada neplānotu darbības apturi un parasti nav labojams, izmantojot datora iekšējos līdzekļus; atsevišķos gadījumos, datoru atkārtoti ieslēdzot, sekas var novērst
- katastrofiska atteice datora aparatūras vai programmatūras defekts, kas rada neplānotu darbības apturi un parasti nav labojams, izmantojot datora iekšējos līdzekļus; avārija
- pārlūktabula Datora atmiņā uzglabājamo datu izkārtojums, kas izklājprogrammai ļauj ātri piekļūt vajadzīgajiem, iepriekš sagatavotajiem datiem
- restarts Datora darbības atjaunošana pēc priekšlaicīgās pārtrauces
- kontaktekrāns Datora ekrāns, kuru lietojot, operators, lai aktivizētu tirdzniecības vai jebkādu citu sistēmu, tastatūras vai citas sistēmas ievadierīces vietā ar pirkstu vai kādu priekšmetu pieskaras ekrānam
- universālais asinhronais raiduztvērējs datora komponents, kas apstrādā asinhronos sakarus, un tāds ir katram iekšējam modemam, kā arī katram datoram seriālo pieslēgvietu pārvaldībai
- karstais starts datora operatīva iedarbināšana, izmantojot tā stāvokli, kas saglabājies iepriekšējās darbības rezultātā
- priekšprocesors Datora programma vai procesors, kas veic pirmprogrammas vai datu iepriekšēju apstrādi pirms to nodošanas tālākai apstrādei pamatprogrammai vai pamatprocesoram
- izpildāma programma datora programma, kas gatava palaišanai noteiktā datorā. Lai programma būtu izpildāma, tā iepriekš jāpārtranslē attiecīgā datora mašīnvalodā
- iebūvētā pārbaude datora vai programmatūras darbības pārbaude ar to iekšējiem līdzekļiem (iebūvētām kontrolshēmām vai speciālām apakšprogrammām); iebūvētais tests
- cipardators Dators, kura darbību vada iekšēji glabātas programmas un kurš spēj programmai vai tās daļai, kā arī programmas izpildē vajadzīgajiem datiem vai to daļai izmantot kopīgo krātuvi, izpildīt lietotāja rakstītas vai norādītas programmas, veikt lietotāja norādītas aritmētiskas, loģiskas u. tml. darbības ar cipariski pierakstītiem diskrētiem datiem un izpildīt programmas, kas to izpildes laikā pašas sevi pārveido
- elektroniska izpildes atbalsta sistēma datoru sistēma, kuras lietošanai nav nepieciešama iepriekšēja tās darbietilpīga apguve, bet kas sniedz tūlītēju palīdzību un nepieciešamo informāciju, lai sekmīgi varētu turpināt procesu izpildi
- savienojumorientēts protokols datoru tīkla protokols, kas pirms jebkura ziņojuma pārraides paredz nodibināt iepriekšēju savienojumu starp datu nosūtītāju un datu saņēmēju
- bezsavienojuma režīms datoru tīklos - tāds sistēmu sadarbības režīms, kurā datu apmaiņa notiek bez iepriekšējas savienojuma izveidošanas un bez datu plūsmas vadīšanas
- savienojuma režīms datoru tīklos - tāds sistēmu sadarbības režīms, kurā datu apmaiņa notiek pa iepriekš izveidotu savienojumu un kas atvieglo datu plūsmas vadīšanu, kā arī kļūdaini pārraidīto vai pazudušo datu atklāšanu
- bezsavienojuma protokols datoru tīklu protokols, kas neparedz iepriekšēju savienojumu nodibināšanu starp datu sūtītāju un datu saņēmēju
- augšupsaderīgs datoru un programmatūras īpašība, kas norāda, ka dators var izpildīt visas iepriekšējā modeļa funkcijas un ka programmatūrā ietvertas iepriekšējo šīs programmatūras versiju iespējas
- bezsavienojuma protokols datu apmaiņas metode, kas nodrošina datu apmaiņu starp resursdatoriem bez iepriekšēja savienojuma nodibināšanas, sūtot paketes pa dažādiem maršrutiem
- mākoņdatošana Datu apstrāde datoru tīkla mākonī (4), kad lietotāja dati tiek glabāti un apstrādāti dažādos, iepriekš nenoteiktos, tīklam pieslēgtos datoros
- asinhronais režīms datu apstrādes vai pārraides veids, kad katras konkrētas operācijas izpilde sākas pēc iepriekšējās operācijas beigu signāla saņemšanas
- atrite Datu bāzes pārvaldības sistēmas spēja anulēt pēdējo transakciju un atgriezt datu bāzi tās iepriekšējā stāvoklī, ja kāda kļūme pārtrauc transakcijas izpildi
- papildinājums datu blok papildināšana ar fiktīvām rakstzīmēm, vārdiem vai ierakstiem, līdz tie sasniedz iepriekš noteikto datu bloka garumu
- datu bāzes organizācija datu fizikālās un loģiskās attēlošanas metožu un līdzekļu kopums, kā arī konceptuālā, ārējā un iekšējā datu bāzes shēmas un to apraksti
- simpleksā pārraide datu pārraide vienā iepriekš noteiktā virzienā
- ziņojumu komutācijas tīkls datu pārraides tīkls, kas paredzēts ziņojumu pārsūtīšanai, izmantojot ziņojumu komutāciju, iepriekš ziņojumus sadalot standarta garuma fragmentos - paketēs
- pasaules koks daudzās mitoloģijās izplatīts priekšstats par universālu pasaules kārtības modeli, kas ir saite starp divām pasaules pretējām pusēm - debesīm un zemi, cilvēkiem un dzīvniekiem, labo un ļauno
- vītņurbis Daudzasmeņu instruments iekšējo vītņu iegriešanai
- kaulene Daudzkāju klases simtkāju apakšklases suga ("Lithobius forficatus"), dzīvnieka ķermenis tārpveidīgs, plakans, stipri hitinizēts, līdz 3 cm garš, ļoti kustīgs dzīvnieks, kas sastopams zem nokaltušu koku mizas, nobirušās lapās, zem dažādiem priekšmetiem, mūra un koku ēku spraugās
- priekškuņģis Daudzkameru kuņģa priekšējo daļu (spurekļa, acekņa, grāmatnieka) kopums (atgremotājiem)
- druka uz mitra daudzkrāsu drukas paņēmiens, kad katru nākamo iespiedkrāsu uz iespiedloksnes klāj uzreiz bez laika intervāla, kas nepieciešams iepriekšējās iespiedkrāsas pilnīgai vai daļējai nožūšanai
- druka uz sausa daudzkrāsu drukas paņēmiens, kad katru nākamo iespiedkrāsu uz iespiedloksnes uzklāj pēc iepriekšējās krāsas nožūšanas; parasti šādu drukas veidu izmanto, drukājot krāsu darbus uz vienkrāsu iespiedmašīnām vairākos caurgājienos
- peritēcijs Daudzu asku sēņu augļķermenis, kam bumbiera vai lodes forma; iekšā tas ir dobs un satur askus ar sporām
- klājiens Daudzu cits cita tuvumā esošu priekšmetu kopums
- tirāža Daudzums, kādā tiek izgatavoti (viena veida priekšmeti)
- manta Daudzums, kopums, krājums, ko veido, piemēram, daudzi priekšmeti, daudzas lietas
- boncāt Dauzīt ar kādu smagu priekšmetu
- rabāt Dauzīt rudzu kūli pret kādu priekšmetu (dēli, koku u. tml.), lai pirms kulšanas ar spriguli izbirdinātu lielākos, gatavākos graudus; arī šādā veidā kult
- izdauzīt Dauzot iztīrīt (priekšmetu)
- kukulis Dāvana (parasti kāds priekšmets), kas atvesta (no kurienes)
- šķiņķa zirgam zobos neskatās dāvinātu priekšmetu nepeļ, nenoniecina
- priekšauts Dažāda piegriezuma darba (retāk dekoratīvs) apģērba gabals, ko valkā virs tērpa priekšdaļas
- heterodontija Dažāda veida zobi sakodienā, piem., priekšzobi un dzerokļi
- gramšļi Dažādas savāktas lietas, salasīti priekšmeti
- šķiltarači dažādi cieti priekšmeti, krams
- sūdi dažādi veci, nederīgi priekšmeti
- vārddarināšanas sistēma dažādo hierarhiski saistīto varddarināšanas paņēmienu, tipu, veidu un paveidu, kā arī varddarināšanas līdzekļu un citu varddarināšanas elementu iekšēji organizēts kopums, kas nodrošina jaunu leksisku vienību darināšanu
- individualizēt Dažādot (ko), pielāgojot katram indivīdam vai priekšmetam
- atslēdznieku darbi dažādu agregātu un detaļu remontā un apkalpošanā veicamie darbi metāla vai cita materiāla mehāniskā apstrādē ar rokas vai mehanizētiem darbarīkiem, arī sastiprināšanas, nostiprināšanas, regulēšanas un montāžas darbi, kā arī skrūvēšana, salikšana, vīlēšana, slīpēšana, urbšana, izrīvēšana, vītņošana, ciršana, griešana, kniedēšana, taisnošana un liekšana, kā arī aizzīmēšana, piekasīšana jeb šāberēšana, lepēšana un citi darbi
- motīvu cīņa dažādu motīvu nesavienojamība, kas izraisa iekšējo konfliktu
- vinegrets dažādu priekšmetu vai jēdzienu sajaukums
- levitēt Dažās Austrumu reliģijās, mistikā, spiritismā -- cilvēka ķermeņa pacelšanās gaisā; ķermeņu vai priekšmetu iekustināšana ar domas spēku
- milicija Dažās valstīs (piemēram, PSRS, Krievijā līdz 2011. g.) iekšlietu ministrijas institūcija sabiedriskās kārtības un iedzīvotāju drošības uzturēšanai; celtne, telpa, kurā darbojas šāda institūcija
- vudū Dažos Āfrikas rajonos, Dienvidamerikā un Vestindijā izplatīts sargātājgara kults, kurā katoļu priekšstati par svētajiem sajaukušies ar afrikāņu ticējumiem par gariem; īpaši izplatīts Haiti un Dienvidamerikas ziemeļu daļā
- čurings dažu austrāliešu cilšu kulta priekšmets - ornamentēts dēlītis vai plakans akmens, kam piedēvē pārdabiskas spējas
- hromofāns dažu dzīvnieku tīklenes konusu iekšējo segmentu pigments (hlorofāns, rodofāns, ksantofāns)
- timpanālie orgāni dažu kukaiņu dzirdes orgāni, kas atrodas uz priekškājām vai vēderiņa segmentiem; sastāv no plānas hitīna bungādiņas, kuras svārstības uztver jutīgu šūnu grupa
- skapulārs dažu ordeņu mūku plecu sega; īss apmetnis, austs no viena gabala, ar atveri galvai; nēsā pāri pleciem, tā lai gali brīvi kristu gan priekšā, gan mugurpusē
- krists dažu priekšmetu, ierīču, mehānismu detaļa, piemēram, tītavu detaļa - krusteniski salikti koka stieņi
- Jāņu zāles dažu sugu augi, kas Latvijā uzzied ap Jāņiem, arī zāles, puķes, ko plūc Jāņos vainagu vīšanai un telpu, priekšmetu u. tml. rotāšanai; jāņzāles, jāņuzāles
- kozuris dažu transportlīdzekļu (piemēram, kamanu, līnijdroškas, ragavu) priekšpuses izliekums
- izdedzināt Dedzinot izlietot, patērēt (visu, parasti to, kas atrodas kur iekšā), ļaut izdegt (visam, parasti tam, kas atrodas kur iekšā)
- goniodisģenēze Defektīva acs priekšējā segmenta (radzene, varavīksnene, lēca, ar tām saistītās kameras un dziedzeri) attīstība
- kalorizators Deglis, iekšdedzes motora cilindra daļa, kurai ir augsta temperatūra un kurā iztvaiko un uzliesmo degviela
- ugunsvads Degošs priekšmets, viela (piemēram, degaukla) uguns, liesmu virzīšanai uz kādu objektu
- piekvēpt Degot (kam), tikt pārklātam ar kvēpiem, sodrējiem, parasti no iekšpuses
- piekūpēt Degot, arī garojot (kam), tikt pārklātam, piemēram, ar kvēpiem, sodrējiem, parasti no iekšpuses
- homogēnā degšana degšana, kurā izmanto iepriekš izveidotu maisījumu (gaisa un deggāzes maisījums)
- degungals Deguna priekšējā daļa
- degmaisījums degvielas maisījums ar gaisu noteiktās proporcijās, kuru iesmidzina iekšdedzes motora cilindrā
- gāze Degvielas pieplūde (iekšdedzes dzinējos)
- iridomalācija Deģeneratīva varavīksnenes atmiekšķēšanās
- divdeja Deja (priekšnesums), ko izpilda divi dejotāji
- solo Deja vai dejas daļa, ko (priekšnesuma) izpilda viens dejotājs
- solodeja Deja, ko (priekšnesumā) izpilda viens dejotājs
- iedejot Dejojot ievirzīties (kur iekšā)
- dejene Dejošana (mācību priekšmets)
- žigolo dejotājs, kas par samaksu deju lokālā dejo ar apmeklētājām; izklaides pasākumos uzstājas ar erotiska rakstura priekšnesumu
- frīze Dekoratīva sienas, grīdas, griestu, paklāja u. tml. priekšmetu mala, kas rotāta ar vienlaidu ornamentu
- juveliermāksla Dekoratīvi lietišķās mākslas veids, mākslinieciski augstvērtīgu rotaslietu, sadzīves, kulta interjera priekšmetu, ieroču izgatavošana
- greznojums Dekoratīvi rotājuma priekšmeti
- pūgulis dekoratīvs elements - kartupelis ar iedurtiem salmiņiem un spalvu kušķīšiem jeb papīrīšiem galos vai arī tukšas olu čaulas ar caurumiņos sadurtiem papīrīšiem u. tml., ko kāra pie griestiem kā dekoratīvu priekšmetu
- intarsija Dekoratīvs rotājums, kompozīcija, ko veido koka priekšmeta virsmā iestrādāti dažādas krāsas un tekstūras koka gabaliņi vai plāksnītes
- mezglojums Dekoratīvu tekstiliju (piemēram, paklāju, sienas segu, lakatu) siešanas tehnika; priekšmets, kas veidots šādā tehnikā
- miniatūrroze Dekoratīvu, krūmveidā augošu rožu šķirņu grupa, kas parasti tiek stādītas iekšējos pagalmos un citās mazāk atklātās vietās
- pomponroze Dekoratīvu, krūmveidā augošu rožu šķirņu grupa, piemērotas audzēšanai iekšējos pagalmos
- galjons Dekorēts balkons kuģa priekšgalā
- sadeldēt Deldējot, parasti pilnīgi, sabojāt (priekšmetus)
- galds Dēlis, kas īpaši apstrādāts, lai izgatavotu attiecīgu priekšmetu
- sklida dēlis, vai cits koka gabals, kas tiek pabīdīts zem smaga priekšmeta, lai to varētu vieglāk pārvietot
- dar Dēļ, priekš
- piegrīde Dēļiem izklāta grīda dzīvojamās ēkas ieejas durvju priekšā (bez jumta)
- kubiciņš dem. --> kubiks (1); neliels kubveida priekšmets
- liekšiņa dem. --> liekša
- liekšķerīte dem. --> liekšķere
- priekšiņa dem. --> priekša
- priekšīna dem. --> priekša
- priekšpulciņš dem. --> priekšpulks
- piketēšana Demonstrācija nelielu stāvošu grupu veidā pie kāda objekta, kas ir apstrīdēšanas priekšmets vai kas to simbolizē
- matrice Detaļa (ierīcēm, instrumentiem, ko izmanto apstrādē ar spiedienu), kurā ir apstrādājamā priekšmeta formai atbilstošs padziļinājums
- rokturis Detaļa (piemēram, darbarīkam, instrumentam, kādam priekšmetam), kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai veiktu kādu darbību
- spiedze Detaļa (piemēram, flautai, stabulei) gaisa strāvas virzīšanai uz (tās) iekšējo virsmu
- cilindrs detaļa (piemēram, tvaika mašīnā, iekšdedzes dzinējā), kam ir šāda ķermeņa forma
- tureklis Detaļa (priekšmetam), arī priekšmets, veidojums, kas ir paredzēts (kā) turēšanai
- tureklis Detaļa (priekšmetam), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku, lai (to) turētu, veiktu kādu darbību
- pagarinātājs Detaļa, elements, arī ierīce, ietaise (piemēram, priekšmeta) pagarināšanai
- panelis detaļa, kura atrodas (iekārtas, ierīces u. tml.) priekšējā daļā un kurā ir iemontētas kontroles, vadības, signalizācijas u. tml. ierīces
- caurskate Diagnostikas veids, kurā slimību nosaka pēc orgāna iekšējās uzbūves attēla, ko iegūst ar rentgena stariem uz speciāla ekrāna
- trēma diakritiska zīme (divi punkti virs patskaņa zīmes), kas norāda, ka šis patskanis izrunājams atsevišķi no iepriekšējā patskaņa
- mācību priekšmets didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācība programmas; mācībpriekšmets
- mācībpriekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas; mācību priekšmets
- priekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas; mācību priekšmets, mācībpriekšmets
- vakardiena Diena pirms šodienas; iepriekšējā diena
- vakar Dienā pirms šodienas; iepriekšējā dienā
- nastnieki Dienas strādnieki Rīgā (līdz 19. gs.), kam bija noteikti pienākumi pilsētas aizsardzībā; dzīvoja gk. priekšpilsētās
- izvade Dienesta izpildes gatavības pārbaude (sardzei), pāreja garnizona reglamentā noteiktu amatpersonu pakļautībā ar tiesībām nomainīt iepriekšējās sardzes
- uzmeklētājsuns Dienesta suns, ko izmanto cilvēka meklēšanai pēc pēdām, arī, piemēram, zemē, sniegā apraktu priekšmetu meklēšanai; arī pēddzinis (1)
- zirnekļpērtiķis Dienvidamerikas tinējastpērtiķu dzimtas ģints ("Ateles"), ļoti garas ekstremitātes (priekšējās garākas nekā pakaļējās), reducējies īkšķis, labi attīstīta tvērējaste; dzīvo baros koku lapotnē, ēd augļus un lapas, no Meksikas līdz Urugvajai
- krāls Dienvidaustrumāfrikas lopkopju tautu apmetne - riņķveidīgi izvietotas dzīvojamās mītnes, kuru kopīgajā iekšējā pagalmā sadzen lopus
- anikonisms Dieva klātbūtnes attēlošana, neizmantojot antropomorfiskus priekšstatus
- bauslība Dieva noteikts reliģisku, ētisku un saimniecisku priekšrakstu kopums jūdu tautai
- antropomorfisms Dieva tēla priekšstatījums cilvēka veidā
- Jahves diena Dieva tiesas diena, viens no svarīgākajiem priekšstatiem Jahves kultā un jūdaismā, kad paredzama vecās pasaules bojāeja un jaunas pasaules dzimšana
- nūmenons Dievišķā priekšstatījums
- asimetriskais diferenciālis diferenciālis, kas griezes momentu starp dzenamām vārpstām sadala nevienādi (piemēram, attiecībā 1:2, viena daļa uz priekšējo dzenošo tiltu, divas daļas uz diviem pakaļējiem dzenošajiem tiltiem)
- ieslaistīties Dīkdienīgi ieiet, ienākt, ieklīst (kur iekšā)
- grozāmass Dilbs - transportlīdzekļa priekšējās ass vai tilta daļa, kas nodrošina ar to saistītā vadāmā riteņa pagriešanu
- iedimdēt Dimdot ievirzīties (kur iekšā)
- augšanas temps dinamikas rindas līmeņu relatīvo pārmaiņu rādītājs, kas raksturo pētāmās parādības attīstības ātrumu; aprēķina, dalot kādu dinamikas rindas līmeni ar šās rindas pirmo līmeni vai iepriekšējo līmeni
- kaķkrokodils Dinozauru sugas "Pakasuchus kapilimai" nosaukuma burtisks tulkojums, runča izmēru dinozaurs, kas dzīvojis aptuveni pirms 105 miljoniem gadu un varētu būt mūsdienu krokodila priekštecis
- iedipināt Dipinot ieiet, ienākt, arī ieskriet (kur iekšā)
- diplomātiskais pasts diplomātisko un konsulāro sakaru svarīgākā uzturēšanas forma sūtījumu veidā, ar savas valsts iekšējām ārējo sakaru institūcijām, starptautiskajām organizācijām un savas valsts ārvalstīs rezidējošām pārstāvniecībām, ko īsteno, pārvadā diplomātiskie kurjeri vai nogādā citā veidā
- antskābele Dīseles priekšgala šķērskoks
- automāts Diskrētas informācijas pārveides sistēmas modelis, ko raksturo ieejas, izejas un iekšējo stāvokļu kopas, kā arī pārejas un izejas funkcijas
- galīgais automāts diskrēto sistēmu matemātiskais modelis, ko definē ar galīgām ieejas, izejas un iekšējo stāvokļu kopām, kā arī ar pārejas un izejas funkcijām, kuru izmaiņas notiek diskrētos laika momentos un kuras nosaka galīgā automāta izejas un iekšējo stāvokli nākošajā momentā atkarībā no tā ieejas un iekšējā stāvokļa dotajā momentā
- tēmas grupa diskusiju grupa, kurā diskusija vērsta uz vienu priekšmetu vai tēmu, kas ir nozīmīga visiem grupas locekļiem
- šķīvis Diskveida, parasti liekts, priekšmets, veidojums
- smieklīgs Dīvains, savāds (par priekšmetiem, parādībām)
- rombvantis Divas troses, kas nāk no masta topa caur augšējā zāliņa noku uz mastu pie nākamā zāliņa uz leju, tās pasargā masta augšdaļu no izliekšanās uz sāniem
- dobās vēnas divas vislielākās vēnas, pa kurām asinis ieplūst sirds labajā priekškambarī
- glumene Divdīgļlapju augu ģints boraginaceju dzimtā, ilggadīgi lakstaugi ar ārēji melnganu, iekšā bālganu gaļīgu, gļotām bagātu sakni līdz 30 cm garumā; tauksakne; gliemene
- pāra Divi (priekšmeti, dzīvas būtnes); pāris
- epitēlijķermenīši Divi iekšējās sekrēcijas dziedzeru pāri, kas atrodas aiz vairogdziedzera
- kumulatīvā dividende dividende, ko izmaksā priekšrocību akciju īpašniekiem blakus parastai dividendei vai pa notecējušiem gadiem, kaut arī pārējie akcionāri nebūtu saņēmuši nekādu dividendi
- komparaskops Diviem mikroskopiem pievienota ierīce vienlaicīgai divu dažādu priekšmetstiklu salīdzināšanai
- grotmasts Divmastu un trīsmastu buru kuģa otrais (visaugstākais) masts no priekšgala; četrmastu un vairākmastu buru kuģa ikviens masts starp priekšējo un pakaļējo mastu
- duodenoskopija Divpadsmit pirkstu zarnas iekšējās virsmas apskate ar duodenofibroskopu; viens no endoskopijas veidiem
- dvīriči Divriči, nospriegota priekšass baļķu vilkšanai
- Hensoma kebs divriteņu ekipāža (kabriolets) ar durvīm priekšpusē; kučiera vieta atrodas ārpusē aiz kabīnes
- mopēds Divriteņu transportlīdzeklis ar iekšdedzes motoru, kura darba tilpums ir līdz 49,8 kubikcentimetriem
- motocikls divriteņu vai trīsriteņu satiksmes līdzeklis ar iekšdedzes motoru, kura tilpums pārsniedz 50 m^3^
- incroyable Divstūraina cepure ar priekšā un pakausī uzlocītām malām, 18. gs.
- divnieks Divu (cilvēku, priekšmetu u. tml.) kopa; pāris
- šķautne Divu (priekšmeta, veidojuma u. tml.) virsmas daļu sadura samērā šaurā leņķī
- iešēkelēšana Divu gredzenveida priekšmetu savienošana ar šēkeļa palīdzību
- maiņas līgums divu personu abpusējs apsolījums dot vienu priekšmetu pret otru, izņemot naudu
- konfrontēšana Divu personu vienlaicīga pratināšana par vieniem un tiem pašiem apstākļiem krimināllietā vai civillietā, ja šo personu iepriekšējās liecībās ir būtiskas pretrunas
- pārklāšana Divu televīzijas attēlu elektroniskas kombinēšanas paņēmiens, kad priekšplāns tiek ņemts no viena, fons - no cita avota
- salīdzinājums divu vai vairāku priekšmetu, parādību u. tml. saistījums, lai (pētot, analizējot, novērojot u. tml.) noteiktu to kopīgās vai atšķirīgās īpašības, pazīmes
- jūras tiesiskais režīms divu vai vairāku valstu noteiktā tiesiskā kārtība (atjaunotās un aizliegtās darbības, to veikšanas kārtība) attiecīgajā jūrā: iekšējā, teritoriālajā, atklātajā
- dīzeļdzinējs Dīzeļmotors - iekšdedzes dzinējs ar pašaizdedzi; dīzelis (1)
- Popes skābardis dižākais skābardis ("Caprinus betulus") Latvijā, aug Ventspils novadā, Popes pils priekšā, stumbra apkārtmērs - 2,6 m, augstums - 16 m, vainaga projekcija - 17 x 19 m, 1,3 m augstumā stumbrs sadalās 5 žuburos, kas atgādina atvērtu plaukstu ar 5 pirkstiem
- galvanografija Dobiespieduma paņēmiens, ar galvaniskā ceļā sagatavotu iepriekš ar eļļas krāsām apgleznotu un grafita pulveri apkaisītu apsudrabotu vara plātni
- ikri Dobja skaņa, kas rodas skrienoša zirga iekšējos orgānos
- blunkšēt Dobji noskanēt (par troksni, kas rodas kādam smagam priekšmetam iekrītot ūdenī)
- izdobt Dobjot izveidot (priekšmetu)
- sumbrs dobradžu dzimtas bizonu ģints govveidīgo apakšdzimtas suga ("Bison bonasus"), liels savvaļas dzīvnieks ar masīvu ķermeņa priekšējo daļu, īsu galvu, platu pieri, īsiem ragiem, biezu, priekšējā daļā garāku apmatojumu, Latvijā sastopami dabas parkā "Pape"; Eiropas bizons
- taurs Dobradžu dzimtas suga ("Bos primigenius"), izmiris dzīvnieks (mājas govs priekštecis), domesticēts 8.-6. gt. p. m. ē., pēdējais iznīcināts 1627. g. Polijā, bet 20. gs., izmantojot atgriezenisko selekciju un krustojot dažādas mājas govju šķirnes, ir selekcionēta govju šķirne "Auroxen" jeb taurgovs
- tvertne Dobs priekšmets, veidojums (kā) ievietošanai, lai (to) uzglabātu, uzkrātu, transportētu, apstrādātu, izmantotu
- rags Dobs, parasti izliekts, priekšmets ar paplatinātu galu (piemēram, trauks)
- trauks Dobs, parasti ūdensnecaurlaidīgs, dažādas formas priekšmets, arī veidojums (kā; parasti šķidrumu, beramu vielu, arī sīku priekšmetu) ievietošanai, glabāšanai, transportēšanai, arī gatavošanai, apstrādei; šāds priekšmets kopā ar tā saturu; šāda priekšmeta saturs
- ots Dobums, padziļinājums, caurule mūrī, krāsnī; padziļinājums pelniem krāsns priekšā
- iedzirdīt Dodot dzert (noburtu dzērienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā (pēc māņticīgo priekšstatiem)
- ieēdināt Dodot ēst (noburtu ēdienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā (pēc māņticīgo priekšstatiem)
- ievadīt Dodoties līdzi, rādot ceļu, ievest (kur iekšā)
- viscerālisms Doktrīna, ka visām slimībām ir sākums iekšējos orgānos
- vērtības zīme dokuments, arī priekšmets (piemēram, naudas zīme, pastmarka), kas dod tiesības saņemt kādas vērtības vai apliecina nokārtotu maksājumu
- vērtszīme Dokuments, arī priekšmets (piemēram, naudas zīme, pastmarka), kas dod tiesības saņemt kādas vērtības vai apliecina nokārtotu maksājumu; vērtības zīme
- pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības sertifikāts dokuments, kas apliecina izglītojamā mācību sasniegumus mācību priekšmetos, kuros pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmas apguves noslēgumā ir organizēti centralizēti eksāmeni
- sekmju izraksts dokuments, kas parāda izglītojamā mācību sasniegumu vērtējumu mācību priekšmetos
- akts juridiskais dokuments, ko izdod valsts institūcija un kas satur vispārnormatīvos un individuāli noteiktus priekšrakstus
- profesijas standarts dokuments, kurā ietvertas profesionālās kvalifikācijas prasības, tai skaitā profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi, to izpildei nepieciešamā vispārējā un profesionālā kompetence un prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību, vienai vai vairākām savstarpēji saistītām profesionālajām kvalifikācijām
- pieņēmums Doma, ideja, spriedums, priekšstats, ko uzskata par patiesu, parasti bez stingra pamatojuma
- izdoma Domās, iztēlē no jauna radītais (tēls, priekšstats, ideja u. tml)
- intencionalitāte Domāšanas akta un priekšmeta saistība
- spriedums Domāšanas forma, kurā apgalvojuma vai nolieguma veidā atspoguļo priekšmetu un to pazīmju sakarības vai arī attiecības starp priekšmetiem
- izdomāt Domāšanas procesā, iztēlē radīt, izveidot no jauna (tēlu, priekšstatu, ideju u. tml.); arī iecerēt (1)
- kolorīts Dominējošais krāsu tonis vai krāsu kopiespaids (piemēram, telpā, vienotā priekšmetu kopumā)
- saruna Domu apmaiņa, priekšlikuma apspriešana (parasti starptautiskā konferencē), lai noskaidrotu stāvokli, pušu nostāju, noslēgtu līgumu u. tml. (kādā jautājumā); šāda starptautiska konference
- magazīna Dore - bišu stropa medus telpas iekšējā daļa, kurā ievieto apkāres
- uzvaras gājiens Došanās uz priekšu, gūstot uzvaras kaujās, cīņās
- ordinēt dot medicīnisku priekšrakstu, rīkojumu (par ārstu)
- kāpt pār slieksni doties iekšā (telpā, ēkā)
- izkustēties Doties uz kurieni (uz laiku atstājot, piemēram, parasto dzīves, darba vietu); doties uz kurieni (parasti, pārvarot iekšēju pretestību)
- aizsainis Drānā iesaiņots priekšmets (vai priekšmeti)
- sviedru lapas drānas gabaliņi vai speciāli nelieli izstrādājumi, kurus piešuj apģērbam padusēs (no iekšpuses), lai pasargātu to no sviedru radītajiem bojājumiem
- neaustās tekstildrānas drānas, kas visbiežāk veidotas no šķiedrām, kuras sastiprina cauršujot, cauradot, salīmējot u. tml., bet var veidot arī no pavedieniem, priekšdzijas, auduma, adījuma u. c. materiāliem
- Draudzes konvents draudzes pārvaldes institūcija Vidzemē no 17. gs. līdz 1918. g., kas pārzināja draudzes skolas un ceļus, pieņēma draudzes ārstus, vēlēja draudzes un baznīcas priekšniekus
- presbiters Draudzes priekšnieks, vispār garīdznieks
- prezbiteris Draudzes vecākais, priekšnieks
- Anangu Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - bīstams un draudīgs, taču arī radošs iekšējs spēks priekšmetos, dzīvniekos un augos, kas var izpausties kā dēmons vai gars, cilvēkos izpaužas galvenokārt kā seksuālā enerģija
- izdrāstīt Drāztot izgatavot (priekšmetu)
- nodrāzt Drāžot (piemēram, ar nazi), pagatavot (priekšmetu)
- iedrāzt Drāžot iesākt gatavot (priekšmetu), bet nepabeigt
- izdrāzt Drāžot izgatavot (priekšmetu)
- padrāzt Drāžot neilgu laiku gatavot (priekšmetu)
- atdrebēt Drebēt pretī (priekšmeta sekundāra drebēšana, vai iedrebēšanās kaut kā ietekmē)
- autodrezīna Drezīna, kuru darbina iekšdedzes motors
- likumbāzētā drošības politika drošības noteikumi, kurus nosaka vispārēji priekšraksti, kas jāievēro visiem datoru tīkla lietotājiem
- druka ar apmešanu druka divos laidienos - nodrukā loksnes A pusi, tad novilkumus apmet, mainot priekšējā greifera malu, pēc tam drukā B pusi
- iedrupināt Drupinot ievirzīt (kur iekšā)
- aizdrupināt Drupinot pakaisīt priekšā (priekš)
- grauzties Drupinot, urbjoties virzīties (kur iekšā) - par instrumentiem, mehānismiem
- galamorēna Drupu materiāls, kas nogulsnējies vienā vai vairākās lokveida grēdās ielejas šļūdoņa vai kontinentālā segledāja mēles priekšā
- pakutra Dubultcimdu iekšējā daļa
- iekšlogs Dubultloga iekšējā vērtne; iekšējais logs
- ieducināt Ducinot ievirzīties (kur iekšā)
- iedūcināt Ducinot ievirzīties (kur iekšā)
- dumbrcālis Dumbrvistiņu dzimtas suga ("Rallus aquaticus"), neliels bridējputns, ķermeņa garums - \~28 cm, masa - 85-190 g, grūti pamanāms, biežāk dzirdama tā balss, kas atgādina sivēna kviekšanu un urkšķēšanu
- iedungot Dungojot panākt, ka skaņa izplatās (kur iekšā)
- iedunēt Dunot ievirzīties (kur iekšā)
- iedurt Durot ievirzīt (kur iekšā ko smailu, asu)
- sadurt Durot ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā; durot ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu)
- iekšdurvis Durvis ēkas iekšpusē; dubultdurvju iekšējā daļa
- emprostozigoze Dvīņu kroplība, kad dvīņi saistīti ar priekšpusēm
- heteropāgs Dvīņu kroplība, kurā nevienāda lieluma dvīņi saauguši savā starpā ar vēdera priekšējo sienu
- badadzeguze Dzeguze (saistībā ar ticējumiem un priekšstatiem par tās balss skaņu nozīmi notikumu vai apstākļu pareģojumos)
- episkā dzeja dzeja, kas no liriskas dzejas atšķiras ar savu objektivitāti, stāstījumiem, aprakstiem un mierīgu, apcerīgu priekšmeta aplūkošanu
- letrisms Dzeja, kas veidota, lai to uztvertu skatoties (vizuāli), nevis klausoties, un kurai raksturīga cenšanās dzejas vārdu pielīdzināt vielai, materiālam vai priekšmetam
- sanbenito Dzeltens audekla apģērbs ar krustiem priekšā un mugurā, kuru uzvilka inkvizīcijas nosodītiem, kad tos veda uz sārtu
- autostops Dzelzceļa iekārta, kas automātiski aptur vilcienu luksofora priekšā, ja tā signāli liek vilcienam apstāties vai samazināt ātrumu
- dekapods Dzelzceļa lokomotīves tips, kam 5 sakabinātas asis un tām priekšā 1 skrejriteņu ass
- tamburs Dzelzceļa vagona slēgtā priekštelpa
- automotrisa dzelzceļa vagons ar iekšdedzes motoru; parasti to izmanto līnijās ar nelielu pasažieru skaitu vai dienesta braucieniem
- kastuvis Dzelzs darbarīks koka priekšmetu grebšanai; greblis
- ieksna Dzelzs gredzens ratu vai ragavu priekšas vidusdaļā, kur iestiprina dīseles galu
- deviācijas kompensēšana dzelzs priekšmetu izraisītās kuģa kompasa novirzes samazināšana (vai pat iznīcināšana) ar papildu magnētiem vai cietiem speciāliem paņēmieniem
- dzelži Dzelzs, tērauda priekšmeti; priekšmeta dzelzs, tērauda daļas
- histeroskopija Dzemdes apskate no iekšpuses ar mazu optisku instrumentu, ko ievada caur dzemdes kaklu
- ventrohisteropeksija Dzemdes fiksācija pie vēdera priekšējās sienas
- endometrijs Dzemdes iekšējais slānis, kas sievietēm reproduktīvajā vecumā regulāri noārdās, proti, notiek menstruālā asiņošana
- dzemdes retroversija dzemdes ķermeņa atliekšanās atpakaļ bez saliekšanās
- tapiroīds Dzemdes priekšējās lūpas hipertrofija
- endometrīts Dzemdes sieniņu iekšējā apvalka iekaisums
- iedzenāt Dzenājot panākt, ka ievirzās (kur iekšā)
- aizdzenāt Dzenāt prom, dzenājot piespiest aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā, līdz kādai vietai u. tml.)
- iedzīt Dzenot panākt, ka (cilvēks) ievirzās (kur iekšā)
- iedzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) ievirzās (kur iekšā)
- iezvanīties Dzidri, viegli ieskanēties (parasti par stikla, porcelāna, sīkiem metāla priekšmetiem)
- baurošana Dziedāšana (mācību priekšmets)
- dzīdene Dziedāšana (mācību priekšmets)
- dziedaudz Dziedāšana (mācību priekšmets)
- dziedene Dziedāšana (mācību priekšmets)
- dzindzene Dziedāšana (mācību priekšmets)
- atdziedāt Dziedāt (kādam) priekšā
- solfedžēt Dziedāt nepazīstamu nošu tekstu bez iepriekšējas sagatavošanās
- solists Dziedātājs, instrumentālists vai dejotājs, kas izpilda solo partiju, arī sniedz solopriekšnesumu
- iedziedāt Dziedot panākt, ka skaņas izplatās (kur iekšā)
- adenomalācija dziedzera atmiekšķēšanās
- sāmavēda Dziesmu vēdas, no Rigvēdas ņemtu dziedamu tekstu krājums priekšdziedātājam, otram priesterim vēdiešu Sāmas upura ceremonijā
- efektdzija Dzija, ko iegūst, šķeterējot dažādas intensitātes groduma dzijas vai (un) šķeterēšanas laikā pievienojot baltas vai dažādas citas krāsas priekšdzijas gabaliņus
- pārstaipukņi Dzijas pārstaipi cimda iekšpusē
- ielaist Dziļi iespiest, iegremdēt (kur iekšā)
- iekosties Dziļi iespiesties (kur iekšā) - par ko asu
- iezīsties Dziļi iespiesties, iesūkties (kur iekšā) - piemēram, par smaržām, krāsām
- sieviešu dzimte dzimte, kas sākotnēji saistīta ar priekšstatiem par sievieti
- denudācija Dzimumlocekļa galviņas atsegšana, atbīdot priekšādu
- balanocele Dzimumlocekļa galviņas izspiešanās caur plīsumu priekšādā
- parafimoze Dzimumlocekļa galviņas sažņaugtība, ko izraisa priekšādas pārbīdīšanās tai pāri
- balanopostīts Dzimumlocekļa galviņas un priekšādas iekšējā slāņa iekaisums; bieži komplicējas ar fimozi vai parafimozi
- zalupa dzimumlocekļa priekšādiņa; lamuvārds
- fimoze Dzimumlocekļa priekšādiņas sašaurinājums, kas neļauj atsegt dzimumlocekļa galviņu, fizioloģiska parādība maziem zēniem, kura 2-3 gadu vecumā izzūd
- audifons Dzirdes aparāts, kas novada skaņu viļņus uz iekšējo ausi caur augšzobiem un galvaskausa kauliem
- fonisms Dzirdes priekšstatu rašanās redzes un citu priekšstatu (kas nav dzirdes priekšstati) ietekmē
- forsēt Dzīt lietas uz priekšu; uzspiest kaut ko darīt
- gubainis Dzīva būtne, arī priekšmets, kas atgādina gubu
- veismanisms dzīvās dabas iedzimtības un evolūcijas koncepcija, kas balstās uz hipotēzēm, kuras paredzējamūsdienu priekšstatus par gēnu diskrētumu, to lokalizāciju hromosomās un nozīmi ontoģenēzē
- kaldūne Dzīvnieka iekšas
- priekškāja Dzīvnieka priekšējā kāja
- muļķis Dzīvnieks, kas - pēc kādiem cilvēka priekšstatiem - nav gudrs
- plēsējs Dzīvnieks, kas pārtiek no citiem dzīvniekiem, tos iepriekš nogalinot, saplosot vai aprijot veselus
- ķiskas Dzīvnieku (parasti putnu) iekšas
- aborts Dzīvnieku grūsnības priekšlaicīga dabiska izbeigšanās vai tās mākslīga pārtraukšana
- ķinckas Dzīvnieku iekšas
- ķizikas Dzīvnieku iekšas
- ķīzikas Dzīvnieku iekšas
- larpas Dzīvnieku iekšas
- ļerpata Dzīvnieku iekšas
- konckas Dzīvnieku iekšas, arī dažādu tauku atkritumi
- čapasti Dzīvnieku iekšas, ko izmanto ziepju vārīšanai
- eršlakas Dzīvnieku iekšas, zarnas
- lerpas Dzīvnieku iekšas; larpas
- lorpas Dzīvnieku iekšas; larpas
- kuldas Dzīvnieku iekšējie orgāni
- plūči Dzīvnieku iekšējie orgāni, kas ir izmantojami par pārtikas produktu
- jēlums Dzīvnieku iekšu mīkstās, gļotainās daļas; dzīvnieku iekšas
- pēcdzemdību trakums dzīvnieku lēkmjveia slimība, ko raksturo uzbudinājums, tiekšanās uz priekšu, tieksme uzbrukt dzīvniekiem un kopējiem
- interjers Dzīvnieku orgānu un audu iekšējā (anatomiskā un histoloģiskā) uzbūve
- maistārpi Dzīvnieku valsts daudzšūņu nodalījuma tipisko daudzšūņu apakšnodalījuma klases ("Priapulida"), 8 sugas, ķermenis cilindrisks, parasti 10-15 cm garš, tā priekšgalā āķveidaīgiem dzelkšņiem klāts snuķis, ko var ievilkt ķermenī, gk. mēreno joslu jūrās, dzīvo litorālē, ierakušies gruntī
- Hāgalunda Dzīvojamais un rūpniecības rajons Solnā (Hagalund), uz ziemeļu no Stokholmas, agrākā strādnieku priekšpilsēta ar unikālu koka apbūvi
- parazitēt Dzīvot uz cilvēku, dzīvnieku, augu organismu virsmas vai šo organismu šūnās, audos, iekšējos orgānos, izmantojot to barības vielas
- hudijs džemperis ar kapuci un lielu kabatu priekšā
- šīn Ebreju alfabēta 21. (priekšpēdējais) burts
- vara čūska ebreju mitoloģijā - tēls, kas sakņojas arhaiskā mitoloģiskā priekšstatā par čūsku kā dzimšanas un nāves, gudrības un viltības iemiesojumu
- karaīmi Ebreju sekta, kas neatzīst mutisko mācību un vēlākos rakstu mācītāju priekšrakstus; radusies 8. gs. vidū Bābelē
- Armils Ebreju viltus Mesija, ko viduslaikos gaidīja, kā īstā Mesijas priekšteci
- žuljēns Ēdiens - sīki sagrieztas gaļas, zivju vai sēņu un dažādu piedevu (piemēram, krējuma, siera, garšvielu) cepta vai vārīta masa (parasti kā siltais priekšēdiens)
- spēķis Ēdiens no aitas iekšām un galvas
- spētiķis Ēdiens no aitas vai liellopa, dažkārt arī no cūku iekšām un galvas
- spudiķi Ēdiens no smalkos gabaliņos sagrieztas govs gaļas, kas vārīta kopā ar iekšām
- ruņģene Ēdiens no vārītām cūku iekšām un kājām
- dievdāvana Ēdiens, dzēriens, arī kāda lieta, priekšmets
- Tuata Ēģiptiešu mitoloģijā drūmas tumsības zeme, kas ir iedalīta divpadsmit apgabalos, no kuriem katrs atbilst savai nakts stundai; mirušo dvēselēm ir jāšķērso šī vieta, lai stātos Ozīrisa tiesas priekšā
- ESRO Eiropas kosmosa izpētes organizācija (angļu "European Space Research Organization"), darbojās 1964-75, ESA priekštece
- ieiet Ejot ievirzīties (kur iekšā, piemēram, telpā, teritorijā); ejot iegriezties (kur uz neilgu, laiku)
- klondavāties Ejot nest, vilkt sev līdzi (priekšmetus); dzīt sev līdzi (dzīvniekus)
- kludzerēties Ejot vai ar vārgu zirgu braucot kustēties uz priekšu
- iepērties Ejot, braucot u. tml. ievirzīties (kur iekšā, parasti negaidīti, nonākot nevēlamos apstākļos)
- iesisties Ejot, skrienot strauji ievirzīties (kur iekšā)
- ietriekties Ejot, skrienot, braucot strauji ievirzīties (kur iekšā), atsisties (pret ko)
- sanitārtehniskās ierīces ēkas iekšējam kanalizācijas tīklam pievienotas ierīces notekūdeņu uzņemšanai
- prečzinība Ekonomikas nozare, kas ietver zināšanu kopumu par preci kā tirdzniecības priekšmetu
- grāmatvedība Ekonomisko zinātņu nozare, kas pētī šādu uzskaiti un kontroli; attiecīgais mācību priekšmets
- ekoloģiskā efektivitāte ekosistēmas enerģijas plūsmas kvantitatīvais mērs; ekosistēmas vai atsevišķas barošanās ķēdes produkcija un tajā ietvertā enerģija ar katru nākamo posmu samazinās, jo noteikta tās daļa ir nepieciešama esošā posma dzīvības procesu uzturēšanai; uz nākamo ķēdes posmu pāriet ne vairāk kā 20% iepriekšējā posma produkcijas, bet vairākumā gadījumu — \~10%
- pieņemt eksāmenu eksāmenā uzklausīt pārbaudāmās personas atbildi un dot oficiālu novērtējumu zināšanām (kādā mācību priekšmetā)
- dzīvot Eksistēt (piemēram, par priekšmetiem, psihiskiem stāvokļiem)
- turbolidnis Eksperimentāls vertikālās pacelšanās lidaparāts bez aerodinamiskajām nesošajām, stabilizējošajām un vadības virsmām; cēlējspēku tam dod turboreaktīvais dzinējs, horizontālo kustību regulē ar vilces vektora atliekšanu, vada ar strūklas gāzes stūrēm
- kārtula ekspertsistēmās - priekšraksts, ko izmanto, lai pārbaudītu attiecīgā objekta darbības priekšnosacījumus, prognozētu tā darbību noteiktā situācijā un izdarītu attiecīgus secinājumus
- atomieroči Eksplozīvas darbības ieroči, kuros izmantota kodolu iekšējā enerģija, kas atbrīvojas ķēdes reakcijas vai kodolu termiskās reakcijas laikā, kodolieroči
- protonefrīdiji Ektodermālas izcelsmes zaroti kanāli parenhīmā, kas sākas ar īpašu zvaigžņveida (terminālo) šūnu, kuras iekšienē ir skropstiņu pušķis
- Bloka muižiņa ēku komplekss Rīgā, Vienības gatvē 27, kas celts kā priekšpilsētas muižas apbūve, atbilst krievu klasicisma stilam un ir vienīgais šāda veida arhitektūras paraugs Rīgā
- ģeomembrāna Elastīga viengabala ģeosintētiska, šķidrumu necaurlaidīga plēve, ko izmanto, lai aizsargātu konstrukcijas no ūdens vai norobežotu ūdeni noteiktas konstrukcijas iekšpusē
- pastiprinājuma ielāps elastīgs plāksteris (ielāps) no gumijas vai brezenta, kuru no iekšpuses uzliek bojājuma vietai, lai novērstu sūci
- šiks Elegants, izsmalcināts, izmeklēts (piemēram, par apģērbu, priekšmetiem, telpām)
- indukcijas krāsns elektriskā krāsns, kurā karsē dažādus materiālus un priekšmetus, izmantojot siltumu, ko rada tajos inducētās elektriskās virpuļstrāvas
- strāvas avots elektriskās enerģijas avots, kura iekšējā pretestība daudzkārt lielāka par slodzes pretestību
- elektrodzinējspēka avots elektriskās enerģijas avots, kura iekšējā pretestība daudzkārt mazāka par slodzes pretestību
- Ganna efekts elektriskās strāvas augstfrekvences svārstību ģenerācija, ja pieliek līdzspriegumu dažiem pusvadītāju materiāliem, piemēram, gallija arsenīdam (GaAs), indija fosfīdam (InP) un kadmija telurīdam (CdTe); efekta cēlonis ir elektronu periodiska paātrināšanās un bremzēšanās stiprā iekšējā elektriskajā laukā
- elektriskā izolācija elektriskās strāvas nevadītājs (dielektriķis, izolators), ar ko vadītājs norobežots no apkārtējiem priekšmetiem
- spert Elektriski izlādēties kādā vidē, priekšmetā u. tml. (par zibeni); izraisīties, zibenim elektriski izlādējoties (par pērkonu)
- monofonija Elektroakustiska skaņas signāla vienkanāla pārraide; tā ir vienkārša un ekonomiska, taču klausītājiem nedod priekšstatu par atsevišķu skaņas avotu izvietojumu telpā
- ideāls EDS avots elektrodzinējspēka avots ar nemainīgu spriegumu uz spailēm un iekšējo pretestību, kas vienāda ar nulli
- elektroriča Elektrokārs - nelielu kravu transpporta ierīce, kuru izmanto iekšējam transportam darbnīcās, fermās, noliktavās, klētīs u. c.
- galvanizēt Elektrolītiski uzklāt metāla kārtu kāda priekšmeta virsmai
- termostarojums Elektromagnētiskais starojums, ko izstaro objekti ar to iekšējo enerģiju
- mašīntelpas telegrāfs elektromehāniska ierīce kuģa iekšējo sakaru vajadzībām starp komandtiltu un mašīntelpu, lai panāktu vēlamo kuģa dzinēja režīmu
- aizturis Elektroniskā shēma, kas saglabā noteiktu stāvokli, kamēr ārējās iedarbības rezultātā tiek atjaunots tās iepriekšējais stāvoklis
- operatora iepriekšējas izvēles pakalpojums elektronisko sakaru komersanta sniegts un ar numerācijas izmantošanu saistīts pakalpojums, kas nodrošina abonentiem piekļuvi jebkura cita ar šā komersanta tīklu savienota elektronisko sakaru tīkla komercpakalpojumiem pēc iepriekšējas izvēles, turklāt iespēju atcelt jebkuru iepriekšēju izvēli katram atsevišķam izsaukumam, sastādot operatora izvēles kodu
- monoskops Elektronu lampa, kas ģenerē fiksētu videosignālu no attēla, kurš veidojas uz elektroda lampas iekšienē
- telefona sakari elektrosakaru veids runas pārraidei, pārvēršot to elektriskos vai optiskos signālos un pārraidot pa sakaru līnijām un kanāliem; pēc telefona tīkla nozīmes iedala iekšējos (vienas ATC ietvaros), vietējos, tālsakaru un starptautiskajos sakaros
- videotelefonija Elektrosakaru veids, kur abonenti viens otru ne tikai dzird, bet arī redz un var demonstrēt kustīgus un nekustīgus objektus, piemēram, fotogrāfijas, dokumentus, zīmējumus, dažādus priekšmetus, kā arī saņemt datus no elektroniskā skaitļotāja
- barionlādiņš Elementārdaļiņu raksturlielums (iekšējais kvantu skaitlis), kas atšķiras no nulles barioniem un ir vienāds ar nulli visām pārējām elementārdaļiņām
- serdenis Elements, ko ievieto veidnē, lai lējuma iekšējam dobumam veidotu vēlamo formu
- jomiņa Elkoņa locītavas iekšējā daļa
- priekšpekle Elles priekškambaris
- elmsa Elmsa uguns - elektriska gaisma, parādība, kas dažreiz redzama augstu, smailu priekšmetu galos, kā torņu, mastu utt.
- bronhoskopija Elpvada un bronhu iekšējā apskate ar speciālām ierīcēm; viens no endoskopijas paveidiem
- enameloblasts Emaljas veidotāja šūna, emaljas orgāna iekšējā slāņa epitēlijšūna, kas piedalās zoba emaljas veidošanā
- mezokards Embrija apzarņa daļa, kas mugurpusē piestiprina sirdi pie priekšējās zarnas, priekšpusē pie ķermeņa sienas
- sirsnīgais stils emocionāli ekspresīvais stils, kas izsaka simpātijas, draudzīgu attieksmi, līdzjūtību pret runas priekšmetu vai adresātu
- humoristiskais stils emocionāli ekspresīvais stils, kura lietojums izraisa smieklus, parāda runas priekšmetu pozitīvi komisku
- ironiskais stils emocionāli ekspresīvs stils, kas izsaka smalki apslēptu izsmieklu un negatīvu attieksmi pret runas priekšmetu un adresātu
- lādiņš Emocionāls ierosinātājs; iekšējais spriegums (piemēram, psihē)
- ceļotprieks Emocionāls indivīda stāvoklis, kurā prieks, apmierinājums tiek gūts ceļojuma procesā, apmeklējot aizvien jaunas vietas, iepazīstot dažādas kultūras, izjūtot jaunus pārdzīvojumus, viena no tūristu iekšējām motivācijām, kas liek tūristam doties ceļojumā
- pārdzīvojums Emocionālu norišu kopums, ko izraisa noteikti ārēji vai iekšēji cēloņi
- novērošana Empīriskās izziņas forma, mērķtiecīga un organizēta, darbības uzdevumu nosacīta priekšmetu, parādību īpašību un sakaru fiksācija
- duodenofibroskops Endoskopa veids, instruments divpadsmit pirkstu zarnas iekšējās virsmas apskatei
- ezofagoskops Endoskopisks instruments barības vada iekšējās virsmas apskatei
- histerokolposkops Endoskops dzemdes iekšpuses apskatei
- elastīgi deformēta ķermeņa potenciālā enerģija enerģija, kas ietver visa veida deformāciju (stiepes, spiedes, bīdes, vērpes, lieces) potenciālo enerģiju summu, kuru rada iekšējie spēki
- iekšējā enerģija enerģija, kas raksturo sistēmas iekšējo stāvokli (daļiņu termiskās kustības enerģija, atomu, jonu elektronu čaulu enerģija, kodolenerģija); termodinamikā parasti apskata šīs enerģija izmaiņu, mainoties sistēmas stāvoklim
- skrūvveida enkurs enkurs, kas paredzēts dažādu peldošu priekšmetu ilgstošai nostiprināšanai, piemēram, noenkurojot pontona tiltu, enkuru kā korķviļķi ieskrūvē gruntī
- bugenkurs Enkurs, kas pastāvīgi atrodas jahtas priekšgalā
- mumpss Epidēmisks auss siekalu dziedzera iekaisums, ko raksturo sapampums auss priekšā un apakšā, kas sniedzas uz priekšu līdz kaklam
- keratomalācija Epidermas raga slāņa atmiekšķēšanās
- dispineālisms Epifīzes nenormāla funkcija un tās sekas, piem., priekšlaicīga pubertāte
- asaršūnas Epitēlija dziedzeršūnas, kas no iekšpuses klāj asaru dziedzeru galadaļas sienu; lakrimocīti
- epitēlijaudi Epitēlijs - audi, kas klāj ķermeņa virsmu, iekšējo orgānu un ķermeņa dobumus, veido dziedzerus
- epitalaksija Epitēlijšūnu lobīšanās, īpaši zarnu iekšējā slānī
- četrkājērce Ērču kārtas kohorta ("Tetrapodili"), ļoti sīkas, savdabīgas ērces ar tārpveidīgu, līdz 0,2 mm garu ķermeni, tikai 2 pāri kāju un tās atrodas ķermeņa priekšgalā, Latvijā konstatēts \~60 sugu
- TED Eritēmas sliekšņa deva (angļu "threshold erythema dose")
- komfortabls Ērts, arī labiekārtots (piemēram, par priekšmetiem, telpām)
- naturālisms Estētisks uzskats, pēc kura mākslas darbā jākopē īstenības priekšmeti un parādības, necenšoties atspoguļot būtisko, tipisko; attiecīgais virziens literatūrā, tēlotājā mākslā, kas izveidojās 19. gadsimta 2. pusē
- mūzikhols Estrādes teātris, kur sniedz mūzikas, akrobātikas, baleta u. tml. priekšnesumus, izrāda vodeviļas, komēdijas
- imigrantu minoritāte etniska minoritāte, kas valstī ieceļojusi dažu iepriekšējo paaudžu laikā vai tagadējās paaudzes laikā; netradicionālā minoritāte
- netradicionālā minoritāte etniska minoritāte, kas valstī ieceļojusi dažu iepriekšējo paaudžu vai tagadējās paaudzes laikā; imigrantu minoritāte
- neuri Etniskā ziņā sīkāk nenoskaidrota cilts, kas ap 5. gs. p. m. ē. pēc Hērodota ziņām dzīvojusi uz ziemeļiem no skitu zemes, citu antīko autoru darbos minēti līdz mūsu ēras 5. gs.; pēc kādas hipotēzes tie varētu būt seno baltu priekšteči
- kaitagi Etnogrāfiska grupa, dzīvo Krievijā, Dagestānas Republikas dienvidaustrumos, priekškalnēs, tuvu radniecīgi dargiem un ar tiem saplūst, runā dargu valodas dialektā
- Satre etrusku mitoloģijā - dievība, ar kuras vārdu saistīts priekšstats par zelta laikmetu - pārpilnības un vispārējas vienlīdzības laikmetu
- jūgēvele Ēvele, ar ko vienlaikus strādā divi cilvēki un ko lieto garāku priekšmetu ēvelēšanai
- izskust Ēvelējot nogludināt, arī izveidot (ko) priekšmetā
- tēšana Ēvelēšanai analoģisks griešanas process ar tēsējinstrumenta virzes (parasti vertikālu) kustību; izmanto neapaļas formas caurumu, iekšējo rievu un zobu virsmu apstrādei
- slībeņķis Ēvelsols (priekšmeta apstrādāšanai arēveli un slīmestu)
- Bodenezers ezers ("Bodensee") uz robežas starp Šveici, Austriju un Vāciju, Priekšalpos 395 m vjl., platība - 538 kvadrātkilometri, garums - 63 km, lielākais dziļums - 252 m
- Bolsēnas ezers ezers Itālijā ("Lago di Bolsena"), Centrālo Apenīnu priekškalnē, platība — 115 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 146 m, izveidojies sena vulkāna kalderā, 335 m vjl.
- Izeo ezers ezers Itālijas ziemeļu daļā (_Lago d'Iseo_), Alpu priekškalnē 185 m vjl., platība - 61 km^2^, dziļums - līdz 251 m, garens, augstiem krastiem, cauri tek Po pieteka Oljo
- Komo ezers ezers Itālijas ziemeļu daļā (_Lago di Como_), Alpu priekškalnē 198 m vjl., platība — 146 km^2^, lielākais dziļums — 414 m
- Navelvapi ezers Patagonijas Kordiljeras priekškalnēs ("Lago Nahuel Huapi") 767 m vjl., Argentīnā, platība - 550 kvadrātkilometru, garums - 72 km, platums - 1,5-8 km, lielākais dziļums - 438 m
- Tūnas ezers ezers Šveices vidienē (_Thuner See_), Bernes Alpu priekškalnēs 558 m vjl., lielākais dziļums — 218 m, tektoniski glaciāla izcelsme, augsti krasti, zivīm bagāts
- Mīrics ezers Vācijā ("Müritz"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē 62 m vjl., platība - 11680 ha, lielākais dziļums - 33 m
- Šverīnes ezers ezers Vācijā ("Schweriner See"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, Mēkleburgas ezeru plato 38 m vjl., platība — 6340 ha, dziļums — līdz 54 m, meridiāna, garena ezerdobe, ko vidū pārdala pussala un ceļš
- Mordangas ezeri ezeru grupa Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Irbes un Ventas lielbaseinā, Talsu un Kuldīgas novadā, kopplatība — >200 ha, ūdensšķirtne dala to 2 daļās, ziemeļu grupa ar noteci uz Usmas ezeru un Irbes baseinu un dienvidu grupa ar noteci uz Abavu, tie ir subglaciālās iegultnes ezeri, orientēti aptuveni dienvidu-ziemeļu virzienā, krasti augsti, apkārt mežainas iekšzemes kāpas
- tumo Ezoteriska tibetiešu tehnika, lai attīstītu "iekšējo siltumu", kas ļauj jebkurā gadalaikā ģērbties vienīgi kokvilnas kreklā un nejust aukstumu
- ādžņačakra Ezoterismā - sestais apziņas centrs, kas dod iespēju attīstīties gaišredzība, iekšējai redzei un zināšanām par pasaulēm ārpus šīs pasaules
- šrī Ezoterismā "godājamais" vai "svētais", tiek lietots kā priedēklis svētas personas vai svētas grāmatas priekšā
- kāma Ezoterismā alkas un vēlēšanā, atmiņas par iepriekš izjustām sāpēm un priekiem, kas bieži ir cēlonis tādiem ieradumiem kā smēķēšana un dzeršana
- ičhāšakti Ezoterismā apzīmē gribas spēku, kas dod iespēju raudzīties nākotnē, kā arī ierobežotā veidā iepriekš noteikt nākotnes notikumus
- ahamkāra Ezoterismā apziņas daļa, kas saņem jutekļu iespaidus un sakārto tos saskaņā ar iepriekš zināmiem faktiem, kurus pēc vēlēšanās var atsaukt atmiņā
- nadas Ezoterismā īpašas skaņas, kas esot sadzirdamas ar iekšējo dzirdi bez ausu palīdzības; sirdsapziņas balss
- sušumna Ezoterismā kanāls smalkajā ķermenī, kas iet taisni caur iekšējo mugurkaula daļu
- ānanda Ezoterismā patiess prieks, līksme un laime, ko nekādi neaptumšo priekšstati par matēriju; svētlaimība, ko cilvēks pārdzīvo, apzināti iziedams no sava ķermeņa
- prefabrikāts Fabrikā iepriekš pagatavotu ražojumu standartizētas daļas
- liecība Fakts, apstāklis, arī priekšmets, kas ko apstiprina, pierāda
- balonfalle Falle jahtas priekšgalā, ar kuru paceļ un nolaiž balonburu
- safantazēt Fantazējot izveidot (piemēram, priekšstatu, tekstu)
- farizejisms farizeju mācība, kas prasīja stingri un precīzi pildīt bauslibas priekšrakstus
- digerēt Farmācijā - kādu šķidrumā iemērktu priekšmetu uz zināmu laiku atstāt 50-60 grādu temperatūrā, aizsegtā traukā, dažreiz arī vēl apmaisot vai saskalojot, lai izvilktu no priekšmeta zināmā šķidrumā šķīstošas vielas vai arī lai sagatavotu priekšmetu tālākai apstrādāšanai, to izmiekšķējot
- digestija Farmakoloģijā cietu vielu miekšķēšana spirtā, ēterā u. c. šķidrumos
- komutācijas leņķis fāzes leņķis starp momentu, kad atveras jaunie ventiļi, un momentu, kad beidzas komutācija – iepriekš atvērtie ventiļi ir aizvērušies
- otrā veida fāžu pāreja fāžu pāreja, kas notiek bez vielas iekšējās enerģijas un blīvuma lēcienveida izmaiņām, piemēram, vielas pāreja no feromagnētiskā stāvokļa paramagnētiskajā stāvoklī
- pirmā veida fāžu pāreja fāžu pāreja, kurā lēcienveidīgi mainās vielas iekšējā enerģija (izdalās vai absorbējas siltums) un blīvums; tas notiek, vielai iztvaikojot, kūstot, kondensējoties, kristalizējoties u. tml.
- vastlāvji Februāra 12. diena, kuras vakarā pēc senču ticējumiem Laima met savas dāvanas (no tā Meteņa vārds); gavēņa priekšvakars (lejasvācu "fastelauendt")
- pastāvīgais beibotes fenders fenders, kas piestiprināts visapkārt gar beibotes borta augšējo malu, priekšgalu un pakaļgalu, tas pagatavots no resnas, nolietotas augu šķiedras tauvas atgriezuma
- levitācija Fenomens parapsiholoģijā, kas nozīmē to, ka ķermeni vai priekšmetu var iekustināt ar domu spēku (piemēram, spiritismā, dažās Austrumu reliģijās)
- izomerāzes Fermenti, kas katalīze dažu organisko vielu grupu iekšmolekulārās pārneses reakcijas
- koercitīvais spēks feromagnētiķos – magnētiskās histerēzes raksturlielums – magnētiskā lauka intensitāte, kurā iepriekš līdz piesātinājumam magnetizēts feromagnētiķis atmagnetizējas līdz nullei; segnetoelektriķos – histerēzes raksturlielums – elektriskā lauka intensitāte, kas jāpieliek spēka polārajā fāzē, lai tā samazinātu polarizāciju līdz nullei
- antefiksācija Fiksācija, piestiprināšana pie (kā) priekšā esoša
- patūbis Filca spilvens saku iekšpusē
- kamera Filmaparāts, fotoaparāts; filmaparāta vai fotoaparāta iekšējā daļa
- intermitējoša kustība filmas kustība kamerā vai projektorā, kad filma tiek pavilkta uz priekšu par attālumu, kas vienāds ar kadra augstumu, un tad uz mirkli apstādināta; to panāk ar Maltas krusta mehānisma vai velkzobu mehānisma palīdzību
- makroplāns Filmējamās personas sīkas ķermeņa daļas (piem., auss, lūpu, pirkstu) vai cita sīka priekšmeta vai norises uzņēmums
- tiešais apgaismojums filmējsmās ainas apgaismojums no priekšpuses
- atsevišķais Filozofijas kategorija; pasaules kopsakarības un tās izziņas objektīvs moments, kas izsaka īstenības priekšmetu vai parādību, to īpašību un attiecību kvalitatīvo noteiktību, individualitāti, norobežotību un atšķirtību no citiem priekšmetiem vai parādībām
- veselais Filozofiska kategorija, kas izsaka daļu (priekšmetu un elementu) apvienojumu
- iefiltrēt Filtrējot (šķidrumu, gāzi) ievirzīt (kur iekšā)
- Netscape firma _Netscape Communications Corporation_, kas izstrādājusi globālā tīmekļa pārlūkprogrammu _Netscape Navigator_, kā arī tīmekļa serverus un līdzekļus iekštīklu veidošanai
- mikroprocesors Intel 80486 firmas _Intel_ 32 bitu mikroprocesors, kurš izmanto 64 gigabaitu atmiņu un kurā parasti iebūvēts matemātiskais līdzprocesors un 4 kilobaitu iekšējā kešatmiņa
- Intel 8088 firmas _Intel_ mikroprocesors, kas izmanto 1 megabaita atmiņu, 8 bitu ārējo un 16 bitu iekšējo datu kopni, tika izmantots izstrādājot pirmos oriģinālos firmas _IBM_ personālos datorus _PC_ un _PC/XT_
- mikroprocesors Intel 8088 firmas _Intel_ mikroprocesors, kas izmanto 1 megabaita atmiņu, 8 bitu ārējo un 16 bitu iekšējo datu kopni, tika izmantots izstrādājot pirmos oriģinālos firmas _IBM_ personālos datorus _PC_ un _PC/XT_
- attālu datu apkalpošanas saskarne firmas _Microsoft_ programmatūras saskarņu kopa, kas ļauj interneta vai iekštīkla lietotājam modificēt datus, izmantojot pārlūkprogrammas ar _Active X_ vadīklām
- trabekulektomija Fistulas veidošana starp acs priekšējo kameru un zemkonjunktīvas telpu; izmanto, lai sekmētu intraokulārā šķidruma drenāžu glaukomas gadījumā
- fizča Fizika (mācību priekšmets)
- fizička Fizika (mācību priekšmets)
- fiziķene Fizika (mācību priekšmets)
- eksplorācija Fizikāla izmeklēšana diagnozes nolūkā, sevišķi iekšējo orgānu palpācija
- koksnes iekšējie spriegumi fizikāls lielums, kas raksturo iekšējos spēkus, kuri rodas koksnē, to žāvējot, mitrinot, piesūcinot, mehāniski slogojot, kā arī koka augšanas laikā
- bīdes spriegums fizikāls lielums, kas raksturo materiāla bīdes deformācijā radušos iekšējos spēkus
- molekulārā fizika fizikas nozare, kas pētī vielu dažādos agregātstāvokļos, izmantojot priekšstatu par vielas mikrouzbūvi
- deklarētājs Fiziska persona, uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), apvienība, iestāde vai cita organizācija, kas sniedz ziņas par precēm un citiem priekšmetiem
- intelektuālais īpašums fiziskas vai juridiskas personas radīta intelektuāla vērtība; to rada literāru, māksliniecisku un zinātnisku darbu, publisku priekšnesumu, izgudrojumu, zinātnisku atklājumu, rūpniecības preču paraugu, preču zīmju firmu nosaukumus u. c. intelektuālās darbības rezultātā tapušu darbu autori
- iesildīšanās Fizisko vingrinājumu kompleksa izpilde īsi pirms treniņa vai sacensībām, lai laikus mobilizētu sportista organismu priekšāstāvošajam darbam
- pobega Fizkultūra (mācību priekšmets, stunda)
- fisene Fizkultūra (mācību priekšmets)
- fizdra Fizkultūra (mācību priekšmets)
- fizene Fizkultūra (mācību priekšmets)
- fizra Fizkultūra (mācību priekšmets)
- apdares flīzes flīzes iekšsienu un ārsienu apdarei; no virspuses glazētas ar porainu smalkgraudainu struktūru un drumstalas ūdens uzsūci 9–20%; ārsienu apdares flīzēm jābūt salizturīgām
- navarhs flotes priekšnieks (kā arī kuģa komandieris) Senajā Grieķijā
- fokštagas apkalums pie masta fokštagas iestiprināšanai paredzēts nerūsoša metāla skavveida apkalums masta priekšpusē
- sandhi Fonēmu grupas maiņa morfēmu kopā (iekšējais sandhi) un vārdu savienojumā (ārējais sandhi)
- artikulārā šķīrējpazīme fonoloģijā - šķīrējpazīme, kas primāri balstās uz segmenta artikulāro (nevis akustisko) raksturojumu (latviešu valodas fonooloģijā - labiāls, nazāls, priekšējs)
- leņķis Forma (piemēram, ķermeņa daļai, priekšmetam), kas atgādina šauru, taisnu vai platu leņķi
- veidols Forma, formas īpatnību kopums, kas (parasti) ir uztverams ar redzi, atveidojums redzes priekšstatos
- puskolonija Formāli patstāvīga, bet ekonomiski vāji attīstīta valsts, kuras iekšpolitiku un ārpolitiku ietekmē imperiālistiskās valstis
- sūdzību izskatīšanas kārtība formāls process, kurā tiek izskatīts mutisks vai rakstisks iesniegums, priekšlikums vai sūdzība par situāciju vai notikumu, kas saistīts ar konkrētas iestādes vai organizācijas darbību vai bezdarbību
- drošības modelis formāls sistēmas iekšējo drošības raksturojumu definējums, kas parasti ietver atļauto un aizliegto sakaru starp sistēmas subjektiem un objektiem sīku specifikāciju
- baterijas tornis fortifikācijas būve; lielgabalu uzstādīšanai īpaši izbūvēts tornis mūra piļu stūros, bastionu sistēmas priekštecis
- ravelīns Fortifikācijas palīgbūve cietokšņa nožogojuma priekšā
- retranšements Fortifikācijas palīgietaise nocietinājuma iekšienes aizstāvēšanas pastiprinājumam, ja daļa no priekšējā vaļņa jau zaudēta
- kazeinogēns Fosforproteīds, kazeīna priekšstadija pienā, kas renīna ietekmē pārvēršas kazeīnā; satur 0,8% fosfora
- paleotērijs Fosils nepārnadzis, vissenākais zirga priekštecis
- spraugslēdzis Fotoaparātā iebūvēts slēdža mehānisms, kurā ekspozīcijas laiku regulē ar spraugas platumu gaismnecaurlaidīgā aizslietnī, kas atrodas tieši fotomateriāla priekšā
- bezgalība Fotogrāfijā - objektīva stāvoklis relatīvi tālu priekšmetu uzņemšanai
- amatieru kamera fotokamera, kurai nav zināmi tās iekšējā orientējuma elementi
- daļa fragments vai fragmenti, kas rodas, sadalot veselu priekšmetu
- marešosē Francijā zemes sargi priekš 1789. g.
- ģenerālrezidents Francijas augstākais priekšstāvis Marokā un Tunisā
- gvardiāns Franciskāņu vai kapucīņu klostera priekšnieks
- mezeline Franču audekls, pus vilnas, pus zīda, lietots gk. priekškariem un pārvelkamiem
- sezanisms Franču gleznotāja postimpresionista P. Sezana sekotāju māksla 20. gs., kas, nezaudējot saites ar konkrēto realitāti, tiecās pēc priekšmetu struktūras atveidojuma (ģeometrizētas formas) un arī pēc dekoratīvas krāsainības (lokālu krāsu laukumiņi)
- francene Franču valoda (mācību priekšmets)
- sibilanti Frikatīvi priekšmēleņi - šņāceņi un svelpeņi (s, z, š, ž)
- rekursīva definīcija funkciju, operatoru un predikātu uzdošanas veids, izmantojot to iepriekšējās vērtības; induktīva definīcija
- nakladka Futbolā - bīstams spēles noteikumu pārkāpums, futbolzābaka likšana kustībā esošas pretspēlētāja kājas priekšā
- pirmtiesības gadījumos, kad saduras vairāku konkurējošu personu intereses, likuma vai līgums var noteikt priekšrocības kādai no personām kā tiesības pirmajai izvēlēties sev attiecīgās tiesības
- Markova ķēde gadījumprocess ar ne vairāk par sanumurējamu skaitu parametru, kurā katra parametra vērtība ir atkarīga tikai no visu parametru vērtībām iepriekšējā momentā
- subapdrošinājums Gadījums, kad apdrošinājuma summa zemāka par apdrošinātā priekšmeta īsto vērtību
- speciālgadījums gadījums, kas saistīts ar konkrētu priekšmetu, darbību, parādību no plašāka parādību klāsta
- norakstīšana Gadskārtēja preces vai priekšmeta vērtības pazemināšana, ņemot vērā tās nodilumu, vecumu, cenas krišanos u. tml.
- lugertakelējums Gafeltakelējuma paveids - virsklāja aprīkojuma elementu kopums peldlīdzeklim ar četrstūrainām burām, kuras piestiprinātas pie rājai līdzīgas gafeles, kas pacelta tā, lai tās trešā (vai ceturtā) daļa atrastos masta priekšpusē, buras priekšējo apakšējo stūri novelk uz peldlīdzekļa priekšpusi, bet pakaļējo apakšējo stūri - uz pakaļpusi
- iegaiņāt Gaiņājot panākt, ka ievirzās (kur iekšā)
- lidgrozs Gaisa balona sastāvdaļa - grozam līdzīga paliela kaste, kurā lidojuma laikā atrodas apkalpe un pasažieri, kā arī transportējamie priekšmeti
- Latvijas Republikas gaisa telpa gaisa telpa virs Latvijas Republikas sauszemes teritorijas, tās iekšējiem un teritoriālajiem Baltijas jūras ūdeņiem
- karburācija Gaisa un šķidrās degvielas optimāla degmaisījuma veidošana iekšdedzes motoru barošanai
- pūšana gaisa virzīšana (izelpā) kur iekšā; kāda priekšmeta virzīšana ar izelpu
- spārna uzplūds gaisakuģa spārna daļa ārpus pareizas ģeometriskās formas (trapeces, trīsstūra) plānā; var būt priekšējais un pakaļējais spārna uzplūds
- servovadība Gaisakuģa vadības plākšņu atliekšana ar aerodinamiskiem spēkiem, kas rodas, vadot nelielu servostūres vadības plāksni, kas atrodas vadības plāksnes pakaļējā malā
- pretapledošanas ierīce (sistēma) gaisakuģu atsevišķu virsmu (nesošo daļu priekšējo malu, dzinēja, propellera, stiklojuma, gaisa spiediena devēja) apsildes sistēma, kas novērš šo virsmu apledojumu lidojuma laikā; apsildei izmanto siltu gaisu vai elektrisko strāvu
- pretapledošanas ierīce gaisakuģu atsevišķu virsmu (nesošo daļu priekšējo malu, dzinēja, propellera, stiklojuma, gaisa spiediena devēja) apsildes sistēma, kas novērš šo virsmu apledojumu lidojuma laikā; apsildei izmanto siltu gaisu vai elektrisko strāvu
- baltā gaisma gaisma, kas satur visus redzamās gaismas viļņu garumus tādās proporcijās, ka priekšmeti ir redzami to reālajās krāsās, piemēram, dabiskā gaisma dienā
- sauleszaķis gaismas atspīdums, ko rada spogulis vai cits atstarojošs priekšmets
- reflekss gaismas atstarojums, atspīdums, atspulgs (uz kā virsmas); krāsas nianse, kas rodas, uz priekšmeta krītot gaismai, kura atstarota no kā virsmas
- luminiscences spuldze gaismas avots, kurā luminofors ultravioleto starojumu pārvērš redzamajā gaismā; parasti ultravioleto starojumu rada elektriskā izlāde dzīvsudraba tvaikos stikla caurulē, kuras iekšsienām uzklāts luminofors
- uguns Gaismas stari, apgaismoti laukumi u. tml., ko rada gaismas avoti; ieslēgti gaismas avoti, kas izplata gaismu, priekšmeti, kas atstaro gaismu
- tumšā kamera gaismnecaurlaidīga kamera (istaba vai kaste) ar nelielu atveri vienā sienā (_camera obscura_), caur kuru uz pretējās sienas projicējas apvērsts priekšmetu attēls; viens no pirmajiem optiskajiem instrumentiem, ko izmantoja pareizas perspektīvas attēlošanai glezniecībā un grafikā, arī astronomijā
- gadskārtas agrīnā koksne gaišā un irdenā koksnes gadskārtas iekšējā daļa, kas veidojusies veģetācijas perioda sākumā
- blāvs Gaišs, bālgans (par priekšmetiem, kas saskatāmi tumsā)
- atpakaļgājiens Gājiens uz iepriekšējo vietu
- piere Gala, parasti plakana, virsma (garenam priekšmetam)
- telencefalons Galasmadzenes, galvas smadzeņu priekšējā daļa, kas aptver puslodes un gala plāksnīti
- katamnēze galaziņojums, informācija par pacienta veselības stāvokļa dinamiku kopš iepriekšējās ārstēšanas reizes
- senešals Galma ierēdnis Franku valstī (6.-8. gs.), kurš pārzināja karaļa personiskās lietas un izpildīja tiesneša pienākumus; vēlāk - lielāka tiesu apgabala priekšnieks
- šņucis Galotne; smaile, priekšgals
- noslēgums Gals, beigu josla, parasti ar īpašu elementu, veidojumu (priekšmetam); nobeigums (4)
- purns Galvas priekšējā daļa ar muti un nāsīm (mugurkaulniekiem, izņemot putnus)
- diadēma Galvas rota sievietēm (parasti neliela pusvainaga veidā ar paaugstinājumu priekšpusē)
- starpsmadzenes Galvas smadzeņu daļa, kura atrodas vidussmadzeņu priekšā un kurā ir redzes pauguri, iekšējās sekrēcijas dziedzeris, vielmaiņas, termoregulācijas un citi centri
- ependimoma Galvas smadzeņu dobumu vai muguras smadzeņu centrālā kanāla iekšējā apvalka audzējs
- augšējais motoneirons galvas smadzeņu garozas neirons, kas vada impulsus no garozas uz smadzeņu stumbra nervu motoriskajiem kodoliem vai muguras smadzeņu priekšējo ragu motoriskajām šūnām
- klejotājnervs Galvas smadzeņu nervs, kas inervē lielāko daļu iekšējo orgānu
- psihiskā darbība galvas smadzeņu nervu šūnu aktivitāte, kas izpaužas uztverē, atmiņā, priekšstatos, motīvos, emocijās, domāšanā, iztēle, runa, rīcībā, izturēšanas veida
- prosencephalon Galvas smadzeņu priekšējais pūslītis, no kura embrionālā laikā veidojas beigu smadzenes un starpsmadzenes, sadaloties šim pūslītim krānio-kaudālā virzienā 2 daļās
- encefalomieloze Galvas smadzeņu un muguras smadzeņu atmiekšķešanas vecumā; encefalomalācija ar mielomalāciju
- tefromalācija Galvas vai muguras smadzeņu pelēkās vielas atmiekšķēšanās
- kraniomalācija Galvaskausa kaulu atmiekšķēšanās
- kraniostenoze Galvaskausa šuvju priekšlaicīga saaugšana
- kraniosinostoze Galvaskausa šuvju priekšlaicīga slēgšanās
- kraniostoze Galvaskausa un tā šuvju iedzimta priekšlaicīga pārkaulošanās
- gros Galvenā karaspēka masa (bez priekšpulkiem)
- pamatmasa Galvenā, arī lielākā (kāda priekšmetu kopuma) daļa
- pamatnozīme galvenā, būtiskākā (priekšmeta, parādības u. tml.) nozīme
- pamatsastāvs Galvenā, nozīmīgākā (priekšmetu kopuma) sastāva daļa
- pamatdisciplīna Galvenā, nozīmīgākā (zinātnes, sporta) nozare; galvenais, nozīmīgākais mācību priekšmets
- pamatforma Galveno, nozīmīgāko ārējā veida, apveida pazīmju kopums (piemēram, priekšmetam)
- raksturs Galveno, raksturīgo (piemēram, parādības, norises, priekšmeta) īpašību, pazīmju kopums
- pamatbūtība galveno, visraksturīgāko īpašību, attiecību kopums, kas ir (priekšmeta, parādības) pamatā
- dibranchiati Galvkāju gliemju kārta ar divi žaunām, ar sarukušu (iekšēju) čaulu vai pavisam bez tās, ar 8 vai 10 taustekļiem, kas apbruņoti piezīšanās (piesūkšanās) kārpiņām
- desmitkāji Galvkāju klases gliemji (piemēram, kalmāri), kam ķermeņa priekšgalā ir desmit taustekļi
- košergaļa Gaļa, kura iegūta no dzīvnieka, kas kauts pēc ebreju reliģijas noteikumiem un ņemta tikai no šī dzīvnieka ķermeņa priekšdaļas (līdz krusta vietai)
- Mesbauera efekts gamma kvantu absorbcija vai izstarošana no atomu kodoliem cietvielā bez tās iekšējās enerģijas izmaiņām, t. i., bez fononu absorbcijas vai radīšanas, kam atbilst ļoti šauras (10^-10^ eV) rezonanses līnijas; izmanto, lai pētītu kodolu mijiedarbību ar apkārtni; kodolu gamma rezonanse
- kāpjošā gamma gamma, kurā katra nākamā skaņa ir augstāka par iepriekšējo
- krītošā gamma gamma, kurā katra nākamā skaņa ir zemāka par iepriekšējo
- aliēnācija Gara traucējums; priekšstatu un jēdzienu sajaukšana, kas ir par cēloni domāšanas kļūdām
- sloksne Gara, samērā šaura (piemēram, virsmas, teritorijas, arī priekšmeta) daļa, kura atšķiras no tā, kas atrodas tai blakus, parasti no (virsmas, teritorijas, arī priekšmeta) pārējām daļām
- stienis Garens (dažāda materiāla, parasti metāla) veidojums ar viscaur aptuveni vienādu šķērsgriezuma laukumu; priekšmets, kura galvenā sastāvdaļa ir šāds veidojums
- zutenis Garens maisveida, parasti ādas, priekšmets (naudas glabāšanai); arī maks
- zutinis Garens maisveida, parasti ādas, priekšmets (naudas glabāšanai); arī maks
- pieturis Garens priekšmets (piemēram, stienis, trose, siksna), pie kā var pieturēties, virzoties (parasti augšup vai lejup)
- vītne Garens vijums, savīta virkne (parasti no ziediem, zaļumiem kā izgreznošanai); vijīgu augu, to daļu, arī saistītu priekšmetu garens kopums
- lete Garens, galdam līdzīgs, no priekšpuses slēgts paaugstinājums, kas nošķir pārdevēju no pircēja, preču tirgošanai (veikalā, kioskā, bufetē u. tml.)
- rieva Garens, šaurs padziļinājums (priekšmeta, auga virsmā)
- dibenstringers Garensija peldlīdzekļa iekšpusē kimjoslas rajonā
- ķimeņstringers Garensija peldlīdzekļa iekšpusē ķimeņu rajonā
- auss gliemene garš, spirālveidīgs, ar šķidrumu pildīts kanāls dzirdes orgāna iekšējā daļā
- lukta Garš, šaurs balkons virs sānu jomiem vai priekšhalles (parasti baznīcās)
- lukts Garš, šaurs balkons virs sānu jomiem vai priekšhalles (parasti baznīcās)
- laikrādis Garš, tievs un nomizots kadiķa jeb paegļa, arī egles zars, kas guleniski piestiprināts pie ēkas ārsienas, rāda nākamos laika apstākļus; barometra priekštecis
- aports Garu izsaukšana ar dažādu priekšmetu palīdzību
- fotogastroskops Gastroskops ar fotoaparātu kuņģa iekšienes fotografēšanai
- iztaisīt Gatavojot, taisot panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, kļūst derīgs lietošanai
- pataisīt Gatavojot, taisot panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, kļūst derīgs lietošanai; iztaisīt (1)
- uztaisīt Gatavojot, taisot, parasti ar roku darbu, izveidot, piemēram, priekšmetu, panākt, ka (tas) iegūst vēlamo veidu, formu, kļūst derīgs lietošanai
- post Gatavot (piemēram, ceļam, braucienam), kravājot nepieciešamos priekšmetus
- pagatavot Gatavot un pabeigt gatavot (piemēram, priekšmetu, vielu); izgatavot
- pūtums Gāze (dzīvnieka iekšās)
- iegāzelēties Gāzelējoties ievirzīties (kur iekšā)
- toksiskās gāzes gāzes (oglekļa, hlora, zilskābes, fosgēna gāze), kas var rasties gaisakuģa kabīnes iekšējās apdares degšanā un gruzdēšanā
- vāzt Gāzt otrādi dobu trauku, priekšmetu u. tml.
- grīste Gāzu, vielas daļiņu, sīku priekšmetu kopa, kas pārvietojas spirālveidā
- aizgāzt Gāžot novietot (kam priekšā, aiz kā u. tml.)
- iegāzt Gāžot panākt, ka iekrīt (kur iekšā)
- iegāzties Gāžoties ievirzīties (kur iekšā, parasti zemākā, dziļākā vietā)
- ģenētiskā homeostāze gēna dažādo alēļu frekvences stabilitāte populācijā, frekvences iepriekšējā stāvokļa atjaunošanās pēc vides apstākļu vai izlases izraisītām izmaiņām
- glaciomorfostrukturāls Glaciomorfostrukturālais reljefs - apledojuma apgabala iekšējās apakšzonas reljefa tipi un formas
- lokālkrāsa Gleznā attēlotā priekšmeta nosacīta pamatkrāsa (piemēram, zila, sarkana, brūna utt.), ko iegūst, neņemot vērā toņu gradācijas un nianses, kas rodas dabā gaismas, gaisa un esošo priekšmetu savstarpējo krāsu iedarbībā
- stāvju glezna glezna, kas gleznota uz stāvjiem, nesaistīti ar telpu vai kādu citu priekšmetu
- dekoratīvā glezniecība glezniecības veids, ko izmanto arhitektūras ansambļu vai lietišķās mākslas priekšmetu apdarē
- monumentālā glezniecība glezniecības veids, kurā tiek radīti liela formāta darbi, ko paredzēts novietot kādā iepriekš izvēlētā vietā
- interjers Glezniecības žanrs, kas attēlo iekštelpu skatus
- antemensale Gleznojums vai skulpturāls veidojums altāra priekšpusē
- liegs Glezns, trausls (par priekšmetiem)
- dižgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Unionidae"), čaulas iekšpusē perlamutra slānis, tikai saldūdeņos, kosmopolīti, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 6 sugas
- sēdgliemene Gliemeņu klases lapžauņu kārtas dzimta ("Dreissenidae"), čaulas garums - līdz 5 cm, pieaugot piestiprinās ar bisusa pavedieniem pie zemūdens priekšmetiem, kāpuri planktoniski; \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- urbējgliemene Gliemeņu klases lapžauņu kārtas dzimta ("Teredinidae"), kuras ķermenis ir tārpveidīgs (līdz 30 cm garumā), čaula reducējusies, no tās saglabājušās 2 plātnītes, ar kurām urbj ejas jūrā esošos koka priekšmetos (pāļos, laivās, kuģos)
- priekšžauņi Gliemežu klases apakšklase ("Prosobranchia"), kuras pārstāvjiem žaunas atrodas priekšā sirdij, >70000 sugu, Latvijā konstatētas 6 dzimtas, 14 sugu
- acicula Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases adatgliemežu dzimtas ģints
- acme Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases adatgliemežu dzimtas ģints "Acicula" nosaukuma sinonīms
- bitīnija Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases bitīniju dzimta ("Bithyniidae"), Latvijā konstatēta 1 ģints
- aciculidae Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases dzimta
- adatgliemezis Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases dzimta ("Aciculidae"), Latvijā konstatēta 1 suga
- hidrobija Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases dzimta ("Hydrobiidae"), Latvijā konstatētas 5 sugas
- raibgliemezis Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases dzimta ("Neritidae")
- valvāta Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases dzimta ("Valvatidae")
- acmidae Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases dzimtas "Aciculidae" nosaukuma sinonīms
- lielvāciņgliemeži Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases ģints, čaula vilciņveidīga (augstums - līdz 40 mm), ar tumšākām joslām, mīt saldūdeņos, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- amnicola Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases hidrobiju dzimtas ģints
- amnikola Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases hidrobiju dzimtas ģints "Amnicola"
- akmeņgliemezis Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases hidrobiju dzimtas ģints ("Lithoglyphus")
- jostiņhidrobija Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases hidrobiju dzimtas ģints ("Potamopyrgus")
- perlamutrs Gliemju čaulas pati iekšējā kārta, kas sastāv no ogļskābā kalcija plāksnēm un zaigo dažādās krāsās
- daiļrakstīšana Glītrakstīšana (mācību priekšmets)
- izskatīgs Glīts, gaumīgs (par priekšmetiem, telpām u. tml)
- privātā tīmekļa vietne globālā tīmekļa vietne, pie kuras var piekļūt tikai noteiktas organizācijas iekštīkla lietotāji
- gludā muskulatūra gludo muskuļu kopums; muskulatūra, kas atrodas, piemēram, iekšējo orgānu, asinsvadu sienās
- sensibilizācija Gludspieduma formas izgatavošanai paredzētas metāla plātnes virsmas iepriekšēja ķīmiska apstrāde
- konjunktīva gļotāda ("tunica conjunctiva"), kas apklāj plakstiņa iekšējo virsmu, pāriet uz acs ābolu un sedz tā priekšdaļu līdz radzenei; saistene
- jēlmete Gļotains priekšmets
- salūtācija Goda došana priekšniecībai, ar zobenu un karoga cilāšanu, šaušanu
- gonadotropisks Gonadotropiskie hormoni - hormoni, ko izdala hipofīzes priekšējā daļa un kas mugurkaulniekiem un cilvēkiem stimulē dzimumdziedzeru attīstību un funkcionēšanu
- iegorīties Goroties ievirzīties (kur iekšā)
- taurgovs Govju šķirne "Auroxen" (līdz 2004. g. saucās "Heck cattle"), kas sākot no 20. gs. 20. gadiem izveidota, izmantojot atgriezenisko selekciju un krustojot dažādas mājas govju šķirnes, rezultātā iegūstot izmirušā taura (mājas govs priekšteča) līdzinieku, kas sākot no 1999. g. ieviestas arī Latvijā, ganās Lielupes palienes pļavās un dabas parkā "Pape"
- sikmes tauki govju un aitu tauki (ap iekšām)
- iegrābāt Grābājot ievirzīt (kur iekšā); iegrābstīt
- sagrābt Grābjot (ar darbarīku vai rokām), savirzīt (piemēram, vielu, nelielus priekšmetus topa, kāda kopuma, veidojuma, arī kur)
- izgrābt Grābjot (ar rokām, ar liekšķeri u. tml.), izņemt (no kurienes, kur u. tml.)
- iegrābt Grābjot ievirzīt (kur iekšā)
- iegrābstīt Grābstot ievirzīt (kur iekšā); iegrābāt
- šuplēt Grābt ar liekšķeri
- liekšķerēt Grābt, bērt, arī smelt ar liekšķeri
- apekskardiogrāfija Grafiska krūšu priekšējās sienas sirds grūdienu izraisītās pulsācijas reģistrēšana sirds galotnes apvidū
- iegraizīt Graizot ievirzīt (kur iekšā)
- grāmatzīme Grāmatas īpašuma zīme - neliels grafikas mākslas darbs, kas darināts kādā no estampa tehnikām un ko ielīmē grāmatas priekšējā vāka iekšpusē; ekslibris
- parateksts Grāmatas vāka noformējums, autora vārds, virsraksts, priekšvārds, ievads, ilustrācijas vai izmantoto tekstu atsauces, kas tiek pievienoti, sagatavojot tekstu izdošanai
- erotikoni Grāmatas, kurās aprakstītas jutekliski erotiskas vai seksuālas tēmas, arī visi priekšmeti vai līdzekļi, kas rada seksuālu ierosmi
- anopistografiskas grāmatas grāmatas, kuru lapas apdrukātas tikai no vienas, priekšējās puses (parasti dēļ plāna papīra, kas laida cauri krāsu)
- priekšmetiskums Gramatiska kategorija, kas ietvei priekšmeta īpašību piešķiršanu īstenības objektiem
- locījums Gramatiska kategorija, kas izsaka attiecības starp priekšmetiem, parādībām, procesiem u. tml.; šīs kategorijas forma
- pievienojums Gramatiski vai leksiski izteikts vārda vai vārdu grupas savienojums ar iepriekšējo izteikuma daļu
- špricpapīrs Grāmatu sietuvēs raibs papīrs grāmatu vākiem, priekšlapām u. c. vajadzībām
- iekāršana Grāmatu sietuvēs salocītā, sadiegtā un apgrieztā grāmatas lokšņu kopuma iestiprināšana iepriekš sagatavotos vākos
- formējums Grāmatu spiestuvēs brošētām grāmatām vāku malu pārlaišana visām trim pusēm, grāmatu iepriekš apgriežot
- subskripcija Grāmatu tirdzniecībā iepriekšēja parakstīšanās uz grāmatām, rakstu sērijām u. c. lielāka apmēra izdevumiem
- saskaņotības princips grāmatvedības pamatnostādne: pārskata gadā tiek izmantotas iepriekšējā gadā lietotās grāmatvedības un novērtēšanas metodes
- lietpratēja uzdevums grāmatvedības reģistru kārtošana, finansu pārskatu analīze un maksātspējas noteikšana, konsultācijas grāmatvedības, nodokļu, iekšējās kontroles un citos jautājumos, kā arī citu ar grāmatvedību un revīziju saistītu pakalpojumu sniegšana
- sillēpse Grammatiska figūra, kur predikāts vai atribūts attiecas uz divi vai vairāk priekšmetiem, kas viens no otra atšķiras skaitlī, kārtā un personā
- pralinēt Grauzdēt, vai cepināt riekstus, mandeles, augļus u. c., iepriekš apcukurojot
- lēcējpeļveidīgie Grauzēju kārtas dzimta ("Dipodidae"), nelieli grauzēji (ķermeņa garums - 5-26 cm, astes garums - 7-30 cm), parasti pakaļkājas 3-4 reizes garākas nekā priekškājas, pārvietojas lecot vai skrienot, lēcienu attālums dažkārt >3 m, 10-15 ģinšu, 27-30 sugu; lēcējpeļu dzimta
- lidvāvere Grauzēju kārtas dzimta ("Petauristidae syn. Pteromyidae"), nakts dzīvnieks ar lidplēvi ķermeņa sānos starp priekškājām un pakaļkājām, 13 ģinšu, 33 sugas; Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
- ēsties Grauzties, spiesties (kur iekšā, kam cauri) - piemēram, par parazītiem
- grauzties Graužot (ko), virzīties (tajā) uz priekšu
- izēst Graužot, izmantojot barībai, sabojāt (no iekšpuses) - parasti par kukaiņiem
- gravimetriskā uzmērīšana gravimetrisko novērojumu un koordinātu notiekšanas kopums ar mērķi izpētīt zemeslodes smaguma spēka lauka telpisko sadali
- kontreskarps Grāvja priekšējā, t. i., pretiniekam tuvākā lēzenā mala
- līcenis Grebjamais rīks viengabala koka trauku, liekšķeru, pavārnīcu, kausu u. tml. izdobšanai
- līcējs Grebjamais rīks viengabala koka trauku, liekšķeru, pavārnīcu, kausu u. tml. izdobšanai; līcenis
- līcis Grebjamais rīks viengabala koka trauku, liekšķeru, pavārnīcu, kausu u. tml. izdobšanai; līcenis
- izgrebt Grebjot izgatavot (priekšmetu)
- iekalts gredzens gredzens, kas nav atdalāms no otra priekšmeta, piemēram, gredzens enkura dilbā
- laikspraugas gredzentīkls gredzentīkls, kas iepriekš noteiktos laika intervālos nodrošina datu pārraidi starp stacijām pa kopēju pārraides vidi un pārraidīto datu atgriešanos raidošajā stacijā
- šotauga Gredzenveida apkalums uz klāja šotes vadīšanai, piemēram, lai pareizā virzienā (leņķī) novilktu foku (priekšburu)
- autosinoja Gremdēšanās savos iekšējos pārdzīvojumos, piem., halucinācijās, ilūzijās, pilnīgi ignorējot ārpasauli; novērojama dažās psihiskās slimībās
- post Greznot, rotāt (piemēram, priekšmetu, telpas)
- propilajs Grieķiem priekšnams, īpaši svētnīcās
- anagnosts Grieķijā un Romā mācīts vergs, kas lasīja priekšā; lektors
- psī grieķu alfabēta divdesmit trešais (priekšpēdējais) burts (Ψ, ψ)
- hellēnisms grieķu kultūras attīstības periods spēcīgā Tuvo Austrumu tautu kultūras ietekmē Vidusjūras austrumdaļas, Priekšāzijas un Melnās jūras zemēs no Maķedonijas Aleksandra karagājienu laika (334.-324. g. p. m. ē.) līdz 30. g. p. m. ē.
- Lāodike grieķu mitoloģijā - hiperboju zemes meitene, kas uz Dēlas salu atveda Apollona kulta priekšmetus un tur tika godāta kā viena no Apollona tempļa iedibinātājām
- Pandīons grieķu mitoloģijā - iepriekš minētā mazmazdēls, Kekropa dēls, Atikas valdnieks, kurš radinieku padzīts bēga uz Megaru, kur apprecēja valdnieka meitu Piliju
- pronāoss Grieķu svētnīcas priekšdaļa pie ieejas, kur stāvēja dieva tēls
- ezodeviācija Griešanās iekšup
- pronācija Griešanās uz priekšu un uz iekšu; tāds cilvēka rokas apakšdelma stāvoklis, kurā īkšķis ir vērsts uz iekšu, pret ķermeņa vidus plakni
- sāvarga Grievalga - zirga aizjūga piederums, saite, kas savieno ratu vai ragavu priekšējās ass galu ar ilksi
- paplašināšana Griezapstrādes operācija iepriekš izurbta cauruma diametra un virsmas gluduma palielināšanai
- plirkšķis Griezīga, parasti augsta, skaņa, kas rodas, piemēram, metāla priekšmetam beržoties gar ko, plīstot audumam
- žvarksts Griezīgs troksnis, kas rodas, piemēram, metāla priekšmetiem saskaroties citam ar citu, atsitoties pret ko
- larkšis Griezīgs, skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem sitoties citam pret citu
- larkšķis Griezīgs, skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem sitoties citam pret citu
- laršķis Griezīgs, skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem sitoties citam pret citu
- izvirpošanas grieznis grieznis iekšējo rotācijas virsmu apstrādei
- šķērst Griezt (parasti beigtam dzīvniekam, mirušam cilvēkam, piemēram, vēderu, kuņģi), atsedzot iekšējos orgānus, to iekšieni
- lūvēt Griezt kuģa priekšgalu pret vēju
- pieluvēt Griezt kuģa priekšgalu pret vēju
- iegriezt Griežot ap asi, ievirzīt, iestiprināt (kur iekšā priekšmetus bez vītnēm)
- iegriezt Griežot ievirzīt (kur iekšā)
- iegriezties Griežot ievirzīties (priekšmetā, materiālā) - par asmeni, rīku ar asmeni
- izgriezt Griežot izņemt (no kā priekšmetu)
- izgriezt Griežot izveidot, izgatavot (priekšmetu)
- izgriezt Griežot izveidot, radīt (piemēram, caurumu, robu priekšmetā)
- iegriezties Griežoties ap savu asi, ievirzīties (kur iekšā) - parasti par riteņiem
- sagriezties Griežoties, tiekot grieztam, izmainīt iepriekšējo stāvokli (par priekšmetiem)
- iegrīļoties Grīļojoties ievirzīties (kur iekšā)
- slīdskava Grotburas priekšējai malai (līķim) piestiprināts profilēts apkalums, kas pārvietojas (slīd) pa sliedīti pie masta
- sunīši Grotburas priekšējai malai (līķim) vienādos attālumos cita no citas piešūtas skaviņas, kas apņem masta sliedīti un slīd pa to
- dilbs Grozāmass - transportlīdzekļa priekšējās ass vai tilta daļa, kas nodrošina ar to saistītā vadāmā riteņa pagriešanu
- aļģes Grupa pilnīgi patstāvīgu zemāko augu nodalījumu ("Algae"), kas veidojušies dažādā laikā, attīstījušies pilnīgi patstāvīgi no dažādiem priekštečiem un tikai konverģentās evolūcijas gaitā ieguvuši vairākas kopīgas pazīmes, \~30000 sugu, Latvijā konstatēts 2680 sugu, iedala 12 nodalījumos
- suga Grupa, kurā ietilpst identiski priekšmeti, parādības u. tml.
- slēgta grupa grupas organizācijas veids kurā no tās sākuma līdz beigām piedalās vieni un tie paši dalībnieki, kas nodrošina augstāku konfidencialitātes pakāpi, lielāku psiholoģisko drošību un uzticēšanos, nemainīgais dalībnieku sastāvs ļauj ievērot iepriekš izstrādātā tematiskā plāna secīgumu
- graudēt Grūst (kaut kur iekšā vai zemē)
- vilkšņāt Grūst (ko) iekšā un ārā
- duņķīt Grūstīt ar neasu priekšmetu
- iegrūt Grūstot pamatam zem kājām, iekrist (kur iekšā)
- aizgrūt Grūstot, brūkot nokļūt (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.)
- kokšķiedra Grūti sagremojamu vielu komplekss, kas veido augu šūnu apvalku; galvenās sastāvdaļas ir celuloze, hemiceluloze, pentozāni un lignīns; atgremotāju priekškuņģos, kā arī zirga un truša aklajā zarnā to daļēji noārda baktērijas un infuzorijas
- embarras de choix grūtības lielas izvēles priekšā
- spontānais aborts grūtniecības priekšlaicīga dabiska izbeigšanās
- aborts grūtniecības priekšlaicīga izbeigšanās pirms pilnām 22 nedēļām; var būt spontāns (grūtniecība izbeidzas patvaļīgi) un mākslīgs (grūtniecība tiek pārtraukta ar instrumentiem vai medikamentiem)
- Kviria gruzīnu mitoloģijā — dievība, pēc Austrumgruzijas kalniešu priekšstatiem lokālo kopienas dievību pavēlnieks, starpnieks starp augstāko dievu Gmerti un cilvēkiem
- iegrūst Grūžot ievirzīt (kur iekšā); grūžot panākt, ka iekrīt (kur iekšā)
- dagrūst Grūžot ievirzīt kur iekšā
- aizgraudāt Grūžot pavirzīt uz priekšu, aizvirzīt aiz kā
- rūsa Gružu, saslauku, arī nevajadzīgu, nederīgu priekšmetu kopums
- spilvens Guļasvietas piederums (galvas novietošanai), arī dekoratīvs priekšmets - ar mīkstu, materiālu pildīts, samērā neliels maiss; šāds maiss kopā ar pārvalku
- iegulēt Guļot (uz kā), iespiest (to) uz iekšu, radīt (tajā) bedri
- iegumzīt Gumzot iedabūt (kur iekšā)
- slauns Gurns, ciska, ciskas iekšpuse
- sluine Gurns, ciska, ciskas iekšpuse
- šluine Gurns, ciska, ciskas iekšpuse
- apjaust Gūt (parasti aptuvenu) priekšstatu
- conseil general ģenerālpadome, departamentu priekšstāvība
- homeostāze Ģenētikā - relatīva populācijas ģenētiska sastāva stabilitāte, kas nodrošina iepriekšējā stāvokļa atjaunošanos populācijā pēc vides apstākļu vai izlases izraisītām pārmaiņām
- ģefene Ģeogrāfija (mācību priekšmets)
- geģene Ģeogrāfija (mācību priekšmets)
- ģeģene Ģeogrāfija (mācību priekšmets)
- ģēģene Ģeogrāfija (mācību priekšmets)
- ģegrene Ģeogrāfija (mācību priekšmets)
- ģeogriza Ģeogrāfija (mācību priekšmets)
- ģepene Ģeogrāfija (mācību priekšmets)
- ģeporģīne Ģeogrāfija (mācību priekšmets)
- ģevene Ģeogrāfija (mācību priekšmets)
- ģieģene Ģeogrāfija (mācību priekšmets)
- ģoģene Ģeogrāfija (mācību priekšmets)
- grāfija Ģeogrāfija (mācību priekšmets)
- Roču ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kops 2001. g., aizsargājamā platība - 6,6 ha, eju kopgarums - \~30 m, izveidojusies Gaujas svītas smilšakmeņos, no alas izplūst spēcīgs avots, tās grīdu klāj ūdens, ieeja ir šaura un zema, bet iekšpuse plaša ar vairākiem sašaurinājumiem, sikspārņu ziemošanas vieta
- Vīksnu alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Salacas labajā krastā, 3,5 km lejpus Staiceles tilta, Staiceles pagastā pie Vīksnu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., aizsargājamā platība — 0,8 ha, ala izveidojusies dzeltena smilšakmens iezī, ieeja ovāla 2 m augsta un >1 m plata, priekštelpa augstāka, galvenā ala taisna, 24 m gara, pa kreisi no tās — 2 sānzari (garums — 8 m un 4,4 m), nedaudz augstāk ir otra ala ar 3 ejām \~20 m kopgarumā
- endogēnie procesi ģeoloģiskie procesi, kas noris zemeslodes iekšienē – vulkāniskas parādības, zemestrīces u. tml.
- inversors Ģeometrijā - aparāts, kas ļauj ar lodīšu mehānisma palīdzību izdarīt inversiju - attēlot riņķa iekšpusi par ārpusi un otrādi
- inversija Ģeometrijā - transformācija, kas attēlo riņķa iekšpusi par riņķa ārpusi, un otrādi
- ģebra Ģeometrija (mācību priekšmets)
- ģeģene Ģeometrija (mācību priekšmets)
- ģēģene Ģeometrija (mācību priekšmets)
- ģemene Ģeometrija (mācību priekšmets)
- ģemetrija Ģeometrija (mācību priekšmets)
- ģepele Ģeometrija (mācību priekšmets)
- metrija Ģeometrija (mācību priekšmets)
- bāze Ģeometrijā līnija vai virsma, uz kuras atrodas iedomātais priekšmets
- zvaigzne Ģeometriska figūra, ķermenis ar smailiem stariem; priekšmets, veidojums, kam ir šāda forma
- forēzija ģērba kā plastiskās izpausmes mākslas daiļdarba materiālu (galvenokārt tekstildrānu) sakārtojums apjomiskā, cilvēka figūrai atbilstīgā veidojumā, kura virsmas faktūras un ģeometriskie komponenti ir saistīti vienotā tēlainā veidolā; vispārinoši to raksturo, vārdiski pielīdzinot ģeometriskas figūras (cilindra, konusa, lodes), priekšmeta (zvana, mucas), rakstzīmes (T, X, 8, 0) izskatam vai siluetam
- šķirtne ģērba vai cita šūtā izstrādājuma virsmā, parasti augšmalā vai lejasmalā, iestrādāts piegriezumdetaļu pavērums, piemēram, muguras vidusvīles lejasgala, sānvīļu lejasgalu, dūrgala, priekškakles, mugurkakles u. c. šķirtnes; šķēlums
- virsģērbi Ģērbi, kas veido sadzīves apģērba galveno kārtu, kuru valkā virs apakšveļas galvenokārt iekštelpās vai tām līdzīgos āra laikapstākļos un zem ārdrēbēm, kad tās ir nepieciešamas
- ārģērbi ģērbi, kurus parasti valkā virs virsdrēbēm (piemēram, mētelis, ārjaka), vai ģērbi, virs kuriem parasti nevelk citus ģērbus, piemēram, priekšauts, virsvalks, peldkostīms
- saplūdušas ģimenes ģimenes ar bērniem no iepriekšējām attiecībām
- sekundogenitūra Ģimenes fideikomisā muižas mantojuma priekšrocība otrajam dēlam pēc vecuma
- salikta ģimene ģimenes modelis, kas veidojas atkārtotu partnerattiecību gadījumā; tā ir ģimene ar tēvu vai māti un patēvu vai pamāti un viņu bērniem no iepriekšējām attiecībām un jaunajās attiecībās dzimušajiem bērniem
- slēgta ģimene ģimenes tips, kuras locekļiem ir izteikta iekšējo attiecību prioritāte un kuri nav orientēti uz sadarbību ar citiem cilvēkiem, kas nav ģimenes locekļi
- humanitārā ģimnāzija ģimnāzija, kurā lielu vērību veltī humanitārajiem priekšmetiem
- ģipša apmetums ģipša javas apmetums ēku iekšējai apdarei, mitrumneizturīgs
- priekšhalle Halle, kas atrodas priekšā citām telpām (parasti baznīcās, pilīs); priekšējā halle
- metilēnhlorīds Halogēnalkāns, bezkrāsains šķidrums ar hloroforma smaku, lieto par tauku, eļļu, polimēru šķīdinātāju; kosmētikā izmanto kā smaržvielu nagu lakās, matu kondicionētājos, šampūnos, matu lakās un attīrošajos krēmos, var izraisīt nelabumu, reiboni, acu un ādas kairinājumus, var būt toksisks nervu sistēmai, aknām, asinsrites orgāniem, nierēm, iekšējās sekrēcijas dziedzeru un elpošanas orgānu sistēmai
- ārtonalitāte Harmonijas funkcionālā izvērsuma princips skaņdarbā, kurā priekšplānā izvirzās tonāli nenoturīga muzikāla domāšana, kas balstās u eliptiskiem savienojumiem un daļēji tonālām ieskaņām
- iekšējie hemoroīdi hemoroīdi, kas atrodas iekšpus tūpļa slēdzējmuskuļa
- sabellianisms Herētisks kristietības novirziens 3. un 4. gs., tā saukts pēc tā galvenā priekšstāvja Sabellija vārda
- Arma hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - mēness dievs, kurā atspoguļoti sakrālie priekšstati par mēnesi kā ļaunuma un slimību avotu (pretstatā saulei)
- hidromanipulators Hidrauliski darbināms mehānisms, ko vada operators un kas noteiktas darbības veic, atdarinot cilvēka roku kustības, spēj rīkoties arī ar ļoti smagiem priekšmetiem
- hidrohinonūrija Hidrohinons urīnā pēc salola, hinīna, rezorcīna, milteņu iekšējas lietošanas
- Inča dambis hidrotehniska būve Rīgā, celta 16. un 17. gs. mijā Daugavas labajā krastā iepretī Zvirgzdusalai, lai aizsargātu no plūdiem Maskavas priekšpilsētu
- Krīdenera dambis hidrotehniska būve Rīgā, kas uzbūvēta 18. gs. 2. pusē Daugavas labajā krastā, lai regulētu Daugavas straumi un pasargātu no plūdiem Maskavas priekšpilsētu, savienoja Daugavas krastu ar Kojusalu, Zvirgzdu salu un Lībiešu salu, kuras laika gaitā saplūdušas ar sauszemi, dambja vietu iezīmē tagadējā iela "Krīdenera dambis"
- lejupejošā programmēšana hierarhiska programmas izstrādāšanas metode, kuru izmantojot programmēšanu sāk ar vispārējiem priekšrakstiem un pakāpeniski tos detalizē, veidojot apakšprogrammu kopu
- Sivaliks Himalaju dienvidu priekškalnu grēdas Indijā un Nepālā (angļu val. "Siwalik"), garums - \~1700 km, platums - 8-50 km, augstākā virsotne - 2591 m
- Dvāraka hindu mitoloģijā - jādavu (Krišnas dzimtas) galvaspilsēta, ko pēc Krišnas pavēles radīja vienā naktī, kad viņš bija nolēmis atstāt Mathuru, iepriekšējo galvaspilsētu; septiņas dienas pēc Krišnas bojāejas šo pilsētu aprija okeāns
- kundalini Hinduisma priekšstatos - dzīvības enerģijas plūsma, kas strāvo ikvienā ķermenī
- vešja Hinduistu tantrismā sieviete, kurai "redzot kulta priekšmetus rodas seksuāla vēlme", tempļu kalpotājas, kas piedalās Šaktī un Šivam veltītajos seksuālajos rituālos; dzimumakta ar viņu tika uzskatīts par iedarbīgu mistisku līdzekli, kas spēj vīrieti tūlīt apskaidrot
- enhondroma Hiperplastiska skrimšļaudu augšana kaula iekšienē; iekšējā hondroma
- preskleroze Hipertonijas stāvoklis, arteriosklerozes priekšstadija
- hipopituitārisms Hipofīzes (priekšdaļas) pazemināta funkcija
- adenohipofīze Hipofīzes (starpsmadzeņu daļas) priekšējā daiva, kuras hormoni ietekmē vielmaiņu, stimulē organisma attīstību un augšanu
- adrenokortikotropīns Hipofīzes priekšējās daivas hormons
- tireotropiskais hormons hipofīzes priekšējās daivas hormons, kas regulē vairogdziedzera darbību, veicina tā hormonu sintēzi; tireotropīns
- prolaktīns Hipofīzes priekšējās daivas hormons; stimulē piena dziedzeru un olnīcu (dzeltenā ķermeņa) aktivitāti
- kortikotropocīts Hipofīzes priekšējās daivas šūna, kas sekretē adrenokortikotropisko hormonu
- intermedīns Hipofīzes vidusdaļas iekšējās sekrēcijas produkts (hormons), kas piedalās zivju un abinieku krāsas maiņas regulēšanā, kā arī vizuālā purpura veidošanā acs tīklenē; konstatēts visās mugurkaulnieku klasēs
- slēptā masa hipotētiska matērija, kas pēc mūsdienu priekšstatiem, veido Visuma masas lielāko daļu
- kalorikums Hipotētiska substance (šķidrums) bez svara (masas) un citām vielas īpašībām, kas izpaužas kā siltums (17.-18. gs. priekštatos); flogistons
- fibrīnglobulīns Hipotētiska viela, kas it kā varēja rasties asins sarecēšanas procesā, pēc 20. gs. sākuma priekšstatiem
- krurotarzs Hipotētisks aizvēsturisks rāpulis, dinozauru priekštecis, kas dzīvojis uz zemeslodes pirms \~250-200 miljoniem gadu
- fibrīnferments Hipotētisks ferments, kas kalpoja asins sarecēšanas parādību skaidrošanai, pēc 20. gs. sākuma priekšstatiem
- preeksistence Hipotēze par cilvēka dvēseles, visas pasaules jeb atsevišķu būtņu, lietu un lielumu iepriekšējo esamību kādā pārjutekliskā pasaulē pirms parādīšanās jutekļiem tveramā veidā
- preformisms Hipotēze, ka katrs organisms jau iepriekš izveidots ļoti sīka dīgļa veidā dzimumšūnā un organisma attīstība ir šā dīgļa palielināšanās izmēros
- LAHB Hisa kūlīša kreisās kājiņas priekšējā zara blokāde (angļu "left anterior hemiblock")
- galvanomagnētiskās parādības Holla efekts, magnetopretestība, ko izraisa lādiņnesēju noliekšanās metālos un pusvadītājos ārēja magnētiskā lauka ietekmē
- kristalli Homogeni, anizotropi ķermeņi, kas labvēlīgos rašanās apstākļos iegūst pareizu, plaknēm ierobežotu, gk. no iekšējās struktūras atkarīgu formu
- putns Hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa klase ("Aves"), dzīvnieks, kam ķermeni klāj spalvas, priekšējās ekstremitātes pārvērstas spārnos un kas parasti spēj lidot, 28 kārtas, \~160 dzimtas, \~9000 sugu, Latvijā konstatēts 18 kārtu, 58 dzimtas, 325 sugas (79 sugas iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā)
- adums Horizontāls apaļkoks masta priekšpusē, kas paredzēts taisno buru piestiprināšanai
- bugsprits Horizontāls vai slīps no buru kuģa priekšgala uz priekšu izvirzīts apaļkoks, pie kura piestiprina klīverus, lai palielinātu kuģa manevrēšanas spēju
- hormonopoēze Hormona produkcija; iekšējā sekrēcija
- kontrgarde Hornverks - cietokšņa priekšnocietinājums
- kontrverks Hornverks - cietokšņa priekšnocietinājums
- interkalārs hromosomas fragments hromosomas iekšējās daļas fragments
- sporotrihoze Hroniska cilvēku un dzīvnieku ādas sēnīšslimība, kurai raksturīga abscesu, čūlu, kārpveida izaugumu veidošanās ādā, zemādā, iekšējos orgānos
- maģistrs Humanitāro priekšmetu skolotājs (viduslaikos)
- pediplēns Humīda klimata apstākļos izveidojusies izlīdzināta, lēzena priekškaļņu virsma
- orenda Huro indiāņu apzīmējums pārdabiskam spēkam, kas var iemājot cilvēkā, dievībā vai priekšmetā un izpaužas kā vara pār dzīvniekiem, augiem un dabas norisēm; melanēziešu un polinēziešu mana
- urartu valoda hurriešu-urartu valodu saimes valoda, pieder pie Priekšāzijas mirušajām valodām; saglabājušies rakstu pieminekļi ķīlu rakstā no 9.-6. gs. p. m. ē.
- ideāls Ideālam atbilstošs; nevainojams, priekšzīmīgs, pilnīgs
- subjektīvais ideālisms ideālisma paveids, kas par visa pamatu uzskata cilvēka individuālo apziņu, viņa sajūtas, priekšstatus un gribu
- nomoģenēze Ideālistiska dzīvās dabas attīstības teorija, pēc kuras evolūcija tiek uzskatīta par procesu, kurā darbojas divējādi cēloņi: iekšēji ("autonomiski") cēloņi, kas ir galvenie, un ārēji ("horonomiski") cēloņi, kas var radīt tikai nenozīmīgas pārmaiņas
- parūsija Idejas klātbūtnes veids priekšmetos Platona ideju mācībā
- romantisms Idejisks un mākslas virziens (Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē), kas centās atrast jaunus sociālus un estētiskus ideālus, vērsās pret racionālismu, priekšplānā izvirzīja cilvēka garīgo dzīvi, individuālos pārdzīvojumus
- puns Ieapaļš veidojums (uz kāda priekšmeta virsmas)
- sadzīt Iebāzt (ko kur iekšā, parasti dziļi)
- pabāzt Iebāzt, arī izbāzt (priekšmetu)
- iespriest Iebāzt, iespiest (kur iekšā)
- iegriezt Iebraukt (kur iekšā)
- ieburāt Iebraukt (kur iekšā) - par buru kuģi, buru laivu
- ienākt Iebraukt (kur iekšā) - par transportlīdzekļiem
- ieripot Iebraukt (kur iekšā) - par transportlīdzekļiem
- ieiet Iebraukt (kur iekšā) - parasti par kuģi; iebraukt (kur iekšā, parasti ar kuģi)
- ieripot Iebraukt (kur iekšā) ar transportlīdzekli
- atamans Iecelts vai ievēlēts priekšnieks kazaku karaspēkā vai ciematos; ievēlēts kazaku kopienas priekšnieks
- ieart Iecirst (kur iekšā) un pavilkt (piemēram, nagus, piešus)
- piešķilt Iedarbināt (iekšdedzes dzinēju)
- spiest Iedarbojoties (parasti pakāpeniski) ar spēku (uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tas) virzās kur iekšā
- izēst Iedarbojoties izbojāt (kādu priekšmetu) - piemēram, par rūsu, kodīgu vielu
- iedancot Iedejot (kur iekšā)
- atdēstīt Iedēstīt atpakaļ iepriekšējā vietā
- kulba Iedobums krāsns priekšā
- kuldeņa iedobums krāsns priekšas sānos degošu ogļu uzglabāšanai pelnos (dūbe)
- iedziļums Iedobums, arī ieliekums priekšmetā
- dobe Iedobums, pasekls padziļinājums (kāda priekšmeta virsmā)
- datuma maiņas līnija iedomāta līnija, kas iet pa 180° ģeogrāfiskā garuma meridiānu ar nelielām novirzēm ap salām un kontinentiem; šķērsojot to austrumu virzienā, nākamajai dienai paliek iepriekšējās dienas datums, bet rietumu virzienā - nākamās dienas datumu izlaiž
- ideāls šķidrums iedomāts absolūti nesaspiežams šķidrums, kura viena slāņa pārvietošanās attiecībā pret citiem nerada iekšējās berzes spēkus; var izmantot aptuvenos reālos aprēķinos šķidruma plūsmai caurulēs, ja viskozitātes spēki ir pietiekami mazi
- aizdot iedot lietošanai (piemēram, naudu, priekšmetus), lai pēc kāda laika saņemtu atpakaļ
- patapināt Iedot lietošanai (piemēram, naudu, priekšmetus), lai pēc kāda laika saņemtu atpakaļ; aizdot
- perosplanhnija Iedzimta iekšējo orgānu kroplība
- porfirisms Iedzimta konstitucionāla anomālija vai hroniski un akūti vielmaiņas traucējumi ar porfirīnu nogulsnēšanos iekšējos orgānos, īpaši kaulos un skrimšļos
- abdominoshīze Iedzimta sprauga vēdera priekšējā sienā
- apostija Iedzimts priekšādas trūkums
- hereditārais familiārais hemorāģiskais nefrīts iedzimtu anomāliju komplekss (autosomāli dominanta pārmantošana): vāja dzirde vai kurlums, iekšējās auss funkciju traucējumi; eritrocitūrija, leikocitūrija, albuminuria, cilindrūrija
- pseidoartrogripoze Iedzimtu, autosomāli recesīvu anomāliju komplekss - iedzimtas ceļu un priekšējā veltņakaula un papēža kaula locītavas fleksijas kontraktūras; retāk novēro elkoņa locītavu kontraktūras; gūžas locītavu adukcijas kontraktūras
- apnaglot Iedzīt (kur) naglas tā, ka to galviņas pārklāj daļu no priekšmeta virsmas; pienaglot (parasti piestiprinot ko visapkārt)
- nodzīt Iedzīt (piemēram, naglas) daudzās (kāda priekšmeta) vietās
- aizdzīt Iedzīt, iesist (kur, līdz kādai vietai, kam priekšā, aiz kā u. tml.)
- pārvietotie iedzīvotāji iedzīvotāji, kuri valsts varas darbību rezultātā ir tikuši izsūtīti no savas iepriekšējās dzīves vietas (retāk - valsts)
- pārceļošana Iedzīvotāju migrācijas veids, valsts iekšējās kolonizācijas galvenais līdzeklis
- entree Ieeja, priekšnams; ieejas maksa; goda mielastos uzkoda; priekšspēle mūzikā
- entre Ieeja, priekšnams; ieejas maksa; pirmais ēdiens; priekšspēle (mūzikā)
- antreja Ieeja, priekšnams; priekštelpa
- ieguldīt Ieglaust (kur iekšā)
- rise Iegriezta svītra (priekšmetā)
- iestigt Iegrimt (zemē), ilgstoši atrodoties (uz tās) - par priekšmetiem
- sagrūst Iegrūst (kur iekšā, parasti rokas, kājas)
- iešudīt Iegrūst iekšā
- papildieguldījums ieguldījums, kas paildina iepriekšējo, jau esošo ieguldījumu
- iebetonēt Ieguldīt un nostiprināt (kur iekšā, piemēram, konstrukciju, stieni), aizlejot ar betona masu
- iecementēt Ieguldīt un nostiprināt (kur iekšā, piemēram, konstrukciju, stieni), aizlejot ar cementa masu
- ieasfaltēt Ieguldīt un nostiprināt (kur iekšā) ar asfaltu
- iekšējā pelvimetrija iegurņa iekšējā lieluma noteikšana, ievadot roku makstī
- laimēt iegūt (ko vēlamu, piemēram, priekšmetu, vietu, pienākumu) izlozē
- ievākt iegūt (ražu, piemēram, nopļaujot labību, noņemot dārzeņus vai augļus) un novietot (parasti kur iekšā) uzglabāšanai
- apaugt ar mantu iegūt daudz priekšmetu, lietu
- mantot iegūt iedzimtības ceļā no priekštečiem
- iznirt iegūt labu sabiedrisko stāvokli (parasti par iepriekš nepazīstamu cilvēku); izvirzīties uzmanības centrā
- noīrēt iegūt lietošanā (uz laiku) pret maksu (piemēram, telpu, priekšmetu)
- pārmantot iegūt no priekštečiem (organisma īpašības)
- iepazīt iegūt priekšstatu (par ko, piemēram, apskatot, izlasot, sākot lietot); uzzināt (ko)
- atskārst iegūt priekšstatu, izprast, apjēgt, arī apjaust, noskārst
- satumst iegūt tumšu krāsas toni (piemēram, par priekšmetiem)
- pārņemt varu iegūt varu, valdošo politisko stāvokli, stājoties iepriekšējās valdības vietā
- noprast Iegūt, parasti aptuvenu, priekšstatu, saprast, parasti aptuveni
- iespert (savu) kāju (arī kājas) ieiet (kur iekšā), arī ierasties (kur)
- ievantēties Ieiet, iekļūt (kur iekšā)
- iesoļot Ieiet, ienākt (kur iekšā), parasti raitā, staltā gaitā
- iemaršēt Ieiet, ienākt marša solī (kur iekšā)
- ievandīt Iejaukt (kādu priekšmetu starp citiem)
- iemuities Iejukt (par priekšmetiem)
- iemīt Iekāpt, iebrist (kur iekšā)
- iekare Iekāre 2 - šaurs zemes gabals, kas iestiepjas (kur iekšā)
- iekars Iekarināts priekšmets, lieta
- starteris Iekārta (kā, parasti iekšdedzes motora) iedarbināšanai
- neitralizators Iekārta toksisko vielu daudzuma samazināšanai iekšdedzes motora atgāzēs
- ruļļu griešanas iekārta iekārta, ar kuru papīrs (vai jebkurš substrāts) tiek pārtīts un/vai sagriezts šaurākos ruļļos, kuri atbilst vēlamajam izmēram, lietošanas virzienam un orientācijai (uz iekšu vai uz āru; uz priekšu vai uz aizmuguri)
- separators Iekārta, ierīce u. tml., piemēram, vielu, priekšmetu atdalīšanai vienu no otra, citu no cita
- bagāžas skeneris iekārta, kas ar rentgenstarojumu pārbauda, vai bagāžā nav ieroči un citi bīstami priekšmeti
- dzinējs iekārta, kas ar spēku virza priekšmetu kur iekšā
- kvantpastiprinātājs Iekārta, kurā elektromagnētiskais starojums, ejot cauri vielai, palielina savu enerģiju, saglabājot iepriekšējo viļņa garumu, izplatīšanās virzienu, polarizāciju
- automobiļa gāzģenerators iekārta, kurā no cietā kurināmā iegūst gāzi iekšdedzes dzinēja darbināšanai un kura uzmontēta uz automobiļa šasijas
- stelles iekārta, mašīna noteikta pinuma, blīvuma un platuma auduma veidošanai no iepriekš sagatavotiem šķēru, un audu pavedieniem; aužamie stāvi
- īpruovāt Iekārtot (izdevīgā darbā), ielikt kādu priekšmetu (piemēram, skrūvi) vietā
- priekšiestatīšana iekārtu parametru sagatavošana jaunam pasūtījumam iepriekšējā pasūtījuma izpildes laikā
- dēzīderātīvs Iekāru izsaukts priekšmets
- iekasīt Iekašņāt (kur iekšā)
- ietapt Iekļūt (kur iekšā)
- ielauzties Iekļūt ar varu (kur iekšā)
- iebrukt Iekļūt ar varu (kur iekšā); ielauzties (1)
- iepakāt Iekraut, salikt (kur iekšā)
- iebrukt Iekrist (kur iekšā, parasti līdz ar ko brūkošu, grūstošu)
- iežauties Iekrist (kur iekšā)
- intro- Iekšā esošs, iekšējs, iekšup
- ieškas Iekšas - dzīvnieku, putnu, zivju iekšējie orgāni
- izplūdes gāzes iekšdedzes dzinēja gāzes; satur indīgas vielas, kā arī sodrējus un svinu
- cilindru tilpums iekšdedzes dzinēja kopīgais cilindru darba apjoms (tilpums), kuru izsaka kubikcentimetros
- iekšdedzes motors iekšdedzes dzinējs, kas siltuma enerģiju pārvērš vārpstas rotācijas enerģijā; pēc darbelementa iekšdedzes motorus iedala virzuļa (kloķvārpstas iekšdedzes motors, brīvvirzuļu iekšdedzes motors) un bezvirzuļa iekšdedzes motoros (rotormotors, gāzturbīnas motors); pēc darbmaisījuma aizdedzināšanas paņēmiena – dzirksteļaizdedzes, kvēlaizdedzes, liesmaizdedzes karburatormotoros un kompresijaizdedzes motoros; pēc taktu skaita, kurā notiek pilns darbības cikls (ieplūde, saspiede, sadedze, izplete un izplūde), – divtaktu un četrtaktu iekšdedzes virzuļmotoros
- benzīna motors iekšdedzes dzinējs, ko darbina ar benzīnu
- divtaktu motors iekšdedzes dzinējs, kurā pilns virzuļa darbības cikls cilindrā noris divos virzuļa gājienos: iesūkšana un kompresija virzulim kustoties augšup, darba takts un izplūde - lejup, piemēram, mopēdos, motorzāģos
- aizdedzes svece iekšdedzes motoros ieskrūvēta aizdedzes ierīce ar 2 elektrodiem, starp kuriem radusies dzirkstele vajadzīgajā brīdī aizdedzina cilindrā saspiesto degmaisījumu
- biodegviela iekšdedzes motoros izmantojama šķidrā vai gāzveida degviela, ko iegūst no biomasas
- gāzturbīnu motors iekšdedzes motors, kurā sadegušās degvielas gāzes griež turbīnratu
- četrtaktu motors iekšdedzes motors, kura virzuļa kustība cilindrā notiek četros posmos (iesūkšana, kompresija, izplešanās, izpūšana) divu kloķvārpstas apgriezienu laikā
- pūtes motors iekšdedzes virzuļmotors, kurā degvielas sadegšanai nepieciešamo gaisa daudzumu pievada ar spiedienu
- iekšējā asiņošana iekšēja asins izplūšana organisma audos vai dobumos
- kanāls iekšējā dobā daļa (priekšmetam, ierīcei); ierīce, priekšmets, kam centrālā, iekšējā daļa ir doba
- Hudzona līcis iekšējā jūra Kanādas ziemeļaustrumu daļā ("Hudson Bay") \~1,2 mlj kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 112 m, lielākais — 257 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 7,9 m
- Centrālā Kordiljera iekšējā kalnu grēda Andos, stiepjas ar pārtraukumiem, Kolumbijā (Uila - 5750 m), Peru ziemeļos (augstums līdz 4471 m), Bolīvijā (5383 m)
- isihija iekšēja lūgšana
- iekšsiena Iekšējā siena (celtnei); sienas iekšējā puse (telpā)
- vēlēšanās iekšējā tieksme pēc kā; tās izpausme
- pagaidu migrācija iekšējā vai starptautiskā migrācija, ja uzturēšanās ilgums noteiktā vietā ir īslaicīgs, ieskaitot atgriešanos iepriekšējā dzīves vietā, tranzīta un sezonas migrāciju
- kodols Iekšējā, centrālā (piemēram, priekšmeta, celtnes) daļa
- entoderma Iekšējais šūnu slānis daudzšūnu organisma dīglim; iekšējā dīgļlapa
- dzirdes plakode iekšējās auss aizmetnis, ektodermas sabiezējums laterāli no rombveida smadzeņu pūslīša
- kaulainais labirints iekšējās auss ejas un dobumi, kuros atrodas plēvainais labirints un kuri pildīti ar perilimfu
- statokinētiskais labirints iekšējās auss priekštelpa un pusloka kanāli
- endokrīnie dziedzeri iekšējās sekrēcijas dziedzeri, kuri savu sekrētu (hormonus) izdala tieši asinīs vai limfā (hipofīze, vairogdziedzeris u. c.)
- inkrētie orgāni iekšējās sekrēcijas orgāni
- virsnieres iekšējās sekrēcijas pāra dziedzeris (mugurkaulniekiem) - neliels, plakans veidojums uz nieres augšējā pola (_glandula suprarenalis_)
- protokols IGP iekšējās vārtejas protokols
- kā uzvilkta atspere iekšēji ļoti saspringti
- valodas sistēma iekšēji organizēts, formas un satura resp. nozīmes ziņā savstarpēji saistītu un nosacītu valodas elementu strukturēts kopums
- inhērents iekšēji piemītošs
- mehāniskais spriegums iekšējie spēki, kas rodas materiālā tā deformēšanās procesā; vienkāršākajā gadījumā, ja deformējošo spēku pieliek perpendikulāri cieta ķermeņa virsmai, mehāniskais spriegums ir spēks, kas darbojas uz ķermeņa virsmas laukuma vienību; vispārīgākos gadījumos ķermenī spriegumi darbojas dažādos virzienos un to raksturošanai izmanto sprieguma tenzoru
- iekšķīgās slimības iekšējo orgānu slimības
- lieces moments iekšējo spēku momentu summa kādā ķermeņa šķēluma redukcijas punktā, ko rada šķēlumā darbojošies spēki (normālie spriegumi), kurus savukārt rada ārējo spēku iedarbība vai temperatūras maiņa
- diskomforts iekšējs nemiers
- sagrauztība iekšējs sabrukums, vainas apziņa
- beznoteces apgabals iekškontinentālās noteces apgabals, ko upju sistēma nesaista ar okeānu un iekšējām jūrām
- ad usum internum iekšķīgai lietošanai
- endoeksoterisks Iekšķīgiārīgs, atkarīgs kā no iekšķīgiem, tā ārīgiem cēloņiem vai apstākļiem
- NKVD Iekšlietu Tautas komisariāts (krievu: "Narodnij komissariat vnutreņņih ģel") - iekšlietu ministrijas sākotnējais nosaukums Padomju Savienībā laikposmā no 1924. līdz 1946. gadam, viena no represīvajām padomju struktūrām
- intus Iekšpus, iekšā
- vidā Iekšpusē, iekšējā uzbūvē, sastāvā
- labs iekšpusei pretējā puse (piemēram, audumam, kažokādai, apģērbam); pretstats: kreisā puse
- pronators Iekšpusgriezējs muskulis, kas apakšdelmu pagriež uz iekšpusi
- iekšiene Iekštelpa; iekštelpu kopums
- intranets Iekštīkls, kāda uzņēmuma iekšējais datortīkls ar ierobežotu piekļuvi no ārpuses
- splanhniks Iekšu nervs, simpatiskās ķēdes jeb robežu staba krūšu daļā divi nervu zari: lielais un mazais iekšu nervs, kas izceļās 6.-11. krūšu ganglijās un aiziet uz saules pinumu
- Kamanu kalni iekšzemes kāpu masīvs Gulbenes novadā, 5 km uz ziemeļrietumiem no Lejasciema, Gaujas pietekas Linupes iztekas apvidū; kāpas un kāpu vaļņi paraboliski nedaudz izliekti austrumu virzienā, relatīvais augstums līdz 15 m; augstākā virsotne 219 m virs jūras līmeņa
- vispārējie pasta pakalpojumi iekšzemes vai starptautiskie pasta paku (līdz 10 kilogramiem) sūtījumi, to skaitā apdrošināti sūtījumi, kas atbilst Pasta noteikumos reglamentētajām minimālajām prasībām attiecībā uz savākšanu, šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi
- vispārējie pasta pakalpojumi iekšzemes vai starptautiskie vēstuļu korespondences (pastkartes, vēstules, bandroles, sīkpakas) sūtījumi, to skaitā ierakstīti vai apdrošināti sūtījumi
- iemuities Iekulties; ar grūtībām nokļūt kaut kur iekšā
- ieklupt Ieķerties ar roku (kur iekšā); strauji ievirzīt, piemēram, roku (kur iekšā)
- ieķept Ieķerties, sablīvēties (kur iekšā) - par ko mīkstu, lipīgu
- Krīdenera dambis iela Rīgā, Maskavas priekšpilsētas apkaimē
- iekvēpēt Ielaist dūmus (kur iekšā)
- iesprukt Ielavīties (kur iekšā)
- infleksija Ieliekšana, ieliekums
- iekārties Ieliekties (kur iekšā)
- ielīkt Ieliekties (kur iekšā)
- introfleksija Ieliekums uz iekšu
- salipt Ielipt (par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.)
- apvillāt Ielocīt viscaur uz iekšu (patronas čaulītes atvērtā gala malas)
- klēpis Ieloks (kā nešanai), kuru veido, piemēram, uz augšu pacelts priekšauts un ķermeņa vidusdaļa
- nomērkt Iemērkt veselu rindu priekšmetu
- ielaist Iemest, iešaut (kur iekšā)
- iemiekšēt Iemiekšķēt
- entrez Ienāciet! (iekšā!)
- papildienākumi Ienākumi, ko iegūst papildus iepriekš paredzētajiem ienākumiem
- ievazāt Ienest līdz ar ko citu (kur iekšā ko nevajadzīgu)
- demovideokasete Iepazīšanās videokasete, kas nav domāta tirgum, bet priekšstata izveidei, reklāmai
- ieķepināt Iepildīt, ieziest (kur iekšā ko mīkstu, lipīgu)
- ieķepēt Iepildīt, ieziest (kur iekšā ko mīkstu, lipīgu); ieķepināt
- Silēzijas zemiene ieplaka Polijas dienvidrietumos ("Nizina Šlaska"), starp Sudetu priekškalnēm dienvidrietumos, Tšebņicas grēdu ziemeļos, Odras vidusteces baseinā lejpus Vroclavas, augstums — \~80-100 m, perifērijā līdz 200 m
- iespiesties Ieplūst (kur iekšā pa spraugu, šauru vietu u. tml.)
- ielidot Ieplūst (kur iekšā) - par gaisa strāvu
- ieviļņot Ieplūst (kur iekšā) - par gaisu smaržu u. tml.; izplatīties (kur iekšā) - par skaņu
- ienākt Ieplūst (kur iekšā) - piemēram, par gaisu; izplatīties (kur iekšā) - par gaismu, skaņu
- smelties Ieplūstot (priekšmetā), pildīt (to), parasti nevēlami (par ko šķidru)
- iepriekšā Iepriekš
- iepriekšis Iepriekš
- iepriekšu Iepriekš
- laiku Iepriekš
- senāk Iepriekš
- krāsu biti iepriekš fiksēta skaita biti, kas tiek piekārtoti katram pikselim, lai noteiktu tā displeja ekrānā attēlojamo ktāsu, piemēram, divi krāsu biti nepieciešami, lai attēlotu 4 krāsa, 8 krāsu biti - lai attēlotu 256 krāsas
- paredzēt Iepriekš iecerēt, ieplānot (rīcību, pasākumu u. tml.)
- tālākizglītība Iepriekš iegūtās izglītības turpināšana un profesionālās meistarības pilnveidošana atbilstoši konkrētās profesijas prasībām
- fasēt Iepriekš iesaiņot (preci) noteiktā daudzumā
- plāns Iepriekš izstrādāta (kādas norises, pasākuma) nākamā gaita, secība; attiecīgais teksts, dokuments
- parti pris iepriekš izveidojies viedoklis, aizspriedums
- izmēru ķēdes kompensējošais loceklis iepriekš izvēlēts izmēru ķēdes loceklis, ar kura izmaiņu panāk vajadzīgo slēdzošā locekļa precizitāti
- slaidrāde Iepriekš izvēlētu diagrammu un grafiku izspīdināšana displeja ekrānā noteiktā kārtībā
- slīdrāde Iepriekš izvēlētu diagrammu un grafiku izspīdināšana displeja ekrānā noteiktā kārtībā
- augstākminētais Iepriekš minētais
- antecedents Iepriekš minētais vārds, uz ko attiecas vietniekvārds
- jauna seja Iepriekš neredzēts dalībnieks kādā norisē, jaunpienācējs
- ekstemporāls Iepriekš nesagatavota runa, rakstu darbs, dzejolis u. c.
- aizņemt Iepriekš nodrošināt (savai lietošanai)
- paredzēt Iepriekš nojaust, arī noteikt (ko gaidāmu)
- predestinēt Iepriekš nolemt, noteikt
- aizrunāt Iepriekš norunāt, lai atstāj, uzglabā, rezervē (ko)
- šifrs Iepriekš norunāta burtu, ciparu, vārdu u. tml. lietošanas sistēma slepenai informācijas fiksēšanai, pārraidei
- randiņš Iepriekš norunāta, parasti intīma, satikšanās
- nolikt Iepriekš noteikt (darbības, norises) realizēšanu (parasti kādā laikā, vietā)
- nolikt Iepriekš noteikt (laiku, vietu) darbības, norises realizēšanai
- predisponēt Iepriekš noteikt, nolemt; iepriekš padarīt uzņēmīgu (pret kādu slimību)
- satikšanās Iepriekš noteikta kuģu vai kuģu vienību sastapšanās noteiktā jūras (okeāna) rajonā noteiktā laikā, norādot pienākšanas kursus un savstarpējas atpazīšanas pasākumus
- anterogrāds Iepriekš noticis
- aizstrāzdāt Iepriekš padarīt
- prēnumerēt Iepriekš par kaut ko samaksāt; abonēt
- aprēķināt Iepriekš pārdomāt, apsvērt
- politika Iepriekš pārdomāta, apsvērta, arī attapīga izturēšanās, rīcība, arī paņēmienu kopums kāda (parasti savtīga) mērķa sasniegšanai
- maršruts Iepriekš paredzēts, noteikts ceļš, pa kuru virzās
- reflācija iepriekš pazeminājušos cenu atjaunošanās, pieaugums
- prezumēt Iepriekš pieņemt uz varbūtības pamata
- aizspriedums Iepriekš pieņemts (bieži aplams) negatīvs spriedums, vērtējums
- fotosesija Iepriekš plānots pasākums, kurā fotogrāfs uzņem attēlu sēriju ar cilvēkiem vai dzīvniekiem
- plānot Iepriekš sadalīt (laiku) pa posmiem (kā veikšanai); iepriekš noteikt (kā) izpildes laiku
- uguns aizsprosts iepriekš sagatavota uguns noteiktā apvidus joslā
- komplekss tūrisma pakalpojums iepriekš sagatavots vismaz divu tūrisma pakalpojumu apvienojums, kurš pārdots vai piedāvāts par kopīgu cenu un attiecas uz laika posmu, kas garāks par divdesmit četrām stundām, vai kurš ietver izmitināšanu
- izgriezumkopa Iepriekš sagatavotu grafisku attēlu kopa, kas glabājas datnē un ko izmanto teksta apstrādē un datorizdevniecībā
- klipkopa Iepriekš sagatavotu grafisku attēlu kopa, kas glabājas datnē un ko izmanto teksta apstrādē un datorizdevniecībā; no šīs kopas izvēlas atsevišķus objektus un iesprauž veidojamajos dokumentos
- frankēt Iepriekš samaksāt par pasta sūtījumu, bagāžas pārvešanu un piegādi
- randevu Iepriekš saskaņota kuģu satikšanās vieta jūrā
- rēķināt Iepriekš spriest, domāt (par ko), apsvērt, arī paredzēt (ko)
- godības aizdzert iepriekš svinēt
- koksnes termodinamiskā modificēšana iepriekš uzsildītas, iztvaicētas, sausas vai pildītas koksnes modificēšana, to blīvinot ar sekojošu augsttemperatūras žāvēšanu un termisko apstrādi
- betona injicēšana iepriekš uzspriegto (saspriegto) dzelzsbetona konstrukciju kanālu aizpildīšana ar smalkgraudainu betona vai cementa javu
- injicēšana Iepriekš uzsprigto (saspriegto) dzelzsbetona konstrukciju kanālu aizpildīšana ar smalkgraudainu betona vai cementa javu
- brīdināt Iepriekš ziņot (par ko draudošu, nepatīkamu); norādīt uz iespējamu nelaimi, nepatikšanām u. tml.; darīt piesardzīgu, uzmanīgu, atturēt (no kā)
- priekšzināšanas Iepriekš, agrāk apgūtas zināšanas, kas turpmāk ļauj pilnīgāk (ko) uztvert, izprast, veikt
- pirmāk Iepriekš, arī agrāk
- agrāk Iepriekš; senāk
- prolepsija Iepriekšēja attīstība
- atslēgšana Iepriekšējā darba veikšanai nepieciešamo resursu atbrīvošana un to nodošana vispārējai lietošanai
- viņdien Iepriekšējā dienā; arī todien
- truks Iepriekšējā gada siena atliekas šķūnī
- anonss Iepriekšēja informācija par gaidāmiem koncertiem, izrādēm, izsolēm, izstādēm u. tml.
- prenumerācija Iepriekšēja izmaksa, iepriekšēja samaksa
- priekšizmeklēšana Iepriekšēja izmeklēšana
- zaudēšana iepriekšējā izskata, kvalitātes nesaglabāšana
- viņulaik Iepriekšējā laikposmā
- nezkad Iepriekšējā laikposmā; arī senāk
- vakar Iepriekšējā laikposmā; samērā nesenā pagātnē
- viennakts Iepriekšējā nakts
- priekšnojauta Iepriekšēja nojauta; neskaidrs, intuīcijā pamatots emocionāls stāvoklis, kas saistīts ar kāda nākotnes notikuma gaidām
- predestinācija Iepriekšēja nolemtība
- a conto iepriekšēja norēķināšanās pēc piegādātāja rēķina
- pečki-lavočki Iepriekšēja noruna (izdarīt noziegumu, bēgt u. tml.)
- aizmaksa Iepriekšēja papildu samaksa, ko vēlāk var saņemt atpakaļ; ķīlas nauda
- priekšpārbaude Iepriekšēja pārbaude
- prēdikācija Iepriekšējā pasludināšana
- propaideutika Iepriekšēja sagatavošana, priekšmācība
- avanss Iepriekšēja samaksa (par darāmo darbu, par vēl nesaņemto preci u. tml.)
- ieruna Iepriekšēja saruna par iespējamo bildinājumu gadījumā, kad vīrietis bez nekustama īpašuma vēlas kļūt par iegātni
- zadki Iepriekšējā sodāmība
- zadoks Iepriekšējā sodāmība
- parafēšana Iepriekšēja starptautiska līguma apstiprināšana ar pilnvarotu dalībvalstu pārstāvju iniciāļiem
- Tempo come prima iepriekšējā tempā
- a tempo iepriekšējā tempā (pēc notikušas tempa maiņas)
- viņvakar Iepriekšējā vakarā; arī tovakar
- vārda robeža iepriekšējā vārda beigas un nākamā vārda sākums (tekstā)
- derības Iepriekšēja vienošanās par laulībām
- atpakaļ Iepriekšējā vietā, stāvoklī
- brīdināšana iepriekšēja ziņošana par ko draudošu, nepatīkamu, norādīšana uz iespējamu nelaimi, nepatikšanām u. tml.
- vakarnakts Iepriekšējā, pagājusī nakts
- vakarnakt Iepriekšējā, pagājušajā naktī
- precedente Iepriekšējais
- vakardiena Iepriekšējais laikposms; samērā nesena pagātne
- PMP Iepriekšējais menstruālais cikls (angļu "previous menstrual period")
- priekšrunātājs Iepriekšējais runātājs
- pērnājais Iepriekšējais, pagājušais (par laiku, laika posmu)
- antecedents Iepriekšējais, priekšgājējs; iepriekšējie apstākli, cēlonis
- pirmējais Iepriekšējais; sākotnējais
- agrākais Iepriekšējais; tāds, kāds bijis, pastāvējis pirms kāda laikposma
- ciršana Iepriekšējās apstrādes operācija, kurā materiālu sadala daļās vai nogriež liekā materiāla kārtu
- zaudēšana iepriekšējās attieksmes (pret sevi) neizraisīšana
- prolegomena Iepriekšējas piezīmes, kāda raksta ievads vai priekšvārds; prolegomenas
- preliminārijas Iepriekšējas sarunas, vienošanās pirms līguma noslēgšanas; pagaidu lēmumi
- deklasēšanās Iepriekšējās sociālās piederības un eksistences nosacījumu zaudēšana, neiegūstot jaunus stabilas eksistences avotus
- pagamentācija Iepriekšējas tīrīšanas paņēmiens sudraba un vara sakausējumiem, kas satur arī zeltu: piekausē klāt sēru un pūš cauri gaisu, tad lielākā daļa vara saistās ar sēru, un sakausējumā tā paliek samērā maz
- atjaunošana Iepriekšējās vērtības atgūšana (piemēram, par celtni, stāvokli sabiedrībā, fizioloģisku stāvokli)
- abrogācija Iepriekšējās vienošanās atcelšana
- zilbes robeža iepriekšējās zilbes beigas un nākamās zilbes sākums (vārdā)
- vakarrīt Iepriekšējās, pagājušās dienas rītā
- vakarrīts Iepriekšējās, pagājušās dienas rīts
- vakarvakar Iepriekšējās, pagājušās dienas vakarā
- vakarvakars Iepriekšējās, pagājušās dienas vakars
- prevencija Iepriekšēji izsargāšanās pasākumi
- literārais mantojums Iepriekšējo paaudžu rakstnieku daiļdarbu kopums
- izpārdošana Iepriekšējo sezonu preču pārdošana par pazeminātām cenām noteiktā laika posmā; preču, mantu pārdošana, likvidējot, piemēram, tirdzniecības uzņēmumu, saimniecību
- marginalizācija iepriekšējo sociālo saišu zaudēšana un jaunās sociālās vides kultūras un ētisko vērtību nepilnīga apgūšana
- rehabilitācija Iepriekšējo tiesību, arī iepriekšējā godājamā sociālā stāvokļa atjaunošana (parasti ar juridisku aktu)
- negatīva pārnese iepriekšējo zināšanu negatīvā ietekme uz jauno zināšanu apguvi
- kultūras mantojums iepriekšējos vēstures laikposmos radītās kultūras vērtības
- makets Iepriekšējs (iespieddarba) paraugs, kurā redzams (tā) teksta un ilustrāciju izkārtojums
- prenotācija Iepriekšējs atgādinājums, kad bankrots tuvu
- prējūdicijs Iepriekšējs nolēmums
- antecedencija Iepriekšējs notikums, gadījums
- tentamens Iepriekšējs pārbaudījums pirms īstā pārbaudījuma (eksāmena)
- aprēķins Iepriekšējs pieņēmums, apsvērums
- rēķins Iepriekšējs spriedums, apsvērums, nolūks (par ko)
- projekts iepriekšējs, aptuvens teksts (piemēram, dokumentam, rezolūcijai)
- pirmāks Iepriekšējs, arī agrāks
- priekšziņa iepriekšējs, provizorisks ziņojums vai vienošanās
- provizorisks Iepriekšējs, vēl galīgi neprecizēts
- preliminārs Iepriekšējs; tāds, kas attiecas uz ievadu, priekšdarbiem u. tml.
- priekšnoteikums iepriekšēju atziņu, parādību u. tml. kopums, kurš ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci
- priekšnosacījums iepriekšēju atziņu, parādību u. tml. kopums, kurš ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci; priekšnoteikums
- sistēmas inicializācija iepriekšēju darbību komplekss, kuru jāveic pirms operētājsistēmas vai kādas citas sarežģītas programmas palaišanas, piemēram, dažādu skaitītāju, adrešu un indikatoru iestādīšana sākuma stāvoklī, kā arī citi sagatavošanas darbi
- aizjauda Iepriekšparedzēšana, nojauta
- iekrēst Iepurināt (kur iekšā)
- iedvašot Iepūst (kur iekšā dvašu, elpu)
- iedzīt Ieraidīt (kur iekšā futbola bumbu, hokeja ripu u. tml.)
- modificētā frekvences modulācija ierakstes tehnoloģija, kas izmanto frekvences modulāciju, pozicionējot katru magnētiskajā diskā vai lentē ierakstāmo bitu atbilstoši iepriekš ierakstītajiem, tādējādi radot iespēju divkāršot pieraksta blīvumu
- atvērt kontu ierakstīt iepriekšējā gada konta slēguma atlikumu (saldo) jauna gada kontā
- uzskaitīt Ierakstīt, fiksēt sarakstā, rādītājā u. tml. (piemēram, personas, priekšmetus); reģistrēt (1)
- reģistrēt Ierakstīt, fiksēt sarakstā, rādītājā u. tml. (piemēram, personvārdus, priekšmetu, parādību nosaukumus); būt tādam, kurā ir (kas) ierakstīts, fiksēts (par sarakstu, rādītāju u. tml.)
- ristorno Ieraksts grāmatvedības grāmatā; ar to izlabo iepriekšējo nepareizo ierakstu
- ievilkties Ierausties, ierāpties (kur iekšā)
- ielīst Ierauties (kur iekšā)
- bagāžnieks ierīce (parasti velosipēdam) nelielu priekšmetu pārvadāšanai
- slūpe ierīce akmeņu un zemes (arī siena) vešanai; liela liekšķere; koka vai cita materiāla paliktnis, pa kuru slīdinot pārvieto smagus priekšmetus
- greifers ierīce apstrādājamā priekšmeta satveršanai, satvērējs
- ezofagogastroskops ierīce barības vada un kuņģa iekšējās virsmas apskatei
- kalipers ierīce biezuma, iekšējā un ārējā diametra mērīšanai, atgādina pinceti vai izliektu pinceti
- aparele ierīce desantkuģa priekšgalā personālsastāva un kaujas tehnikas izsēdināšanai (uzņemšanai) krastā
- ekonomaizers ierīce iekšdedzes dzinēja karburatorā degmaisījuma bagātināšanai, lai palielinātu dzinēja ekonomiskumu
- lenktuve ierīce koka riteņu un zirga loku liekšanai
- šļūce ierīce kokmateriālu priekšgalu ievietošanai, tos treilējot
- akribometrs ierīce ļoti sīku priekšmetu mērīšanai
- kvēlkrāsns ierīce materiālu vai priekšmetu vienmērīgai sakarsēšanai līdz sarkankvēlei un to uzglabāšanai šai karstumā
- kuvēze ierīce priekšlaikus dzimuša bērna novietošanai
- liektuve ierīce ratu riteņu un kamanu vai ragavu slieču izliekšanai; koka, parasti ozolkoka bluķis ar stīpu u. tml. priekšmetu liekšanai
- refleksometrs ierīce refleksa sliekšņa noteikšanai
- korobats ierīce reljefa un celtnes virsmas slīpuma noteikšanai, ko izmantoja akvaduktu būvē, līmeņrāža priekštecis, 6 m gara, solam līdzīga konstrukcija ar rievu ūdens ieliešanai virspusē un svērteņiem pie galu balstiem, lai precizētu vertikāli
- bortu izpletējs ierīce riepas bortu izplešanai diagnoscēšanas un remonta vajadzībām, kas dod iespēju vizuāli novērtēt riepas iekšpuses stāvokli, atklāt iespējamos bojājumus un vajadzības gadījumā arī tos novērst
- mālis ierīce riteņu aploču izgatavošanai (liekšanai)
- narvis ierīce riteņu loka saliekšanai
- katapulta ierīce smagu priekšmetu (piemēram, baļķu, akmeņu) mešanai (ielenktu cietokšņu, nocietinātu pilsētu apšaudei)
- gīna ierīce smagu priekšmetu pacelšanai un novietošanai uz kravas bomjiem vai celtņiem
- kabins ierīce zirga loka saliekšanai
- radiators ierīce, ar ko iekšdedzes motoros atdzesē sakarsušo šķidrumu
- protraktors ierīce, ar kuru jūras kartē atzīmē kuģa atrašanās vietu, ko nosaka, mērot leņķus starp trim no kuģa redzamiem priekšmetiem
- šina ierīce, arī priekšmets (piemēram, koka, kartona gabals), ko izmanto, lai nodrošinātu ķermeņa daļas, parasti locekļu, nekustīgumu
- ielietnis ierīce, caur ko ielej (kur iekšā)
- deglis ierīce, degaukla u. tml., kuru izmanto sprādziena izraisīšanai vai (kā) aizdedzināšanai; degošs priekšmets, kuru izmanto (kā) aizdedzināšanai
- ievads ierīce, iekārta, kas (ko) ievada, ievirza (kur iekšā)
- metālmeklētājs ierīce, kas (zemē, ūdenī vai kādā citā vidē) uzrāda metāla priekšmetu, kā arī strāvu vadošus elementus
- dentifons ierīce, kas dod iespēju akustiskus kairinājumus novadīt pa zobiem un kauliem uz iekšējo ausi (dzirdes uzlabošanai)
- masažieris ierīce, kas masē; priekšmets, ar ko var masēt vai masēties
- aizmugures plate ierīce, kas nodrošina datu apmaiņu starp datora blokiem un tā perifērijas ierīcēm, tā satur daudzkontaktu spraudņu ligzdas, kas pievienotas pie datora iekšējām ķēdēm vai kopnēm; perifērijas ierīces pieslēdz pie ligzdām, izmantojot saskarnes plates
- defrosters ierīce, kas pasargā automobiļa priekšējo stiklu no apledošanas
- automātiskais telefonatbildētājs ierīce, kas pievienota telefonam un reaģējot uz ienākošo zvanu, atskaņo iepriekš ierakstītu paziņojumu
- signāls ierīce, kas rada šādu fizikālu lielumu vai fizikālu lielumu kopumu; arī priekšmets, ko izmanto informācijas sniegšanai
- kontrolierīce ierīce, kas reģistrē starptautiskajos un iekšzemes pārvadājumos iesaistītā autotransportlīdzekļka vadītāja darba un atpūtas laiku, kā arī braukšanas attālumu un ātrumu
- gabarīta vārti ierīce, kas sastāv no rāmja, iekšpusē atbilstoši iekraušanas gabarīta kontūrai uz šarnīriem nostiprinātas plāksnītes atklātā ritošā sastāvā iekrautas kravas gabarīta pārbaudei
- atvadītājs ierīce, ko lieto jūras mīnu karā; kad šādu ierīci ņem tauvā, tā nolaižas iepriekš noteiktā dziļumā bez sāniskām novirzēm
- putekšņu uztvērējs ierīce, ko piekar stropa skrejai priekšā, lai savāktu putekšņus
- aizturētājs ierīce, priekšmets, viela u. tml, kas aiztur (ko)
- spīles ierīce, rīks, kurā, parasti divi, elementi spiež uz priekšmetu, noturot to apstrādes laikā vajadzīgajā stāvoklī; rīks (kā) saspiešanai un saturēšanai
- parikte Ierīce; priekšmets
- zona Ierīces, priekšmeta, vielas, materiāla u. tml. daļa, kam ir kādas raksturīgas atšķirības funkcijās, notiekošajos procesos u. tml.
- gremdētava Ierīču sistēma cilvēku vai priekšmetu pacelšanai uz skatuves vai nolaišanai zem tās pa lūkām skatuves grīdā; telpa zem skatuves, kur uzstādītas šādas ierīces
- iemunsturēt Ierīkot (ko kur iekšā, parasti ar pūlēm)
- pečurka ierīte, niša krāsns ārpusē sērkociņu u. c. sīku priekšmetu novietošanai vai žāvēšanai
- pečurkeņa ierīte, niša krāsns ārpusē sērkociņu u. c. sīku priekšmetu novietošanai vai žāvēšanai
- limited Ierobežota atbildība, parasti saīsinātā veidā "Ltd." vai "Ld." pievienots angļu valodā uzņēmuma nosaukuma priekšā
- lidojumu ierobežojumu zona ierobežota gaisa telpa virs valsts sauszemes teritorijas un tās iekšējiem vai teritoriālajiem Baltijas jūras ūdeņiem, kurā gaisa kuģu lidojumi ir veicami saskaņā ar speciāliem noteikumiem
- aprite ieroču, to sastāvdaļu vai palīgierīču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu vai pirotehnisko izstrādājumu ražošana vai izgatavošana, komplektēšana vai remonts, iegādāšanās vai realizēšana. kolekcionēšana, eksports, imports un tranzīts; apbalvošana ar ieročiem; minēto priekšmetu mantošana, uzskaite, eksponēšana izstādēs vai demonstrēšana, izmatošana, pielietošana; ieroča izmantošana treniņšaušanā; glabāšana, nēsāšana, pārvadāšana, pārsūtīšana, izņemšana, atsavināšana, iznīcināšana, ievešana Latvijas Republikā vai izvešana no tās
- elektrizēt Ierosināt elektriskos lādiņus (piemēram, kādā priekšmetā, ķermenī, vielā)
- aprotīt Ierotīt, ielocīt, ieliekt uz iekšu
- pirmnieks Iesācējs, priekšgājējs
- sasaiņot Iesaiņot (vairākus, daudzus priekšmetus)
- sainis Iesaiņots priekšmets, arī sakārtotu priekšmetu kopums; kopā sasietu priekšmetu kopums
- iečirkstēties iesākt čirkstēt un tūlīt pārstāt (piemēram, par priekšmetiem)
- iedrebēties iesākt drebēt (par priekšmetiem); īsu brīdi drebēt
- iekustēties iesākt kustēties (par priekšmetiem); iesākt kustēties un tūlīt pārstāt
- iesaukt iesākt saukt, saukāt (priekšmetu, parādību u. tml.) kādā vārdā, vārdu savienojumā; dot nosaukumu
- iesīkties iesākt sīkt (par priekšmetiem, ierīcēm); īsu brīdi sīkt
- iekrist iesākt spēcīgi pūst (kur iekšā) - par vēju
- uzliesmot iesākt spīdēt, atstarojot gaismu (par priekšmetiem, vielām); īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīdēt, atstarojot gaismu
- aizsvilt iesākt svilt; pēkšņi aizdegties (par viegli degošiem priekšmetiem)
- aizsvilties iesākt svilt; pēkšņi aizdegties (par viegli degošiem priekšmetiem)
- ietupināt Iesēdināt (parasti neērtā vietā); ievietot, novietot tupus (kur iekšā)
- iesējuma vāka papītes iesējuma vāka daļas, kas no priekšpuses un aizmugures nosedz grāmatas bloku
- ietupties Iesēsties (parasti neērtā vietā); ievietoties, novietoties tupus (kur iekšā)
- allons Iesim! Uz priekšu!
- sasist Iesist (kur iekšā ko) lielākā daudzumā; iesist (kur iekšā kā lielāku daudzumu)
- ieklapēt Iesist, iedauzīt (kur iekšā)
- iesist Iesisties (1) - parasti par priekšmetiem
- iežvakstēties Ieskanēties (par padobju troksni, arī priekšmetu, parādību, kas rada šādu troksni)
- iežmurkšēties Ieskanēties (par padobju, rūcošu troksni; arī par priekšmetu, parādību, dzīvu būtni, kas rada šādu troksni)
- iespiesties Ieskatīties (kur iekšā) - par acīm, skatienu
- iebizot Ieskriet (kur iekšā) - par cilvēku
- ieļipot Ieskriet (kur iekšā) - parasti par zaķi; ieļinkāt
- ieļinkāt Ieskriet (kur iekšā) - parasti par zaķi; ieļipot; iecilpot
- iediebt Ieskriet, parasti ātri (kur iekšā)
- ieslodzīties Ieslēdzoties, aizbarikadējoties u. tml. panākt, ka neviens netiek iekšā, klāt
- iestatīt Iesliet, ievietot, parasti stāvus (kur iekšā)
- iemočkāt Iespaidīt, ievietot (kur iekšā, parasti nekārtīgi)
- konkurence Iespēja (piemēram, priekšmetam, ierīcei, vielai) pārspēt kvalitātē (citu priekšmetu, ierīci, vielu)
- sasniedzamība iespēja pārvietošanās rezultātā nokļūt (noteiktā vietā, pie noteikta priekšmeta u. tml.)
- atprasījums Iespēja saņemt atpakaļ nodotu naudu vai priekšmetu
- iespiesties Iespīdēt (kur iekšā pa spraugu, šauru vieta u. tml.) - par gaismu, arī par gaismas avotu
- garā iespiedkrāsa iespiedkrāsa ar augstām kohēzijas (iekšējās sasaistīšanās) spējām
- īsā iespiedkrāsa iespiedkrāsa ar mazām kohēzijas (iekšējās sasaistīšanās) spējām, kas pārāk ātri tiek sarauta drukas laikā
- fotohroma iespiedkrāsa iespiedkrāsa, kas maina krāstoni UV gaismā; kad UV gaismas avota iedarbība beidzas, krāsas maiņa kādu laiku saglabājas, pēc tam atjaunojas iepriekšējais krāstonis
- greifera mala iespiedloksnes priekšējā mala (apm. 10 mm), kas atrodas ārpus apdrukājamā laukuma un paredzēta loksnes paņemšanai ar satvērējiem un tālākai virzīšanai caur iespiedmašīnu drukas procesa laikā
- iemiegt Iespiest (kur iekšā), piespiežot (pie kā)
- iestampāt Iespiest, iestumt (kur iekšā)
- ieurbties Iespiesties (kur iekšā) - par dzīvnieku dzeloņiem, taustekļiem u. tml.
- iegriezties Iespiesties (kur iekšā) - parasti par ko asu, šķautņainu
- iegrauzties Iespiesties (kur iekšā) - piemēram, par ciešu apsēju, par ko asu
- iesūkties Iespiesties (kur iekšā) - piemēram, par gāzēm, smaržām
- iespriesties Iespiesties (piemēram, iestāties, iesēsties kur iekšā)
- iežņaugties Iespiesties, iegriezties (kur iekšā) - par cieši savilktu auklu, jostu u. tml.
- birojviesošana Iestādes telpas izmantošana līdzīgi viesnīcas istabai, iepriekš rezervējot telpas telesakaru režīmā
- aizstādīt Iestādīt (aiz kā, kam priekšā, līdz kādai vietai)
- pāriet Iestāties citā darbavietā, parasti iepriekšējam līdzīgā darbā, amatā
- iekšējās drošības dienests iestāžu, komersantu vai organizāciju struktūrvienība, kas nodrošina to apsardzi un iekšējo drošību
- ielikt Iestiprināt (kur iekšā)
- ierežģināt Iestiprināt (kur ko iekšā), veidojot režģi
- ierežģīt Iestiprināt (kur ko iekšā), veidojot režģi
- iegripēt Iestiprināt (pakava priekšdaļā) dubultradzi - gripu
- iekniedēt Iestiprināt ar kniedēm (kur iekšā)
- ieveidot Iestrādāt (priekšmetā, materiālā)
- izpildījums iestudējuma, dejas, skaņdarba, u.tml. literāra vai mākslas darba vai folkloras sacerējuma priekšnesuma sniegums
- procesus Iešana uz priekšu, augšana; sekmes
- ietriekt Iešaut (kur iekšā lodi, šāviņu)
- šķērdene iešķēlums krekla priekšdaļā
- iebringāt Iešūpoties iekšā, iekārtoties, iestreipuļot
- dēgā Iet labumā, būt priekšrocībai, labumam
- lūvēt līdz iešanai pār štagu iet pie vēja, līdz peldlīdzekļa priekšgals nonāk tieši pret vēju
- rene Ietaise apstrādājamo priekšmetu pārvietošanai un uzkrāšanai orientētā stāvoklī
- statnis Ietaise, veidojums u. tml. (priekšmetu) noturēšanai, arī glabāšanai noteiktā, parasti vertikālā, stāvoklī
- proponents Ieteicējs, ierosinātājs, priekšlikuma iesniedzējs
- proponētājs Ieteicējs, ierosinātājs, priekšlikuma iesniedzējs
- piedāvājums Ieteikums, priekšlikums
- ietiece Ietiekšanās, iekļūšana (kādā citā sfērā, jomā - parasti saistībā ar mākslu)
- ieiet Ietilpt, arī ievietoties (kur iekšā) - par noteiktu daudzumu
- iekūņoties Ietīties, ievīstīties (kur iekšā) - par cilvēku
- venkucis ietīts iegarens priekšmets, piemēram, bērns, kas ietīts drēbēs
- aploce Ietvars, apmale (parasti ovālas vai apaļas formas priekšmetiem)
- garīgās vajadzības ietver cilvēka nepieciešamību izjust vienotību ar pasauli un cilvēkiem, vajadzību pēc dzīves mērķa un jēgas, vajadzību pēc piederības, iekšēja miera un mīlestības, kā arī ietver attiecības ar Dievu, dievišķo vai transcendenci
- iežmaugt Ietverot no visām pusēm, cieši iekļaut, iespiest (kur iekšā priekšmetu)
- iežmiegt Ietverot no visām pusēm, cieši iekļaut, iespiest (kur iekšā priekšmetu)
- iežņaugt Ietverot no visām pusēm, cieši iekļaut, iespiest (kur iekšā priekšmetu)
- ieslēgt Ietvert, iekļaut (kur iekšā, parasti iežos, minerālos)
- iecirsties Ieurbties (kur iekšā) - par lodēm, šāviņiem
- un Ievada patstāvīgu teikumu, norādot uz saistību ar iepriekšējo kontekstu
- iespirināt Ievadīt spiras (kur iekšā, par aitu)
- prelūdija ievads, priekšspēle, sākums
- ievediens Ievads, priekšvārds
- antidempinga nodeva ievedmuitas nodevas veids, kas nodrošina valsts iekšējā tirgus aizsardzību pret preču ievešanu par dempinga cenām
- deformēt Ievērojami pārveidoti attēlot mākslas darbā (priekšmetu, parādību)
- deformācija Ievērojami pārveidots (priekšmeta, parādības) attēlojums mākslas darbā
- ievazāt Ievest līdz ar sevi (kur iekšā ko nevēlamu) - parasti par transportlīdzekļiem
- sadzīt Ievest, iedabūt (ko kur iekšā)
- iedzīt Ievest, iedabūt (kur iekšā ko lielā daudzumā)
- pieņemt Ieviest, iedibināt (parasti pēc iepriekšējas savstarpējas vienošanās)
- iesegt Ievietot (kur iekšā kādu materiālu), lai veidotu segumu
- ieklāt Ievietot (kur iekšā kādu materiālu), lai veidotu segumu; ieveidot segumu (kur)
- ietilpināt Ievietot (kur iekšā priekšmetus)
- ievākt Ievietot (kur iekšā, piemēram, kādā telpā priekšmetu)
- ierūmēt Ievietot (kur iekšā)
- iestiprināt Ievietot (kur iekšā) un nostiprināt
- ieguldīt ievietot kādu guļus (kaut kur iekšā)
- ieslāņot Ievietot kārtām, slāņiem (kur iekšā)
- ieguldīt ievietot priekšmetu (parasti horizontāli kaut kur iekšā)
- iepaunāt Ievietot, ielikt (kur iekšā mantas, saiņus); ievietot, iekārtot (kur iekšā, parasti kopā ar mantām, saiņiem)
- iepaunot Ievietot, ielikt (kur iekšā mantas, saiņus); ievietot, iekārtot (kur iekšā, parasti kopā ar mantām, saiņiem)
- iepaunāties Ievietot, ielikt (kur iekšā) mantas, saiņus; ievietoties, iekārtoties (kur iekšā, parasti kopā ar mantām, saiņiem)
- iepaunoties Ievietot, ielikt (kur iekšā) mantas, saiņus; ievietoties, iekārtoties (kur iekšā, parasti kopā ar mantām, saiņiem)
- ietvert Ievietot, iestiprināt (kur iekšā priekšmetu)
- pildīt Ievietot, iestrādāt (ko) gatavojamā produkta iekšienē; gatavot (produktu), iekļaujot (tā) iekšienē ko
- iestarpināt Ievietot, novietot (piemēram, priekšmetu) starp ko
- ieslieties Ievietoties stāvus (kur iekšā) - par cilvēku
- salaist Ievirzīt (kur iekšā vairākus, daudzus priekšmetus)
- ielaist Ievirzīt (kur iekšā, parasti lejup)
- ieraidīt Ievirzīt (kur iekšā, piemēram, bumbu, ripu)
- iedzīt Ievirzīt (kur iekšā) - par parādībām dabā
- ienest Ievirzīt (kur iekšā) - par straumi, vēju u. tml.
- iekārt Ievirzīt (kur iekšā) un pakārt
- iedabūt Ievirzīt (kur iekšā), parasti ar pūlēm, grūtībām
- ieslēpt Ievirzīt (kur iekšā), paslēpt, neļaut saskatīt (kādu ķermeņa daļu)
- iepūst Ievirzīt gaisa strāvas (kur iekšā) - par vēju
- ievilkt Ievirzīt uz iekšu (ķermeņa daļu) - par cilvēku
- ievilkt Ievirzīt uz iekšu (ķermeņa daļu) - par dzīvniekiem
- ieraut Ievirzīt uz iekšu (ķermeņa daļu); ievilkt (4)
- ievilkt vēderu ievirzīt vēdera sienu uz iekšu
- iegriezt Ievirzīt, panākt, ka ievirzās (kur iekšā), mainot iepriekšējo kustības virzienu
- ienirt Ievirzīties (kur dziļi iekšā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; attālināties (parasti tumsā), kļūstot nesaskatāmam
- iekustēties Ievirzīties (kur iekšā)
- ievest Ievirzīties (kur iekšā) - par ceļiem, takām u. tml.
- ieiet Ievirzīties (kur iekšā) - par ceļu
- iekļūt Ievirzīties (kur iekšā) - par šķidrumu, gāzi
- iebraukt Ievirzīties (kur iekšā) - par transportlīdzekli
- ieplūst Ievirzīties (kur iekšā) - parasti par daudziem
- ietiekties Ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par ceļu, taku
- iedziļināties Ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par ierīci
- iezuzēt Ievirzīties (kur iekšā) ar žūžošu skaņu
- ieļepatāt Ievirzīties (kur iekšā) neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku)
- ieļepatot Ievirzīties (kur iekšā) neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku)
- ieļēpatot Ievirzīties (kur iekšā) neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku)
- ieklidzināt Ievirzīties (kur iekšā) sīkiem, skanīgiem soļiem (parasti par zirgu)
- iestrēgt Ievirzīties (kur iekšā) un nevirzīties tālāk, neizvirzīties cauri (piemēram, par izšautu lodi)
- iekļauties Ievirzīties (kur iekšā) un piekļauties, pieplakt
- ierauties Ievirzīties (kur iekšā), lai paliktu, nepamanīts, lai paslēptos
- iekļūt Ievirzīties (kur iekšā), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- ievilkties Ievirzīties (kur iekšā), parasti, vairoties, arī slēpjoties (no kā)
- iepeldēt Ievirzīties (kur iekšā), pārvietojoties pa ūdeni (par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem)
- salīst Ievirzīties (piemēram, mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas - par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.
- piesadurties Ievirzīties spiediena rezultātā (apģērbā, arī ķermenī, tā daļā) un ievainot (par vairākiem asiem, smailiem priekšmetiem)
- ierauties Ievirzīties uz iekšu (par ķermeņa daļu)
- ievilkties Ievirzīties uz iekšu (par ķermeņa daļu)
- ieplakt Ievirzīties uz iekšu (parasti par seju, tās daļām)
- iegrimt Ievirzīties, ieliekties uz iekšu (parasti par zemes virsmu)
- iekritis Ievirzīts uz iekšu (par ķermeņa daļām)
- iespiest Ievirzot, iebāžot (kur iekšā), panākt, ka tiek stingri, cieši iestiprināts; stingri saspiest (ko iebāztu, ievirzītu kur iekšā)
- iesmurgāt Ieziest, iesvaidīt (kur iekšā)
- priekšlaideris Iežogota teritorija kūts priekšā; laidars
- haldjass Igauņu tautas reliģijā - ar dabas priekšmetu, parādību vai celtni saistīta pārdabiska būtne, kas par to rūpējas (sargātājs gars)
- entocēle Ikviena trūce organisma iekšienē
- kopjēdziens Ikviens jēdziens, aplūkots no apjoma viedokļa, t. i. attiecībā pret priekšmetiem, ko tas aptver
- izkrēšļoties ilgāku laiku atrasties, kustēties tā, ka aizēno (ko), atrodas priekšā (apgaismes ķermenim)
- vecsudrabs ilgāku laiku lietots sudrabs, sudraba priekšmets; sudrabs, kura virsma ir mākslīgi padarīta tumšāka
- atstāvēt ilgāku laiku saglabāties (par priekšmetiem)
- nolocīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu veikt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos (parasti līdz nogurumam)
- nolīkāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu veikt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos (parasti līdz nogurumam); nolīkņāties
- nolīkņāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu veikt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos (parasti līdz nogurumam); nolocīties (3)
- izsvārstīties ilgāku laiku, daudz svārstīties (par priekšmetu)
- izviškāties ilgāku laiku, daudz šķirot (graudus), sviežot ar liekšķeri
- izdeldēt Ilgi lietojot (piemēram, apģērbu, priekšmetu), radīt (tajā caurumu, dobumu u. tml.); būt par cēloni tam, ka izveidojas (caurums, dobums u. tml., piemēram, apģērbā, priekšmetā)
- izdeldēt Ilgi lietojot, padarīt plānu, nestipru, arī cauru, robainu (piemēram, apģērbu, priekšmetu)
- pārdeldēt Ilgi lietojot, radīt (apģērbam, priekšmetam) izdilumu, caurumu
- ēra Ilgs laika posms, kas pēc sava sabiedriskā satura un vēsturiskajiem notikumiem būtiski atšķiras no iepriekšējā laika posma; laikmets
- noputēt Ilgstošas lietošanas rezultātā sagrūt, sabrukt (par celtnēm); nolietoties (par priekšmetiem)
- dīsele Ilkss, kas piestiprināta pie ratu vai zirgu vilkmes lauksaimniecības mašīnas priekšas vidus daļas
- ilūzija iluzionista programmas numurs, atsevišķs priekšnesums
- nelegālā migrācija imigrācija, emigrācija un iekšējā migrācija, nenoformējot dokumentus atbilstoši likumu prasībām
- butaforija Imitēti priekšmeti (reklāmai, demonstrēšanai)
- kopindekss Indekss, ko veido indeksējamais elements (pati parādība) un samērotājs, t. i. elements, kas būtiski kopīgs saliktās parādības atsevišķiem elementiem un tāpēc izsaka to iekšējo kopsakaru
- karma Indiešu filozofijā un reliģijā - cilvēka vai citas dzīvās būtnes dzīves un darbības seku kopums, kas uzlabo vai pasliktina tās likteni; atkarībā no tā, kā cilvēks pildījis dzīves priekšrakstus, nākamajā dzīvē viņa dvēsele pārdzimst cildenākā vai zemākā veidolā
- midaleīns Indīgs ptomaīns, kas izdalīts no pūstošiem iekšējiem orgāniem; rada siekalošanos, midriāzi, temperatūras paaugstināšanos, sirds apstāšanos diastole
- mandapa Indijā - tempļu priekštelpa
- Baranagara Indijas lielpilsētas Kalkātas ziemeļu priekšpilsēta un municipalitāte ("Baranagar"), Hugli kreisajā krastā, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, 248500 iedzīvotāju (2012. g.)
- saulesprieks Indivīda emocionāls stāvoklis, kurā prieks, apmierinājums tiek gūts, uzturoties brīvā dabā, sauļojoties un peldoties, slēpojot utt., viena no tūristu iekšējām motivācijām, kas liek doties ceļojumā uz siltākiem, saulainākiem rajoniem, pavadīt atvaļinājumu piejūras un kalnu slēpošanas kūrortos
- individualizācija Indivīda izdalīšana pēc tā raksturīgākajām īpašībām; katras atsevišķas vienības īpatnību ievērošana (pētījot priekšmetu vai parādību kopumu)
- kontroles lokuss indivīda subjektīvs priekšstats par to, kādi apstākļi - iekšējie vai ārējie - nosaka viņa izturēšanos
- etniskā dzimtene indivīda, cilvēku grupas vai tautības priekšteču vēsturiskās izcelsmes teritorija
- cistencefālis Indivīds ar iekšējo hidrocefaliju; tā galvaskausu gandrīz pilnīgi piepilda maiss ar šķidrumu
- šautene Individuālais šaujamierocis ar samērā garu stobru cilvēku vai dzīvnieku iznīcināšanai (retāk kādu priekšmetu bojāšanai) ar lodi, skrotīm, arī ar durkli, laidi
- medības uz gaidi individuālo medību veids, kurā medī pārnadžus, plēsējus un ūdensputnus; galvenās priekšrocības: medījamie dzīvnieki tiek mazāk traucēti, pirms šaušanas tos var labi apskatīt un novērtēt, var precīzāk trāpīt, jo ir iespēja šaut pa stāvošu vai lēni ejošu dzīvnieku, mednieks ir nodrošināts pret nelaimes gadījumiem
- sekundāra infekcija infekcija, kas pievienojusies primārajai, iepriekšējai infekcijai
- ziņojums Informācija par dienesta jautājumiem, kuru pēc reglamentā noteiktas formas sniedz priekšniekam
- mākoņošana Informācijas apstrāde datoru tīkla mākonī (4), kad lietotāja iesūtītais uzdevums tiek apstrādāts dažādos, iepriekš nenoteiktos, tīklam pieslēgtos datoros
- norāde Informācijas avots (par faktu, priekšmetu), arī (kā) pazīme (piemēram, par priekšmetiem, norisēm, īpašībām)
- lēmumatbalsta sistēma informācijas un plānošanas sistēma, kas nodrošina iespēju aptaujāt datorus, analizēt iegūto informāciju un iepriekš noteikt, kāds būs pieņemto lēmumu iespaids uz konkrēto procesu
- infeme Informātika (mācību priekšmets)
- infene Informātika (mācību priekšmets)
- rogors Insekticīds, akaricīds, iekšējās terapijas un pieskares inde, lieto graudaugu un kukurūzas aizsardzībai pret melno stiebrmušu (zviedru mušu), apkaro arī pupu un ābeļu laputis, biešu mušu kāpuru u. c. kaitēkļus
- fosfamīds Insekticīds, akaricīds, iekšējās terapijas un pieskares inde, lieto graudaugu un kukurūzas aizsardzībai pret melno stiebrmušu (zviedru mušu), apkaro arī pupu un ābeļu laputis, biešu mušu kāpuru u. c. kaitēkļus; rogors
- makroinstrukcija Instrukcija pirmvalodā, kas jāaizvieto ar iepriekš definētu šīs pašas valodas instrukciju secību
- makrokomanda Instrukcija pirmvalodā, kas jāaizvieto ar iepriekš definētu šīs pašas valodas instrukciju secību
- ritornels Instrumentāla priekš-, vidus- un pēcspēle vokālkompozīcijā (kad solo-balss klusē)
- pincete instruments (piemēram, sīku, glumu, trauslu priekšmetu satveršanai), kas sastāv no diviem kustīgi savienotiem plakaniem metāla elementiem
- klinometrs instruments acs griešanās kustību noteikšanai, vērojot fiksētu priekšmetu ar nosacījumu, ka redzes asis ir paralēlas
- klinoskops instruments acs griešanās kustību noteikšanai, vērojot fiksētu priekšmetu ar nosacījumu, ka redzes asis ir paralēlas
- tonometrs instruments acs iekšējā spiediena un acs ābola elastīguma mērīšanai
- laringoskops instruments balsenes iekšējās virsmas apskatei caur mutes dobumu - spogulis, kas leņķī piestiprināts pie gara kāta
- tazimetrs instruments priekšmetu izplešanās noteikšanai
- cistoskops instruments urīnpūšļa iekšējās virsmas aplūkošanai
- bioteziometrs instruments vibrācijas sliekšņa izjūtas noteikšanai
- viscerotoms Instruments, ko lieto iekšējo orgānu (aknu) pēcnāves paraugu iegūšanai
- vednis Interaktīvas palīdzības līdzeklis, kas palīdz lietotājam virzīties uz priekšu soli pa solim, uzstādot jautājumus, piedāvājot vajadzīgo informāciju un izskaidrojot iespējamos ceļus
- pircēja profils internetā publiski pieejama pasūtītāja mājaslapa, kurā pasūtītājs ievieto iepriekšējo informatīvo paziņojumu, informāciju par turpmākajiem uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus, par plānotajiem pirkumiem, noslēgtajiem līgumiem, pārtrauktajām procedūrām, kā arī citu ar iepirkumiem saistītu vispārīgu informāciju
- pakalpojumu tabula interneta servisa sniedzēja pakalpojumu iekšējais saraksts, piemēram, protokolu _FTP_, _IRC_ pakalpojumu un speciālas programmas (pirksta) izmantošanas veidi, kas tiek piedāvāti lietotājam
- tīkla adrešu translēšana interneta standarts, kas lokālajos tīklos nodrošina vienas _IP_ adrešu kopas izmantošanu iekšējam trafikam, bet otras - ārējā trafika adresēm; tas izveido specifisku ugunsmūri iekšējo _IP_ adrešu apslēpšanai un ļauj apvienot vairākus tīkla _ISDN_ savienojumus vienā interneta savienojumā
- punkta apkārtne intervāls (a–e, a+e); e – mazs pozitīvs skaitlis dotajam skaitļu taisnes punktam a; vairākdimensiju telpās – riņķa, kura centrs ir a, iekšējo punktu kopa
- intersistole Intervāls starp priekškambara sistoles beigām un kambara sistoles sākumu
- brīvā intervija intervijas veids, kurā jautājumu sarakstu veido vienīgi tēmas vai problēmas nosaukums, bet jautājumi iepriekš nav izstrādāti
- tonogrāfija Intraokulārā spiediena pārmaiņu pierakste, ko veic ar noteiktas masas aplikāciju uz acābola; atspoguļo intraokulārā šķidruma spēju atplūst no acs priekšējās kameras
- intususcepts Intususcepcijas iekšējā, iemauktā daļa
- fibrobronhoskopija invazīva izmeklēšanas metode, ar kuras palīdzību var vizuāli novērtēt elpceļu stāvokli no iekšpuses
- opistoporija Involuntāra kāpšanās atpakaļ, mēģinot doties uz priekšu; vērojama parkinsonisma gadījumā
- kaponieris Inženierbūve aizstāvēšanās pozīcijas priekšā, kas nodrošina flanga uguns raidīšanu divos pretējos virzienos
- Karaļa padome īpaša augstākā varas institūcija, kas Francijā izveidojās Filipa II Augusta laikā (1180.-1223. g.) svarīgāko iekšpolitikas un ārpolitikas jautājumu izlemšanai
- privilēģija Īpaša izņēmuma tiesība, priekšrocība, ko piešķir (piemēram, atsevišķam cilvēkam, organizācijai, valstij) atšķirībā no citiem līdzīgiem; izdevīga izņēmuma tiesība, priekšrocība
- siltums Īpaša matērijas kustības forma, kas ir saistīta ar vielas daļiņu, (molekulu, atomu, elektronu u. tml.) haotisko kustību; sistēmas iekšējā enerģija, arī iekšējās enerģijas daudzums, ko rada šāda kustība
- nauda Īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vērtības vispārējo ekvivalentu; šādas preces priekšmetiskās izpausmes forma (piemēram, banknote, monēta)
- klosterskolas Īpašas mācību iestādes klosteros, kas sadalījās iekšējās garīdzniekiem un ārējās lajiem
- diplomātiskā neaizskaramība īpašas tiesības un priekšrocības, ko piešķir ārvalstu diplomātiem to valstu teritorijā, kurā viņi akreditēti
- fakturēt Īpaši apdarināt (materiāla, priekšmeta virsmu)
- matēt Īpaši apstrādājot, darīt nespodru, blāvu (parasti stikla, metāla priekšmeta virsmu)
- izlase Īpaši izraudzītu priekšmetu, parādību grupa (piemēram, izmantošanai, pētīšanai, novērošanai); piemērotā, atbilstošā izraudzīšanās
- bura Īpaši izveidots audekls, ko piestiprina pie masta, lai uztvertu vēju un virzītu uz priekšu kuģi, laivu
- ietvere Īpaši izveidots priekšmets (pie celtņu sienām), kurā iestiprina karoga kātu
- ortohromasija Īpaši pagatavotu fotogrāfisko plašu īpašība dot notēlojumos pareizu dzelteno, zaļo un violeto priekšmetu gaišuma pakāpi
- strīnis Īpaši sagatavoti - sasisti māli priekš mūrēšanas
- lakans Īpaši sagatavots klucis loku un slieču liekšanai
- pamatne Īpaši veidots (piemēram, akmens, betona) paaugstinājums (kā) novietošanai, uzstādīšanai; arī priekšmets (kā) novietošanai, uzstādīšanai
- odere Īpaši veidots aizsargslānis, arī apmetums (kā) iekšpusē
- zārks Īpaši veidots garens, aizdarāms kastveida priekšmets, kurā ievieto un apglabā mirušo
- izlaidums Īpaši veidots paplašinājums, pagarinājums (piemēram, priekšmetam)
- airis Īpaši veidots rīks airēšanai - šaurs lāpstveida priekšmets ar kātu
- starppriekškars Īpaši veidots, parasti viegls, priekškars, ko izmanto starplaikā starp skatiem, ainām, retāk cēlieniem
- smalka lieta īpaši vērtīgs, neparasts priekšmets
- spēja īpašība, īpašību kopums (priekšmetam, vielai, parādībai u. tml.), kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu; kādas konkrētas objekta īpašības robežvērtība
- spīdība īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina (vielai, priekšmetam u. tml.) spēju izstarot vai atstarot gaismu
- spraudņsaderīgs īpašība, kas piemīt iekārtām ar vienādu spraudņu konstrukciju un kas ļauj tās savstarpēji apmainīt neatkarīgi no šo iekārtu iekšējās funkcionēšanas īpatnībām
- kontaktsaderīgs īpašība, kas piemīt mikroshēmām vai citiem elektronikas komponentiem ar vienādu kontaktkājiņu skaitu un izvietojumu un kas nodrošina iespēju tās apmainīt ar citām mikroshēmām vai komponentiem, kuru iekšējās shēmas var būt atšķirīgas, bet izpildāmās funkcijas ekvivalentas
- greznība īpašība, kas raksturo (priekšmetu, telpu) krāšņumu, bagātīgumu; [greznums]{s:2767}
- pazīme īpašība, parādība, priekšmets u. tml., pēc kuras ir iespējams noteikt, identificēt (ko, kādu)
- mantotība īpašība, stāvoklis, kad kaut kas ir pārņemts no priekštečiem
- nenoteiktā galotne Īpašības vārda galotne, kas norāda, ka priekšmets, kuru apzīmē īpašības vārds, nav pazīstams vai tekstā iepriekš nav minēts
- noteiktā galotne īpašības vārda galotne, kas norāda, ka priekšmets, uz kuru attiecas īpašības vārds, ir zināms, pazīstams vai tekstā ir jau iepriekš minēts
- kvalitatīvais īpašības vārds īpašības vārds, kas nosauc īpašību, kura priekšmetam, būtnei, parādībai var piemist lielākā vai mazākā mērā
- attieksmes īpašības vārds īpašības vārds, kas nosauc pastāvīgu priekšmeta pazīmi kā attieksmi pret kādu apstākli vai priekšmetu
- relatīvais adjektīvs īpašības vārds, kas nosauc pastāvīgu priekšmeta pazīmi kā attieksmi pret kādu apstākli vai priekšmetu; attieksmes īpašības vārds
- kādības īpašības vārds īpašības vārds, kas nosauc priekšmeta pazīmi, kura var piemist lielākā vai mazākā mērā; parasti tiem tiek veidotas salīdzināmās pakāpes
- lielums Īpašību kopums (parasti apjoms), ko raksturo, salīdzinot ar kādu citu priekšmetu, parādību
- saīsināmība Īpašību kopums (parasti priekšmetam), kas ļauj samazināt (tā) garumu
- vērtība Īpašību kopums (piemēram, priekšmetam, vielai, parādībai, darbībai), kas nosaka (to) praktisko noderību, izmantošanas iespējas, ietekmīgumu
- mantošana Īpašību, pazīmju iegūšana no priekštečiem iedzimtības ceļā
- svaru bumba īpašs (parasti lodveida vai cilindrveida) priekšmets, kam svars ir zināms un ko svēršanā lieto par svara mēru
- pakarams Īpašs priekšmets, parasti horizontālas nūjas, stiegras veidā ar slīpiem galiem, apģērba uzkāršanai izplestā veidā
- piederums Īpašums (parasti priekšmeti)
- signifikatīvais īpašvārds īpašvārds, kam nav atbilstoša sugasvārda valodā, pie kuras pieder šis īpašvārds (piemēram, vairums mūsdienu latviešu priekšvārdu)
- hrematonīms Īpašvārds, kas nosauc atsevišķu priekšmetu
- īpatnība Īpatnēja iezīme (piemēram, priekšmetam, parādībai)
- piesmaka Īpatnēja nepatīkama (piemēram, pārtikas produktu, priekšmetu) papildu smaka
- gerotora mašīna īpatnējas uzbūves zobratu hidromašīna ar iekšējo sazobi; parasti lieto hidroiekārtās gan par sūkni, gan par hidromotoru
- pareizs pjafs ir tikai tad, ja zirgs katru diagonāli (piem., kreisā priekškāja un labā pakaļkāja) ar noteiktiem starpbrīžiem īsu laiciņu patur gaisā; priekškājas daļai no elkoņa līdz celim jābūt gandrīz horizontālā stāvoklī, bet no ceļa tai jākrīt stateniski uz leju, pakaļkājai jābūt saliektai lecamā locītavā, pie kam naga priekšdaļas apakšai jāatrodas otras pakaļkājas vēzīša augšdaļas augstumā; ja zirgs pakaļkājas cilā augstāk, tad rodas iespaids, it kā viņš kristu uz deguna, kādēļ gaita zaudē savu spožumu
- Teherāna Irānas Islāma Republikas galvaspilsēta (persiešu: تهران, Tehrān), ostāna centrs, atrodas Elbursa kalnu priekškalnēs (Demāvenda piekājē 1100-1300 m virs jūras līmeņa), 7,2 miljoni iedzīvotāju (2007. g.)
- ieirt Irot ievirzīt (kur iekšā, piemēram, laivu); ieairēt
- ieirties Iroties ievirzīties (kur iekšā); ieairēties (1)
- ielaiku Īsā laikā; priekšlaiku
- ātrais sekss īsa seksuāla satikšanās, kurā dzimumakts sākas bez priekšspēles un beidzas bez pēcspēles
- piebilst Īsi pateikt (ko), papildinot, precizējot iepriekš teikto
- viska Īskāta liekšķerīte
- tankšķis Īslaicīga, spēcīga, asa skaņa, kas rodas, piemēram, metāla, stikla priekšmetiem atsitoties pret ko vai kam atsitoties pret tiem
- kabotāžas pārvadājumi īslaicīgi iekšzemes pasažieru vai kravas komercpārvadājumi ar autotransporta līdzekļiem, kas tiek veikti citā valstī, tajā nereģistrējot uzņēmumu, filiāli vai pārstāvniecību
- brakšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum
- brikšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum
- blakšķis Īslaicīgs, dobjš troksnis, kas rodas, piemēram, nelielam priekšmetam atsitoties pret ko cietu
- kripšķis Īslaicīgs, kluss troksnis, kas rodas, piemēram, cietiem, sīkiem priekšmetiem saskaroties citam ar citu
- knakšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot kokam, ledum
- bliukšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem atsitoties pret ko cietu
- skripšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, pabīdot koka priekšmetu detaļas, veidojoties mazām plaisām tajos, arī kam sīkam beržaties gar ko
- paukšķis Īslaicīgs, padobjš, piemēram, viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, neliela (parasti ar gāzveida vielu pildīta) priekšmeta sprādziena, arī šāviena troksnis
- knikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem
- klikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu
- klakšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem
- plikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
- krapšķis Īslaicīgs, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem
- žvaksts Īslaicīgs, samērā skaļš, ass troksnis, kas rodas, parasti, metāla priekšmetiem saskaroties citam ar citu, atsitoties pret ko
- blūkšis Īslaicīgs, spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, priekšmetam atsitoties pret ūdeni
- blūkšķis Īslaicīgs, spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, priekšmetam atsitoties pret ūdeni
- Mūsa Islāma mitoloģijā - pravietis, atbilst Bībeles Mozum, pēc Korāna Muhameda priekštecis, kas māca to pašu, ko Muhameds
- Arafa islāma mitoloģijā - svētais kalns austrumos no Mekas; tur svētceļojuma devītajā dienā notiek "stāšanās Allāha priekšā", un svētceļnieki pēc lūgšanas noklausās sprediķi
- mehdī islāma mitoloģijā - ticības atjaunotājs pastarās tiesas priekšvakarā, sava veida mesija, kas radīsies pāris gadu pirms pastarās tiesas
- džanaba Islāma reliģiskajā praksē rituāla netīrība, ko izraisa ticīgā saskaršanās ar (1) jebko, ko izdala cilvēka organisma, (2) kristiešu dzīvnieku līķiem vai to daļām, (3) vīnu un citām reibinošām vielām (izņemot gadījumus, kad tās lieto medicīniskos nolūkos), (4) cūkgaļu vai citu "netīru" gaļu, (5) jebkādu priekšmetu ar nelāga izskatu un nejauku smaku u. tml.
- mošeja Islāma reliģiskajam kultam paredzēta celtne, musulmaņu publisko lūgšanu vieta, ko parasti veido ārējs pagalms, kur notiek ceremoniāla apmazgāšanās, un lielas nemēbelētas iekšējās telpas, kur musulmaņi lūgšanu laikā metas ceļos, sēž vai noguļas uz zemes; parasti nedēļas galvenais dievkalpojums mošejās notiek piektdienās starp dienas vidu un trijiem pēcpusdienā
- reprīze Īss humoristisks priekšnesums, ko klauni vai citi cirka vai estrādes mākslinieki izpilda (parasti) starplaikos starp galvenajiem priekšnesumiem
- skečs Īss humoristisks vai satīrisks dramaturģijas darbs, arī estrādes priekšnesums, parasti divām vai trim darbības personām
- stumpis Īss kāda garena priekšmeta gals; celms
- skotinis Īss priekšauts
- strūpene Īss un diezgan biezs priekšmets; diezgan resna maza auguma sieviete
- truntulis Īss un resns satīts priekšmets
- truntuls Īss un resns satīts priekšmets
- stubiķis Īss un strupjš cilvēks vai priekšmets
- strupulis Īss, strups priekšmets, veidojums (parasti kā daļa, posms)
- aizslieksnis Istaba aiz sliekšņa
- priekšistaba Istaba, kas atrodas priekšā citām istabām; priekšējā istaba
- istablietas Istabas iekārtas priekšmeti
- kulinis Istabas priekšnams
- kuleņš istabas priekštelpa
- ustabpriekša Istabpriekša
- iluzorisms Īstenības imitācija tēlotājā mākslā, kuras mērķis ir radīt iespaidu par attēlotās telpas un priekšmeta reālu eksistenci, šķietami iznīcinot robežu starp reālo un attēloto pasauli
- nočirkstināt īsu brīdi čirkstināt un pabeigt čirkstināt (piemēram, priekšmetu)
- pakustēties īsu brīdi, mazliet mainīt stāvokli dažādos virzienos (par priekšmetiem)
- nočirkstēt īsu brīdi, vienu reizi čirkstēt (piemēram, par priekšmetiem)
- nošņākties īsu brīdi, vienu reizi radīt šņācošu troksni (par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.); nošņākt (3)
- nošņākt īsu brīdi, vienu reizi radīt šņācošu troksni (par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.); nošņākties (3)
- pārgriezt Izadīt valdziņus, ņemot tos no adījuma iekšpuses
- izbāznis Izbāzts dzīvnieks; izbāzts priekšmets
- notecēt Izbeigties (par, parasti iepriekš noteiktu, laikposmu)
- kāpnes Izbūve ar vairākiem pakāpieniem (parasti celtnes priekšā)
- trepes Izbūve ar vairākiem pakāpieniem (parasti celtnes, ieejas priekšā)
- galions Izbūve pie vecāku kuģu priekšvadņa, uz ko balstās bugsprits
- knobis Izcilnis, izvirzījums (priekšmetā)
- kvēlot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar košu, parasti sarkanu, krāsu (par priekšmetiem)
- zvērot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar košu, parasti sarkanu, krāsu (par priekšmetiem); kvēlot (2)
- ēnoties Izdalīties, būt redzamam uz gaiša fona (piemēram, par tumšu priekšmetu, figūru)
- ieduņķīt Izdarīt grūdienu (ar neasu priekšmetu)
- apgrēkoties Izdarīt ko reliģiskos priekšrakstos aizliegtu vai nosodāmu, morāles normām neatbilstošu
- iet Izdarīt noteiktas kustības (virzoties uz priekšu) - par kājām; veidoties (par soļiem)
- iedēt Izdēt (kur iekšā)
- papildizdevumi Izdevumi (naudas summas), kas rodas papildus iepriekš paredzētajiem izdevumiem
- tāme Izdevumu, kādas darbības izmaksu iepriekšējs aprēķins
- pienaglot Izdurot cauri smailu priekšmetu (piemēram, durkli, naglu), piesaistīt (cilvēku pie ka, kam klāt)
- drellēt Izdurt caurumu ar neasu priekšmetu
- pūst Izelpā virzīt gaisu (kur iekšā), arī ar izelpotā gaisa plūsmu virzīt, pārvietot (ko)
- gaismas stends izgaismots vides un iekštelpu reklāmas stends, kurā ievietots plāns, apdrukāts materiāls
- izgatavēt Izgatavot (priekšmetu)
- nodarīties Izgatavot priekš sevis, padarīt
- izlaist Izgatavot un nodot pārdošanā (priekšmetu, vielu u. tml.)
- sataisīt Izgatavot, pagatavot (parasti priekšmetus) lielākā daudzumā; izgatavot, pagatavot (parasti priekšmetu, lielāku daudzumu)
- izdēzt Izgāzt, izvirzīt (uz priekšu)
- reālizglītība Izglītība, kurā galv. vērību pievērš praktiskajiem priekšmetiem -mat., dabas zin. un modernajām valodām
- mācību stundu (nodarbību) slodze izglītības programmā ietvertais regulāri apmeklējamo mācību priekšmetu stundu skaits mācību nedēļā
- mācību priekšmeta vai kursa programma izglītības programmas sastāvdaļa, kas ietver mācību priekšmeta vai kursa mērķus un uzdevumus, saturu, satura apguves plānojumu, iegūtās izglītības vērtēšanas kritērijus un kārtību, kā arī programmas īstenošanai nepieciešamo metožu un līdzekļu uzskaitījumu
- Pētera akadēmija izglītības un zinātnes iestāde Kurzemē 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā ("Academia Petrina"), ko uzturēja Kurzemes hercogs P. Bīrons par saviem līdzekļiem, atklāta Jelgavā 1775. g. 29. jūnijā, tajā varēja apgūt teoloģiju, jurisprudenci, filozofiju, grieķu un latīņu valodu un literatūru, jaunās valodas, retoriku, vēsturi, matemātiku, dabaszinātnes, jāšanu, paukošanu, dejas; vairāki priekšmeti tika mācīti universitātes kursa apjomā, bet nebija atļauts piešķirt akadēmiskos grādus. 1795. g. pēc Kurzemes pievienošanas Krievijas impērijai pārdēvēta par Akadēmisko ģimnāziju ("Gymnasium academium")
- sagrebt Izgrebt (par daudziem priekšmetiem)
- nogrebt Izgrebt; izgatavot grebjot (noteiktu skaitu priekšmetu)
- izšņāpt Izgriezt (kur, piemēram, caurumu, robu priekšmetā)
- vennēt Izgriezt 1(3) iekšpusi uz āru (piemēram, kažokam)
- izriezt Izgriezt iekšpusi uz āru
- roce Izgriezums apģērbā piedurknei, arī vieta, kur piedurkne savienojas ar apģērba priekšpuses krūšu daļu un muguras gabalu
- sagaidīt Iziet pretī, ierasties, būt (kur), lai sastaptu, apsveiktu u. tml. (atnācēju, atbraucēju); sagatavoties, veikt priekšdarbus (atnācēja, atbraucēja) saņemšanai, uzņemšanai
- izputēt Izjukt, izšķīst (par priekšmetiem, priekšmetu kopu)
- iepazīties Izjūtot, pārdzīvojot (ko), iegūt priekšstatu (par to)
- iepazīt Izjūtot, pārdzīvojot uzzināt, iegūt priekšstatu
- uzstādīt Izkārtot (priekšmetus, figūras) gleznošanai, zīmēšanai, atveidošanai
- iekausēt Izkausēt un ieliet (kur iekšā, parasti metālu)
- balagans Izklaidējoša rakstura bezgaumīgs priekšnesums vai izrādes iestarpinājums
- kabarejs Izklaidējoši priekšnesumi (parasti restorānos, kafejnīcās)
- izlakot Izklāt (no iekšpuses) ar laku; nolakot
- iztinkavāt Izklāt (telpu) ar javas kārtu, parasti no iekšpuses
- izalvot Izklāt ar alvu (no iekšpuses)
- izoderēt Izklāt ar oderējumu (piemēram, metalurģiskās krāsns, cauruļvada) iekšpusi
- izoderēt Izklāt ar oderi (apģērba gabala) iekšpusi
- ieoderēt Izklāt ar oderi (kā iekšpusi); izoderēt
- izzeltīt Izklāt ar zelta kārtu (no iekšpuses)
- aizskleist Izklāt linus (lai balinātu) ceļam priekšā (to nosprostojot)
- izretināt Izkliedēt (priekšmetus)
- blokķēde Izkliedēta datubāze, kas ir pastāvīgi augošs sakārtotu ierakstu, kurus dēvē par blokiem, saraksts, katrs bloks satur laika zīmogu un norādi uz iepriekšējo bloku, sistēma ir īpaši droša pret ierakstu izmainīšanu
- izšķīst Izkliedēties (uz visām pusēm) - piemēram, par sīkiem priekšmetiem
- nokustināt Izkustināt no vietas, dabūt uz priekšu
- izzarnot Izķidāt, izņemt iekšas
- čiskas Izķidātas zivju iekšas
- izpirkt Izlabot, vērst par labu (iepriekšējo darbību, izturēšanos)
- homostāze Izlīdzināšanās, sistēmas iekšēja pašlīdzsvarošanās
- garde Izliekts metāla vairodziņš špagas, rapiera roktura priekšā vai loks pie zobena roktura, lai paukošanā vai kaujā pasargātu roku no ievainošanas
- kņubu Izliekts, noliekts uz priekšu
- kūkums Izliekums, izliekta virsma (piemēram, priekšmetam)
- kumbris Izliekums, izliekta virsma (priekšmetam)
- kumbrs Izliekums, izliekta virsma (priekšmetam)
- konformisms izlīgšanas politika, atšķirību, nesaskaņu nogludināšana, tiekšanās pēc vienotiem uzskatiem
- letere Izļodzījies priekšmets, tā daļa
- pavērst Izmainīt (kā) kustības virzienu, stāvokli tā, ka (tam) rodas noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.)
- pagriezties Izmainīt savu iepriekšējo (stāvokļa, kustības) virzienu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); izmainīt savu iepriekšējo stāvokli, kustību (kādā virzienā)
- pagriezties Izmainot savu iepriekšējo (stāvokļa, kustības) virzienu, doties (kādā virzienā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
- paškustība Izmaiņa, pārmaiņa iekšējas attīstības rezultātā
- papildizmaksa Izmaksa, ko saņem vai izsniedz papildus iepriekš paredzētajai izmaksai
- bugšprita kustīgais gredzens izmanto priekšburas halzstūra piestiprināšanai
- centrālcietums Izmeklēšanas cietums, atrodas Rīgā, Latgales priekšpilsētā, M. Matīsa ielā 3, celts 1902.-1905. g., ieslodzīto skaits līdz 2000, tie izvietoti 5 korpusos
- kratīšana Izmeklēšanas darbība, ko veic, pārmeklējot, piemēram, personu, vietu, priekšmetus, lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā
- kodolmagnētiskā rezonanse izmeklēšanas metode, kurā ar magnētiskā lauka un radioviļņu palīdzību izmeklē iekšējos orgānus, smadzenes
- gabarīts Izmērs (parasti lielam priekšmetam); arī lielums, apjoms
- nominālizmērs Izmērs, kas ir atzīmēts uz attiecīgā priekšmeta vai kādā dokumentā; pamatizmērs, kuru nosaka atkarībā no detaļas funkcionālās nozīmes un no kura atskaita novirzes
- nodilums Izmēru maiņa (priekšmetam) mehāniskās berzes procesā, zūdot (tā) virsmas materiālam
- lauza Izmētātu, sasvaidītu (parasti lietošanai nederīgu) priekšmetu kopums
- izmiekšēt Izmiekšēties
- izmīkšināt Izmiekšķēt
- izmiekšķēt Izmiekšķēties
- izmīkšķis Izmircis, izmiekšķēts
- pirmvērsis Izmiris liellopu savvaļas bullis, mājdzīvnieku priekštecis
- uzmirkt Izmirkt, atmiekšķēt
- pabļurbēt Izmirkt, atmiekšķēties
- pterichthys Izmirusi bruņu zivju ģints, kam galva, ķermeņa priekšējā daļa un krūšu spuras pārklātas ar kaula platēm (bruņām); atliekas sastopamas vidējā devona nogulumos, arī Latvijā
- theropoda Izmirusi dinozauru apakšrinda ar asiem dunča veida zobiem, rudimentarām priekšējām kājām un stiprām pakaļkājām, kas vienīgās kalpoja iešanai, ķenguru veida zauri, parādījās triasā un izmira krītā
- belemnīti Izmirusi galvkāju klases iekščauļu apakšklases kārta ("Belemnitida"), ķermenis bijis vārpstveidīgs ar labi attīstītu galvu un maņu orgāniem, fosiliju lielums līdz 10 cm
- labirintodonti Izmirusi lokskriemeļabinieku virskārta; radušies devona beigās no stegocefāļiem, dzīvojuši pārpurvotos mežos, ezeros, upēs (izmiruši triasā); senākajiem labirintodontiem ķermenis bijis gandrīz tāds pats kā zivīm; tos atzīst par lēcējabinieku priekštečiem, kā arī par varbūtējiem pirmatnējo rāpuļu priekštečiem; jaunākie labirintodonti bijuši daudz lielāki (līdz 5 m gari), drukni, ar relatīvi lielu galvu
- pterodaktils Izmirusi rāpuļu klases ģints ("Pterodactyla"), lidojošs pterozauru grupas rāpulis ar labi attīstītiem spārniem, vāji attīstītu asti, zobiem žokļu priekšējā daļā vai ragvielas knābi
- kordaīti Izmirusi skuju koku klases apakšklase ("Cordaitidae"), līdz 30 m augsti koki, mūsdienu skuju koku priekšteči, kas eksistēja no devona beigām līdz triasam; arī no šādu mežu atliekām veidojušies akmeņogļu slāņi
- bellerofoni Izmirusi vēderkāju gliemju ģints, dzīvoja no augšējā silūra līdz permam, beidzamie priekšstāvji apakšējā alpīnā triasā
- orohippus Izmirusi zirgu priekšteču ģints Ziemeļamerikas eocēnā
- psammolepis Izmirusi zivju ģints, kam ķermeņa priekšējā daļa bij pārklāta bruņām, kuras sastāvēja no 2 lieliem muguras un vēdera vairogiem, sastopama vidusdevona smilšakmeņos, Latvijā Gaujas smilšakmens atsegumos atrastas vairākas sugas
- kors Izmūrējums krāsns priekšā, kas uztver dūmus un dzirksteles, īpaši rijas krāsnīm
- parvēnijs Iznirelis, cilvēks, kas ātri ticis uz priekšu (lieto nicinošā nozīmē)
- padiecēt Izņemot dažus priekšmetus, mazliet iztukšot, padarīt brīvāku (telpu)
- ķirnīt Izņemt iekšas
- izķīķāt Izņemt iekšas, izķidāt
- izķīkot Izņemt iekšas, izķidāt
- pārvalkāt Izņemt no krāsns (maizes klaipus) un atkal iebīdīt, pārmainot (to) iepriekšējo novietojumu
- izķīkas Izņemtas zivju iekšas
- prerogatīva izņēmuma tiesība, priekšrocība sakarā ar ieņemamo stāvokli
- nomainīt Izpausties, parādīties, norisēt (kā) cita, iepriekšēja vietā
- papildizpeļņa Izpeļņa, ko saņem papildus iepriekš paredzētajai peļņai
- izlūkot Izpētīt (piemēram, apstākļus, priekšmetus), parasti pirms kāda pasākuma, darbības
- uzstāties Izpildīt skaņdarbu, daiļdarbu, dejas u. tml. (publikas priekšā)
- performēt Izpildīt skatītāju priekšā (angļu "perform")
- zibināt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu); būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu, arī īslaicīgi pārtrauktai (par gaismu)
- zibsnīt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu); būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu, arī īslaicīgi pārtrauktai (par gaismu)
- bej Izplatītākais pareģošanas un zīlēšanas piederums viduslaiku Ķīnā, no koka vai bambusa saknes izgatavots priekšmets, kas gareniski pāršķelts uz pusēm
- ieklīst Izplatīties (kur iekšā, parasti par skaņu, gaismu)
- ielīt Izplatīties (kur iekšā) - par gaismu
- iespīdēt Izplatīties (kur iekšā) - par gaismu
- ieslīdēt Izplatīties (kur iekšā) - par gaismu, gaismas stariem
- iekļūt Izplatīties (kur iekšā) - par gaismu, skaņu
- ieskanēt Izplatīties (kur iekšā) - par skaņu
- ielidot Izplatīties (kur iekšā) - par skaņu, gaismu
- ieplūst Izplatīties (kur iekšā) - par skaņu, gaismu
- nākt Izplatīties (no kurienes, arī kur iekšā) - par smaržām
- pārlēkt Izplatīties (no viena degoša priekšmeta uz otru) - par liesmām, uguni
- aizplest Izplešot novietot, aizlikt (priekšā)
- caurums Izplīsums, pilnīgs izdilums (kādā priekšmetā, parasti apavos, apģērbā)
- špunde Izplīsums, pilnīgs izdilums kādā priekšmetā, parasti apavos, apģērbā
- atgāzes Izplūdes gāzes (piem., iekšdedzes dzinējiem)
- repetīcija Izrādes, koncerta, filmas kadra u. c. sagatavota priekšnesuma mēģinājums
- iespert izraisīt degšanu, radīt bojājumu (kādā priekšmetā) - par zibeni
- nostāties (acu) priekšā izraisīties psihē (parasti par priekšstatu)
- aizrakt Izrakt (līdz kādai vietai, kam priekšā, aiz kā u. tml.)
- noskatīt Izraudzīt (ko piemērotu, atbilstošu, piemēram, priekšmetu)
- noskatīties Izraudzīties (ko piemērotu, atbilstošu, piemēram, priekšmetu)
- repertuārs Izrāžu, koncertu vai estrādes priekšnesumu, kinofilmu u. tml. kopums, ko attiecīgajā laikposmā izrāda, izpilda, demonstrē (teātrī, koncertzālē, kinoteātrī u. tml.)
- vatalākš Izsauciens, ar kuru raksturo troksni, kāds dzirdams krītot kādam smagam priekšmetam
- pļunkt Izsauksmes vārds tāda trokšņa atdarināšanai, kas rodas smagam priekšmetam iekrītot ūdenī
- bliukada Izsaukums ar ko atdarina sitienu ar kādu lielāku priekšmetu
- paskats Izskats (priekšmetam, telpai, celtnei)
- izmukt Izslīdēt (par priekšmetiem)
- izlīst Izslīdēt, izspraukties un kļūt redzamam (par priekšmetiem)
- drenčers Izsmidzinātājs, ugunsdrošības ūdensvadu tīkla cauruļu uzgalis; ugunsgrēka gadījumā ar to rada ūdens aizsegu, kā arī laista degošos priekšmetus un konstrukcijas
- izdot Izsniegt (dokumentu), iepriekš attiecīgi noformējot, apstiprinot, un piešķirt tiesības lietot
- fosforescēt Izstarot (ilgstoši) gaismu apgaismojuma ietekmē (par vielām, priekšmetiem)
- fluorescēt Izstarot (īslaicīgi) gaismu apgaismojuma ietekmē (par vielām, priekšmetiem)
- aizstiept Izstiepjot, izplešot aizvilkt (līdz kādai vietai, uz kurieni, kam priekšā u. tml.) - auklu, drēbi u. tml.
- izvirzīt Izstiept (piemēram, uz priekšu, uz augšu ķermeņa daļas)
- mūžīties Izstiepties, ilgi ilgt, nespēt tikt uz priekšu, mocīties
- protrahēts Izstiepts uz priekšu
- juvelierizstrādājums Izstrādājums (piemēram, rotas lieta, greznuma priekšmets, mākslas priekšmets), kas izgatavots no dārgakmeņiem, pusdārgakmeņiem, dārgmetāliem un metāliem
- aviokonstrukcija Izstrādājumu (agregātu) kopums, kas veido lidaparāta iekšējo struktūru un virsmu
- izgatavot Izstrādāt, izveidot līdz pilnīgai gatavībai (priekšmetu) rūpnieciski vai ar roku darbu
- cirsmu darbi izšķir pamatdarbus (koku gāšana, atzarošana, stumbra sagarumošana, kokmater. pievešana vai treilēšana, sakraušana krautnēs un iekraušana transportlīdzekļos) un palīgdarbus, kuri iedalās priekšdarbos, ko veic pirms mežizstrādes, darbos, ko veic izstrādes laikā, un darbos, kas jāveic pēc izstrādes (mežizstrādes palīgdarbi)
- izviškāt Izšķirot (graudus), sviežot ar liekšķeri
- ķēžu dūriens izšūšanas tehnikas paņēmiens, pēc kura katru nākamo dūrienu veido, adatu iedurot iepriekšējā dūriena izveidotajā lokā; ar šādu paņēmienu veidots dūriens
- izstiept Iztaisnot un pastiept (piemēram, uz priekšu, uz augšu ķermeni, tā daļas); izvirzīt (piemēram, uz priekšu, uz augšu ķermeni, tā daļas)
- atteikties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt, veikt); noraidīt, nepieņemt (piedāvājumu, priekšlikumu u. tml.); atsacīties
- piedāvāt Izteikt priekšlikumu, gatavību darīt (ko) kāda labā
- likt priekšā Izteikt priekšlikumu, ieteikt
- ierosināt Izteikt priekšlikumu; pamudināt, radīt vēlmi (ko darīt)
- tiesību nihilisms izteikti negatīva attieksme pret likumiem, to vērtību nesaskatīšana vai noliegšana; izturēšanās pret likumu priekšrakstiem kā pret tādiem, kurus var apiet, neievērot, nepildīt, uzskatot, ka tā domā cilvēku vairākums; likumu neievērošana personiskās vai lokālās interesēs
- piebilde Izteikums (mutvārdos vai rakstveidā), kas papildina, arī precizē iepriekš teikto
- nosaucējvienība Izteikums, kas tikai nosauc runas priekšmetu jeb tēmu, bet atšķirībā no teikuma neko par to nepaziņo
- fantastika Iztēlē radītu priekšstatu, tēlu kopums, kas atspoguļo īstenību pārveidoti, hiperbolizēti
- ideācija Iztēles spēja; prāta aktivitāte, kas izpaužas ideju, priekšstatu un jēdzienu veidošanā
- gara acīm skatīt iztēlot redzes priekšstatos
- iztērpināt Iztīrīt, izkasīt, piemēram, nosēdumus, gļotas, parasti no kā iekšpuses
- spēķes Iztīrīti dzīvnieku (parasti aitu, cūku, liellopu) iekšējie orgāni; ēdiens no šādiem sasmalcinātiem orgāniem (ar dažādām piedevām)
- pārciest Izturēt (nelabvēlīgus apstākļus) - par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.
- uzvesties Izturēties atbilstoši savas sugas īpatņu uzvedības priekšnoteikumiem
- saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas, parasti priekšmets) netiek bojāts, pakļauts kaitīgai iedarbībai
- dikts Izturīgs, ilgi lietojams, izmantojams (par priekšmetiem)
- pineklis Izturīgs, mīksts valgs, arī aizslēdzams dzelzs veidojums, kas paredzēts dzīvnieka (parasti zirga) priekškāju sapīšanai
- demitoloģizācija izveidojušos nepatiesu priekšstatu amaskošana un izskaidrošana jeb "nocelšana no pjedestāla"
- izvītņot izveidot (iekšēju vītni)
- ieveidot izveidot (kādā virsmā, priekšmetā, piemēram, attēlu, padziļinājumu, iedobumu); panākt, būt par cēloni, ka rodas, izveidojas (kādā virsmā, priekšmetā, piemēram, attēls, padziļinājums, iedobums)
- izlaist izveidot (ko) tā, ka rodas paplašinājums, pagarinājums (uz ārpusi, uz priekšu u. tml.)
- sacaurumot izveidot (parasti vairākus, daudzus) caurumus (kādā priekšmetā); izveidot caurumus (vairākos, daudzos priekšmetos)
- saskaņot izveidot (piemēram, priekšmetu, parādību, norišu) vēlamo kopumu, sistēmu
- izlepīt izveidot (priekšmetu, parasti no māla)
- aizaust izveidot (tīklu kam priekšā, aiz kā u. tml.)
- pārveidot izveidot citādu, atbilstošu citām prasībām (piemēram, priekšmetu, telpu); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, viela, enerģija, vide) kļūst citāds, iegūst citu veidu, kvalitāti; arī pārvērst (1)
- iztēloties izveidot iztēlē (kādu tēlu, priekšstatu)
- izretināt izveidot lielākas atstarpes (piemēram, starp priekšmetiem)
- izkristalizēt izveidot ļoti skaidri (piemēram, domu, priekšstatu)
- priekšstatīt izveidot priekšstatu (par ko)
- iedomāt izveidot priekšstatu, tēlu (par ko); iedomāties (1)
- priekšstatīties izveidot sev priekšstatu (par ko)
- ierīkot Izveidot, izgatavot un ievietot (noteiktā vietā, piemēram, kādu konstrukciju, priekšmetu); iestiprināt (kur iekšā)
- sakārtot Izveidot, parasti pilnīgi (priekšmetam, telpai u. tml.), vēlamo, parasto izskatu, radīt, parasti pilnīgu, kārtību; salikt, novietot (priekšmetus) atbilstoši pieņemtajai kārtībai
- savagot Izveidot, radīt (piemēram, priekšmetā) vairākus, daudzus padziļinājumus, rievas u. tml.; šādā veidā sabojāt (ko), parasti pilnīgi
- izlasīt Izvēlēt, izmeklēt (kādu priekšmetu)
- notēmēt Izvēlēties, arī iepriekš noteikt (darbības virzienu, mērķi, laiku)
- apspēlēt Izvērst darbību (lugas iestudējumā ap kādu faktu, notikumu, priekšmetu)
- izkārtot Izvietot (priekšmetus) noteiktā kārtībā, veidā
- piekrāmēt Izvietot (priekšmetus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda, aizņem (telpu, vietu)
- krāmēt Izvietot (vairākus vai daudzus priekšmetus) noteiktā kārtībā; kārtot (kādu vietu, telpu)
- izkliedēt Izvietot izklaidus; attālināt citu no cita (piemēram, priekšmetus)
- kārtāt Izvietot noteiktā veidā, kārtībā (telpā); šādā veidā izvietot (priekšmetus)
- izzvejot Izvilkt (priekšmetu, piemēram, no upes, ūdens)
- izcilnis Izvirzījums (priekšmeta) virsmā; vieta vai priekšmets, kas izdalās no apkārtnes ar savu augstumu
- kumpums Izvirzījums uz āru, izliekums (priekšmetam)
- atrāviens Izvirzīšanās priekšā un attālināšanās no pārējiem (sacensības dalībniekiem distancē)
- protrūzija Izvirzīšanās uz priekšu
- izklupiens Izvirzīšanās uz priekšu vai sānis, saliecot kāju celī un atbalstoties uz tās
- izlaist Izvirzīt (ķermeņa daļu, piemēram, uz sāniem, uz priekšu); augot izvirzīt (piemēram, jaunos dzinumus)
- izsliet Izvirzīt (uz augšu, arī uz priekšu ķermeņa daļu)
- izsliet Izvirzīt (uz augšu, arī uz priekšu priekšmetu)
- izriest Izvirzīt (uz priekšu ķermeņa daļu)
- izriezt Izvirzīt (uz priekšu ķermeņa daļu)
- atstiept Izvirzīt uz priekšu (lūpu)
- izgāzt Izvirzīt uz priekšu, izliekt (krūtis, vēderu)
- izbozt Izvirzīt uz priekšu, uz ārpusi (ķermeņa daļas)
- izbozīt Izvirzīt uz priekšu, uz ārpusi (ķermeņa daļas), izbozt (2)
- izgāzt vēderu izvirzīt vēdera sienu uz priekšu
- izstiept Izvirzīt, piemēram, uz priekšu, uz augšu (priekšmetu)
- dzega Izvirzīta augšmala telpu iekārtas priekšmetiem (piemēram, krāsnīm, kamīniem, mēbelēm)
- kuņģis Izvirzītā daļa, izvirzījums, izlaidums (priekšmetam)
- auss Izvirzītās sānu daļas (dažiem priekšmetiem)
- izspraukties Izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par priekšmetiem
- izslieties Izvirzīties (uz augšu, arī uz priekšu) - par ķermeņa daļām; būt izvirzītam, izveidotam (uz augšu, arī uz priekšu)
- izriesties Izvirzīties (uz priekšu) - par ķermeņa daļu
- izriezties Izvirzīties (uz priekšu) - par ķermeņa daļu
- izspraukties Izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par priekšmetiem
- aizsteigties Izvirzīties priekšgalā; pārspēt
- izrauties Izvirzīties, aizsteigties (kam priekšā)
- izkārties Izvirzīties, izslīdēt ārā (no kā) un nokarāties (par priekšmetu, tā daļu)
- iznākt Izvirzīties, tikt izvirzītam (no kurienes, kur u. tml.) - par priekšmetiem
- iepazīties izzināt, izpētīt, iegūt priekšstatu (par ko)
- distinkcija izziņas akts, kurā tiek fiksēta atšķirība starp īstenības priekšmetiem vai apziņas elementiem (sajūtām, priekšstatiem utt.)
- Baltā grāmata izziņas dokuments, programma, kas sniedz asociētajām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm padomus, kā katrā nozarē sagatavoties darbībai saskaņā ar Eiropas Savienības iekšējā tirgus noteikumiem
- disgnozija Izziņas, izpratnes funkcijas traucējums; nespēja pazīt priekšmetus
- jādeklis Izzobojamais, nonievājamais priekšmets
- iemēdīt Izzobojot, mēdot iedzīt (kur) iekšā
- sajukt Izzust, parasti pilnīgi, parastajai, pareizajai kārtībai (starp priekšmetiem, priekšmetu kopas daļām); arī tikt sajauktam kopā (par vielām, priekšmetiem)
- iežaut Izžaut (kur iekšā)
- loka dzēšana ja elektriskajai ķēdei pieslēgtais spriegums pārsniedz 15 V, bet ķēde plūstošā strāva pārsniedz 0,5 A, atslēdzot ķēdi, starp kontaktiem sākas lokizlāde; elektriskais loks aizkavē ķēdes pārtraukšanu un izraisa kontaktu priekšlaicīgu nolietošanos; ātrākai loka pārtraukšanai elektriskajos aparātos iebūvē speciālus mezglus loka dzēšanai
- panācēja jahta jahta, kura tuvojas priekšā (pa priekšu) ejošai jahtai
- jahta ar ceļa tiesībām jahta, kuras ceļa tiesības attiecībā pret citiem peldlīdzekļiem nosaka (1) starptautiskie kuģu sadursmju novēršanas noteikumi; (2) kuģošanas noteikumi iekšējos ūdeņos un (3) burāšanas sacīkšu noteikumi
- flīgers Jahtām ar kutertakelējumu priekšējā un visaugstāk paceltā priekšbura, ko ar flīgerfalli paceļ virs klīverburas, to lieto vieglā vējā un sauc arī par jāgeru
- lētiecība Jahtas īpašība kursā pie vēja - ja ejot pie vēja, uz brīdi atlaižot stūri, novērojama peldlīdzekļa priekšgala nogriešanās (atkrišana) no vēja, tad jahta ir lētiecīga
- smailgātheķis Jahtas pakaļgala konstruktīvais izveidojums, kas atgādina jahtas priekšgala atveidu
- bugs Jahtas vai kuģa priekšgala virsūdens daļa, priekšgals
- ceļamā strope jahtas, laivas un citu priekšmetu celšanai speciāli sašpleisēta apaļstrope vai arī noteikta garuma troses galos iešpleisētas kaušas
- bugvapeņi Jahtkluba ģerboņi, kurus piestiprina jahtas vai kuģa priekšgalā pie brīvsāniem
- komodors jahtkluba priekšnieks, priekšsēdētājs vai prezidents
- komandors jahtkluba vecākais jeb priekšsēdētājs
- levade Jājamo zirgu dresūras paņēmiens; zirgs paceļas uz pakaļkājām, pievelkot priekšējās un tā paliekot laiciņu līdzsvarā
- iejāt Jājot ievirzīties (kur iekšā)
- iči Jakutu (Krievijas ziemeļaustrumi) mitoloģijā - gari, kuri mīt visos priekšmetos un nedara cilvēkam neko ļaunu, ja cilvēks pret lietām izturas saudzīgi un pats tām nedara pāri
- holijambs Jamba paveids, trimetra vārsma, kurā priekšpēdējā pēda ir apvērsta otrādi (jambiskās vietā trohajiska), kas rada ritma plūduma strauju pārtraukumu, līdz ar to domas aprautību, nepabeigtību
- Rainis Jānis Rainis (īst. v. Jānis Pliekšāns) - latviešu dzejnieks (1865.-1929. g.)
- sintoisms Japāņu reliģija, kuras pamatā ir garu (personificētu dzīvnieku, augu, priekšmetu, dabas parādību, senču dvēseļu) pielūgšana; valsts reliģija Japānā (1868. - 1945. g.)
- ikebana Japāņu tēlotājas mākslas paveids - kompozīciju veidošana no ziediem un keramikas vai citiem priekšmetiem
- hiparhs Jātnieku vienības priekšnieks senajā Grieķijā
- TIA Jau iepriekš pateicos (angļu "thanks in advance"; īsziņās)
- YWIA Jau iepriekš saku, ka nav vērts; nevajag pateikties (angļu "you're welcome in advance"; īsziņās)
- vandīt Jaukt, griezt (parasti steidzīgi, nevērīgi) no vienas puses uz otru (priekšmetu kopumu, tā sastāvdaļas); šādi pārmeklēt (kādu kopumu, arī vietu, kur ir vairāki priekšmeti, to kopums)
- bāzes dzinējs jauna dzinēju tipa dažādu modifikāciju pirmais paraugs, kas būtiski atšķiras no iepriekšējo dzinēju konstrukcijas un raksturlielumiem; dzinējam varbūt moduļkonstrukcija, kas sastāv no atsevišķām saliekamām vienībām, kuras var nomainīt ekspluatācijā (atteices, bojājumu, resursa izlietošanas, modifikācijas gadījumos)
- otrā elpa jauna funkcija, izskats (priekšmetam, ēkai u.c.), kas atjaunots, uzlabots, pielāgots otrreizējai lietošanai
- paraklēts Jaunās Derības apzīmējums gara būtnei, kas grēcīgo aizstāv Dieva priekšā un glābj to no soda
- inovatīvi sociālie pakalpojumi jaunu ideju, metožu un pieeju izmantošana sociālo pakalpojumu nodrošināšanā indivīdiem, grupām un kopienām; pakalpojumi tiek raksturoti kā inovatīvi arī tajos gadījumos, ja tie iepriekš nav bijuši pieejami noteiktā ģeogrāfiskā teritorijā un tiek ieviesti vai tiek pielāgoti konkrētās vietas iedzīvotāju vai mērķa grupas vajadzībām
- jaunā publiskā vadība jaunu sabiedrības pārvaldes principu ieviešanas kustība, kas aizsākās 20. gs. beigās; galvenie elementi ir pārvaldes izdevumu samazināšana, valsts budžeta efektīvs izlietojums, pārvaldes gatavība pārmaiņām, privātā sektora vadības metožu izmantošana, orientācija uz iedzīvotāju vajadzībām, iekšējās un ārējās novērtēšanas izmantošana
- vārīga vieta jautājums, doma, priekšstats, psihes īpašība u. tml., ko cilvēks parasti slēpj un kas, citu cilvēku atklāta, izraisa aizskāruma, aizvainojuma, arī pazemojuma izjūtu
- papildjautājums Jautājums, ko izsaka papildus iepriekš paredzētajiem jautājumiem (piemēram, eksāmenā); jautājums, ko izsaka, lai saņemtu papildinformāciju
- tingeltangelis Jautrs, trokšņains (cirka) priekšnesums
- pasionaritāte Jebkura etnosa iekšējā tieksme uz attīstību un atjaunināšanos, kas realizējas ar atsevišķu indivīdu mērķtiecīgām darbībām neatkarīgi no ārējiem apstākļiem
- ostomija Jebkura operācija, kurā veido mākslīgu atveri starp diviem dobiem orgāniem, kā arī starp vienu vai vairākiem iekšējiem orgāniem un vēdera dobuma sienu, lai izvadītu zarnu saturu vai urīnu
- pamatteritorija Jebkura teritorija vai zona, kuras iekarošana vai zaudēšana dod būtiskas priekšrocības kādai karojošām pusēm
- čīkstoles Jebkurš čīkstošs, čīkstošas skaņas radošs priekšmets, lieta
- čīkstolis Jebkurš čīkstošs, čīkstošas skaņas radošs priekšmets, lieta
- entitāte Jebkurš konkrēts vai abstrakts objekts, kas eksistē, ir eksistējis vai varētu eksistēt (piemēram, persona, objekts, notikums, priekšstats, process utt.)
- absorbcijas miglājs jebkurš miglājs, kura tuvumā vai iekšienē nav spožas zvaigznes, kas to apgaismotu, tāpēc tas pie debess redzams kā tumšs veidojums uz gaišo miglāju vai blīva zvaigžņu lauka fona; tumšais miglājs
- plāksna Jebkurš neliels, plāns priekšmets; plēksne
- kurš katrs Jebkurš, vienalga, kurš (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise)
- definīcija Jēdziena satura, priekšmeta būtisko pazīmju īss formulējums
- postpredikamenti Jēdzieni, ko Aristotelis pievieno kategorijām lai izteiktu to īpašības (pretējs, reizē, iepriekš, kustība, turēšana īpašumā)
- nūmens Jēdziens bez priekšmeta
- atpriekšmetiskošanās Jēdziens marksistiskajā filozofijā - praktiskas darbības produktos vai kultūras vērtībās iemiesoto darba rezultātu iekļaušanās darba procesā, lietu un garīgās kultūras vērtību satura un iekšējās loģikas transformācija cilvēka darbaspējās, prasmē, zināšanās
- innominātreālkontrakti Jēdziens romiešu tiesībās tādu situāciju apzīmēšanai, kur saistībā izcēlās tikai nodot un pieņemot lietu, bert ne tikai iepriekš vienojoties
- ģints jēdziens jēdziens, kas ietver kādas klases (sugas) priekšmetu būtiskas pazīmes
- sugas jēdziens jēdziens, kas ietver kādas priekšmetu, parādību u. tml. grupas būtiskās pazīmes
- psihes struktūra jēdziens, kas skaidro cilvēka psihes iekšējo procesu pamatelementus, kā arī to attīstību un mijiedarbību
- pseidozinātne Jēdzienu, priekšstatu, uzskatu u. tml. kopums, kam nav zinātniska pamata
- teorija Jēdzienu, spriedumu, ideju u. tml. sistēma, kas atspoguļo kādus priekšmetus, parādības
- Priekšānkalns Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Priekšāni" nosaukuma variants
- lēlmete Jēlmete, gļotains priekšmets
- eidētika Jenša mācība, ka atsevišķiem cilvēkiem, t. s. eidētiķiem, piemīt spēja saglabāt un atveidot skaidru priekšmeta tēlu ilgu laiku pēc tā uztveršanas
- joma Jomiņa - elkoņa locītavas iekšējā daļa
- autojonizācija Jonizācijas divpakāpju process - pirmajā pakāpe atoms vai molekula tiek ierosināta stāvoklī, kura enerģija atrodas virs jonizācijas sliekšņa enerģijas; otrajā pakāpē atoms vai molekula sabrūk par elektronu un pozitīvu jonu ar zemāku enerģiju nekā ierosinātajai daļiņai
- iejoņot Joņojot ievirzīties (kur iekšā)
- Oriša Nla jorubu mitoloģijā - "lielais dievs", kurš atrodas visu dievību priekšgalā un izveidoja uz zemes sauszemi, iestādīja kokus, izveidoja no māliem cilvēku ķermeņus
- mala Josla (plakanas formas priekšmetam), kas (to) norobežo (piemēram, no apkārtējās telpas); daļa (priekšmetam), kas robežojas ar šo joslu
- mežģīte Jostas veids, pītenes paveids, kur velki kalpo arī iekšaudam
- Šehina Jūdaisma mitoloģijā - viens no Dieva vārdiem, kas saistīts arī ar priekšstatu par Dieva klātesamību uz zemes
- Talmūds Jūdaisma reliģisko, filozofisko, ētisko, tiesisko, sadzīves priekšrakstu, mācību krājums; attiecīgā grāmata
- hasīdi Jūdu askēti, kas bija farizeju priekšteči
- teritoriālā jūra jūra vai tās josla, kas piekļaujas valsts sauszemes teritorijai vai iekšējiem ūdeņiem un uz ko attiecas šīs valsts suverenitāte
- Greifsvaldes līcis jūras līcis Baltijas jūras dienvidrietumu daļā, starp Rīgenes salu un kontinentu, Vācijas Meklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē
- Hrūdafjords jūras līcis Islandes salas ziemeļu piekrastē, starp Ziemeļu Zemi austrumos un Rietumu Zemi dienvidrietumos, Hūnabloi līča iekšējais līcis
- lamatmīna Jūras mīna vai sauszemes inženiermīna, kas nomaskēta par nekaitīgu priekšmetu, kas var pievērst cilvēka uzmanību un uzsprāgst, ja to mēģina lietot
- buķetmīna Jūras mīnu veids, kad pie viena un tā paša svērteņa piestiprināti vairāki peldoši mīnu korpusi, ja stiprinājums, kas notur vienas mīnas korpusu, tiek pārrauts, no atsvara uz iepriekš noteikto dziļumu paceļas cita mīna
- pļopis Jūras zaķis, zivju suga ar piesūcekņa orgānu ķermeņa apakšpusē, ar ko piestiprinās pie akmeņiem u. c. cietiem priekšmetiem
- atteikšanās Juridiska metode, ar kuras palīdzību tiesību subjekts pēc savas vēlēšanās, skaidri paužot savu gribu, atsakās no savām tiesībām vai priekšrocībām
- zvērināts advokāts jurists, kas ir nokārtojis Latvijas Republikas Advokātu kolēģijas eksāmenu, ir nodevis zvērestu Augstākās tiesas priekšsēdētājam un atbilst arī pārējām Latvijas Republikas Advokatūras likumā norādītajām prasībām un kas var pārstāvēt citas personas visos (iekļaujot kriminālos) pirmstiesas un tiesas procesos
- dižpīle Jūrmalas dižpīle - pīļu apakšdzimtas suga ("Tadorna tadorna"), zosij līdzīgs putns ar zaļi melnu galvu un kaklu, baltu ķermeni, brūni sarkanu svītru ap ķermeņa priekšējo daļu, melnām spārnu spalvām, Latvijā aizsargājama, ligzdo kopš 20. gs. 70. gadiem, 10-20 pāru; Sāmsalas dižpīle; Sāmsalas pīle
- flots Jūrnieku apzīmējums priekšmetiem, kas brīvi peld; pārnestā nozīmē: jautrs, brašs, izšķērdīgs, ar uzdzīvi saistīts
- skatīties acīs (kādam) justies godīgam, neapkaunotam kāda priekšā
- interoceptori Jutīgo nervu šķiedru galu veidojumi (nervu gali) muskuļos, cīpslās, iekšējos orgānos, asinsvados utt.; interoreceptori
- nemetriskā kamera k amera, kas sākotnēji nav paredzēta fotogrammetrisko darbu veikšanai un kurai ir nestabila iekšējā ģeometrija ar nezināmu iekšējo orientējumu
- klātesamība Kā (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) esamība, pastāvēšana līdzās citām dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām (kur, kādā vietā, kādos apstākļos u. tml.); klātbūtne (2)
- klātbūtne Kā (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) esamība, pastāvēšana līdzās citām dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām (kur, kādā vietā, kādos apstākļos u. tml.); klātesamība
- visuresamība Kā (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) esamība, pastāvēšana visur
- visuresme Kā (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) esamība, pastāvēšana visur
- vaigs Kā (priekšmeta, vietas u. tml.) veidols, arī izskats
- maks Kabatas formāta somveida, arī maisveida priekšmets (parasti naudas glabāšanai)
- ķivete Kabatas pulksteņu iekšējais vāks, kas mehānismu sargā pret putekļiem
- aplūzām Kad sērsnai vai arī ledum neiet pa virsu, bet lūst iekšā, tad iet aplūzām
- marote kāda "jājamais zirdziņš", smieklīgs patikas priekšmets, iedoma, untums
- priekšplāns kāda attēla priekšējā daļa
- prolapss kāda iekšējā orgāna izspiešanās uz āru pa dabiskām vai mākslīgām atverēm
- senči kāda iepriekšēja laikposma dzīvnieki vai augi, to kopums, no kuriem ir attīstījušies jaunāka laikposma dzīvnieki vai augi
- citēšana kāda iepriekšsaņemta pasta elektroniskā sūtījuma daļas iekļaušana atbildes sūtījumā
- kabinetklase kāda mācību priekšmeta mācīšanai iekārtota klase
- ielāps kāda materiāla (piemēram, koka, skārda) gabals, ko uzliek un nostiprina (parasti priekšmeta) bojātā vietā
- starpkārta kāda materiāla, priekšmetu u. tml. kārta, kas atrodas, ko novieto starp, parasti divām, citām (kā) kārtām
- viensvēdien Kādā no iepriekšējām svētdienām; kādu svētdienu
- viensvētdien Kādā no iepriekšējām svētdienām; kādu svētdienu
- izgatavošana kāda priekšmeta izveidošana, tā zaudēto īpašību atjaunošana vai kāda priekšmeta pārtaisīšana, kā rezultātā tas iegūst cita priekšmeta derīgās īpašības
- šņips kāda priekšmeta smaile
- liveris kāda priekšmeta vaļēja, plandoša daļa, skranda
- ļiveris kāda priekšmeta vaļēja, plandoša daļa, skranda
- livurs kāda priekšmeta vaļēja, plandoša daļa, skranda
- nāibs kāda priekšnieka vai garīgas personas vietnieks dažās musulmaņu valstīs; dažkārt - vietējās policijas priekšnieks vai ciema kopienas vecākais u. tml.
- aklamācija kāda sapulcē izvirzīta priekšlikuma apstiprināšana vai neapstiprināšana ar sapulces dalībnieku izsaucieniem, bez balsu skaitīšanas
- runa kāda satura, temata (samērā plašs, parasti iepriekš sagatavots) izklāsts ar valodas skaniskajiem līdzekļiem; šāda izklāsta fiksējums rakstveidā
- aranžija kāda skaņdarba (bieži atvieglināta, vienkāršāka, bet citkārt arī komplicētāka, bagātinoša) piemērošana citam atskaņotājsastāvam - gan solopriekšnesuma pārkārtojums orķestrim, gan arī otrādi - orķestra darba pārlikums ansamblim vai solistam; aranžējums; pārlikums
- paveids Kādai augstākai klasifikācijas vienībai pakārtota vienība, kurā parasti ietilpst parādības, priekšmeti ar mazliet atšķirīgām pazīmēm
- aizplātīties Kādam (ar savām drēbēm) izplesties priekšā (tā, ka viņš neko neredz)
- izstaips Kādam priekšmetam uzstiepta drāna
- kāda dziesma ir nodziedāta kādam vairs nav varas, priekšrocību, ietekmes
- kakažiņa kādas 5 pēdas garš koks ar līku galu, kuru lieto pie līkšu liekšanas, lai nemestos gaņģī; līka dīsele
- kakazis kādas 5 pēdas garš koks ar līku galu, kuru lieto pie līkšu liekšanas, lai nemestos gaņģī; līka dīsele
- kakažnieks kādas 5 pēdas garš koks ar līku galu, kuru lieto pie līkšu liekšanas, lai nemestos gaņģī; līka dīsele
- dezavuēšana kādas amatpersonas, kas pārsniegusi savas pilnvaras, paziņojuma vai rīcības atsaukšana no tās priekšniecības puses
- autoklāze kādas daļas pašnoārdīšanās iekšēju cēloņu dēļ
- kolektīvā reprezentācija kādas grupas priekšstati (jēdzieni, mīti) par sevi un savām attiecībām ar pasauli, kuri nav reducējami uz individuālās apziņas stāvokļiem
- šķirties kādas iedarbības rezultātā attālināties (vienam no otra, citam no cita, arī no kā) - parasti par priekšmetiem
- padoties kādas iedarbības rezultātā izkustēties, pavirzīties (par priekšmetiem, to daļām)
- vadojums kādas iekārtas vai ietaises iekšējo vadu izkārtojums un ierīkošana
- aiztura kādas iepriekšējā akorda skaņas saglabāšanās jaunajā akordā, kam šī skaņa ir sveša
- kadrs caur stiklu kadrs, kura dekorācija tikai daļēji izbūvēta dabiskā lielumā, pārējā daļa uzgleznota uz kamerai priekšā novietota stikla
- apmānošais kadrs kadrs, kurā nav iekļauta daļa uzņemamā skata, līdz ar to skatītājam rodas cits priekšstats par notiekošo
- stomeklis kāds (arī zirgs), kas aiz bailēm no rēgiem negrib (doties) taisni uz priekšu
- ķeparkāja kāds ar vārgām, uz iekšu saliktām kājām
- brīnums kāds iepriekš neredzēts priekšmets vai parādība, kas izraisa apbrīnu, sajūsmu vai pārsteigumu
- luija kāds liels priekšmets
- viens kāds no (līdzīgu personu, priekšmetu, parādību u. tml.) skaita, kopas, grupas
- truļaks kāds organismā iekļuvis liels priekšmets
- sluņķis kāds palielāks priekšmets
- plākšata kāds plāns priekšmets vai dzīva būtne
- zveņģis kāds smagāks priekšmets
- čīčēkls kāds, kam darbs neiet uz priekšu
- klišs kāds, kam kājas uz iekšu ieliektas, līkkājis
- kākucis kāds, kas iet lēnām, uz priekšu noliecies
- priekšjājējs kāds, kas jāj priekšgalā
- tūča kāds, kas netiek uz priekšu
- vīsteklis kāds, kas netiek uz priekšu ar darbu; kas neskaidri runā; viksteklis
- vīstiķis kāds, kas netiek uz priekšu ar darbu; kas neskaidri runā; viksteklis
- pārbrīdināt kāds, ko sauc pie atbildības, ņem priekšā
- brauska kāds, kurš iet neskatīdamies apkārt, un tādēļ apgāž vai saplēš ceļā esošos priekšmetus
- ierosinātājs kāds, kurš izsaka priekšlikumu, pamudina kaut ko darīt
- lietotājs kāds, kurš rīkojas ar kādu priekšmetu, materiāliem, resursiem u. c.
- glābējs kāds, kurš sargā kaut ko (priekšmetus, nemateriālas vērtības) no posta, nelaimes u. tml.
- atpēdnis kāds, kurš vairāk staigā atmuguriski, nevis uz priekšu
- pastaknīties kādu brīdi (apmulsumā) mīdīties uz priekšu un atpakaļ
- pašaudīt kādu laiku izstiepties uz priekšu un atpakaļ
- nozvēbināt kādu laiku vēcināt uz priekšu un atpakaļ
- stīgtangas Kailgūžu tangas, kas sastāv tikai no priekšējās trīsstūrveida vai trapecveida slejas, kuru notur tieva, staipīga jostas aukla un staipīgas starpgūžu vai pagūžu auklas
- terciārs kainozoja ēras priekšpēdējais periods, tiek iedalīts divos patstāvīgos periodos – paleogēnā un neogēnā
- neogēns kainozoja otrais periods (pirms 21-1,7 miljoniem gadu), kam raksturīgas krasas sauszemes faunas izmaiņas (parādījās ziloņu, cūku, aitu, zirgu priekšteči, cilvēkpērtiķi); neogēna periods
- Imbaba Kairas priekšpilsēta, senāk atsevišķa pilsēta Ēģiptes ziemeļos ("Imbabah"), osta Nīlas kreisajā krastā
- sajūta Kairinājumu subjektīvs atspoguļojums smadzenēs sakarā ar ārējās un organisma iekšējās vides kairinātāju izraisītu iedarbību uz receptoriem
- tiociānalils Kairinoša viela, kas reflektoriski uzlabo vielmaiņu un asinsriti iekšējos orgānos, atbrīvojoties uz ādas no ūdenī samērcēta sinepju plākstera
- iekaisīt Kaisot ievirzīt (kur iekšā)
- izkaisīt Kaisot izvietot izklaidus (parasti sīkus, arī vieglus priekšmetus), kaisot izkliedēt (vielu)
- pakaisīt Kaisot novietot (kur); kaisot novietot (kam priekšā), parasti nedaudz
- biešu svilnis kaitīgs tauriņš, izplestu spārnu platums - 20-26 mm, priekšspārni pelēkbrūni ar 2 tumši brūniem laukumiem un ārējo šķērssvītru, pakaļspārni pelēki ar gaišu svītru, kāpuri polifagi, var baroties ar 35 augu dzimtām, Latvijā kaitē cukurbietēm
- ceļgals Kājas augšstilba un apakšstilba savienotājas locītavas priekšējā, vairāk izvirzītā daļa; arī celis
- podocīts Kājiņšūna, nieres kamoliņa kapsulas iekšējās sienas epitēlijšūna, kuras izaugumi cieši pieguļ kamoliņa kapilāru virsmai
- uzkalt Kājot (metālu), izveidot, izgatavot (priekšmetu); izkalt (1)
- pakakle Kakla apakšējā priekšdaļa (dzīvniekam)
- lūkšas Kalēja darbarīks (karsta) metāla gabala, priekšmeta satveršanai, saturēšanai, pārvietošanai
- kalve kalēja darbnīca metāla sadzīves priekšmetu, būvdetaļu un darbarīku izgatavošanai, zirgu apkalšanai, arī lauksaimniecības mašīnu remontēšanai un mākslas priekšmetu izgatavošanai
- misiņkalējs Kalējs, kas izgatavo misiņa traukus u. c. priekšmetus
- misiņkalis Kalējs, kas izgatavo misiņa traukus u. c. priekšmetus
- Behala Kalkātas (Indijā, Rietumbengālē) dienvidu priekšpilsēta, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta
- Jura kalni Francijā un Šveicē (fr. val. "Massif du Jura"), stiepjas izliekta loka veidā no Savojas Alpiem līdz Švarcvaldes priekškalnēm dienvidos, garums - 250 km, platums - līdz 65 km, lielākais augstums - 1718 m; Jura kalni
- Katalonijas kalni kalni Spānijas ziemeļaustrumu daļā (“Cordillera Costero Catalana”), Vidusjūras piekrastē, no Ebro deltas līdz Pirenejiem, garums — \~250 km, divas paralēlas grēdas — piejūras (augstums — 400-600 m) un iekšējā grēda (līdz 1894 m)
- priekškalni Kalni, kas atrodas pirms lielākajiem kalniem; priekškalne
- Olimps kalns šajā masīvā, kurā pēc sengrieķu reliģiskajiem priekšstatiem mājoja dievi
- Aizilijas alatavs kalnu grēda Ziemeļtjanšanā, Kazahstānā un Kirgizstānā, garums - \~350 km, augstums līdz 4073 m (Talgara smaile), virsotnēs apledojums, priekškalnēs sausās stepes
- Prekordiljera Kalnu grēdas Andu priekškalnēs, Argentīnas ziemeļrietumos, augstums - līdz 4924 m, noapaļotas virsotnes, stāvas nogāzes, pustuksnesis
- sirts Kalnu grēdu norobežots, augsti pacelts līdzenums Tjanšana iekšējos rajonos
- Verkors Kalnu masīvs Alpu priekškalnēs ("Vercors"), starp Ronas kreisā krasta pietekām Izēru un Dromu, Francijas dienvidaustrumos, augstums - līdz 2346 m, kaļķakmeņi, karsta reljefa formas, ziemeļu daļā Beržē bezdibenis
- Paropāmizs Kalnu sistēma Irānas kalnienes ziemeļos (angļu val. "Paropamisus Range"), Afganistānas ziemeļrietumu daļā, ziemeļu priekškalnes iestiepjas Turkmenistānā, garums - 600 km, platums - līdz 250 km, augstums pārsvarā - 3000-3500 m, augstākā virsotne - 4565 m
- iekšmeita Kalpone, kas veic saimniecības iekšdarbus
- priekšsaimnieks Kalps vai puisis, kas pats strādā un rīko pārējos strādniekus lauku saimniecībā; priekšstrādnieks
- piekalst Kalstot pielipt (pie kā, kam klāt) - par šķidrumu, masu u. tml.; kalstot (šķidrumam, masai u. tml.), pielipt (pie kā, kam klāt) - par priekšmetiem
- izkaltēt Kaltējot panākt, ka (piemēram, augs, koksne, koka priekšmets) kļūst ļoti sauss
- kalums Kalts (akmens, arī koka) priekšmets (parasti mākslas darbs)
- kalums Kalts (metāla) priekšmets
- kaltenis Kalts priekšmets
- kaltnis Kalts priekšmets; izkalts trauks
- suprālapsāriji Kalvinisma novirziens, kas atzīst, ka ikviena cilvēka liktenis ir jau iepriekš nolemts
- pārretņi Kāļi, kas tiek iestādīti starp citiem kāļiem vietās, kur iepriekš iestādītie kāļi ir beigušies
- nokalt Kaļot (akmeni u. tml. materiālu), izveidot (priekšmetu, tā daļas); izkalt (2)
- izkalt Kaļot (metālu), izveidot, izgatavot (priekšmetu)
- nokalt Kaļot (metālu), izveidot, izgatavot (priekšmetu); izkalt (1)
- piekalt Kaļot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, kādu priekšmetu)
- kalties Kaļot virzīties (uz priekšu, dziļāk)
- Kamanu Kamanu kalni - iekšzemes kāpu masīvs Gulbenes novadā, 5 km uz ziemeļrietumiem no Lejasciema, kāpu vaļņi nedaudz izliekti, līdz 2 km gari, relatīvais augstums - līdz 15 m, augstākā virsotne - 128 m vjl.
- kamanpriekša Kamanu priekšējā daļa; vieta kamanu priekšā
- kazleņš Kamanu priekšējais sēdeklis
- krāsnele Kamīns, krāsns priekšdaļa
- kūlenis Kamolveidīgs kustīgs priekšmets
- Pilsētas kanāls kanāls ap Rīgas vecpilsētu Daugavas labajā krastā pusloka veidā, sākas augšp Dzelzceļa tilta Latgales priekšpilsētā un beidzas Andrejostas līcī Ziemeļu rajonā, garums - 3,2 km, platums - 30-60 m, dziļums - 1,5-2,5 m, nav krituma un dabiskas caurplūdes
- Kana Kanas mežastepe - atrodas Vidussibīrijas dienvidu daļā, Kanas vidusteces apvidū, Krievijas Krasnojarskas novadā, tās dienvidu daļā atrodas Austrumsajānu mežainās priekškalnes, rietumos - Jeņisejas skrausts, ziemeļaustrumos tā saplūst ar Vidussibīrijas plakankalni, platība - \~500 kvadrātkilometru, garums - 200 km, platums - 150 km, lēzeni viļņots reljefs, augstums - 300-470 m, kontinentāls, sauss klimats
- skāpināt Kāpināt (3); likt kāpties atpakaļ vai uz priekšu
- sākotnējais kapitāls kapitāls, kuru veido apmaksātais akciju vai daļu kapitāls (pamatkapitāls), kas samazināts par vērtību, kāda ir priekšrocību akcijām ar dividenžu uzkrāšanu vērtību; akciju (daļu) emisijas uzcenojums; rezerves (izņemot pārvērtēšanas rezervi); iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa vai zaudējumi; kārtējā darbības gada peļņa, ja ir zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības ziņojums par peļņas esamību un ja tā aprēķināta, ņemot vērā visus nepieciešamos uzkrājumus aktīvu vērtības samazinājumam, paredzamajiem nodokļu maksājumiem un dividendēm, un ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir piekritusi kārtējā darbības gada peļņas iekļaušanai sākotnējā kapitālā
- iekāpt Kāpjot ievirzīties (kur iekšā)
- sakāpt Kāpjot ievirzīties (kur iekšā) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem
- kaproeira Kapoeira - Āfrikā radusies un Brazīlijā attīstījusies afrikāņu pašaizsardzības sistēma, mūsdienās bieži tiek demonstrēta kā priekšnesums mūzikas pavadībā
- apgānīšana Kapu apgānīšana - krimināli sodāms nodarījums, kas var izpausties kapu kopiņas, apbedījuma urnas izpostīšanā, tās izgreznojumu iznīcināšanā vai sabojāšanā, kapu pieminekļa, vainagu, ziedu vai citu priekšmetu, kas atrodasuz kapa, kapa iežogojuma, apstādījumu iznīcināšanā vai bojāšanā, dažādu priekšmetu vai uzrakstu, kas pauž ņirgāšanos par kapu vai mirušo, novietošanā u. tml.
- kapoeira Kapueira - Āfrikā radusies un Brazīlijā attīstījusies afrikāņu pašaizsardzības sistēma, mūsdienās bieži tiek demonstrēta kā priekšnesums mūzikas pavadībā
- tarāns Karakuģa priekšvadņa izcilnis, kas paredzēts pretinieka kuģa dragāšanai
- kanclers Karaļa kancelejas un arhīva priekšnieks
- avangards Karaspēka daļa vai apakšvienība, kas virzās galvenajiem spēkiem pa priekšu un apsargā tos
- kvartīrjeri Karaspēka komandiera izsūtīti vienību priekšstāvji, kam jāizrauga norādītā rajonā vai apdzīvotā vietā pagaidu vai pastāvīgas mītnes savām vienībām; vietraudži
- komandants Karaspēka priekšnieks (cietoksnī, nocietinātā rajonā)
- ugunsveltnis Karaspēka uzbrukuma atbalsta metode, kad tiek raidīta liela blīvuma artilērijas u. c. ugunsieroču uguns, pakāpeniski to pārnesot no vienas robežas uz nākamo robežu drošā attālumā uzbrūkošā karaspēka kaujas izkārtojuma frontes priekšā
- rezerve Karaspēka vienība, daļa u. tml., kas ir atstāta kā (piemēram, kāda priekšnieka, štāba) rīcībā, lai to vēlāk iesaistītu militārā darbībā
- komandieris Karaspēka vienības, daļas, apakšvienības, arī karakuģa, lidaparāta apkalpes priekšnieks
- aizkarāties Karāties priekšā kaut kam (to aizsedzot)
- vojevoda Karavadonis, arī pilsētas vai apriņķa priekšnieks (Krievijā 16.-18. gadsimtā); vaivads (1)
- vaivads Karavadonis, arī pilsētas vai apriņķa priekšnieks (Krievijā no 16. līdz 18. gadsimtam); vojevoda (1)
- pārskaitīšana Karavīra dienesta vietas maiņa tai pašā atsevišķā karaspēka daļā vai iestādē ar tās priekšnieka pavēli vai rīkojumu
- priekšgrupa Karavīru grupa, ko izsūta uz priekšu (kā) apsardzībai
- futrālis Kārba, ietvars (dažādu, parasti nelielu, priekšmetu glabāšanai)
- kardigans Kardiganjaka - adīta jaka ar priekšējo aizdari (var būt ar kabatām un jostu)
- priekšvadnis Karkasa detaļa (kuģim, laivai) - ķīļa vertikāls turpinājums (to) priekšgalā
- vadnis Karkasa detaļa (kuģim, laivai) - ķīļa vertikāls turpinājums pakaļgalā vai priekšgalā
- sufragans Karolingu laikos apzīmējums diecēzes bīskapam, kas pakļauts baznīcas provinces priekšniekam metropolītam; arī palīgbīskaps
- aizkārt Karot novietot (kam priekšā, aiz kā); karot (ko), aizsegt, aizklāt
- aizkārpīt Kārpot (ko virsū, iekšā), aizpildīt
- iekārpīt Kārpot iedabūt (kur iekšā)
- iekārpīties Kārpoties ievirzīties (kur iekšā)
- nokarsēt Karsējot panākt, ka (priekšmets, viela) sasniedz augstu temperatūru
- pārkarsēt Karsējot, sildot pieļaut, ka (kas, parasti priekšmets, viela) pārāk sakarst
- uzkarst Karstot sasniegt vēlamo temperatūru (par vielu, priekšmetu)
- pūli Karteļa tipa monopolistiskas apvienības uz laiku, kurās visu dalībnieku peļņa nonāk kopējā fondā un pēc tam tiek sadalīta viņu starpā iepriekš noteiktās proporcijās
- iekārtojums Kārtība, veids, kādā izvietoti (telpā, ēkā, iestādē u. tml.) izmantojamie priekšmeti; telpai, ēkai, iestādei u. tml. atbilstošie priekšmeti un to izvietojuma veids
- ieridāt Kārtojot ievietot (kur iekšā)
- ieridēt Kārtojot ievietot (kur iekšā)
- ieridot Kārtojot ievietot (kur iekšā)
- ridāt Kārtojot likt, novietot (priekšmetus) noteiktā kārtībā, veidā, vietā
- saridāt Kārtojot salikt, novietot (vairākus, daudzus priekšmetus) noteiktā kārtībā, veidā, vietā
- iekrāmēties Kārtojoties, kravājoties nejauši tikt (kur) ieliktam (par priekšmetu)
- nokārtot Kārtot (mācību priekšmetā) eksāmenu, ieskaiti u. tml. un saņemt sekmīgu atzīmi
- ridāt Kārtot (piemēram, galdu, istabu), novācot, novietojot priekšmetus noteiktā kārtībā, veidā, vietā
- kravāt Kārtot (piemēram, somu, portfeli), liekot ko iekšā
- pārkārtot Kārtot (priekšmetus, priekšmetu kopumu) vēlreiz, no jauna
- žosts Kārts ar ko stumt laivu uz priekšu
- nāraga Kārts laivas stumšanai uz priekšu
- spīrs Kārts laivas virzīšanai uz priekšu tur, kur nevar airēt
- stumjamā kārts kārts, ar ko virzīja laivu uz priekšu, durot zivis ar žebērkli
- izlaida Kārts, kas savieno ratu priekšējo asi ar pakaļējo
- genetisks Kas zīmējas uz aplūkojamā priekšmeta sākotni un attīstīšanos
- vadzis Kāsis, ko piestiprina (piemēram, pie sienas) kāda priekšmeta pakarināšanai
- kablis Kāsis, priekšmets ar noliektu galu, ar ko var aizkabināt
- izskrabinēt Kasot iztīrīt, parasti no iekšpuses
- sakasīt Kasot savirzīt (piemēram, vielu, nelielus priekšmetus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
- aizkasīt Kasot, kārpot (ko virsū, iekšā), aizpildīt, aizbērt; _imperf._ kasīt ciet; aizkašņāt
- nesesers Kaste, kārba, maza soma (parasti noteikta priekšmetu komplekta ievietošanai)
- koferis Kastes veida soma nelielu priekšmetu pārnešanai, pārvadāšanai; čemodāns
- čemodāns Kastes veida soma nelielu priekšmetu pārnešanai, pārvadāšanai; koferis
- šķirsts Kastveida priekšmets, kam parasti ir izliekts vai divslīpju vāks un kas ir paredzēts, piemēram, tekstiliju, produktu glabāšanai
- iekašņāt Kašņājot iedabūt (kur iekšā)
- aizkašņāt Kašņājot, kārpot (ko virsū, iekšā), aizpildīt
- piekārst Kāšot (ko kur iekšā), piepildīt (ar to)
- protojerejs Katedrāles draudzes priekšnieks
- kategorizācija Kategoriju izveidošanas process; objektu apvienošana un sakārtošana pēc priekšmetiski funkcionālajiem principiem
- superiors Katoļu baznīcā reliģiska ordeņa vai kongregacijas priekšnieks
- antifons Katoļu baznīcas dziedājums, ko pārmaiņus dzied divi (pus)kori vai priekšdziedātājs un koris
- misāle Katoļu dievkalpojumu grāmata, kurā sakopotas mises lūgsnas, dziesmas un sprediķi līdz ar priekšrakstiem par liturģiskās darbības gaitu
- abats Katoļu mūku klostera priekšnieks
- abate Katoļu mūķeņu klostera priekšniece
- cilvēktiesības katra cilvēka pamatbrīvības un tiesības (tiesības uz dzīvību, brīvību, izglītību, vienlīdzību likuma priekšā, tiesības uz pārvietošanās, ticības, biedrošanās un informācijas apmaiņas brīvību, tiesības uz pilsonību)
- aizsarglapa Katrai labākai ilustrācijai un attēlu pielikumam priekšā novietota tukša lapa
- ikkatrs Katrs (cilvēks, priekšmets, parādība)
- bāze Katrs no četriem beisbola iekšlaukuma punktiem, kuros jānokļūst viena pārskrējiena laikā
- tiešais cirsmu piesliešanās veids katru jaunu cirsmu paredz blakus iepriekšējai (šis cirsmu piesliešanās veids lietojams visās kokaudzēs)
- cementīns Kaučuka vai celiloīda šķīdumi kaučuka un celuloīda priekšmetu salīmēšanai
- inženiernodrošinājums Kaujasdarbības inženiertehniskais nodrošinājums un visi ar to saistītie tehniskie priekšdarbi, ko lielākas karaspēka vienības veic ar to sastāvā esošo inženierkaraspēka vienību (apakšvienību) spēkiem un līdzekļiem, bet mazākas apakšvienības saviem spēkiem
- muridi Kaukāzā muhamedāņu sekta (19. gadsmiteņa pirmā pusē), kas prasīja nerimstīgu cīņu ar neticīgajiem, bet sevišķi ar krieviem; sektas priekšgalā stāvēja slavenais Šamils, kuram krītot tā izira
- osteolīze Kaula atmiekšķēšanās un resorbcija; kalcija sāļu izzušana no kaula
- tiltiņš Kaula plātnīte bungdobumā, kas savieno izcilni ar priekštelpas piramīdu
- osteokampsija Kaula saliekšanās bez lūzuma kā osteomalācijas gadījumā
- malakosteoze kaulu atmiekšķēšanās
- deformēts iegurnis kaulu atmiekšķēšanās (kalcija sāļu trūkums) sekas
- osteomalācija Kaulu atmiekšķēšanas, ko gk. rada vielmaiņas traucējumi
- kambijs Kaulu plēves iekšējais irdenais slānis, kurā ir osteoblasti
- porainā kaulviela kaulviela, no kuras sastāv kaula iekšējā daļa
- deosifikācija Kaulvielas samazināšanās, kaula atmiekšķēšanās
- jūrasvelns kaulzivju klases makšķerzivjveidīgo kārtas grupa (_Lophius_), ķermenis saplacināts vertikālā virzienā ar šauru astes daļu, garums - līdz 150 cm, muguras spuras priekšējais stars novirzīts uz galvas, un tā galā ir gaismas orgāns, kas pievilina medījumu, lielākā daļa ir dziļjūras zivis, kas var dzīvot pat 4000 m dziļumā
- stagars Kaulzivju klases stagarveidīgo kārtas dzimta ("Gasterosteidae"), neliela, plēsīga zivs ar savrupiem dzeloņiem muguras spuras priekšā, 5 ģintis, \~10 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas
- infibulācija Kaunuma lūpu vai priekšādas saspraušana, lai padarītu neiespējamus dzimumsakarus (dažās pirmatnējās tautās)
- inflbulācija Kaunuma lūpu vai priekšādas saspraušana, lai padarītu neiespējamus dzimumsakarus (dažās pirmatnējās tautās)
- kauri Kauri gliemeži - gliemežu klases priekšžauņu apakšklases ģints ("Cypraeidae")
- pārkausēt Kausējot (metāla priekšmetus, metāllūžņus u. tml.), iegūt metālu, metāla lietni
- izkausēt Kausējot panākt, ka (cieta viela, priekšmets) kļūst šķidrs, izkūst
- sakausēt Kausējot savienot (priekšmetus, to daļas)
- tiešskate kaut kā skaidra un tieša uztvere tādā veidā, ka lietas acīmredzamība atrodas prāta priekšā; intuīcija
- usmaša kaut kas darīts ar iepriekšēju nodomu
- uzmaša kaut kas darīts ar iepriekšēju nodomu
- uzmašs kaut kas darīts ar iepriekšēju nodomu
- uzmata kaut kas darīts ar iepriekšēju nodomu
- savalne kaut kas īpašs tikai priekš sevis un savējiem
- savalnes kaut kas īpašs tikai priekš sevis un savējiem
- žļega kaut kas izmircis, atmiekšķējies
- žļaga kaut kas izmircis, atmiekšķējies, jēls, ūdeņains, izšķīdis
- makace kaut kas mazs (bērns, lieta, priekšmets)
- makacis kaut kas mazs (bērns, lieta, priekšmets)
- makata kaut kas mazs (bērns, lieta, priekšmets)
- spudas Kauta dzīvnieka galva, kājas un iekšas
- ļekums Kauta dzīvnieka iekšas
- rente Kauta lopa iekšas
- skuldas Kauta lopa iekšas
- liekmaņi Kauta lopa mazvērtīgās daļas (iekšas, kājas, galva), saukti arī par liekumiem
- liekumi Kauta lopa mazvērtīgās daļas (iekšas, kājas, galva); liekmaņi
- atliekums Kauta lopa mazvērtīgās daļas (iekšas, kājas, galva); liekumi
- šķipasts Kauta lopa sīkumi no iekšām
- priekšgabals Kautas cūkas priekšplecis
- gaļas subprodukti kautķermeņu apstrādē izņemti uzturā izmantojami iekšējie orgāni (aknas, nieres, mēles, smadzenes, kuņģi, liesas, plaušas) un atdalītas ķermeņa daļas (galvas, kājas, astes)
- plikādas kažoks kažoks ar ādas miecēto pusi uz āru un apmatojuma pusi uz iekšu
- Konopa Kečvu (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā - gars - mājas pavarda sargātājs bez noteikta veidola, tas varēja būt akmens, neparasts priekšmets, pat auduma strēmele vai poda lauska
- Kema Kemas plakankalne - Ziemeļkorejas kalnu iekšējā daļa Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas ziemeļu daļā, uz dienvidiem no Čambaišana plakankalnes, vidējais augstums - \~1000 m, augstākā virsotne - 2522 m (Puksubeksans)
- rezervāža Keramikas izstrādājumu krāsošana divas krāsās, tos pēc zīmējuma (tas iepriekš izveidots ar taukiem vai eļļu) pārklājot ar krāsainu angobu; pēc tam kad izstrādājumi ir viegli apdedzināti un tauki izdeguši, iegūto divkrāsu zīmējumu noklāj ar caurspīdīgu glazūru un izstrādājumus apdedzina otrreiz
- ieklaiņot Klaiņojot ievirzīties (kur iekšā)
- bezdelīgas aste klāja priekšgalā un aiz kokpita pa klāja vidu ejoša planka, kurā saiet visi klāja planku gali
- aizklāt Klājot (ko) priekšā, panākt, ka kļūst neredzams, mazāk redzams; klājot (ko) priekšā, pasargāt, maskēt u. tml.
- ieklāt Klājot ievietot (kur iekšā)
- aizklāt Klājot novietot, nostiprināt (kam priekšā)
- maskēt Klājot, liekot ko virsū, priekšā, darīt (ko) neieraugāmu; pārveidojot (kā) izskatu, darīt (to) neieraugāmu
- klājkalsiņš Klājstringers - peldlīdzekļa būvelements (sija), kas iet no priekšvadņa līdz pakaļvadnim tieši zem klāja
- alfabētiskais rādītājs klasifikācijas tabulu palīgaparāts – priekšmetu rubriku un tām atbilstošo klasifikācijas indeksu alfabētisks uzskaitījums, kas vispārināti un adekvāti atspoguļo klasifikācijas tabulu saturu un atvieglo iespieddarbu un citu dokumentu klasificēšanu
- ieklāstīt Klāstot ievietot (kur iekšā)
- tapsēt Klāt (kā, parasti priekšmeta) virsmu ar kādu materiālu (parasti ar tekstilmateriālu)
- līmēt Klāt ciet (piemēram, caurumu), uzliekot ko virsū un piestiprinot ar līmi; šādā veidā klāt ciet ko, piemēram, caurumu (priekšmetā)
- coram Klātbūtnē, visu priekšā
- Almagests Klaudija Ptolemaja sacerējums, kurā izklāstīti pasaules ģeocentriskās sistēmas priekšstati
- klimpas klavierspēle (mācību priekšmets)
- klača Klavierspēle (mācību priekšmets)
- klafčas Klavierspēle (mācību priekšmets)
- čimbole Klavieru priekštecis
- ieklejot Klejojot ievirzīties (kur iekšā)
- klēpjauts Klēpja priekšauts
- klēpjiem Klēpjiem iet - steidzīgi lieliem soļiem iet, vicinot rokas, pagriežoties uz priekšu um atpakaļ, brižiem stiepjoties uz augšu un saliecot ceļus uz priekšu
- iekāsēt Klepojot ievirzīt (kur iekšā)
- uzklepot Klepojot izklepot (ko) no iekšējiem orgāniem
- anklēte Klētiņa tuvu mājai ikdienā lietojamu produktu un priekšmetu glabāšanai
- priekšklēts Klēts priekšējā daļa
- klēts priekša Klētspriekša (1)
- klēts priekša Klētspriekša (2)
- ieklibot Klibojot ieiet, ienākt (kur iekšā)
- kluburāt Klibot, ar grūtībām tikt uz priekšu
- Klinšu Klinšu grēda - Lielā Kaukāza ziemeļu nogāzes priekšējā kuestu grēdas rietumu un centrālā daļa, Krievijā, Krasnodaras un Stavropoles novadā, Kabardas-Balkārijas Republikā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā un Ingušijas Republikā, garums - 375 km, augstums 1200-1700 m rietumos, līdz 3000 m austrumos
- Skaļistija grēda Klinšu grēda Lielā Kaukāza ziemeļu nogāzes priekšējās kuestu grēdas rietumu un centrālā daļa
- ieklīst Klīstot ievirzīties (kur iekšā); arī iemaldīties (kur iekšā)
- slīpā klīze klīze, kuras sprauga (attiecībā pret garenvirzienu) orientēta slīpā leņķī, parasti atrodas jahtas priekšgalā abos sānos
- provinciāls Klostera reģionālās provinces priekšnieks
- padene Klupināšana; kājas aizlikšana priekšā
- padnoška Klupināšana; kājas aizlikšana priekšā
- padnožka Klupināšana; kājas aizlikšana priekšā
- ieklupt Klupšus ievirzīties (kur iekšā)
- apklupt Klupt, paklupt, krist; priekšlaicīgi piedzimt
- polkšēt Klusināta skaņa (saduroties dzelzs priekšmetiem)
- māņi Kļūdaini priekšstati, kļūdainas mācības, nepareizi uzskati
- samazināšanās kļūšana mazākam, vājākam, īsākam utt. nekā iepriekš
- atēsties kļūt brangam, spēcīgam (ja iepriekš bijis vājš, kalsns); uzbaroties
- mest kļūt brīvam, atsacīties (no kā iepriekš atzīta, lietota)
- nobrūnēt kļūt brūnam, zaudējot savu sākotnējo krāsu (par priekšmetiem)
- atdzīvoties kļūt dzīvam, iegūt spēju runāt, kustēties (par priekšmetiem iztēlē, fantāzijā)
- sasakļauties kļūt greizam, saliekties (par koka priekšmetu)
- kaist kļūt karstam (par priekšmetiem)
- karst kļūt karstam berzes rezultātā (par priekšmetu)
- uzlaboties kļūt kvalitatīvākam, piemērotākam noteiktām prasībām (par priekšmetiem, vielām, platību u.c.)
- nokaist kļūt ļoti karstam (par priekšmetiem)
- norepēt kļūt ļoti negludam (par priekšmetu)
- izkalst kļūt ļoti sausam, izzūdot mitrumam (piemēram, par koka priekšmetu, augu, produktu)
- ieskapstēt kļūt mazliet nespodram, tumšākam (piemēram, par metāla priekšmetu); apsūbēt
- skapstēt kļūt nespodram vai nespodrākam, pelēcīgam vai pelēcīgākam, tumšam vai tumšākam (piemēram, par metāla vai stikla priekšmetu); arī sūbēt
- apskapstēt kļūt nespodram, pelēcīgam, patumšam (piemēram, par metāla vai stikla priekšmetu); arī apsūbēt
- noskapstēt kļūt nespodram, pelēcīgam, tumšam (piemēram, par metāla vai stikla priekšmetu visu virsmu vai tās lielāko daļu); arī nosūbēt
- izdēdēt kļūt nestipram, tiekot lietotam vai laika gaitā (piemēram, par papīru, koka priekšmetu)
- aprepēt kļūt netīram un negludam (par priekšmetiem)
- pārkaist kļūt pārāk karstam (par priekšmetiem)
- izdilt kļūt plānam, izbojāties, tiekot lietotam (par priekšmetu)
- rādīties kļūt redzamam, saskatāmam, parādīties (piemēram, par vietu, priekšmetu, parādību)
- paresnināties kļūt resnākam (parasti par organisma daļām, priekšmetiem)
- izaretināties kļūt retākam (par augu, priekšmetu kopu)
- kalst kļūt sausam vai sausākam (piemēram, par priekšmetiem, augiem, produktiem)
- silt kļūt siltam berzes rezultāta (par priekšmetiem)
- piesmadzēt kļūt smagam, piesūcoties ar šķidrumu (piemēram, par koka priekšmetu)
- piesmagt kļūt smagam, piesūcoties ar šķidrumu (piemēram, par koka priekšmetu)
- piekalst kļūt tādam, kam (parasti iekšpusē) ir viscaur pielipis kas kalstošs
- žūt kļūt tādam, kam (piemēram, gaisa strāvas, siltuma iedarbībā) mazinās, zūd mitrums (par priekšmetiem, augiem, produktiem)
- zaudēt kļūt tādam, kam vairs nav (iepriekšējā izskata, kvalitātes)
- tikties kļūt tādam, kam veidojas, arī pastāv saskarsme (piemēram, ar kādu parādību, norisi, priekšmetu)
- kūlāties kļūt tādam, kas (parastajā laikā) neatbrīvojas no iepriekšējā gada apspalvojuma (par dzīvniekiem)
- zaudēt kļūt tādam, kas vairs neizraisa (iepriekšējo attieksmi pret sevi)
- izvērsties kļūt tādam, kurā norisinās, notiek kas būtisks, nozīmīgs (par laiku, laika posmu); kļūt tādam, kurā kas norisinās, notiek citādi nekā iepriekš, nekā paredzēts
- sprēgāt kļūt tādam, kurā rodas, parasti sīkas, plaisas (par priekšmetiem, materiāliem u. tml.)
- sprēgāt kļūt tādam, kurā temperatūras maiņu iedarbībā plīst nelieli šķidruma, gāzes veidojumi, izdalās mazas vielas daļiņas un rodas īslaicīgs, ass troksnis (par priekšmetiem, vielām u. tml.); strauji izdalīties (no kā, parasti degoša)
- sprikstēt kļūt tādam, kurā temperatūras maiņu iedarbībā plīst nelieli šķidruma, gāzes veidojumi, izdalās mazas vielas daļiņas un rodas īslaicīgs, ass, pakluss troksnis (par priekšmetiem, vielām u. tml.); arī sprēgāt (2)
- sasprēgāt kļūt tādam, kura virsmā rodas vairākus, daudzas plaisas (piemēram, par priekšmetu, materiālu)
- izšļāpt kļūt tādam, no kura izplūst gaiss (par piepūstiem priekšmetiem)
- samazināties kļūt vai tikt padarītam par mazāku, vājāku, īsāku utt. nekā iepriekš
- padzist kļūt vājākam, neskaidrākam (par atmiņām, priekšstatiem u. tml.)
- izsilt kļūt viscaur stipri siltam, sasilt (piemēram, par telpu, priekšmetu)
- satumst kļūt, parasti pilnīgi, tumšam, vājinoties vai izbeidzoties apgaismojumam (piemēram, par priekšmetiem)
- sakarst kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam berzes rezultātā (par priekšmetiem)
- sasilt kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, siltam berzes rezultātā (par priekšmetiem)
- sacietēt kļūt, parasti viscaur, cietam (par vielu, priekšmetu)
- apaļknaibles Knaibles ar koniskiem galiem stiepļu, plāksnīšu u. c. priekšmetu liekšanai
- paralēlknaibles Knaibles ar paralēlām žokļu iekšējām virsmām biezāku priekšmetu saturēšanai
- plakanknaibles Knaibles, kuru galiem ir plakana iekšējā virsma
- aizknīdēt Kniedējot aiztaisīt ciet (caurumu metāla priekšmetā)
- aizkniedēt Kniedējot aiztaisīt ciet (caurumu metāla priekšmetā)
- nokodināt Kodināt un pabeigt kodināt (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, lai iegūtu attiecīgu virsmas efektu
- mordans Kodne jeb ēdne ar ko apstrādā audeklus priekš krāsošanas
- garnējums Koka gabali, plankas, mašas u. c. priekšmeti, kas necieš no slapjuma un ko paklāj kuģu tilpnē uz dibena, kima jeb sāniem, lai neļautu tādām precēm saslapēties, kas cieš no mitruma
- garnieriņš Koka gabali, plankas, mašas u. c. priekšmeti, kas necieš no slapjuma un ko paklāj kuģu tilpnē uz dibena, sāniem, lai neļautu tādām precēm saslapēties, kas cieš no mitruma
- parulle Koka klucis smagu priekšmetu velšanai
- laišķa Koka lāpsta, liekšķere
- laišķe Koka lāpsta, liekšķere
- laišķere Koka lāpsta, liekšķere
- laišķis Koka lāpsta, liekšķere
- deņa Koka lievenītis durvju priekšā
- kocene Koka priekšmets (parasti laiva, muca, trauks; bišu strops, arī māja)
- ugunskoks Koka priekšmets uguns ieguvei ar berzi
- lieva Koka stumbra iekšējā jeb vidējā daļa, kodols, nedzīva un cietāka kā to aptverošā aplieva
- lieve Koka stumbra iekšējā jeb vidējā daļa, kodols, nedzīva un cietāka kā to aptverošā aplieva; lieva
- lievs Koka stumbra iekšējā jeb vidējā daļa, kodols, nedzīva un cietāka kā to aptverošā aplieva; lieva
- defoliācija kokaugu lapu (skuju) priekšlaicīgs zudums, ko izraisa kaitēkļi, kokaugu slimības vai abiotiskie faktori, tā var būt pilnīga vai daļēja
- priekšvadņa figūra kokgriezums kuģa priekšgalā
- iekškoki Koki, kas atrodas, ir iebūvēti, uzstādīti kaut kā iekšpusē
- kokmateriālu pludināšana kokmateriālu transportēšana lejup pa upes straumi; pludina vaļējus (nesaistītus savā starpā) vai plostos iepriekš sasaistītus kokmateriālus; retāk sastopama pārvietošana pa ūdeni ar vēja, cilvēka vai mehānisko spēku
- šķērkoks Koks ratu priekšdaļā, pie kā piestiprināta dīsele
- šķēres Koks ratu priekšdaļā, pie kā piestiprināta dīsele; šķērkoks
- kūlenis Koks zem ratu priekšgala, kas balstās uz priekšējo riteņu ass
- spredelis Koks, ko iebāž vai iespiež starp diviem priekšmetiem
- spredēlis Koks, ko iebāž vai iespiež starp diviem priekšmetiem
- lietkoksne Koksne, kas izmantojama priekšmetu izgatavošanai, celtniecībā
- koksnes īpašību anizotropija koksnes fizikāli mehāniso īpašību nevienādība dažādos virzienos tās iekšienē, piemēram, priedei pretestība stiepei ir ap 30 reižu lielāka šķiedru virzienā nekā šķērsvirzienā
- indukcijas žāvēšana koksnes žāvēšana mainīgā magnētiskajā laukā, kur siltuma atdeve koksnei notiek no feromagnētiskajām starplikām un režģiem, kas izvietoti krautnēs iekšpusē
- sniegliece Koku saliekšanās un izgāšanās, lielam sniega daudzumam uzkrājoties to vainagos
- polo krekls kokvilnas trikotāžas krekls ar īsam piedurknēm un apkaklīti, priekšā neliela aizdare (parasti 3 pogas)
- polokrekls Kokvilnas trikotāžas krekls ar īsām piedurknēm un apkaklīti; krekla priekšpusē ir neliela aizdare (parasti trīs pogas)
- nodozais periarterīts kolagenoze, kas skar muskuļtipa artēriju un iekšējo orgānu ādas un muskuļu arteriolu sienu; raksturīgs polimorfisms un septiski hipererģiska gaita: drudzis, leikocitoze, eozinofilija; smags vispārējais stāvoklis līdz pilnīgai kaheksijai; gremošanas traucējumi, abdominālas kolikas; multipli kapilāru asinsizplūdumi, tromboze, embolija, infarkts, aneirisma
- lietu internets kolektīvs apzīmējums tehnoloģijām, kas savā starpā savieno fiziskus priekšmetus un savienojas arī ar virtuālām lietojumprogrammām
- paramucīns Koloīds olnīcas cistās; atšķiras no mucīna un pseidomucīna, jo reducē Fēlinga šķīdumu ("solutio Fehling-i") bez iepriekšējas vārīšanas ar skābi
- setlments Koloniju (2) vai puskoloniju pilsētās nodalīta ārzemnieku apmešanās vieta ar priekšrocībām vai neatkarību pārvaldībā, sabiedriskās kārtības uzturēšanā u. tml.
- vidējā koluteja koluteju suga ("Colutea x media") ir abu iepriekšminēto sugu hibrīds
- patruļbāze Komandiera iepriekš plānota vai tikko izraudzīta vieta, kas paredzēta, lai patruļu apstāšanās laikā organizētu apakšvienību tālākai darbībai un paaugstinātu patrulējošo karavīru drošību
- pašgājējkombains Kombains, kas pārvietojas ar enerģiju, kuru rada šī kombaina iekšējais mehāniskās enerģijas avots
- frontprojekcija Kombinētās kinouzņemšanas paņēmiens, kurā izmanto reālu priekšplāna obj. perspektīvo savietošanu ar fona att., kuru ar projektoru veido uz atstarojoša ekrāna
- postglosators Komentators, Justiniāna likumdošanas komentētājs, kas savos spriedumos balstījās uz iepriekšējo likumu skaidrotāju (glosatoru) darbiem
- Zepter Internatiol kompānija, kas ražo, pārdod un izplata ekskluzīvas patēriņa preces (kosmētika, uztura bagātinātāji, priekšmeti mājai un virtuvei u. c.)
- deviācija Kompasa magnētadatas novirze no magnētiskā meridiāna, ko rada apkārtējo dzelzs priekšmetu inducēšanās Zemes magnētiskajā laukā vai ierīču radītais magnētiskais lauks
- tiesību normu piemērošanas akts kompetentas valsts iestādes izdots juridiski saistošs akts, kas satur individuālu vai konkrētu uzvedības priekšrakstu un kas kalpo par pamatu tiesisko attiecību nodibināšanai, grozīšanai vai izbeigšanai, t. i. tie ir juridiski fakti
- nokomplektēt Komplektēt un pabeigt komplektēt (piemēram, priekšmetus)
- sonorika Kompozīcijas tehnika, kas priekšplānā izvirza tembrālus elementus, kā arī pārejas momentus no vienas skaņas vai saskaņas uz otru
- sonoristika Kompozīcijas tehnika, kas priekšplānā izvirza tembrālus elementus, kā arī pārejas momentus no vienas skaņas vai saskaņas uz otru
- daļa kompozicionāli nobeigta patstāvīga vienība (mākslas darbā vai priekšnesumā)
- turbokompresors Kompresors, ko darbina iekšdedzes motora izplūdes gāzu enerģija
- avota tiltmaršrutēšana komunikāciju protokols, kurš nosaka, ka sūtītāja stacijai ir zināmi visi tīkla tilti un tā iepriekš nolemj, kāds būs ceļš līdz saņēmēja stacijai, un tikai tad veic pārraidi
- demokrātiskais centrālisms komunistisko partiju un citu organizāciju darbības princips, saskaņā ar kuru visas institūcijas tiek vēlētas, mazākums pakļaujas vairākumam u. c., taču īstenībā visus svarīgākos jautājumus izlēma augstākstāvošās institūcijas, parasti iepriekš nosakot vēlēšanu rezultātus
- kondominantes Kondominācijas komponentes - teikuma priekšmets un izteicējs
- anglikāņi Konfesija, kas apvieno patstāvīgas episkopālas baznīcas, kuru priekšgalā ir Kenterberijas arhibīskaps; anglikāņu mācībā un praksē ir gan protestantisma (kalvinisma), gan katolicisma elementi; mācības un liturģiskās prakses pamatā ir Kopīgā lūgšanu grāmata (angļu "Book of Common Prayer", 16. gs.)
- maksimālā elongācija konfigurācija, kurā iekšējās planētas elongācija ir maksimāla; šai laikā planēta ir vislabāk saskatāma; Merkura maksimālā elongācija ir 18–28° robežās, Veneras – 45–47°
- saistene konjunktīva ("tunica conjunctiva") - plāns saistaudu apvalks, kas klāj plakstiņu iekšējo virsmu
- pingvekula Konjunktīvas sabiezējums trīsstūraina, iedzeltena plankuma veidā pie radzenes iekšējās malas; novēro vecākiem cilvēkiem
- enkura kurpe konkrētam enkuram paredzēta koka ligzda uz klāja jahtas priekšgalā, kas novērš enkura pārvietošanos
- testpiemērs Konkrētam mērķim izstrādāta testa ievaddatu, izpildes noteikumu un sagaidāmo rezultātu kopa, lai dotu iespēju pārbaudīt testējamā objekta atbilstību iepriekš definētajām prasībām
- skārums Konkrēts skaņveides vai artikulācijas priekšraksts: legato, stakato, detašē; šis jēdziens apvieno tušē (piesitienu), štrihu (stīginstrumentu lociņa vilcienu) un jebkādus citus skaņveides paņēmienus, ieskaitot klaudzināšanu pa stīginstrumenta korpusu vai spēli ar pūšaminstrumenta vārstiem bez pašas pūšanas
- labējs konservatīvās partijas; nosaukums radās franču revolūcijas laikā 1789, kad konservatīvākie Nacionālajā sapulcē nosēdās pa labi, radikālie - pa kreisi, skatoties no priekšsēdētāja puses
- eparhs Konstantinopoles pilsētas (Bizantijā) priekšnieks (līdz 1204), kas veica tiesas un policijas funkcijas, kontrolēja tirdzniecības un amatniecības korporācijas
- Pēra Konstantinopoles priekšpilsēta, kur uzturējās lielākā dala kristīgo bagātnieku un sūtņu
- Satversmes tiesa konstitucionālas tiesas institūcija Latvijā, kas izskata lietas par likumu, Latvijas parakstīto vai noslēgto Starptautisko līgumu, Saeimas lēmumu, MK normatīvo aktu, Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētaja un Ministru prezidenta, pašvaldību normatīvo aktu atbilstību Satversmei, kā arī minēto aktu hierarhijas jautājumus
- projektīvās metodes konsultēšanā lietota metožu grupa, kuru pamatā tiek izmantots kāds ārējs stimuls (piemēram, zīmējums, priekšmets, skaņa, attēls, tēls), uz kuru var tikt vērsta jeb projicēta cilvēka iekšējā pasaule – konflikti, priekšstati, domas, attieksmes un jūtas
- kontrolkopija Kontaktkopija no mazformāta negatīviem kadru iepriekšējai izvērtēšanai pirms projekcijas kopēšanas, arī arhīvu un kartotēku materiālu sistematizēšanai
- kalibrs Kontrolinstruments (parasti nepārstādāms) bez skalas priekšmetu (parasti metāla izstrādājumu) izmēru, formas vai to daļu savstarpējā novietojuma pārbaudei
- pretsliedes Kontrsliedes - dzelzceļa sliedes ceļa iekšpusē līdztekus ceļa sliedēm
- frīģiešu cepure konusveida cepure, kuras gals ir noliekts uz priekšu, brīvības simbols franču revolūcijas laikā; sākotnēji valkāja grieķi Frīģijā
- atvars Konusveida paplašinājums (instrumentos, priekšmetos)
- piltuve Konusveida priekšmets (ar plānām sienām un parasti cauruļveida apakšdaļu), kas paredzēts (kā) iepildīšanai traukos, tvertnēs ar samērā šauru atveri
- šruti Kopējs hinduisma svēto tekstu kompleksa nosaukums: Vēdas. Upanišadas, Upavēdas (jaunākās Vēdas) un Vēdangas (filozofijas, astronomijas, rituālās prakses un citu reliģisko priekšrakstu traktāti)
- endokrinopātija Kopējs nosaukums slimībām, kuras izraisa iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbības traucējumi
- koptēls Kopējs, vienojošs (mākslas darba, arī tā daļas radīts) tēls, priekšstats
- kopienas noturība kopienas spēja izturēt un pietiekami labi funkcionēt apdraudējuma apstākļos, kā arī atgūties pēc krīzes vai traumatiskas pieredzes, izmantojot pieejamos iekšējos un ārējos resursus
- vitlijisms Koplīgšana (Lielbritānijā) neatkarīga priekšsēdētāja vadītā komitejā, kurā vienlīdz pārstāvēti darba devēji un darba ņēmēji
- landauers Kopš 18. gs. lietoti četrvietīgi grezni rati ar divdaļīgu, priekšup un pakaļup nolaižamu jumtu
- neopagānisms Kopš 19. gs. vidus atdzimusī interese par pagāniskiem priekšstatiem, svētkiem un rituāliem un hipotētiska pagānisma piekopšana
- deskriptīvā kopu teorija kopu teorijas nozare, kas pētī kopu iekšējo uzbūvi atkarībā no operācijām, ar kurām šīs kopas iegūtās no vienkāršākām kopām
- maisījums Kopums, kas sastāv no samaisītām, sajauktām vielām vai sīkiem priekšmetiem
- pāris Kopums, ko veido divi līdzīgi, savstarpēji saistīti (piemēram, pēc funkcijas, izskata) priekšmeti, parādības u. tml.
- masa Kopums, ko veido, piemēram, priekšmeti; arī (kā) skaits
- bagātība Kopums, krājums, ko veido, piemēram, daudzi priekšmeti
- komplekss kopums, kurā (piemēram, priekšmeti, parādības) veido vienību, veselumu; priekšmeti, parādības, kas veido vienību, veselumu
- kantors Kora priekšdziedātājs (sinagogā)
- Lielie līdzenumi Kordiljeru priekškalņu plato ASV un Kanādā (angļu val. “Great Plains”), garums — >3600 km, platums — 500-800 km, augstums — 200-1700 m, līdz 300 m augstas kāples to sadala atsevišķos plato
- oldermenis Korporācijas, apvienības, lauku kopienas priekšsēdētājs
- dietilftalāts Kosmētikas sastāvdaļa (gatavo no etanola un benzola atvasinājumiem), šķīdinātājs, fiksētājs, denaturējoša viela, izmanto smaržu un nagu lakas ražošanā, lieto arī kā līdzekli insektu atbaidīšanai, var izraisīt depresiju, gļotādas kairinājumus, toksisks ādai, aknām, iekšējās sekrēcijas dziedzeriem, elpošanas orgāniem un nervu sistēmai, var būt bīstams apkārtējai videi, īpaši - zivīm
- p-krezols Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no akmeņogļu darvas), konservants, aromātviela, izmanto kā mutes skalošanas līdzekli, kosmētikā, arī kā sintētisku riekstu un vaniļas aromātu pārtikas produktos, var radīt ādas apdegumus, dermatītu, elpošanas traucējumus, var būt toksisks asinsrites orgānu un iekšējās sekrēcijas dziedzeru sistēmai, nierēm, aknām un nervu sistēmai
- dihlormetāns Kosmētikas sastāvdaļa (metilēna hlorīds), šķīdinātājs, izmanto nagu lakās, matu kondicionētājos, šampūnos, matu lakās, attīrošajos krēmos, var izraisīt nelabumu, reiboni, acs un ādas kairinājumus, dermatītu, toksisks nervu sistēmai, aknām, asinsrites orgāniem, nierēm, iekšējās sekrēcijas dziedzeru un elpošanas orgānu sistēmai
- niķeļa sulfāts kosmētikas sastāvdaļa, piedeva, lieto matu krāsās, acu zīmuļos, kosmētikā, savelkošos līdzekļos, var radīt izsitumus uz ādas, toksisks nierēm, iekšējās sekrēcijas dziedzeru sistēmai un imūnsistēmai, var izraisīt vemšanu, ja ieēd, var radīt kontakta dermatītu
- oktilmetoksicinamāts Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, izmanto sauļošanās aizsarglīdzekļos, lūpu krāsās, smaržās, tonālajos krēmos, var radīt fotoalerģiju un kontakta alerģiju, veicināt iekšējās sekrēcijas dziedzeru noārdīšanu
- parabēni Kosmētikas sastāvdaļas, konservanti, izmanto daudzos kosmētikas un personīgās higiēnas līdzekļos, kā arī dažādos tehnoloģiski apstrādātos pārtikas produktos, var izraisīt alerģiskas reakcijas, iekšējās sekrēcijas dziedzeru noārdīšanu, kontakta dermatītu, iespējams krūts vēža riska palielinājums
- malahīts koši zaļš minerāls, vara karbonāta hidrāts CuCO~3~(OH)~2~, kam raksturīgi blīvi satecējumagregāti ar koncentrisku dažādas intensitātes zaļu joslu miju; izmanto mākslas priekšmetiem un juvelierizstrādājumiem
- iekost Kožot iespiest zobus (kur iekšā)
- iekosties Kožot iespiesties (kur iekšā, parasti dziļi) - par zobiem
- pamatkrājumi Krājumi, ar ko pietiek, lai izpildītu apstiprinātus operatīvos plānus iepriekš noteiktam sākotnējam periodam
- lifo metode krājumu faktiskās pašizmaksas noteikšanas metode ("pēdējais iekšā - pirmais ārā"), kas pamatojas uz pieņēmumu, ka krājumu vienības, kas pēdējās iegādātas, tiek pirmās izlietotas; tādējādi krājumu atlikumi tiek novērtēti "pirmo" iegāžu cenās
- karkšēt Krakšķēt, čīkstēt (par priekšmetiem)
- kārkšēt Krakšķēt, čīkstēt (par priekšmetiem)
- karkšķēt Krakšķēt, čīkstēt (par priekšmetiem)
- kārkšķēt Krakšķēt, čīkstēt (par priekšmetiem)
- nagāt Krāmēties, iepriekšējo kārtību izjaucot
- bazions Kraniometrijā galvaskausa pakauša cauruma priekšējās malas viduspunkts
- mezognatisks Kraniometrijā tāds, kam apakšžoklis mēreni izvirzīti uz priekšu (žokļa indekss 98-103)
- prostions Kraniometrijā zemākais priekšējais punkts uz augšžokļa alveolārā izauguma, starp vidējiem priekšzobiem
- akantions Kraniometrisks punkts deguna priekšējās smailes galā
- klitions Kraniometrisks punkts, kas atrodas spārnkaula nogāzes priekšējās malas vidū
- sfenions Kraniometrisks punkts; spārnkaula un paura kaula šuves priekšējais punkts
- kolorizācija Krāsas piešķiršana priekšmetiem vai vielām
- odere Krāsns iekšējā ķieģeļu kārta
- krāsnpriekša Krāsns priekša
- priekškrāsns Krāsns priekšējā daļa
- konveijera krāsns krāsns, kuras iekšpusē ir (lentes, ķēžu vai kausu) konveijers, kas apdedzināmos izstrādājumus apdedzināšanas laikā pārvieto; lieto kalcinēšanas apdedzināšanai cementa klinkera ražošanā
- grūvis Krāsnspriekša
- piekrāsot Krāsojot (parasti atsevišķas vietas), panākt, ka (piemēram, priekšmets) ir vienādā krāsā; izlabot krāsas bojājumus
- palete Krāsu kopums, kombinācija (piemēram, priekšmetiem, to grupām)
- krāszieds Krāsu kopums, krāsu kombinācija (priekšmetiem, to grupām)
- svaidīties Kratīties, šūpoties, zvalstīties (par priekšmetiem)
- mētāties Kratīties, šūpoties, zvalstīties (par priekšmetiem); tikt mētātam
- iekratīt Kratot ievirzīt (kur iekšā)
- salādēt Kraujot (ko) iekšā, piepildīt (ar to, parasti vairākus, daudzus, transportlīdzekļus)
- iekraut Kraujot ievietot (kur iekšā)
- aizkraut Kraujot novietot (kam priekšā); kraujot aizsprostot
- atkraut Kraujot novietot atpakaļ, iepriekšējā vietā
- pievantēt Kraujot, sviežot u. tml. (ko kur iekšā), piepildīt (ar to)
- lādēt Kraut iekšā vai ārā (ko, piemēram, transportlīdzeklī)
- lādēt Kraut ko iekšā vai ārā (piemēram, transportlīdzeklī)
- iekravāt Kravājot ievietot (kur iekšā)
- strope Kravas (vai velkamā priekšmeta) iekabināšanai (apņemšanai) paredzēts noteikta garuma gals vai trose ar cilpām (vai gredzeniem)
- kombinētais pārvadājums kravas pārvadājums, ja kravas automobilis, piekabe, puspiekabe ar vilcēju vai bez tā, vai to kombinācijā vai 20 vai vairāk pēdu konteineri brauciena sākuma (beigu) posmā izmanto autoceļu, bet pārējā posmā dzelzceļu, iekšējos ūdensceļus vai jūras ceļus, ja kāds no ceļa posmiem, izņemot autoceļu, pārsniedz 100 kilometrus taisnā līnijā
- ieinteresētās personas attiecībā uz kredītiestādi kredītiestādes akcionāri, padomes, valdes un tām pielīdzināto pārvaldes institūciju vai iekšējā audita dienesta vadītājs un locekļi vai sabiedrības kontrolieris, kā arī šo personu laulātie, vecāki un bērni; personas, kurām ar kredītiestādi ir darba tiesiskās attiecības
- kredītiestādes ļaunprātīgs bankrots kredītiestādes bankrots, kuram ir šādas pazīmes: kredītiestādes padomes, valdes priekšsēdētājs un locekļi, rīkotājdirektors ir slēpuši vai iznīcinājuši dokumentus, kuros ir informācija par kredītiestādi, vai kredītiestādes aktīvus, izvairījušies no piedalīšanas pārbaudēs vai apgrūtinājuši to veikšanu, vai uzrādījuši fiktīvas saistības lietas pilnīgi un objektīvu izskatīšanu; tas radies kredītiestādes padomes, valdes priekšsēdētāja vai locekļu, rīkotājdirektora tīšas darbības vai bezdarbības rezultātā un ar to nodarīts būtisks kaitējums citu personu likumīgajām tiesībām un interesēm
- hemisistole Kreisā kambara sistole, kas seko katrai otrai priekškambaru sistolei tā, ka diviem sirdspukstiem atbilst tikai viens pulsa sitiens
- boāss Kreisais stabs Zālamana tempļa priekštelpā Jeruzalemē, un tādam noteikti jābūt masonnu tempļa interjerā, to veido un attēlo kā dorisko kolonnu, kuras kapiteli vainago globuss, kas simbolizē masonisma vispasaules universālo raksturu
- Baltijas jautājums Krievijas iekšpolitikas problēma, kuras saturs bija valsts centrālās varas un Baltijas vācu muižniecības konflikts Baltijas provinču autonomijas jautājumā
- sierene Krievu valoda (kā mācību priekšmets)
- kraķene Krievu valoda (mācību priekšmets)
- krauklene Krievu valoda (mācību priekšmets)
- kraukšķene Krievu valoda (mācību priekšmets)
- kreivene Krievu valoda (mācību priekšmets)
- kribele Krievu valoda (mācību priekšmets)
- kričene Krievu valoda (mācību priekšmets)
- kriečene Krievu valoda (mācību priekšmets)
- krieķene Krievu valoda (mācību priekšmets)
- krievele Krievu valoda (mācību priekšmets)
- krievene Krievu valoda (mācību priekšmets)
- krievuša Krievu valoda (mācību priekšmets)
- kriezlene Krievu valoda (mācību priekšmets)
- krifele Krievu valoda (mācību priekšmets)
- krifelene Krievu valoda (mācību priekšmets)
- krifene Krievu valoda (mācību priekšmets)
- kriķene Krievu valoda (mācību priekšmets)
- krikšķene Krievu valoda (mācību priekšmets)
- krīle Krievu valoda (mācību priekšmets)
- krilene Krievu valoda (mācību priekšmets)
- krilis Krievu valoda (mācību priekšmets)
- krillene Krievu valoda (mācību priekšmets)
- kriluška Krievu valoda (mācību priekšmets)
- krimtiks Krievu valoda (mācību priekšmets)
- krīne Krievu valoda (mācību priekšmets)
- kripele Krievu valoda (mācību priekšmets)
- kripene Krievu valoda (mācību priekšmets)
- krīplene Krievu valoda (mācību priekšmets)
- kriučene Krievu valoda (mācību priekšmets)
- kriuķene Krievu valoda (mācību priekšmets)
- kriuklene Krievu valoda (mācību priekšmets)
- kriukščene Krievu valoda (mācību priekšmets)
- kriukšķene Krievu valoda (mācību priekšmets)
- kriukšķis Krievu valoda (mācību priekšmets)
- kriupene Krievu valoda (mācību priekšmets)
- kriuzene Krievu valoda (mācību priekšmets)
- krivčene Krievu valoda (mācību priekšmets)
- krivele Krievu valoda (mācību priekšmets)
- krīvene Krievu valoda (mācību priekšmets)
- krīvīte Krievu valoda (mācību priekšmets)
- krivķene Krievu valoda (mācību priekšmets)
- krivkšķene Krievu valoda (mācību priekšmets)
- krivpene Krievu valoda (mācību priekšmets)
- krīvuška Krievu valoda (mācību priekšmets)
- krīze Krievu valoda (mācību priekšmets)
- krīzene Krievu valoda (mācību priekšmets)
- krīžene Krievu valoda (mācību priekšmets)
- kruikšķene Krievu valoda (mācību priekšmets)
- slāvene Krievu valoda (mācību priekšmets)
- bēgšana Krimināli sodāma, ja aizdomās turētais, apsūdzētais, tiesājamais vai notiesātais nelikumīgi atstājis aizturēto turēšanas, iepriekšējā apcietinājuma vai brīvības atņemšanas vietu
- banderša Kriminālpolicijas priekšniece
- banders Kriminālpolicijas priekšnieks
- pahans Kriminālpolicijas priekšnieks
- kriminālā reģistrācija kriminālprocesā par noziegumiem, noziedzniekiem ar tiem saistītiem priekšmetiem, pēdām iegūtās informācijas savākšanas fiksēšanas, glabāšanas sistēma nolūkā izmantot to noziegumu atklāšanā un izmeklēšanā
- kriminālprocesuālo tiesību norma kriminālprocesa subjektu uzvedības nosacījumi, kas reglamentē viņu rīcību, norādot uz atbilstošo tiesisko attiecību izcelsmes priekšnosacījumiem, nosaka šo attiecību subjektus, norādot viņu tiesības un pienākumus, kā arī sankcijas par nepienācīgu uzvešanos
- kapu apgānīšana kriminālsodāms nodarījums, kas var izpausties kapu kopiņas, apbedījuma urnas izpostīšanā, tās izgreznojumu iznīcināšanā vai sabojāšanā, kapu pieminekļa, vainagu, ziedu vai citu priekšmetu, kas atrodas uz kapa, kapa iežogojuma, apstādījumu iznīcināšanā vai apgānīšanā, dažādu priekšmetu vai uzrakstu, kas pauž ņirgāšanos par kapu vai mirušo novietošanā u. tml.
- slēpšana Krimināltiesībās sabiedriski bīstama darbība, kas dod iespēju noziegumu izdarījušām personām izvairīties no atbildības; tā var izpausties noziedznieka, nozieguma izdarīšanas rīku un līdzdalībnieku, nozieguma pēdu vai noziedzīgā kārtā iegūtu priekšmetu tīšā noslēpšanā
- birt Krist nepārtrauktā plūsmā (par vielu, kas sastāv no sīkām daļiņām, vai par sīku priekšmetu kopumu)
- mest (arī pārmest, apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni Krist, gāzties ar augšdaļu uz leju (par priekšmetiem); krist, vairākkārt griežoties apkārt
- mest kūleni Krist, gāzties ar augšdaļu uz leju (par priekšmetiem); krist, vairākkārt griežoties apkārt
- kūleņot Krist, gāzties, vairākkārt griežoties ar augšdaļu uz leju (par priekšmetiem); krist, vairākkārt griežoties apkārt
- jašma Kristālisks, blīvs dažādas krāsas iezis, kas satur kvarcu un halcedonu (izmanto rotājumiem un mākslas priekšmetu izgatavošanai)
- šķelšanās Kristiešu iepriekš nodomāta sadalīšanās, kas sagrāva baznīcas vienotību
- Anna Kristietības mitoloģiskajos priekšstatos - jaunavas Marijas, Jēzus Kristus mātes, māte
- Joahims Kristietības mitoloģiskajos priekšstatos - jaunavas Marijas, Jēzus Kristus mātes, tēvs
- Jāzeps Kristietības reliģiski mitoloģiskajos priekšstatos Marijas juridiskais vīrs un Jēzus Kristus audzinātājs, amatnieks
- priore Kristīgā reliģiskā kopienā abates palīdze, kas atbild par disciplīnu; dažos katoļu ordeņos - sieviešu klostera priekšniece
- baznīcas svētki kristīgā ticībā svarīgi svētki, kas saistīti ar būtiskiem notikumiem (advente - 1.-4. svētdiena pirms Ziemassvētkiem; tā Kunga atnākšana Ziemassvētki - 25. decembris, svin, pieminot Jēzus piedzimšanu; Otrie Ziemassvētki - 26. decembris, svin sakarā ar pirmo kristīgo mocekli Stefanu; Jaungada diena - 1. janvāris; Zvaigznes diena - 6. janvāris - gudro vīru Betlēmes apmeklējums; Svētdiena 7 nedēļas pirms Lieldienām - ievada gavēni; Jaunavas Marijas pasludināšanas diena - svētdiena ap 25. martu - eņģeļa vēsts Marijai par Jēzus dzimšanu; Pūpolsvētdiena - svētdiena pirms Lieldienām - Jēzus ierašanās Jeruzalemē - ievada kluso nedēļu; Zaļā ceturtdiena - Lieldienu nedēļā - Jēzus iedibina svēto vakarēdienu; Lielā piektdiena - Jēzus sišana krustā; Lieldienas - 1. svētdiena pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas - Jēzus augšāmcelšanās; 2. Lieldienas - diena pēc Lieldienu svētdienas; Kristus debesbraukšanas diena - 40. diena pēc Lieldienām; Jēzus debesbraukšana Vasarsvētku diena - 7. svētdiena pēc Lieldienām, Svētais gars nāk pār apustuļiem; Otrie Vasarsvētki - diena pēc Vasarsvētkiem; Svētās Trīsvienības diena - svētdiena pēc Vasarsvētkiem; Kristus atgriešanās - pēdējā vai priekšpēdējā svētdiena novembrī)
- paraments Kristīgajā dievkalpojumā - liturģisks apģērbs; altārim, kancelei un liturģiskiem priekšmetiem izmantotais audums
- Jānis Kristītājs kristīgajos priekšstatos pēdējais no praviešiem, mesijas atnākšanas vēstnešiem, tiešais Jēzus Kristus priekštecis
- emporas Kristīgo baznīcās virs sānjomiem un virs priekštelpas esošās galerijas
- dievgalds Kristīgo reliģiska ceremonija, kuras dalībnieki ēd maizi un dzer vīnu, kas pēc ticīgo priekšstatiem ir Kristus miesa un asinis
- atkrustīties kristīties no jauna un atgriezties pie savas iepriekšējās ticības
- iekritināt Krītot ievietot iekšā
- iekrist Krītot ievirzīties (kur iekšā)
- atkrist Krītot nonākt (iepriekšējā vietā)
- piezemēties Krītot sasniegt zemi (par mestiem priekšmetiem)
- uzkrist Krītot uzvirzīties virsū (uz kā, kam) - par priekšmetiem
- nokrist Krītot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par priekšmetiem
- sprēgāt Krītot, lidojot strauji, ar troksni atsisties (pret ko), skart (ko) - par sīkām vielas daļiņām, sīkiem priekšmetiem u. tml.
- ievelties Krītot, veļoties lejup, ievirzīties (kur iekšā)
- psihiskā krīze krīzes veids, kuram raksturīga cilvēka iekšējo pārmaiņu nepieciešamības pašizjūta, kas izpaužas nespējā dzīvot tā, kā agrāk (distresā, apātijā, nepamatotās dusmās utt.)
- priekškrogs Kroga priekšnams, vestibils
- epiblefarons Kroka apakšējā plakstiņa ādā, kas liek skropstām griezties uz iekšu
- cistencefāls Kroplis ar iekšējo hidrocefāliju; tā galvaskausu gandrīz pilnīgi piepilda maiss ar šķidrumu
- gastromels Kroplis ar lieku locekli vidukļa priekšpusē
- krustīšana Krusta mešana, cilvēku, dzīvnieku un priekšmetu apzīmēšana ar krusta zīmi, sens kristiešu paradums, saistīts ar maģisku ticību krusta zīmes spēkam
- kletka Krusteniski likts malkas grēdas gala krāvums (tā, ka katra nākošā kārta ir perpendikulāra iepriekšējai)
- krists Krusteniski sastiprināti koki, ko uzliek uz rata priekšējās ass baļķu balstīšanai, piesiešanai
- pīt Krusteniski, pamīšus liekot (kāda materiāla šķiedras, sloksnes, pavedienus, arī tievus zarus, saknes u. tml.) pāri citu citam vai pamīšus virzot (tos) cauri kādam karkasam, veidot (to) savienojumu; šādā veidā darināt (priekšmetu)
- sakrolistēze Krustu kaula izvirzījums uz priekšu attiecībā pret V jostas skriemeli
- lacītis Krūšautiņš - bērnu priekšauts, kura saites liek ap kaklu
- virspleiras membrāna krūškurvja fascijas daļa, kas piestiprināta pie I ribas iekšējās malas un pārklāj pleiras galotni
- mastopātija Krūts dziedzera slimība, kas saistīta ar iekšējās sekrēcijas dziedzeru, galvenokārt dzimumdziedzeru, nepareizu darbību
- buka Kučiera sēdeklis bez atzveltnes (karietes, ratu vai kamanu priekšā)
- buks Kučiera sēdeklis karietes, ratu vai kamanu priekšā
- ķūči Kūču vakars - arī kūķu jeb ķūķu vakars - Ziemassvētku priekšvakars, kad tika vārīts un ēsts īpašs ēdiens: grūdenis jeb zīdenis ar cūkas ausi, saukts arī par kūķi vai ķūķi
- Melnie kalni kuestu pauguru virkne Lielā Kaukāza priekškalnēs, uz ziemeļiem no Ganību grēdas, starp Maikopas meridiānu un Argunu, Krievijas Krasnodaras novadā, augstums - līdz 1500 m
- stampāšana Kuģa (vai jahtas) priekšgala un pakaļgala ātra svaidīšana uz augšu un uz leju, ja peldlīdzeklis iet pret vilni augstā jūrā
- baks Kuģa augšējā klāja priekšgals vai virsbūve kuģa augšējā klāja priekšgalā (uz buru kuģiem tur atrodas enkura izcelšanas ierīce)
- pretbranga Kuģa brangas iekšējais leņķis
- bornāža Kuģa brauciens vienā jūrā, iekšzemes piekrastē, ne tālāk par 15 jūras jūdzēm no krasta vai arī no kuģa piedrības ostas
- iekšapšuve Kuģa iekšējā siena, kas sedz brangu iekšpusi
- satece Kuģa iekšienē dziļākās vietas, kur satek ieplūdušais ūdens, eļļas u. c.
- sauskrava Kuģa krava, kurā ir cieti priekšmeti, beramas vielas, šķidras vielas slēgtā tarā
- orpēšana Kuģa pārvietošana, pagriešana, novilkšana no sēkļa u. tml., kas notiek, kuģim pievelkoties pie orpenkura, ko iepriekš aizved attālāk un izmet
- fokmasts Kuģa priekšējais masts
- priekšmasts Kuģa priekšējais masts, fokmasts
- apaļklīze Kuģa priekšgala borta atvere (klīze), kas izveidota kā caurule, pa kuru no borta iet trose
- klīze Kuģa priekšgala borta atvere enkura novietošanai un enkurķēdes vai tauvas izlaišanai
- slemings Kuģa priekšgala dibena triecieni pret ūdeni, kuģim ejot pret vilni lielā ātrumā; tas izraisa spēcīgu kuģa korpusa vibrāciju - korpuss lokās un var deformēties, tāpēc kuģa ātrums jāsamazina
- paravāns Kuģa priekšgala ierīce, kas pasargā no saduršanās ar nostiprinātām mīnām
- priekšenkurs Kuģa priekšgalā izvietots enkurs
- galsvere Kuģa priekšgala un pakaļgala iegrimes starpība; diferents
- bulbs Kuģa priekšvadņa pilienveidīgs vai pussfērisks izvirzījums, kas samazina ūdens viļņu pretestību un dinamisko triecienu līdz 5%
- šprings Kuģa tauvošanās trose, kas padota uz krastu no kuģa priekšgala pakaļgala virzienā un no pakaļgala - priekšgala virzienā
- novirzība Kuģa tiekšanās (īpašība) griezties ar priekšgalu ar vēju
- pievirzība Kuģa tiekšanās (īpašība) griezties ar priekšgalu pret vēju
- priekšējā galsvere kuģa vai jahtas priekšgala pārlieka iegrime un pakaļgala stipra pacelšanās uz augšu
- bugsvere Kuģa vai jahtas priekšgala pārlieka iegrime un pakaļgala stipra pacelšanās uz augšu
- stūmējkuģis Kuģis, kas ar īpaši izveidotu priekšgalu stumj (liellaivu, prāmi u. tml.)
- ledgriezis Kuģis, kas lauž ledu, griežot to ar aso priekšgalu, pretstatā ledlauzim, kas ledu lauž ar sava priekšgala svaru
- flagmaņkuģis Kuģu grupas, vienības priekšnieka, komandiera kuģis
- flagmanis Kuģu grupas, vienības priekšnieks, komandieris
- barāža Kuģu un zemūdeņu ceļa aizsprostošanas līdzekļu kopums - sarežģīts mīnu, tīklu, bonu un citu priekšmetu kombinējums
- kamēlītis Kukainis tīklspārņu kārtā, melnīgsnējā krāsā ar garu šauru, kamieļa kaklam līdzīgi izliektu galvu un priekškrūti, lido pavasarī
- medniekprusaki kukaiņu kārta, 1-15 cm gari kukaiņi, kas pārtiek no zirnekļiem un kukaiņiem; gaidot medījumu, priekškājas tiek paceltas it kā lūgšanas pozā, dzīvo siltās zemēs
- audējkāji kukaiņu kārta, nelieli kukaiņi ar slaidu, mīkstu ķermeni; gk. tropiskajos mežos, zīda dziedzeri priekškāju pēdās
- piešcikādes kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Delphacidae"), sīkas, retāk vidēji lielas cikādes 3-7 mm garumā ar lielu kustīgu dzelksni ("piesi") uz pakaļkāju stilbu priekšējās daļas, Latvijā konstatētas 43 sugas
- prusaks kukaiņu klases kārta ("Blattoptera"), kuras pārstāvjiem ir raksturīgs stipri saplacināts ķermenis, grauzējtipa mutes orgāni, divi spārnu pāri, no kuriem priekšējais pārveidojies par segspārniem; \~4000 sugu; Latvijā konstatētas 4 sugas (2 mežos, 2 telpās)
- vabole kukaiņu klases kārta ("Coleoptera"), kurā ietilpst kukaiņi, kam raksturīgi cieti priekšspārni jeb segspārni un plēvveidīgi, salokāmi pakaļējie spārni, >400 tk sugu, kas iedalās 4 apakškārtās, Latvijā konstatētas visas apakškārtas, \~108 dzimtas, >3500 sugu
- vienādspārnu spāre kukaiņu klases spāru kārtas apakškārta ("Zygoptera"), priekšspārnu un apakšspārnu lielums un dzīslojums ir gandrīz vienādi, spārnu pamatnē parasti nav necaurspīdīgas plēvītes, ietver 4 dzimtas: krāšņspārņu, krāšņspāru, platkājspāru un zaigspārīšu dzimtu
- kāpuru ejas kukaiņu radīti bojājumi augošā, nocirstā, apstrādātā, kā arī konstrukcijās iebūvētā kokā, koka izstrādājumos (mēbeles, skulptūras, sadzīves priekšmeti, īpaši muzeja fondos)
- plaucētās kūkas kūkas no plaucētiem miltiem ar sviestu, sāli un olām; cepoties kūku iekšpusē veidojas tukšums, jo plaucēšanas procesā klīsterizētā ciete veido uz kūkas virsmas blīvu garozu, kas nelaiž cauri ūdens tvaikus
- kulbpriekša Kulbas priekšējā daļa
- pārts Kulda krāsns priekšā
- ceļa kule kule ceļā, ceļojumā līdzņemamu pārtikas produktu un citu nepieciešamu priekšmetu ielikšanai
- iekūleņot Kūleņojot ievirzīties (kur iekšā)
- kulinēt Kūleņot, lēnām virzīties uz priekšu
- blāgžt kult labību, sitot ar labības kūļiem pret kādu priekšmetu, lai graudi izkristu
- vota Kulta ēkā atnests un dievam veltīts priekšmets pateicībā par saņemto labvēlību
- pēckultūra kultūra, ko tajā pašā sezonā vēl izaudzē pēc iepriekšējā auga novākšanas
- Centrālamerikas kultūra kultūra, kuras pamatlicēji bija olmeki, teotivakanieši un tolteki - maiju un acteku lielo kultūru priekšteči
- kulturoloģija Kultūras un kultūras vēstures pētniecība; attiecīgais mācību priekšmets
- domina Kundze; klostera priekšniece, abate
- beks Kungs, priekšnieks, cilts vecākais, muižnieks (tjurku tautām)
- gastromalācija Kuņģa sienas atmiekšķēšanās
- iekūpēt Kūpot ievirzīties (kur iekšā) - par dūmiem, miglu, putekļiem u. tml.
- reakcijas kadrs kurā parādīta reakcija uz iepriekšējā k–ā parādītu norisi
- krāsns Kurināmā ierīce ēdiena gatavošanai (parasti cepšanai tās iekšienē)
- blate Kurpes virsas priekšējā daļa
- foršovas Kurpju vai zābaku galvu virsu priekšējā daļa
- pļitka Kurpnieka darbarīks - pasmags metāla priekšmets, uz kura novieto gatavojamo apavu, sastiprinot tā daļas
- burmistrs Kuršu ķoniņu ciema vecākais, līdz 19. gs. šo amatu mantoja vienas dzimtas ietvaros, 19. gs. ievēlēja ciema iedzīvotāji, bet parasti par to kļuva iepriekšējā dēls
- zeltdadzis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Carlina"), divgadīgs, retāk daudzgadīgs augs ar lancetiskām, zobainām, dzeloņainām lapām un jumstiņveida, spīdīgi dzeltenām iekšējā vīkala lapām, kas atgādina mēlziedus un ir daudz garākas par ziediem, \~27 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- oleārija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Olearia"), dekoratīvi ziedaugi, brīvā dabā sastopami gk. Austrālijā, Eiropā audzē aizvējā un iekšējos pagalmos
- vējot Kustēties gaisa plūsmā (piemēram, par augiem, priekšmetiem)
- vējoties Kustēties gaisa plūsmā (piemēram, par augiem, priekšmetiem); kustēties, radot gaisa plūsmu
- pakūksnīties Kustēties uz priekšu
- lentarēties Kustēties, ļodzīties (par stingri neiestiprinātu, nenostiprinātu priekšmetu)
- klaburēties Kustēties, ļodzīties, radot klabošu troksni (par nenostiprinātiem priekšmetiem, to daļām)
- braukt Kustēties, slīdēt (par priekšmetiem)
- klanīties Kustēties, šūpoties uz leju un augšu, uz priekšu un atpakaļ (piemēram, par ierīcēm, priekšmetiem)
- staigāt Kustēties, virzīties (parasti turpatpakaļkustībā) - par priekšmetiem, veidojumiem u. tml.
- grieze Kustība - priekšmeta griešanās ap savu asi
- griešanās kustība - priekšmeta griešanās ap savu asi; grieze^2^
- trīties Kustībā, pārvietojoties skart ko tā, ka rodas berze (par priekšmetiem.); berzties (1)
- gaita Kustība, pārvietošanās (parasti transportlīdzekļiem, priekšmetiem)
- brīvgaitas režīms kustības režīms, kad transportlīdzekļa kustība notiek ar iepriekš uzkrāto kinētisko enerģiju, uz transportlīdzekli darbojas tā pretestības spēks un slīpos ceļa posmos smaguma spēka komponente
- priekšspārns Kustīga detaļa, elements lidaparāta spārna priekšējā daļā
- karstie elektroni kustīgi lādiņnesēji cietvielās, kuru enerģija pārsniedz termiski līdzsvarotu lādiņnesēju enerģijas; ja materiālā plūst strāva, šie lādiņnesēji veidojas, tiem paātrinoties iekšējā elektriskajā laukā un vienlaikus zaudējot enerģiju sadursmēs ar kristāliskā režģa atomiem
- tausteklis Kustīgs (parasti bezmugurkaulnieku) ķermeņa pārskaita izaugums, kas atrodas ķermeņa priekšgalā vai pie galvas un veic taustes, arī ožas funkciju
- slaids Kustīgs sacīkšu laivas sēdeklis, kas (parasti uz ritentiņiem) slīd uz priekšu un atpakaļ airēšanas laikā un dod iespēju labāk izmantot airētāja kāju spēku un palielināt airu vēzienu
- ņudzeklis Kustīgs, nekārtīgs (parasti sīku priekšmetu) kopums
- mantelete Kustināms aizklājs no žagaru kūļiem, aizklājs apcietinājumu priekšā
- zeibelēt kustināt kādu kvēlojošu ķermeni ātri pa apli vai uz priekšu nu atpakaļ, lai tas apraksta atbilstošas figūras
- sīkmaņas kustoņa iekšu atliekas
- izkustēties Kustoties izmainīt iepriekšējo stāvokli, atrašanās vietu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- trīties Kustoties, pārvietojoties uz priekšu un atpakaļ, skarties (pie kā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; berzties (2)
- izkustēties Kustoties, tiekot kustinātam, izmainīt iepriekšējo stāvokli (parasti par priekšmetiem)
- klitors Kuteklis, seksuāli uzbudināms orgāns sievietēm starp kaunuma lūpu priekšējiem galiem
- balanohlamidīts Kutekļa (klitora) galviņas un priekšādas iekaisums
- katers Kuteris - neliels kuģis (kara, satiksmes vai zvejas) ar tvaika vai iekšdedzes dzinēju; speciāla motorlaiva (satiksmei, dažādiem dienestiem, sportam)
- kutere Kuteris - neliels kuģis (kara, satiksmes vai zvejas) ar tvaika vai iekšdedzes dzinēju; speciāla motorlaiva (satiksmei, dažādiem dienestiem, sportam)
- kuters Kuteris - neliels kuģis (kara, satiksmes vai zvejas) ar tvaika vai iekšdedzes dzinēju; speciāla motorlaiva (satiksmei, dažādiem dienestiem, sportam)
- zādarkls Kūts priekša (zem jumta)
- zeime kvadrātveida auduma gabals, kas uzšūts krekla priekšpusē zem kakla izgriezuma (sava veida iešuvums)
- lakunārs Kvadrātveida vai daudzstūrains padziļinājums griestos vai arkas, velves iekšējā virsmā
- quadrans Kvadrtāts, Senās Romas republikas vara 1/4 asa 3(3) monēta, ar Hērakla galvas un kuģa priekšgala attēliem un vērtības apzīmējumu - trim lodēm (trim uncijām)
- spoguļspuldze Kvēlspuldze, kuras kolba no iekšpuses daļēji ir klāta ar gaismu atstarojošu slāni
- izkvēpēt Kvēpinot izdezinficēt (telpu, priekšmetu)
- izkvēpināt Kvēpinot izdezinficēt (telpu, priekšmetu)
- lācis Ķekatnieku maska ar kažoku, kas izgriezts ar iekšpusi uz āru
- ceratozaurs Ķenguram līdzīga izmirusi, 4-5 m gara ķirzaka, īsām priekškājām un garu asti, dzīvoja apakšējā krīta periodā ZR Amerikā un D Āfrikā
- ieķeparāties Ķepurojoties ievirzīties (kur iekšā)
- ieķepuroties Ķepurojoties ievirzīties (kur iekšā)
- galva Ķermeņa augšējā daļa (cilvēkam) vai priekšējā daļa (dzīvniekam), kurā atrodas smadzenes
- plecs Ķermeņa augšējā, priekšējā daļa (dzīvniekam) no kakla līdz priekšējās ekstremitātes pamatam
- kinedensigrāfija Ķermeņa iekšējo struktūru kustību reģistrēšana kinofilmā, izmantojot rentgenstarojumu
- reveranss Ķermeņa kustība, ko nosaka tradīcija (piemēram, paklanīšanās līdz ar kāju saliekšanu vairāk vai mazāk dziļā pietupienā) un kas pauž sveicienu, pateicību, apliecina cieņu
- paraplēgija Ķermeņa priekšdaļas vai pakaļdaļas abpusēja paralīze
- krūts Ķermeņa priekšējā daļa no kakla līdz viduklim (cilvēkiem vai mugurkaulniekiem)
- priekša Ķermeņa priekšējā puse (cilvēkam vai dzīvniekam)
- savilkšanās kamoliņā ķermeņa stāvoklis, kurā tā daļas maksimāli tuvinātas viena otrai - ķermenis saliekts gūžas locītavā, kājas saliektas, ceļi izvērsti plecu platumā (papēži kopā), viennosaukuma roka aptver apakšstilbu tā vidū (elkoņi piespiesti), mugura apaļa, galva noliekta uz priekšu
- ventrāls aspekts ķermeņa virsmas izskats, aplūkojot no priekšpuses vai apakšas
- putekļuts Ķērpjutu kārtas dzimta ("Trogiidae"), sīki (1,2-2 mm) kukaiņi ar reducētiem, bezdzīslotiem zvīņveida priekšspārniem vai vispār bez spārniem, sastopamas dzīvokļos putekļainās vietās
- šķudas Ķidas, iekšas
- ģendumi Ķidas, iekšas, plunči
- ķīkot Ķidāt, tīrīt iekšas
- ķīķāt Ķīķēt - ķidāt, tīrīt zivju iekšas
- ķiļķenēt Ķildināt - ar grūtībām virzīties uz priekšu
- pārvietojamais ķīlis ķīlis, ko brauciena laikā var nedaudz pabīdīt uz priekšu un atpakaļ
- priekšrags Ķīļlaivas ķīļa priekšējais pagarinājums, kas sniedzas nedaudz virs laivas gala; priekštēviņš
- priekštēviņš Ķīļlaivas ķīļa priekšrējais pagarinājums, kas sniedzas nedaudz virs laivas gala; priekšrags
- grauzis Ķimeņgriezis - rīks gropju, ķimeņu jeb donu iegriešanai koka trauka iekšpusē, lai tam varētu iestiprināt dibendaļu
- čemija Ķīmija (mācību priekšmets)
- čīmija Ķīmija (mācību priekšmets)
- ķīmene Ķīmija (mācību priekšmets)
- r- Ķīmiska savienojuma nosaukuma, resp., formulas priekšā nozīmē racēmiski, t. i. optiski neaktīvu vielu
- speciālie līdzekļi ķīmiskās vielas, priekšmeti vai mehānismi, kas paredzēti pašaizsardzībai vai sabiedriskās kārtības un drošības garantēšanai, bet nav ieroči
- d- Ķīmisku savienojumu priekšā nozīmē optiski aktīvu vielu, kas griež polarizēta stara plakni pa labi (lat. "dexter" - labais)
- dl- Ķīmisku savienojumu priekšā nozīmē optiski neaktīvu vielu, kas sastāv no līdzīgām daļām optiski labās (d-) un optiski kreisās (l-) modifikācijas
- Šuņs Ķīnas mītu personāžs - jau 6.-4. gs. p. m. ē. par viņu izveidojās priekšstats kā par ideālu valdnieku, kas valdījis 2255.-2206. g. p. m. ē.
- iņs-jans ķīniešu apziņā - divi pretēji spēki, kas imanenti eksistē visās pasaules parādībās, to savstarpēja harmoniska mijiedarbība izraisa pārmaiņas un nosaka vispārējo attīstību; iņs saistās ar zemi, mēnesi, nakti, aukstumu, mīksto, vājo, sievieti, mātīti, rudeni un ziemu, mitrumu, pasivitāti, zemes dzīlēmiekšējo, ieliekto, nāvi, padoto, dēlu, sievu, pārskaitli, zemu skaņu; jans - ar debesīm, sauli, dienu, karstumu, cieto, spēku, vīrieti, tēviņu, pavasari un vasaru, sausumu, aktivitāti, zemes virsmu, ārējo izliekto, dzīvi, valdnieku, tēvu, vīru, nepārskaitli, augstu skaņu
- taiči Ķīniešu vingrinājumu sistēma ("Tai-Dzi"), kur vingrinājumus izpilda lēnā tempā, koncentrējoties, ar mērķi atbrīvot cilvēka iekšējo enerģiju
- tikšķis Ķirmju dzimtas suga ("Anobium pertinax") - 5-6 mm gara vabole, kas dzīvo koksnē; sitot ar galvu pret koksni, rodas tikšķoša skaņa, kas agrāk tika uzskatīta par nāves priekšvēstnesi; ēku ķirmis
- laparotomija Ķirurģiska operācija - vēdera dobuma atvēršana, pārgriežot tā priekšējo sienu
- holedohoskops Ķirurģisks instruments tiešai kopējā žultsvada iekšpuses apskatei
- hirota Ķirzaka ar tārpveidīgu ķermeni un ļoti īsām priekšējām ekstremitātēm (pakaļējo trūkst); dzīvo zemē; sastopama Ziemeļamerikā
- smiltājķirzaka Ķirzaku dzimtas ģints, dzīvo gk. tuksnešos, akmeņainās priekškalnēs un sausās stepēs, 14-30 cm garas ķirzakas, oldējējas \~43 sugas, dzīvdzemdētājas 2 sugas
- sāns Labā vai kreisā puse, mala (parasti priekšmetam) atšķirībā no (tā) viena vai otra gala, priekšpuses vai mugurpuses, augšas vai apakšas
- jahīns Labās puses stabs Zālamana tempļa priekštelpā Jeruzālemē, obligāta detaļa masonu tempļa interjerā, ko veido kā dorisko kolonnu, kuras kapiteli vainago trīs granātāboli - dabas auglības simbols
- tuberkuloīdā lepra labdabīga lepras forma; histoloģiski tai raksturīgi tuberkuloīdi granulācijas audi bez lepras šūnām, reti lepras nūjiņas; klīniski - ādas bojājumi un perifērisko nervu saslimšana; iekšējie orgāni nesaslimst; lepromīna raudze bieži pozitīva
- dermoīdi Labdabīgas cistas, novērojamas jau pirmos dzīves gados; parasti apaļas formas veidojums ar biezu, ārpusē gludu, iekšpusē nelīdzenu ādai līdzīgu un matiem pārklātu kapsulu
- dzimumlocekļa papiloma labdabīgs epitēlijaudu audzējs, kas fimozes gadījumā veidojas priekšādiņas maisā
- priešgalis labības vai siena ratu priekšā piesieta virve, ko apmet ap vezuma kārti
- ielabināt Labinot iedabūt (kur iekšā cilvēku)
- ielabināt Labinot iedabūt (kur iekšā dzīvnieku)
- plēvainais labirints labirints iekšējā ausī: plēvainu maisiņu un vadu sakopojums kaulainajā labirintā, kuri pildīti ar endolimfu un ietverti perilimfa
- pielabot Labojot novērst (piemēram, priekšmetam) bojājamus (parasti nelielus)
- izlabot Labot un pabeigt labot (piemēram, priekšmetu, ierīci); salabot
- pārlāpīt Labot vēlreiz, no jauna (priekšmetu)
- lāpīt Labot, remontēt (salūzušu priekšmetu)
- pakļauties Labprātīgi nokļūt, būt (piemēram, kāda, kāda gribas, varas, kādu apstākļu) atkarībā, piekāpties (kā priekšā)
- saistītie lādiņi lādiņi, kas parādās polarizācijas procesā; tie ir saistīti ar molekulām un var tikai ļoti ierobežoti pārvietoties pašu molekulu iekšienē
- dzenošais lādiņš lādiņš, kas sadegot dzen uz priekšu lodi, šāviņu, mīnu
- aizlaikus Laicīgi, laikus; iepriekš
- diendārzis Laidars kūts priekšā
- laikgadi Laika dalījuma periods seno latviešu kalendārajos priekšstatos, 2-12 nedēļas gari periodi, atbilstoši veicamajiem darbiem; kā ziemas tā vasaras laiks dalījās 5 laikgados
- sideriskais periods laika intervāls, kādā planēta vai pavadonis veic pilnu apriņķojumu ap centrālo ķermeni un atgriežas iepriekšējā stāvoklī attiecībā pret nekustīgajām zvaigznēm
- atriokarotiskais intervāls laika sprīdis no priekškambara sistoliskā viļņa sākuma līdz miega artērijas pulsa viļņa sākumam
- pasēt Laikot (virzot, liekot ko kur iekšā); laikojot virzīt (ko kur iekšā)
- atsauces stundas laikposms noteiktās dienās, kurās var veikt darbu pēc darba devēja pieprasījuma; ja darbinieka darba grafiks nav pilnībā vai lielākoties paredzams, darbinieka nodarbināšana pieļaujama tikai tad, ja darbs tiek veikts iepriekš noteiktās stundās un dienās un darba devējs ir pienācīgā kārtā paziņojis darbiniekam precīzu darba izpildes laiku
- pirmspavasaris Laikposms pirms pavasara; priekšpavasaris
- dzimumnobriešanas periods laikposms, kad dzīvnieks strauji aug un attīstās; intensīvi attīstās iekšējās sekrēcijas dziedzeri, sevišķi – dzimumdziedzeri; šis periods beidzas, kad dzīvnieku sāk izmantot vaislai
- mūžs Laikposms, kurā pastāv (neorganiskās dabas vielas, veidojumi); laikposms, kurā (priekšmets, ierīce u. tml.) ir derīgs izmantošanai
- baznīclaiks Laiks (parasti svētdienas priekšpusdienā), kad baznīcā notiek dievkalpojums
- aplūza Laiks, kad nevar iet pa virsu sniegam vai ledum, jo kājas lūzt iekšā
- ielaipot Laipojot ievirzīties (kur iekšā)
- ielaistīt Laistot ieliet (kur iekšā); iepilināt
- kavasaki laiva ar augsti izvirzītu priekšgalu, ko lieto zvejniecībā Krievijas Tālajos Austrumos
- tēvītis Laiva, kuģīša purns, priekšgals
- šidele Laivas iekšpusē pienaglots galdiņš, aiz kā aizbāž darba rīkus
- laivpriekša Laivas priekšējā daļa
- snāķis Laivas priekšgals, purns
- laivas guļa ūdenī laivas stāvoklis attiecībā pret ūdens virsmu, ko nosaka priekšgala un pakaļgala iegrime
- tēviņš Laivas, kuģa priekšgala un pakaļgala detaļa, kas paredzēta ūdens, viļņu šķelšanai
- skafocefālija Laivveida galva; attīstības traucējums, kam raksturīga galvaskausa anteroposteriorā diametra pagarināšanās, priekšlaikus slēdzoties sagitālajai šuvei
- ielaisties Laižoties ievirzīties (kur iekšā) - parasti par putniem, kukaiņiem
- veldrēšanās Lakstaugu stublāju noliekšanās; notiek galvenokārt augu bioloģisko īpašību (nepietiekamas stublāju noturības un sakņu attīstības) vai augšanas apstākļu dēļ (pārmērīgs vai vienpusīgs slāpekļa mēslojums, biezi sējumi, lietusgāzes, vējš, krusa), veicina slimības un nezāles
- lampadiņa Lampiņa pareizticīgo svētbildes priekšā
- ļecka Lamu vārds, apzīmē tādu, kas pēc kaut kā (piemēram, sabiedrības) priekšstatiem neietilpst tikumiskā u. c. pieņemtajos priekšrakstos, rāmjos
- landmaršals Landtāga (1) priekšsēdētājs
- landmaršals Landtāga (2) priekšsēdētājs
- slēpgalvis Lapgraužu dzimtas ģints ("Cryptocephalus"), Latvijā konstatētas 35 sugas, vaboļu ķermenis gandrīz cilindrisks, ar izliektu virsu, priekškrūšu vairogs priekšpusē noliekts uz leju un no virspuses nosedz galvu, kas ir samērā liela un parasti ievelkama priekškrūtīs, segspārni koši
- uzgāmurs Lapiņveida skrimslis balsenes augšdaļā un priekšpusē, kas barības rīšanas brīdī noliecas uz leju un aizklāj balsenes ieeju
- salāpīt Lāpot salabot (priekšmetu); arī saremontēt
- liekšere Lāpsta ar uzliektām sānu malām; liekšķere
- liekšķe Lāpsta ar uzliektām sānu malām; liekšķere
- liekšķis Lāpsta ar uzliektām sānu malām; liekšķere
- lasene Lasīšana; literatūra (mācību priekšmets)
- recitēt Lasīt (klausītājiem) priekšā (parasti daiļdarbu); deklamēt
- atlasīt Lasīt priekšā (uzdoto, iemācīto)
- ielasīt Lasot, vācot kopā, ievietot (kur iekšā)
- splanhniskā mezoderma laterālās mezodermas iekšējais slānis, kas pēc celoma izveidošanās saistās ar entodermu
- blende Laterna raktuves apgaismošanai (koka laterna, kas no iekšpuses izsista ar skārdu)
- sinči Latgalē apzīmējums dzīvojamās ēkas priekštelpai, ko piebūvēja istabas galam ieejas pusē
- igrek Latīņu alfabēta priekšpēdējais burts (Y, y), matemātikā ar to apzīmē meklējamo lielumu vai atkarīgo mainīgo lielumu (funkciju)
- igreks Latīņu alfabēta priekšpēdējais burts (Y, y), matemātikā ar to apzīmē meklējamo lielumu vai atkarīgo mainīgo lielumu (funkciju)
- im- Latīņu priedēklis ar nozīmi "ie-", "ne-", b, m, p priekšā, pārējos gadījumos lieto "in-"
- latene Latīņu valoda (mācību priekšmets)
- d latviešu alfabēta sestais burts; balsīgs priekšmēles zobu slēdzenis, ko darina, mēles priekšgalu piespiežot pie augšzobiem, parastā izrunā gan vairāk pie augšzobu alveolām, un pēc tam slēgumu spēji pārtraucot; izplatīta skaņa visās indoeiropiešu valodās
- Vēdera māte latviešu mitoloģijā cilvēka vēderu un iekšējos orgānus iemiesojošs gars, piesaukta buramvārdos
- graķene Latviešu valoda (mācību priekšmets; gramatika)
- gramene Latviešu valoda (mācību priekšmets)
- latene Latviešu valoda (mācību priekšmets)
- latiks Latviešu valoda (mācību priekšmets)
- latišene Latviešu valoda (mācību priekšmets)
- latiška Latviešu valoda (mācību priekšmets)
- latval Latviešu valoda (mācību priekšmets)
- latvaloda Latviešu valoda (mācību priekšmets)
- latvene Latviešu valoda (mācību priekšmets)
- letene Latviešu valoda (mācību priekšmets)
- zemessardze Latvijas Republikas bruņoto spēku sastāvdaļa, kas apvieno brīvprātīgus, aktīvajam karadienestam nepakļautus pilsoņus valsts aizsardzības, iekšējās kārtības un drošības nostiprināšanai
- Saeima Latvijas Republikas parlamenta oficiālais nosaukums; Latvijas pilsoņu kopuma radīta tautas priekšstāvniecības institūcija
- Latvijas Republikas teritorija Latvijas Republikas sauszemes teritorija, tās iekšējie un teritoriālie Baltijas jūras ūdeņi un gaisa telpa
- priekškultūra Lauksaimniecības kultūra, ko vienā un tai pašā augu sekā audzē pirms citas kultūras; arī priekšaugs
- lauksvāģi Lauksaimniecības mašīnas (mācību priekšmets lauksaimniecības augstskolā)
- klētspriekša Laukums klēts priekšā
- kūtspriekša Laukums kūts priekšā
- rijaspriekša Laukums rijas priekšā
- bodesplacis Laukums veikala priekšā
- bodsplacis Laukums veikala priekšā
- priekšlaukums Laukums, kas atrodas (kā, parasti celtnes) priekšā
- sauceiba laulību iepriekšēja trīskārtēja paziņošana katoļu baznīcā no kanceles
- močīt Lauzt, lauzīt, bojāt (kādu priekšmetu)
- lomīties Lauzties (piem., iekšā)
- ielauzt Laužot ieliekt (uz iekšu)
- monoklis Lēca (redzes optisko defektu labošanai), kas ieliekama acs dobuma priekšējā daļā
- fakocēle Lēcas trūce; lēcas pārvietošanās acs priekšējā kamerā
- ņurka Lēciens ūdenī (ar galvu pa priekšu)
- ielēkt Lecot ievirzīties (kur iekšā)
- Ronnes šelfa ledājs ledājs Rietumantarktīdā (angļu val. "Ronne Ice shelf"), Vedela jūras dienvidu piekrastē, starp Antarktīdas pussalu un Berknera salu, izmēri \~600 x 500 km, augstums vjl. malas daļā - \~30 m, biezums - 200 m, iekšējā daļā attiecīgi līdz 120 m un 400-700 m
- Tags Leģendārs etrusku haruspiciju (nākotnes pareģošanas pēc upuru iekšām) nodibinātājs
- veidulis Lejamās detaļas formai atbilstošs elements veidnes iekšējā dobuma iegūšanai
- ieliet Lejot iepildīt (kur iekšā)
- iepildīt Lejot, berot u. tml. ievirzīt (kur iekšā, piemēram, traukā)
- pildīt Lejot, berot, spiežot u. tml. panākt, ka viela virzās (doba priekšmetā, spraugā, caurumā u. tml.)
- pildīt Lejot, berot, spiežot u. tml. virzīt (vielu) doba priekšmetā, spraugā, caurumā u. tml.
- centrbēdzes liešana lējumu ražošana, šķidro metālu brīvi ielejot rotējošā veidnē; ārējo formu veido rotējošā metāla veidne, iekšējās formas veidojas centrbēdzes spēku darbības rezultātā
- elektroniskā izsole lejupejošu cenu vai noteiktu piedāvājumu daļu jaunu vērtību atkārtota norādīšana ar elektroniskajiem līdzekļiem pēc pilnīgas piedāvājumu novērtēšanas, tādējādi ar šiem līdzekļiem sakārtojot piedāvājumus noteiktā secībā pēc cenām vai noteiktu piedāvājumu daļu vērtībām; atsevišķi publiski būvdarbu līgumi vai publiski pakalpojumu līgumi, kuru priekšmets ir intelektuāls darbs (piemēram, projektēšana), nav elektronisko izsoļu objekts
- katastaltika Lejupējs kontrakcijas vilnis kuņģa gremošanas laikā, bez iepriekšēja inhibīcijas viļņa
- ielēkāt Lēkājot ievirzīties (kur iekšā)
- piknolepsija Lēkmes bērniem: parasti sākas 4-11 gadu vecumā un beidzas īsi pirms pubertātes; lēkmju laikā seja ir bāla, skatiens fiksēts, acāboli pavērsti uz iekšu; retāk - neliela roku muskulatūras raustīšanās, mērena tonusa mazināšanās; pēc lēkmes bērni turpina iepriekš sākto darbošanos vai sarunu
- loģija Leksikoloģija (mācību priekšmets)
- ielēkšot Lēkšiem ievirzīties (kur iekšā)
- mest ņurku lēkt ūdenī (ar galvu pa priekšu)
- trapecveida lemesis lemesis vieglu augšņu aršanai; arī priekšlobītājam
- ieslāt Lempīgi, kājas velkot, ieiet, ienākt (kur iekšā)
- ievilkties Lēnā gaitā ieiet, ienākt (kut iekšā)
- tai-či Lēnā tempā, koncentrējoties izpildāmi vingrinājumi ar mērķi atbrīvot "iekšējo enerģiju"; izstrādāti Ķīnā
- iekūņoties Lēnā, neveiklā gaitā ievirzīties (kur iekšā)
- ieklemburot Lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām, streipuļojot ieiet, ienākt (kur iekšā)
- ievilkties lēnām ievirzīties (kur iekšā) - par transportlīdzekļiem
- kūčāties lēnām kustēties uz priekšu (par bērnju, kurš sāk staigāt)
- virzināt lēnām kustēties uz priekšu, lēnām pārvietoties
- klukažāt lēnām nākt uz priekšu
- atgrimt lēnām nonākt atkaļ iepriekšējā (parasti nevēlamā psihiskā vai fizioloģiskā) stāvoklī
- virzināt lēnām stumt uz priekšu
- kūdīties lēnām virzīties uz priekšu
- ķūtāt lēnām virzīties uz priekšu (par bērnu)
- iesūkties Lēni ieplūst (kur iekšā) - par šķidrumu
- iegrimt Lēni ievirzīties, ieslīdēt dziļāk vai dziļi (ūdenī) - par priekšmetu, ķermeni
- izlīst Lēni izvirzīties, tikt izvirzītam (no kurienes, kur u. tml.) - par priekšmetiem
- plīcināties Lēni lidot, ar grūtībām virzīties uz priekšu lidojot
- nolaisties Lēni pārvietojoties ar gaisa plūsmu lejup, nonākt (kur, uz kā u. tml.) - par viegliem priekšmetiem
- nolaisties Lēni slīdot lejup un turoties (pie kā), ievirzīties (kur iekšā, parasti pazemē)
- rāpties lēni, ar grūtībām kāpt (kur iekšā, no kurienes laukā u. tml.)
- sarāpties lēni, ar grūtībām sakāpt (kur iekšā)
- ielīst lēni, klusi (arī slepeni) ejot, ievirzīties (kur iekšā); slepeni iekļūt (kur iekšā)
- atslīgt lēni, nevarīgi nonākt iepriekšējā stāvoklī
- iekūņāt lēni, neveikli ievirzīties (kur iekšā)
- iesvempties lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli iekļūt, ievietoties (kur iekšā)
- iekšējais leņķis leņķis starp daudzstūra blakus malām daudzstūra iekšienē
- lobnaža griešanas leņķis leņķis starp kluča virsmas pieskari un naža priekšējo skaldni
- spārna iestādīšanas leņķis leņķis starp spārna centrālo hordu un lidmašīnas bāzes asi; šis leņķis ir pozitīvs, ja hordas priekšējais punkts ir augstāks par pakaļējo attiecībā pret lidmašīnas bāzes līniju
- lobnaža asinājuma leņķis leņķis, ko veido lobmašīnas naža priekšējā un muguras skaldnes
- redzes leņķis leņķis, kura virsotne ir acs optiskajā centrā, bet stari vērsti uz priekšmeta galējiem punktiem
- kabrēšana Lidaparāta kustība vertikālajā plaknē ap horizontālo šķērsasi, palielinot uzplūdes leņķi (lidaparāta priekšgals paceļas uz augšu attiecībā pret vietējo horizontu)
- baftings Lidaparāta vai tā atsevišķu daļu piespiedu svārstības, ko rada nestacionāru aerodinamisko spēku iedarbība, gaisam noraujoties no priekšējām nesošajām virsmām (spārna vai spārnojuma), ja ir lieli uzplūdes leņķi vai liels ātrums
- ielidināt Lidinot ievirzīt (kur iekšā)
- ielidināties Lidinoties ievirzīties (kur iekšā)
- salaisties Lidinoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par viegliem priekšmetiem
- laisties Lidinoties virzīties, krist (par viegliem priekšmetiem)
- lidmašīnas centrējums lidmašīnas masas centra novietojums attiecība pret spārna vidējās aerodinamiskās hordas priekšgalu; izsaka procentos vai hordas daļās
- šķeltplāksnis Lidmašīnas spārna priekšējās malas atveramais plāksnis, kas paredzēts celtspējas regulēšanai
- adaptīvais spārns lidmašīnas spārns, kura profils katrā lidojuma režīmā pieņem gandrīz optimālu formu; spārna priekšējā un astes daļa automātiski atliecas atkarībā no lidojuma Maha skaitļa un uzplūdes leņķa, saglabājot plūdlīnijas ārējo virsmu
- rikošets Lidojoša priekšmeta (piemēram, lodes, šāviņa) atsišanās pret ko un kustība citā virzienā
- ielidot Lidojot ievirzīties (kur iekšā) - par lidaparātiem
- ielidot Lidojot ievirzīties (kur iekšā) - parasti par putniem, kukaiņiem
- uguns Līdzeklis (piemēram, sērkociņi, šķiltavas) dzirksteles uzšķilšanai un (kā) aizdegšanai; degošs priekšmets, kuru izmanto (kā) aizdegšanai
- morionotipija Līdzenu keramisku priekšmetu iespiešana no kaučuka plātnēm, gaismas iespieduma paņēmienā
- Zejas–Burejas līdzenums līdzenums Krievijas Amūras apgabalā, starp Zeju, Amūru un Turanas grēdas priekškalnēm, augstums 200-300 m, smilšmāla nogulumi, Burejas baseina ogļu atradnes
- Bada stepe līdzenums Sirdarjas kreisajā krastā, pie tās iztekas no Fergānas ielejas, Uzbekistānā, austrumu daļā to norobežo Sirdarja, dienvidos - Turkestānas grēdas priekškalnes, ziemeļrietumos - Kizilkums, platība - \~10000 kvadrātkilometru, augstums - 230-385 m vjl., māla tuksnesis ar nabadzīgu augāju (gk. efemeri)
- radniecība Līdzība (piemēram, priekšmetiem, vielām)
- radniecīgs Līdzīgs (piemēram, par priekšmetiem, vielām)
- radniecisks Līdzīgs (piemēram, par priekšmetiem, vielām)
- analogs Līdzīgs, atbilstošs (citam priekšmetam, parādībai); analoģisks
- starpa Līdzīgu priekšmetu, parādību kopumā
- vidus Līdzīgu priekšmetu, parādību kopumā
- manta Līdzpaņemtie priekšmeti, kas nepieciešami, piemēram, dzīvošanai (kur kādu laiku)
- priekšējais mēlenis līdzskanis, kura izrunā aktīvi tiek izmantota mēles priekšējā daļa
- mīkstināts līdzskanis līdzskanis, kuru izrunājot papildartikulācijā mēles mugura ir izliekta pie cieto aukslēju priekšējās daļas
- jotācija Līdzskaņa "j" rašanās patskaņa priekšā vārda sākumā vai starp patskaņiem
- palatalizācija Līdzskaņa artikulācija ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām
- jauktas ierosmes dzinējs līdzstrāvas dzinējs ar paralēlās un virknes ierosmes tinumiem; paralēlas ierosmes tinumu savieno paralēli ar enkura tinumu, virknes ierosmes tinumu – virknē ar abiem iepriekšējiem tinumiem
- celšanas elektromagnēts līdzstrāvas elektromagnēts, kas iekārts celtņa trosē un kalpo feromagnētisku priekšmetu vai detaļu pacelšanai un pārvietošanai
- aizliekt Liecot aizvirzīt, aizbīdīt (aiz kā, kam priekšā)
- ieliekt Liecot ievirzīt (kur iekšā)
- izliekt Liecot izveidot (piemēram, priekšmetu, tā daļu) lokveidā (parasti uz augšu, uz āru)
- ieliekt Liecot pavērst (parasti uz iekšu); liecot ieveidot, radīt iedobumu (priekšmeta virsmā)
- uzliekt Liecot pavērst uz augšu (priekšmetu, tā daļu)
- noliekt Liecot pavērst uz leju, uz priekšu, uz sāniem (ķermeni, tā daļu); liecot lejup, novietot (parasti galvu kur, uz kā u. tml.)
- ieliekties Liecoties ievirzīties (kur iekšā)
- piedzīt Liekot (iekšā), cieši piepildīt (ko)
- pielikt Liekot (ko) iekšā, piepildīt (ar to, piemēram, trauku)
- slēpt Liekot (ko) virsū, priekšā, atrodoties (kam) virsū, priekšā, darīt nesaskatāmu
- ielikt Liekot ievietot (kur iekšā)
- palikt Liekot novietot (kur, kam priekšā u. tml.)
- uzkāpt Liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, arī negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam)
- atturēt Liekot šķēršļus, neļaut virzīties uz priekšu, neļaut piekļūt kam
- dorsifleksija Liekšana atpakaļ, liekšana muguras virzienā
- fleksija liekšana; saliekšana, saliekšanās; saliekums
- reklinācija Liekšanās atpakaļ, atliekšana
- likšķeris liekšķere
- smeltava liekšķere
- laiška Liekšķere
- liekša Liekšķere
- liekše Liekšķere
- liekšķeris Liekšķere
- liešķe Liekšķere
- likšķere Liekšķere
- liška Liekšķere
- šupļa Liekšķere
- šuple Liekšķere
- šuplis Liekšķere
- višķiris Liekšķere
- viška Liekšķere (parasti ar īsu kātu)
- laiškeņa liekšķere labības grābšanai un vētīšanai
- šupleite liekšķere labības grābšanai un vētīšanai
- grābšļa Liekšķere zirgu staļļa tīrīšanai
- smelsteknis liekšķere, vai kas cits smelšanai
- liekši Liekšus
- kārties Liekties (ārā no kurienes, kur iekšā, kam pāri u. tml.) - par cilvēku
- līkt Liekties lokveidā lejup (par lokaniem, vienā galā piestiprinātiem priekšmetiem)
- līkt Liekties uz iekšu (no kāda smaguma)
- kārties Liekties, karāties (ārā no kurienes, kur iekšā, kam pāri u. tml.) - par priekšmetiem
- rauties Liekties, vilkties uz iekšu (parasti aiz aukstuma, sāpēm, bada) - par ķermeņa daļām
- kaudze liela (priekšmetu, materiālu u. tml.) kopa, parasti ar noapaļotu vai smailu virsu
- Sentvinsenta līcis Lielā Austrālijas līča iekšējais līcis Austrālijas dienvidu piekrastē ("Gulf Saint Vincent"), garums — \~150 km, platums pie ieejas — 110 km, dziļums — līdz 38 m, pie ieejas līcī Ķenguru sala
- pese Lielā bulta ratu priekšējā daļā
- splanhnikotomija Lielā iekšu nerva pārgriešana
- splanhnikektomija Lielā iekšu nerva rezekcija; to kombinē ar simpātektomiju hipertoniskās slimības atvieglošanai
- šļūte liela liekšķere, ko velkot ar zirgu līdzina zemi
- genuaklīvers liela pirmā priekšbura (ja to ir vairāk nekā divas)
- ričers Liela, kupla priekšbura, ko lieto vieglā vējā (2-4 m/s) kursā "brīvi pie vēja"
- genua Liela, plata, nedaudz "vēderaina" priekšbura, kuras šotstūris aiziet tālu aiz masta, ko parasti lieto vieglā sānu vējā un arī pievējā
- balonbura Liela, vēderaina priekšbura, ko lieto nelielā sānu vējā
- pieplūdums Lielāka daudzuma priekšmetu, materiālu u. tml. iesaistījums (ražošanā, tirdzniecībā)
- Kaspijas jūra lielākā iekškontinentālā beznotekūdenstilpe, atrodas Āzijā, pie Eiropas robežas, apskalo Kazastānas, Turkmenistānas, Irānas, Azerbaidžānas un Krievijas krastus, platība - 376000 kvadrātkilometru, garums - 1200 km, vidējais platums - 325 km, lielākais dziļums - 1025 m, \~50 salu ar kopējo platību 350 kvadrātkilometru, pasaulē lielākais ezers pēc tilpuma - 78200 kubikkilometru
- vidusokeāniskā grēda lielākā lineārā Zemes garozas virsmas nepārtrauktu pacēlumu josla, kas Pasaules okeānā veido vienotu sistēmu, radusies kādreizējās iekškontinentālā rifta sistēmas attīstības gaitā
- Irānas kalniene lielākā Priekšāzijas kalniene Irānā (~2/3 teritorijas), Afganistānā, Pakistānā, nomales — Irākā un Turkmenistānas dienvidos, atrodas starp Mezopotāmijas zemieni un Indas ieleju, garums — \~2500 km, platība — \~2,7 mlj kvadrātkilometu, augstākā virsotne — 7708 m
- Rundāles pils lielākais un greznākais muižas ansamblis Latvijā, atrodas Bauskas novada Rundāles pagastā, tajā atrodas izcili baroka un rokoko dekoratīvās mākslas pieminekļi, pils celtniecība sākta 1736. g. un pabeigta 1738. g., bet iekštelpu apdare realizēta 2 periodos - 1736.-1740. g. un 1763.-1770. g.
- bāns Lielāks (masas, priekšmetu, arī dzīvu būtņu) daudzums, kopums; kaudze, čupa
- banga Lielāks (masas, priekšmetu) daudzums, kopums; nasta, klēpis
- bars Lielāks (priekšmetu, parādību) kopums
- prefekts Lielas pilsētas policijas priekšnieks (piemēram, Latvijā līdz 1940. g., Francijā)
- parenhimatozie orgāni lielie iekšējie orgāni, kuriem nav dobumu (aknas, liesa)
- iediegt Lieliem dūrieniem, arī pavirši šujot, ietvert (kā iekšpusē)
- pulks liels (kā, piemēram, priekšmetu, parādību) daudzums, kopums
- pūlis liels (kā, piemēram, priekšmetu, parādību) kopums
- varza liels (parasti nekvalitatīvu vai nevajadzīgu, arī nekārtīgi novietotu priekšmetu) daudzums, kopums
- ražens liels (pēc apjoma) - piemēram, par priekšmetiem
- pulka liels (priekšmetu, parādību) daudzums, skaits
- straume liels (priekšmetu) kopums, kas atrodas kustībā, virzībā
- gūzma liels daudzums (priekšmetu), kas novietoti, sablīvēti cieši vienkopus bez noteiktas kārtības
- viss kas liels daudzums dažādu priekšmetu, parādību; vienalga, kas; viss iespējamais
- šiška liels priekšnieks; ietekmīga persona; ievērojams amatvīrs
- trimo liels spogulis, kas ir veidots kā patstāvīgs telpas iekārtas priekšmets vai piestiprināts pie sienas
- britans liels suns, tauka cūka; netiešā nozīmē liels cilvēks vai priekšmets
- kandila liels svečturis, kas Pareizticīgo baznīcā stāv ikonu priekšā
- tambuks Liels, biezs, smags priekšmets
- mastodonts Liels, izmiris zīdītāju klases snuķaiņu kārtas dzīvnieks ("Mastodon"), ziloņa un mamuta priekštecis
- stagaris Liels, neveikls cilēks; liels priekšmets
- makāns Liels, smags priekšmets (atšķirībā no citiem, līdzīgiem)
- zvetēns Liels, smags priekšmets zvetēšanai
- gadījuma lielums lielums, kas eksperimenta rezultātā var pieņemt dažādas iepriekš nezināmas vērtības
- stohastisks lielums lielums, kas eksperimenta rezultātā var pieņemt dažādas iepriekš nezināmas vērtības
- neoglobālisms lielvalsts tiekšanās pēc pasaules kundzības
- kautmasa Liemeņa masa (nokauta dzīvnieka masa bez ādas, galvas, kājām un iekšējiem orgāniem)
- ielīst Lienot (pa ko šauru), ievirzīties (kur iekšā)
- ielīst Lienot ievirzīties (kur iekšā) - par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem
- ielīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, ievirzīties (kur iekšā)
- aizlīst Lienot, spraucoties garām (kam, gar ko), nokļūt (aiz kā, kam priekšā u. tml.), arī noslēpties (aiz kā)
- splenomalācija Liesas audu atmiekšķēšanās
- apdegums Liesmu, augstas temperatūras, arī ķīmisku vielu iedarbībā radies (priekšmeta virsas) bojājums
- fenomens lieta (priekšmets, būtne, īpašība, stāvoklis, attieksme, notikums utt.), kāda tā parādās mūsu sajūtās un uztvērumos
- štelle Lieta, priekšmets
- stelle Lieta; priekšmets
- krāmi Lietas, priekšmeti (parasti nederīgi, nevajadzīgi, nolietoti u. tml.)
- dzintarkalis Lietišķās mākslas meistars, kas no dzintara izgatavo rotas lietas, rotājumus, greznuma priekšmetus
- metālapstrāde Lietišķās mākslas, arī amatniecības nozare - sadzīves un dekoratīvu metāla priekšmetu izgatavošana
- metālapstrādāšana Lietišķās mākslas, arī amatniecības nozare - sadzīves un dekoratīvu metāla priekšmetu izgatavošana; metālapstrāde (2)
- klibic lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu troksni, kas rodas, virzoties uz priekšu klibojot (atspiežoties uz nūjas)
- ne lieto iepriekš minēta verba noliegtās formas vietā
- nē lieto iepriekš minēta verba noliegtās formas vietā; ne 2
- pludunč lieto lai atdarinātu troksni, kāds rodas smagam priekšmetam iekrītot ūdenī
- būt lieto saitiņas funkcijā, lai norādītu, parasti teikuma priekšmeta un izteicēja, sintaktisko sakaru
- up lieto savienojumā "u-u-up" u. tml., lai pievērstu uzmanību, ziņotu par iepriekš norunāto
- un tamlīdzīgi lieto uzskaitījuma beigās, lai norādītu, ka ir iespējams vēl kas līdzīgs iepriekš minētajam
- a lieto, ievadot atbildes repliku (vai retorisku atbildi uz runātāja paša iepriekš teikto) ar iebilduma, pretstatījuma vai papildinājuma nozīmi
- zliukš lieto, lai aprakstītu skaņu, kas rodas krītot kādam koka priekšmetam
- šviks lieto, lai atdarināta samērā klusu, asu, augstu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu vai ja ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.
- tinkš lieto, lai atdarinātu augstu, dzidru skaņu, kas rodas, piemēram, vibrējot metāla, stikla priekšmetiem
- klaukš lieto, lai atdarinātu cieta priekšmeta plīšanas troksni
- plinkš lieto, lai atdarinātu griezīgu, parasti augstu, skaņu, kas rodas, piem., metāla priekšmetam beržoties gar ko, plīstot audumam
- plirkš lieto, lai atdarinātu griezīgu, parasti augstu, skaņu, kas rodas, piemēram, metāla priekšmetam beržaties gar ko, plīstot audumam
- plikš lieto, lai atdarinātu īslaicīga, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
- brakš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum
- brikš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum
- brīks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum
- blakš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju troksni, kas rodas, piemēram, nelielam priekšmetam atsitoties pret ko cietu
- kripš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, klusu troksni, kas rodas, piemēram, cietiem, sīkiem priekšmetiem saskaroties citam ar citu
- knakš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot, piemēram, kokam, ledum
- bliukšķ lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem atsitoties pret ko cietu; bliuks; bliukš
- bliukš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem atsitoties pret ko cietu; bliuks; bliukšķ
- bliuks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem atsitoties pret ko cietu; bliukš; bliukšķ
- skrip lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, pabīdot koka priekšmetu detaļas, veidojoties mazām plaisām tajos, arī kam sīkam beržoties gar ko
- skript lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, pabīdot koka priekšmetu detaļas, veidojoties mazām plaisām tajos, arī kam sīkam beržoties gar ko
- pauks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, padobju, piemēram, viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, neliela (parasti ar gāzveida vielu pildīta) priekšmeta sprādziena, arī šāviena troksni
- paukš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, padobju, piemēram, viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, neliela (parasti ar gāzveida vielu pildīta) priekšmeta sprādziena, arī šāviena troksni
- knakš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem
- knikš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem
- kniuks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem
- klakt lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem; klakš
- klakš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem; klakt
- klikt lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu; kliks; klikš
- klikš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu; kliks; klikt
- kliks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu; klikš; klikt
- krapš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, samērā skaļu troksni, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem
- blūks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kādam priekšmetam atsitoties pret ūdeni
- blūkš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kādam priekšmetam atsitoties pret ūdeni
- klabu lieto, lai atdarinātu īslaicīgus, citu citam sekojošus trokšņus, kas rodas, piemēram, cietam priekšmetam piesitoties pie kā cieta, atsitoties pret ko cietu
- kling lieto, lai atdarinātu paaugstu skaņu, kas rodas, sitot ar ko cietu pa metāla priekšmetu, arī lai atdarinātu zvana skaņas
- plīks lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
- plīkš lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
- klak lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu (bieži savienojumā “klik, klak”)
- pakš lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko; pak
- paks lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko; paks
- pak lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko; pakš
- klik lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem vai nelieliem koka priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu
- klang lieto, lai atdarinātu pazemu skaņu, kas rodas, sitot ar ko cietu pa metāla priekšmetu, arī lai atdarinātu zvana skaņas
- brākš lieto, lai atdarinātu spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, lielākiem (koka) priekšmetiem lūstot, plaisājot vai gāžoties
- blīkš lieto, lai atdarinātu spēcīgu un spalgu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, smagam priekšmetam strauji atsitoties pret ko cietu, strauji aizverot durvis
- brāk lieto, lai atdarinātu troksni, kāds rodas, piemēram, krītot, gāžoties kādam priekšmetam
- knakšt lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, lūstot nelieliem, trausliem priekšmetiem
- krapu lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem
- kripu lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem
- plākš lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
- trak lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, plīstot cietiem priekšmetiem
- mjā lieto, lai izteiktu nedrošu piekrišanu, pievienošanos iepriekš teiktajam
- tāpat lieto, lai izteiktu salikta sakārtojuma teikuma komponenta pievienojumu iepriekšējam (vai iepriekšējiem); lieto, ievadot patstāvīgu teikumu, lai norādītu, ka tas pēc satura ir saistīts ar iepriekšējo teikumu
- arī lieto, lai izteiktu vienlīdzīgā teikuma locekļa pievienojumu iepriekšējam (vai iepriekšējiem)
- tāpat lieto, lai izteiktu vienlīdzīga teikuma locekļa pievienojumu iepriekšējam (vai iepriekšējiem); arī 1(3)
- nē lieto, lai noliegtu iepriekš izteikto pieņēmumu
- citiem vārdiem sakot lieto, lai norādītu uz iepriekš teiktā citādu, parasti tiešāku, skaidrāku, formulējumu
- (ar vienu, arī ar) vārdu sakot (arī īsi sakot) lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu
- ar vienu vārdu sakot lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu
- šajā sakarā (arī sakarībā) lieto, lai norādītu uz kā sakaru ar iepriekšējo izteikumu, notikumu, darbību u. tml.
- tur un tur lieto, lai norādītu uz kādu iepriekš nosauktu vai nenosauktu tālāku vietu
- tātad lieto, lai norādītu uz secinājumu, kas izriet no zināmā, iepriekš minētā
- vispār lieto, lai norādītu uz vispārinātu secinājumu, kas izriet no zināmā, iepriekš minētā
- ik lieto, lai norādītu, ka kas attiecas uz katru nosaukto priekšmetu, parādību, personu
- pareizi lieto, lai norādītu, ka tiek precizēts iepriekš teiktais
- e lieto, lai pamudinātu kādu ko teikt, reaģēt uz iepriekš teikto
- ē lieto, lai pamudinātu kādu ko teikt, reaģēt uz iepriekš teikto
- kas lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) tipiskumu, arī augstu kvalitāti
- lūk lieto, lai pievērstu kāda uzmanību iepriekš teiktajam, rakstītajam; lieto, lai uzsvērtu iepriekš teikto, rakstīto
- re lieto, lai pievērstu kāda uzmanību kam iepriekš teiktam, rakstītam, arī, lai uzsvērtu tā saturu; lūk (2)
- štie lieto, lai pievērstu sarunu biedra uzmanību (iepriekš) teiktajam
- štiekur lieto, lai pievērstu sarunu biedra uzmanību (iepriekš) teiktajam
- šitis lieto, pastiprinot norādījujmu uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu parādību; tieši šis
- šitenāds lieto, pastiprinot norādījumu uz dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības noteiktu, arī iepriekš minētu īpašību, pazīmi
- štāds lieto, pastiprinot norādījumu uz dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības noteiktu, arī iepriekš minētu īpašību, pazīmi
- štā lieto, pastiprinot norādījumu uz noteiktu, arī iepriekš minētu darbības veikšanas, norises veidu, stāvokļa pazīmi
- štā lieto, pastiprinot norādījumu uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību
- štas lieto, pastiprinot norādījumu uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību
- štaste lieto, pastiprinot norādījumu uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību
- taste lieto, pastiprinot norādījumu uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību
- tāte lieto, pastiprinot norādījumu uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību
- bez tam lieto, pievienojot papildu informāciju iepriekš minētajam; turklāt
- savalkāt Lietojot padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru (parasti no auduma, ādas, virvēm gatavotu priekšmetu)
- reklāmkarogs lietošanai ārā un iekštelpās paredzētā lielformāta reklāma, parasti ar lielformāta printeri nodrukāta uz PVC materiāla; baneris
- baneris lietošanai ārā un iekštelpās paredzētā lielformāta reklāma, parasti ar lielformāta printeri nodrukāta uz PVC materiāla; reklāmkarogs
- metāllūžņi Lietošanai nederīgi metāla priekšmeti, ko var izmantot tālākai pārstrādei
- īrēt Lietot (priekšmetu, telpu) pret maksu (uz kādu laiku)
- izmantot lietot, rīkoties (ar ko) mērķtiecīgi, pārdomāti, tā, lai gūtu labumu (piem., kādā nolūkā platību, telpas, priekšmetus)
- atliedēt Lietū atmiekšķēt
- darba līdzekļi lietu kopums, ar kuru palīdzību cilvēks iedarbojas uz darba priekšmetu
- saulessargs Lietussargam līdzīgs priekšmets, kas paredzēts, lai aizsargātos no tieša saules starojuma
- locījuma kategorija lietvārda gramatiskā kategorija, kas izsaka priekšmetu, procesu vai pazīmju savstarpējās attieksmes
- dzimtes kategorija lietvārda leksiski gramatiskā kategorija, kas izsaka priekšmetu dalījumu grupās atkarībā no dzimuma (daļā valodu - arī dzīvuma) vai arī norāda uz priekšmetu formālu klasifikāciju pēc galotnēm
- nosaucējfunkcija Lietvārda pamatfunkcija, kas izpaužas kā priekšmeta vai parādības nosaukšana; nominatīvā funkcija
- adjektīvsubstantīvs Lietvārds, kas atvasināts no īpašības vārda un īpašības vārda nosaukto pazīmi izteic priekšmetiskā veidā
- iezēģelēt Līganā, grīļīgā gaitā ievirzīties (kur iekšā) - parasti par iereibušu cilvēku
- iepeldēt Līganā, slīdošā gaitā ieiet, ienākt (kur iekšā) - parasti par cilvēkiem
- Zāļu vakars Līgo vakars, Jāņu dienas priekšvakars; retāk vakars pirms Līgo vakara
- ielīgot Līgojoties ievirzīties (kur iekšā)
- grīļoties Līgoties, šūpoties (par priekšmetiem)
- standartlīgums Līgums, kas paredzēts noteiktam mērķim un noformēts pēc iepriekš izstrādāta parauga
- papildlīgums Līgums, kas pievienojams iepriekš noslēgtajam līgumam vai kas papildina kādas saistības
- līkums Līkā (priekšmeta) daļa
- indikatrise Līkne, kas sniedz uzskatāmu priekšstatu par virzītu lielumu (vektoru) mainīšanos
- trohoīda Līkne, kuru apraksta punkts, kas atrodas tādas aploces ārpusē vai iekšpusē, kura neslīdot veļas pa taisni
- aizlīkt Līkstot aizvirzīties (kam priekšā, aiz kā)
- spundēt likt (cietumā); iesprostot, ievietot (kur iekšā)
- guldināt likt horizontāli (priekšmetu kur, uz kā u. tml.)
- guldīt likt horizontāli (priekšmetu kur, uz kā u. tml.)
- iesūtīt likt ieiet (kur iekšā)
- iesūtīt likt ievest (kur iekšā)
- uzlasināt likt lasīt priekšā
- reizināt likt rindā (nelielus priekšmetus)
- štopēt Likt, bāzt (ko kur iekšā, parasti cieši pieblīvējot); likot, bāžot (ko) kur iekšā, gatavot (ko)
- kārtot Likt, izvietot (priekšmetus) noteiktā veidā, kārtībā
- litavāt Likt, izvietot (priekšmetus) noteiktā veidā, kārtībā
- segt Likt, novietot ko plaši (kam) priekšā; likt, novietot (ko) plaši kam priekšā
- virknēt Likt, novietot, kārtot virknē (1) (piemēram, par priekšmetiem, parādībām)
- ievīties Līku loču ievirzīties (kur iekšā) - par līkumainiem ceļiem, upēm u. tml.
- operatīvā darbība likumā noteiktajā kārtībā un ar likumu īpaši pilnvarotu valsts institūciju amatpersonu atklātas un slepenas tiesiskas darbības, kuru mērķis ir aizsargāt personu dzīvību un veselību, tiesības un brīvības, godu, cieņu un īpašumu; nodrošināt Satversmi, valsts iekārtu, valstisko neatkarību un teritoriālo neaizskaramību, valsts aizsardzības,ekonomisko, zinātnisko un tehnisko potenciālu un valsts noslēpumus pret ārējiem un iekšējiem apdraudējumiem
- ielīkumot Līkumojot (piem., starp šķēršļiem) ievirzīties (kur iekšā)
- ielīkumot Līkumojot ievirzīties (kur iekšā) - piem., par ceļu, upi
- tiesību normu interpretācija likumos un citos normatīvajos aktos izteikta satura noskaidrošana un izskaidrošana, lai tiesību normas pareizi un vienveidīgi izprastu un piemērotu konkrētajā dzīves gadījumā - ir priekšnosacījums to pareizai realizācijai
- galdnieka līme līme, ko iegūst, vārot kaulus, un ko izmanto koka priekšmetu līmēšanai
- ielīmēt Līmējot iestiprināt (kur iekšā)
- salīmēt Līmējot piestiprināt (vairākus, daudzus priekšmetus)
- dzega Līmenisks, retāk liekts vai lauzīts, izlaidums ēkas ārsienā (starp sienu un jumtu, starp stāviem, virs logiem un durvīm) vai iekštelpā
- prolimfocīts Limfocīta priekštecis, pārejas forma starp limfoblastu un limfocītu
- abriss Līnija, ar kuru iezīmēta priekšmeta ārējā forma
- slēgta līnija līnija, pa kuru kustoties punkts var nonākt iepriekšējā stāvoklī
- ielipināt Lipinot iestiprināt (kur iekšā)
- teipings Līplentes joslu pielīmēšana dažādām ķermeņa daļām (uz muskuļiem, locītavām) vairākos slāņos, lai pasargātu iepriekš traumētu vietu no atkārtota bojājuma
- ielipt Līpot ieķerties (kur iekšā)
- lipināties Lipt (pie kā) - parasti par priekšmetiem
- ielīt Līstot ievirzīties (kur iekšā) - par šķidrumu
- hrestene Literatūra (mācību priekšmets)
- licīte Literatūra (mācību priekšmets)
- litene Literatūra (mācību priekšmets)
- literene Literatūra (mācību priekšmets)
- litika Literatūra (mācību priekšmets)
- litiks Literatūra (mācību priekšmets)
- vaginālā litotomija litotomija ar griezienu caur maksts priekšējo sienu
- ielobīt Lobot ievirzīt (kur iekšā)
- kamptomēlija Locekļu liekšana, lai veidotu bojāto daļu stabilu saliekumu vai izliekumu
- inesīvs Locījums, kas izsaka atrašanos kaut kur iekšā vai laiku
- enantrīts Locītavas iekšējās virsmas iekaisums
- enartrīts Locītavas iekšējās virsmas iekaisums
- kukšņāties Locīties uz priekšu un atpakaļ, neveikli kustēties
- klanīties Locīties uz priekšu, piemēram, sveicinot, godinot
- šāviņš Lode, renkulis, skrots, bulta vai citi priekšmeti vai vielas, kas paredzēti vai pielāgoti šaušanai no ieroča vai tiek izšauti no ieroča (Ieroču aprites likums)
- ielodēt Lodējot iestiprināt (kur iekšā)
- aizlodēt Lodējot izlabot (metāla priekšmetu); salodēt
- bumba Lodveida formas priekšmets, kas izgatavots no cieta materiāla
- bumba Lodveida priekšmets (sportam, vingrošanai, rotaļām), kas izgatavots no elastīga materiāla un pildīts ar saspiestu gaisu
- semantika loģikas nozare, kas pētī loģisko zīmju attiecību pret īstenības jēdzieniem un priekšmetiem jeb referentiem
- abstrakcija Loģisks process, kurā doma novēršas no kāda priekšmeta vai parādības nebūtiskajām, nejaušajām pazīmēm un izdala, fiksē to vispārīgās un būtiskās pazīmes; abstrahēšana
- jauktais maršruts loka maršruts ar svārsta maršruta elementiem, kurā kravas (pasažieru) uzņemšana un piegāde vairākos punktos notiek, braucot galvenokārt vienā virzienā pa noslēgtu trases kontūru, bet dažos tā posmos braucot atkārtoti pa vienu trasi starp diviem vai vairākiem punktiem uz priekšu un atpakaļ
- locelainis Loka veidā darināts priekšmets
- skaitļa kategorija lokāmo vārdšķiru leksiski gramatiskā kategorija, kas izsaka priekšmetu dalījumu grupās atkarībā no skaita, daudzuma vai arī norāda uz priekšmetu formālu klasifikāciju pēc galotnēm
- pļotka Lokans, elastīgs priekšmets sišanai; pletne
- dīzeļlokomotīve Lokomotīve, ko darbina iekšdedzes dzinējs (parasti dīzeļmotors)
- salocīt Lokot (plānu, piemēram, auduma, papīra, priekšmetu), salikt, izveidot (to) divās vai vairākās kārtās
- ielocīt Lokot ievirzīt (kur iekšā)
- izlocīt Lokot izveidot (priekšmetu)
- izlocīt Lokot izvirzīt (uz priekšu, sānis, parasti ķermeni, tā daļu)
- palocīt Lokot pavirzīt (priekšmetu) zem (kā), arī (kam) apakšā
- pielocīt Lokot pievirzīt (piemēram, priekšmetu, tā daļu pie kā, kam klāt)
- ielocīties Lokoties ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par ceļu, upi
- bogens Loks; līkums; priekšmets, kam lokveida forma; izliekts spieķis
- lops Lopkopība (mācību priekšmets lauksaimniecības augstskolā)
- koldaņi Lopu iekšas
- plunči Lopu iekšas
- koldonas Lopu iekšas; koldaņi
- pluņģi Lopu iekšas; plunči
- šķērstuves Lopu iekšējie orgāni (zarnas, plaušas u. c.)
- izlozēt Lozējot sadalīt (piemēram, priekšmetus, vietas, pienākumus)
- izloze Lozējot veikta (piemēram, priekšmetu, vietas, pienākumu) sadale
- grozāmlukturis Lukturis, kas apgaismo ceļu atkarībā no priekšējo riteņu pagriešanas virziena, vai lukturis, kuru var pagriezt vēlamā virzienā objekta saskatīšanai vai darba zonas apgaismošanai
- tālās gaismas lukturis lukturis, kas apgaismo ceļu transportlīdzekļa priekšā ar tālo gaismu
- tuvās gaismas lukturis lukturis, kas apgaismo ceļu transportlīdzekļa priekšā ar tuvo gaismu (2)
- gabarītu lukturītis lukturītis, kas novietots transportlīdzekļa priekšā, aizmugurē vai sānu daļā un rāda transportlīdzekļa gabarītus
- termostimulētā luminiscence luminiscence, kas rodas, ja silda cietvielu, kura ierosināta, iepriekš to apstarojot ar gaismu vai citu radiāciju; termoluminiscence
- proheilija Lūpas profila izvirzījums uz priekšu
- noslauka Lupata, nicināms priekšmets, "kāju pamesls"
- vilkpēži Lūpziežu ģints, ar zvaniņa vai piltuves veida vainadziņu ar 4-5 gandrīz vienādiem galu lēveriem, 2 putekšnīcām, baltiem, iekšpusē sarkanpunktainiem ziediem
- ielūzt Lūstot (parasti ledum), iestigt, iegrimt (kur iekšā)
- ielūzt Lūstot ievirzīties, parasti uz iekšu
- limfogranulomatoze Ļaundabīga asins slimība, kas attīstās limfmezglos un liesā, bet vēlāk izplatās visos iekšējos orgānos un kaulos
- izlaist Ļaut izvirzīties (piemēram, priekšmetam, arī ķermeņa daļai) cauri (kam), caur (ko); izvirzīt (ko) cauri (kam), caur (ko)
- ielaist Ļaut vai panākt, ka (dzīvnieks) ievirzās (kur iekšā)
- vakarēšana Ļaužu pulcēšanās vienkopus rudens un ziemas vakaros; Latvijā vakarētāji (viena vai vairākas saimes) pulcējās dzīvojamajā rijā vai saimes istabā, kur sievietes strādāja rokdarbus, vīrieši gatavoja un laboja darbarīkus, iedzīves priekšmetus; līdztekus darbam stāstīja pasakas, teikas, minēja mīklas, dažkārt kāds lasīja priekšā
- skaudrs ļoti ass, stingrs, ciets (piemēram, par priekšmetiem, augiem, to daļām)
- iešauties ļoti ātri ieskriet (kur iekšā)
- iešauties ļoti ātri ievirzīties (kur iekšā)
- šaudīt ļoti ātri vairākkārt kustināt uz vienu un otru pusi (ķermeņa daļu); ļoti ātri vairākkārt virzīt šurpu turpu (piemēram, priekšmetu)
- pasaules klase ļoti augsta (priekšmetu, ražojumu) kategorija
- bažpilns ļoti bažīgs; neveiksmes vai nelaimes priekšnojauta
- iecirsties ļoti cieši ieķerties (kur iekšā) - par rokām, pirkstiem; ļoti cieši ieķerties (kur iekšā ar rokām, pirkstiem)
- burta kalpība ļoti formāla, birokrātiska attieksme; stāvoklis, kad bez pietiekamas izpratnes izpilda priekšrakstus un norādījumus vai bez kritiskas attieksmes pakļaujas tiem
- traks ļoti iedarbīgs, ietekmīgs, arī pārsteidzošs (piemēram, par priekšmetiem, parādībām)
- grezns ļoti krāšņs, arī bagātīgs (par priekšmetiem, telpām)
- sīkaļa ļoti mazs dzīvnieks vai augs; ļoti mazs priekšmets
- piga ļoti mazs priekšmets
- iesagrābties ļoti pieķerties (kādam priekšmetam)
- stringi ļoti pieticīgas biksītes, kas sastāv no neliela auduma trīsstūrīša priekšpusē un tievām aukliņām
- driskas ļoti saplēsts, skrandains apģērba vai veļas gabals, arī cits saplēsts priekšmets
- ietaurēt ļoti skaļi runājot, panākt, ka skaņas izplatās (kur iekšā)
- draņķīgs ļoti slikts, nejauks (parasti par priekšmetiem)
- aizsprāgt ļoti strauji aizlēkt, aizvirzīties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
- aizcirsties ļoti strauji aizvirzīties (priekšā)
- iesprāgt ļoti strauji ievirzīties (kur iekšā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
- nocelt no deguna (kādam, kādu, kaut ko) ļoti veikli, negaidīti aizsteigties kādam priekšā, iegūst sev ko cita iecerētu, gandrīz vai sasniegtu, citam piederošu
- nocelt no degungala (kādam, kādu, kaut ko) ļoti veikli, negaidīti aizsteigties kādam priekšā, iegūst sev ko cita iecerētu, gandrīz vai sasniegtu, citam piederošu
- kārot ļoti vēlēties, gribēt iegūt, sasniegt (piemēram, kādu priekšmetu, stāvokli); izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt)
- dārgums ļoti vērtīgi priekšmeti; arī dārglietas
- milzīgs ļoti vērtīgs, ļoti dārgs (parasti par priekšmetiem)
- milzu ļoti vērtīgs, ļoti dārgs (parasti par priekšmetiem)
- vulgārs ļoti vienkāršs, nepilnīgs, arī apzināti vienkāršots, arī tāds, kurā izpaužas zināšanu, izpratnes trūkums (piemēram, par priekšstatiem, attieksmi, prasībām)
- otoneiroloģija mācība par iekšējās auss saistību ar galvas smadzenēm fizioloģiski un patoloģiski
- abioloģija mācība par nedzīviem dabas priekšmetiem
- stādu morfoloģija mācība par stādu formu, par stādu ārējo un iekšējo uzbūvi un formu veidošanos individuālajā (ontoģenēze) un vēsturiskajā (filoģenēze) attīstībā
- prēstabilisms Mācība, ka Dievs visu iepriekš nolēmis
- immateriālisms Mācība, ka matērijai nav patstāvīgas esamības, ka tā ir tikai prāta priekšstats, un ka īsta esamība pieder tikai garam
- tradukcionisms Mācība, ka visas dvēseles jau iepriekš pastāvējušas cilvēces cilts tēvā un savu individuālo dzīvību dabūjušas no saviem tiešiem; vecākiem, fiziskam dīglim ierodoties
- teleoloģija Mācība, pēc kuras dabā viss ir mērķtiecīgs un jebkurš attīstības process ir iepriekš noteiktu mērķu īstenošana
- teicamnieks Mācību iestādes audzēknis, kam visos priekšmetos ir tikai teicamas sekmes
- lekcija Mācību nodarbība (parasti augstskolā), kurā pedagogs mutvārdos (priekšlasījuma, stāstījuma veidā) izklāsta mācību vielu
- klase Mācību posms (parasti mūzikas mācību iestādē), kurā speciālo mācību priekšmetu apgūst viena speciālista vadībā
- pasniegšana Mācību priekšmeta mācīšana (parasti augstskolā vai vidējā speciālajā mācību iestādē)
- programma Mācību priekšmeta satura īss izklāsts; mācību priekšmetu, tematu kopums, kas jāapgūst (mācību iestādē, kursos u. tml.)
- mācīšanās mācību priekšmetā uzdotā, paredzētā pildīšana, mājasdarbu pildīšana
- rēķins Mācību priekšmets - matemātika
- rakstīšana Mācību priekšmets - rakstības prasmes apgūšana
- lasīšana Mācību priekšmets - rakstīto, iespiesto tekstu uztveršanas prasmes apgūšana, tekstu atstāstīšana un analizēšana
- dziedāšana Mācību priekšmets - vokālo dotību izkopšana, vokālu skaņdarbu iestudēšana; arī muzikālā audzināšana (vispārizglītojošā skolā)
- bioloģija mācību priekšmets par zinātņu kompleksu, kas pētī dzīvus organismus
- rēķenāšana Mācību priekšmets skolā - matemātika
- rokdarbi Mācību priekšmets skolās pirmo vienkāršāko darba prasmju un iemaņu veidošanai
- darbmācība Mācību priekšmets vispārizglītojošā skolā: rokdarbi, praktiskie darbi
- dabas mācība mācību priekšmets, kas sniedz zināšanas par parastākajām dabas parādībām un to likumsakarībām
- mašīnmācība Mācību priekšmets, kurā aplūko mašīnu uzbūvi, darbību, izmantošanu
- traktormācība Mācību priekšmets, kurā aplūko traktoru uzbūvi, darbību, izmantošanu
- rēķināšana Mācību priekšmets, kurā ietverti aritmētikas pamati
- mācībplāns Mācību priekšmetu noteikšana un to sadalījums un sakārtojums skolās pa atsevišķām klasēm un mācību stundām
- paraugstunda Mācību stunda, kas ar mācību un audzināšanas darba metodēm noder par paraugu; priekšzīmīga mācību stunda
- docēt Mācīt (kādu priekšmetu) augstākajā mācību iestādē
- pasniegt mācīt (mācību priekšmetu, parasti augstskolā vai vidējā speciālajā mācību iestādē)
- pasniegt stundas Mācīt (mācību priekšmetu) mācību iestādē
- lasīt Mācīt, pasniegt (mācību priekšmetu, parasti augstākajā mācību iestādē)
- ņemt stundas Mācīties (mācību priekšmetu) mācību iestādē pēc savas izvēles
- izlabot Mācoties panākt labāku sekmju vērtējumu (nekā iepriekš)
- hovas Madagskaras iekšienes tauta, franču okupācijas laikā izveidojuši salas aristrokrātiju
- pūsteļi maģiski priekšmeti buršanai
- piesaukt Maģiskos priekšstatos - nosaucot (ko) vārdā, pieaicināt (to), arī iztaisīt (ko jaunu, nevēlamu)
- burvība Maģisks spēks, kas (pēc mītiskiem priekšstatiem) ietekmē, pārvērš cilvēkus, dabu
- pestelis Maģisks teksts, priekšmets, darbība, paņēmiens
- vērst Mainīt (kā) kustības virzienu, stāvokli tā, ka (tam) rodas noteiktas, arī citādas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.)
- fallēt Mainīt buru kuģa (jahtas) kursu uz aizvēja pusi, lai leņķis starp vēja virzienu un peldlīdzekļa diametrālo plakni, skaitot no tā priekšgala, palielinātos
- falēt Mainīt buru kuģa kursu uz lejpusi jeb tā, ka leņķis starp vēja virzienu un kuģa simetrijas plakni, skaitot no kuģa priekšgala, palielinās
- nosagriezties Mainīt iepriekšējo stāvokli
- apgriezt kreklu mainīt iepriekšējos uzskatus, pārejot pretinieka pusē
- piegriezt Mainīt kursu, pagriežot jahtas priekšgalu vairāk pie vēja
- pārkāpt sev pāri mainīt savu dabu, raksturu, paradumus, rīkotie pretēji savai iekšējai būtībai
- vērsties Mainīt savu kustības virzienu, stāvokli tā, ka tam rodas noteiktas, arī citādas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.)
- pūst citā stabulē mainīt savu nostāju, uzskatus, runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš
- atmainīt Mainot atgūt savā īpašumā (ko iepriekš apmainītu)
- sagriezties Mainot iepriekšējo virzienu, stāvokli, sākt, parasti pēkšņi, virzīties (uz citu pusi), arī ieņemt (citu stāvokli) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
- griezties Mainot iepriekšējo virzienu, stāvokli, virzīties (uz citu pusi)
- laboties Mainot kādas rakstura, personības, psihes īpašības, censties kļūt labākam nekā iepriekš
- nonākt Mainoties apstākļiem, nokļūt, atrasties (kāda rīcībā, kādā stāvoklī) - piemēram, par priekšmetiem
- priedavas maiņas priekšmeti senajā tirdzniecībā
- priedi Maiņas priekšmeti senajā tirdzniecībā
- melanža Maisījums, kurā ietilpst dažādas vielas; komplekts, kurā ietilpst dažādi priekšmeti
- priekštelpas plēvainie maisiņi maisiņi iekšējā ausī, kuros ir matainās jušanas šūnas ar kaļķa kristāliem, kas saistītas ar līdzsvara nervu šķiedrām
- cepļa pōrts maizes krāsns priekša
- priežuda Maizes krāsns priekšējā daļa, kur slaukot krāsni sarauš ogles
- puspārts Maizes krāsns priekšējais izvirzījums, kas aptver pusi no plīts
- pārds Maizes krāsns priekšpuse
- plānītis Maizes kukulis, ko, maizi cepot, cep uz krāsnspriekšas
- kulda Maizes vai rijas krāsns priekšējā daļa, kur ierauš ogles
- sētas māja māja, kuras priekšējā fasāde ir vērsta pret citas mājas pagalmu
- kapitālā siena mājas ārējā un iekšējā nesošā siena, kas paredzēta slodzes uzņemšanai
- penetralia Mājas iekšiene vai vispār kāda telpa, kurā ikvienam nebija brīv ieiet
- kapitālsiena mājas iekšsiena, kas nes pārseguma un jumta konstrukcijas slodzi
- mājlietas Mājas ikdienas dzīvē, mājas sadzīvē nepieciešamie priekšmeti
- domesticus Mājas, ģimenes; iekšējs, iekšzemes
- plunci Mājdzīvnieku plaušas; iekšas, zarnas
- iemājot Mājot (kur iekšā)
- mājturība Mājsaimniecības teorija un prakse; attiecīgais mācību priekšmets
- mājene Mājturība (mācību priekšmets)
- mājiks Mājturība (mācību priekšmets)
- īre Maksa par (priekšmetu, telpu) lietošanu
- virsmaksa Maksa, kas pārsniedz iepriekš paredzēto maksu; papildu maksa
- izrāviens Maksimālā ātruma strauja sasniegšana; strauja, pēkšņa izvirzīšanās (uz priekšu)
- abstrakts Mākslā - tāds, kam raksturīgs brīvs krāsu, līniju un formu salikums, nevis reālu priekšmetisku formu attēlojums
- instalāciju māksla mākslas darba forma - no dažādiem priekšmetiem, materiāliem veidota kompozīcija
- instalācija Mākslas darbs - no dažādiem priekšmetiem, materiāliem veidota kompozīcija
- redīmeids Mākslas darbs, kas veidots no īpaši izvēlētiem, gataviem sadzīves priekšmetiem
- kollāža Mākslas paveids, kurā uz pamatnes apvienoti dažādi priekšmeti vai materiālu motīvi, iespaidu radīšanai; kolāža
- ledus balets Mākslas veids - horeogrāfiski priekšnesumi, ko izpilda, slidojot uz ledus
- dekoratīvi lietišķā māksla mākslas veids, lietišķās mākslas nozare, kas pievēršas galvenokārt cilvēku sadzīvei domātu mākslas priekšmetu darināšanai
- sintētiskā degviela mākslīga oglekļa ūdeņraža degviela iekšdedzes dzinējiem; iegūst no akmeņoglēm, degakmens, bitumu smiltīm
- flebostāze Mākslīgi radīts asins sastrēgums perifērijas vēnās, lai atslogotu iekšējos orgānus
- personifikācija Mākslinieciskās izteiksmes paņēmiens - kā (piemēram, priekšmetu, parādību, dzīvnieku, augu) attēlošana ar cilvēka īpašībām
- etnogrāfiskie ansambļi mākslinieciski kolektīvi, kas koncertu vai teatralizētu uzvedumu veidā popularizē kāda novada folkloru un tradīcijas, kas pārmantotas no iepriekšējām paaudzēm
- dizainers Mākslinieks, kas piedalās rūpnieciski ražojamo priekšmetu un mehānismu konstruēšanā
- partnerība Mākslinieku interpretētāju tieša sadarbība (izrādes, priekšnesuma laikā)
- ledus balets Mākslinieku kolektīvs, kas izpilda šādus priekšnesumus
- femidoms Maksts pesārija un prezervatīva kombinācija kontracepcijas nolūkos - plāns plastikāta maisiņš, ko ar ārējo gredzenu apliek lielajām kaunuma lūpām un ar iekšējo gredzenu nostiprina dzemdes mutes priekšā
- bartolinīts Maksts priekštelpas lielā dziedzera iekaisums
- lūpa Mala ap (priekšmeta, veidojuma) dobumu, caurumu, atveri
- kulasāta māla klons rijā, šķūnī vai to priekšā
- pantang Malajiešu apzīmējums pārdabiskam spēkam, kas var iemājot cilvēkā, dievībā vai priekšmetā un izpaužas kā vara pār dzīvniekiem, augiem un dabas norisēm; melanēziešu un polinēziešu mana
- error Maldība, kas var rasties no nepareiza priekšstata par priekšmetu, vai arī ja nav nekāda priekšstata par priekšmetu
- ilūzija maldīgs priekšstats; uztveres malds
- lielummānija Maldīgs priekštats par savu nozīmīgumu, stāvokli sabiedrībā vai tml.; slimīga varaskāre
- acapmānēšana Maldīgu, šķietamu redzes priekšstatu veidošana; iluzionisms
- acapmānīšana Maldīgu, šķietamu redzes priekšstatu veidošana; iluzionisms
- iemaldīties Maldoties ievirzīties (kur iekšā)
- stūrzobs Malējais zirga priekšzobs
- oderējums malšanas iekārtu iekšpuses pārklājums ar nodilumizturīgiem materiāliem
- kapoks Malvu rindas kapokaugu dzimtas suga ("Ceiba pentandra"), tropu koks, kura augļu - pogaļu - iekšējās sienas klātas ar bieziem matiņiem
- iemalt Maļot, arī griežot iejaukt; maļot, arī griežot ieraut (kur iekšā)
- mandara Mandala - stingri kanoniska rakstura tēlaina diagramma, kas simbolizē hinduisma, budisma un lamaisma kosmogoniskos priekšstatus par Visuma uzbūvi
- satvērējs manipulatora vai robota darba elements, kas nodrošina priekšmetu paņemšanu un noturēšanu noteiktā stāvoklī
- cipatas Mantas, drēbes, iedzīves priekšmeti
- pekele Mantas; saimniecības, iedzīves priekšmeti
- seniorāts Mantojuma priekšroka vecākajam ģimenē
- aizņemšanās Mantu, priekšmetu saņemšana, kuri pēc zināma laika ir jāatdod
- aizņēmums Mantu, priekšmetu saņemšana, kuri pēc zināma laika ir jāatdod; šādā veidā iegūta manta, priekšmeti
- puspagrieziens Māņu manevrs (sacīkstēs), ko izpildot, jahta it kā gatavojas caurgriezienam (iešanai pār štagu), bet pēdējā brīdī atgriežas atpakaļ (atkrīt) iepriekšējā kursā
- mikrestēzija Maņu traucējums, kura gadījumā priekšmeti šķiet mazāki vai vieglāki nekā īstenībā
- mikroestēzija Maņu traucējums, kura gadījumā priekšmeti šķiet mazāki vai vieglāki nekā īstenībā
- tuvākais aktīvais iepriekšējais kaimiņš marķiergredzena tīkla stacija, kas atrodas pirms noteiktās stacijas. Kad tīkls raida bāksignāls, tuvākais aktīvais iepriekšējais kaimiņš iniciē bāksignāla atcelšanu
- osteopetroze Marmora slimība, ģeneralizēta difūza osteoskleroze (autosomāli recesīva pārmantošana): trausli kauli, palielinātas aknas un liesa; rentgenoloģiski - visi kauli sklerotiski ("marmora" kauli), augšanas aizkavēšanās, gaitas traucējumi, redzes nerva atrofija (ne vienmēr), tieksme uz osteomielītu un zobu kariešu, nereti iekšējo orgānu kalcinoze; anēmija, sepse, tetānija
- pirmā atvērtā īsākā ceļa protokols maršrutēšanas protokols, kam, salīdzinājumā ar protokolu _RIP_, parasti dod priekšroku lielākos autonomos tīklos, jo šis protokols pārsūtīšanu veic tikai tad, ja ir kas mainīts, un tas ļauj pārsūtīt tikai to maršrutēšanas tabulas daļu, ko skārušas notikušās izmaiņas
- protokols OSPF maršrutēšanas protokols, kas nosaka, kā maršrutētāji sadala maršrutēšanas informāciju, bet pārsūta tikai to informāciju, kas ir mainījusies iepriekšējās pārsūtīšanas laikā
- svārsta maršruts maršruts, kurā kravas (pasažieru) uzņemšana un piegāde notiek, braucot pa vienu trasi uz priekšu un atpakaļ. Krava vai pasažieri var tikt pārvadāti vienā vai abos virzienos, kā tas notiek, piemēram, vairumā pilsētas autobusu maršrutu
- ubikvitārisms Mārtiņa Lutera izvirzīta doktrīna, ar ko viņš skaidroja savu izpratni par eiharistiju, neatzīstot katoliskos priekšstatus par transubstanciāciju, uzskatīja, ka Kristus, savā cilvēciskajā dabā būdams klāt itin visur, kaut kādā veidā ir reāli klāt arī eiharistijas maizē un vīnā
- zubatovisms Maskavas policijas priekšnieka Zubatova organizētā legālā strādnieku kustība carisma aizstāvībai un cīņai pret streikotājiem un radikāli kreisajām organizācijām 1901.-1903. g.
- Maskačka Maskavas priekšpilsēta Rīgā (bijušais Maskavas rajons, arī Latgales priekšpilsēta)
- štagfoks Masta priekšpusē pie štagas piestiprināta trīsstūraina bura, kuru vada ar divdaļīgu fokšoti
- frēzkultivators Mašīna augsnes pirmssējas apstrādei un dziļirdināšanai; sastāv no rāmja ar uzkāri, frēzveltņiem ar nažiem, pārvalka, aizmugurējām un priekšējām bultveida ķepām un balstriteņiem
- atsēnalošanas mašīna mašīna graudu atsēnalošanai - graudi attīrās, kad rotors ar tērauda lāpstiņām triec tos pret cilindra iekšējo virsmu, kas var būt gluda vai raupja; sēnalas un putekļus no atsēnalošanas mašīnas aizvada pa nosūkšanas kanālu
- kaļammašīna Mašīna nesakarsētu metālu apstrādei un atsevišķu priekšmetu (piem., naglu, pakavu) izgatavošanai
- kaļmašīna Mašīna nesakarsētu metālu apstrādei un atsevišķu priekšmetu (piem., naglu, pakavu) izgatavošanai
- kalandrs Mašīna, kurā ir no iekšpuses karsējami veltņi (piemēram, velmēšanai, gludināšanai un vienlaicīgai žāvēšanai)
- izdilums mašīnas detaļu materiāla nolietojums, kad kontaktā strādājošām detaļām berzes rezultātā izmainījušies iekšējie izmēri, arī tilpums un masa; raksturīgs, piemēram, ir cilindra vai gultņa iekšējās virsmas izdilums, palielinoties izmērā un mainot formu
- izmantošanas drošums mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas drošums (darbdrošums), kas noteikts reālos ekspluatācijas apstākļos, ņemot vērā uz objektu iedarbīgo iekšējo un ārējo faktoru kopumu; šo faktoru kopums saistīts ar reālajiem spēkratu darbības režīmiem, apkalpošanas apstākļiem, klimatiskām un ģeografiskām ekspluatācijas īpatnībām
- mačalka Matemātika (mācību priekšmets)
- macīte Matemātika (mācību priekšmets)
- mačuha Matemātika (mācību priekšmets)
- matjoma Matemātika (mācību priekšmets)
- matene Matemātika (priekšmets skolā)
- algebra Matemātikas nozare, kas pētī darbības ar vispārīgiem lielumiem neatkarīgi no to skaitliskās vērtības; attiecīgais mācību priekšmets
- topoloģija Matemātikas nozare, kurā pēta ar nepārtrauktību saistītās matemātisko objektu īpašības, vispārinot ģeometriskos priekšstatus (piem., figūru īpašības, kas paliek invariantas pret nepārtrauktu deformāciju)
- pārmala materiāla mala, kas sniedzas pāri apstrādājamam (parasti pārklājamam) priekšmetam
- atkvēlināšana materiāla termiskā apstrāde, kurā iegūst pareizi veidotu, līdzsvarotu struktūru - materiālu atbrīvo no iekšējiem spriegumiem, samazina tā cietību un palielina plastiskumu
- caursitamība materiāla vai izstrādājuma spēja pretoties cita priekšmeta ievirzīšanai tajā ar triecienu (piem., tanka bruņu caursitamība)
- caursitība materiāla vai izstrādājuma spēja pretoties cita priekšmeta ievirzīšanai tajā ar triecienu (piem., tanka bruņu caursitamība)
- bāze Materiālie resursi, priekšnoteikumi, kas nepieciešami kādam pasākumam, darbībai
- ārpasaule Materiālo priekšmetu un parādību kopums, kas pastāv ārpus cilvēka apziņas un neatkarīgi no tās
- palīgmateriāls Materiāls (piemēram, viela, priekšmets, arī informācija), kas palīdz (ko) nodrošināt vai (ko) papildina
- papildmateriāls Materiāls (piemēram, viela, priekšmets, arī informācija), ko izmanto papildus parastajiem materiāliem vai kas papildina galveno materiālu
- odere Materiāls, materiāla kārta, kas ir iestrādāta (kā, piemēram, apģērba, apavu) iekšpusē
- mantība Materiālu vērtību (priekšmetu, lietu u. tml.) kopums; manta (2)
- manta Materiālu vērtību kopums; liels daudzums dažādu priekšmetu, lietu, naudas, kas kādam pieder; bagātība (1)
- mulets matu griezums, kas bija modē 90. gados - priekšpusē un sānos īss, bet aizmugurē garš
- samaukt Maucot novietot (uz kā vairākus, daudzus priekšmetus)
- lacis Maza bērna priekšautiņš
- zaberlace Maza bērna priekšautiņš
- spunnis Maza četrstūraina lupatiņa, ko iešuj krekla padusē tā, ka viens stūris iznāk paduses priekšpusē, otrs - muguras pusē; sievietēm spunnītis tikai padusēs, bet vīriešu krekliem katrā pusē pie kakla iešuj pa vienai spunnīša pusei
- aizodere Maza istaba, kas no lielās saimes istabas nodalīta ar plānu sienu vai lina auduma priekškaru
- kārbiņa Maza izmēra kaste sīku priekšmetu novietošanai, nelielu vielas daudzumu iepildīšanai un glabāšanai
- etvija Maza, plāna kārba (tabakas izstrādājumu vai sīku priekšmetu glabāšanai)
- ļurķis Maza, sīka daļa; mazs priekšmets
- gramatiskais centrs mazākā iespējamā teikuma struktūra (gramatiskais kodols), ko latviešu valodā var veidot vai nu divi virslocekļi - teikuma priekšmets un izteicējs -, vai arī viens virsloceklis - galvenais loceklis
- vārds Mazākā patstāvīgā strukturāli semantiska valodas pamatvienība, kas apzīmē kādu priekšmetu, parādību, norisi, pazīmi, attieksmi starp tiem
- muflons mazākā savvaļas kalnu aitu pasuga; dzīvo Aizkaukāza un Vidusāzijas kalnos u. c. (uzskatīta par vienu no mājas aitu priekštečiem); šīs pasugas aita
- mikroraptors Mazākais no zināmajiem dinozauriem, vārnas lieluma dzīvnieks, garums - 40 cm, dzīvoja tagadējā Ķīnas teritorijā pirms apmēram 125 miljoniem gadu, un to uzskata par mūsdienu putnu priekšteci
- priekšlemesis Mazāks lemesis, kas pierīkots priekšā arkla, kultivatora galvenajam lemesim
- Rietumāzija Mazāzijas, Arābijas un Sinaja pussalas, tām tuvākās salas un teritorijas 7,5 mlj km2 platībā; pārsvarā kalni un plakankalnes, lielas teritorijas aizņem tuksneši, pustuksneši un sausās stepes, plaši beznoteces apgabali; Priekšāzija
- mehāniskais zirgs mazgabarīta, parasti kāpurķēžu transportlīdzeklis, ko vada cilvēks, ejot tam pa priekšu; paredzēts darbam kopšanas cirtēs, iekārušos koku novilkšanai, kokmateriālu pievilkšanai līdz tehnoloģiskajiem koridoriem, sēklinieku novākšanai, meža stādmateriālu ievešanai izcirtumos, vējgāžu izstrādei
- izmazgāt Mazgājot padarīt tīru (parasti no iekšpuses)
- berzt Mazgāt (priekšmetu) ar spēcīgu piespiedienu
- sīkmaņi mazi priekšmeti, nieki
- alveola mazi, mikroskopiski pūslīši tesmenī, kuru iekšpusi klāj dziedzeršūnas, kas ražo pienu
- krikums Mazi, sīki priekšmeti
- zust Mazināties, beigt pastāvēt (par iepriekšējo izskatu, kvalitāti, piemēram, dabā)
- ielīkt mazliet ieliekties, parasti uz iekšu
- iesānis mazliet no sāniem, ne taisni uz priekšu (piemēram, skatīties)
- iesāņis mazliet no sāniem, ne taisni uz priekšu (piemēram, skatīties)
- iesāniski mazliet no sāniem, ne taisni uz priekšu (piemēram, skatīties)
- iesāņu mazliet no sāniem, ne taisni uz priekšu (piemēram, skatīties)
- iesāņus mazliet no sāniem, ne taisni uz priekšu (piemēram, skatīties)
- pieliekt mazliet noliekt (priekšmetu)
- pieliekt mazliet noliekt uz priekšu vai sānis, arī mazliet saliekt (ķermeni, tā daļu)
- paplesties mazliet palielināties apmēros (piemēram, par priekšmetiem, vielām)
- pasliet mazliet pavirzīt uz augšu, arī uz priekšu (priekšmetu)
- pastiept mazliet pavirzīt, piemēram, uz priekšu, uz augšu (priekšmetu)
- savlaicīgs mazliet pirms kāda laika, laikposma; laikus (1), iepriekš
- paknupt mazliet saliekties, salīkt (uz priekšu un uz leju) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
- pakņupt mazliet saliekties, salīkt (uz priekšu un uz leju) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
- pakukt mazliet salīkt vai noliekties uz priekšu
- pakukties mazliet salīkt vai noliekties uz priekšu
- iegumzīt mazliet, arī vietumis ieliekt, ielocīt (priekšmetu)
- ieskrambāt mazliet, arī vietumis saskrambāt (piemēram, priekšmetu)
- palīst mazliet, daļēji izvirzīties, tikt izvirzītam (no kurienes) - par priekšmetiem
- pairt mazliet, daļēji sadalīties sastāvdaļās, izzūdot saistījumam starp tām (par priekšmetu)
- papekelēt mazliet, neilgu laiku kravāt, saiņot, kārtot u. tml. (mantas, priekšmetus); arī pavirzīt (sāņus, nost u. tml. mantas, priekšmetus)
- sprūdeņš mazs ar dēli aizbīdāms lodziņš (1 baļķa platumā) priekšnamā
- gastrokamera mazs fotoaparāts, ko ievada kuņģī, lai izdarītu kuņģa iekšējās virsmas uzņēmumus
- konsole mazs galdiņš, sienas plauktiņš ziedu, lampas u. tml. priekšmetu novietošanai
- bebijs mazs priekšmets vai dzīvnieks (salīdzinājumā ar citiem radniecīgiem priekšmetiem vai dzīvniekiem)
- bebītis mazs priekšmets vai dzīvnieks (salīdzinājumā ar citiem radniecīgiem priekšmetiem vai dzīvniekiem)
- liestiņš Mazs, iegarens priekšmets
- pibītis mazs, īss lūžņu gabals no kāda gara priekšmeta
- ķams Mazu priekšmetu sakopojums; ķekars
- atmešņa Mazvērtīgi, projām metami priekšmeti, krāmi
- galds Mēbele, kas sastāv no horizontālas plaknes, kura balstās uz vienas vai vairākām kājām, un ir paredzēta dažādu priekšmetu novietošanai (piemēram, ēdot, strādājot)
- skapis Mēbele, kuras virsmu veido sešas savienotas plāksnes, kurai ir durvis un kura ir paredzēta dažādu priekšmetu (piemēram, drēbju, trauku, grāmatu) uzglabāšanai
- padibenis mēbele, priekšmets, kas ir paredzēts sēdēšanai
- sēdeklis Mēbele, priekšmets, kas ir paredzēts sēdēšanai; vieta, kur var sēdēt, kas ir paredzēta sēdēšanai
- liekti līmētās mēbeles mēbeles, kuru konstrukcijā pārsvarā ir detaļas, kas izgatavotas ar liekšanas un līmēšanas metodi vienlaikus
- vitrīna Mēbeļu komplekta daļa ar stiklotu priekšpusi
- iekārta Mēbeļu komplekts, kas paredzēts (noteiktai) telpai; mēbeļu kopums, kas atrodas, ko izmanto (kādā telpā); mēbeļu kopums un citi telpas priekšmeti, kas atrodas, ko izmanto (kādā telpā)
- preventīvā medicīna medicīnas nozare, kas nodarbojas ar veselības veicināšanu un uzturēšanu, izsargāšanu no slimībām, nevarības un priekšlaicīgas nāves
- terapija Medicīnas nozare, kas pētī iekšķīgās slimības, to rašanos, norisi, diagnostiku, profilaksi, ārstēšanu
- auskultācija medicīniska izmeklēšana: iekšējo orgānu izklausīšana
- verapamils Medikaments, kalcija antagonists, kavē kalcija piesaisti no šūnu iekšējām rezervēm, mazinot gludās muskulatūras ierosināmību un kontraktilitāti
- fenistils Medikaments, pretniezes līdzeklis, kapsulas iekšķīgai lietošanai
- dievlūdzējs Medniekprusaks ("Mantis religiosa") - 1-15 cm gari kukaiņi, kas pārtiek no zirnekļiem un kukaiņiem; gaidot medījumu, priekškājas tiek paceltas it kā lūgšanas pozā, dzīvo siltās zemēs, 2010. g. vasarā vairāki īpatņi konstatēti Daugavpils apkaimē
- promegakariocīts Megakariocīta priekštecis
- konglomerācija Mehāniska, nejauša (piemēram, dažādu priekšmetu, parādību, procesu) apvienošana, savienošana
- spriegums mehāniskais spriegums – fizikāls lielums, kas raksturo ārējo faktoru iedarbības rezultātā deformētā materiālā radušos iekšējos spēkus (piemēram, kas rodas stikla izstrādājumos straujas dzesēšanas rezultātā); mērvienība SI mērvienību sistēmā – paskāls (Pa)
- disipatīvas sistēmas mehāniskas sistēmas, kuru pilnā mehāniskā enerģija, tām atrodoties kustībā, pārvēršas citos enerģijas veidos (piemēram, iekšējā enerģijā)
- vibrācija Mehāniskas svārstības (piemēram, priekšmetā, konstrukcijā)
- sairt Mehāniskas, ķīmiskas u. tml. iedarbības rezultātā, parasti pilnīgi, sadalīties sastāvdaļās, izzūdot saistījumam starp tām (parasti par priekšmetiem, vielām)
- vibrēt Mehāniski svārstīties, trīcēt (piemēram, par priekšmetu, konstrukciju)
- konglomerāts Mehānisks, nejaušs (piemēram, dažādu priekšmetu, parādību, procesu) apvienojums, savienojums
- iemeimurot Meimurojot ieiet, ienākt (kur iekšā)
- drindli Meiteņu un jaunu sieviešu apģērbs, kas sastāv no ņiebura, blūzes, svārkiem un priekšauta
- pārmeklēt Meklējot (ko), pārbaudīt (personu, tai klāt esošos priekšmetus)
- uzrakņāt Meklējot (piemēram, starp citiem priekšmetiem, arī dokumentiem, rakstiem u. tml.), parasti nejauši, negaidīti, atrast (ko)
- sakārnīt Meklējot ko (starp daudziem priekšmetiem), radīt, parasti viscaur, nekārtību
- sarakt Meklējot ko (starp daudziem priekšmetiem), radīt, parasti viscaur, nekārtību; sarakņāt (2)
- sarakņāt Meklējot ko (starp daudziem priekšmetiem), radīt, parasti viscaur, nekārtību; sarakt (3)
- rakties Meklēt ko starp citiem priekšmetiem, sajaucot tos, radot nekārtību
- Mehiko Meksikas galvaspilsēta ("Mexico"), atrodas Meksikas kalnienē, Teskoko beznoteces ieplakā 2240 m vjl., kopā ar priekšpilsētām veido federālo distriktu, platība - 1485 kvadrātkilometri, 8841916 iedzīvotāji (2009. g.)
- mēles horizontālais novietojums mēles izliekuma augstākā punkta horizontālais novietojums mutes dobumā, pēc kā latviešu valodas tradicionālajā fonētikā patskaņus iedala priekšējās rindas, vidējās rindas un pakaļējās rindas patskaņos
- kāpjošā melodija melodija, kurā katra nākamā skaņa ir augstāka par iepriekšējo
- krītošā melodija melodija, kurā katra nākamā skaņa ir zemāka par iepriekšējo
- vienbalsība Melodijas atskaņojums viena dziedātāja vai soloinstrumenta priekšnesumā; arī unisons
- fioritūra Melodijas izrotājums (piemēram, trilleris, priekšskanis)
- nodziedāt Melodiski noskanēt (par priekšmetiem)
- piemelot Melojot pievienot (iepriekš teiktajam, zināmajam u. tml.)
- piemelst Melšot pievienot (iepriekš teiktajam, zināmajam u. tml.)
- memo Memo konts - grāmatvedības ārpusbilances konts (angļu "off-balance memo account") iekšējai lietošanai, kas tiek izmantots riska kontrolēšanai un lēmumu pieņemšanai
- sideriskais mēnesis Mēness apriņķojuma periods - laika intervāls, kurā Mēness vienreiz apriņķo Zemi un atgriežas iepriekšējā stāvoklī attiecībā pret nekustīgajām zvaigznēm; vidējais ilgums 27,32 diennaktis
- elektromēraparāti Mēraparāti elektrisku lielumu (strāvas, sprieguma, jaudas u. c.) mērīšanai, kā arī neelektrisku lielumu (temperatūras, spiediena, rotācijas frekvences u. c.) mērīšanai, tos iepriekš pārveidojot kādā elektriskā lielumā
- pieveldzēt Mērcējot atmiekšķēties
- atmērcēt Mērcējot, mitrinot padarīt mīkstu, mīkstāku; atmiekšķēt
- iekšmērs Mērinstruments caurumu, rievu u. tml. iekšējo izmēru noteikšanai
- ortoģenēze Mērķtiecīga evolūcija noteiktā virzienā, kuru nosaka iekšēji faktori
- izmantošana Mērķtiecīga kaut kā lietošana, lai gūtu labumu (piem., telpas, resursus, priekšmetus)
- izmantojums mērķtiecīga, pārdomāta kaut kā lietošana, lai gūtu labumu (piem., telpas, priekšmetus)
- prakse Mērķtiecīga, priekšmetiska darbība; teorētisko atziņu praktisks izmantojums
- āma Mērs kuģa priekšgalā un aizmugurē, kas rāda, cik dziļi kuģis iegrimis
- apkalums Metāla detaļa, kas paredzēta kāda priekšmeta apkalšanai
- galvanoplastika Metāla kārtas elektrolītiska uzklāšana uz kāda priekšmeta virsmas, lai izgatavotu šīs virsmas precīzu atveidu
- iezemētājs Metāla priekšmets, ko izmanto iezemēšanai
- autogēna metināšana metāla priekšmetu sametināšana ar ūdeņraža un skābekļa maisījuma liesmu
- niķelēšana Metāla priekšmetu virsmas pārklāšana ar plānu niķeļa kārtiņu, lai tos pasargātu no korozijas un padarītu glītākus
- dedzītuvis Metāla rīks, ar kuru izdedzina caurumus koka priekšmetos
- skrents Metāla riņķis līnijdroškas priekšējās ass regulēšanai
- masta jātnieks metāla skava, kas piešūta grotburas priekšējam līķim un slīd pa mastam piestiprinātu viengabala sliedi
- galvanotehnika Metāla slāņa elektrolītiska uzklāšana kāda priekšmeta virsmai
- ķengurķeramais Metāla stieņu konstrukcija automašīnas (parasti džipa) motora priekšā
- ķengursitamais Metāla stieņu konstrukcija automašīnas (parasti džipa) motora priekšā
- švorons Metāla tapa, kas savieno ratu priekšējo daļu ar asi
- švorins Metāla tapa, kas savieno ratu priekšējo daļu ar asi; švorons
- viļņvads Metāla, vai no iekšpuses ar metālu pārklāta caurule, kuru izmanto, lai pārvadītu augstfrekvences elektromagnētiskos viļņus (centimetru un milimetru viļņus)
- platēšana Metallu apstrādāšanā - kāda metāla priekšmeta pārvilkšana ar cita metāla plānu skārdu tā, lai tie būtu pilnīgi saliedēti; arī divu vai vairāku dažādu metālu plāksnīšu sametināšana ar virsām kopā vienā plāksnē, kas tālākā apstrādāšanā vairs nesadalās atsevišķās plāksnēs
- novecināšana Metālu sakausējuma struktūras izmainīšana normālā vai paaugstinātā temperatūrā; pārsātinātā cietā šķīduma pārvērtības notiek pakāpeniski, un materiāls nocietinās, tā stiprība palielinās; n. samazina izstrādājuma iekšējos spriegumus, lai ekspluatācijas laikā nemainītos forma un izmēri
- veidspiešana Metālu štancēšanas operācija, kurā, sagatavi vai pusfabrikātu vietēji deformējot, izgatavo sarežģītākas formas priekšmetus un detaļas
- linga Metamais ierocis (parasti virves, ādas cilpa) nelielu priekšmetu (parasti akmeņu) mešanai; šāda veida rotaļu rīks
- raidījums metiens, grūdiens, sitiens u. tml., ar kuru panāk (priekšmeta) kustību kādā virzienā; paveikta darbība, rezultāts --> [raidīt]{s:2393}
- biodīzeļdegviela metilesteris vai etilesteris, ko iegūst no tīras augu eļļas vai dzīvnieku taukiem, kam ir dīzeļdegvielas īpašības un ko var izmantot iekšdedzes motoros par degvielu
- iemetināt Metinot iestiprināt (kur iekšā)
- tonometrija Metode acs iekšējā spiediena un acs ābola elastīguma mērīšanai
- magnētiskā dzēšana metode temperatūras iegūšanai zem 1 K, adiabatiski atmagnetizējot paramagnētisku vielu, piemēram, gadolīnija sulfātu (GdSO~4~); izslēdzot magnētisko lauku, iepriekš ārējā laukā orientētie atomu elektronu spini iegūst haotisku orientāciju un vielas temperatūra pazeminās
- decerebrācija Metode, ko praktizēja zīdītājdzīvnieku organisma funkciju eksperimentālā pētīšanā; izdarot decerebrāciju, pārgriež galvas smadzeņu stumbra daļu starp četrkalnes priekšējiem un pakaļējiem pauguriem, reizē ar to starpsmadzenes un visas tās galvas smadzeņu daļas, kas atrodas augstāk, tiek atdalītas no pārējām smadzeņu daļām
- naturālisms Metodoloģisks princips (ētikā), pēc kura morāles priekšstati atvasināmi no kāda dabiska pirmsākuma
- sinekdoha Metonīmija, kurā nozīmes pārnesums izriet no nojēguma par kvantitatīvām attieksmēm starp priekšmetiem vai parādībām; vārds vai vārdu savienojums, kam ir šāds nozīmes pārnesums
- lāpsaniski Metot vienu kāju otrai it kā drusku pāri un priekšā (iet)
- lāpseniski Metot vienu kāju otrai it kā drusku pāri un priekšā (iet)
- namdara mezgls mezgls, ko lieto garu priekšmetu pacelšanai un uzvilkšanai uz klāja
- protokardiālā mezoderma mezoderma, kas atrodas vaigu un rīkles membrānas priekšpusē; veido sirdi un perikarda dobumu
- somatopleira Mezodermas parietālā lapa, kas veido daudzšūnu dzīvnieku sekundārā ķermeņa dobuma sienas iekšējo daļu
- splanhnopleira Mezodermas viscerālā lapa, kas apņem daudzšūnu dzīvnieku iekšējos orgānus
- mežacūka Meža cūka - cūku dzimtas suga ("Sus scrofa"), mājas cūkas priekštece, nometnieks, vērtīgs medījams dzīvnieks
- sala izcilājumi meža stādmateriāla bojājumi meža kokaudzētavās un iepriekšējā gadā ierīkotos stādījumos nelabvēlīgu meteoroloģisko un augsnes apstākļu sakritības dēļ; visbiežāk rodas pēc ziemas ar mainīgiem atkušņa un sala periodiem pārmitrās mālainās un kūdrainās augsnēs, it īpaši reljefa ieplakās
- iemīdīt Mīdot iespiest (kur iekšā)
- nosamīdīties Mīdoties netikt, nepavirzīties uz priekšu
- nomiekšēt Miekšējot panākt, ka atdalās (parasti netīrumi)
- izmiekšēt Miekšējot, mērcējot padarīt pilnīgi mīkstu
- atmiekšēt Miekšķējot, mērcējot atdalīt nost
- atmiekšķēt Miekšķējot, mērcējot atdalīt nost
- atmiekšēt Miekšķējot, mērcējot padarīt mīkstu vai mīkstāku
- atmiekšķēt Miekšķējot, mērcējot padarīt mīkstu vai mīkstāku
- izmiekšķēt Miekšķējot, mērcējot padarīt pilnīgi mīkstu
- miešķēt Miekšķēt
- mīkšināt Miekšķēt
- žļidzināt Miekšķēt, padarīt mīkstāku, nekārtīgi mazgāt
- nobarojuma kondīcija miesas stāvoklis, kad dzīvniekam ir lieli tauku uzkrājumi zem ādas, muskuļaudos un ap iekšējiem orgāniem
- daudzzaris Mieturis - no samērā tievas zarainas egles galotnes izgatavots priekšmets maisīšanai, putošanai
- ģīga Mieturis - no samērā tievas zarainas egles galotnes izgatavots priekšmets maisīšanai, putošanai
- pretruna Mijiedarbība, kas piemīt, parasti krasi atšķirīgām, parādībām dabā un sabiedrībā un ir kustības, attīstības iekšējais cēlonis
- atmīt Mijot atgūt savā īpašumā (ko iepriekš aizmītu)
- rēbus Mīkla, kas sastāv no dažādu priekšmetu attēlojumiem pamīšus ar burtiem, notīm utt.
- objektu (arī klasiskās) tautas mīklas mīklas, kuru atminējums attiecas uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību
- kladioze Mikoze zemādas mezgliņu virknes veidā, kuri ar laiku atmiekšķējas un sačūlo
- gokarts Mikrolitrāžas sacīkšu (kartinga) automobilis ar divtaktu iekšdedzes motoru, bez virsbūves
- okulārmikrometrs Mikrometrs, kura okulārā iebūvēta caurspīdīga skala ar iedaļām, kas novietota tā, ka to redz kopā ar priekšmeta (objekta) attēlu
- bioplēve Mikroorganismu kopums - plānu, gļotainu baktēriju, sēņu un aļģu veidota kārtiņa, kas sastopama uz slapjām vai mitrām virsmām, piemēram, uz jūras akmeņiem un augiem, arī ūdens cauruļu iekšpusē vai kā zobu aplikums mutē
- 80486 mikroprocesors _Intel 80486_ - firmas _Intel_ 32 bitu mikroprocesors, kurš izmanto 64 gigabaitu atmiņu un kurā parasti iebūvēts matemātiskais līdzprocesors un 4 kilobaitu iekšējā kešatmiņa
- Intel 80486 mikroprocesors _Intel 80486_ - firmas _Intel_ 32 bitu mikroprocesors, kurš izmanto 64 gigabaitu atmiņu un kurā parasti iebūvēts matemātiskais līdzprocesors un 4 kilobaitu iekšējā kešatmiņa
- 8088 mikroprocesors "Intel 8088"- firmas "Intel" mikroprocesors, kas izmanto 1 megabaita atmiņu, 8 bitu ārējo un 16 bitu iekšējo datu kopni, tika izmantots izstrādājot pirmos oriģinālos firmas IBM personālos datorus PC un PC/XT
- konodonti Mikroskopiski, paleozoja nogulumos izplatīti, zobiņveidīgi organogēni kalcija fosfāta veidojumi ("Conodonta, Conodontoforida"), iespējams, primitīvu mugurkaulnieku priekšteču atliekas
- mikrogrāfija Mikroskopisku priekšmetu aprakstīšana
- binokulārais mikroskops mikroskops ar diviem okulāriem; priekšmetu aplūko ar abām acīm
- kapilīcijs Miksomicēšu augļķermeņu iekšējā struktūra
- zīdeklis Mīksta materiāla, parasti gumijas, priekšmets, ko mauc uz zīdaiņu, arī mākslīgi barojamu dzīvnieku mazuļu pudelītēm; arī sievietes krūts galam līdzīgs šāda materiāla priekšmets, ko zīdainim dod zīšanas ilūzijas radīšanai
- priekšējā līķa trose mīksta tērauda trose, kas iešūta buras priekšējā malā (līķī)
- predentīns Mīksta, šķiedraina viela, kas veido primāro dentīnu un zoba pulpu aptverošā dentīna iekšējo slāni
- boli Mīkstas maizes konsistences zāļu forma lietošanai iekšķīgi, lietoja visbiežāk zirgiem
- ballonets Mīkstčaulas aerostata iekšējais nodalījums, ko pilda ar gaisu lai balona iekšienē būtu pastāvīgs gaisa spiediens un balons paturētu savu formu
- slemete mīksts, netīrs priekšmets (piemēram, lupata); kaut kas mīksts, novītis
- intendantūra Militāra iestāde, kas apgādā karaspēku un militārās iestādes ar pārtiku un kara saimniecības priekšmetiem
- goda tiesa militarizēta formējuma kolektīvā izveidota sabiedriska institūcija, kura pēc šī formējuma komandiera vai priekšnieka lēmuma var nodot izskatīšanai šā kolektīva biedra izdarīto disciplināro pārkāpumu vai nodarījumu, kas aizskar militārā formējuma godu, lai viņu ietekmētu sabiedriski
- koloss Milzīgs priekšmets, arī dabas veidojums; liela, milzīga auguma būtne
- treniņmīna Mīna bez sprāgstvielas vai mīnai līdzīgs priekšmets, ko izmanto mīnu uzlādēšanas, izvietošanas vai atmīnāšanas mācībās un izmēģinājumos
- iemīt Minot iespiest (kur iekšā)
- uzmīt Minot, liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, arī negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam)
- miohippus Miocēna zirgs, fosils zirga priekštecis miocēnā
- virmot Mirdzēt, laistīties (piemēram, par gaismu, krāsu); arī būt spožam, daudzkrāsainam, izdalīties apkārtnē ar savu mainīgo spožumu, daudzkrāsainību (par priekšmetiem)
- pārdzīvotības koeficients mirstības tabulas rādītājs, kuru aprēķina, dalot dzīvojošo skaitu noteiktā vecumā ar dzīvojošo skaitu iepriekšējā vecumā; to izmanto iedzīvotāju vecuma sastāva prognozēšanā
- sofioloģija Mistiski filozofiska sistēma pareizticībā, kuras mācības pamatā ir priekšstats par "Sofiju" (gr. gudrība) kā "Dieva iekšējo būtību", kam ir divi aspekti - debesu un zemes
- Antrops mistiski reliģiskos priekšstatos — garīgais pirmcilvēks kā dievišķa būtne, garīgās un materiālas pasaules, kā arī cilvēka prototips
- aizsaule Mītiskos priekšstatos - veļu valsts, viņpasaule
- mandragora Mitoloģiski ētiskajos priekšstatos brīnumains augs, kam tika piedēvētas pārdabiskas īpašības
- vilkacis Mitoloģiskos priekšstatos, pasakās - cilvēks, kas pārvērsts vai pārvēršas (parasti par vilku) un uzglūn mājlopiem un cilvēkiem
- ledusgabals Mitrs priekšmets, kas sala iedarbībā kļuvis stingrs, ciets
- izmīkšēt Mitrumā kļūt mīkstam; izmiekšķēties
- kistoskopija Mīzalpūšla iekšienes apskatīšana ar sevišķa instrumenta palīdzību
- pamiza Mizas apakšējā (iekšējā) daļa
- egļu astoņzobu mizgrauzis mizgraužu dzimtas suga ("Ips typographus"), vaboles ķermenis (garums 4,2—5,5 mm) īsi cilindrisks, tumšbrūns līdz melns, spīdīgs, klāts ar matiņiem, segspārnu ķerīte ar 4 konusveida zobiem katrā pusē; 3. zoba galotne pogveidīga; katrs zobs ir atsevišķi, tiem nav kopīgas pamatnes, ķerītes iekšpuse blāva, it kā ar ziepju plēvīti pārklāta
- iemizāt Mizojot ievirzīt (kur iekšā)
- līdzsavienojums Mobilo telefonu sistēmas pakalpojums, kas ļauj uzsāktas sarunas laikā uzzināt par citiem ienākošiem izsaukumiem pārslēgt savienojumu, neizvienojot iepriekšējo
- vintāža Modes un dizaina jomā ar šo jēdzienu parasti apzīmē oriģinālu iepriekšējo paaudžu lietu, kas precīzi ataino tā brīža "modes kliedzienu", "stila virsotni" (parasti 30-60 gadu senās robežās)
- konformācija Molekulu forma telpā, kas veidojas atomu vai atomu grupu iekšējās pagriešanās, saišu deformāciju un citu deformāciju rezultātā, nemainot molekulu konfigurāciju
- karaliste Monarhistiska valsts, kuras priekšgalā ir karalis
- karaļvalsts Monarhistiska valsts, kuras priekšgalā ir karalis; karaliste
- ķeizariste Monarhistiska valsts, kuras priekšgalā ir ķeizars
- sultanāts Monarhistiska valsts, kuras priekšgalā ir sultāns, teritorija, kurā valda sultāns; sultāna valdīšana, tās laiks
- obverse Monētas vai medaļas galvenā jeb priekšpuse; averss
- obverss Monētas vai medaļas galvenā jeb priekšpuse; averss
- averss Monētas vai medaļas priekšpuse (monētai tā allaž ir puse ar valsts simbolu)
- monoblasts Monocīta priekštecis, liela, bazofila šūna
- puls Monopolapvienības forma, kurā tā dalībnieku peļņu ieskaita kopējā fondā un sadala iepriekš noteiktā proporcijā
- Montaņa Montanja, dabas apgabals Andu priekškalnēs, Peru
- mihrabs Mošejas iekšpusē sienā izbūvēta vai iezīmēta, parasti grezni dekorēta pusapaļa niša, kas ticīgajiem norāda Mekas atrašanās virzienu, uz kuru jāvēršas lūgšanu laikā
- motorollers Motocikla paveids; priekšējā riteņa dubļusargs lejasdaļā pāriet platā kāju balsta platformā, kas aizsargā vadītāju un pasažieri no putekļiem un dubļiem
- rolleris motocikla paveids; priekšējā riteņa dubļusargs lejasdaļā pāriet platā kāju balsta platformā, kas aizsargā vadītāju un pasažieri no putekļiem un dubļiem; motorollers
- čopers motocikls ar izvirzītu priekšējo riteni un augstu stūri; čoperis
- izobolisms Motorisko nervu šķiedru tieksme reaģēt ar maksimālu uzbudinājumu uz katru virssliekšņa kairinājumu
- kasts Mucenieka rīks mucas galdu iekšējās puses izēvelēšanai
- iemudināt Mudināt iet iekšā
- mielomalācija Muguras smadzeņu atmiekšķēšanās kā trombozes, iekaisuma vai spiediena sekas
- priekšējā rizotomija muguras smadzeņu nervu priekšējo, motorisko saknīšu pārgriešana
- glioze Muguras smadzeņu pelēkā viela ap centrālo kanālu un pakaļējā raga priekšpusē
- konģenitālā miastēnija muguras smadzeņu priekšējo ragu motorisko šūnu attīstības traucējumi ar iedzimtu muskulatūras vājumu (iespējams, autosomali recesīva pārmantošana): simetriska ekstremitāšu un viduma muskulatūras atonija vai hipotonija (visbiežāk kājās), pavājināti cīpslu un periostālie refleksi, mērena muskulatūras atrofija
- apakšējais motoneirons muguras smadzeņu priekšējo ragu neirons, kura aksons beidzas skeleta muskulatūrā
- hordotomija Muguras smadzeņu priekšējo vai laterālo traktu pārgriešana, lai mazinātu neciešamas sāpes
- opistotonuss Muguras un kakla, dažreiz arī kāju toniski izstiepējmuskuļu krampji; ķermenis loka veidā izliecas uz priekšu, galva un kājas - atpakaļ
- hipolīze Mugurkaula iekšējas sekrēcijas dziedzeris, kura hormoni regulē augšanu, ietekmē ķermeņa masu un orgānu formu, stimulē dzimumorgānu augšanu un attīstību, kontrolē pārējo iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbību
- lordoze Mugurkaula izliekums uz priekšu
- adrenālā sistēma mugurkaulnieku un cilvēka iekšējās sekrēcijas sistēmas daļa: šūnu kopums, kas izdala hormonu adrenalīnu
- izvedmuita Muita, kas jāmaksā par precēm, arī priekšmetiem, ko izved uz ārzemēm
- aizsargmuita Muita, ko uzliek importprecēm, lai veicinātu ražošanas attīstību iekšzemē
- muitas noliktava muitas iestādes atzīta vieta (telpa vai vaļējs norobežots laukums), kurā tiek glabātas preces un citi priekšmeti, kas atrodas muitas kontrolē
- muitas kontroles zona muitas teritorijas sastāvdaļa, kurā preču un citu priekšmetu pārvietošana izdarāma tikai ar muitas iestāžu atļauju un to kontrolē
- apriņķa deputāts muižniecības vēlēta amatpersona Vidzemē, katrā apriņķī ievēlēja 3 šādus deputātus, kas bija muižniecības (bruņniecības) konventa locekļi un veidoja atsevišķu Vidzemes landtāgā apspriežamo jautājumu iepriekšēju pārbaudi; piedalījās arī apriņķa rekrūšu iesaukšanas komisiju darbā
- egļu mūķene mūķeņu suga ("Lymantria monacha syn. Porthertria monacha"), mūķeņu dzimtas suga, tauriņa priekšspārni balti ar daudzām melnām līčločveida šķērsjoslām un svītrām, pakaļspārni gaišpelēki, krūtis baltas ar melniem plankumiem
- hloroma Multipli ļaundabīgi audzēji kaulu smadzenēs, mīkstajos audos kaulu apkārtnē, limfmezglos, iekšējos orgānos; audzēju audiem ir zaļgana nokrāsa; asinsaina atgādina mieloleikozi
- leprekonisms Multiplu anomāliju, iekšējās sekrēcijas dziedzeru disfunkcijas un vielmaiņas traucējumu sindroms: "fauna seja" ar hipertelorismu, lielām, tumšām acīm, platu deguna muguru un lielām atļukušām ausīm; lielas rokas un kājas, mazs augums, tumša ādas pigmentācija; ginekomastija; pastiprināta jutība pret insulīnu, palielinātas aknas un liesa; vispārīgās psihiskās un fiziskās attīstības aizkavēšanās; sastop vairākiem vienas ģimenes locekļiem
- Unifikātu baznīca mūnisti - reliģiska sekta, ko 1954 nodibināja dienvidkorejietis Sun Mjung Mūns (dz. 1920), kopš 1972 darbojas ASV; mācībā apvienoti kristietības un daoisma priekšstati; lielu nozīmi piešķir laulības institūtam
- kapturs mūra dūmu un tvaiku uztvērējs virs plīts, kas būvēta maizes krāsns priekšā
- iemūrēt Mūrējot iestiprināt, ieveidot (kur iekšā)
- piemūrēt Mūrējot izveidot (ko), papildinot iepriekš uzcelto
- perrons Mūrēts paaugstinājums namu priekšā, pie dzelzceļu stacijām, kur pasažieriem izkāpt no vagoniem; perons
- cvingers Mūros ieslēgta pieeja jeb priekšlaukums nocietinātas viduslaiku pilsētas vārtiem
- lobotomija Mūsdienās reti lietota ķirurģiska iejaukšanās dažu psihisku slimību gadījumos, kad tiek izgriezta saite starp lielo smadzeņu priekšējo daļu un centrālajām daļām; dažos gadījumos nomierina, bet rada trulumu, parasti tiek aizstāta ar medikamentu lietošanu
- menzurālā notācija mūsdienu nošu rakstības sistēmas tuvākā priekštece, kas fiksēja gan skaņu augstumu gan to ilgumu, lietoja līdz \~1600. g.
- liecējmuskulis Muskulis, kas locītavās rada saliekšanas un atliekšanas kustības
- miomalācija Muskuļaudu deģenerācija ar atmiekškēšanos
- iegurņa joslas muskuļi muskuļi, kas agšstilbu gūžas locītavā saliec, griež uz iekšu un āru
- gludie muskuļi muskuļi, kas veido iekšējo orgānu un asinsvadu sienas
- miodistrofija Muskuļu barošanās traucējumi, deģenerācijas priekšstadija; atšķirībā no deģenerācijas apgriezeniska
- stomatomalācija Mutes audu atmiekšķēšanās vai deģenerēšanās
- ievelties Mutuļiem ieplūst (kur iekšā) - parasti par tvaiku, gaisu, sniegu
- muzeja kolekcija muzeja priekšmetu kopums, kuru saista viena pazīme vai vairākas pazīmes un kura vēsturiskā, zinātniskā vai mākslinieciskā vērtība ir nedalāms veselums
- kriminālmuzejs Muzejs priekšmetiem, kas lietoti noziegumu pastrādāšanai vai devuši iespēju noziegumu atklāt
- bļaurene Muzikālā audzināšana (mācību priekšmets)
- muzene Muzikālā audzināšana (mācību priekšmets)
- mūzene Muzikālā audzināšana (mācību priekšmets)
- muzicene Muzikālā audzināšana (mācību priekšmets)
- mūzicene Muzikālā audzināšana (mācību priekšmets)
- divertisments Muzikāls vai dramatisks priekšnesums, izklaidējošs iespraudums vai papildinājums izrādē
- mūzlit Mūzikas literatūra (mācību priekšmets)
- muzlits Mūzikas literatūra (mācību priekšmets)
- konkrētisms Mūzikas virziens, kurā izmanto apkaimes skaņas, ko rada, piemēram, priekšmeti, ierīces; konkrētā mūzika
- pilokarpuss Mūžzaļš tropu krūms no rūtu dzimtas, aug Amerikā; no lapām iegūst alkaloīdu pilokarpīnu, kuru lieto medicīnā kā līdzekli, kas pazemina acu iekšējo spiedienu
- atpakaļnāciens Nāciens uz iepriekšējo vietu
- patēriņa fonds nacionālā ienākuma daļa, kas izmantojama, lai apmierinātu cilvēku kārtējās personiskās un kolektīvās vajadzības pēc patēriņa priekšmetiem un pakalpojumiem
- denacionalizācija Nacionalizācijas vai konfiskācijas rezultātā izveidotā valsts īpašuma atdošana privātīpašumā iepriekšējiem īpašniekiem
- onihogripoze Naga slimība, kam raksturīgs naga ķermeņa sabiezējums un saliekšanās
- paredze Nākamās zilbes iedarbošanās uz iepriekšējo zilbi, nākamās skaņas paredzēšana (nojaušana) iepriekšējās skaņas laikā
- ienākt Nākot ievirzīties (kur iekšā)
- haruspicija Nākotnes pareģošana pēc upuru dzīvnieku iekšām, ko pēc leģendas etruskiem pasludinājis atradenis, mazs zēns Tags, kas pēc tam pazudis
- hipofizārais nanisms nanisms, kas attīstās hipofīzes priekšējās daivas funkciju traucējuma dēļ; raksturīga izteikta augšanas un dzimumorgānu attīstības aizture
- Monodon monoceros narvaļu suga, kuras vīrišķiem īpatņiem raksturīgs 2-3 m garš uz priekšu vērsts ilknis
- depozīts Nauda, vērtīgi priekšmeti u. tml., kas nodoti glabāšanai (kādā iestādē, piemēram, bankā, muzejā)
- pašizmaksa Naudas formā izteiktas ražošanas procesā izlietoto darba priekšmetu izmaksas, ražošanas pamatfondu nolietojums un strādājošo darba samaksa
- naudasmaks Naudas maks - kabatas formāta somveida, arī maisveida priekšmets naudas glabāšanai
- skrīpsts Nazim līdzīgs rīks ar lokveida asmeni (parasti dastošanai, koku apzīmēšanai, vienkoču izdobšanai vai koka trauku iekšpuses nogludināšanai)
- aiztutināt Ne visai rūpīgi nostiprināt ar balstu (piemēram aizvērtas durvis); novietot (ko) kam priekšā
- neadekvātuma afekts neadekvāta emocionāla reakcija uz grūtībām darbā, kad savās neveiksmēs vaino objektīvoas apstākļus, priekšniekus, skolotājus un citus, bet tikai ne sevi
- likt mierā (arī mieru) Neaizskart, nedarīt nekā (ar kādu priekšmetu, ierīci u. tml.)
- profibrinolizīns Neaktīvs fibrinolizīna priekštecis
- progastrīns Neaktīvs gastrīna priekštecis
- psihes aizsardzības mehānismi neapzināti psihes procesi, kas pasargā Ego no iekšējiem konfliktiem un mazina negatīvu, nepanesamu impulsu radītos trauksmes draudus
- muļķa Neatbilstošs, neiederīgs, arī nelietderīgs (parasti par priekšmetiem)
- muļķīgs Neatbilstošs, neiederīgs, arī nelietderīgs (parasti par priekšmetiem)
- muļķis Neatbilstošs, neiederīgs, arī nelietderīgs (parasti par priekšmetiem)
- berze Neatgriezenisku procesu kopums cietā ķermenī, kuri rodas, ķermeni deformējot; iekšējā berze
- iekšējais audits neatkarīga un objektīva darbība, kuru veic iekšējais auditors un kuras mērķis ir pilnveidot ministrijas vai iestādes darbību, sistemātiski pārbaudot un novērtējot ministrijas vai iestādes iekšējās kontroles sistēmas kvalitāti un efektivitāti un sniedzot ieteikumus šīs sistēmas pilnveidošanai
- masu strādnieki neatkarīgi darbinieki, kuri caur internetu strādā ar uzdevumiem, ko parasti veic kāda uzņēmuma vai organizācijas iekšienē, piemēram, veic materiālu kategorizēšanu
- a priori neatkarīgi no pieredzes, pirms pieredzes; iepriekš, pirms laika (apgalvot, noliegt, piekrist)
- špikers Neatļauts palīglīdzeklis, ko skolnieki lieto īpaši rakstu darbos, uzrakstot jau iepriekš atminamos datus, formulas vai nosaukumus
- bross Neatļautu priekšmetu pārmešana pār cietuma sētu
- psihiskā veselība neatņemama un būtiska veselības sastāvdaļa, kas ir priekšnoteikums indivīda spējai īstenot savu potenciālu un pilnveidoties, veiksmīgi tikt galā ar ikdienas stresu un produktīvi strādāt, sniedzot ieguldījumu kopējās labklājības veicināšanā
- frimartīns Neauglīgs dzīvnieks ar dzimumorgānu attīstības traucējumiem, neattīstītu dzemdes kaklu un maksts priekšējo daļu, bet pārmērīgi attīstītu kutekli
- nozust Nebūt nekur atrodamam, neatrasties vietā, kur meklē, arī kur bija atradies (par priekšmetiem); pazust (1)
- noslēpties Nebūt redzamam, būt grūti vai vāji saskatāmam, kam citam atrodoties visapkārt vai priekšā
- aizslēpties Nebūt redzamam, nebūt vairs saskatāmam, kam citam atrodoties vai aizvirzoties priekšā
- trūkt Nebūt, neatrasties (tur, kur parasti ir jābūt) - par priekšmetu
- marblīts Necaurspīdīgs (blāvots), balts, melns vai krāsains plākšņu stikls, kas izgatavots velmējot; lieto sienu iekšējai apdarei, starpsienām, mēbeļu apdarei
- izneses konuss nedaudz izliekta puskonusveida reljefa forma, kas veidojas, uzkrājoties drupiežu materiālam straumes grīvas daļā vai mazām upītēm iztekot no kalniem priekškaļņu līdzenumā vai arī ieplūstot ielejas platākajā, lēzenajā daļā
- padaiļoties nedaudz izrādīties (ļaužu priekšā)
- iekolāties nedaudz saliekties, ieliekties (par priekšmetiem ar plakanu virsmu, piemēram, dēļiem)
- pārgriezties nedaudz sev iegriezt (ar asu priekšmetu)
- paieten nedaudz uz priekšu (ejot)
- pagāns Nederīgs (par priekšmetiem), nevēlams (par parādībām)
- pagāns Nederīgs priekšmets, nevēlama parādība
- atštauka Nederīgs, nolietojies priekšmets
- kurkuļot Nedroši, neizveicīgi kulties uz priekšu
- gadījums negaidīts, iepriekš neparedzēts notikums, arī nejaušība
- rēgs Negatīvi sagrozītā īstenības uztverē pārveidots priekšmets, parādība, kas iedveš bailes
- brikns Neglīts (par cilvēku, priekšmetu)
- klumbaks Neglīts nenoteikta veida priekšmets; kā nederīgs atlicis koka klucītis
- ķeburs Neglīts priekšmets
- neglītenis neglīts veidojums vai priekšmets
- idiotisks Neglīts, bezgaumīgs, nelietojams (par priekšmetiem)
- novērotāja vai eksperimentētāja sistemātiskā nosliece (novirze) negribēta tieksme reaģēt atbilstoši saviem priekšstatiem, kas var novest pie atkāpšanās no objektivitātes
- mape Neiesietu iespieddarbu (parasti reprodukciju) krājums, sakopojums, kas ievietots šādā priekšmetā
- džemošana neiestudēta saspēle un improvizācija muzikāla priekšnesuma laikā
- nespert kāju pār slieksni neiet iekšā, arī ārā (no telpas, ēkas)
- pagulēt neilgu laiku būt, atrasties (kur) neizlietotam, neizmantotam, neskartam (par priekšmetiem)
- pacilāt neilgu laiku, mazliet cilāt (piemēram, priekšmetu, ķermeņa daļu)
- padauzīt neilgu laiku, mazliet dauzīt (ko) nost (no priekšmeta), ārā (no tā)
- padauzīt neilgu laiku, mazliet dauzīt (priekšmetu ar kādu rīku, arī priekšmetu pret ko), piemēram, lai attīrītu no kā
- pakārtot neilgu laiku, mazliet kārtot (piemēram, priekšmetu, telpu)
- palabot neilgu laiku, mazliet labot (piemēram, priekšmetu, ierīci, arī bojājumu, defektu)
- palocīt neilgu laiku, mazliet locīt (priekšmetus)
- pamētāt neilgu laiku, mazliet mētāt (priekšmetu pa gaisu, kur iekšā u. tml.); pasvaidīt
- pamiekšēt neilgu laiku, mazliet miekšēt
- pamiekšēties neilgu laiku, mazliet miekšēties
- pamiekšķēt neilgu laiku, mazliet miekšķēt
- pamiekšķēties neilgu laiku, mazliet miekšķēties
- pajaukt neilgu laiku, mazliet pārvietot, mainot iepriekšējo kārtību
- parūdīt neilgu laiku, mazliet rūdīt (piemēram, tērauda priekšmetu, detaļu)
- pasvaidīt neilgu laiku, mazliet svaidīt (priekšmetu pa gaisu, kur iekšā u. tml.); pamētāt (1)
- pasvilpot neilgu laiku, mazliet svilpot (par vēju, arī par priekšmetiem, kas strauji kustas gaisā)
- pasvilpt neilgu laiku, mazliet svilpt (par vēju, arī par priekšmetiem, kas strauji kustas gaisā)
- stereotipisks priekšstats neinformētības un neizpratnes rezultātā izveidojies vienkāršots un samērā noturīgs priekšstats, piemēram, par kādu cilvēku, sociālo grupu vai parādību
- norobežotais neirodermatīts neirodermatīts, kas parasti lokalizējas kakla mugurpusē, elkoņu ielokos augšstilbu iekšpusē
- prostatopātija Neiroveģetatlvi uroģenitālās sistēmas regulācijas traucējumi vīriešiem: funkcionāli urinēšanas traucējumi - pollakiūrija aukstuma un uztraukuma gadījumā, dizūrija, dzimumfunkcijas traucējumi (vāja erekcija un priekšlaicīga sēklas noplūšana), dizestēzija starpenes un dzimumorgānu apvidū - aukstuma sajūta, hipoestēzija vai hiperestēzija, nieze; prostatoreja, nereti - spontāna sēklas noplūšana defekācijas un/vai urinācijas laikā
- noslēpums neizpausta iekšējā būtība (parādībai, procesam)
- prasts Neizskatīgs, negaumīgs (piemēram, par priekšmetiem, telpām)
- nestiprs Neizturīgs (parasti par priekšmetiem)
- pārpratums Nejauša apstākļu sagadīšanās, kuras dēļ nepareizi saprot (ko, arī kādu), kura rada nepareizu priekšstatu (par ko)
- pagadīties ceļā nejauši būt, atrasties priekšā kādam, kas pārvietojas
- iekulties nejauši iekļūt, iemaldīties (kur iekšā)
- iejaucīties nejauši tikt iejauktam (starp daudziem priekšmetiem), tā, ka grūti atrast
- šķīdums Nekārtība, kas radusies, izkliedējot, izmētājot dažādus priekšmetus, drazu (kādā telpā, vietā); arī izkliedēti, izmētāti priekšmeti, draza
- samētāt Nekārtīgi, nevīžīgi novietot (vairākus, daudzus priekšmetus); nekārtīgi, nevīžīgi glabāt (vairākus, daudzus priekšmetus)
- jūklis Nekārtīgs (daudzu, parasti dažādu, priekšmetu) kopums
- mudžeklis Nekārtīgs (daudzu, parasti dažādu, priekšmetu) kopums
- juceklis Nekārtīgs (piemēram, dažādu priekšmetu) apvienojums, sajaukums
- jēltauki Nekausēti, nepārstrādāti dzīvnieku iekšējie tauki
- koagulācijas nekroze nekroze, kad šūnu proteīni koagulē, pie tam saglabājas iepriekšējais šūnu sakārtojums; visbiežāk vērojama infarkta gadījumā
- zarošanās nekustīgo daudzšūnu būtņu ķermeņa virsmas palielināšanās; jaunu dzinumu veidošanās no iepriekšējā veģetācijas perioda dzinumu pumpuriem
- ietriekt Nelaipni likt, pavēlēt ievirzīties (kur iekšā)
- ietrenkt Nelaipni, rupji likt ievirzīties (kur iekšā)
- nelaist pār slieksni nelaist iekšā (telpā, ēkā)
- verbļuds Nelegāls narkotiku vai citu aizliegtu lietu, priekšmetu piegādātājs
- kūkumains Nelīdzens, ar pacēlumiem, grumbuļiem (parasti par priekšmeta virsmu)
- erģis Nelīdzens, ragains vai zarains priekšmets, piemēram, zarains celms
- ērģis Nelīdzens, ragains vai zarains priekšmets, piemēram, zarains celms
- neokoloniālisms Nelīdztiesīga ekonomisko un politisko attiecību sistēma, kas veidojas starp spēcīgāk un vājāk attīstītām valstīm; sniegdamas mazattīstītām valstīm ekonomisku, tehnisku, militāru vai cita veida palīdzību, attīstītās valstis var ietekmēt to iekšpolitisku, radīt atkarību no palīdzības sniedzējām valstīm
- Kurpnieku sala neliela akumulatīva sala Daugavas lejtecē, iekšējās deltas paplašinājumā, lejpus Kundziņsalas, garums — 0,9 km, platums — 0,3 km, augstums — līdz 2,5 m, lielākajā daļā — līdz 1 m, neapdzīvota, purvaina, apaugusi ar krūmiem un niedrām
- piemūrs neliela izbūve plīts priekšā, kas neļauj ķādai pagalei nejauši izkrist uz grīdas
- priors neliela katoļu baznīcas vīriešu klostera priekšnieks; agrajos viduslaikos - abata palīgs
- mente neliela koka liekšķere kartupeļu rakšanai
- šaufele neliela lāpsta ar uzliektām sānmalām atkritumu, gružu uzslaucīšanai, savākšanai; [liekšķere]{e:56052}; [šķipele]{e:56053}
- pečorka neliela niša krāsns priekšējā vai sānu sienā sērkociņu, skalu u. tml. novietošanai
- ielāps neliela programmas korekcija, ko parasti veic lietotājs, lai novērstu iepriekš neparedzētus trūkumus programmas funkcionēšanā
- rullītis neliela rotējoša cilindrveida detaļa, elements, arī rotējošs cilindrveida priekšmets (piemēram, kā gludināšanai, līdzināšanai, arī uztīšanai)
- sprēdze neliela slēdzene, ko noslēdzamai vietai piekar priekšā; piekaramā atslēga
- peridiola Neliela, ieapaļa, apvalkā ietverta pūpēžu klases sēņu glebas centrālā daļa, kuras iekšienē attīstās bazīdijsporas
- knobis Nelielam kāsim vai tapai līdzīgs veidojums, izvirzījums kādā priekšmetā, detaļā (kā sasistīšanai, aizkabināšanai)
- priekšskats nelielas izšķirtspējas attēls, kuru var izmantot priekšstata gūšanai; sīktēls
- autokārs Nelieli bezsliežu pašgājēji rati ar iekšdedzes motoru, kurus lieto kravas pārvadāšanai mazos attālumos (cehos, preču stacijās u. tml.)
- šņauciens neliels (kā, piemēram, vielas, priekšmetu) daudzums
- saspraude neliels (metāla, plastmasas) spīļveida priekšmets papīru sastiprināšanai
- priekšdārziņš neliels (parasti dekoratīvs) dārzs celtnes priekšā
- šķipsna neliels (pasīku priekšmetu) daudzums
- šķipasts neliels (vielas, pasīku priekšmetu) daudzums; šķipsna
- šķipsts neliels (vielas, pasīku priekšmetu) daudzums; šķipsna; šķipasts
- štipsts neliels (vielas, pasīku priekšmetu) daudzums; šķipsna; šķipsts; šķipasts
- šmurkškauls neliels cūkas priekškājas kauls, ko izmanto rotaļlietas - smurkša - gatavošanai
- žmurkškauls neliels cūkas priekškājas kauls, ko izmanto rotaļlietas - žmurkša - gatavošanai
- knabulis neliels daikts, kas atrodas pie kāda lielāka priekšmeta
- brigantīna neliels divmastu burinieks ar taisnām burām priekšējā mastā un slīpām burām otrā mastā
- bedrīte neliels iedobums (kāda priekšmeta virsmā)
- skrabulis neliels izcilnis, nelīdzenums (priekšmeta virsmā); grumbulis
- skribulis neliels izcilnis, nelīdzenums (priekšmeta virsmā); grumbulis
- knibucis neliels izcilnis, uz priekšu izvirzīta maza daļa (priekšmetam)
- knibulis neliels izcilnis; sīka detaļa (priekšmetam)
- antekurvatūra neliels izliekums uz priekšu
- knibis neliels kāsītim, āķim līdzīgs vaidojums, izvirzījums kādā priekšmetā, detaļā; neliels izcilnis (priekšmetā)
- mērogmaiņas lodziņš neliels lodziņš aktīvā loga virsrakstjoslas augšējā labajā stūrī; noklikšķinot peli šajā lodziņā, palielinās aktīvā loga izmēri un lietotājs var redzēt visu tā saturu; pēc atkārtotas peles noklikšķināšanas logs atgūst savu iepriekšējo lielumu
- judre neliels padziļinājums zirga priekšzobos
- skutiņa neliels priekšauts
- ķīlaks neliels priekšauts virs sievietes svārkiem
- zaiza neliels priekšmets bez praktiska pielietojuma ar apšaubāmu estētisko vērtību
- spraudīte neliels priekšmets, kas sastāv no īsa, smaila elementa un platas plāksnītes un ir paredzēts kā plāna piestiprināšanai pie cieta pamata
- pļurķītis neliels priekšmets, ko var kaut kur iespraust (piemēram, zibatmiņa)
- nieks neliels priekšmets; neliels mazvērtīgs, arī nelietderīgs priekšmets
- priekšiņa neliels priekšnams
- sinces neliels priekšnams, priekštelpa, kas, atverot mājai ārdurvis, aizsargā iekštelpas no vēja un aukstuma
- bunčkiņa neliels priekšnams; maza istabiņa
- slotiņa neliels rīks (piemēram, kādas vielas maisīšanai, uzklāšanai, arī priekšmetu slaucīšanai), kas sastāv no dabisku vai mākslīgu šķiedru, putnu spalvu u. tml. saišķa un (parasti) roktura, kāta
- stabiņš neliels veidojums, priekšmets, kam ir staba (1) forma, veids
- zaļulītis neliels zaļš priekšmets
- poga Neliels, apaļš priekšmets, veidojums
- štruntiņš neliels, mazvērtīgs priekšmets, lieta
- spilventiņš Neliels, mīksts spilvenveida priekšmets, ko parasti izmanto (kā) novietošanai, iespraušanai
- poga Neliels, parasti ripas vai puslodes formas, priekšmets (ar caurumiņiem vai kājiņu), ko parasti piešuj apģērbam, veidojot tā aizdari vai rotājot to
- ķalsa Nelielu priekšmetu (ogas, kartupeļi) kaudze; ķelsis
- blēņas Nelietderīgi, nevērtīgi priekšmeti
- turēt Neļaut (kādam) brīvi kustēties, virzīties; panākt, ka (kas) nemaina savu iepriekšējo stāvokli
- aizslēpt Neļaut saskatīt (ko), atrodoties vai aizvirzoties (_arī_ aizvirzot ko) priekšā
- balagāns Nemāksliniecisks zemas kvalitātes priekšnesums, izrāde ar lētiem efektiem
- buližņiks Nemākulīgi pagatavots, samērā liela izmēra priekšmets (piem., darbarīks)
- ieķēpāt Nemākulīgi, nekārtīgi iestrādāt, ievietot (kur iekšā)
- daiņāties Nemierīgi staigāt uz priekšu un atpakaļ
- blasts Nenobriedis šūnas priekštecis, kam vēl nav radušās noteiktas šūnas pazīmes, piem., neiroblasts
- megalopsija Nenormāla redze, kad priekšmeti rādās daudz lielāki nekā tie patiesībā ir
- pektorālā ektokardija nenormāla sirds novirze uz krūškurvja priekšējās sienas pusi
- atrimegālija Nenormāla sirds priekškambara paplašināšanās vai palielināšanās
- ķepauši Nenormāli lieli priekšmeti (piemēram, kartupeļi)
- murkšķītis Nenoteiktas formas neliels priekšmets
- virpināt Nenoteikti virzīt, grozīt (parasti pirkstos), piemēram, no vienas puses uz otru (parasti apaļas formas priekšmetu); arī ripināt
- jebkurš Nenoteikts (no noteiktas priekšmetu, parādību grupas); vienalga, kurš
- kāds nekāds Nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts (par dzīvu būtni, priekšmetu, parādību); kaut kāds
- jebkas Nenoteikts, nezināms, neminēts priekšmets, parādība; vienalga, kas
- jelkas Nenoteikts, nezināms, neminēts priekšmets, parādība; vienalga, kas; jebkas
- kaut kāds Nenoteikts, nezināms, vēl neminēts (par dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi)
- labils Nenoturīgs, nestabils (par stāvokli, priekšmetu); pretstats: stabils
- piedrazāt Nenovācot sīkus, parasti nederīgus, priekšmetus, drazas, padarīt (telpu, apkārtni) nekārtīgu, netīru; arī piemētāt
- piedrazot Nenovācot sīkus, parasti nederīgus, priekšmetus, drazas, padarīt (telpu, apkārtni) nekārtīgu, netīru; arī piemētāt
- sociālās normas neoficiāli reglamentējoši sabiedrības locekļiem kopīgi priekšstati par to, kāda rīcība attiecībās ar citiem cilvēkiem ir vai nav normāla (pretstatā likumos un noteikumos ierakstītajām normām - oficiālajai reglamentācijai)
- Ičas apmetne neolīta apmetne (3.- 1. gt. p. m. ē.) Balvu novadā, Ičas upes lejtecē; agrā neolīta keramika, ķemmes-bedrīšu, auklas un tekstila keramika, akmens, kaula, krama rīki, dzintara priekšmeti
- insubordinācija Nepaklausība (priekšniecībai)
- atskata sistemātiskā kļūda nepamatota pārliecība, ka notikušo notikumu varēja jau iepriekš prognozēt
- izspīlētas acis neparasti uz priekšu izvirzīti acu āboli
- splanhnektopija Nepareiza iekšējo orgānu guļa
- pārprast Nepareizi saprast (ko, arī kādu), iegūt nepareizu priekšstatu (par ko)
- mezioklūzija Nepareizs sakodiens, ko raksturo apakšējā zobu loka izvirzījums uz priekšu attiecībā pret augšējo loku
- telpiskā stāvokļa ilūzija nepareizs, izkropļots gaisakuģa lidojuma stāvokļa priekšstats lidotāja apziņā, kas rodas vestibulāro un redzes orgānu kairinājumu rezultātā un izpaužas kā šķērssasvēruma, griešanās vai pikēšanas izjūtas; parādība ir bīstama ar to, ka lidotājs var neticēt indikatoru rādījumiem un vadīt lidmašīnu pēc savām izjūtām
- lentveida pamati nepārtraukta lentveida konstrukcija, uz kā balstās ēkas ārējās un iekšējās kapitālsienas; tos parasti ierīko zem betona, ķieģeļu u. c. smagām sienām
- nolīt Nepārtrauktā plūsmā virzīties un pārstāt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par sīkiem priekšmetiem
- izturēt Nepārveidoties, nezaudēt derīgumu (kādos apstākļos) - par priekšmetu, vielu
- haptodisforija Nepatīkama sajūta, pieskaroties noteiktiem priekšmetiem
- draņķis Nepatīkams, nederīgs, arī bojāts priekšmets
- ideomotoriskais akts nepatvaļīgas kustības vai muskuļu sasprindzinājums, kas automātiski pavada domās priekšstatītas kustības, mīmiku, runu
- skrejritenis Nepiedzīts priekšējais ritenis (tvaika lokomotīvēm)
- aizjāties Nepieklājīgi vai bezjēdzīgi jāšus aizsteigties citiem priekšā
- bulants Nepiemēroti liels darbarīks, liels priekšmets, objekts
- apmiekšķēt Nepilnīgi izmiekšķēt
- atgaisma Nepilnīgs priekšstats (par ko)
- defekts Nepilnīgums, trūkums, bojājums (priekšmetā)
- blefot Nerunāt patiesību, melot; arī rīkoties maldinoši, radot pārspīlētu priekšstatu par saviem spēkiem, līdzekļiem, apstākļu patieso būtību u. tml.
- priekšējais drošības grozs nerūsoša metāla cauruļu grozs peldlīdzekļa priekšgalā, kas paredzēts, lai komandas locekļi, kas darbojas ar priekšburām, nenokristu no klāja un netiktu noskaloti
- priekšvadņa stīpa nerūsoša metāla stīpa, kas piestiprināta pie priekšvadņa asās šķautnes, lai pasargātu priekšvadni no bojājumiem, tā iet no priekšvadņa galvas līdz ķīlim
- stazofobija Nervozas bailes ilgāk staigāt vai stāvēt kājās, saistītas ar priekšstatu par sirds vājumu
- seksuālā neiroze nervozas dabas traucējumi seksuālās funkcijās (impotence, priekšlaicīga sēklas noiešana, spermatoreja); plašākā nozīmē: citu orgānu vai sistēmu traucējumi, ja to pamatā ir seksuālās funkcijas traucējumi, piem., vazoneiroze, astma, psihiska depresija, klimaktēriskā psihoze, nervozas dabas traucējumi grūtniecības laikā u. c.
- neiromalācija Nervu audu atmiekšķēšanās
- saules pinums nervu elementu kopums, kas atrodas vēdera dobumā uz vēdera aortas sākumdaļas priekšējās virsmas
- signālsistēma Nervu procesu, pārejošu sakaru un reakciju kopums, kas ārējo un iekšējo kairinātāju ietekmē veidojas galvas smadzenēs un nodrošina organisma pielāgošanos apkārtējai videi
- veģetatīvā nervu sistēma nervu sistēmas daļa, kas regulē iekšējo orgānu darbību un nav pakļauta mūsu gribai
- šutiski runāt neskaidri runāt, kā tāds, kam priekšā nav zobu
- miglains neskaidrs, nenoteikts, nekonkrēts (parasti par saturu, domām, priekšstatiem)
- grebelis Neskaists, neaptēsts, salūzis vai saplēsts priekšmets
- ienest Nesot ievirzīt (kur iekšā)
- konglutinīns Nespecifisks faktors dažu dzīvnieku, piem., vērša serumā, kas izraisa eritrocītu vai citu šūnu salipšanu vai līzi pēc iepriekšējas sensibilizācijas ar antiserumu un komplementu
- astereognozija Nespēja ar tausti noteikt priekšmetu formas (galvas smadzeņu centrālās paura daivas bojājuma sekas)
- pragmatamnēzija Nespēja atcerēties priekšmeta izskatu
- stereoanestēzija Nespēja noteikt priekšmetu formu vai lielumu ar tausti
- astereognoze Nespēja pazīt priekšmetus pēc taustes
- pragmatagnozija Nespēja pazīt zināmus priekšmetus
- izkrist no lomas nespēt saglabāt pieņemto stāju, iepriekšējo izturēšanās veidu; beigt izlikšanos
- ielepēt Nesteidzīgi ielēkāt iekšā
- steme Netīrs cilvēks vai priekšmets
- stemele Netīrs cilvēks vai priekšmets; netīrelis, smulis
- pamave Netīrs, sliktas drēbes priekšauts
- pamuja Netīrs, sliktas drēbes priekšauts
- pamuve Netīrs, sliktas drēbes priekšauts
- mautave Netīrs, sliktas drēbes priekšauts; pamave (4)
- krist Neturēties stingri iekšā vai klāt, velties, slīdēt ārā (no turienes) vai nost (no turienes), atdalīties
- pārstāt Neturpināt, izbeigt kustēties, darboties, arī atrasties kādā stāvoklī (par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.)
- iekāpt Neuzmanīgi ejot, ielikt kāju vai kājas (kur iekšā)
- enklītika Neuzsvērts vārds, kas uzsvara ziņā pieslienas iepriekšējam, uzsvērtajam vārdam
- badi Nevajadzīgas, nederīgas, mazvērtīgas lietas, priekšmeti; krāmi; grabažas
- grabažas Nevajadzīgi priekšmeti
- cēlumi Nevārītas teļa vai aitas iekšas, ķidas
- ieļepatāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem ievirzīties (kur iekšā) - par dzīvniekiem; ieļēpot
- ieļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem ievirzīties (kur iekšā) - par dzīvniekiem; ieļēpot
- ieļēpatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem ievirzīties (kur iekšā) - par dzīvniekiem; ieļēpot
- ieļepot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem ievirzīties (kur iekšā) - parasti par dzīvniekiem
- ieļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem ievirzīties (kur iekšā) - parasti par dzīvniekiem
- ieklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā ieiet, ienākt (kur iekšā)
- ieklinkāt Neveiklā, ļodzīgā gaitā ieiet, ienākt (kur iekšā)
- ielāčot Neveiklā, smagā gaitā ieiet, ienākt (kur iekšā)
- iezvelties Neveiklā, smagā gaitā ieiet, ienākt (kur iekšā)
- ieļēpāties Neveikli (arī neuzmanīgi) ejot, kustoties, iekāpt (kur iekšā)
- činčināt Neveikli (piemēram, ar vāju zirgu), virzīties uz priekšu
- mūties Neveikli rīkoties; muities; ar grūtībām virzīties uz priekšu
- tipuļot neveikli staigājot, tik tikko virzīties uz priekšu
- pačinčināt Neveikli uz priekšu kulties, piemēram, ar vāju zirģeli
- ietuntuļot Neveikli, lēni, arī smagi, ar grūtībām ievirzīties (kur iekšā)
- lobt Nevērīgi mest (parasti priekšmetus)
- resngalvis Nevienādais resngalvis jeb nevienādā mūķene - mūķeņu dzimtas naktstauriņš, līdzīgs egles mūķenei, tikai melnīgsnējie laukumi un šķērssvītras uz priekšspārniem mazāk spilgtas, pat trūkst; kāpuri ir lapu koku kaitēkļi
- iedelverēt Nevienādi soļojot, klūpot ieiet, ienākt (kur iekšā)
- lāsmojums Nevienmērīgs spīdums, kas rodas, priekšmetam atstarojot gaismu un mainoties tā krāsas toņiem; mainīgas nokrāsas spīdums
- lāsojums Nevienmērīgs spīdums, kas rodas, priekšmetam atstarojot gaismu un mainoties tā krāsas toņiem; mainīgas nokrāsas spīdums
- piemirst Neviļus, negribēti atstāt (priekšmetu kādā vietā), nepaņemt (to) sev līdzi
- iesprukt Neviļus, negribēti ievirzīties, arī tikt ievirzītam (kur iekšā)
- pārdurt Neviļus, negribēti radīt ar ko smailu, asu (priekšmetam) caurumu, bojājumu; būt par cēloni tam, ka (priekšmetam) rodas caurums, bojājums
- iedzīties Neviļus, negribēti tikt iedzītam, iesistam (kur iekšā)
- buksēt nevirzīties uz priekšu; nekustēt no vietas
- bīdlūka Nevis verama, bet uz priekšu bīdāma lūka, pa kuru var nokļūt jahtas kajītē
- pievazāt Nevīžīgi izmētājot, novietojot nepiemērotā vietā (dažādus priekšmetus), padarīt nekārtīgu, arī netīru (piemēram, telpu, apkārtni)
- ieslampāt Nevīžīgi, kājas velkot, šļūcot ieiet, ienākt (kur iekšā)
- kājminas Nicināms priekšmets
- kājmiņas Nicināms priekšmets
- kājmines Nicināms priekšmets
- nabadzība Niecīgas materiālas vērtības (kāda īpašumā); niecīgs īpašums (parasti priekšmeti, nauda)
- trūcība Niecīgas materiālas vērtības (kāda īpašumā); niecīgs īpašums (parasti priekšmeti, nauda); arī nabadzība (2)
- mazs Niecīgs, arī lēts (parasti par priekšmetiem)
- fiņķikļuška Niecīgs, sīks priekšmets
- nefromalācija Nieres audu atmiekšķēšanās
- radikālā nefrektomija nieres izoperēšana kopā ar tās fasciju pēc iepriekšējas nieres artērijas un vēnas nosiešanas, ietverot virsnieru un visus reģionālos limfmezglus; izmanto nieres karcinomas gadījumā
- ķauķis Nievājošs kāda priekšmeta apzīmējums, nicinošs galvas apzīmējums
- dimza niķīgs zirgs, kas mīņājas, bet neiet uz priekšu
- gaismogs Nimbs; gaismojums; iekšējā gaisma
- kustību nistagms nistagms piem., vilciena pasažieriem (horizontālā plaknē) vai šahtu strādniekiem (vertikālā plaknē), ja tie skatās uz apkārtējiem priekšmetiem
- optokinētiskais nistagms nistagms veseliem cilvēkiem, ja tie cenšas ar acīm fiksēt priekšmetus, kas ātrā secībā šķērso redzes lauku
- sleja no ādas vai auduma lentēm izgatavots aizjūga piederums, ko apliek darba dzīvniekam (parasti zirgam) ap muguru, lai sakas neslīdētu uz priekšu
- puspriedēklis no apstākļa vārda vai lietvārda locījuma formas radies vārds, ko izmanto jaunu vārdu (parasti salikteņu) darināšanai (piemēram, pret, starp, iekš)
- štripe no auduma vai ādas sloksnes veidota cilpa (zābaka iekšpuses augšmalā) zābaka uzvilkšanai
- centrālie dēļi no baļķa vai brusas centrālās daļas izzāģēti dēļi, kuru iekšējā platajā skaldnē ir gareniski pārzāģēta serde
- jaka no bieza, blīva materiāla šūts virsdrēbju gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare
- vējjaka no blīva (parasti lietus un vēja necaurlaidīga) materiāla šūta, priekšpusē cieši aizdarāma jaka ar piegulošu apakšējo malu un aizpogājamām aprocēm; vēja jaka
- vēja jaka no blīva (parasti lietus un vēja necaurlaidīga) materiāla šūta, priekšpusē cieši aizdarāma jaka ar piegulošu apakšējo malu un aizpogājamām aprocēm; vējjaka
- žakete no blīva auduma šūts apģērba gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai vai līdz tai un kam priekšpusē ir aizdare ar pogām; šāda augšējā daļa vīriešu uzvalkam vai sieviešu kostīmam
- cauruļvads no caurulēm veidota nepārtraukta vadu līnija (šķidru, gāzveidīgu, beramu vielu, arī nelielu priekšmetu transportēšanai)
- panorāma no centra aplūkojams liels gleznojums uz cilindriskas formas virsmas ar telpiskām butaforijām priekšplānā
- puzuris no dabas materiāliem, parasti salmiem, veidots rotājuma priekšmets telpu (piemēram, griestu) dekorēšanai; Visuma simbols
- vēdeklis no dažāda materiāla veidots, parasti saliekams, apakšdaļā šaurāks, augšdaļā platāks priekšmets, kuru kustinot izraisa vēsuma sajūtu
- vienkāršais stēks no diviem pusstēkiem sastāvošs mezgls gala piesiešanai pie kāda priekšmeta
- bukumbārda no doņiem pīts bārdai līdzīgs priekšmets - maska, ko bērni pieliek pie zoda, atdarinot āžus un baidot citus bērnus
- kūči no grūstiem kviešu graudiem vārīts ēdiens, ko parasti ēd Ziemassvētku priekšvakarā
- kūķes no grūstiem kviešu graudiem vārīts ēdiens, ko parasti ēd Ziemassvētku priekšvakarā
- kūce no grūstiem kviešu graudiem vārīts ēdiens, ko parasti ēd Ziemassvētku priekšvakarā; kūķes
- kūķas no grūstiem kviešu graudiem vārīts ēdiens, ko parasti ēd Ziemassvētku priekšvakarā; kūķes
- bumbeņa no gumijas izgatavots apaļš priekšmets, ko uzmauc govs raga galā
- atgāze no iekšdedzes motora izplūstošā gāze pēc lietderīgā darba veikšanas
- ab intra no iekšpuses
- smirģelis no īpaša materiāla izgatavots priekšmets vai rīks asināšanai, slīpēšanai u. tml.
- fokštaga ar gropi no izturīga nerūsoša materiāla izgatavota stingra fokštaga ar gropi buras priekšējam līķim; tā paredzēta arī rollfoka ierīcē, ar kuru buru ierīēvē, uztinot uz štagas
- nūja no kāda materiāla īpašam nolūkam izgatavots šādas formas priekšmets
- slons no kameras uz kameru nododamais priekšmets
- klāvs no koka darināts spīļveida priekšmets ūdu glabāšanai; uz šāda priekšmeta uztīta ūda
- klakstīns no koka izgrebts rīks ar iekšā ievietotiem akmentiņiem trokšņa radīšanai
- rampa no kuģa pakaļgala (desantkuģiem - priekšgala) uz krastu nolaižama sekciju platforma, kuras viena sekcija stacionārā stāvoklī veido aizveri kuģa korpusā
- iekabe no laba tērauda pagatavots takelāžas apkalums divu gredzenveida priekšmetu savienošanai
- lemeša priekšlobītājs no lemeša, vērstuves un statnes sastāvošs priekšlobītājs, kas, novietots katra arkla korpusa priekšā, nogriež aramsloksnes virskārtu un iegulda to vagas dibenā ar zāļaino pusi uz leju; arkla korpuss, kas pārvietojas aiz priekšlobītāja, nogriež aramsloksnes apakšējo daļu un apber ar to vagas dibenā ieguldītās nezāles un augu atliekas
- šmurkšs no neliela cūkas priekškājas kaula darināta rotaļlieta, ko griež ar tam cauri izvērtu auklu
- žmurkšs no neliela cūkas priekškājas kaula darināta rotaļlieta, ko griež ar tam cauri izvērtu auklu
- bugkurvis no nerūsoša materiāla caurulēm izgatavota jahtas priekšgala klāja konstrukcija, kas saistīta ar sānu (bortu) reliņiem
- apkalumi un piederumi no nerūsoša metāla izgatavotas dažāda veida ierīces un priekšmeti, kas nepieciešami, lai kuģi vai jahtu varētu ekspluatēt, kā paredzēts projektā
- ēna no pretējās puses apgaismota, piemēram, priekšmeta, cilvēka tumšs atspīdums uz gaišāka fona
- gremoklis no priekškuņģa atrīta atgremojamā barība (atgremotājiem)
- sakasas no sakrautas siena (vai labības) kaudzes apkasīšanas savāktie sīkumi, ko sabāž gubas iekšpusē
- mieturis no samērā tievas zarainas egles galotnes izgatavots priekšmets maisīšanai, putošanai
- nosapņot no sapņa uzzināt (ko), parasti pēc māņticīgo priekšstatiem
- bočka no skaliem darināta mucas veida ierīce vēžu ķeršanai, kur abos galos uz iekšu vērsta konusveida ieeja
- kristāls no šāda stikla izgatavoti priekšmeti (parasti trauki)
- tekstilijas no tekstilšķiedrām darināti priekšmeti
- cauri no vienas puses līdz otrai, pārvarot šķērsli (skarot kādu priekšmetu, ķermeni u. tml.)
- gals Nobeigums vai sākums (parasti garenam priekšmetam, veidojumam); daļa (priekšmetam, veidojumam), kas veido šādu nobeigumu, sākumu
- sasadurstīties Nobīstoties nevirzīties uz priekšu, sākt raustīties (parasti par zirgu)
- nešļavas Noburti priekšmeti, pārtikas produkti, ko slepus iznēsāja pa mājām, lai kaitētu cilvēkiem vai mājlopiem
- eskarpe Nocietinājumu ārējā grāvja iekšējais (mūrim vai valnim pieguļošais) lēzenums
- priekšlauks Nocietināta josla galvenās aizstāvēšanās pozīcijas priekšā
- ribats Nocietināts musulmaņu klosteris ar aizsardzības mūriem un novērošanas torņiem, iekšpusē bija dzīvojamās un lūgšanu telpas, bieži vien arī atsevišķa mošeja
- noķeksēt Nodabūt, novilkt lejā, nost, parasti ar ķeksi vai tam līdzīgu priekšmetu
- papildnodarbība Nodarbība, kas notiek papildus iepriekš paredzētajām nodarbībām
- mēģinājums nodarbība, kurā gatavo izrādīšanai, demonstrēšanai (izrādi, koncertu, atsevišķu priekšnesumu u.tml.)
- mēģināšana nodarbība, kurā gatavo izrādīšanai, demonstrēšanai (izrādi, koncertu, atsevišķu priekšnesumu u.tml.)
- netiešais nodoklis nodoklis, ko iekasē par kā (piemēram, patēriņa priekšmetu, ceļu) izmantošanu, kādu darbību veikšanu (piemēram, tiesā, tirgū)
- papildnodoklis Nodoklis, ko maksā papildus iepriekš paredzētajam nodoklim
- kontingentēti nodokļi nodokļi, kuru kopējo summu noteic jau iepriekš un pēc tam sadala starp administratīvajām vienībām līdz pat nodokļu maksātājiem
- izdot nodot (valsts iestāžu) rīcībā (priekšmetus) no iepriekšējās atrašanās, glabāšanās vietas
- deponēt nodot glabāšanā (naudu, vērtīgus priekšmetus u. tml. kādā iestādē, piemēram, bankā, muzejā)
- izīrēt nodot lietošanā (uz laiku) pret maksu (piemēram, telpu, priekšmetu)
- iedrupt Nodrupt un iekrist (kur iekšā)
- ievest Nogādāt (transportlīdzekli kur iekšā), braucot (ar to); iebraukt
- apgraudāt Nogāzt, nogrūst (parasti priekšmetu)
- nokrist Nogāzties (par priekšmetiem, augiem)
- atglabāt Noglabāt iepriekšējā vietā
- nokrimstīt Nograuzt, apgrauzt (vairākus priekšmetus)
- akmens Nogulsnējumi uz dažādiem priekšmetiem
- iegulsnēties Nogulsnēties (kur iekšā)
- iesērēt Nogulsnēties (kur iekšā) - par smiltīm, dūņām, dubļiem u. tml.
- aizgulties Nogulties (aiz kā, kam priekšā)
- makroglobulinēmija Nogurums, bālums, viegla dispnoja; ģeneralizēti palielināti (ne vienmēr), nesāpīgi limfmezgli; perifēriskās asinsrites traucējumi; hemorāģiskā diatēze (visbiežāk asinsizplūdumi tīklenē ar redzes pasliktināšanos, iekšējā ausī, centrālajā nervu sistēmā, augšējos elpceļos, kuņģa un zarnu traktā, makstī)
- klumpēt Nogurušam iet uz priekšu (par zirgu)
- jutene Nojausma, paredzēšana, priekšnojauta
- viesma Nojauta, priekšsajūta
- saredze Nojauta, priekšstats
- nopriekša Nojume ēkas priekšā
- pakuļāties Nokarājoties pasvārstīties, pašūpoties (parasti, pret ko atsitoties) - par priekšmetiem
- pakūļāties Nokarājoties pasvārstīties, pašūpoties (parasti, pret ko atsitoties) - par priekšmetiem
- kuļāties Nokarājoties svārstīties, šūpoties (parasti, pret ko atsitoties) - par priekšmetiem
- kūļāties Nokarājoties svārstīties, šūpoties (parasti, pret ko atsitoties) - par priekšmetiem
- krāms Nokauta dzīvnieka iekšas
- eršļaks Nokauta dzīvnieka iekšējo orgānu (plaušu, sirds un aknu) kopums
- plecis Nokauta lopa priekšējā ceturtdaļa
- viduklis Nokautas cūkas sānu gabals, kam iekšpusē ribas
- mudi Nokautu dzīvnieku iekšas
- nomaļavāt Noklāt ar krāsu (priekšmetu)
- gruntēt Noklāt ar speciālu vielu maisījumu (gleznas audeklu, krāsojamo priekšmetu), lai (tajā) neiesūktos krāsas
- sasniegšana nokļūšana (noteiktā vietā, pie noteikta priekšmeta u. tml.) pārvietošanās rezultātā
- apakaļtikšana Nokļūšana atpakaļ (iepriekšējā, vecajā vietā)
- atpakaļtikšana Nokļūšana atpakaļ (iepriekšējā, vecajā vietā)
- pamest (arī apsviest, biežāk pārmest, apmest) kūleni Nokrist, nogāzties ar augšdaļu uz leju (par priekšmetiem); nokrist, vairākkārt griežoties apkārt
- pārmest (arī apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni Nokrist, nogāzties ar augšdaļu uz leju (par priekšmetiem); nokrist, vairākkārt griežoties apkārt
- Pjatigorje Nolaidens līdzenums Priekškaukāzā, Kaukāza Mineraļnije Vodu rajona ziemeļos, Krievijas Stavropoles novadā, vidējais augstums - 600 m, augstākā virsotne - 1402 m (Beštava kalns), 18 izolētu (kupolveida, konusveida u. c. formas) kalnu (lakolīti)
- pediments Nolaidens priekškaļņu denudācijas līdzenums, kas izveidojies pamatiežos un klāts ar irdenu nogulumu slāni
- aizlaist Nolaist (kam priekšā)
- markīze Nolaižama (parasti auduma) nojume virs loga vai balkona (pasargāšanai no saules); nojume (no dažāda materiāla) virs celtnes ieejas vai virs terases celtnes priekšā
- glacis Nolīdzināts un aizstāvētāja šāvieniem atklāts laukums apcietinājuma, resp. forta grāvja priekšā
- glasī Nolīdzināts un aizstāvētāja šāvieniem atklāts laukums apcietinājuma, resp. forta grāvja priekšā
- nē Noliedzoša atbilde, piemēram, uz kādu priekšlikumu; noliedzoša atbilde uz bildinājumu
- retrofleksija Noliekšanās atpakaļ (piem., dzemdes)
- anteversija Noliekšanās uz priekšu; dzemdes normāls stāvoklis
- defleksija Noliekšanās uz sāniem; atliekšana
- ventrifleksija Noliekšanās uz vēdera pusi; antefleksija
- nolīkt Noliekties lokveidā uz leju, (par lokaniem, vienā galā piestiprinātiem priekšmetiem)
- nolīkt Noliekties uz priekšu, uz leju (par cilvēku); noliekties uz leju, tikt noliektam uz leju (par ķermeni, tā daļām)
- bučoties Noliekties, klanīties (kāda priekšā)
- knopši Noliekts uz priekšu (pretstats "atkaru")
- antefleksija Noliekums uz priekšu
- klabans Nolietojies, klabošs priekšmets, darbarīks
- nodilt Nolietojoties priekšmetam, nolupt, tikt noberztam (piemēram, par krāsu); nolietojoties kļūt tādam, kam ir noberzta krāsa, virsējais slānis (par priekšmetu)
- novalkāt Nolietot (priekšmetu)
- rida Nolietotas lietas vai sadzīves priekšmeti
- tuļītis Nolietots dzelzs vai koka priekšmets
- tuļķis Nolietots dzelzs vai koka priekšmets
- grausts Nolietots priekšmets
- šarmačs Nolietots priekšmets
- klaburis Nolietots, bojāts priekšmets, tā daļa
- aizguldīt Nolikt (kaut ko) priekšā kādam
- nokārstīties Nolīkt, nokarāties (par vairākiem priekšmetiem)
- atlikt Nolikt, novietot atpakaļ (iepriekšējā vietā)
- nomalietis Nomalnieks - tāds, kas dzīvo nomalē (piemēram, priekšpilsētas iedzīvotājs) vai atrodas sabiedriski zemākā statusā; nav notikumu, norišu centrā (piemēram, nelūgts kāzu viesis); attāls radinieks
- nomalis Nomalnieks - tāds, kas dzīvo nomalē (piemēram, priekšpilsētas iedzīvotājs) vai atrodas sabiedriski zemākā statusā; nav notikumu, norišu centrā (piemēram, nelūgts kāzu viesis); attāls radinieks
- noūbēt Nomelnēt (parasti par koka priekšmetiem)
- pieskarties nonākt saskarē (ar ko) - par priekšmetiem
- novākt Noņemt, novirzīt nost (no kurienes, parasti traucējošu, priekšmetu); noņemt, novirzīt nost (no kurienes, parasti traucējošu, priekšmetu) un novietot (to kur)
- MHOTY Noņemu cepuri tavā priekšā (angļu "my hat's off to you"; īsziņās)
- iepelnīt Nopelnīt, sapelnīt (parasti priekšdienām, rezervei)
- nopletēt Nopērt, noslānīt (ar kādu plakanu priekšmetu, piemēram, siksnu)
- da norāda (savienojumā ar nenoteiktajiem pronomeniem, dažiem adverbiem, numerāli "viens", substantīvu "reizē") uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi
- nekāds norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) īpašības, pazīmes noliegumu
- šāds norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) īpašību, pazīmi, kas tiks minēta, nosaukta; tāds
- kurš norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) kārtu, secību, daļu, par ko izteikts jautājums
- kas norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu pazīmi, īpašību, par kuru izteikts jautājums
- par norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu pazīmi, īpašību, uz ko attiecināts jautājums
- kāds norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu īpašību, pazīmi, par ko izteikts jautājums
- kāds norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) pazīmes, īpašības pieļāvumu
- tāds norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) zināmu, noteiktu īpašību, pazīmi
- šāds norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) zināmu, noteiktu, arī jau minētu īpašību, pazīmi
- tāds norāda uz (dzīves būtnes, priekšmeta, parādības, norises) īpašību, pazīmi, kas tiks minēta, nosaukta
- starp norāda uz (dzīvu būtņu, priekšmetu) grupu, kurā (kāds, kas) izceļas, ir pārāks ar kādu pazīmi, īpašību
- ciki norāda uz (jautātājam, runātājam) nezināmu priekšmetu, parādību skaitu, daudzumu
- kas norāda uz (kā, parasti ar dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību
- par norāda uz (kā, parasti ar dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību
- viņš norāda uz (kā) pretējo, piemēram, pusi, malu, galu, norāda (no runātāja, vērotāja viedokļa) uz tālāku priekšmetu, parādību
- līdz norāda uz (priekšmetu, parādību) saistību, sakarību, kopā ar
- tiki norāda uz (runātājam) zināmu vai iepriekš minētu, bet nenosauktu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību) skaitu, daudzumu
- tiki norāda uz (runātājam) zināmu vai iepriekš minētu, bet nenosauktu pulksteņa laika momentu
- bez norāda uz aptuvenu laiku pirms tā momenta vai parādības, kas minēta atkarīgajā lietvārdā; pirms, priekš
- intra- norāda uz atrašanos kāda objekta robežās, iekšienē vai uz darbību, kas vērsta uz iekšieni
- katrs norāda uz atsevišķu (dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi) no attiecīgās grupas
- katrs norāda uz atsevišķu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (no vairākiem minētajiem, no abiem minētajiem)
- katrs norāda uz atsevišķu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (no visiem vai daudziem)
- līdz ar to norāda uz darbības vai stāvokļa vienlaicīgumu, kā arī uz cēloņu un seku attieksmēm ar iepriekšteikto
- pretī norāda uz darbību, kas tiek veikta, lai reaģētu uz kāda cita iepriekšējo darbību
- niviens norāda uz dzīvas būtnes, priekšmeta pilnīgu noliegumu, neesamību
- neviens norāda uz dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības neesamību, pilnīgu noliegumu (parasti kādā vietā, kādos apstākļos)
- šitenāds norāda uz dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības noteiktu, arī iepriekš minētu īpašību
- štāds norāda uz dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības noteiktu, arī iepriekš minētu īpašību
- ar norāda uz dzīvu būtni vai priekšmetu, kas ir piederīgs pie kādas kopas, grupas
- ar norāda uz dzīvu būtni vai priekšmetu, kuram ir (vai nav) kas līdzīgs (kādam citam)
- tāds norāda uz dzīvu būtni, arī priekšmetu, parādību, par kuru grib ko uzzināt
- šis norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, kas tūlīt tiks minēta
- tāds norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, ko īpaši izceļ, uzsver
- viņš norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, par ko runā vai kas ir pieminēta iepriekš; tas (1)
- viss norāda uz dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu atsevišķo vienību pilnīgu apkopojumu; bez izņēmuma
- kā nekā norāda uz faktu, kas ietekmē, pamato, izskaidro iepriekšminēto informāciju
- splanhn- norāda uz iekšējiem orgāniem
- splanhno- norāda uz iekšējiem orgāniem
- viscero- norāda uz iekšējiem orgāniem
- tādēļ norāda uz iepriekš minētu darbības nolūku
- tālab norāda uz iepriekš minētu darbības nolūku; tādēļ (1)
- tāpēc norāda uz iepriekš minētu darbības, stāvokļa cēloni, iemeslu
- tādēļ norāda uz iepriekš minētu darbības, stāvokļa cēloni, iemeslu; tāpēc (1)
- tālab norāda uz iepriekš minētu darbības, stāvokļa cēloni, iemeslu; tāpēc (1)
- tik norāda uz iepriekš minētu, zināmu (kā) daudzumu, skaitu
- tikiem norāda uz iepriekš minētu, zināmu (kā) daudzumu, skaitu; norāda uz iepriekš minētu, zināmu pulksteņa laika momentu
- tikos norāda uz iepriekš minētu, zināmu pulksteņa laika momentu
- viss norāda uz iepriekšējo vai turpmāk paužamo uzskaitījumu
- tāpat norāda uz izteikuma, domu saturu, kas ir līdzīgs iepriekš minētajam
- kāds norāda uz kā (ar dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises pazīmes, īpašības nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību
- kāds norāda uz kā (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu īpašību, pazīmi
- tā norāda uz ko iepriekš vai turpmāk runātu, rakstītu, domātu
- viņš norāda uz ko iepriekšēju, pagājušu (piemēram, laikposmu, notikumu)
- tas un tas norāda uz konkrētu, bet nenosauktu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi
- savs norāda uz lietvārdā minētā priekšmeta, parādības ierobežojumu
- malako- norāda uz nenormālu mīkstumu, maigumu; uz atmiekšķēšanos
- štik norāda uz nenoteiktu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību) skaitu, daudzumu; tik
- tikkā norāda uz nenoteiktu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību) skaitu, daudzumu; tik, cik
- kurš norāda uz nenoteiktu (priekšmeta, parādības, norises) kārtu, secību, pazīmi (starp līdzīgiem priekšmetiem, parādībām, norisēm)
- kas norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi
- kaut kas norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi
- kas norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (neattiecinot uz noteiktu grupu), par kuru izteikts jautājums
- kas norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (no kādas dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu grupas), par kuru izteikts jautājums
- viss kaut kas norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu kopumu
- kāds norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu parādību, priekšmetu
- kurš norāda uz noteiktu (atsevišķas dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) pazīmi (starp līdzīgām dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām, norisēm), par ko izteikts jautājums
- tas viss norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu; norāda uz (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu, par kuru (tūlīt) kas tiks minēts
- šams norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu cilvēku, par ko ir runa; viņš
- šis norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu cilvēku, par ko ir runa; viņš
- štā norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu darbības veikšanas, norises veidu, stāvokļa pazīmi; šādi, šādā veidā
- šis norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību
- šams norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi
- šis norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi
- tas norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, kas no runātāja, vērotāja viedokļa ir attālināta telpā vai laikā vai ieguvusi samērā augstu vispārinājuma pakāpi
- šitis norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību; šis
- štā norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību; šis
- štas norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību; šis
- tā norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu stāvokļa pazīmi, kvalitāti, apstākļiem, situāciju, veidu u. tml., kādā (kāds) atradās, nokļūst, kādā (kas) atrodas, izveidojas
- tad norāda uz noteiktu, iepriekš minētu laikposmu, laika momentu
- priekš norāda uz objektu, kura priekšā (kas) atrodas
- turklāt norāda uz papildu informācijas pievienojumu iepriekš minētajam
- starp norāda uz parādībām, priekšmetiem u. tml., attiecībā pret kuriem eksistē kāds stāvoklis, norisinās kāda darbība, process
- ar norāda uz parādību, priekšmetu, personu, uz kuru vērsta darbība
- pretī norāda uz parādīšanos, atrašanos tieši priekšā, ceļā kam
- neviens pats norāda uz personas, dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības pilnīgu noliegumu
- front- norāda uz pieri vai uz priekšējo stāvokli
- nekāds norāda uz pilnīgu (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) noliegumu
- prot- norāda uz pirmo, iepriekšējo, pirmējo
- proto- norāda uz pirmo, sākotnējo, iepriekšējo, pirmējo
- viņgal norāda uz priekšmeta, objekta tālākā, pretējā gala vietu, kur tas atrodas, virzās, ir novietots u. tml.
- ar norāda uz priekšmetu stāvokļa raksturojumu
- ar norāda uz priekšmetu, ierīci, kas ir kāda rīcībā darbības veikšanas momentā
- ar norāda uz priekšmetu, parādību saistību, sakarību
- viss norāda uz priekšmetu, parādību, norisi, aptverot to kā veselumu, vienotu kopumu; norāda, ka (ķermenis, ķermeņa daļa, arī priekšmets, telpa) tiek ar ko aptverts, pārņemts u. tml. pilnīgi, viscaur
- pus- norāda uz pusi vai aptuvenu pusi no salikteņa otrajā daļā nosauktā priekšmeta tilpuma
- pretī norāda uz stāvokli, kad (kas) atrodas (kam) tieši priekšējā pusē
- aiz norāda uz tiekšanos pēc kaut kā, pieķeršanos
- no norāda uz to (parasti cilvēku), kas rada iespēju iegūt, saņemt (ko); norāda uz to (piemēram, parādību, priekšmetu), ar ko ir saistīta iespēja iegūt, saņemt (ko)
- pa norāda uz to (parasti vietu, priekšmetu), kur (kas) notiek, norisinās, tiek veikta kāda darbība
- pret norāda uz to (parasti vietu, priekšmetu), kura tuvumā, kuram pretī (kas) notiek, norisinās
- pār norāda uz to (priekšmetu, vietu), kuram (kas) virzās, tiek virzīts pāri (no vienas malas, puses uz otru)
- pie norāda uz to (priekšmetu), ar ko (kāds) darbojas, ir saistīts
- pie norāda uz to (vieta, priekšmetu), kam klāt vai kam tuvāk kas virzās, tiek virzīts
- pie norāda uz to (vietu, priekšmetu), kam (ko) piestiprina, piesaista, arī kam (kas) piesaistās, ir piesaistīts
- pie norāda uz to (vietu, priekšmetu), kam klāt vai kā tuvumā kas atrodas, uzturas, ir novietots
- pie norāda uz to (vietu, priekšmetu), kam klāt vai kā tuvumā notiek darbība, noris process
- pie norāda uz to (vietu, priekšmetu), kam klāt vai tuvumā kas novietojas, tiek novietots
- pār norāda uz to (vietu, priekšmetu), kas ir zemāks (par ko)
- pie norāda uz to (vietu, priekšmetu), ko skar kāda darbība
- pār norāda uz to (vietu, priekšmetu), kura otrā malā, pusē kas notiek, atrodas
- pār norāda uz to (vietu, priekšmetu), kuram (kas) virzās pāri, neskarot (tā) virsmu
- pār norāda uz to (vietu, priekšmetu), pa kura virsmu (kas) virzās, tiek virzīts (parasti no vienas malas, puses līdz otrai)
- pār norāda uz to (vietu, priekšmetu), uz kura virsmas (kas) norisinās, atrodas, novietojas, tiek novietots
- pār norāda uz to (vietu, priekšmetu), virs kura (kas) norisinās, atrodas, neskarot (tā) virsmu
- turpat norāda uz to pašu, līdzšinējo, parasti iepriekš minētu, vietu
- šis (un) tas norāda uz vairākiem nenoteiktiem, arī neminētiem priekšmetiem, parādībām
- cits norāda uz vairāku cilvēku, priekšmetu, parādību savstarpēju sakaru, secību
- ventri- norāda uz vēderu, vēdera priekšējo sienu
- ventro- norāda uz vēderu, vēdera priekšējo sienu
- šis norāda uz vietas vai laika ziņā tuvāko, arī iepriekš minēto
- štā norāda uz vietas vai laika ziņā tuvāko, arī iepriekš minēto; šis
- štas norāda uz vietas vai laika ziņā tuvāko, arī iepriekš minēto; šis
- pa norāda uz vietu (parasti priekšmetā, ķermeņa daļā), no kuras (kas) virzās, tiek virzīts ārā, laukā; no
- pret norāda uz vietu, arī priekšmetu, pie kā (kas) balstās, skaras klāt, virzoties, tiekot virzīts, atduras
- starp norāda uz vietu, kuru ierobežo divas dzīvas būtnes, divi priekšmeti un kurā (kāds, kas) atrodas, novietojas, tiek novietots
- pret norāda uz vietu, priekšmetu, kam pretī (kas) atrodas, ir vērsts, kam pretī (kas) virzās, tiek virzīts
- nekas norāda uz vispārīgu, noliegtu priekšmetu, parādību, norisi
- nikas norāda uz vispārīgu, noliegtu priekšmetu, parādību, norisi
- tāds norāda uz vispārinātu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, ko konkretizē ar "kā" ievadītais salīdzinātājs
- tā norāda uz zināmu, noteiktu, arī iepriekš minētu darbības veikšanas veidu, paņēmienu, norises veidu, stāvokļa pazīmi
- tādējādi norāda uz zināmu, noteiktu, arī iepriekš minētu darbības veikšanas veidu, paņēmienu, norises veidu; tā 1 (1)
- starp norāda uz, parasti divām, dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām, kuras tiek savstarpēji salīdzinātas, vērtētas
- tur norāda uz, parasti iepriekš minētu, vietu, vidi, kur kas atrodas, notiek
- par norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir kāda spilgta, ievērojama pazīme, īpašība
- kāds norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība
- kas norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība
- tas norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība; arī tāds
- tāds norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība; norāda uz ko lielu, uz (kā) izpausmes augstu pakāpi, intensitāti
- priekšā norāda, ka (kas) atrodas, ir novietots kā (piemēram, celtnes, telpas, priekšmeta) tuvumā, priekšpusē
- priekš norāda, ka (kas) atrodas, notiek, ir novietots cilvēka acu priekšā, cilvēka priekšā
- priekšā norāda, ka (kas) atrodas, novietojas, virzās, notiek kā, piemēram, rindas, gājiena, grupas sākumā, priekšgalā, priekšpusē (skatoties no mugurpuses)
- priekšā norāda, ka (kas) izvirzās priekšgalā un pārspēj kādu, ir izcilāks
- pretī norāda, ka (kas) jau iepriekš tiek virzīts, virzās uz ko; norāda, ka darbība aktīvi tiek vērsta uz noteiktu objektu, arī mērķi
- priekšā norāda, ka (kas) noris, atrodas ķermeņa priekšējā pusē
- pāri norāda, ka (kas) norisinās virs kādas vietas, priekšmeta, norāda, ka (kas) skar kādu vietu, priekšmetu no vienas puses līdz otrai, no viena gala līdz otram
- priekšā norāda, ka (kas) notiek, atrodas, novietojas, (ko) novieto pie (cilvēka, dzīvnieka) priekšējās puses, (tā) redzeslokā
- tūliņ norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē laikposmā, kas tieši seko iepriekšējam laikposmam
- tūlīt norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē laikposmā, kas tieši seko iepriekšējam laikposmam
- tālāk norāda, ka (kas) turpina virzīties (piemēram, iet, braukt) uz priekšu, attālināties (no kā)
- tālāk norāda, ka (kas) turpina virzīties uz (kādas telpas) iekšieni, uz (kādas vietas) centru
- ievad- norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto ievirza, ievada (kur iekšā, piemēram, ierīcē, iekārtā)
- iekšā norāda, ka darbība virzās, tiek virzīta uz iekšieni (kādā vietā), uz (kādas vietas, priekšmeta) centru
- kāds norāda, ka kas (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise) ir nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts
- viens norāda, ka kas (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise) ir nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts; kāds (4)
- iekšpus norāda, ka kas atrodas, notiek (priekšmeta, telpas) iekšpusē
- pretī norāda, ka pārvietošanās notiek virzienā uz kā kustīga vai nekustīga priekšējo daļu, pusi
- atpakaļ norāda, ka priekšmets atgriežas pie iepriekšējā lietotāja, īpašnieka, ka atjaunojas agrākais stāvoklis, attiecības u. tml.
- sprūd- norāda, ka salikteņa otrajā daļā minētā priekšmeta, ierīces u. tml. uzbūvē, darbībā ir izmantots sprūds (1) vai sprūdi
- atpakaļ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība vērsta uz iepriekšējo vietu, pusi
- priekš- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas priekšā kam līdzīgam, ir priekšējais
- starp- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas starp ko (piemēram, starp, parasti diviem, priekšmetiem, veidojumiem) un (parasti) veic palīgfunkcijas kādā darbībā, norisē u. tml.
- iekš- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas vai notiek kur iekšā, kā iekšpusē
- vilcēj- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz vilci (1), saistīts ar tās izmantošanu (kā) pārvietošanai, arī vilkšanai uz priekšu
- paraug- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir (kam) paraugs (2), priekšzīme
- pundur- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir daudz mazāks par parasto savas grupas priekšmetu, parādību
- vec- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir dzīvojis, pastāvējis kādā no iepriekšējiem laikposmiem
- auto- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir novietots uz automobiļa vai tā šasijas vai arī tiek darbināts ar iekšdedzes dzinēju
- remont- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar (iekārtu, priekšmetu u. tml.) remontu
- atpakaļ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir tas, pa kuru virzās uz iepriekšējo vietu
- pus- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pēc lieluma, apjoma ir puse vai aptuvena puse no kāda priekšmeta, veidojuma, parādības u. tml.
- papild- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek izmantots, organizēts, funkcionē papildus galvenajam, nozīmīgākajam, būtiskākajam, raksturīgākajam, arī iepriekš paredzētajam, sākotnējam
- atpakaļ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais virzās uz iepriekšējo vietu, stāvokli
- dziļ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir liels ievirzījums kur iekšā; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir samērā tālu no kā virsmas (atrodoties, virzoties kur iekšā)
- paš- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto darbina ar enerģiju, ko rada tā iekšējais mehāniskās enerģijas avots; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir transportlīdzeklis vai transportlīdzekļa sastāvdaļa
- arco Norādījums spēlēt ar lociņu pēc iepriekšējā "pizzicato" spēles posma
- apzīmēt Norādīt (uz kādu priekšmetu, parādību u. tml.) - par zīmi, simbolu
- aiz Norādot vietu, kuras aizmugurē priekšmets atrodas, izsaka šī priekšmeta pazīmi
- atsacīties Noraidīt, nepieņemt (piedāvājumu, priekšlikumu, lūgumu u. tml.)
- atteikties Noraidīt, vairs neatzīt (iepriekšējos uzskatus, darba paņēmienus u. tml.)
- atsacīties Noraidīt, vairs neatzīt (savus iepriekšējos uzskatus, darba paņēmienus u. tml.)
- pavīties Norisināties, iet uz priekšu
- stāvoklis Norišu, procesu, arī īpašību kopums (priekšmetiem, veidojumiem u. tml.), kas nosaka (to) funkcionēšanu, kvalitāti (parasti kādā laikposmā)
- nodalījums Norobežota daļa (priekšmeta) iekšpusē
- ķermenis Norobežota matērijas daļa telpā; atsevišķs priekšmets telpā
- vēders Norobežota telpa (kā) iekšienē
- cistoīds Norobežots atmiekšķētu audu sakopojums, kas atšķiras no cistas ar to, ka nav ieslēgts kapsulā
- telpne Norobežots laukums, iekšpagalms, nojume; arī telpa bez jumta
- aizartavāt Norūdīt (metāla priekšmetu)
- polējamais tērauds norūdīti un pulēti tērauda darba rīki, ko lieto metāla priekšmetu pulēšanai
- endogēnie mirstības cēloņi nosacīti izdalītas mirstības cēloņu grupas no slimībām, kuras galvenokārt rodas organisma iekšējo procesu gaitā
- raupjuma skaitlis nosacīts lielums, kas raksturo plūsmas kanāla iekšējo sienu nelīdzenumu augstumu; nosakāms pēc īpašas metodikas
- nominatīvā funkcija nosaucējfunkcija - lietvārda pamatfunkcija, kas izpaužas kā priekšmeta vai parādības nosaukšana
- uzskaitīt Nosaukt, minēt daudzus vai visus (piemēram, priekšmetus, īpašības)
- lukumoni Nosaukums etrusku valdniekiem, kas bij priekšgalā 12 Etrūrijas savienotām valstīm
- kalšanas operācijas nosēdināšana, stiepšana, liekšana, caurspiešana, savērpšana, ciršana un kalējmetināšana
- aizsēsties Nosēsties (kam priekšā, aiz kā u. tml.)
- pārbaudīt Noskaidrot, vai (priekšmets) ir īsts, neviltots
- kasta Noslēgta sabiedrības grupa (piemēram, Indijā), ko vieno noteikta nodarbošanās un priekšstats par kopēju izcelšanos
- Kardisas miera līgums noslēgts 1661. g. 1. jūlijā starp Krieviju un Zviedriju, parakstīts Kardisas muižā (tagad Kerde, Igaunijā), uz ziemeļiem no Tartu, ar to tika izbeigts Krievijas-Zviedrijas karš un atjaunotas iepriekšējās valstu robežas, Zviedrija atguva Alūksni, Koknesi un Tērbatu un apņēmās neatbalstīt Poliju tās karā pret Krieviju
- iebēgties Noslēpties (kur iekšā)
- nosalaisties Noslīdēt, arī nokrist lejā (par priekšmetiem)
- aizracināt Nosprostojot ceļu, aizrakt tam priekšā grāvi
- nobarikādēt Nosprostot ar dažādiem priekšmetiem (parasti cīņā, gatavojoties cīņai)
- nobarikādēties Nosprostot ar dažādiem priekšmetiem pieeju sev (parasti cīņā, gatavojoties cīņai)
- aizstāties Nostāties (aiz kā, kam priekšā u. tml.)
- iekrampēt Nostiprinot ar krampi (aizvērtas durvis, aizvērtus vārtus u. tml.), atstāt (ko) iekšpusē
- atdalīt Nošķirt, nodalīt (atsevišķus priekšmetus vai dzīvniekus no kāda kopuma)
- kritērijs Noteicošā būtiskā pazīme, kas atšķir, norobežo priekšmetus, parādības
- pārbaudīt Noteikt (ar instrumentu, ierīci u. tml.) apstrādājamās detaļas, priekšmeta izmēru atbilstību vēlamajiem; noteikt (kā fizikālā lieluma) atbilstību kādām normām
- orientēt Noteikt (kā) atrašanās vietas, pārvietošanās virziena attiecību pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē; radīt (kam) noteiktu stāvokli attiecībā pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē
- orientēties noteikt debespuses, savas atrašanās vietas, pārvietošanās virziena attiecību pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē; radīt sev noteiktu stāvokli attiecībā pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē
- paredzēt Noteikt iepriekš ar īpašām metodēm, arī pēc iepriekšējas pieredzes, zināšanām
- caurskatīt Noteikt slimību pēc orgāna iekšējās uzbūves attēla, ko iegūst ar rentgena stariem uz speciāla ekrāna
- pārbaudīt Noteikt, arī izmēģināt, vai (priekšmets, ierīce, mašīna u. tml.) ir lietošanas kārtībā, darbojas normāli, bez traucējumiem
- pārcelt Noteikt, ka (kas iepriekš paredzēts) norisināsies citā, parasti vēlākā, laikā
- pārlikt Noteikt, ka (kas iepriekš paredzēts) norisināsies citā, parasti vēlākā, laikā; pārcelt (6)
- parāds Noteikta kārtība, noteikts priekšmetu sakārtojums
- ieilgums Noteikta laika notecējums, kas pie zināmiem priekšnoteikumiem nodibina īpašuma tiesības uz lietu, kura labā ticībā nepārtraukti valdīta šajā laikā
- standarts noteiktā sabiedrībā izveidojušies priekšstati, nosacījumi, kā kaut kam jābūt, jānoteik
- programma Noteiktā secībā dots (piemēram, sarīkojumā, koncertā, radiopārraidē, televīzijā) izpildāmo priekšnesumu uzskaitījums; priekšnesumu, pārraižu kopums
- virkne Noteiktā secībā saistītu, savērtu (piemēram, uz diega, auklas) nelielu vienveidīgu priekšmetu kopums
- virtene Noteiktā secībā saistītu, savērtu (piemēram, uz diega, auklas) nelielu, vienveidīgu priekšmetu kopums; virkne (2)
- orientēšana noteikta stāvokļa radīšana (kam) attiecībā pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē
- māt Noteiktā veidā kustināt roku, tajā saņemtu priekšmetu (piemēram, cepuri, lakatu), lai paustu (atvadu sveicienus)
- māt Noteiktā veidā kustināt roku, tajā saņemtu priekšmetu, arī palocīt galvu, virzīt skatienu, lai veidotu kādu zīmi
- ķēde Noteiktā veidā saistītu priekšmetu virkne
- pakete Noteiktā veidā salikts, sakārtots, sapresēts u. tml. (kādu materiālu, priekšmetu) kopums
- testpunkts Noteikta vieta (punkts) iekārtā vai rutīnā, kurā tās testēšanas procesā jāparādās iepriekš noteiktam rezultātam, ja testējamā iekārta vai rutīna darbojas pareizi
- laiks Noteiktā, iepriekš paredzētā, arī vēlamā laika momentā; tad, kad paredzēts; bez nokavēšanās
- garnitūra Noteiktam nolūkam paredzētu priekšmetu (piemēram, mēbeļu, rotas lietu) komplekts
- piederums Noteiktam uzdevumam paredzētu priekšmetu kopums
- komplekts Noteiktam uzdevumam paredzētu, piemēram, priekšmetu, pilnīgs sakopojums
- zāļforma noteiktam zāļu līdzekļa ievadīšanas veidam atbilstoši sagatavots medikamenta veids (piemēram, ārīgi vai iekšķīgi lietojamas zāļformas); zāļu forma
- ceļa zīmes noteiktas formas, krāsas un izmēru figūras uz autoceļiem un ielām, ar ko informē satiksmes dalībniekus par ceļa apstākļiem un satiksmes režīmu; galvenie ceļa zīmju veidi ir brīdinājuma, priekšrokas, aizlieguma, rīkojuma, informējošās norādījuma, servisa un papildu informācijas zīmes
- kontingents Noteikts (priekšmetu, parādību) kopums, daudzums (kādam nolūkam)
- konkrēts Noteikts, tiešs, atsevišķs, arī zināms, pazīstams (kādā priekšmetu, parādību kopā)
- veids noteiktu parādību, priekšmetu, organismu, procesu u. tml. kategorija, kam piemīt kopīgas īpašības, pazīmes
- tehniskā norma noteikums, kas tiek veidotsattiecību regulācijai starp cilvēkiem un neapgarotiem priekšmetiem, parādībām procesiem (dabiskiem un mākslīgiem); tie ir noteikumi, kas reglamentē tehnoloģiskos procesus, dažādu tehnisku sistēmu ekspluatāciju, dabas priekšmetu apstrādi utt.
- ķēdes reakcija notikumu virkne, kurā katrs iepriekšējais notikums izraisa nākamo
- piekopt Notīrīt, sakārtot lietošanai, darbam (priekšmetus)
- aiztupties Notupties (aiz kā, kam priekšā)
- aiztupēt Notupties kādam (vai kaut kam) priekšā
- sistēmas struktūra noturīgs sistēmas elementu iekšējo saistījumu kopums, kas nodrošina sistēmas veselumu un pašidentitāti
- iekrist Novājējot ievirzīties uz iekšu (piemēram, par seju, tās daļām)
- nodiecīt Novākt, piemēram, priekšmetus, lai kas būtu tukšs, tīrs
- novārtņa Novārtā pamests, nonicināts priekšmets vai cilvēks
- novārtnieks Novārtā pamests, nonicināts priekšmets vai cilvēks
- novalks Novazāts priekšmets (lamuvārds)
- divmutes Novecojis dažu divpiesūcekņu sūcējtārpu apzīmējums, kas radies sakarā ar nepareizu priekšstatu, ka 2 piesūcekņi atbilst 2 mutes atverēm
- vecmetalls Novecojušos ierīču un priekšmetu atkritumi, ko pārkausē jaunām vajadzībām
- legāts novēlējums mantošanas tiesībās, ja novēlēts nevis viss mantojums vai tā daļa attiecībā pret visu mantojumu, bet tikai atsevišķs mantojuma priekšmets
- nestandartizētā novērošana novērošana, kurā iepriekš netiek noteikts objekta elementu kopums, un novērotājam nav rīcības plāna
- standartizētā novērošana novērošanas veids, kuru raksturo stingri noteikta procedūru secība un tiek veikta saskaņā ar iepriekš izstrādātu plānu
- celīnu notīrīt novērst iespējamos kavēkļus, sarežģījumus u. tml., iepriekš noskaņojot labvēlīgi (kādu pret ko)
- labot Novēršot bojājumus, defektus, panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, ierīce) kļūst derīgs izmantošanai
- salabot Novēršot bojājumus, defektus, panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, ierīce) kļūst, parasti pilnīgi, derīgs izmantošanai; izlabot (1)
- paaugstināt atzīmi novērtēt ar augstāku atzīmi nekā iepriekš un ierakstīt šo atzīmi
- pazemināt atzīmi novērtēt ar zemāku atzīmi nekā iepriekš un ierakstīt šo atzīmi
- pazemināt Novērtēt zemāk nekā iepriekš
- izjust Novērtēt, izprast emocionāli (piemēram, kādu parādību, kādas parādības, priekšmeta īpašību)
- noklāt Novietojot (daudzus priekšmetus) virsū, pāri, priekšā, aizņemt (ar tiem visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
- piegrēdot Novietojot (daudzus priekšmetus), piepildīt, aizņemt (ar tiem telpu, platību)
- aizsargāt novietojot (kam ko) priekšā vai atrodoties (kam) priekšā, pasargāt pret nevēlamu iedarbību
- nosegt Novietojot (ko) virsū, pāri, arī priekšā, aizdarīt ciet
- noslēpt Novietojot (ko) virsū, priekšā, atrodoties (kam) virsū, priekšā, padarīt neredzamu (to)
- slēpt Novietojot (ko) virsū, priekšā, atrodoties (kam) virsū, priekšā, sargāt no (kā) iedarbības
- pielūžņot Novietojot bez noteiktas kārtības, arī nenovācot (parasti bojātus, lietošanai nederīgus priekšmetus), padarīt (telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu
- aizlikt Novietojot, noliekot priekšā, aizdarīt, aizpildīt
- lifo Novietošanas un uzglabāšanas princips "pēdējais iekšā - pirmais ārā" (angļu "last-in, first-out")
- slodzīt Novietot (ko) glabāšanai noslēgtā priekšmetā
- ievietot Novietot (kur iekšā priekšmetu)
- aizdarīt Novietot (piemēram, vārtus, durvis, vāku) tādā stāvoklī, ka laukums, telpa vai priekšmeta iekšiene kļūst no ārpuses nepieejama; aiztaisīt, aizvērt
- atdarīt Novietot (piemēram, vārtus, durvis, vāku) tādā stāvoklī, ka laukums, telpa vai priekšmeta iekšiene kļūst no ārpuses pieejama; attaisīt, atvērt
- novietāt Novietot (priekšmetu)
- pievietot Novietot (priekšmetu)
- pakārt Novietot (priekšmetu) tā, ka (tas) karājas
- iekārtot Novietot (priekšmetu) vēlamajā stāvoklī
- uzkārt Novietot (priekšmetu) virsū (uz kā, kam, arī kur) tā, ka (tas) karājas; pakārt (1)
- sabiezināt Novietot cieši, tuvu citu pie cita (parasti vienveidīgus priekšmetus, elementus); padarīt (parasti vienveidīgu priekšmetu, elementu novietojumu) tādu, kur tie atrodas cieši, tuvu cits pie cita
- noguldīt Novietot horizontāli (ķermeņa dalu, priekšmetu kur, uz kā u. tml.)
- saguldīt Novietot horizontāli (vairākus, daudzus priekšmetus)
- nokrāmēt Novietot paredzētajā vietā (vairākus vai visus priekšmetus); arī sakārtot
- nokrāmēties Novietot paredzētajā vietā (vairākus vai visus priekšmetus); arī sakārtot
- izvietot Novietot priekšmetus, elementus noteiktā kārtībā, veidā
- sastatīt Novietot stāvus (parasti priekšmetus) lielākā daudzumā; novietot stāvus (parasti priekšmetu, lielāku daudzumu)
- piecelt Novietot vertikāli (parasti nokritušu, apgāztu priekšmetu)
- pārblīvēt Novietot, ievietot (kur priekšmetus) pārāk lielā skaitā, apjomā
- aizlikt Novietot, nolikt (kam priekšā, aiz kā)
- atkārt Novietot, pakārt iepriekšējā vietā
- savienot Novietot, parasti ar īpašiem paņēmieniem (priekšmetus, detaļas, elementus u. tml.), tā, ka (starp tiem) izveidojas saskare, sakarība; būt tādam, kas nodrošina saskari, sakarību (starp priekšmetiem, detaļām, elementiem u. tml.)
- saspiest Novietot, parasti ar spiedienu (priekšmetus) cieši citu pie cita
- aizkortelēties Novietoties (kam priekšā)
- aizkrāmēties Novietoties ar savām grabažām citiem priekšā (tos aizsprostojot)
- iegulties Novietoties guļus (kur iekšā)
- pārgulties Novietoties pāri (kam), pār (ko) - par priekšmetiem, ķermeņa daļām
- iesēsties Novietoties sēdus (kur iekšā, piemēram, krēslā)
- aizvilkties Novietoties, aizklāties (kam priekšā)
- nobraukt Novilkt (pār ko, gar ko u. tml. ar roku, priekšmetu)
- antepozīcija Novirze uz priekšu
- reģistrētie noziegumi noziegumi, par kuriem ziņots iekšlietu iestādēm un par kuriem uzsākta iepriekšējā izmeklēšana
- atklāts noziegums noziegums, par kuru ziņots iekšlietu iestādēm, par kuru pabeigta pirmstiesas izmeklēšana, visi materiāli, kas attiecas uz doto krimināllietu, nodoti tiesas rīcībā, un vainīgā persona vai personu grupa saukta pie kriminālatbildības
- proz- Nozīmē "uz priekšu" vai "priekšā"
- prozo- Nozīmē "uz priekšu" vai "priekšā"
- metonīmija Nozīmes pārnesums, kas izriet no nojēguma par priekšmetu vai parādību ciešu sakaru; vārds vai vārdu savienojums, kam ir šāds nozīmes pārnesums
- metafora Nozīmes pārnesums, kas izriet no nojēguma par priekšmetu vai parādību līdzību; vārds vai vārdu savienojums, kam ir šāds nozīmes pārnesums
- virzītājspēks Nozīmīgs, izšķirošs faktors, priekšnosacījums (kā attīstībai, arī pastāvēšanai)
- iet uz Kanosu nožēlot grēkus, lūgt piedošanu, pazemoties pretinieka priekšā, padoties uzvarētāja žēlastībai
- dievgaldīns Nožogota vieta altāra priekšā, kur notiek šī ceremonija
- nopūsties Nožūt, kļūt sausam (vējā) - par priekšmetiem, augiem
- atjemt Ņemot ar rokām, vai ar priekšmetu, atvirzīt nost
- ieņemt Ņemot ievirzīt, ietvert (kur iekšā)
- iesunīt ņemt priekšā, lamāt, nolasīt lekciju
- iztēvot Ņemt priekšā, norāt, izpērt
- izdicelēt Ņemt priekšā, sabārt, sakratīt
- lasīt Ņemt un likt (kur iekšā), parasti pa vienam
- vākt Ņemt, virzīt (piemēram, priekšmetu), parasti, lai (to) pārvietotu kur citur
- vilkt Ņemt, virzīt ārā, laukā (ko, kas atrodas iekšā, arī ko iestiprinātu, iedzītu)
- ieņurcīt Ņurcot iedabūt (kur iekšā)
- prioritāte objektam piemītoša īpašība, kas norāda tā priekšrocības attiecībā pret citiem objektiem un ko var izteikt ar skaitlisku vērtību; datu apstrādes sistēmās prioritāte tiek piešķirta darbiem, procesiem vai lietotājiem un nosaka to izpildes vai kopīgo resursu izmantošanas kārtību
- difuzors Objektīva priekšpusē novietojams plakanparalēla stikla gaismas staru izkliedētājs ar koncentrisku vai rūtiņveidīgu gravējumu mīkstināta fotoattēla iegūšanai
- orientieris Objekts apkārtējā vidē (piemēram, punkts, priekšmets), ko izmanto, lai orientētos
- asemblāža Objektu mākslas paveids - dažādu (citām vajadzībām paredzētu) priekšmetu apkopojums plaknē vai telpā
- locija Oficiāla navigācijas informācija par kuģošanas apstākļiem, valsts noteikumiem teritoriālajos un iekšējos ūdeņos
- pilsonis oficiāla uzrunas forma; šāda uzrunas forma, ko pievieno personas uzvārda vai amata nosaukuma priekšā
- ceremonija Oficiāla, svinīga (kādas darbības, akta u. tml.) norise; svinības pēc iepriekš noteiktas kārtības
- pieteikt Oficiāli (iepriekš) paziņot
- dukcija Oftalmoloģijā acs kustība sāniski (abdukcija un adukcija), vertikāli (supradukcija un infradukcija) vai rotatoriski (ap priekšēji pakaļējo asi)
- totālā oftalmoplēģija oftalmoplēģija, kā ārējo, tā iekšējo acs muskuļu paralīze
- pavards Ogļu un pelnu bedre krāsns priekšā
- kvēlskaidas Oksida kārtiņa, kas karsējot gaisa klātbūtnē rodas uz necēlu metālu (dzelzs, vara u. c.) priekšmetu virsmas un, kas tos apstrādājot (kaļot, velmējot), atlec kvēlošu zvīņu veidā
- pentadekanolids Oksipentadecilskābes iekšējs anhidrīds (laktons), atrodams angelikas sakņu eļļas augstākās frakcijās
- gaļas milti olbaltumvielām bagāts barības līdzeklis – novārīti, izkaltēti un samalti pārtikai nederīgie gaļas atgriezumi un dzīvnieku iekšējie orgāni; izmanto putnu, cūku, arī jaundzīvnieku ēdināšanai, galvenokārt kombinētās spēkbarības sastāvā
- citoskelets Olbaltumvielu pavedienu tīkls šūnas iekšienē
- skudreži Oldējēju kārtas dzimta ("Tachyglossidae"), vidēji lieli zīdītāji (ķermeņa gar. 40-50 cm, masa - 2,5-10 kg); neveikls ķermenis, kas klāts ar adatām, izstiepts purns, zobu nav, īsa aste, īsas kājas (priekškājas piemērotas rakšanai), dēj vienu olu, kas tiek perēta somā, pārtiek no skudrām un termītiem; 2 sugas, dzīvo Austrālijā, Jaungvinejā, Tasmānijā
- oligodendrogliomatoze Oligodendrogliomu diseminācija smadzeņu apvalkos vai smadzeņu ventrikulu ependīmas iekšējā kārtā
- Dauna slimība oligofrēnijas forma, kurā garīgās un fiziskās attīstības atpalicība saistīta ar īpatnēju somatisku sindromu un slimnieka izskatu, iekšējās sekrēcijas dziedzeru funkcijas traucējumiem, bieži arī ar dažādām kroplībām
- adneksopeksija Olnīcas vai olvada piestiprināšana pie priekšējās vēdera sienas
- dubultvārds Onomastikā - priekšvārds, kas veidots no diviem patstāvīgiem priekšvārdiem un kas oficiāli tiek lietots kā viens nedalāms priekšvārds
- komiskā opera opera, kurai ir jautrs vai satīrisks saturs un kurā muzikālie priekšnesumi mijas ar runātiem dialogiem
- kataraktas discisija operācija, lēcas priekšējās kapsulas pāršķelšana, lai panāktu masas uzsūkšanos kameras šķidrumā
- bufopera Operas žanrs ar sadzīvisku tematiku, tautai saprotamu mūziku un reālistiski veidotiem tēliem, kas radās 18. gs. Neapolē kā pretstats nopietnai operai, kura ap to laiku no dramatiska priekšnesuma bija pārvētusies par dziedātāju virtuozitātes demonstrējumu
- piekļuves pilnvara operētājsistēmas "Microsoft Windows NT" iekšējā drošības karte, ko ģenerē tajā brīdī, kad lietotājs piesakās sistēmai, tajā ir lietotāja identifikators un visu to grupu identifikatori, kurās reģistrēts šis lietotājs; tā tiek piešķirta katram procesam, ko šis lietotājs iniciē
- ceļa vārds operētājsistēmas MS-DOS priekšraksts, kas norāda datnes vārdu un tās precīzu atrašanās vietu uz cietā diska
- iniciators operētājsistēmas sastāvdaļa, kas no sistēmas ievadierīcēm nolasa un apstrādā vadības valodas priekšrakstus
- perioptrika Optikas nodaļa par saules staru noliekšanu gar ķermeņa virsu
- molekulāroptika Optikas nozare, kas pētī gaismas izplatīšanos vielā, izmantojot priekšstatu par tās molekulāro struktūru
- fatamorgāna Optiska atmosfēras parādība, kas sastāv no vairākām mirāžas formām - attālāki priekšmeti redzami vairākkārt un dažādi pārveidoti
- binoklis optiska ierīce ar diviem kopā sastiprinātiem tālskatiem tālu priekšmetu skaidrākai saskatīšanai
- oftalmometrs Optiska ierīce radzenes priekšējās virsmas izliekuma rādiusa, refrakcijas anomāliju un astigmatisma mērīšanai
- anastigmats Optiska sistēma, kurā ir praktiski novērsts astigmatisms un citas aberācijas un kura dod asu un neizkropļotu priekšmeta attēlu
- projekcija optiskas sistēmas veidots priekšmeta attēls uz plaknes
- pseudoskopija Optiskie maldi, kas attiecas uz redzamu priekšmetu lielumu, attālumu un veidolu
- optiskā sistēma optisko detaļu (spoguļu, lēcu, optisko prizmu, rastru, gaismas vadu) noteikta kombinācija gaismas kūļa pārveidošanai; lieto priekšmeta attēla iegūšanai (fotoaparāta, mikroskopa, tālskata optiskās sistēmas), gaismas spektrālai sadalīšanai, gaismas enerģijas pārraidīšanai (spoguļus, lēcas, gaismas vadus) un gaismas kūļu struktūras pārveidošanai (diafragmas, rastrus)
- objektīvs Optisko instrumentu, aparātu galvenā sastāvdaļa - optiska sistēma, kas savāc no priekšmeta nākošo gaismu un rada šī priekšmeta īstu, apgrieztu attēlu
- stereoskopisks attēls optisks attēls, kas redzams kā telpisks objekts: divi viena un tā paša priekšmeta attēli, kas iegūti, fotografējot no diviem punktiem, starp kuriem attālums ir vidēji 65 mm (attālums starp cilvēka acu zīlītēm); attēla telpiskuma ilūzija rodas, ja to aplūko stereoskopā
- tēlemīkroskops Optisks instruments, kas palielina tālus priekšmetus
- lupa Optisks instruments, kas sastāv no koncentrējošas lēcas un ko izmanto sīku, tuvu priekšmetu apskatīšanai
- Zaksenhauzene Oranienburgas pilsētas ziemeļu priekšpilsēta ("Sachsenhausen"), Vācijas Brandenburgas federālajā zemē, Hāfeles labajā krastā, kur 1936.-1945. g. bija koncentrācijas nometne, izveidots memoriāls
- ordeņa statūti ordeņa apraksts, ka arī priekšraksts par to, kādā kārtība ar šo ordeni apbalvo un kā tas nēsājams
- introversija Orgāna apvēršanās uz iekšpusi
- ektopija orgāna atrašanās nenormālā vietā (biežāk - iekšēja orgāna izvirzīšanās uz āru)
- malakoma Orgāna vai struktūras atmiekšķēta daļa
- kopulācijas orgāni orgāni, kam ir spermas ievadīšanas funkcija (dzīvniekiem, kam raksturīga iekšēja apaugļošanās)
- tauste organisma spēja uztvert un analizēt ārējās vides mehāniskos kairinājumus un iegūt informāciju par priekšmetu formu, virsmas īpatnībām, lielumu, konsistenci, pārvietošanos (parasti tiešā saskarē ar tiem)
- parazīts Organisms, kas dzīvo uz cilvēku, dzīvnieku, augu organismu virsmas vai šo organismu šūnās, audos, iekšējos orgānos, izmantojot to barības vielas
- organizācijas kultūra organizācijā pastāvošo priekšstatu sistēma, kura nosaka organizācijas vērtības un normas, mītus, rituālus un ceremonijas, personu izturēšanos un organizācijas tēlu
- karš organizēta bruņota cīņa (starp divām vai vairākām valstīm, tautām, ciltīm u. tml. vai sociālām grupām valsts, zemes iekšienē)
- pilsoņu karš organizēta bruņota cīņa (starp šķirām, sociālām grupām) valsts iekšienē par varu valstī
- ambiofonija Oriģinālpriekšnesuma optimālu klausīšanās apstākļu veidošanas sistēma koncertzālēs u. c. telpās, mikrofonu signālus pastiprinot, formējot (mainot frekvenču līknes u. c. parametrus) un pievadot noteiktās vietās uzstādītiem skaļruņiem
- priekšosta Ostas ārējā, priekšējā daļa, kas pielāgota kuģu enkurvietai, iekraušanai un izkraušanai; viena no divām pāra ostām, no kurām priekšējā atrodas tuvāk jūrai, bet galvenā - netālu no upes ietekas jūrā; avanports
- fenestrācija Otosklerozes operācija, radot atveri iekšējās auss sānu pusloka kanālā
- pāri Otrā malā, pusē (kādai vietai, priekšmetam), arī aiz (kādas vielas, priekšmeta)
- somiski Otrādi, ar iekšpusi uz āru
- dublikāts Otrais (kāda priekšmeta) eksemplārs; dublets (1)
- vaigs Ovāli izliekta priekšmeta (piemēram, ābola) daļa
- ožas plakode ožas apvidus ektodermālais aizmetnis uz priekšējā smadzeņu pūslīša laterālās virsmas
- iegramdīt Pa nelīdzenu ceļa posmu ar zināmu piepūli ievelt iekšā
- tuvošanās Pa orbītu lidojošu kosmisko lidaparātu manevru virkne, kuras rezultātā lidaparātu savstarpējais attālums un ātrums tiek samazināti līdz iepriekš uzdotai nelielai vērtībai, lai izdarītu apskati, veiktu sakabināšanos u. c. operācijas
- priekšu Pa priekšu
- precedēt Pa priekšu iet, iepriekš būt, priekšā atrasties, pārsniegt
- akcelerācija paātrināta cilvēka organisma attīstība un nobriešana (salīdzinājumā ar iepriekšējām paaudzēm)
- maiņa Paaudze, kura nomaina iepriekšējo paaudzi (piemēram, kādā nozarē)
- iziet caur daudzu rokām pabūt daudzu rokās, rīcībā (parasti par kādu priekšmetu)
- iziet cauri kāda rokām pabūt kāda rokās, rīcībā neilgu laiku (parasti par daudziem priekšmetiem)
- iziet caur kāda rokām pabūt kāda rokās, rīcībā neilgu laiku (parasti par daudziem priekšmetiem)
- nostāties Pacelties, arī atrasties virspusē (šķidrumam, traukam ar šķidrumu, ūdenstilpei) - parasti par priekšmetiem
- aizslieties Paceļoties, izstiepjoties aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā)
- aizdarīt padarīt (kā iekšējo daļu) no ārpuses nepieejamu (piemēram, aizbāžot, aizsedzot ar ko)
- atdarīt padarīt (kā iekšējo daļu) no ārpuses pieejamu (piemēram, ko paceļot, izvelkot, atvelkot)
- priekšmetiskot padarīt (ko) par priekšmetu (1)
- izvagot padarīt (priekšmetu) rievainu, viscaur saskrambāt
- pieteikt padarīt iepriekš zināmu
- pieteikties padarīt iepriekš zināmu savu ierašanos, apmeklējumu
- izļodzīt padarīt ļodzīgu, nestipru (priekšmetu)
- izmīkstīt padarīt mīkstu, atmiekšķēt
- izžļidzināt padarīt mīkstu, atmiekšķēt, nekārtīgi mazgāt
- izjaukt padarīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus; sajaukt
- sajoksīt padarīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, telpu, kur ir vairāki priekšmeti); sajaukt
- izcaurumot padarīt viscaur caurumainu (piemēram, kādu priekšmetu)
- palielināt padarīt vizuāli lielāku (priekšmetu, tā attēlu)
- sajaukt Padarīt, parasti pilnīgi, nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus
- maksāt meslus padevīgi darīt ko, piekāpties kā priekšā
- blorkšs Padobjš troksnis, kas rodas, piemēram, saskaroties cietiem priekšmetiem
- blurkšs Padobjš troksnis, kas rodas, piemēram, saskaroties cietiem priekšmetiem
- refjuzņiks Padomju ebrejs, kuram padomju gados bija atteikta atļauja emigrēt; persona, kura atsakās pieņemt kādu situāciju vai priekšlikumu; disidents; refuzniks; refjuzniks
- pagore Padziļinājums krāsns priekšpusē
- iemute Padziļinājums maizes krāsns priekšējā daļā
- orķestris Padziļinājums, arī nožogojums (skatuves priekšā), kur novietojas šāds ansamblis; orķestra telpa
- priekšpagalms Pagalms mājas priekšā
- kanāls pagara, doba telpa (organisma vai tā daļas) iekšienē
- šķiedaine Pagari, priekšpusē vaļēji sieviešu svārki
- pagasta vecākais pagasta valdes priekšsēdētājs; pagastvecākais
- Blīdenes pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Zvārdes, Cieceres un Remtes pagastu, kā arī ar Dobeles novadu; iepriekšējie nosaukumi: Blīdenes-Stūru pagasts, Stūru-Dūru un Blīdenes pagasts
- pagastvecākais Pagastvaldes priekšsēdētājs
- ieglābt Paglābt, saglābt (ievietojot, ievedot kur iekšā)
- paliešķerēt Pagrābt, pabērt ar liekšķeri
- izgriezt Pagriezt (priekšmetu, tā daļu) neparastā virzienā
- iet pār štagu pagriezt buru laivas priekšgalu pretī vējam, līdz tas sāk pūst grotburā no otras puses; tādējādi laiva maina kursu un halzi
- nokrist Pagriezt jahtas priekšgalu vairāk pa vējam
- izgriezt Pagriezt, pavērst iekšpusi uz āru (piemēram, apģērbam, tā daļām)
- aizgriezt Pagriežot pavirzīt, novietot (kam priekšā, aiz kā u. tml.)
- iegriezties Pagriežoties, tiekot pagrieztam, ieņemt citādu stāvokli nekā iepriekšējais
- iegrūst Pagrūst uz priekšu, parasti, pirms tam mazliet pavelkot atpakaļ (piemēram, lai iekustinātu)
- sprūds Paīss stieņveida priekšmets, detaļa, piemēram, (kā) aizbāšanai, sastiprināšanai
- bors Paisuma vilnis, kura priekšējā nogāze kļūst gandrīz vertikāla un kurš ar lielu ātrumu izplatās pa upi uz augšu stāvas, putojošas bangas veidā
- paputēt Pajukt, pašķīst, arī kļūt daļēji nelietojamam (par priekšmetiem, priekšmetu kopu)
- pakaļdaļa Pakaļējā daļa (priekšmetam)
- aste Pakaļējā, pagarinātā daļa (piemēram, priekšmetam, ierīcei, apģērbam)
- pakaļgals Pakaļējais gals (priekšmetam, telpai), pakaļējā daļa (priekšmetam, telpai); pretstats: priekšgals
- pāriet pakāpeniski kļūt citādam, arī sākties kā iepriekš esoša vietā (par cilvēka darbību, rīcību, izturēšanos)
- slīgt pakāpeniski virzīties, arī grimt (kur iekšā)
- krilcis Pakāpieni durvju priekšā
- iekārt Pakārt (starp ko), piestiprinot abos galos; pakārt (priekšmetu kur) horizontāli aiz saites, auklas u. tml., kas piestiprināta (tam) divās vai vairākās vietās
- izkārt Pakārt izplestā veidā (parasti auduma izstrādājumus); pakārt izklaidus (vairākus priekšmetus); pakārt (kur ārā, atklātā vietā kādu priekšmetu)
- aizžaut Pakārt žāvēšanai kaut kam priekšā (tādā veidā to aizsedzot)
- kraniotabess Pakauša kaula zvīņas atmiekšķēšanās zīdaiņiem; cēloņi - rahīts, sifiliss vai marasms
- gripa Pakava priekšdaļā iestiprināms iegarens dzelzs gabaliņš; dubultradze
- Islāmābāda Pakistānas galvaspilsēta no 1967. g. ("Islamabad"), atrodas 14 km uz ziemeļaustrumiem no Ravalpindi, 1900000 iedzīvotāju (2014. g.), sākta celt 1960. g., atrodas Himalaju priekškalnē 550 m vjl.
- plīkšķis Pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
- pakšķis Pakluss, īslaicīgs troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko
- saēdināt Pakļaujot kodīgas vielas iedarbībai, sabojāt (priekšmetu), parasti pilnīgi
- sildīt Pakļaujot siltuma iedarbībai, panākt, ka (kas, piemēram, viela, priekšmets, vide) kļūst siltāks vai silts, arī karsts
- apdedzināt pakļaut augstas temperatūras iedarbībai tehnoloģiskā procesā, lai veidotu, nostiprinātu priekšmeta vai materiāla struktūru, īpašības
- padoties Pakļauties (piemēram, kāda gribai, kāda, kā varai, kādiem apstākļiem), piekāpties (kā priekšā)
- padimāt Pakustēties, pavirzīties uz priekšu
- paklanīt Paliekt (galvu) uz priekšu un uz leju (piemēram, paužot piekrišanu, arī sveicinot, pateicoties)
- palocīties Paliekt ķermeņa augšdaļu uz priekšu un noliekt galvu (piemēram, sveicinot, pateicoties), paklanīties
- paklanīties Paliekt ķermeņa augšdaļu uz priekšu un noliekt galvu (piemēram, sveicinot, pateicoties); palocīties (1)
- piedot gāzi palielināt degvielas pieplūdi (iekšdedzes dzinējā)
- megaloskops Palielinātājs spogulis; lupa sīku priekšmetu apskatei
- izplesties Palielināties tilpumā, apjomā (par priekšmetiem, vielām)
- hidroftalms palielināts acs ābols agrā bērnībā acs iekšējā spiediena paaugstināšanās dēļ
- tākala Palīgierīce, ar ko celt smagus priekšmetus
- pastatne Palīgkonstrukcija (iekšējās sastatnes), ko lieto būvdarbos un remontdarbos nelielā augstumā telpās
- furnitūra Palīgmateriālu, arī palīgpriekšmetu kopums
- seku palīgteikums palīgteikums, kas pauž iepriekš virsteikumā izteiktā satura sekas
- teikuma priekšmeta palīgteikums palīgteikums, kas pēc nozīmes līdzinās virsteikuma teikuma priekšmetam, veic virsteikuma teikuma priekšmeta funkciju vai arī konkretizē ar vietniekvārdu izteiktu teikuma priekšmetu virsteikumā
- persistence Palikšana iepriekšējā stāvoklī; pastāvēšana
- vietpālis Pālis, ko būvē, iestrādājot betona masu gruntī iepriekš ierīkotā caurumā
- iztaustīšana Palpācija - iekšējo orgānu izmeklēšana iztaustot
- aizprasīties Palūgt priekšdienām
- mijatmiņa Pamatatmiņa, kas ir sadalīta divās vai vairākās sekcijās, pie kurām centrālais procesors var neatkarīgi piekļūt, t. i. var notikt vēršanās pie nākošās sekcijas, kamēr vēl nav pabeigta nolasīšana vai ierakstīšana iepriekšējā
- rumpis Pamatdaļa, galvenā daļa (piemēram, augiem, priekšmetiem)
- dibens Pamatne (priekšmetam)
- dibins Pamatne (priekšmetiem, parasti traukiem u. tml.)
- sociālais taisnīgums pamatprincips, kura ievērošana ir būtiski nepieciešama mierīgai līdzāspastāvēšanai kā valsts iekšienē, tā starpvalstu attiecībās
- nosacījums Pamats, priekšnoteikums (kā) eksistencei, attīstībai, arī apstāklis, kas veicina (ko)
- noteikums Pamats, priekšnoteikums (kā) eksistencei, attīstībai, arī apstāklis, kas veicina (ko); nosacījums(2)
- izpeldēt Pamazām kļūt redzamam, saskatāmam, parasti, mainoties apgaismojumam, apkārtnei (par priekšmetiem)
- kaisīt Panākot, ka krīt izklaidus (sīki, arī nelieli, viegli priekšmeti, viela), klāt (ar tiem ko)
- apdzīt panākt (kādu) un aizsteigties (tam) priekšā
- ievadīt panākt (piemēram, sūknējot), ka (gāze) ieplūst (kur iekšā)
- līdzināt panākt ka (cilvēki, dzīvnieki, augi, priekšmeti) veido, parasti taisnu, rindu, virkni
- ielaist panākt, arī ļaut, ka (šķidrums, gāze) ieplūst (kur iekšā); panākt, arī ļaut, ka (gaisma) izplatās (kur iekša)
- svilināt panākt, arī pieļaut (piemēram, tuvinot, liekot klāt ko karstu, degošu), ka (kas) stipri karst, gruzd, arī deg no virspuses ar, parasti mazu, liesmu; būt par cēloni tam, ka (kas) stipri karst, gruzd, arī deg no virspuses ar, parasti mazu, liesmu (par karstu priekšmetu, uguni, liesmām u. tml.)
- saindēt panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (piemēram, vidē, vielās, uz priekšmetiem) nonāk indīgas vielas, arī radioaktīvas vielas, nevēlami mikroorganismi, parasti kaitīgā, bīstamā koncentrācijā
- uzlaist panākt, arī pieļaut, ka (priekšmets) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
- palaist panākt, arī pieļaut, ka (priekšmets) virzās, arī sāk virzīties (kur, kādā virzienā u. tml.)
- padarīt panākt, būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, priekšmets, parādība) iegūst (kādu īpašību), kļūst (kāds)
- žilbināt panākt, būt par cēloni, ka (acīm) zūd vai vājinās redzes spēja (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml.)
- žilbināt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkiem vai dzīvniekiem) zūd vai vājinās spēja skaidri redzēt (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml.)
- iespīdināt panākt, būt par cēloni, ka (gaisma) iespīd (kur iekšā)
- palielināt panākt, būt par cēloni, ka (kā, piemēram, priekšmeta, teritorijas) izmēri kļūst lielāki
- nolemt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst par ko, dara ko, arī nonāk kādā vidē; būt par cēloni, ka realizējas, notiek (kas iepriekš noteikts)
- izvirzīt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst (pirmajā vietā, vadībā, priekšgalā u. tml.), ka iegūst ievērību
- savākt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti kā vairākas, daudzas plūsmas, starojumi) tiek uztverts un izveido noteiktu kopumu, sistēmu, arī savirzās (kopa, kādā kopuma, veidojumā, arī kur); savirzīt (piemēram, vielas, priekšmetus kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
- ripināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti priekšmets) ripo; vairākkārt velt, arī grozīt (kādu, parasti apaļas formas, priekšmetu)
- resnināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti priekšmets) viscaur vai kādā daļā kļūst resns vai resnāks
- mīkstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti viela, priekšmets) kļūst mīkstāks vai mīksts
- mīkstīt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti viela, priekšmets) kļūst mīkstāks vai mīksts
- samīkstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti viela, priekšmets) kļūst, parasti viscaur, mīksts
- pastiprināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets, kā savienojums) kļūst stiprāks, izturīgāks
- saglabāt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets, materiālas vērtības) nezūd, turpina eksistēt, būt, arī netiek iznīcināts
- likvidēt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets, viela) beidz pastāvēt, eksistēt
- uzsist panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar sitienu, triecienu, arī strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar sitienu, triecienu, arī strauji uzvirzās uz kādas vietas
- uztriekt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzās uz kādas vietas
- piepildīt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, trauks, telpa, bedre, sprauga) kļūst pilns (ar vielu, priekšmetiem u. tml.)
- izkustināt panākt, būt par cēloni, ka (parasti priekšmets) izkustas (1)
- iekustināt panākt, būt par cēloni, ka (parasti priekšmets) sāk kustēties
- sūcināt panākt, būt par cēloni, ka (priekšmetā, materiālā) sūcas kāda viela
- sakropļot panākt, būt par cēloni, ka (priekšmetam) rodas, parasti ievērojami, defekti; arī sabojāt, parasti pilnīgi
- izdrebināt panākt, būt par cēloni, ka (priekšmets) ilgāku laiku, ļoti dreb
- iztaisnot panākt, būt par cēloni, ka (priekšmets) kļūst taisns vai taisnāks
- pakustināt panākt, būt par cēloni, ka (priekšmets) maina stāvokli dažādos virzienos
- iešūpot panākt, būt par cēloni, ka (priekšmets) sāk šūpoties, svārstīties
- ievirzīt panākt, būt par cēloni, ka (skaņa, gaisma) izplatās (kur iekšā)
- vilt panākt, būt par cēloni, ka rodas nepareiza izpratne, sagrozīts priekšstats (par ko); izturēties negodīgi, krāpt
- sagatavot panākt, būt par cēloni, ka rodas priekšnoteikumi, plāni kādai norisei, pārmaiņām u. tml.
- viest panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, arī attieksme pret kādu, ko, arī priekšstats, spriedums u. tml.)
- ievirzīt panākt, ka (dzīvnieks) pārvietojas un nonāk (kur iekšā)
- labot panākt, ka (iepriekšējais rezultāts, sekmes) kvalitatīvi mainās, uzlabojas
- klupināt panākt, ka (kāds) klūp, piem., aizliekot tam priekšā kāju, nūju
- pludināt panākt, ka (kas, parasti peldošs priekšmets) virzās pa ūdenstilpēm
- velt panākt, ka (kas, parasti priekšmets) virzās (pa kādu virsmu) ar rites, rotācijas kustību
- salaist panākt, ka (kas, parasti šķidrums) ieplūst (kur iekšā) lielākā daudzumā; piepildīt (piemēram, trauku), parasti pilnīgi (ar ko šķidru)
- zibināt panākt, ka (kas) izplata spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu; būt tādam, kam (no kā) izplatās spoža, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu)
- spīdināt panākt, ka (kas) izplata, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu; būt tādam, kam (no kā) izplatās, parasti mainīga virziena, stipruma, gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu)
- piešķindināt panākt, ka (kas) nošķind; piesist (ko pret kādu priekšmetu), lai radītu skaņu
- sadabūt panākt, ka (kas) tiek novietots, atrodas kopā, vienkopus (par vairākiem priekšmetiem, to dalām)
- nomazgāt panākt, ka (morāli negatīvs vērtējums) zūd, tiek novērsts un tiek atgūts iepriekšējais morāli pozitīvais vērtējums
- nolaist panākt, ka (parasti pacelta konstrukcija, detaļa) slīdoši pārvietojas zemāk vai ieslīd (kur iekšā)
- turēt panākt, ka (priekšmets, viela u. tml.) kādu laiku atrodas (noteiktā stāvoklī, noteiktos apstākļos, vietā, vidē)
- uzlabot panākt, ka (priekšmets, viela, to īpašības u. tml.) kļūst kvalitatīvāks, piemērotāks noteiktām izmantošanas prasībām
- peldināt panākt, ka (priekšmets) peld (kur)
- aizaudzēt panākt, ka aizaug (kam priekšā)
- atlabot panākt, ka atgūst iepriekšējo (labo) stāvokli
- apstrādāt panākt, ka iegūst zināmu gatavības pakāpi (detaļas, atsevišķi priekšmeti u. tml.)
- iepilināt panākt, ka iepil (kur iekšā)
- ietilpināt panākt, ka ievietojas, novietojas (kur iekšā)
- kaisīt panākt, ka krīt izklaidus (sīki, arī nelieli, viegli priekšmeti, viela)
- karsēt panākt, ka stipri sakarst (piemēram, akmeņi, metāls, metāla priekšmeti), ļaut, lai stipri sakarst (piemēram, akmeņi, metāls, metāla priekšmeti)
- savest kārtībā panākt, lai (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) būtu kārtīgs
- ķēde Pantu vai divu strofu saistījums, kurā nākamais posms sākas ar iepriekšējā posma pēdējās rindas atkārtojumu
- pakare Pantu vai strofu saistījums, kurā nākamais posms sākas ar iepriekšējā posma vārda vai teiciena atkārtojumu
- macerācija Paņēmiens barības līdzekļu apstrādei (uzbriedināšanai) pirms izēdināšanas; apēstās barības izmiekšķēšana sārmu un skābju šķīdumos gremošanas traktā
- šopēšana Paņēmiens dažādu priekšmetu virsmas pārklāšanai ar plānu metāla kārtiņu, apšļācot tās ar smalkos putekļos izsmidzinātu metālu
- šķēlumu metode paņēmiens materiālo objektu iekšējo spēku noteikšanai – šķeļot objektu ar kādu plakni vai virsmu tiek tālāk aplūkota tikai viena no divām objekta daļām, kas ir miera stāvoklī vai kustas; atrisinot uzdevumus, atrod reakciju spēkus un momentus šķēlumā
- kontaktapzeltīšana Paņēmiens misiņa priekšmetu pārklāšanai ar zeltu, tos rūpīgi notīrot, pārklājot ar plānu dzīvsudraba kārtiņu, iemērcot zelta šķīdumā un tur pieskaroties tiem ar cinka vai vara stienīti
- savākt Paņemt (priekšmetu), parasti, lai (to) pārvietotu kur citur
- polipodiji Paparžu augi, kuros daudz gļotainu vielu un kuri tāpēc der kā atmiekšķētāji līdzekli
- korollārs Papildinājums, konsekvence, secinājums, kas tieši izriet no kādas iepriekš pierādītas tēzes vai teorēmas
- piedevām Papildinot, pastiprinot iepriekš teikto, darīto
- ekstra papildu labums, papildu priekšrocība; kaut kas īpašs, labāks nekā parasti
- ekstra Papildu, iepriekš neparedzēts
- cietība papīra sloksnes virsmas īpašība izstiepties liekuma virspusē un sarauties liekuma iekšpusē
- uzspiedums Papīra, auduma, koka vai cita priekšmeta apdruka
- papīrmalkas sautēšana papīrmalkas iepriekšējā apstrāde ar tvaiku brūnās kokmasas iegūšanai
- bona Papīrnauda, kas izņemta no apgrozības un ir kolekcionēšanas priekšmets
- priekšklājs Papīrs (iesietas grāmatas vāku iekšpusē), kura viena puse uzvilkta vākam, bet otra atstāta kā brīva lapa (grāmatas priekšā un beigās)
- aterosklerotiskā aneirisma paplašinājums, sevišķi pamatnes un iekšējās miega artērijas sienā, kā arī smadzeņu arteriālajā lokā smagas aterosklerozes gadījumos
- diastēma Paplašināta sprauga starp priekšzobiem
- papriekšan Papriekšu; papriekš
- baiseses Papua-Jaungvinejas dienvidu augstkalnos dzīvojošās foe cilts mitoloģiskajos priekšstatos - dzīvajos cilvēkos mītošie gari
- bauvabes Papua-Jaungvinejas dienvidu augstkalnos dzīvojošās foe cilts mitoloģiskajos priekšstatos - nogalināto cilvēku gari
- aizpeldēt par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem
- atpeldēt par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem
- iepeldēt par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem
- izpeldēt par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem
- izpeldēt par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem
- peldēt par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz ūdens transportlīdzekļiem vai priekšmetiem, kuri pārvietojas ūdenī
- atpeldēt par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz ūdenstransportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem
- izvīties par gariem, lokaniem priekšmetiem, piemēram, auklu, stiepli
- abonēt par iepriekšēju samaksu iegūt tiesības regulāri (ko) saņemt vai lietot
- kūpēt par karstiem, arī mitriem priekšmetiem
- čūkstēt par karstu priekšmetu, uguni, kas saskaras ar šķidrumu
- rūkt par lidojošiem, krītošiem priekšmetiem
- uzskriet par parādībām dabā, kustīgiem priekšmetiem
- savdabīgs par parādībām, norisēm, priekšmetiem, to īpašībām
- ieslīdēt par peldošiem priekšmetiem
- noslīdēt par peldošiem priekšmetiem
- noslīdēt par peldošiem priekšmetiem
- paslīdēt par peldošiem priekšmetiem
- paslīdēt par peldošiem priekšmetiem
- slīdēt par peldošiem priekšmetiem
- drebēt par priekšmetiem
- iedziedāties par priekšmetiem
- ietrīcēties par priekšmetiem
- ietrīsēties par priekšmetiem
- kombinēts par priekšmetiem
- pagriezties par priekšmetiem
- pavirzīties par priekšmetiem
- traukt par priekšmetiem
- traukties par priekšmetiem
- trīcēt par priekšmetiem
- trīsēt par priekšmetiem
- vienkājains par priekšmetiem
- šķērsot par priekšmetiem, arī par parādībām
- iečerkstēties par priekšmetiem, ierīcēm
- iečērkstēties par priekšmetiem, ierīcēm
- pavērsties par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.
- smilkstēt par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.
- aizslīdēt par priekšmetiem, kam braucot virzās garām
- švirkstēt par priekšmetiem, kas beržas gar ko, tiek berzti, arī plēsti, drupināti
- gurkstēt par priekšmetiem, kas saskaras ar ko blīvu, mitru u. tml.
- klāt par priekšmetiem, kas veido kārtu (uz kā)
- nošņākt par priekšmetiem, kas virzās gaisā
- jokains par priekšmetiem, parādībām
- vieninieks par priekšmetiem, parādībām u. tml.
- oriģināls par priekšmetiem, parādībām, norisēm, to īpašībām
- nolēkāt par priekšmetiem, transportlīdzekļiem
- nolēkāt par priekšmetiem, transportlīdzekļiem
- nolēkāt par priekšmetiem, transportlīdzekļiem
- ieķerties par priekšmetiem, vielām
- izsprāgt par priekšmetiem, vielām
- sprāgt par priekšmetiem, vielām
- iebelzt par priekšmetu
- raibs par priekšmetu kopumu
- norobežots par priekšmetu, veidojumu u. tml.
- milzīgs par priekšmetu, vielu u. tml. kopumu
- milzu par priekšmetu, vielu u. tml. kopumu
- šķīst par sīkam vielas daļiņām, sīkiem priekšmetiem, to kopumu
- šauties par transportlīdzekļiem, arī par, parasti lidojošiem, priekšmetiem
- stigt par transportlīdzekļiem, priekšmetiem
- atpeldēt par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem
- atpeldēt par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem
- iešņākties par vēju, par priekšmetiem, kas strauji kustas gaisā; par gaisu, kurā kas strauji kustas
- iesvilpties par vēju, par priekšmetiem, kas strauji kustas gaisā; par gaisu, kurā kas strauji kustas
- aizslīdēt par viegli slīdošiem priekšmetiem
- paslīdēt par viegli slīdošiem priekšmetiem
- paslīdēt par viegli slīdošiem priekšmetiem
- plivināties par viegliem priekšmetiem
- uzlidināties par viegliem priekšmetiem
- pro Par, priekšā, (kā) vietā, par labu (kam)
- anestezīns Paraaminobenzoskābes etilesteris, balta, kristāliska viela; lieto lokālai anestēzijai, arī iekšķīgi gremošanas trakta gļotādas anestēzijai
- kļūdas izplatīšanās parādība, kas novērojama datu apstrādes procesos un kuru saistība ar to, ka kādu procesu var ietekmēt kļūda, kas pieļauta iepriekšējā apstrādes posmā. Nelabvēlīgos apstākļos šāda kļūdas izplatīšanās var būtiski ietekmēt apstrādes gala rezultātus
- pašierosme Parādība, kas rodas kādas sistēmas iekšienē un ierosina, uztur tās darbību vai procesu tajā
- hromatiskā aberācija parādība, kurā dažādas krāsas (viļņa garuma) gaismas stari, kas nāk no viena punkta, izejot cauri optiskajai sistēmai, dažādas lūšanas dēļ nekrustojas vienā punktā; tāpēc priekšmeta attēls ir neass, bet tā malas krāsainas
- pazīme Parādība, priekšmets, īpašība u. tml., pēc kuras ir iespējams noteikt (kā) izveidošanos, turpmāko attīstību
- likumsakarība Parādību iekšējā, būtiskā sakarība
- likums Parādību iekšējais būtiskais sakars, kas nosaka parādību nepieciešamo attīstību
- nepieciešamība Parādību īpašība, ko nosaka šo parādību iekšējā būtība, savstarpējie sakari un to mijiedarbība
- deheroizēt parādīt objektīvi to, kam iepriekš piedēvētas ideāla īpašības (parasti mākslas darbā); novērtēt zemāk nekā iepriekš
- aizslīdēt Parādīties apziņā (par domu, priekšstatu virkni)
- iznirt Parādīties, kļūt redzamam (piemēram, izvirzoties no tumsas vai no kāda priekšmeta aizsega)
- pārkodināt Pārak kodinot (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, pieļaut, ka (tas) kļūst nekvalitatīvs, nederīgs
- pārkarst pārāk sakarst (parasti par priekšmetu, vielu, iekārtām)
- degvielas detonācija pārāk strauja degvielas sadegšana iekšdedzes motora cilindrā; motors darbojas neritmiski, dzirdami klaudzieni, samazinās jauda, un motora detaļām jāuzņem ievērojamas pārslodzes
- preferanse Pārākums, priekšrocība, izspēles pirmtiesība kāršu spēlē
- prioritāte Pārākums, priekšroka, priekšrocība
- noklusējuma vērtība parametra vērtība, kuru piešķir pati sistēma tad, ja lietotājs to nav definējis iepriekš
- metapsihika Parapsiholoģija un okultisms, zināšanas par savdabīgām psihiskām un fiziskām parādībām, kas izpaužas dažu cilvēku spējā gan iegūt nenormālā veidā dažādas ziņas, gan likt priekšmetiem kustēties bez pieskaršanās un panākt citus neparastus fiziskus efektus
- ugunsvētra parasti pilsētu apbūvēs - spēcīga, uz iekšu vērsta, stacionāra uguns, kas rada stipru vēja plūsmu
- produkts parasti savienojumā "dabas produkts": viela, priekšmets, kas veidojas dabā
- rota parasti savienojumā "rotas lieta": priekšmets, piemēram, juvelierizstrādājums (kā, parasti cilvēka) rotāšanai, greznošanai; rotaslieta
- neatgriešanās parasti savienojumā "uz neatgriešanos": tā, ka (kas) neatgriežas atpakaļ (iepriekšējā vietā, stāvoklī)
- nīcināt parasti savienojumā ar "laukā", "ārā": panākt, būt par cēloni, ka (priekšmeti) vairs neeksistē; arī likvidēt
- nēsāt parasti savienojumā ar "līdzi": parasti ņemt sev līdzi (piemēram, dokumentu, kādu priekšmetu)
- pavirzīt parasti savienojumā ar "uz priekšu": panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, process, darbība) mazliet turpina attīstīties, sasniedz kādu attīstības posmu
- raugs parasti savienojumā ar "vecs": iepriekšēja laikposma uzskatu, tikumu, paradumu u. tml. kopums
- mestrs parasti uz mūžu ievēlēts bruņinieku ordeņa priekšnieks un ordenim piederošo zemju valdnieks (viduslaikos Livonijā, Vācijā)
- tips Paraugs, modelis, kam atbilst (priekšmetu, parādību) kopums ar noteiktām īpašībām, pazīmēm; priekšmetu, parādību paveids ar noteiktām īpašībām, pazīmēm
- ausu smidži parazitāra trušu slimība, ko izraisa kašķērce - ausu iekšpusē izveidojas pelēcīgi brūnas kreves, kuras atdalot, āda mazliet asiņo
- pārbaude neizjaucot pārbaudes operācija, kuru izpilda, spēkratus vai to agregātus iepriekš neizjaucot, tā var būt vizuāla vai audiovizuāla pārbaude, kā arī pārbaude, izmantojot speciālus stendus vai iebūvēto diagnostikas sistēmu
- kontroldarbs Pārbaudes rakstu darbs (kādā mācību priekšmetā)
- eksaminēt Pārbaudīt zināšanas (kādā mācību priekšmetā)
- parakāt Pārcilājot vairākus priekšmetus, pameklēt (ko starp tiem)
- parakāties Pārcilājot vairākus priekšmetus, pameklēt (ko starp tiem)
- parakņāt Pārcilājot vairākus priekšmetus, pameklēt (ko starp tiem)
- parakņāties Pārcilājot vairākus priekšmetus, pameklēt (ko starp tiem)
- pārrakņāt Pārcilājot vairākus priekšmetus, pārmeklēt (ko)
- apdomāties Pārdomājot un apsverot mainīt savu iepriekšējo lēmumu, nodomu
- iekšējais monologs pārdomas sevī, parasti iekšējās runas formā
- apsvērt Pārdomāt; iepriekš vispusīgi izdomāt un novērtēt
- providencija Paredzība, apdomība, iepriekšēja gādība, Dieva zina un gādība
- hauruspekss Pareģis romiešu reliģijā, kurš pareģoja nākotni, aplūkojot upurētu dzīvnieku iekšas; sākotnēji šie pareģi bija etruski
- dezorientācija Pareiza priekšstata zaudēšana par laiku un telpu
- igumens Pareizticīgo klostera priekšnieks
- glītrakstīšana Pareizu rakstīšanas paņēmienu kopums; attiecīgais mācību priekšmets
- dzimumnobriešana Pāreja no bērnības uz dzimumnobriedumu; hipofīzes priekšējās daivas hormonu ierosinātā dzimumdziedzeru straujā attīstība un to izraisītās pārmaiņas organismā; pubertāte
- konkretizējums Pāreja no vispārīgas idejas vai priekšstata uz tā konkrētu variantu
- beznosacījumu zarojums pāreja uz kādu noteiktu programmas vietu bez jebkādu nosacījumu iepriekšējas pārbaudes
- porga Paresninātā daļa, nobeigums (priekšmetam); (naglas) galviņa
- izkaļķot pārklāt (kā) iekšpusi ar kaļķiem
- apbronzēt pārklāt (priekšmetu) ar bronzas kārtu
- bronzēt pārklāt (priekšmetu) ar bronzas kārtu
- izšaktierēt pārklāt no iekšpuses (sienas, griestus kādā telpā) ar javu
- pieskābt pārklāties no iekšpuses ar (kā) skāba kārtu
- pierūgt pārklāties no iekšpuses ar ko rūgstošu (par trauku)
- piepelēt pārklāties no iekšpuses ar pelējumu
- pieputēt pārklāties no iekšpuses ar putekļiem
- pierūsēt pārklāties no iekšpuses ar rūsu
- piesūbēt pārklāties no iekšpuses, arī piepildīties ar netīrumiem
- izglumēt pārklāties viscaur vai no iekšpuses ar gļotām, kļūt viscaur vai no iekšpuses glumam (parasti mitruma iedarbībā)
- pārlaidbūve Pārlaidbūves apšuve - apšuves veids, kurā katras laides apakšējā mala nosedz iepriekšējās laides augšmalu
- spīkeris Parlamenta, tā palātas priekšsēdētājs
- spīkers Parlamenta, tā palātas priekšsēdētājs
- skupčina Parlementa, tautas priekšstāvības iestādes otrās palātas nosaukums Serbijā (agrāk arī Dienvidslāvijā)
- pārbaudīt Pārliecināties par (personas, priekšmeta) klātesamību
- locīt Pārliecot vienu vai vairākas reizes (plānu, piemēram, auduma, papīra, priekšmetu), likt, veidot (to) divās vai vairākās kārtās
- apgriezt (visu) pasauli ar kājām gaisā pārmainīt pilnīgi pretēji tam, kā bijis iepriekš
- apgriezt visu ar kājām gaisā Pārmainīt pilnīgi pretēji tam, kā bijis iepriekš
- sajaukt Pārmainīt, parasti pilnīgi, iepriekšējo kārtību
- apgriezt apkārt (arī riņķī), arī apgriezt riņķī (un) apkārt Pārmainīt, sagrozīt pretēji tam, kā bijis iepriekš
- apgriezt riņķī (arī apkārt), arī apgriezt riņķī (un) apkārt Pārmainīt, sagrozīt pretēji tam, kā bijis iepriekš
- vibrotrauma Pārmaiņas iekšējā ausī, auss trauma, ko rada ilgstoša dažādu motoru, darbmašīnu, pneimatisko instrumentu vibrēšana (bieži kopā ar troksni)
- pleonosteoze Pārmantota, politopiska, enhondrāla dizostoze ar raksturīgu fenotipu (autosomāli dominanta pārmantošana): īsi, resni desveida pirksti, kas pirmā interfalangeālā locītavā fiksēti fleksijas stāvoklī; apakšdelmi pronācijas stāvoklī, augšdelmi rotēti uz iekšu
- retikulāra pigmentdermatoze pārmantotu dermatooftalmoloģisku anomāliju komplekss (autosomāli dominanta pārmantošana): bez iepriekšēja iekaisuma rodas dažādas formas hiperpigmentēti plankumi, pārsvarā uz viduma un sejas ādas
- lenču priekšauts pārmaucamo vai sasienamo lenču krūšauta un apjožamā klēpjauta sašuvums vai vienlaidu piegriezums vienotā abpus vidukļa priekšautā
- kratīt Pārmeklēt (piemēram, personu, vietu, priekšmetus) ar likumu noteiktā kārtībā, lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā
- hiperfleksija Pārmērīga saliekšana
- rigorisms Pārmērīga stingrība, nelokāmība (piemēram, principu, morāles normu, priekšrakstu ievērošanā)
- hiperģenitālisms Pārmērīga vai priekšlaicīga primāro un sekundāro dzimumpazīmju attīstība
- pārgāzēt Pārmērīgi palielināt degvielas padevi (iekšdedzes motorā)
- rigorozs Pārmērīgi stingrs, nelokāms (piemēram, principu, morāles normu, priekšrakstu ievērošanā)
- fakoplanēze Pārmērīgs lēcas kustīgums (no mugurējās acs kameras uz priekšējo un atpakaļ)
- pārnasāt Pārnēsāt (piemēram, priekšmetus)
- pārsanesties Pārnest (piemēram, priekšmetu)
- pārmantot Pārņemt no priekštečiem (kultūras vērtības)
- mantot pārņemt no priekštečiem (piemēram, amatu, profesiju)
- pārmantot Pārņemt no priekštečiem (piemēram, amatu, profesiju)
- pārmantot Pārņemt no priekštečiem (piemēram, rakstura, personības īpašības)
- gruzdums Pārpalikumi pēc dzīvnieku iekšu tauku vai speķa izkausēšanas; dradži
- skrandži Pārpalikumi pēc dzīvnieku iekšu tauku vai speķa izkausēšanas; dradži; gruzdumi
- dradži Pārpalikumi pēc dzīvnieku iekšu tauku vai speķa izkausēšanas; gruzdumi
- pārgrāmatot Pārrakstīt citā grāmatvedības grāmatā, kontā, lai labotu iepriekšējo iegrāmatojumu
- uzstādīt rekordu pārspēt iepriekšējo rekordu
- aizjāt Pārspēt kādu jāšanā (aizsteigties priekšā)
- egotisms Pārspīlēts priekšstats par savas personības nozīmīgumu
- notecēt Pārstāt būt spēkā, izbeidzoties iepriekš noteiktam laikposmam
- apslāpt Pārstāt darboties (par iekšdedzes dzinēju)
- noslāpt Pārstāt darboties (par iekšdedzes motoru); kļūt tādam, kam ir pārstājis darboties iekšdedzes motors (piemēram, par automobili)
- apstāties Pārstāt virzīties uz priekšu (piemēram, rīcībā, arī attīstībā)
- impulsu izreaģēšana pārsteidžiga un nepārdomāta iekšēju konfliktu izpausme uzvedībā
- fon Partikula daudzu vācu uzvārdu priekšā - cēlies no (tādas un tādas muižnieku dzimtas)
- saraut saites pārtraukt sakarus, attiecības ar kādu, atteikties no kaut kā iepriekšēja
- notifikācija Pārvaldāmā objekta sniegtā informācija par notikumiem tā iekšienē
- direkcija Pārvalde, vadība (uzņēmumā vai iestādē), kuras priekšgalā ir direktors
- pārvaldnieks Pārvaldes (piemēram, lietu pārvaldes) priekšnieks
- koveriņš Pārvalks (parasti brezenta), kas paredzēts uz kuģa, jahtas u. tml. esošo priekšmetu aizsargāšanai
- pārtaisīt Pārveidot (piemēram, priekšmetu) atbilstoši kādām prasībām, arī par ko citu
- pārlabot Pārveidot (priekšmetu, parasti apģērba gabalu) piemērotāku
- izlēkt no savas ādas pārvērsties, mainīt savu dabu, raksturu, rīkoties pretēji savai iekšējai būtībai
- aizslietnis Pārvietojama siena telpas daļas (parasti guļamvietas) vai kādu priekšmetu aizklāšanai
- vindzeils Pārvietojama ventilācijas ierīce garas, stīpu izplestas brezenta caurules veidā; nodrošina papildu ventilāciju kuģa iekštelpās
- domkrats Pārvietojams mehānisms smagu priekšmetu pacelšanai nelielā augstumā (novieto zem paceļamā priekšmeta); ceļamā skrūve
- savākt Pārvietojot (piemēram, kādā vietā, platībā izkliedētus priekšmetus), izveidot (ko, piemēram, kaudzi, saini no tiem)
- savākt Pārvietojot (piemēram, kādā vietā, platībā izkliedētus priekšmetus), savirzīt, novietot (tos kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
- sastapt Pārvietojoties ieraudzīt (piemēram, dzīvnieku, parādību dabā, priekšmetu), arī nokļūt (pie tā)
- satikt Pārvietojoties ieraudzīt (piemēram, dzīvnieku, parādību dabā, priekšmetu), arī nokļūt (pie tā)
- ieurbties Pārvietojoties ievirzīties (kur iekšā ar galu, smaili) - parasti par transportlīdzekļiem
- ieiet Pārvietojoties ievirzīties (kur iekšā) - par lidaparātiem
- sasniegt Pārvietojoties nonākt (kur, kādā vietā) – par transportlīdzekļiem; arī par priekšmetiem, vielām u. tml.
- izpeldēt Pārvietojoties pa ūdeni, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem
- izpeldēt Pārvietojoties pa ūdeni, izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem
- piepeldēt Pārvietojoties pa ūdeni, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem, arī par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz tiem
- sadurties Pārvietojoties skart (ko), arī savstarpēji saskarties (piemēram, par transportlīdzekļiem, peldošiem priekšmetiem)
- urbties Pārvietojoties virzīties ar galu, smaili (kur iekšā, cauri kam) - parasti par transportlīdzekļiem
- sasniegt Pārvietošanās rezultātā sākt atrasties (noteiktā vietā, pie noteikta priekšmeta u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
- bērt Pārvietot (no sīkām daļiņām sastāvošu vielu vai sīku priekšmetu kopumu), ļaujot krist nepārtrauktā plūsmā
- jaukt Pārvietot, mainot iepriekšējo kārtību
- vākt Pārvietot, virzīt (kopā kādā vietā, platībā, arī kur izkliedētus priekšmetus), novietot (vienkop, kādā kopumā, veidojumā); pārvietojot, virzot (izkliedētus priekšmetus), veidot (piemēram, kaudzi no tiem)
- plirināties pārvietoties pa ledu uz priekšu un atpakaļ, iet pa ledu pret vēju
- peldēt pārvietoties ūdenī (par ūdens transportlīdzekļiem vai priekšmetiem)
- pārmainīties pārvietoties vienam otra, citam cita vietā, vidē u. tml. (piemēram, par priekšmetiem, vielām)
- kustēties Pārvietoties, virzīties (parasti kādā virzienā, samērā lēni) - piemēram, par transportlīdzekļiem, peldošiem priekšmetiem
- pārbraukt Pārvilkt (pār kā virsmu, ar roku, priekšmetu u. tml.)
- sastaipīt Pārvilkt pāri (pār vairākiem priekšmetiem)
- smilšu vīriņš pasaku tēls; mazs vīriņš, kas ber bērniem acīs smiltis, lai tie aizmigtu; pasaka zināma jau kopš 17. gs.; bieži tēlots ar atvērtu lietussargu, kura iekšpusē dažādi attēli
- iekšējais dienests pasākumi, kas saistīti ar iekšējās kārtības uzturēšanu karaspēka daļās un apakšvienībās un ar karavīru amata pienākumiem
- profilakse Pasākumi, kurus veic, lai pasargātu (ko) no bojāšanās vai priekšlaicīgas nolietošanās; pārbaude, kuru veic, lai konstatētu, vai (kas) ir lietošanas kārtībā
- grāmatvedības kontrole pasākumi, metodes un paņēmieni, ar kuru palīdzību uzrauga uzņēmuma līdzekļu saglabāšanu, saimniecisko darījumu atbilstību likumiem, uzņēmuma statūtiem un iekšējās kārtības noteikumiem, kā arī nodrošina grāmatvedības uzskaites informācijas pareizību
- papildpasākums Pasākums, kas notiek papildus iepriekš paredzētajam pasākumam
- intervence pasākums, ko valsts veic savas zemes iekšējā naudas vai preču tirgū, lai ietekmētu valūtas kursu vai preču cenas
- skate pasākums, kurā (ko, piemēram, mākslas darbus, zinātnes un tehnikas sasniegumus, priekšmetus) publiski demonstrē un novērtē
- sanāksme Pasākums, kurā piedalās (parasti vienas un tās pašas profesijas, interešu jomas, darba vietas) personas, personu grupa, lai apspriestu, kā risināt noteiktus (darba, sadzīves u. tml.) jautājumus, arī lai novērtētu iepriekšējo darbību
- profesionālā rehabilitācija pasākumu kopums, kas nodrošina profesionālo zināšanu un prasmju atjaunošanu vai attīstīšanu, arī jaunas profesijas apgūšanu, atbilstoši personas funkcionālo traucējumu veidam, smaguma pakāpei un iepriekš iegūtās izglītības un kvalifikācijas līmenim
- fiziskā drošība pasākumu kopums, ko izmanto, lai nodrošinātu datoru tīkla resursu aizsardzību pret iepriekš plānotiem vai gadījuma rakstura draudiem
- aseptika Pasargāšana no mikroorganismiem (dezinficējot ar fizikāliem vai ķīmiskiem paņēmieniem priekšmetus un vidi vai izolējot no inficētiem priekšmetiem)
- bēdu ieleja pasaule, dzīve (pēc reliģiskiem priekšstatiem)
- tao Pasaules kārtība, likumība vai absolūtā jēga, atbilstoši ķīniešu reliģiskajiem priekšstatiem
- kosmosofija Pasaules pazīšana ar iekšēju apcerēšanu, makrokosma pazīšana mikrokosmā
- pasažieru regulārie pārvadājumi pasažieru pārvadāšana ar piemērotiem transportlīdzekļiem saskaņā ar noteiktiem kustības sarakstiem regulāri pa noteiktu maršrutu par iepriekš noteiktu braukšanas un bagāžas pārvadāšanas maksu
- illūstrēt Paskaidrot kāda priekšnesuma, rokraksta vai grāmatas tekstu ar illūstrācijām
- pabudināt Paskubināt, steidzināt, dzīt uz priekšu
- iebēdzināt Paslēpt (kur iekšā)
- iebodzināt Paslēpt (kur iekšā)
- ieslēpt Paslēpt (kur iekšā)
- ieslēpties Paslēpties (kur iekšā)
- iešmaukt Paslepus ieiet, ienākt, iebēgt (kur iekšā)
- ielavīties paslepus ievirzīties (kur iekšā)
- ielāvīties paslepus ievirzīties (kur iekšā)
- padot Pasniegt, nolikt priekšā, tuvumā (kādam ēdienu, dzērienu)
- postmeisters Pasta priekšnieks
- pasta paka pasta sūtījums, kurā pārsūta rūpniecības, sadzīves un kultūras preces, pārtikas produktus un citus priekšmetus
- sīkpaka Pasta sūtījums, kura svars nepārsniedz divus kilogramus un kurā pārsūta sīkus priekšmetus, izņemot iespieddarbus un rakstveida paziņojumus
- siksnauklu pastalas pastalas ar siksniņām (iepriekš lietoto aukliņu vietā)
- pabozt Pastiept, pavirzīt uz priekšu (lūpas)
- niviens Pastiprina dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības neesamību, pilnīgu noliegumu
- kas Pastiprina nojēgumu par dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, kas izraisa emocionālu stāvokli
- pats Pastiprina nojēgumu par lietvārdā nosauktā priekšmeta, parādības robežu, norāda uz vietu vai laikposmu, ar ko saistās norise vai stāvoklis
- atpakaļ Pastiprina tā verba nozīmi, kurš norāda uz atgriešanos iepriekšējā stāvokli, vietā
- sašūdināt pasūtīt uzšūt (priekš vairākām personām)
- paviškāt Pašķirot, pavētīt (graudus), sviežot ar liekšķeri - višku
- pavišķēt Pašķirot, pavētīt (graudus), sviežot ar liekšķeri - višku; paviškāt
- pleicka Pātaga; arī priekšmets pēršanai
- piemetināt Pateikt (ko), papildinot iepriekš teikto; piebilst
- piezīmēt Pateikt (ko), parasti papildinot iepriekš teikto; piebilst
- spoilot pateikt priekšā (grāmatā vai filmā) paredzētu notikumu
- konkrētā patiesība patiesība, kas atspoguļo priekšmetu tā savdabīgumā un sakarā ar noteiktiem tā eksistences un vēsturiskās attīstības apstākļiem
- relatīvā patiesība patiesība, kas sniedz nepilnīgu, daļēju priekšstatu par objektīvo īstenību un kas izziņas attīstībā ir precizējama, padziļināma
- absolūtā patiesība patiesība, kas sniedz pilnīgu, pabeigtu priekšstatu par objektīvo īstenību
- loģiskā izteiksme patiesumvērtības noteikšanas priekšraksts, kas formulēts, izmantojot attieksmes, loģiskos mainīgos un konstantes, kas savienoti ar loģisko operāciju zīmēm
- pneimomalācija Patoloģiska plaušu audu atmiekšķēšanās
- retrocesija Patoloģiska procesa pārvietošanās no virsmas uz iekšējiem orgāniem
- mikrofobija Patoloģiskas bailes no sīkiem priekšmetiem
- izņemšana Patstāvīga procesuāla izmeklēšanas darbība, kuras mērķis ir atrast un izņemt nodarījuma rīkus, noziedzīgā kārtā iegūtas vērtības un citus priekšmetus un dokumentus, kuriem var būt nozīme lietas izmeklēšanā
- hipostāze Patstāvīgas eksistences piedēvēšana abstraktiem priekšstatiem, idejām
- saglabāt Paturēt, nezaudēt (īpašumu, priekšrocības, goda nosaukumu u. tml.)
- eleronu uzpeldēšana patvaļīga eleronu atliekšanās abās spārna pusēs vienādos leņķos vadības pārvadu deformācijas dēļ aerodinamiskā slogojuma iedarbībā
- atslāņošanās Patvaļīga pārklājuma atdalīšanās no pamatnes; izraisa iekšējo spriegumu koncentrēšanās, pārsniedzot to pieļaujamās vērtības
- spontānā dalīšanās patvaļīga smago kodolu dalīšanās bez iepriekšējas kodolu ierosināšanas, viens no radioaktīvās sabrukšanas veidiem
- Karabils Pauguraina augstiene Paropamiza priekškalnēs, Murgabas un Amudarjas upstarpā, Turkmenistānas dienvidaustrumos, augstums - līdz 984 m, virsma nolaidena dienvidu-ziemeļu virzienā, pustuksneši un tuksneši, stepe
- Badhizs Pauguraina augstiene Tedženas un Murgabas upstarpā, Paropamiza priekškalnēs, Turkmenistānā, augstums - līdz 1267 m
- adiri Paugurainas, tuksnešainas priekškalnes vai atsevišķas izolētas augstienes Centrālāzijā
- dvest Paust (kādu īpašību, pazīmi) - par priekšmetiem, parādībām
- suivez Pavadījuma sekošana brīvam solo balss priekšnesumam
- Roša robeža pavadoņa riņķveida orbītas minimālais rādiuss, kurā pavadoni vēl nesagrauj centrālā ķermeņa gravitācijas radītie paisuma spēki; milzu planētu gredzeni atrodas šīs robežas iekšienē
- ļuburis Pavājš cilvēks, kam nav iekšā stingruma
- kulirēšana Pavediena izliekšana cilpā
- apakšveids Paveids - kādai augstākai klasifikācijas vienībai pakārtota vienība, kurā parasti ietilpst parādības, priekšmeti ar mazliet atšķirīgām pazīmēm
- frēzējums paveikta darbība --> frēzēt (1); priekšmets, kas pagatavots frēzējot
- iesūtījums paveikta darbība --> iesūtīt; iesūtītais priekšmets vai priekšmeti
- izgreznojums paveikta darbība --> izgreznot; tas (piemēram, priekšmets), ar ko izgrezno
- izliekums paveikta darbība --> izliekt (1); izliektā (priekšmeta) daļa
- izrotājums paveikta darbība --> izrotāt; priekšmets, ornaments u. tml., kas izgrezno, izdaiļo
- izsūtījums paveikta darbība --> izsūtīt (3); izsūtītais priekšmets vai priekšmeti
- izveidojums paveikta darbība --> izveidot (2); pārējā forma (piemēram, priekšmetam)
- veidojums paveikta darbība --> veidot (2); ārējā forma (piemēram, priekšmetam)
- apsudrabojums paveikta darbība, rezultāts --> apsudrabot; sudraba kārta (ar ko pārklāts kāds priekšmets)
- apzeltījums paveikta darbība, rezultāts --> apzeltīt; zelta kārta (ar ko pārklāts kāds priekšmets); zeltījums
- ekipējums paveikta darbība, rezultāts --> ekipēt; nepieciešamo priekšmetu, ierīču u. tml. kopums (piemēram, transportlīdzeklim, ekspedīcijai)
- finierējums paveikta darbība, rezultāts --> finierēt; finiera vai saplākšņa kārta (piemēram, kādam priekšmetam)
- izstrādājums paveikta darbība, rezultāts --> izstrādāt (1); izstrādātais priekšmets, izstrādātā viela
- meistarojums paveikta darbība, rezultāts --> meistarot; priekšmets, kas ir pagatavots, arī izlabots, parasti ar primitīviem līdzekļiem vai neprasmīgi
- oderējums paveikta darbība, rezultāts --> oderēt (2); aizsargslāņa, arī apmetuma kārta (kā) iekšpusē
- pagarinājums paveikta darbība, rezultāts --> pagarināt (1); daļa (piemēram, priekšmetam), kas padara (to) garāku
- pakojums paveikta darbība, rezultāts --> pakot (2); materiāls, materiāla kārta, ar ko apņem (piemēram, priekšmetu), piepilda (piemēram, spraugas, plaisas)
- pametums paveikta darbība, rezultāts --> pamest (3); kādā vietā atstāts, arī pazaudēts priekšmets
- papildinājums paveikta darbība, rezultāts --> papildināt (5); izteikums, kas papildina, arī precizē iepriekš teikto; arī piebilde
- piemetinājums paveikta darbība, rezultāts --> piemetināt 2(1); īss izteikums, ar ko papildina iepriekš teikto; piebildums
- pinums paveikta darbība, rezultāts --> pīt (1); pinot darināts izstrādājums, priekšmets
- priekšstatījums paveikta darbība, rezultāts --> priekšstatīt
- robojums paveikta darbība, rezultāts --> robot; robu kopums (piemēram, priekšmetā)
- rotājums paveikta darbība, rezultāts --> rotāt(1); priekšmets, veidojums, ko izmanto (kā) rotāšanai
- saindējums paveikta darbība, rezultāts --> saindēt; stāvoklis, kad (piemēram, vidē, vielās, uz priekšmetiem) ir paaugstināta indīgu vielu, nevēlamu mikroorganismu koncentrācija, paaugstināts radiācijas līmenis
- savākums paveikta darbība, rezultāts --> savākt(1); savākto priekšmetu kopums
- tamborējums paveikta darbība, rezultāts --> tamborēt; tamborēts priekšmets
- tapsējums paveikta darbība, rezultāts --> tapsēt (2); materiāla (parasti tekstilmateriāla) kārta, ar ko ir klāta (kā, parasti priekšmeta) virsma
- tinums paveikta darbība, rezultāts --> tīt (1); priekšmets, kas ir izveidots, tinot kādu materiālu
- velmējums paveikta darbība, rezultāts --> velmēt; velmējot izveidotais, apstrādātais priekšmets
- ievērst Pavērst uz iekšu (pēdas priekšējo daļu)
- pašķirt Pavērt, parasti uz abām pusēm (piemēram, aizkaru, priekškaru)
- pabraukt Pavilkt pa kādu virsmu (piemēram, ar roku, priekšmetu)
- sačunčināt pavirši (kādu darbu) padarīt, (kādu priekšmetu) pagatavot
- iejaukt Pavirši, nevērīgi ielikt (starp daudziem priekšmetiem), tā ka grūti atrast
- iekļaut pavirzīt (uz iekšpusi)
- iekļauties Pavirzīties (uz iekšpusi)
- pasadoties Pavirzīties (uz priekšu)
- pakrēšļoties Pavirzīties, novietoties (kam priekšā), radot ēnu
- ņirmiņš Pavisam mazs, sīks priekšmets
- notemēt Pavisam noēdis (priekšnieks)
- nozaudēt Pazaudēt (priekšmetu)
- termohipestēzija Pazemināta jutība pret karstumu vai pret pieskaršanos karstiem priekšmetiem
- priekšvēstnesis Pazīme, kas iepriekš norāda uz (kā) tuvošanos, iestāšanos
- zīmnesis Pazīme, priekšvēstnesis
- atribūtika Pazīmju, īpašību, priekšmetu, simbolu kopums; lietas, kas raksturo sabiedrisko parādību vai attēloto varoni
- jūras protests paziņojums, ko sniedz kuģa kapteinis nolūkā nodrošināt pierādījumus kuģa īpašnieka tiesību un interešu aizsardzībai gadījumā, kad kuģa brauciena vai stāvēšanas laikā jūrā ir bijis notikums (nepārvarama vara, briesmas, nejaušības - viesuļvētra, vētra, sadursme ar citu kuģi, peldošu priekšmetu utt), kas var būt par pamatu mantisku prasību izvirzīšanai kuģa īpašniekam
- piesacīt Paziņot klausītājiem, skatītājiem (nākamo priekšnesumu koncertā, uzvedumā u. tml.)
- atsaukt Paziņot, izsludināt, ka (lēmums, rīkojums, priekšlikums u. tml.) nav vairs spēkā; atcelt
- trīs sirdis pazīstama daoistu metafora, kas raksturo "iekšējās alķīmijas" trīs posmus: "cilvēka" jeb "nesaprātīgā sirds, "Dao sirds" (jeb starojošā sirds") un "debesu sirds" jeb "ilgotā pāreja"
- paputēt Pazust (parasti par priekšmetu)
- aiziet garu ceļu pazust (piemēram, par aizmirstu vai aizdotu priekšmetu)
- fluīds pēc 18. gadsimta fiziķu priekšstatiem - šķidrums, ar ko izskaidrojamas siltuma, elektrības, magnētisma parādības
- flogistons pēc 18. gadsimta ķīmiķu priekšstatiem - matērija, kuru satur degošas vielas un kura izdalās no tām degšanas procesā
- žiromagnētiskais kurss pēc fizikālās būtības magnētiskais kurss, kas iegūts, kompleksi apstrādājot magnētisko un žiroskopisko (nosacīto) kursu; tā priekšrocība salīdzinājumā ar magnētisko kursu ir tā relatīvi mazās fluktuācijas lidojuma laikā
- kontrolvērtība pēc iepriekš definēta algoritma aprēķināta pārraidāmā ziņojuma, vai tā daļas, noteiktu rādītāju summa
- salikt (retāk izkārtot) (visu) pa plauktiem (arī plauktiņiem) pēc iepriekšējā plāna, ļoti mērķtiecīgi izveidot
- centralizēts eksāmens pēc īpašas metodikas izveidots un pēc vienotas kārtības valsts mērogā organizēts eksāmens izglītojamo mācību sasniegumu novērtēšanai atsevišķos mācību priekšmetos pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pakāpes noslēgumā
- atsišķis pēc izskata un rakstura kādā priekštecī (tēvā, mātē) atsities cilvēks; arī tāds, kas mēģina citu atdarināt rīcībā u. tml.
- atsišņa pēc izskata un rakstura kādā priekštecī (tēvā, mātē) atsities cilvēks; arī tāds, kas mēģina citu atdarināt rīcībā u. tml.
- klase pēc kādām pazīmēm (parasti pēc intensitātes, kvalitātes) veidota (priekšmetu, parādību) grupa kādā sistēmā
- belcebuls pēc kristietības priekšstatiem — dēmoniska būtne; evaņģēlijos stāstīts, ka farizeji un rakstu mācītāji tā saukuši Jēzu Kristu vai apgalvojuši, ka viņš ar tā palīdzību izdzen ļaunos garus
- Jānis Evaņģēlists pēc kristietības reliģiski mitoloģiskajiem priekšstatiem, Jēzus Kristus iemīļotais māceklis, kas līdzās Pēterim ir centrālā persona divpadsmit apustuļu vidū
- Svētā ģimene pēc kristīgajiem priekšstatiem, ģimene, kurā dzimis Jēzus Kristus; Jēzus tuvinieki bērnībā, ieskaitot jaunavu Mariju un viņas vīru Jāzepu
- atlīt pēc lietus kļūt mīkstam, stipri dubļainam (par ceļu, augsni); atmiekšķēties
- nobrīnīt pēc māņticīgo priekšstatiem - apbrīnojot (ko), izraisīt ko nevēlamu (tam)
- piesisties pēc mītiskiem priekšstatiem: piekļūt un pārņemt savā varā (par mītiskām būtnēm)
- izdzīt velnu (arī nelabo, nešķīsto garu, ļauno garu u. tml.) pēc mītiskiem vai reliģiskiem priekšstatiem: panākt ar mītiskām vai reliģiskām darbībām, ka velns atstāj (kādu vietu, cilvēku)
- pārdot (savu) dvēseli velnam pēc mītiskiem, reliģiskiem priekšstatiem atdot savu dvēseli velnam par kādiem, parasti materiāliem, labumiem
- I tipa pārnova pēc mūsdienu priekšstatiem – dubultzvaigzne, kurā notiek ūdeņraža pārplūšana no dubultsistēmas normālās zvaigznes uz balto punduri, līdz tas eksplodē, vai arī dubultzvaigzne, kurā notiek divu balto punduru saplūšana, kas arī noved pie eksplozijas
- šķira pēc noteiktām (piemēram, struktūras, funkcionēšanas, nozīmīguma) pazīmēm, īpašībām veidota (priekšmetu, parādību u. tml.) grupa, kopa
- šķira pēc noteiktām kvalitātes pazīmēm veidota (vienveidīgu priekšmetu, vielu u. tml.) grupa
- uzrādīt pēc oficiāla pieprasījuma, noteikumiem parādīt (parasti dokumentus); darīt ko zināmu, parādot to (piemēram, dokumentu, priekšmetu)
- atkopties pēc panīkuma atgūt iepriekšējo stāvokli (par tīrumiem, pļavām, dārziem u. tml.)
- pastarā diena pēc reliģiskajiem priekšstatiem - diena, kad pasaule ies bojā un kad notiks dieva tiesa pār cilvēkiem; pastardiena
- dievs pēc reliģiskiem priekšstatiem - pārdabiska augstākā būtne, kas radījusi pasauli un valda pār to
- providence pēc reliģiskiem vai mītiskiem priekšstatiem - augstākā griba, kas lemj visas pasaules likteņus; arī iepriekšēja (kā) nolemtība
- nošķīstīt pēc reliģiskiem vai mitoloģiskiem priekšstatiem - ar īpašu rituālu atbrīvot no grēkiem, padarīt morāli tīru
- nošķīstīties pēc reliģiskiem vai mitoloģiskiem priekšstatiem - ar īpašu rituālu atbrīvoties no grēkiem, padarīt sevi morāli tīru
- signāllaterna pēc stingriem priekšrakstiem izgatavota laterna signalizācijai
- nest nelaimi pēc tautas ticējumiem būt par nelaimes cēloni (piemēram, par priekšmetiem)
- nogrēkoties pēc ticīgo priekšstatiem - izdarīt ko neatbilstošu reliģijas normām
- tiražēt pēc viena un tā paša parauga izgatavot noteiktu (priekšmetu) daudzumu; arī pavairot (4)
- atsagriezties pēc virziena maiņas pūst iepriekšējā virzienā (par vēju)
- at Pēc, uz; priekšā; pirms, priekš; priekšā, pie
- metodika Pedagoģijas nozare, kas pētī kāda priekšmeta mācīšanas un skolēnu audzināšanas paņēmienus un metodes, kā arī sagatavo to ieviešanu praksē
- pirmsskolas apmācība pedagoģisks darbs ar pirmsskolas vecuma bērniem pilnu laiku (bērnudārzs) vai daļēju laiku (sagatavošanās klase, skola ar rotaļām); priekšskola
- purngals Pēdas priekšējā daļa (zeķēm), kura sedz pirkstgalus
- kodicills Pēdējās gribas izteikšana priekš nāves, ar ko pārgroza dažā ziņā testamentu
- atkrist pēkšņi nonākt (parasti aiz nespēka) iepriekšējā stāvoklī
- lēkt Pēkšņi, ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, virzīties (no kurienes ārā vai kur iekšā)
- ielauzties Pēkšņi, negaidīti izplatīties (kur iekšā) - par skaņu, gaismu
- lēkt Pēkšņi, strauji virzīties ārā (no kurienes) - par priekšmetiem
- lēkt Pēkšņi, strauji virzīties prom (no kā), piemēram, pēc atsišanās pret ko (par priekšmetiem)
- aura Pēkšņs nemiers un satraukums, kas ir epilepsijas vai histērijas lēkmes priekšsajūta
- skačoks Pēkšņs, iepriekš negatavots pasākums
- tauriņstils Peldēšanas stils - peldēšana uz krūtīm, rokas vēzienā uz priekšu izceļot no ūdens
- dubulkorpuss Peldlīdzekļa apšuves veids, kad salaidbūves apšuvuma iekšpusē liek vēl vienu apšuves kārtu, kas pagriezta 45-90 grādu leņķī attiecībā pret pirmo, ar to panākot teicamu korpusa izturību
- korpusa dubultojums peldlīdzekļa apšuves veids, salaidbūves apšuvuma iekšpusē liekot vēl vienu apšuves kārtu, kas pagriezta 45-90 grādu leņķī attiecībā pret pirmo, tādējādi panākot teicamu korpusa izturību
- sānstringers Peldlīdzekļa būvelements (sija), kas iet no priekšvadņa līdz pakaļvadnim gar sāniem
- klājstringers Peldlīdzekļa būvelements (sija), kas iet no priekšvadņa līdz pakaļvadnim tieši zem klāja
- garensija peldlīdzekļa būvelements (sija), kas iet no priekšvadņa līdz pakaļvadnim, atkarībā no atrašanās vietas tas iegūst specifisku nosaukumu, piemēram, dibenstringers, sānstringers, klājstringers
- pretzāliņš Peldlīdzekļa garenvirzienā nostiprināts apaļkoks starp mastu un pretštagu, kas paredzēts, lai novērstu masta augšdaļas izliekšanos uz priekšu
- jumpzāliņš Peldlīdzekļa garenvirzienā nostiprināts apaļkoks starp mastu un pretštagu; paredzēts, lai novērstu masta augšdaļas izliekšanos uz priekšu
- kāre Peldlīdzekļa iekšpusē izvietotas ribas, kas satur ārējo apšuvi
- heķsvere Peldlīdzekļa pakaļgala iegrime un priekšgala stipra pacelšanās uz augšu
- pakaļējā galsvere peldlīdzekļa pakaļgala pārlieka iegrime un priekšgala stipra pacelšanās uz augšu
- pļunduris Peldošs priekšmets, kas brīdina par tīklu zem ūdens
- pļundurs Peldošs priekšmets, kas brīdina par tīklu zem ūdens
- iepeldēt Peldot ievirzīties (kur iekšā)
- pelēcis Pelēkas krāsas priekšmets (parasti akmens, koks)
- cekulainā zīlīte pelēkbrūns neliels zīlīšu ģints dziedātājputns ("Parus cristatus"), pelēkbalta vēderpuse, melna kakla priekšpuse un melnbalts cekuliņš, Latvijā sastopama bieži
- nefrīts Pelēks vai zaļš minerāls, pusdārgakmens, blīvs, slēptšķiedrains amfibolu paveids, kam senatnē piedēvēja nieru slimības ārstējošas īpašības, labi pulējams, izmanto mākslas priekšmetiem un juvelierizstrādājumiem
- izpaļas Pēlums, izsmējums; peltais priekšmets, cilvēks
- izpeļas Pēlums, izsmējums; peltais priekšmets, cilvēks; izpaļas
- papildpeļņa Peļņa, ko iegūst papildus iepriekš paredzētajai peļņai
- kritiskā punkta analīze peļņas sliekšņa analīze
- oksacilīns Penicilīna grupas antibiotika iekšķīgai lietošanai
- fenoksimetilpenicilīns Penicilīnu grupas medikaments, kas nezaudē aktivitāti gremošanas traktā un lietojams iekšķīgi
- lielais penitenciārijs penitenciārijas priekšnieks kardināls
- skleromalācija Perēkļaina cīpslenes atmiekšķēšanās, vērojama reimatoīdā artrīta slimniekiem
- apaugums Perifitons - organismu kopums, kuri mīt uz ūdenī iegrimušiem priekšmetiem un ūdens organismiem
- saimniecības aprite periods starp divām izlases cirtēm, kura laikā kokaudzē atjaunojas iepriekšējais sastāvs un vecumstruktūra; saimniecībā, kur veic ekstensīvas izlases cirtes, apriti nosaka pēc tievo un resno koku vecuma starpības, kas dota augšanas gaitas tabulās
- apklauvēšana Perkusija - iekšējo orgānu izmeklēšana un to stāvokļa novērtēšana pēc skaņas, kas rodas, ja ar piesitieniem izraisa dažādu ķermeņa daļu audu vibrāciju
- izklauvēšana Perkusija - iekšējo orgānu izmeklēšana un to stāvokļa vērtēšana pēc skaņas, kas rodas, ja ar piesitieniem liek vibrēt dažādu ķermeņa daļu audiem
- intendants persona, kas pārzina karaspēka un militāro iestāžu apgādi ar pārtiku un kara saimniecības priekšmetiem
- drop-out persona, kas priekšlaicīgi pārtrauc kādu nodarbošanos, piem., mācības skolā
- persona ar alternatīvo statusu persona, kuru nevar atzīt par bēgli atbilstoši 1951. gadā Ženēvā pieņemtajai ANO Konvencijai par bēgļa statusu, bet saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem, ES likumdošanu tai nepieciešama aizsardzība; statusu piešķir, ja pilsonības valstī vai iepriekšējā mītnes zemē notiekošu bruņotu konfliktu vai plašas vardarbības dēļ personai ir draudi dzīvībai un veselībai
- pulksteņkalendārs Personālajā datorā izveidots iekšējais pulkstenis, kas rāda kā laiku, tā arī mēnesi un gadu
- noziedzīga nodarījuma motīvs personas iekšējais pamudinājums, dziņa, tieksme, kas virza vainīgā gribu uz noziedzīga nodarījuma izdarīšanu
- interešu izglītība personas individuālo izglītības vajadzību un vēlmju īstenošana neatkarīgi no vecuma un iepriekš iegūtās izglītības
- juridisks pienākums personas nepieciešamās uzvedības priekšraksts, mērs, no kura personai jāvadās atbilstoši otras personas prasībām ar mērķi apmierināt šīs (otras) personas intereses
- uzurfrukts personas tiesības izmantot lietu, kas pieder citai personai, iegūstot no tās augļus vai priekšrocības, bet tajā pašā laikā saglabājot tās viengabalainību
- tuvskats personas vai dzīvas būtnes uzņēmums, iekļaujot kadrā ne vairāk kā apmēram ceturtdaļu tās auguma, arī jebkura cita priekšmeta uzņēmums no neliela attāluma; tuvplāns
- kultūrvaronis Personāžs, kas iegūst vai rada cilvēkiem dažādus kulta priekšmetus (uguni, kultūraugus, darbarīkus), māca tiem amatus, medību paņēmienus u. c.
- prosopopeja Personificēšana, personificējums; stilistiska konstrukcija, ar kuru priekšmetam (lielākoties nedzīvam) piedēvē dzīvas būtnes darbību vai stāvokli, kas tām īstenībā nav raksturīgs, piem., "zvaigzne ar zvaigzni runā"
- komisija Personu grupa, kas ir pilnvarota veikt kādu speciālu uzdevumu vai iepriekš izstrādāt kādu jautājumu
- kamariļa Personu grupa, kas mēdza sapulcēties Spānijas karaļa Ferdinanda VII priekšistabā un ietekmēja viņa politiku; vēlāk arī citās zemēs tā sāka saukt valdnieka galminieku un mīluļu grupu, kas ar personīgo ietekmi un dažādām intrigām centās ieturēt valstij kaitīgu politikas virzienu
- hipokoristisks vārds personvārda (parasti priekšvārda) saīsināta vai citādi pārveidota neoficiāla forma
- antropomorfizēšanās personvārda izmantošana dzīvnieka, priekšmeta, parādības u. tml. (nevis cilvēka) nosaukšanai
- antroponīms Personvārds; cilvēka vārds (priekšvārds), uzvārds, pseidonīms, iesauka u. tml.
- cilvēku dzimta pērtiķu kārtas dzimta ("Hominidae"), apvieno mūsdienu cilvēku un filoģenētiskajā attīstībā ar to cieši saistītos izmirušos priekštečus; hominīdi
- bākslis Pestelis - maģisks teksts, priekšmets, darbība
- bursteklis Pestelis; apburta lieta vai priekšmets; buramvārdi
- orognosija Pēta kalnu iekšējo izbūvi un izcelšanos
- etnomedicīna Pētījumi par tautā izplatītajiem dziedināšanas paņēmieniem un priekšstatiem par veselību un slimību
- sinhronisks pētījums pētījums, kurā tā priekšmets aplūkots kādā noteiktā laikposmā, neievērojot tā vēsturisko attīstību
- kopienas profils pētījumu procesa rezultātā iegūts priekšstats par apdzīvotas vietas vai kopienas raksturojošām iezīmēm, vajadzībām un resursiem; tā izveides mērķis ir izstrādāt un īstenot rīcības plānu kopienas problēmu risināšanai, aktīvi piedaloties kopienas dalībniekiem
- salīdzināt pētīt, analizēt, novērot u. tml. (divus vai vairākus priekšmetus, parādības u. tml.), lai noteiktu (to) kopīgās vai atšķirīgās īpašības, pazīmes
- lāsteka Pie kāda priekšmeta piesalis konusveida ledus veidojums, kas radies, tekot šķidrumam (no kā) lejup
- vērstava Pie ratu šķēres piestiprināts dzelzs, kam otrs gals uzmaukts uz bultas gala zem priekšējās ass
- ķerte Piebūve ar jumtu pie lopu kūts priekš cūkām
- ķertne Piebūve ar jumtu pie lopu kūts priekš cūkām
- sonetu vainags piecpadsmit sonetu kopums, kurā katrs nākamais sonets sākas ar iepriekšējā soneta pēdējo rindu un piecpadsmitais sonets ir visu četrpadsmit sonetu pirmo rindu apvienojums
- bastions Piecstūrains, uz priekšu izvirzīts nocietinājums (cietokšņa mūra stūros); mūra daļa, kas izvirzīta uz priekšu
- piecnieks Piecu (cilvēku, priekšmetu u. tml.) kopa
- kroņa numurs piedalīšanās (sporta sacensībās), priekšnesums (piemēram, koncertā), ar ko gūst drošus panākumus
- kārtot Piedalīties (mācību priekšmeta) eksāmenā, ieskaitē u. tml. lai pārbaudītu savas zināšanas, prasmi un saņemtu attiecīgu vērtējumu
- aksesuārs Piederums, blakuslieta, kas papildina kādu priekšmetu vai parādību
- antidetonators Piedevas degvielai (mazāk par l%), kas, palielinot oktānskaitli, samazina detonāciju iekšdedzes dzinējā
- uzgāzēt Piedot gāzi (piem., braucot ar transportlīdzekli, kam ir iekšdedzes dzinējs)
- vilties Piedzīvot, pieredzēt, ka (kas, piemēram, cerības, plānotais) neīstenojas, arī ka (kas, piemēram, priekšstats) izrādās mānīgs, kļūmīgs; just, pārdzīvot attiecīgu sarūgtinājumu, neapmierinātību
- biopsihosociālā pieeja pieeja sociālajā darbā, kas indivīda vai ģimenes dzīves kvalitāti, labbūtību, kā arī sociālo problēmu rašanos un to mazināšanu skaidro ar trīs faktoru grupām un to mijiedarbību: 1) bioloģisko jeb fizisko faktoru (piemēram, ģenētiskie un iedzimtie priekšnosacījumi, centrālās nervu sistēmas darbība, temperaments, medikamentu vai psihoaktīvu vielu ietekme); 2) psiholoģisko faktoru (piemēram, garastāvoklis, raksturs, uzskati, paradumi, personība, piesaistes tips, adaptācijas modeļi, stresa pārvarēšanas stratēģijas); 3) sociālo faktoru (piemēram, ģimene, draugi, nodarbošanās, starppersonu attiecības, sociālā atbalsta sistēma)
- līpēties pieglausties, pielabināties, glaimot, lai gūtu labumu, priekšrocības
- puspiekabe Piekabe, kas ar priekšējo daļu balstās uz velkošā transportlīdzekļa
- aizkarināt Piekarināt (kam priekšā); aizkārt; karinot (ko) aizsegt
- nokārties Piekārt, uzkārt sev (vairākus vai daudzus priekšmetus)
- ubaģe Piekārts priekšmets, kas ar savu masu regulē (kā, parasti griestu lampas) augstumu
- Terekas-Kumas zemiene Piekaspijas zemienes dienvidrietumu daļa Priekškaukāza austrumos, Krievijas Stavropoles novadā, Dagestānas Republikā un Čečenijas Republikā, jūras un upju nogulumi, līdzens reljefs
- ķomka Piekaušana, iepriekš ietinot upurim galvu segā
- mis Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot neprecētu sievieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā angļu valodā) un ko pievieno vārda vai uzvārda priekšā
- misis Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot precētu sievieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā angļu valodā) un ko pievieno vārda vai uzvārda priekšā
- misters Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā angļu valodā) un ko pievieno vārda vai uzvārda priekšā
- donna Pieklājības forma, uzrunājot sievieti Itālijā (lieto vārda priekšā)
- donja Pieklājības forma, uzrunājot sievieti zemēs, kur runā spāņu valodā (lieto vārda priekšā)
- dons Pieklājības forma, uzrunājot vīrieti zemēs, kur runā spāņu valodā (lieto vārda priekšā)
- akcepts Piekrišana (kādam priekšlikumam, ierosinājumam u. tml.)
- piektvakars Piektdienas priekšvakars, t. i. ceturtdienas vakars
- pielāpīt Pielabot (piemēram, priekšmetu)
- piegripēt Pielabot, mazliet uzasināt (radzi - gripu - pakava priekšadļā)
- stumt pieliekot spēku (kam) virzienā uz priekšējo daļu, panākt, būt par cēloni, ka (tas) pārvietotos
- dalikt Pielikt pie ķermeņa daļas (piemēram, priekšmetu, kompresi)
- blēdīties Pieļaut zināmas atkāpes no īstenības, dabiskas kārtības, priekšrakstiem u. tml.
- salaist Pieļaut, arī panākt, ka (kas, parasti gāze) ieplūst (kur iekšā) lielākā daudzumā
- izmantojamība Piemērotība mērķtiecīgai, pārdomātai lietošanai, lai gūtu labumu (par priekšmetiem, metodēm u.c.)
- piekļūt Pienākot (pie kā, kam klāt), aizsniegt, sasniegt (piemēram, kādu priekšmetu)
- regresanta pienākums pienākums iepriekš paziņot regresātam parčeka vai vekseļa samaksāšanu ar tiesas starpniecību likumā noteiktajā termiņā un kārtībā
- aizpildīt Piepildīt (spraugas, dobumus u. tml.) - par priekšmetiem, vielām
- piebāzt Piepildīt, aizņemt (parasti telpu, telpas daļu ar priekšmetiem); ievietot (priekšmetus) lielākā daudzumā (telpā, telpas daļā)
- aizalvot Piepildot (caurumu, spraugu) ar alvu, izlabot (metāla priekšmetu)
- ieplakt Pieplakt, piekļauties (kur iekšā); iekļauties (kur iekšā)
- vērtība Pieredzē izveidojies priekšstats, zināšanu kopums par priekšmetu un parādību pozitīvajām vai negatīvajām īpašībām, kas saistītas ar vajadzības, noderīguma izpratni
- uzņemt Piesaistīt (parasti mitrumu) - par priekšmetiem, vielām u. tml.
- širma Piesegs, priekšmets, ar kuru piesedz roku kabatzādzības laikā
- aizsliet Piesliet (ko kam priekšā)
- piekārt Piestiprināt (priekšmetu pie kā, kam klāt) tā, ka (tas) karājas
- pieķēdēt Piestiprināt (priekšmetu) ar ķēdi (pie kā, kam klāt)
- pielikt buras piestiprināt buras savās vietās pie apaļkokiem, piestiprināt priekšburas pie štagas un pielikt burām falles, bet atstāt nepaceltas
- iekārt Piestiprināt horizontāli (priekšmetu pie troses, auklas u. tml.) divās vai vairākās vietās tā, ka nokarājas
- pierīkot Piestiprināt lietošanai, izmantošanai (piemēram, kādu ierīci, konstrukciju, priekšmetu)
- koksnes difūzijas piesūcināšana piesūcināšana, kas pamatojas uz vielu iesūkšanos mitrā koksnē, tāpēc ka pastāv koncentrācijas starpība uz koksnes virsmas un tās iekšpusē
- iesūkties Piesūcoties (daļēji) iespiesties (kur iekšā)
- iezīsties Piesūcoties (daļēji) iespiesties (kur iekšā) - par dēlēm, dažiem kukaiņiem
- uzblīst Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā (piemēram, par priekšmetu)
- uzblīzt Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā (piemēram, par priekšmetu)
- greznot Piešķirt (kam) krāšņu, skaistu, arī svinīgu izskatu (parasti par priekšmetiem); būt par rotājuma elementu
- novadīt Piešķirt noteiktu kustības virzienu (priekšmetam); piešķirot noteiktu kustības virzienu, panākt, ka (priekšmets) nokļūst (kur)
- oktroajēt Piešķirt, dāvināt, īpaši priekšrocības jeb privilēģijas
- springs Pietauvošanās gals (trose), kas no peldlīdzekļa priekšgala iesānis iet uz pakaļgala pusi (priekšējais springs) un no peldlīdzekļa pakaļgala - iesānis uz priekšgala pusi (pakaļējais springs)
- izpļūtināt pietiekoši ļaut caurejai iztīrīt iekšas
- pietraikšķēt Pietriekšt
- pietraišķīt Pietriekšt
- vērot Pievērst uzmanību (kam), izrādīt interesi (par ko); gūt priekšstatu (par ko) pēc ārējām pazīmēm
- go-go Pievilcīga, visai pieticīgi ģērbta dejotāja bārā, kabarē vai diskotēkā, tās priekšnesumam raksturīgas seksuālas kustības
- lāpīt Pildot ar kādu materiālu caurumu, plīsumu u. tml., labot (priekšmetu); pildīt ar kādu materiālu (caurumu, plīsumu u. tml.) priekšmetā
- aiztaisīt Pildot, bāžot (ko iekšā, priekšā), aizdarīt (spraugas, caurumus u. tml.)
- akatalēktiska rinda pilnīga, nepārtraukta dzejas rinda, kur pēdējā pantpēdā tikpat daudz zilbju, kā iepriekšējās
- izvērst pilnīgi apvērst (ar iekšpusi uz āru, piemēram, apģērba daļu)
- stikla astoņkājis pilnīgi caurspīdīga astoņkāju suga (_Vitreledonella richardi_), kurai var aplūkot iekšējos orgānus, ķermenī ir saskatāmas pat smadzenes
- socializēties pilnīgi iekļauties sabiedrībā, kādā tās grupā, apgūstot attiecīgo priekšstatu, normu, uzvedības stereotipu, zināšanu sistēmu
- beigt pilnīgi izgatavot (piemēram, priekšmetu)
- merka pilnīgi izmircis priekšmets, miklums, drēgnums
- mērka pilnīgi izmircis priekšmets, miklums, drēgnums
- pantoptoze Pilnīgs iekšējā orgāna noslīdējums; visu iekšējo orgānu noslīdējums
- inkasopilnvara Pilnvara, ko tirgotājs izsniedz ceļojošam komijam, pārdošanas vai apdrošināšanas aģentam, lai trešo personu priekšā leģitimētu viņus kā īpaši pilnvarotus iekasēt naudas summas
- drošības sertificēšana pilnvarotas personas sniegts apstiprinājums, ka drošības novērtēšana veikta kvalificēti un pilnīgā saskaņā ar iepriekš formulētajiem drošības noteikumiem
- pilēties Pilot atdalīties (par šķidrumu); atbrīvoties no šķidruma, tam pilot (par priekšmetu, vielu)
- iepilēt Pilot ievirzīties (kur iekšā)
- pokojas Pils vai mācītājmuižas iekštelpas, istabas
- Santusa Pilsāta Brazīlijas dienvidaustrumos (port. val. "Santos"), Sanpaulu štatā, Sanvisenti salā (tilti savieno ar kontinentu), Sanpaulu priekšosta Atlantijas okeāna Santusas līča krastā, 409000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Katamarka pilsēta Argentīnas ziemeļrietumos ("Catamarca"), Andu priekškalnē, provinces administratīvais centrs, 212000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Orindža pilsēta Austrālijā ("Orange"), Jaundienvidvelsas štata austrumos, Zilo kalnu priekškalnē 869 m vjl., 39800 iedzīvotāju (2016. g.)
- Ipsviča pilsēta Austrālijas austrumos (_Ipswich_), Kvīnslendā, Brisbenas priekšpilsēta (39 km uz dienvidrietumiem), 200000 iedzīvotāju (2017. g.)
- Bādene pilsēta Austrijā (_Baden_), Lejasaustrijas federālajā zemē, 26 km uz dienvidiem no Vīnes, Vīnes Meža priekškalnēs, 25200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zagatala pilsēta Azerbaidžānā ("Zaqatala"), Lielā Kaukāza dienvidu priekškalnēs, Talačajas krastos, rajona administratīvais centrs, 18400 iedzīvotāju (2008. g.)
- Balakena pilsēta Azerbaidžānā, Lielā Kaukāza priekškalnēs, Belokančajas krastos, rajona administratīvais centrs, 9100 iedzīvotāju (2008. g.)
- Ordubada pilsēta Azerbaidžānas Nahčivanas Autonomās Republikas dienvidos ("Ordubad"), Zangezuras grēdas priekškalnē, rajona administratīvais centrs, 9800 iedzīvotāju (2008. g.)
- Šeki pilsēta Azerbaidžānas ziemeļos, Lielā Kaukāza priekškalnē 632 m vjl., rajona administratīvais centrs, 62800 iedzīvotāju (2008. g.), viena no senākajām Azerbaidžānas pilsētām, XVIII-XIX gs. Šeki hanistes galvaspilsēta
- Asenovgrada pilsēta Bulgārijas dienvidos (_Asenovgrad_), Plovdivas apgabalā, Rodopu priekškalnē, 52850 iedzīvotāju (2014. g.); līdz 1934. g. saucās Stanimaka
- Puentealto pilsēta Čīlē ("Puente Alto"), Santjago dienvidaustrumu priekšpilsēta, Kordiljeru provinces administratīvais centrs, 516300 iedzīvotāju (2066. g.)
- Ckaltubo pilsēta Gruzijas rietumu daļā, Imeretijā, Lielā Kaukāza dienvidu priekškalnē, 17200 iedzīvotāju (2012. g.)
- Dārdžilinga pilsēta Indijā, Rietumbengāles štata ziemeļrietumos, Himalaju austrumu priekškalnē >1800 m vjl.
- Čivitavekija pilsēta Itālijā ("Civitavecchia"), Lacio reģiona Romas provincē, 51400 iedzīvotāju (2014. g.), Romas priekšosta Tirēnu jūras krastā
- Jokaiči pilsēta Japānā ("Yokkaichi"), Honsju salas dienvidos, Nagojas priekšosta Ises līča krastā, 307800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Otaru pilsēta Japānā ("Otaru"), Hokaido salas rietumos, Saporo priekšosta Isikari līča krastā, 121900 iedzīvotāju (2015. g.)
- Oša pilsēta Kirgizstānas Republikā, Akburads krastos, Fergānas ielejas dienvidu priekškalnēs 870-1110 m vjl., apgabala administratīvais centrs, 224300 iedzīvotāju (2006. g.)
- Buinakska pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikā, Lielā Kaukāza priekškalnē, 62900 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1922. g. saucās Temirhanšura
- Naļčika pilsēta Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikas administratīvais centrs, Kaukāza ziemeļu priekškalnēs, 238800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gorjačijkļuča pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, Lielā Kaukāza priekškalnēs, 33500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kislovodska pilsēta Krievijā, Stavropoles novada dienvidos, Lielā Kaukāza ziemeļu priekškalnēs 700-1000 m vjl., 130000 iedzīvotāju (2014. g.), liels balneoloģiskais un klimatiskais kūrorts (darbojas no 1803. g.)
- Tiaņdzjiņa pilsēta Ķīnas ziemeļaustrumu daļā ("Tianjin"), Pekinas priekšosta Haihes krastos, pie lielā Ķīnas kanāla \~50 km no Dzeltenās jūras Bohaivaņa līča, 3,75 mlj iedzīvotāju
- Urumči pilsēta Ķīnas ziemeļrietumu daļā ("Urumchi"), Tjanšana ziemeļu priekškalnēs, Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona administratīvais centrs, 1,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Grīnoka pilsēta Lielbritānijā ("Greenock"), Skotijā, Glāzgovas priekšosta Fērtofklaida līča krastā, 44200 iedzīvotāju (2012. g.)
- Viekšņi pilsēta Lietuvā ("Viekšniai"), Telšu apriņķa Mažeiķu rajona pašvaldībā, 1850 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1725. g.
- Jungaja pilsēta Peru ("Yungay"), Ankašas reģionā, Vaskarana kalna piekājē 2500 m vjl., \~10000 iedzīvotāju, 1970. g. zemestrīcē pilsēta tika aprakta dubļu straumē, uzcelta no jauna \~2 km uz ziemeļiem no iepriekšējās, kur izveidots memoriāls
- Meleca pilsēta Polijā ("Mielec"), Priekškarpatu vojevodistē, Vislokas labajā krastā, 61200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1470. g.
- Rudņika pie Sanas pilsēta Polijā ("Rudnik nad Sanem"), Priekškarpatu vojevodistē, 6900 iedzīvotāju (2012. g.)
- Seņdzišova Malopolska pilsēta Polijā ("Sędziszów Małopolski"), Priekškarpatu vojevodistē, 7500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1483. g.
- Seņava pilsēta Polijā ("Sieniawa"), Priekškarpatu vojevodistē, 2200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1676. g.
- Stalova Vola pilsēta Polijā ("Stalowa Wola"), Priekškarpatu vojevodistē, 64200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
- Ustšiki Dolne pilsēta Polijā ("Ustrzyki Dolne"), Priekškarpatu vojevodistē, 9500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1727. g.
- Nova Demba pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 11500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g.
- Lubačova pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 12500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1376. g.
- Ležajska pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 14400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1397. g.
- Kolačice pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 1450 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1354.-1919. g. un kopš 2010. g.
- Baranova Sandomerska pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 1500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1354.-1896. g. un kopš 1934. g.
- Ulanova pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 1500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1616. g.
- Ņisko pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 15500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1933. g.
- Ropčice pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 15700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1362. g.
- Pševorska pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 15900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1393. g.
- Pšeclava pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 1700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1471.-1919. g. un kopš 2010. g.
- Laņcuta pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 18100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1381. g.
- Ivoņičzdroja pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 1900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1973. g.
- Cešanova pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 1960 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1665. g.
- Narola pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 2100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1996. g.
- Dukla pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 2200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1380. g.
- Blažova pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 2200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1770. g.
- Bžosteka pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 2700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1367.-1934. g. un kopš 2009. g.
- Zaklikova pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 3000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1565.-1869. g. un kopš 2014. g.
- Olešica pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 3100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1576.-1915. g. un kopš 1989. g.
- Radomislvelki pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 3100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1581. g.
- Kaņčuga pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 3240 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1427. g.
- Tičina pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 3600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1368. g.
- Jaslo pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 36600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1365. g.
- Pruhņika pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 3700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1370.-1934. g. un kopš 2011. g.
- Rimanova pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 3800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1376. g.
- Jaroslava pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 39400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1323. g.
- Sanoka pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 39400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1339. g.
- Sokolova Malopolska pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 4000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1569. g.
- Dembica pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 47200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1358.-1772. g. un kopš 1914. g.
- Pilzno pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 4800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1354. g.
- Tarnobžega pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 48600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1593. g.
- Zagoža pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 5100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1977. g.
- Radimno pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 5500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1431. g.
- Lesko pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 5700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1470. g.
- Boguhvala pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 5800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1728.-1772. g. un kopš 2008. g.
- Jedliče pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 5800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1768. g.
- Glogova Malopolska pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 6000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1570. g.
- Dinova pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 6200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1429.-1919. g. un kopš 1946. g.
- Nova Sažina pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 6300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1973. g.
- Pšemisla pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 64300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1389. g.
- Bžozova pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 7600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1386. g.
- Stšižova pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 8900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1373. g.
- Kolbušova pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 9300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1700. g.
- Krosno pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, Vislokas kreisajā krastā, 47300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1342. g.
- Žešova pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistes administratīvais centrs, 182000 iedzīvotāju (2007. g.), pilsētas tiesības kopš 1354. g.
- Mauntlavīnija pilsēta Šrilankas dienvidrietumos ("Mount Lavinia"), Indijas okeāna krastā, iekļauta Kolombo kā tās dienvidu priekšpilsēta, 216700 iedzīvotāju (2006. g.); Dehivala-Mauntlavīnija
- Borislava pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, Priekškarpatos, 34900 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1940. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1387. g.
- Ivanofrankivska pilsēta Ukrainas Karpatu priekškalnēs, apgabala administratīvais centrs, 226000 iedzīvotāju (2013. g.); Ivanofrankovska (1962.–1991. g.); Staņislava (līdz 1962. g.)
- Urguta pilsēta Uzbekistānā ("Urgut"), Samarkandas vilajeta dienvidaustrumos, Zeravšanas grēdas priekškalnē, 51500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Altentreptova pilsēta Vācijā (_Altentreptow_), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bādoberāna pilsēta Vācijā (_Bad Doberan_), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 11600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bergene pilsēta Vācijā (_Bergen auf Rügen_), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 13600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Brēmerhāfene pilsēta Vācijā (_Bremerhaven_), Brēmenes federālajā zemē, 112900 iedzīvotāju (2013. g.), Brēmenes priekšosta Vēzeres grīvā, Ziemeļjūras Helgolandes līča krastā
- Anklama pilsēta Vācijā ("Anklam"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 12800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bādzilce pilsēta Vācijā ("Bad Sülze"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 1720 iedzīvotāju (2013. g.)
- Boicenburga pilsēta Vācijā ("Boizenburg am Elbe"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 10250 iedzīvotāju (2013. g.)
- Brīele pilsēta Vācijā ("Brüel"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 2650 iedzīvotāju (2013. g.)
- Brugštargarde pilsēta Vācijā ("Brug Stargard"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bicova pilsēta Vācijā ("Bützow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 7600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Krīvica pilsēta Vācijā ("Crivitz"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4940 iedzīvotāju (2013. g.)
- Darguna pilsēta Vācijā ("Dargun"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dasova pilsēta Vācijā ("Dassow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Demmīne pilsēta Vācijā ("Demmin"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 11400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dēmica pilsēta Vācijā ("Doemitz"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3040 iedzīvotāju (2013. g.)
- Egezīne pilsēta Vācijā ("Eggesin"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4850 iedzīvotāju (2013. g.)
- Francburga pilsēta Vācijā ("Franzburg"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 1500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Frīdlande pilsēta Vācijā ("Friedland"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 6100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gādebuša pilsēta Vācijā ("Gadebusch"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Garca pilsēta Vācijā ("Garz/Ruegen"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, Rīgenes salas dienvidos, 2220 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gnoiene pilsēta Vācijā ("Gnoien"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Goldberga pilsēta Vācijā ("Goldberg"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Grābova pilsēta Vācijā ("Grabow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Greifsvalde pilsēta Vācijā ("Greifswald"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 56400 iedzīvotāju (2013. g.), universitāte (dib. 1456. g.)
- Grēvesmīlene pilsēta Vācijā ("Grevesmuehlen"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 10600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Grimmene pilsēta Vācijā ("Grimmen"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 10000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gistrova pilsēta Vācijā ("Guestrow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 28500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gickova pilsēta Vācijā ("Guetzkow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 2800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hāgenova pilsēta Vācijā ("Hagenow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 11300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Jarmene pilsēta Vācijā ("Jarmen"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3050 iedzīvotāju (2013. g.)
- Klica pilsēta Vācijā ("kluetz"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Krakovamzē pilsēta Vācijā ("Krakow am See"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Krēpelīne pilsēta Vācijā ("Kroepelin"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4750 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kīlungsborna pilsēta Vācijā ("Kuehlungsborn"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 7500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lāge pilsēta Vācijā ("Laage"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lasana pilsēta Vācijā ("Lassan"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 1520 iedzīvotāju (2013. g.)
- Loica pilsēta Vācijā ("Loitz"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lūdvigsluste pilsēta Vācijā ("Ludwigslust"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 12100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Libtēna pilsēta Vācijā ("Luebtheen"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Libca pilsēta Vācijā ("Luebz"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Malhīne pilsēta Vācijā ("Malchin"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 7650 iedzīvotāju (2013. g.)
- Malhova pilsēta Vācijā ("Malchow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 6550 iedzīvotāju (2013. g.)
- Marlova pilsēta Vācijā ("Marlow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mīrova pilsēta Vācijā ("Mirow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3450 iedzīvotāju (2013. g.)
- Neibrandenburga pilsēta Vācijā ("Neubrandenburg"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 63400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Neibūkova pilsēta Vācijā ("Neubukow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3870 iedzīvotāju (2013. g.)
- Neikālene pilsēta Vācijā ("Neukalen"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 1800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Neiklostere pilsēta Vācijā ("Neukloster"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Neištate-Glēve pilsēta Vācijā ("Neustadt Glewe"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 6500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Neištrēlica pilsēta Vācijā ("Neustrelitz"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 20400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Parhima pilsēta Vācijā ("Parchim"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 17100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Pāzevalka pilsēta Vācijā ("Pasewalk"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 10500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Penkuna pilsēta Vācijā ("Penkun"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 1870 iedzīvotāju (2013. g.)
- Penclīne pilsēta Vācijā ("Penzlin"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Plava pilsēta Vācijā ("Plau am See"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 6070 iedzīvotāju (2013. g.)
- Putbusa pilsēta Vācijā ("Putbus"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4320 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rēna pilsēta Vācijā ("Rehna"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 2950 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rērika pilsēta Vācijā ("Rerik"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 2150 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ribnica-Damgartene pilsēta Vācijā ("Ribnitz-Damgarten"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 15100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rihtenberga pilsēta Vācijā ("Richtenberg"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 1380 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rēbele pilsēta Vācijā ("Roebel"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5140 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rostoka pilsēta Vācijā ("Rostock"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 203400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zasnica pilsēta Vācijā ("Sassnitz"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 9500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šenberga pilsēta Vācijā ("Schoenberg"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Švāna pilsēta Vācijā ("Schwaan"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4960 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šverīne pilsēta Vācijā ("Schwerin"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 91600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Štāfenhāgene pilsēta Vācijā ("Stavenhagen, Reuterstadt"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5620 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šternberga pilsēta Vācijā ("Sternberg"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4320 iedzīvotāju (2013. g.)
- Štrālzunde pilsēta Vācijā ("Stralsund"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 57300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Štrāsburga pilsēta Vācijā ("Strasburg"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Tesīne pilsēta Vācijā ("Tessin"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3920 iedzīvotāju (2013. g.)
- Tēterova pilsēta Vācijā ("Teterow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 8670 iedzīvotāju (2013. g.)
- Torgelova pilsēta Vācijā ("Torgelow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 8620 iedzīvotāju (2013. g.)
- Tribzēse pilsēta Vācijā ("Tribsees"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 2630 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ikerminde pilsēta Vācijā ("Ueckermuende"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ūzedoma pilsēta Vācijā ("Usedom"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 1800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vārene pilsēta Vācijā ("Waren"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 20900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vārīne pilsēta Vācijā ("Warin"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vēzenberga pilsēta Vācijā ("Wesenberg"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vismāra pilsēta Vācijā ("Wismar"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 42200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vitenburga pilsēta Vācijā ("Wittenburg"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5050 iedzīvotāju (2013. g.)
- Voldegka pilsēta Vācijā ("Woldegk"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Volgaste pilsēta Vācijā ("Wolgast"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 12400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Carentīne pilsēta Vācijā ("Zarrentin"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Barta pilsēta Vācijā, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 8500 iedzīvotāju (2013. g.)
- iecirkņa pristavs pilsētas policijas iecirkņa priekšnieks (pirmsrevolūcijas Krievijā)
- policijmeistars Pilsētas policijas priekšnieks (dažās valstīs; Krievijā līdz 1917)
- brandmajors Pilsētas ugunsdzēsēju priekšnieks
- namnieku runas pilsētu iekšējās kārtības noteikumi viduslaikos un agrajos jaunajos laikos, kas bija papildinājums pilsētas statūtos noteiktajām tiesībām, un tajās tika ietvertas administratīvo tiesību, civiltiesību un krimināltiesību normas
- municipia Pilsētu komūnas, ko pievienoja senai Romas valstij tādā kārtā, ka iekšējā pārvaldē tās bija patstāvīgas un to locekļiem līdzīgas tiesības ar Romas pilsoņiem, lai gan bez balstiesībām un ar gaitu pienākumu
- Asītes pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, Liepājas-Ezeres ceļa labajā pusē, \~0,5 km uz austrumiem no bijušās Asītes muižas, dienvidu pusē pilskalns nocietināts ar valni un grāvi, kuru priekšā ir vēl viena vaļņa un grāvja paliekas, plaknums \~20 x 35 m, nelīdzens, taisnstūrveidīgs, vēstures avotos vietvārds "Assiten" pirmoreiz minēts 1253. g.
- Kokneses pilskalns pilskalns Koknesē pie Pērses ietekas Daugavā, platība — 4,2 ha (pilskalns ar pilsdrupām 0,2 ha, priekšpils vieta 0,4 ha, pilsētas vieta 3,6 ha); kopā ar viduslaiku pili un senpilsētu ir arheoloģiskais piemineklis
- Lojas pilskalns pilskalns Krimuldas pagastā Lojas kreisajā krastā, ziemeļos norobežo dziļa grava, rietumos — 15 m augsta smilšakmens klints, dienvidu un austrumu pusē nocietināts ar 65 m garu un 4 m augstu valni, kam priekšā 3 m dziļš grāvis, datējums nav zināms
- Milzu kalns pilskalns Talsu novada Laucienes pagastā, \~2 km uz austrumiem no Talsiem, mežā, 38 m augsta paugura vidusdaļa, ko no pārējā paugura norobežo grāvji un vaļņi, plakums - \~60 x 25 m, rietumu pusē aiz grāvja un vaļņiem konstatēta priekšpilsētas vieta, bijis apdzīvots līdz 13. gs.
- Pabērzkalns Pilskalns Ventspils novada Zlēku pagastā, Ventas labajā krastā, plakums - \~100 x 10-20 m, bijis apdzīvots līdz 13. gs. sākumam, izrakumos atrasti arī daudz skandināviskas izcelsmes priekšmeti
- pilsoņkarš Pilsoņu karš - antagonisku sociālo grupu bruņota cīņa valsts iekšienē par politisko varu
- spekulis Piltuvveidīgs ārsta instruments miesas iekšējo dobumu apskatīšanai
- spekuls Piltuvveidīgs ārsta instruments miesas iekšējo dobumu apskatīšanai
- strumpe Piltuvveidīgs priekšmets putraimdesu gatavošanai
- peldpīle Pīļu dzimtas putns, kam ir garš, plakans knābis un kam raksturīga barības meklēšana svērteniskā stāvoklī, iegremdējot ūdenī galvu un ķermeņa priekšgalu
- iepīt Pinot iestiprināt (kur iekšā); pinot pievienot (kam); ievīt (1)
- nopīties Pinot izgatavot priekš sevis
- "Kinemacolor" tehnoloģija pirmā komerciāli izmantotā krāsu kinofilmu uzņemšanas tehnoloģija, lietojot objektīva priekšā rotējošus zilus un sarkanus filtrus
- telemobiloskops Pirmā radiolokācijas iekārta, patentēta 1904. g. Vācijā, mūsdienu radiolokatoru un radaru priekštecis
- Rīgas domskola pirmā skola Latvijas teritorijā, dibināta 1211. g. pie Rīgas Doma baznīcas, sākotnēji gatavoja garīdzniekus, 1528. g. reformācijas laikā tika pārveidota par laicīgu luterāņu skolu, no no 1588. g. piecgadīga, līdz 19. gs. telpas bija Rīgas Domā un arī Mārstaļu ielā, 1868. g. tika uzcelta jauna ēka tagadējā Raiņa bulvārī 8, ir Rīgas 1. vidusskolas priekštece
- topštaga Pirmā štaga, kas iet no jahtas priekšgala uz masta vai stengas topu
- lamarkisms Pirmā vienotā mācība par dzīvās dabas evolūciju, kuras pamatā ir organismiem piemītoša iekšēja tieksme pilnveidoties, pamatprincipus izstrādājis franču dabaspētnieks Ž. B. Lamarks
- sākums Pirmais (piemēram, kāda priekšmeta, veidojuma, telpas, platības) posms, josla, punkts u. tml.
- hordokrānijs Pirmais embrionālā galvaskausa aizmetnis muguras stīgas priekšējā galā
- eolipils Pirmais tvaika mašīnas prototips, mūsdienu reaktīvās turbīnas priekštecis, ko 1. gs. izveidoja sengrieķu zinātnieks Aleksandrijas Hērons
- arhencefalons Pirmatnējās priekšējās smadzenes (mugurkaulniekiem); galvas smadzenes
- iesākums Pirmie paveiktie, jau redzamie priekšdarbi
- premjera Pirmizrāde; priekšāstādīšana
- parūsija Pirmkristietībā un kristīgā dogmatikā Jēzus Kristus (otra) atnākšana; ar to saistās priekštats par tiesu un Dieva valstības galīgu nodibināšanu
- kosmiskā ola pirmmatērijas sākotnējā sabiezinājuma tēlains priekšstats
- pirms saules pirms (priekš) saules lēkta
- agri pirms iecerētā vai paredzētā laika; priekšlaicīgi, pāragri
- agri pirms kaut kā; iepriekš
- nelaikā Pirms noteiktā, iepriekš paredzētā, arī vēlamā laika; priekšlaicīgi
- neīstā laikā Pirms noteiktā, iepriekš paredzētā, arī vēlamā laika; priekšlaicīgi; nelaikā (1)
- laikus pirms noteiktā, paredzētā laika, iepriekš
- arhimicētes Pirmsēnes, mikroskopiski sīkas sēnes, aļģu un ziedaugu iekšējie šūnu parazīti; pie arhimicētēm pieder kartupeļu vēža, kāpostu dēstu melnkaites u. c. slimību ierosinātāji
- paradisus Pirmskristīgo baznīcu ātrijs jeb atklātā priekšhalle
- komentārs Pirmvalodas programmas priekšraksts, ko izmanto programmas dokumentēšanai, bet ko programmas kompilēšanas procesā neņem vērā
- lihnomantija Piromantijas veids, kad zīlē vērojot sveces (retāk arī lampas) liesmu kā arī apkārtējos priekšmetus
- piedarbs Pirts priekšnams
- namīns Pirts priekštelpa (kur novieto drēbes, silda ūdeni)
- piepirte Pirts priekštelpa; ģērbšanās telpa pirtī
- režģene Pīts izstrādājums, parasti sadzīve priekšmets
- pītinis Pīts priekšmets
- pītene Pīts priekšmets, izstrādājums
- pītenis Pīts priekšmets, izstrādājums; pīta soma (tīkliņš)
- Beils Pjērs Beils - franču filozofs un teologs (Pierre Bayle; 1647.-1706. g.), izdeva "Vēsturisko un kritisko vārdnīcu", ko uzskata par "Enciklopēdijas" priekšteci
- GAP Plaisa; krasa biržas preces cenas pazemināšanās, kad iepriekšējās biržas dienas minimālā cena bijusi augstāka par šīs dienas maksimālo cenu, vai arī krasa preces cenas celšanās, kad iepriekšējās dienas maksimālā cena bijusi zemāka par šīs dienas minimālo cenu
- plakana virsma plakana priekšmeta, vielas veidojuma, parasti līdzena, virsma
- spogulis Plakana virsma, ar kuru beidzas peldlīdzekļa pakaļgala (dažreiz arī priekšgala) konstrukcija
- piere Plakanā, paplatinātā (sitamo rīku) daļa, kas cirtienā, sitienā saskaras ar apstrādājamo priekšmetu
- krūšu kauls plakans kauls krūšu kurvja priekšējā virsmā
- ērmi Plakans koks starp ratu priekšasi un ratu grīdu, pie kura piestiprināta dīstele
- plošķis Plakans priekšmets
- ripe Plakans riņķveida priekšmets
- ripa Plakans riņķveida priekšmets, veidojums
- griezums Plakne, kas atdala (ģeometriska ķermeņa, priekšmeta attēla) daļu; šķēlums
- kristāla skaldne plakne, kas norobežo kristālu un atspoguļo tā iekšējās uzbūves īpatnības
- virsma Plaknes ārpuse (priekšmetam, veidojumam), kas robežojas ar apkārtējo vidi
- lidāda Plāksnē izplesta āda, uzstiepta starp priekškājām un pakaļkājām un asti, vai pirkstiem, vai īpašām garām neīstām ribām, lidošanas orgāns sikspārņiem, lidvāverei, lidojošiem somaiņiem, lidojošam drakonam u. c. tādiem mugurkaulniekiem, kas nepieder pie putniem, bet kas tomēr spēj lidot
- birka Plāksnīte, ko piestiprina pie priekšmeta (piemēram, tā nosaukuma, raksturojuma, īpašnieka atzīmēšanai)
- tarsomalācija Plakstiņa saistaudu plātnītes atmiekšķēšanās
- trilaterācija Plāna atbalstpunktu tīkla veidošanas metode ģeodēzijā; veido savstarpēji saistīto trijstūru sistēmu un mērī šo trijstūru malas, bet iekšējos leņķus un atbalstpunktu koordinātas aprēķina
- atkala Plāna ledus kārta, kas izveidojas uz zemes un priekšmetiem, aukstā laikā līstot lietum vai pēc atkušņa uznākot salam
- leiners Plāna tērauda caurule ar rievām iekšpusē, veido lielgabala stobra kanālu; to nomaina pēc noteikta šāvienu skaita, kad tās iekšējā virsma nolietojusies; tādējādi nav nepieciešams nomainīt visu lielgabala stobru
- patina Plāna, parasti zaļa, tumšbrūna, zila, kārta, kas gaisa mitruma iedarbībā vai speciālā apstrādē rodas uz priekšmetiem, kuri izveidoti (parasti) no vara vai tā sakausējumiem
- programma Plāns (tālākai darbībai, rīcībai, darbam); iepriekš izstrādāts darbības vai pasākumu kopums, lai veiktu, realizētu (ko)
- pleira Plāns, gluds, mitrs apvalks, kas ietver plaušu un kas no iekšpuses klāj krūškurvja sienas
- postioplastika Plastiska priekšādas operācija
- atrioseptoplastika Plastiska sirds priekškambara starpsienas defektu slēgšana
- celons Plastmasa, ko sauc arī par ugunsdrošo celuloīdu; tā ir plastificēta acetilceluloze, ko lieto, gatavojot dažādus iedzīves priekšmetus, automobiļu un lidmašīnu stiklus, kinolentes, speciālas lakas (celonlakas) u. c.
- formēšana Plastmasas spiedapstrādes veids; dobas formas plastmasas izstrādājumu izgatavošana (mehāniski, izpūšot vai ar vakuumu) no iepriekš sakarsētas loksnes
- antreprīze Plašā nozīmē katrs uzņēmums; šaurākā nozīmē - ekonomisko un juridisko attiecību kopība, kas rodas starp uzņēmēju (antreprenieri) un dažādām personām vai iestādēm sarīkojot literārisku, mūzikālu vai zinātnisku darbu publiskus priekšnesumus
- vestibils Plaša priekštelpa (parasti sabiedriskajās celtnēs)
- olimpiāde plaša sacensība (kādā, piemēram, zinātnes, tehnikas, mākslas nozarē, skolniekiem - kādā mācību priekšmetā); arī plašs konkurss, plaša skate
- konference plaša sanāksme politisku, zinātnisku u. tml. jautājumu apspriešanai, izskatīšanai, diskutēšanai vienas vai vairāku dienu garumā, parasti ietver priekšlasījumus
- psihodinamiskā pieeja plašākā nozīmē ir apvienojošs apzīmējums vairāku dzīļu psiholoģijas un psihoterapijas virzienu atziņām par psihes apzināto un neapzināto procesu mijiedarbību un to pastāvīgo dinamiku, kā arī iekšējo konfliktu pastāvēšanu; šīs atziņas ir nozīmīgs zināšanu pamats psiholoģijā, psihoterapijā, kā arī vairākās sociālā darba pieejās
- Turānas zemiene plašs līdzenums Centrālajā Āzijā un Kazahstānas dienvidrietumos, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 1600 km, rietumu-austrumu virzienā 1000 km, to norobežo Torgajas plato, Kazahstānas sīksopkaine, Tjanšana, Pamira-Altaja kalni, Kopetdags un Paropāmiza priekškalnes, Kaspijas jūra un Mugadžara kalni
- lavas plato plašs, paaugstināts līdzenums, kas veidojies, lielām lavas masām izplūstot Zemes virspusē un aizpildot visus iepriekšējā reljefa nelīdzenumus
- šmiežāties Plātīties priekšā
- Pīdmonts Plato Apalaču dienvidaustrumu priekškalnēs ("Piedmont"), ASV, starp Hudzonas un Alabamas upi, platums - 50-200 km, virsa līdzena (40-400 m), ar atsevišķām atliku paugurainēm (700 m)
- Stavropoles augstiene platoveida augstiene Centrālajā Priekškaukāzā, gk. Krievijas Stavropoles novadā, garums — \~300 km, platums — 170 km, augstums — līdz 831 m (Strižaments), saposmo ielejas, gravas, vecgravas
- pledēksnis Plats, izplūdis priekšmets vai dzīvnieks; nekārtīgi ģērbies cilvēks
- priekšplecs Pleca priekšējā daļa (dzīvniekam); kautķermeņa priekšējais šķiņķis
- krūmgriezis plecā uzkarams meža kopšanas motorinstruments krūmu un sīkkoku nogriešanai, sastāv no iekšdedzes dzinēja, apvalkā ietvertas starpvārpstas un ripzāģa
- obolus Pleckāju ģints "Obolidae" dzimtā ar apaļiem vākiem, kas sastāv no raga un kaļķa un formā un iekšējā uzbūvē atgādina zirga naga apakšējo virsmu, sastopams silūra nogulumos Baltijas un Skandināvijas zemēs
- deltveida muskulis plecu joslas muskulis, kas aptver pleca locītavu no priekšpuses, sāniem un mugurpuses
- duzt Plīst (par trausliem priekšmetiem)
- ruptura Plīsums (parasti iekšējo orgānu, piem., kuņģa, zarnu)
- pušums Plīsums, bojājums (kādā priekšmetā)
- pludurēt Plivināties, ar grūtībām virzoties uz priekšu (piem., pa ūdeni)
- pludurot Plivināties, ar grūtībām virzoties uz priekšu (piem., pa ūdeni)
- plūma Plūma tauki - iekšas tauki (dzīvnieku taukaudi, kas atrodas nieru apvidū)
- nākt Plūst, tecēt (par šķidrumu); krist lejup (par nokrišņiem); virzīties (kur iekšā, no kurienes ārā) - piemēram, par dūmiem, gaisa strāvām
- atplūst Plūstot atvirzīties atpakaļ (iepriekšējā vietā)
- ieplūst Plūstot ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par šķidrumu, straumi
- pašgājējpļaujmašīna Pļaujmašīna, kas pārvietojas ar enerģiju, kuru rada šīs pļaujmašīnas iekšējais mehāniskās enerģijas avots
- iepļaut Pļaujot ievirzīt (kur iekšā izkapti); pļaujot radīt brūci, ievainojumu
- iepļaut Pļaujot ievirzīties (kur iekšā)
- baru vest pļaujot virzīties citiem pļāvējiem pa priekšu
- klape Pogājama bikšu priekša vai pakaļa
- iepogāt Pogājot iestiprināt (kur iekšā)
- pristavs Policijas (arī tiesu) darbinieks (cariskajā Krievijā); policijas priekšnieks (nelielā administratīvā vienībā cariskajā Krievijā)
- apriņķa fogts policijas priekšnieks Vidzemē zviedru valdīšanas laikos 17. gadsimtā, amats iedibināts 1694. g. decembrī, uzdevums bija apkarot klaidonību, uzraudzīt dažādu būvju uzturēšanu kārtībā, pārraudzīt krogu darbību, sekot, kā tiek ievērota kārtība valsts mežos, gādāt par iekšējo drošību u. c.
- streta Polifonas tēmas imitācijveida izklāsts, kam raksturīga imitējošās balss vai balsu iestāšanās pirms tēmas nobeiguma iepriekšējā balsī
- folijspiede Poligrāfijas tehnoloģija, kur augstas temperatūras apstākļos uz priekšmeta virsmas tiek uzklāta krāsaina metāliska vai pigmenta folija - tradicionāli zelta, bet iespājams arī sudraba, sarkana, zila u. c. krāsas; šai tehnoloģijai pakļaujas āda, tās imitācija, papīrs, arī atsevišķi plastmasas veidi
- vigi Politiska partija Lielbritānijā (no 17. līdz 19. gadsimtam) - Lielbritānijas liberālās partijas priekštece; šīs partijas biedri
- PVC polivinilhlorīds - sintētisks polimērs, ko plaši izmanto dažādu priekšmetu izgatavošanai
- popis Polsterējums saku iekšpusē
- pope Popis - polsterējums saku iekšpusē
- rošt Post, rotāt, greznot (piemēram, telpu, arī priekšmetus)
- priekšpozīcija Pozīcija, ko uz laiku ieņem priekšgrupu pozīcijas priekšā, lai pretinieks neiegūtu svarīgus apvidus punktus, lai to maldinātu un aizkavētu tā tuvošanos
- jā Pozitīva atbilde (piemēram, uz kādu priekšlikumu); pozitīva atbilde uz bildinājumu
- jāvārds Pozitīva atbilde, piemēram, uz kādu priekšlikumu; pozitīva atbilde uz bildinājumu
- vērtība Pozitīvo īpašību kopums (piemēram, cilvēkam, parādībai, priekšmetam), kas ir saistīts ar, parasti garīgo, kultūru, morāli u. tml.
- fotogramma Pozitīvs vai negatīvs priekšmetu siluetu attēls, ko iegūst tieši uz fotopapīra, nelietojot fotoaparātu; iegūst ar kontaktmetodi, novietojot objektus tieši uz fotopapīra un eksponējot ar virzītas gaismas plūsmu vai ar projekcijas metodi; izmanto mākslas fotogrāfijā, lietišķajā grafikā, botānikā, kopiju iegūšanai no dažādām detaļām, arī no rasējumiem un grafiskiem attēliem
- pragmatisks Prakticisms; pieeja, kas priekšplānā izvirza praktiski izdevīgo
- ortodiagramma Praktiski eksakts iekšējā orgāna (sirds) konfigurācijas attēls, kuru iegūst ar ortodiagrāfu
- praktikums Praktisko nodarbību kopums kādā mācību priekšmetā (parasti augstākajās mācību iestādēs)
- praeambulum Preambula; mūzikā: ievads, priekšspēle
- gabalprece Prece, ko pērk un pārdod pa gabaliem, priekšmetiem
- pirmās nepieciešamības preces preces (priekšmeti, uzturlīdzekļi u. tml.), bez kurām nekādā gadījumā nevar iztikt
- preču imports preču ievešana iekšzemē no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām
- preču eksports preču izvešana no iekšzemes uz trešajām valstīm vai trešajām teritorijām
- en- Prefikss ar nozīmi "iekš", "iekšā"
- ent- Prefikss ar nozīmi "iekš", "iekšā"
- pre- Prefikss ar nozīmi "priekš", "pirms"
- ob- Prefikss, kam atbilst "pie-", "pret-", "uz-", "priekš-"
- spermisms Preformācijas teorija, kas mācīja, ka vīrieša sēklas šūnā atrodas jau iepriekš izveidots dīglis
- premjers Premjerministrs, valdības galva, pirmais ministrs, ministru kabineta priekšsēdētājs
- pel Prepoz. "priekš"
- per Prepoz. "priekš"
- iepresēt Presējot iestiprināt (kur iekšā)
- uzpresēt Presējot izveidot, izgatavot (detaļu, priekšmetu)
- censūra Preses uzraudzība un pati iestāde, kas to izdara; lūko cauri manuskriptus iepriekš iespiešanas un tos aizliedz vai atļauj
- atkarpe Pretējā virzienā atliekts ass izcilnis (parasti smaila priekšmeta galā)
- atskabarga Pretējā virzienā atliekts ass izcilnis (parasti smaila priekšmeta galā); atkarpe
- par simt astoņdesmit grādiem pretēji iepriekšējam; krasi
- zonas aizsardzība pretinieka komandas uzbrukuma atvairīšana, spēlētājiem ieņemot noteiktu vietu (piemēram, savas aizsardzības zonas priekšā)
- pronuntiatio Pretora priekšraksts tiesnesim par sūdzētāja tiesību iesniegt sūdzību kādā jautājumā
- virghata Preventīva koitusa forma, kad dzimumloceklis tiek ievadīts tikai maksts priekštelpā
- defektu profilakse preventīvu pasākumu kopums iespējamo defektu novēršanai. Parasti tie ir plānoti pasākumi, ko veic laikus, lai aizkavētu vai novērstu defektu rašanos un izsargātos no tiem. Tā var būt arī pārbaude ar nolūku konstatēt, vai iekārtas ir tehniskā kārtībā, un pasargāt tās no bojāšanās un priekšlaicīgas nolietošanās
- palikari Priekš Grieķijas atsvabināšanas grieķu un albāņu kareivji turku karaspēkā
- savaļņš Priekš sevis
- savvaļņš Priekš sevis
- prae Priekš, priekšā, papriekš
- priekšene Priekša
- prīška Priekša
- priekšū Priekšā
- priekšgals Priekšā (citiem)
- prieška Priekša (piemēram, priekšmetam, telpai, ķermeņa daļai)
- koturns Priekšā ar auklu savelkami augsti mednieku zābaki, vēlāk aktieru zābaki ar ļoti biezām zolēm, lai paaugstinātu aktiera augumu
- diktētājs Priekšā lasītājs vai saucējs
- mozetta Priekšā sapogāta apkakle, kas sniedzas līdz elkoņiem, un kurai maza kapuce; to valkā augstāki katoļu garīdznieki
- stymbyns priekšā uzlikts aizsprosts, lai neiet vai nebrauc
- pro- Priekšā-; iepriekš-, (piem., prologs)
- špicē Priekšā, visiem pa priekšu
- priekšādiņa Priekšāda - ādas kroka, kas apņem dzimumlocekļa galviņu
- prepucijs Priekšāda, plāna ādas kroka, kas aptver dzimumlocekļa galviņu
- postīts Priekšādas iekaisums
- postolīts Priekšādas konkrements
- prepuciotomija Priekšādas pārgriešana, lai atvieglotu fimozi
- priekšdevums Priekšādevums
- priekšlasītājs Priekšālasītājs
- depozīts Priekšapmaksa
- telekarte Priekšapmaksas karte zvanīšanai no telefona automāta jeb taksofona
- priekšautapuža Priekšauta apakšējā daļa; vieta zem priekšauta
- derža Priekšauta saite
- šircīte Priekšautiņš
- priekšdrēbe Priekšauts
- priekšeniece Priekšauts
- priekšenieks Priekšauts
- priekšinieks Priekšauts
- priekškanieks Priekšauts
- priekškauts Priekšauts
- priekšķinieks Priekšauts
- priekšnieks Priekšauts
- priekšots Priekšauts
- priekšuts Priekšauts
- priešaukts Priekšauts
- prieškauts Priekšauts
- prīškinīks Priekšauts
- prošauts Priekšauts
- širce Priekšauts
- šircis Priekšauts
- šķortele Priekšauts
- šķotele Priekšauts
- šotele Priekšauts
- šurmaka Priekšauts
- skotele Priekšauts (parasti ādas vai bieza auduma)
- šķērts priekšauts (senāk)
- aizsargpriekšauts Priekšauts, kas paredzēts aizsardzībai
- štagbura Priekšbura jeb foks - masta priekšpusē pie štagas piestiprināta trīsstūraina bura, kuru vada ar divdaļīgu fokšoti
- studija Priekšdarbs (gleznai, skulptūrai, skaņdarbam, zinātniskam darbam); mets, uzmetums, skice
- pieteikums Priekšdarbs, arī iesākums (lielākam, plašākam darbam)
- priekšdārzs Priekšdārziņš - neliels (parasti dekoratīvs) dārzs celtnes priekšā
- barvede Priekšdziedātāja, teicēja
- uzņēmējs Priekšdziedātājs
- ziņģis Priekšdziedātājs baznīcā; ērģelnieks
- prostatīts Priekšdziedzera iekaisums
- hemiprostatektomija Priekšdziedzera laterālās puses izgriešana
- priekšdziedzera anedoma priekšdziedzera palielināšanās sakarā ar labdabīga audzēja attīstību dziedzeraudos ap urīnizvadkanāla sākumdaļu
- priekšdziedzera hipertrofija priekšdziedzera palielināšanās vecākiem vīriešiem; apgrūtina urinēšanu
- prostata Priekšdziedzeris
- prostats Priekšdziedzeris; prostata
- bankabrošs Priekšdzijas vērpjamā mašīna - mašīna priekšdzijas (pusfabrikāta) izgatavošanai vērptuvēs
- starteris Priekšēdiens
- antipasta Priekšēdiens; aukstās uzkodas ēstgribas rosināšanai
- fronte Priekšējā (celtnes) līnija, arī (celtnes) priekšpuse
- fronte Priekšējā (ierindas) puse, kad (ierindas) labais flangs ir pa labi, kreisais - pa kreisi; tā (pozīcijas, kaujas novietojuma) puse, kas vērsta pret pretinieku
- priekšdaļa Priekšējā (kā) daļa
- priekšjosla Priekšējā (kā) josla
- priekšmala Priekšējā (kā) mala
- priekšpuse Priekšējā (kā) puse
- vējstikls Priekšējā (transportlīdzekļa, piemēram, automobiļa) loga stikls; priekšējais stikls
- priekšass Priekšējā ass
- priekšlāpsts priekšējā ceturtdaļa (cūkām)
- purngals Priekšējā daļa (apaviem), kura sedz pirkstgalus
- priekša Priekšējā daļa (piemēram, priekšmetam, telpai)
- krūts Priekšējā daļa no kakla līdz viduklim (apģērbam)
- baks Priekšējā guļamā telpa uz jahtām
- priekšstikls Priekšējā loga stikls (automobilim)
- priekša Priekšējā puse (apģērbam)
- prieškā Priekšējā pusē, daļā
- priekšrinda Priekšējā rinda
- priekšsiena Priekšējā siena
- priekšpulka priekšējā stiprinājuma tapa (piemēram, krēslam)
- priekštelpa Priekšējā telpa, aiz kuras atrodas cita telpa vai citas telpas
- priekšzāle Priekšējā zāle, foajē, telpa, aiz kuras atrodas galvenā zāle
- galva Priekšējā, augšējā vai paplašinātā daļa (priekšmetam); centrālā daļa (priekšmetam, ierīcei)
- priekšavējais Priekšējais
- prieksdejais Priekšējais
- prieksdējais Priekšējais
- priekšgriezējnazis Priekšējais (darbarīka) nazis
- priekšvāks Priekšējais (grāmatas, žurnāla u. tml.) vāks
- priekšgals Priekšējais (kā) gals, priekšējā (kā) daļa; pretstats: pakaļgals
- pirmais Priekšējais (salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu)
- priekštelpa Priekšējais dobums (organismā) kādā dobumu sistēmā
- vestibils Priekšējais dobums (organismā) kādā dobumu sistēmā
- priekšklājs Priekšējais klājs - laukums no masta uz priekšu
- priekšlogs Priekšējais logs (automobilim)
- priekšmēlenis Priekšējais mēlenis
- priekšmūris Priekšējais mūris, aizsargmūris
- avanposts Priekšējais pulks, kas nostādīts nometnē to apsargāt no nejaušiem ienaidnieka uzbrukumiem
- priekšpupa Priekšējais pups (piemēram, govij)
- priekšspārns Priekšējais spārns (kukaiņiem)
- antero- Priekšējais, no priekšpuses
- priekšdurvis Priekšējās (transportlīdzekļa) durvis
- marka priekšējās atdures iespiedmašīnā
- plauksta Priekšējās ekstremitātes noslēdzošā daļa (dzīvniekiem)
- kinetokardiogrāfija Priekšējās krūškurvja sienas sirds apvidus vibrāciju grafiska pierakste; vibrācijas dod priekšstatu par sirds kontrakcijām attiecīgajā krūškurvja vietā
- prozencefalons Priekšējās smadzenes, ko iedala starpsmadzenēs un galasmadzenēs; attīstās no primārā priekšējā smadzeņu pūslīša
- anterosuperiors Priekšēji augšējais
- anteroposteriors Priekšēji pakaļējais
- priekšrati Priekšējie (transportlīdzekļa, ierīces u. tml.) riteņi
- priekšriņķi Priekšējie plīts riņķi
- priekšpupi Priekšējie pupi (govij)
- subtalāms Priekšējo smadzeņu apvidus starp talāmu un hipotalāmu
- zemuzkalne Priekšējo smadzeņu daļa, kurā ir veģetatīvās nervu sistēmas augstākie centri, tajā veidojas emocijas un sajūtas par organisma stāvokli
- prozocēle Priekšējo smadzeņu dobums
- priekšdējais Priekšējs
- priekšijs Priekšējs
- pirmajās (arī priekšējas) rindās priekšgalā
- spicē Priekšgalā
- galvenieks Priekšgalā esošais
- priekšpīķis Priekšgala nodalījums (kuģī), t. i. telpa zem klāja no priekšgala līdz mastam
- pīķis Priekšgala vai pakaļgala nodalījums (kuģim)
- pa priekšu Priekšgalā, sākumā (virzīties, ko virzīt)
- forgals Priekšgals
- purns Priekšgals (transportlīdzeklim)
- austroaziāts Priekšindijas un Aizindijas pirmiedzīvotājs
- āristaba Priekšistaba
- priekškulksnis Priekškāja
- priekšgūža Priekškājas gūža
- priekšķepa Priekškājas ķepa
- priekšķetna Priekškājas ķetna
- pjedmonts priekškalne
- promontorijs Priekškalns, zemes rags, kārslis; anatomijā radze jeb izcilnis, jostas-krustu izliekums
- Baktrijas līdzenums priekškalnu līdzenums Afganistānas ziemeļos, Amudarjas kreisajā krastā, garums - \~400 km, platums - līdz 140 km, augstums - 250-500 m vjl.
- Nogaju stepe Priekškalnu līdzenums Piekaspijas zemienes dienvidrietumos, Terekas un Kumas upstarpā, Krievijā, augstums - no 170 m vjl. līdz 28 m zjl.
- Sitta tephronota priekškaļņu dzilnītis
- ātrijs Priekškambaris vai priekštelpa
- kale Priekškaramā atslēga
- kalīte Priekškaramā atslēga
- kalītis Priekškaramā atslēga
- kalka Priekškaramā atslēga
- priekškārtene Priekškaramā atslēga
- pumpa Priekškaramā atslēga
- serjga Priekškaramā atslēga
- serjožka Priekškaramā atslēga
- sopļja Priekškaramā atslēga
- aizkari Priekškars
- aizlaižamais Priekškars
- gardīne Priekškars
- portjera Priekškars (parasti no bieza, smaga auduma) durvīm, logiem, nišām
- priekškars krīt priekškars tiek nolaists (parasti strauji)
- priekšsega Priekškars, aizkars
- marga Priekškars; smalki adītas malas
- Austrumu Priekškaukāzs Priekškaukāza austrumu daļa - Terekas-Kumas zemiene
- Centrālais Priekškaukāzs Priekškaukāza centrālā daļa - Stavrropoles augstiene, Pjatigorje, Terekas-Sunžas augstiene
- Rietumu Priekškaukāzs Priekškaukāza rietumu daļa = Kubaņas-Pieazovas zemiene
- priekšceplis Priekškrāsns rijā
- aizote Priekškrāsns stūris
- aizgore Priekškrāsns, lielas krāsns priekšējā daļa
- priekškuņģu atonija priekškuņģu motoriskās funkcijas pavājināšanās, ar ko mēdz slimot govis
- priekšķeta Priekšķetna
- geramorfisms Priekšlaicīga novecošana
- sekundārā miksedēma priekšlaicīga novecošana, ko izraisa iekšējās sekrēcijas dziedzeru atrofija: sausa, grumbaina āda, pāragra zobu izkrišana, seksuālās funkcijas izsīkums, fizisks un psihisks vājums
- priekšlaicīgā menopauze priekšlaicīga ovulācijas izbeigšanās, iespējams, autoimunizācijas, gonadotropīna darbības traucējumu vai primāra dzimumšūnu deficīta dēļ
- priekšlaicīgā procesa pārtrauce priekšlaicīgā pārtrauce
- spontāns aborts priekšlaicīga, patvaļīga grūtniecības izbeigšanās līdz 22 nedēļām
- pārmešanās Priekšlaicīgas dzemdības (mājlopiem)
- nosvēpēt Priekšlaicīgi nonāvēt
- falstarts Priekšlaicīgs starts sporta sacīkstēs
- primšlaik Priekšlaik
- priekšlaik Priekšlaikus
- priekšlaiku Priekšlaikus
- izamesties Priekšlaikus atnesties
- izmesties Priekšlaikus atnesties
- inkubācija Priekšlaikus dzimušu bērnu ievietošana boksā, nodrošinot svaiga gaisa cirkulāciju un ķermeņa temperatūru
- ielīst vai zemē priekšlaikus nomirt
- bez liktas dienas priekšlaikus, bez kādas jēgas
- priekšlaikā Priekšlaikus; arī priekšlaicīgi
- privātisims Priekšlasījums (arī seminārs) dažām vai pat tikai vienai personai, gk. universitātē
- akroamatiska metode priekšlasījumu un stāstīšanas paņēmiens mācību gaitā
- ierosināšana Priekšlikuma izteikšana, pamudināšana darīt kaut ko
- izsole ar augšupejošu soli priekšlikums personai, kura par atklāti pārdodamo mantu sola visaugstāko cenu, kas ir augstāka par izsoles sākumcenu, noslēgt minētās mantas pirkuma līgumu
- izsole ar lejupejošu soli priekšlikums personai, kura par atklāti pārdodamo mantu sola visaugstāko cenu, kas var būt zemāka par nosacīto cenu, bet ne zemāka par slepeno cenu, noslēgt minētās mantas pirkuma līgumu
- propozīcija Priekšlikums, ierosinājums
- ierosinājums priekšlikums, pamudinājums kaut ko darīt
- malas ieliece priekšmalas ieliece, priekškaļņu ieliece; tektoniska sinklināla tipa struktūra platformu un ģeosinklinālo apgabalu robežzonā; rodas kalnu veidošanās laikā
- gammagramma Priekšmeta attēls uz fotoplates, kas iegūts, caurstarojot pētāmo priekšmetu ar gamma stariem
- optiskais fotoattēls priekšmeta attēls, ko priekšmeta izstarotā vai izkliedētā gaisma, izejot caur optisko sistēmu (objektīvu), rada optiskās sistēmas izejā; atveido objekta kontūras un detaļas
- kājiņa Priekšmeta daļa (parasti sašaurināta, garena), ar kuru priekšmetu piestiprina (kur, pie kā), atbalsta (pret ko)
- tvereklis Priekšmeta daļa (tā) satveršanai; arī rokturis
- plecs Priekšmeta daļa no atbalsta punkta līdz spēka pielikšanas punktam
- apakša Priekšmeta daļa, kas veido tā pamatu; apakšējā daļa; pretstats: augša
- uzgalis Priekšmeta galam uzmaucama, uzskrūvējama, noteiktai funkcijai paredzēta detaļa
- iekšā Priekšmeta iekšpusē; vielā, audos, materiālā u. tml.
- grozāmība Priekšmeta īpašība mainīt stāvokli, virzienu
- kūlenis Priekšmeta kritiens, gāšanās ar augšdaļu uz leju; priekšmeta kritiens, tam vairākkārt griežoties apkārt
- metodiķis Priekšmeta mācīšanas metodikas, audzināšanas metodikas speciālists
- rante Priekšmeta mala, arī īpaši veidota apmale
- zemuška Priekšmeta pamatne
- akcidence Priekšmeta pārejoša, nebūtiska īpašība, kurai ir gadījuma raksturs
- kants Priekšmeta šaura mala
- apgleznošana priekšmeta vai objekta apklāšana ar gleznojumu
- priekšstats Priekšmeta vai parādības tēls, kas rodas, pašam priekšmetam vai parādībai neiedarbojoties uz maņu orgāniem
- dekontaminācija Priekšmeta vai telpas atbrīvošana no kaitīgiem bioloģiskiem, ķīmiskiem vai radioaktīviem aģentiem
- pūšana priekšmeta veidošana no stikla masas, virzot tajā izelpu
- imitācija Priekšmeta veidošana pēc kāda parauga (parasti ar mazāku vērtību, zemāku kvalitāti); imitētais priekšmets
- skrošapstrāde Priekšmeta virsmas apstrāde ar skrošu strūklu vai ar tvertnē rotējošām skrotīm
- apakša Priekšmeta virspusei pretējā puse
- dzīšana priekšmeta virzīšana ar spēku kaut kur iekšā
- pamats Priekšmeta visaugstākajai, visizvirzītākajai vai vissmailākajai daļai pretējā daļa
- plāns Priekšmeta, (kā) joslas, daļas atrašanās vieta, izvietojums atkarībā no skatītāja novērošanas punkta
- pigura Priekšmeta, cilvēka vai dzīvnieka attēls skulptūrā, rotājumā
- zars Priekšmeta, darbarīka elements - tievs, garens veidojums, kas no priekšmeta pamatnes garenvirzienā sadalās vairākās daļās
- nominācija Priekšmeta, parādības, darbības, īpašības u. tml. apzīmēšana ar kādu valodas vienību (piemēram, ar vārdu, vārdu savienojumu)
- kustība Priekšmeta, šķidruma, gāzes, elementārdaļiņu u. tml. pārvietošanās (kādā virzienā, attiecībā pret ko)
- uzlabojums priekšmeta, telpas, vielas u.c. pārmaiņu rezultāts, kas tiek uztverts pozitīvi, apstiprinoši
- virziens Priekšmeta, veidojuma, veidojumu kopuma u. tml. vērstība, orientācija (attiecībā pret debespusēm, kā izvietojumu apvidū, arī attiecībā pret priekšmeta malām, galiem u. tml.)
- glabāšana Priekšmeta, vielas u. tml. atrašanās personas valdījumā
- daiči Priekšmeti (dažādi)
- aprīkojums priekšmeti (izņemot gaisakuģa krājumus un noņemamās rezerves daļas), kas paredzēti izmantošanai lidojuma laikā, arī pirmās palīdzības līdzekļi, avārijas un glābšanas iekārtas
- pirmās nepieciešamības priekšmeti, uzturlīdzekļi priekšmeti (preces, uzturlīdzekļi u. tml.), bez kuriem nekādā gadījuma nevar iztikt
- zvejas rīki priekšmeti un ierīces zivju ķeršanai (piemēram, žebērkļi, makšķerāķi, pludiņi, tīklu gremdi, bridņi u. c.)
- seksuālā kairinājuma instrumenti priekšmeti vai instrumenti, kas tiek izmantoti seksuālās baudas pastiprināšanai
- munīcija Priekšmeti, kas konstruktīvi izgatavoti šāviena izdarīšanai un paredzēti dzīvu vai nedzīvu mērķu iznīcināšanai vai bojāšanai
- rituāla priekšmeti priekšmeti, kas nepieciešami reliģiskās organizācijas darbības nodrošināšanai un rituālu veikšanai
- sitamie skaņu rīki priekšmeti, kas rada skaņu, ja tos ritmiski kustina vai ieskandina; tautas mūzikas pašskanošie (skaņa rodas instrumenta korpusa vibrācijas rezultātā) un sitamie instrumenti
- konsumtibilijas Priekšmeti, ko lietojot patērē, kā barība, ziepes u. c.
- lietiskie pierādījumi priekšmeti, kuriem ir pierādījuma nozīme krimināllietā
- naturālijas Priekšmeti, lietas, produkcija to dabiskajā veidā
- natūra Priekšmeti, lietas, produkcija, ko naudas vietā izmanto par maksāšanas līdzekli
- utilizācijas izejvielas priekšmeti, vielas, ko ir iespējams utilizēt (1)
- rubricēšana Priekšmetošana
- lieta priekšmets
- tirka Priekšmets (avīze u. tml.), ar ko zagšanas laikākabatzaglis piesedz rokas
- bakstīklis Priekšmets (kā) bakstīšanai
- bakstāmais Priekšmets (kā) bakstīšanai, bakstīklis
- pamats Priekšmets (kā) novietošanai, uzstādīšanai
- bulītis priekšmets (neliels dēlītis ar vertikāli izvirzītu rokturi, kas piestiprināts vidū) kaudzes saspiešanai kopā
- aplikators priekšmets (neliels stienītis ar sūklīšiem galos) dekoratīvās kosmētikas uzklāšanai
- cilpa Priekšmets (no virves, auklas, metāla u. tml.), kam ir loka vai gredzena forma
- spogulis Priekšmets (parasti īpaši veidots), kura virsma labi atstaro gaismu un kuru izmanto attēlu ieguvei
- piemiņlieta Priekšmets (parasti mākslinieciski izstrādāts), kas paredzēts, lai ko saglabātu atmiņā
- suvenīrs Priekšmets (parasti mākslinieciski izstrādāts), kas paredzēts, lai ko saglabātu atmiņā; piemiņlieta
- bulavs Priekšmets (parasti plakans koka gabals kārts galā), ar ko dauzot pa ūdens virsmu dzen zivis tīklā
- vāks Priekšmets (parasti plaknes veidā), ko liek virsū (kādam atvērumam, piemēram, akai, lūkai)
- numurs Priekšmets (parasti plāksne), uz kā ir šāds cipars, šāda ciparu kopa
- mīlulis Priekšmets (parasti rotaļlieta), kas izraisa sevišķu patiku
- šuveklis priekšmets (piemēram, apģērbs, tā daļa, tekstilija), ko tajā brīdī šuj vai izšuj
- šuviens priekšmets (piemēram, apģērbs, tā daļa, tekstilija), ko tajā brīdī šuj vai izšuj; šuveklis
- spraude Priekšmets (piemēram, kārts), kuru iesprauž kur, lai ko apzīmētu
- putnu biedēklis priekšmets (visbiežāk no veca apģērba, lupatām un kārtīm darināts cilvēka atveidojums), ar ko cenšas atbaidīt putnus
- valstsābols Priekšmets ābola formā, parasti ar krustu augšā, ko valdnieks turēja rokā kā savas varas simbolu svinīgos gadījumos
- izšuvums Priekšmets ar izšūtu rotājumu
- rieķis Priekšmets ar ko pērt, sist
- riebulis Priekšmets ar ko vārdotājs "riebj" (apspaida) dziedējamo vietu
- rotaļlieta priekšmets bērna vai mājdzīvnieka izklaidēšanai, audzināšanai, apmācīšanai saistošā veidā
- kauliņš Priekšmets galda spēles komplektā (piemēram, plāksnīte, klucītis, simbolisks veidojums)
- saspraude Priekšmets matu saspraušanai
- sasprauds Priekšmets matu saspraušanai
- matu sprādze priekšmets matu sastiprināšanai, arī greznošanai
- instruments priekšmets mūzikas skaņu radīšanai
- forticers Priekšmets piesegšanai zādzības laikā
- ķīlis Priekšmets plāksnes veidā (parasti ar sašaurinātu galu) (kā) nostiprināšanai, saspriegšanai
- rokudzelži Priekšmets roku saslēgšanai - ap rokām apliekami un noslēdzami (dzelzs) apļi, kas savā starpā savienoti ar ķēdi; roku dzelži
- babka Priekšmets spēlē - klucis, ripa u. tml., ko cenšas apgāzt sviežot ar nūju
- mērs Priekšmets tilpuma mērīšanai; šāda priekšmeta saturs
- čačeklis Priekšmets uz kura uztin pinamas dzijas
- ierobežojums priekšmets vai konstrukcija, kas nodala, norobežo, atrodoties (kam) visapkārt
- piemiņa Priekšmets vai pazīme, kas saistās ar kādu mirušu cilvēku, pagātnes notikumu, un tiek glabāti, lai to atcerētos
- pauna Priekšmets vai priekšmetu kopums, kas ir iesaiņots (parasti drānā); sainis
- baltums Priekšmets vai tā daļa baltā krāsā
- aizslēps Priekšmets, aiz kā var aizslēpties
- aizbāznis Priekšmets, ar ko aizbāž, noslēdz (trauka vai caurules) atvērumu
- baideklis Priekšmets, ar ko cenšas atbaidīt (dzīvniekus)
- biedēklis Priekšmets, ar ko cenšas atbaidīt (dzīvniekus)
- baiglis Priekšmets, ar ko cenšas atbaidīt (dzīvniekus); (putnu) biedēklis
- baids Priekšmets, ar ko cenšas atbaidīt (dzīvniekus); biedēklis
- relikvija Priekšmets, ar ko ir saistītas dārgas atmiņas vai svarīgu, nozīmīgu pagātnes notikumu liecības
- ķīlējums Priekšmets, ar ko ķīlē
- aizbīdnis Priekšmets, ar ko nostiprina (aizvērtas durvis, vārtus, vāku u. tml.); bulta, aizšaujamais
- sitenis priekšmets, ar ko sist
- simbols Priekšmets, attēls vai zīme, kas norāda uz kādu no Svētuma vai Absolūtā aspektiem
- kāsis Priekšmets, darbarīks - stienis ar āķveida galu kā uzkabināšanai
- birkavnieks Priekšmets, dzīvnieks, kas sver birkavu
- deziderāts Priekšmets, grāmata, kas trūkst kādā kolekcijā, bibliotēkā
- kājsargs Priekšmets, ierīce kāju aizsargāšanai pret traumām (piemēram, sporta spēlēs)
- rotaļlieta priekšmets, ierīce seksuāla rakstura izklaidei, baudas gūšanai
- aizsargs Priekšmets, ierīce, iekārtojums, kas aizsargā pret kaut ko
- apgaismes ķermenis priekšmets, ierīce, kas izstaro gaismu
- ķīlis Priekšmets, kam (parasti) ir šaurleņķa trīsstūra veids
- tīkls Priekšmets, kam galvenā sastāvdaļa ir šāds pinums un kas ir paredzēts (kā) ievietošanai, norobežošanai, aptveršanai
- ģeometrisks ķermenis priekšmets, kam iedomāti atņemtas visas īpašības, izņemot telpiskās
- boņķis Priekšmets, kam ir apaļa, strupa forma, veids
- kubiks Priekšmets, kam ir kuba vai kubam līdzīga forma
- ķieģelis Priekšmets, kam ir ķieģeļa forma
- sīkums Priekšmets, kam ir nelieli izmēri, arī neliela vērtība; nenozīmīgs priekšmets
- brīnums priekšmets, kam ir neparastas spējas, īpašības
- kubs Priekšmets, kam ir regulāra sešskaldņa vai tam līdzīga forma
- fetišs Priekšmets, kam tiek piedēvētas maģiskas, pārdabiskas īpašības
- talismans Priekšmets, kam tiek piedēvētas pārdabiskas spējas nest tā īpašniekam laimi, veselību, veiksmi; arī amulets
- amulets Priekšmets, kam tiek piedēvētas pārdabiskas spējas pasargāt tā īpašnieku no nelaimēm, slimībām, arī nest laimi
- liecinieks Priekšmets, kas eksistē kāda notikuma laikā
- svešķermenis Priekšmets, kas ir iekļuvis vai ievadīts organismā pa dabisku atveri vai ķermeņa virsmas ievainojumu un palicis audos, slēgtos ķermeņa dobumos, dobos orgānos; arī parazīts, nevēlams sāļu veidojums organismā
- stikls Priekšmets, kas ir izgatavots no šāda materiāla; šāda materiāla loksne
- spiedpoga Priekšmets, kas ir paredzēts (kā, piemēram, apģērba gabala, apavu, maka) daļu sastiprināšanai un kas sastāv no divām apaļām daļām, no kurām vienu iespiež otrā
- tāsinieks Priekšmets, kas izgatavots no bērza tāss
- stakle Priekšmets, kas izveidots (parasti no koka) ar šāda veida starpu, žuburu; divžuburains miets
- nodegulis Priekšmets, kas nav pilnīgi sadedzis, izdedzis
- dzelzs Priekšmets, kas parasti izgatavots no tērauda
- lietussargs Priekšmets, kas paredzēts, lai aizsargātos no lietus - ar blīvu audumu klāta apaļa, izliekta metāla konstrukcija ar rokturi
- pavadonis Priekšmets, kas pastāvīgi, ilgāku laiku ir (kāda) tiešā tuvumā, arī rīcībā, lietošanā
- muzeja priekšmets priekšmets, kas pēc izpētes un apstrādes ir atzīts par priekšmetu ar kultūrvēsturisku nozīmi un atrodas muzeja krājumā
- muzejisks priekšmets priekšmets, kas pēc savas kultūrvēsturiskās nozīmes atbilst muzeja priekšmeta prasībām, bet nav iekļauts muzeja krājumā
- plerkšķis Priekšmets, kas rada šādu troksni
- vāks Priekšmets, kas sedz, aizsargā (piemēram, mehānismu, ierīci, tās daļu)
- regālija Priekšmets, kas simbolizē monarha varu (piemēram, kronis, scepteris, tronis, valstsābols, purpura tērps)
- stirkšis Priekšmets, kas stirkš; koka ierīce, ko mednieki izmantoja zaķu izdzīšanai no meža
- tirkšīns Priekšmets, kas tirkšķ
- tricīns Priekšmets, kas trīc
- redeles Priekšmets, kas veidots no vairākiem stieņiem, plāksnēm u. tml., kuras ar samērā lielām atstarpēm ir piestiprinātas pie pamatnes rāmja; šādi novietotu stieņu, plākšņu u. tml. kopums (kādā priekšmetā)
- klaudzeklis Priekšmets, kas vējā klabinās
- regālija Priekšmets, kas, parasti simbola veidā, ir saistīts ar kādu darbību, parādību sabiedrībā
- ķīla Priekšmets, ko dod spēles dalībnieks, kurš nav izpildījis uzdevumu, un ko var saņemt atpakaļ pēc noteiktu darbību veikšanas
- ieliktnis priekšmets, ko ieliek, piemēram, spraugā, lai to piepildītu; ieliekama papildu detaļa
- rekvizīts Priekšmets, ko izmanto darbības, kā arī vides raksturošanai (skatuves mākslā, kino mākslā u. tml.)
- prototips Priekšmets, ko izmanto par (mērvienības) etalonu
- eksponāts Priekšmets, ko izstāda apskatei (izstādē, muzejā)
- greznumlieta Priekšmets, ko lieto par rotājuma elementu (tērpam, telpai); arī rotas lieta
- sveiciens Priekšmets, ko pasniedzot apliecina draudzību, sirsnību, labvēlību; arī dāvana
- piegādājums Priekšmets, ko piegādā
- slogs Priekšmets, ko pievieno zvejas tīklam, lai to iegremdētu ūdenī noteiktā dziļumā
- koks Priekšmets, konstrukcija, kas izgatavota no koksnes, kokmateriāla
- ieliktnis priekšmets, kurā ieliek ko iekšā
- sprādze Priekšmets, kurā ko (piemēram, jostas, siksnas galu) ievirza, lai to noturētu nekustīgā stāvoklī, saspriegtu
- noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rīks priekšmets, kurš iegūts, pielāgots, sagatavots noziedzīga nodarījuma izdarīšanai vai arī ar kuru tiek izdarīts nodarījums
- žņaudzeklis Priekšmets, kuru žņaudz
- manta Priekšmets, lieta (ar noteiktu lietošanas vērtību, funkciju)
- piemineklis Priekšmets, mākslas darbs u. tml., kas izraisa atmiņas par tā veidotāju
- balva Priekšmets, naudas summa, ko pasniedz kā atzinības apliecinājumu (piemēram, par uzvaru sporta sacensībās, par labu darbu); godalga
- balsts Priekšmets, pamats, pret ko vai uz kā var atbalstīties; atbalsts
- punduris Priekšmets, parādība, kas ir daudz mazāka par parasto savas grupas priekšmetu, parādību
- pašmērķis Priekšmets, parādība, norise, uz ko pārlieku tiecas, ko pārlieku izceļ, neņemot vērā (kā) būtību, galveno uzdevumu
- rīks Priekšmets, parasti īpaši izgatavots (piemēram, instruments, ierīce, iekārta), ko izmanto kāda darba, kādas darbības veikšanai
- rotas lieta priekšmets, parasti juvelierizstrādājums (kā, parasti cilvēka) rotāšanai, greznošanai; rotaslieta
- stafete Priekšmets, parasti koka nūja, ko šādas sacensības komandas dalībnieki nodod cits citam
- grabulis Priekšmets, parasti rotaļlieta, ar tukšu vidu, kur ievietotas sīkas lodītes, bumbiņas u. tml., kas kustoties grab
- atgādinātājs priekšmets, pazīme u. tml., kas atgādina, liek atcerēties (ko)
- atgādinājums Priekšmets, pazīme u. tml., kas atgādina, liek atcerēties (ko)
- rotaslieta Priekšmets, piemēram, juvelierizstrādājums (kā, parasti cilvēka) rotāšanai, greznošanai; rotas lieta
- loks Priekšmets, priekšmeta daļa, arī veidojums, kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma; šāda priekšmeta, priekšmeta daļas, veidojuma forma
- slīpne Priekšmets, priekšmeta daļa, arī veidojums, kam ir slīpa virsma
- baksteklis Priekšmets, rīks (kā) bakstīšanai
- slauķis Priekšmets, rīks, arī ierīce (kā) slaucīšanai
- metams Priekšmets, rīks, ko met, lai trāpītu (kur)
- sviežams Priekšmets, rīks, ko sviež, lai trāpītu (kur); metams (2)
- smagums Priekšmets, veidojums u. tml., kam ir samērā liela masa, liels svars
- balsts Priekšmets, veidojums, ar ko nostiprina vai notur kādā stāvoklī, regulē stāvokli
- vērtība Priekšmets, veidojums, arī parādība, kam piemīt šāds īpašību kopums un ko parasti raksturo ar kādu materiālu ekvivalentu
- sargs Priekšmets, veidojums, ierīce (ķermeņa, tā daļas) aizsargāšanai pret traumām (piemēram, sporta spēlēs)
- riņķis priekšmets, veidojums, kam ir apļa forma vai kas atgādina šādu ģeometrisku figūru vai tās ārējo līniju
- poliedrs Priekšmets, veidojums, kam ir daudzskaldņa forma
- sirpis Priekšmets, veidojums, kam ir pusloka forma ar sašaurinājumu galos; šāda priekšmeta, veidojuma forma
- sirds priekšmets, veidojums, kam ir sirdsveida forma
- lode Priekšmets, veidojums, kam ir šāda ķermeņa forma
- spirāle Priekšmets, veidojums, kam ir šādas līknes forma vai kas atgādina šādu līkni
- trīsžuburis Priekšmets, veidojums, kam ir trīs žuburi
- trijžuburis Priekšmets, veidojums, kam ir trīs žuburi; trīsžuburis
- vienžuburis Priekšmets, veidojums, kam ir viens žuburs
- režģis priekšmets, veidojums, kas izgatavots no krusteniski sastiprinātām sloksnēm, stieplēm, latām u. tml.; izstrādājums vai veidojums, kam ir šāda forma
- balsts Priekšmets, veidojums, kas uztver virs tā novietotā priekšmeta, veidojuma smagumu
- pabalsts Priekšmets, veidojums, ko izmanto par balstu, novietojot to parasti zem (kā), arī (kam) apakšā
- uzliktnis Priekšmets, veidojums, ko uzliek, piestiprina (uz kā, kam); detaļa, ko piestiprina (uz kā, kam), piemēram, būvelementu sasaistīšanai
- paliktnis Priekšmets, veidojums, uz kura ko uzliek, novieto; detaļa, elements, ko iemontē zem (kā), arī (kam) apakšā
- starplika Priekšmets, veidojums, viela, ko novieto starp ko (piemēram, lai ko atdalītu, izolētu, arī blīvētu)
- produkts priekšmets, viela, izstrādājums ko iegūst cilvēka darba rezultātā
- luminators Priekšmets, viela, kas luminiscē
- strefosimbolija Priekšmetu (zīmju, burtu) uztvere apvērstā veidā kā spogulī; vārdu aklums; grūtības, mācoties lasīt
- numerācija Priekšmetu apzīmēšana ar secīgiem numuriem; numurēšana
- atlējums Priekšmetu atdarināšana ar plūstošu un ātri sacietējošu vielu palīdzību
- grozs Priekšmetu daudzums, kas ietilpst šādā pinumā
- ponsēt Priekšmetu gludināšana ar pūmeku
- kategorija Priekšmetu grupējums pēc to kvalitātes
- panstereorāma Priekšmetu iztēlošana izcilā veidā
- guba Priekšmetu kaudze
- uzkabe Priekšmetu komplekts (piemēram, jostas, siksnas, somas, maisi), kas paredzēts karavīriem ieroču, munīcijas, pārtikas un aizsarglīdzekļu, kā arī personisko mantu nešanai; priekšmetu kopums, kas paredzēts nešanai ar šāda komplekta palīdzību
- augstumekipējums Priekšmetu komplekts, kas paredzēts lidotāja individuālai lietošanai, lai nodrošinātu viņam normālu eksistenci un darbības drošību lidojumos lielā augstumā, ja notikusi kabīnes dehermetizācija un vajag katapultēties
- astoņnieks Priekšmetu kopa, kas sastāv no astoņiem priekšmetiem
- deviņnieks Priekšmetu kopa, kas sastāv no deviņiem priekšmetiem
- bogs Priekšmetu kopums; kaudze; bars
- braukšana priekšmetu kustēšanās, slīdēšana
- dismegalopsija Priekšmetu lieluma un formas uztveres traucējums
- amnestiskā afāzija priekšmetu nosaukšanas traucējums; spontānu runu raksturo vārdu nabadzība, lai gan teikumu uzbūve saglabājusies un vārdu izruna pareiza
- nostiprināšana Priekšmetu nostiprināšana uz pārvietojamas platformas, ko sauc par paliktni
- izvietošana Priekšmetu novietošana noteiktā vietā, kārtībā
- platinēšana Priekšmetu pārklāšana ar plānu platīna kārtiņu, lai palielinātu to izturību pret skābēm, atmosfēras iedarbību, lai dotu tiem glītāku izskatu
- makroskopija Priekšmetu pētīšana ar neapbruņotu aci
- jēdziena apjoms priekšmetu un parādību kopums, ko aptver jēdziens
- dizains priekšmetu un vides mākslinieciskā projektēšana un konstruēšana
- tvērums Priekšmetu vai procesu kopums, teritorijas vai telpas daļa, jautājumu vai tematu loks u. tml., ko aptver kāda parādība, ko skar kāda darbība; robežas, līdz kurām sniedzas kāda iedarbība; kādas parādības izplatības zona; snieguma tālums
- ķizikas Priekšmetu virkne
- ķīzikas Priekšmetu virkne
- dioptrs Priekšmetu vizēšanas ierīce senos astronomiskos un ģeodēziskos instrumentos
- kvantitāte Priekšmetu, būtņu, parādību noteiksme, kas var mainīties attiecīgo priekšmetu, būtņu, parādību kvalitātes (1) ietvaros; kategorija, kas raksturo priekšmetus, būtnes, parādības pēc to apjoma, skaita un attīstības pakāpes
- izvietojums Priekšmetu, elementu izkārtojums noteiktā veidā, kārtībā
- uzstādījums Priekšmetu, figūru izkārtojums gleznošanai, zīmēšanai, atveidošanai
- manta Priekšmetu, lietu kopums, kas kādam pieder un ir nepieciešams ikdienas dzīvē, saimniecībā; iedzīve
- natūrā Priekšmetu, lietu, produkcijas veidā (kārtot maksājumus, saistības)
- klēpis Priekšmetu, masas daudzums, ko var apņemt, nest ar abām rokām (parasti, piespiežot viduklim); siena, salmu u. tml. daudzums, ko saņem ar darbarīku, parasti dakšām
- nasta Priekšmetu, masas daudzums, kopums, kas ir sakārtots, savienots tā, ka to var nest; siena, salmu u. tml. daudzums, kopums, ko var vienā reizē saņemt ar darbarīku (parasti ar dakšām)
- nasta Priekšmetu, masas daudzums, kopums, ko (dzīvnieks) var vienā reizē pārvietot
- rangs priekšmetu, parādību grupējuma pakāpe pēc to nozīmīguma
- sistemātika Priekšmetu, parādību u. tml. klasifikācija, grupēšana
- kategorija Priekšmetu, parādību, cilvēku grupējums pēc kādām to pazīmēm vai īpašībām
- inventārs Priekšmetu, rīku kopums (piemēram, kādā telpā, uzņēmumā, iestādē); nepieciešamo priekšmetu, rīku kopums (kādā darbības nozarē)
- izkārtojums Priekšmetu, to daļu izvietojums noteiktā kārtībā, veidā
- nomenklatūra Priekšmetu, to daļu nosaukumu kopums vai uzskaitījums (kādā nozarē)
- sauja Priekšmetu, vielas u. tml. kopums, daudzums, ko var saņemt plaukstā, apņemt ar plaukstu
- namgals Priekšnama gals, virtuve, mājas gals
- forūzis Priekšnams
- poruzis Priekšnams
- priekšīna Priekšnams
- priekšistaba Priekšnams
- sīņcis Priekšnams
- zince Priekšnams
- prodoms Priekšnams, priekšhalle antīkajā arhitektūrā
- pūrūzis Priekšnams; priekštelpa
- uzstāšanās Priekšnesums
- bosene priekšniece
- priekšeniece Priekšniece
- priekšinīca Priekšniece
- prieškinīca Priekšniece
- vērseiba priekšniecība
- načaļstva Priekšniecība
- siļķe Priekšniecības rājiens vai stingra piezīme
- konrektors Priekšnieka biedrs; rektora biedrs
- pavēle Priekšnieka mutvārdu vai rakstveida rīkojums padotajiem; attiecīgais teksts, dokuments
- vieršynīks priekšnieks
- načaļņiks Priekšnieks
- priekšinieks Priekšnieks
- priekšniecība Priekšnieks
- priešķenieks Priekšnieks
- prieškinieks Priekšnieks
- priekšenieks Priekšnieks (1)
- mīriarhs Priekšnieks par 10000 cilvēkiem
- pr-ks Priekšnieks, -ce (kopā ar uzvārdu)
- galvinieks Priekšnieks, galva
- virspriekšnieks Priekšnieks, kura pakļautībā ir vairākas apakšnodaļas ar saviem priekšniekiem
- magister Priekšnieks, meistars, skolotājs
- prevo Priekšnieks, priekšsēdis utt.
- prēpozits Priekšnieks; prāvests
- pronephros Priekšniere
- priekšnojausma Priekšnojauta
- priekšsajūta Priekšnojauta
- dotums Priekšnosacījums jeb izejas punkts, kas ņemams vērā, meklējot zināmas problēmas atrisinājumu
- atslēga Priekšnosacījums, lai ko iegūtu, panāktu, sasniegtu
- pamats zem kājām priekšnoteikumi normālai eksistencei, darbam, stabils, drošs stāvoklis, materiāls nodrošinājums; garīgs līdzsvars
- augsne Priekšnoteikumi, labvēlīgi apstākļi (kādas parādības pastāvēšanai, attīstībai)
- premisa Priekšnoteikums
- avanports Priekšosta
- pagalms Priekšpagalms
- anteroparietāls Priekšpaura
- pēnultima Priekšpēdējā zilbe
- pirmspēdējais Priekšpēdējais
- Rozališku loks priekšpēdējais no Daugavas senlejas lokiem uz labo pusi, atrodas starp Naujenes un Vecsalienas pagastu; Vasargelišķu loks
- faubourg Priekšpils, vēlāk priekšpilsēta
- forštate Priekšpilsēta
- pārštats Priekšpilsēta
- forštatnieks Priekšpilsētas iedzīvotājs
- nomaļnieks Priekšpilsētas iedzīvotājs
- priekšpilsētnieks Priekšpilsētas iedzīvotājs
- avangards Priekšpulks; vadošā kādas sociālās vai profesionālās grupas daļa
- rītaspuse Priekšpusdiena
- rītspuse Priekšpusdiena
- ante meridiem Priekšpusdienā
- recepte Priekšraksts, ieteikums (kādai darbībai, izturēšanās veidam)
- ordrs Priekšraksts, pavēle, rakstīts rīkojums, sevišķi naudas izmaksas lietās
- kārtula Priekšraksts, pēc kura noteiktā secībā veic matemātiskas darbības
- pieejas protokols priekšrakstu kopa, kas nosaka stacijas darbību, kad tā veic informācijas pārraidi pa koplietošanas datu pārraides vidi datoru tīklā
- piekļuves protokols priekšrakstu kopa, kas nosaka stacijas darbību, kad tā veic informācijas pārraidi pa lokālā tīkla koplietošanas datu pārraides vidi
- subrutīna Priekšrakstu secība, ko var izmantot vienā vai vairākās datoru programmās vai arī dažādos programmas punktos
- preference Priekšrocība, arī privilēģija, atvieglojums
- priekšādevums Priekšrocības (sacensībās, sporta spēlēs), ko piešķir vājākam dalībniekam, lai izlīdzinātu uzvaras iespējas; handikaps
- handikaps Priekšrocības, ko piešķir vājākam dalībniekam (sporta spēlēs, sacensībās), lai izlīdzinātu uzvaras iespējas
- prīmogenitūra Priekšroka mantot pirmdzimtajam, ģimenes fideikomisā
- precedencija Priekšroka, priekšrocības; amatu goda rinda
- predilekcija Priekšroka, sevišķa patika
- izlikšana Priekšsacīkšu izlozes metode, ar kuru tiek panākts, ka labākie sportisti netiekas savā starpā sacensību pirmajās kārtās
- vicepriekšsēdētājs Priekšsēdētāja vietnieks
- priekšsēdis Priekšsēdētājs (1)
- priekšsēdis Priekšsēdētājs (2)
- pr-js Priekšsēdētājs, -a (kopā ar uzvārdu)
- vicepriekšsēdis Priekšsēža vietnieks
- īsais priekšskanis priekšskanis, ko izpilda kā izrotājamās skaņas ilguma vismazāko daļu
- garais priekšskanis priekšskanis, kura ilgums ir puse no izrotājamās skaņas ilguma
- iespēle Priekšspēle
- ievads Priekšspēle, sākuma posms, kas ievada skaņdarbu un kam seko skaņdarba galvenā tēma vai daļa
- aprehenzija Priekšstata satura apzinīga uztvere un uzņemšana apziņā
- animisms Priekšstats par dvēseles piemitību priekšmetiem un dabas parādībām
- korpuskulārā gaismas teorija priekšstats par gaismu kā par mazu daļiņu plūsmu, kas kustas ar gaismas ātrumu
- infalibilitāte Priekšstats par pāvesta nemaldību ticības mācības jautājumos (kopš 1870. g. pāvesta nemaldības dogma)
- egocentrisms Priekšstats par sevi kā par dzīves, pasaules centru; galējs individuālisms, egoisms
- heteroģenēze Priekšstats par sugu izcelšanos kā nejaušu krasi atšķirīgu no vecāku formām īpatņu parādīšanos, kas nosaka jaunas sugas veidošanos
- tikumiskais ideāls priekšstats par tikumisku pilnību, par personību ar tādām morālām īpašībām, kas var būt par augstāko morāles paraugu
- ideālā gāze priekšstats par vielu, kurā pieņem, ka vielas daļiņas ir masas punkti, starp kuriem nav mijiedarbībasun kuru sadursmes ir absolūti elastīgas
- arhetips Priekšstats par visu mugurkaulnieku skeleta uzbūves prototipu, kas nav pilnīgi realizējies nevienā no izmirušajiem vai mūsdienu dzīvniekiem
- nojēga Priekšstats, arī izpratne
- ķēms Priekšstats, fantāzijas tēls, kas iedveš bailes; spoks, rēgs
- saltacionisms Priekšstats, ka ar indivīdu pēkšņi var notikt saltācija - lēcienveidīga ģenētiska pārmaiņa, kas dod iespēju rasties jaunai sugai
- vitālisms priekšstats, ka dzīvie organismi savas raksturīgās īpašības iemanto no universāla dzīvības spēka
- kauzālisms Priekšstats, ka pasaules izcelšanos un tās turpmāko eksistenci nosaka noteikti apstākļi
- šķitums Priekšstats, uzskats, ko rada sagrozīta (kā) uztvere
- paštēls Priekšstatu pašam par sevi summa
- priekšdzīvnieks Priekšstrādnieks
- virskalps Priekšstrādnieks
- priekškalps Priekšstrādnieks (lauku saimniecībā)
- priekšpuisis Priekšstrādnieks (lauku saimniecībā); strādnieks lauku saimniecībā, kuram saimnieks uzdod izkārtot darbā pārējos strādniekus, vadīt un kontrolēt to darbu
- priekšštagas vaļīgums priekšštagas atslābums, kas rodas, ja takelāžas trošu deformācijas rezultātā mainās masta slīpums attiecībā pret klāju
- priekšštagas apkalums priekšštagas stiprināšanai paredzēts apkalums uz klāja un cauri tam
- antecesors Priekštecis
- priekštecētājs Priekštecis, priekšgājējs
- vectēvs Priekšteči; senči
- iepriekša Priekštelpa
- precistaba Priekštelpa
- pirtsnamīns Priekštelpa pirtī
- pirtspriekšīna Priekštelpa pirtī
- priekšiņa Priekštelpa pirtī, kur ģērbjas, atstāj drēbes
- velētava Priekštelpa pirtī, kur mazgā un velē veļu
- siņces priekštelpa starp silto un auksto istabu
- porūzis Priekštelpa, priekšnams; forūzis
- priekšvadņa galva priekšvadņa augšējais gals
- rostrs Priekšvadņa izcilnis, ko romiešu kuģos izmantoja pretinieka kuģu dragāšanai
- deidvuds Priekšvadņa un pakaļvadņa savienojums ar ķīli
- ievakars Priekšvakars
- priekšvārdi Priekšvārds
- kalendārvārds Priekšvārds, kas ar piesaisti noteiktam datumam ierakstīts kalendārā, kurā norādītas vārdadienas
- kanoniskais personvārds priekšvārds, ko kādas reliģiskas konfesijas pārstāvji tradicionāli atzīst par ieteicamu un lieto
- kristībvārds Priekšvārds, personas vārds
- prekursors priekšvēstnesis
- pirmāknis Priekšvēstnesis
- priekšvēstnieks Priekšvēstnieks
- proenterons Priekšzarna, embrija entodermas caurulīte no rīkles membrānas, ietverot žaunu zarnu, līdz dzeltenuma ejas atiešanas vietai; no tā attīstās rīkle, plaušas, barības vads, kuņģis, aknas, daļa divpadsmitpirkstu zarnas; to apasiņo trijzaru stumbrs
- forlande Priekšzeme; jūras un aizjūras teritorija, ar kuru ostai ir sakari
- labierīcība priekšzīmīga organizācija, labklājība
- priekšzinības Priekšzināšanas
- grieznis Priekšzobe
- incisivi Priekšzobi
- incisores Priekšzobi
- lūkša Priekšzobs
- lūkšas Priekšzobs (dzīvniekam)
- griezējzobs Priekšzobs barības nokošanai
- labiogresija Priekšzobu novirze uz priekšu no to normālā stāvokļa
- labioklinācija Priekšzobu novirzīšanās no vertikālā stāvokļa uz priekšu lūpu virzienā
- prosobranchia Priekšžauņi
- potamopyrgus Priekšžauņu apakšklases ģints
- sils Priežu mežs smilšainās augsnēs, parasti bez pameža (zemsegā, piemēram, virši, ķērpji, brūklenes u. tml.), jūras piekrastes kāpu apvidos un iekšzemes smilšainajos līdzenumos; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips ("Cladinoso-callunosa")
- gibons primātu kārtas pērtiķu apakškārtas dzimta ("Hylobatidae"), šaurdeguna pērtiķis ar ļoti garām priekšējām ekstremitātēm, dzīvo nelielās grupās lietus mežos, ļoti veikli kāpelē pa kokiem, 5 - 7 sugas, Āzijas dienvidaustrumos, arī Sumatrā, Javā, Borneo un Zunda salās
- kuldeņa primitīva plīts priekšnamā ēdiena gatavošanai vasarā
- utilitārisms Princips parādību, priekšmetu u. tml. vērtēšanai pēc to praktiskā derīguma, izmantojuma; attiecīgais rīcības, izturēšanās veids
- sacīkstes princips tiesvedībā, kas nosaka tiesas spriešanas funkcijas atdalīšanu no apsūdzības vai aizstāvības funkcijām t. i., tiesa vada tiesas izmeklēšanas procesu un izlemj iztiesāšanai nodoto jautājumu, taču tiesa nedrīkst meklēt jaunus pierādījumus vai spriedumā atsaukties uz faktiem, ko tiesas priekšā nav likušas procesa puses, tiesa drīkst izlemt tikai tai nodoto jautājumu
- aporētika Problēmu iztirzāšana, necenšoties tās par katru cenu atrisināt, bet gan noskaidrot šo problēmu iekšējo jēgu
- hakatons problēmu un jauno tehnoloģiju izmantošanas iespēju izpētes pasākums, kad entuziasti ierobežotā laika posmā kopīgi izstrādā inovācijas, kas saistītas ar iepriekš definētu konkrētu izaicinājumu
- pārvarēšana Procedss un/vai rezultāts, kas samazina iekšējo vai ārējo traucējošo faktoru ietekmi
- kupons Procentu summa par vērtspapīru iepriekš noteiktā laika posmā
- programmvadība Procesa vadība (piemēram, ierīcei, iekārtai) ar iepriekš ievadītu programmu; programmētā vadība
- komutācija procesi, kas norisinās elektriskās enerģijas pārveidotājos, strāvai pārslēdzoties no viena ventiļa uz citu; ja slodzei piemīt induktivitāte un nevar arī ignorēt transformatora tinumu induktīvo pretestību, tad, mainoties taisngriezim pievadītā maiņsprieguma polaritātei, strāva turpina plūst pa iepriekš atvērtajiem ventiļiem, kaut gan jau ir atvērusies arī citi ventiļi; komutācijas laikā strāva pakāpeniski samazinās iepriekš atvērtajos ventiļos un pieaug jaunajos
- endogēnie ģeoloģiskie procesi procesi, kas norisinās Zemes dzīlēs Zemes iekšējās enerģijas ietekmē
- splaisings Procesinga stadija, kurā eikariotos notiek eksoniem atbilstošo RNS priekšteča rajonu savienošanās nepārtrauktā ķēdē pēc introniem atbilstošo rajonu izšķelšanās
- martingals process (gadījumlielumu virkne), kurā katra nākamā elementa nosacītā vidējā vērtība sakrīt ar iepriekšējā elementa vērtību
- poikilosmoze process, kad šūna pielāgo savu iekšējo osmolaritāti tās tiešajai apkārtējai videi
- apmaiņa process, kurā aizstāj vienu (priekšmetu, apzīmējumu u. tml.) ar citu, paņem viena vietā citu; darbība, process --> apmainīt (2)
- Saules sistēmas veidošanās process, kurā aptuveni pirms 4,6 miljardiem gadu no molekulārā ūdeņraža mākoņa iekšējās daļas izveidojās Saule, bet no ārējās daļas – diskveida mākonis, no kura savukārt izveidojās planētas, to pavadoņi u. c. mazāki Saules sistēmas debess ķermeņi
- internalizācija process, kurā ārējie iespaidi un uztvērumi, kas saistīti ar kādu cilvēku (piemēram, māti, tēvu), kļūst par iekšēju subjektīvu tēlu
- konvertācija process, kura gaitā datus, kas zīmēti, izmantojot iepriekšējās tehniskās instrukcijas, ar speciāli veidotas datorprogrammas palīdzību pārveido par datiem, kas atbilst spēkā esošajai instrukcijai
- uzlabošana process, kurā kaut kas (priekšmets, viela, resurss, arī dzīva būtne) kļūst kvalitatīvāks, piemērotāks noteiktām izmantošanas prasībām
- eksteriorizācija process, kurā notiek pāreja no iekšējās - prāta darbības uz ārējo - praktisko darbību
- pārvietošana process, kurā tiek mainīta priekšmetu vai organizāciju atrašanās vieta
- atpazīšana process, kurā uztveramais objekts tiek attiecināts uz vienu no iepriekš noteiktām klasēm (kategorijām)
- uzrādīšana atpazīšanai procesuāla darbība, kuru izmanto, ja nozīmīgu apstākļu noskaidrošanai nepieciešamas pārliecināties par to, vai persona agrāk uztvērusi kādu objektu, atpazīšanai var uzrādīt otru personu pēc tās ārējā izskata, balss vai citām pazīmēm, līķi, priekšmetus, dokumentus, dzīvniekus u. c. objektus
- pienesums Produktu, sadzīves priekšmetu kopums, ko nodod kādam (piemēram, slimnīcā, cietumā)
- profene Profesionālā apmācība (mācību priekšmets)
- proforene Profesionālā orientācija (mācību priekšmets)
- profesionālā tālākizglītība profesionālās izglītības īpašs veids, kas personām ar iepriekšēju profesionālo pieredzi un izglītības programmas prasībām atbilstošu izglītību dod iespēju iegūt noteikta līmeņa profesionālo kvalifikāciju
- arhivolta Profilēta vai ornamentēta arkas loka ārējā vai iekšējā virsma, kas izdala arku no sienas plaknes
- pašapliecinošā prognoze prognoze, kas pati sevi apstiprina; ja cilvēks noteikti gaida no cita cilvēka vai sociālās grupas konkrētu uzvedību, tad gaidīšanas procesā viņš neapzināti veicina sava priekšstata realizāciju
- prognosticēt Prognozēt; iepriekš noteikt
- sintakses pārbaudītājs programma, kas pārbauda programmēšanas valodā formulēto priekšrakstu atbilstību sintakses prasībām
- apture Programmas izpildes pārtraukšana, kuras cēlonis ir neparedzēta traucējumsituācija, iepriekš plānota vajadzība vai izpildes pabeigšana
- vietu licence programmatūras izplatītāja un pircēja juridiska vienošanās, kas nosaka kopiju skaitu, ko pircējs var izmantot iekšējai lietošanai
- rindiņa Programmēšanā - priekšraksts (instrukcija), kas aizņem vienu līniju programmas tekstā
- atgrieze Programmisks paņēmiens, ar kuru skaitļošanas procesu var atsākt no programmas (apakšprogrammas) izsaukuma vietas, saglabājot iepriekšējos datus
- megaskops Projekcijas iekārta, kurā projicējamo priekšmetu ar spoguļu palīdzību apgaismo no mugurpuses
- lidaparāta makets projektējamā lidaparāta modelis dabīgos izmēros, lai precizētu to ārējo un iekšējo telpisko komponējumu
- dizainēt Projektēt un konstruēt priekšmetus, iekārtot vidi
- propene Propedeitika (mācību priekšmets augstskolā)
- propīnācija Propīnācijas tiesība - kādas iedzīvotāju grupas vai valsts priekšrocība nodarboties ar reibinošu dzērienu pārdošanu
- proševi Prošava - vecu laiku brunči, kā divi plati priekšauti, viens no priekšas un otrs no pakaļas apņemams
- prošuva Prošava - vecu laiku brunči, kā divi plati priekšauti, viens no priekšas un otrs no pakaļas apņemams
- prošuve Prošava - vecu laiku brunči, kā divi plati priekšauti, viens no priekšas un otrs no pakaļas apņemams
- prošuvi Prošava - vecu laiku brunči, kā divi plati priekšauti, viens no priekšas un otrs no pakaļas apņemams
- transportmolekula Proteīns, kas pārnes dažādas molekulas no ārpusšūnas (ekstracelulārās) daļas iekšā šūnā (intracelulārajā daļā jeb citozolā) un transportē no vienas citozola daļas citā
- citohromi Proteīnu grupa, kas atrodas šūnās un piedalās iekšējās elpošanas procesā, pārvadot skābekli
- maršrutētāja protokols protokols, ko izmanto, lai noteiktu maršrutētāja statusu attiecībā pret citiem datoru tīkla maršrutētājiem un veiktu to iekšējo tabulu atjaunošanu
- pārraides vadības protokols protokolu TCP/IP sistēmas sastāvdaļa, kas atbilst Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa transporta slāņa protokolam, paredz iepriekšēju savienojuma nodibināšanu, tajā ir tādi drošas datu pārraides un plūsmas vadības mehānismi kā slīdošais logs, taimauti, apstiprinājumi un atkārtotas pārraides
- prototropija Protona vai ūdeņraža atoma iekšmolekulāra migrācija, rodas cits savienojuma izomērs; viens no tautomērijas veidiem
- gubernators Provinces pārvaldnieks, cietokšņa priekšnieks, okupācijas varas pārstāvis
- promese Provizoriska saistība iegādāties noteiktu daudzumu akciju par iepriekš norunātu cenu pēc šo akciju izlaišanas
- krivūle Prūsijā un Lietuvā zizlis (spieķis ar saknes gabalu rokturim), ar ko krīvs, vai kāds cits tautas priekšnieks nodeva savam vēstniekam pilnvarojumu aiznest viņa vēsti ciemam, pagastam vai plašākam novadam; arī nododot to kopā ar vēsti no rokas rokā
- Trimps prūšu mitoloģijā - auglības dievs, kura vārds rekonstruēts ņemot par pamatu Autrimpa, Natrimpa un Patrimpa vārdus, iespējams, ka priekšstati par šiem dieviem radušies funkcijām polarizējoties un vēlāk sadaloties
- simboliskā valoda pseidovaloda, ko veido, izmantojot rakstzīmes un skaitļus, un kas nav datoru sistēmas iekšējā valoda (mašinvaloda)
- negatīvisms Psihes attīstības vai patoloģiska procesa izraisīta (parasti situācijai neatbilstoša) pretestība pret ārējām ietekmēm, arī pret iekšējiem darbības stimuliem
- radīt Psihiskā darbībā veidot (piemēram, priekšstatu, jēdzienu, spriedumu); būt par cēloni tam, ka veidojas (piemēram, priekšstats, jēdziens, spriedums)
- iztēle Psihiska norise - kā jauna radīšana apziņā tēla, priekšstata, idejas veidā (parasti jaunrades procesā)
- centrēšana Psihiska tiekšanās uz viduspunktu
- agrīnā bērnība psihiskās attīstības stadija, kas aptver 2. un 3. bērna dzīves gadu; galvenās psihiskās attīstības jomas šajā vecumā: kustību pilnveidošanās, intensīva runas attīstība, priekšmetu īpašību un funkciju apgūšana, saskarsmes iemaņu attīstība, kognitīvo procesu attīstība, gribasspēka veidošanās, pašapziņas un dzimumidentifikācijas veidošanās
- tēls Psihisko norišu rezultātā radies (kā) atspoguļojums apziņā (piemēram, priekšstats)
- prāts Psihisko norišu un personības īpašību kopums, kas rada iespēju apzināties, domāt, saprast un veidot īstenības atspoguļojumu, izzināt priekšmetu un parādību vispārīgās un būtiskās īpašības, gūt un izmantot pieredzi; arī intelekts
- šaubas Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa pārliecības, ticības trūkums par (kā) patiesumu, pareizību, iespējamību; attiecīgā satura domas, priekšstati u. tml.
- uztvere Psihisks izziņas process, kas nodrošina īstenības priekšmetu un parādību atveidojumu apziņā, to pazīmju kopumā, arī šī atveidojuma izpratne
- interiorizācija Psihisks process, kurā notiek pāreja no ārējās - praktiskās darbības uz iekšējo - prāta darbību
- apjukums Psihisks stāvoklis, kad ir zudis pareizs priekšstats par savu personību, laiku un telpu; izpaužas neizpratnes sajūtā
- apgarojums Psihisks stāvoklis, kam raksturīgas cēlas jūtas, iekšēja skaidrība, sajūsma
- apsēstība Psihisks stāvoklis, kam raksturīgas neatlaidīgas bieži uzmācīgas domas, priekšstati, jūtas
- pasīvais negatīvisms psihisku slimnieku noliedzoša attieksme pret ārējām ietekmēm un iekšējiem impulsiem
- katekse Psihoanalīzē domu vai jūtu koncentrēšana uz vienu ideju vai priekšmetu
- runas mehānisms psihofizioloģisku priekšnoteikumu sistēma, kas (cilvēkam) nodrošina iespēju veidot saprātīgu runu un saprast cita runu
- datīvisms Psihologa L. Gabriloviča mācībā sevišķs apzīmējums jēdzienu priekšstatiem, kas pēc viņa domām ir tikai vienkāršas zīmes
- projekcija psiholoģiskais aizsargmehānisms, ko raksturo neapzināta savu īpašību, motīvu utt. piedēvēšana citiem cilvēkiem, tā likvidējot iekšējos konfliktus
- autokatarse Psihoterapijas metode, kurā slimniekiem ieteic atcerēties un aprakstīt savus piedzīvojumus, lai atbrīvotos no iekšējiem psihiskiem konfliktiem
- autogēnais treniņš psihoterapijas metode: cilvēks ar autosuģestiju un muskuļu atslābināšanu ietekmē savu iekšējo orgānu, nervu un psihes darbību
- sniegšana publiska uzstāšanās ar koncertu, priekšnesumiem u. tml.
- sniegt publiski uzstāties ar koncertu, priekšnesumiem u. tml.
- Erota centri publiskie nami, kas nereti dod darba telpas daudzām prostitūtām, bet pārrunas ar klientiem notiek vai nu vaļējās istabas durvīs vai Erota centra iekšpagalmā
- priekšnesums Publisks (piemēram, skaņdarba, daiļdarba, dejas) izpildījums; uzstāšanās (publikas priekšā)
- koncerts publisks (skaņdarbu, arī horeogrāfisku darbu) izpildījums pēc iepriekš sastādītas programmas
- lekcija Publisks priekšlasījums, stāstījums par kādiem (piemēram, zinātnes, politikas, mākslas) jautājumiem
- lentpūcīte Pūcīšu dzimtas apakšdzimta ("Catocalinae"), tauriņu priekšspārni plati, trīsstūrveidīgi, pelnpelēki vai brūnganpelēki, ar daudzām viļņotām šķērssvītrām, to krāsa labi harmonē arkoku mizu, Latvijā konstatētas 7 sugas
- pelēkpūcīte Pūcīšu dzimtas ģints ("Aptele"), tauriņi ar pelēkiem, retāk baltganiem priekšspārniem ar ar viļņotām šķērslīnijām un gareniskām svītrām; Latvijā 13 sugu
- tīrumpūcīte Pūcīšu dzimtas ģints ("Euxoa"), tauriņu priekšspārni pelēcīgi vai melnīgsnēji, kāpuri dzīvo augsnes virsējos slāņos, kur barojas ar lakstaugu, gk. graudzāļu saknēm, Latvijā konstatētas 8 sugas
- dārzpūcīte Pūcīšu dzimtas ģints ("Mamestra"), tauriņu priekšspārni brūngani, pelēcīgi vai melnīgsnēji, kāpuri dzīvo uz lakstaugu lapām, Latvijā konstatēts 11 sugu
- pūce Pūčveidīgo putnu kārtas dzimta ("Strigidae"), putns ar līku, asu knābi, lielu galvu, mīkstu apspalvojumu, lielām uz priekšu vērstām acīm un spalvainām kājām, 28 ģintis, 135 sugas, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 12 sugu
- dēzums Pūlis, daudz sablīvētu priekšmetu
- pusnakts Pulksteņa laika moments, kad mainās kalendāra dienas; divdesmit četri (attiecībā pret iepriekšējo dienu), nulle nulle, arī nulle (attiecībā pret nākamo dienu)
- ieloksnis Pupa, iepuvums nepārnadžu priekšzobos
- gleba Pūpēžu klases sēņu augļķermeņu iekšējā irdenākā daļa
- bīdele Pūra lādes iekšienē iebūvēta maza lādīte ar paceļamu vāku, kas atbalstīja lielo lādes vāku, neļaujot tam aizkrist
- iepurināt Purinot ievirzīt (kur iekšā)
- purngals Purna priekšējā daļa (dzīvniekiem)
- sprausla Purna priekšējā daļa, arī nāss, mute (dzīvniekiem)
- pusliešķeris Puse no daudzuma, kas ietilpst liekšķerē
- pusriekšava Puse no daudzuma, kas ietilpst riekšavā
- mugurpuse Puse, daļa (priekšmetam), kas ir pretēja priekšpusei vai apakšpusei
- spārnžauņi Pushordaiņu klases jūras dzīvnieki ar maisveidīgu ķermeni (0,2-14 mm garumā), ko apņem hitīna caurulīte, no kuras izvirzās ķermeņa priekšgals ar gariem, slaidiem taustekļiem; veido zarotas kolonijas uz zemūdens priekšmetiem
- plikādas kažociņš puskažoks ar ādas miecēto pusi uz āru un apmatojuma pusi uz iekšu
- Darsa-Cingste pussala Baltijas jūras dienvidos (_Darss-Zingst_), uz ziemeļaustrumiem no Rostokas, Vācijā, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, bijusī piekrastes josla, kurai grimstot aizmugurē applūdušas ieplakas - jomas
- pustonners Pustonnas jahta - jahta, kuras maksimālais garums ir 10,0 m, garums pa ūdenslīniju - 7,3 m, lielākais platums - 2,95 m, iegrime - 1,75 m, ūdensizspaids - 4,1 t, balstķīļa mas - 1,7 t, grotburas laukums - 16 kvadrātmetru, genuaburas laukums - 32 kvadrātmetri, priekšējā trīsstūra laukums - 21 kvadrātmetrs, dīzeļmotora jauda - 14,7 kW
- izpūt Pūstot sabojāties (parasti no iekšpuses); pūstot kam, sabojāties (par vidu, iekšpusi)
- minorka Puszīda audums no linu metiem un zīda iekšaudiem
- iepūst Pūšot ievirzīt (kur iekšā, piemēram, elpu, kādu vielu)
- kaltenis Pūtelis - senlatviešu ēdiens karstajās vasaras dienās, gatavots no sagrauzdētas un samaltas labības (rudziem, kviešiem, griķiem, zirņiem), uz miltiem uzlejot rūgušpienu un ļaujot rūgt, kamēr milti atmiekšķējušies mīksti
- kūpēt Putēt (par putekļainiem priekšmetiem, sausiem ceļiem u. tml.)
- ieputināt Putinot ievirzīt (kur iekšā)
- šķilva Putniem guza, dažu dzīvnieku, piem., putnu un kukaiņu maisveidīgs rīkles un priekškuņģa paplašinājums, kur tie pagaidām uzņem barību; šķilvis
- karināti Putnu apakšklase, ar ķīli - stipri attīstītu cilni krūšu kaulam priekšā, pie kura piestiprināti lidojamie muskuļi
- plonckas Putnu iekšas
- zosveidīgie Putnu kārta ("Anseriformes"), pie kuras pieder vidēji un lieli ūdensputni ar iegarenu ķermeni, blīvu, piegulošu apspalvojumu, saplacinātu knābi un īsām kaļam ar peldplēvi starp trim priekšējiem pirkstiem; šīs apakškārtas putni
- pīļputni Putnu klases zosveidīgo kārtas dzimta ("Anatidae"), vidēji lieli un lieli putni (garums - 30-150 cm, masa - 0,2-13 kg), ūdensputni, kam 3 priekšējie pirksti savienoti ar peldplēvi, labi lido, peld un nirst, \~45 ģintis, \~150 sugas, Latvijā 17 ģintis, 56 sugas; pīles
- elektuārijs Putriņa, mīklai līdzīgs zāļu maisījums iekšķīgai lietošanai (ietilpst medus, sīrups vai ievārījums)
- kreisie Radikālas, tagad gk. sociālistiskas, agrāk arī liberālas partijas; nosaukums radās franču revolūcijas laikā 1789, kad radikāļi parlamentā ieņēma vietas pa kreisi no parlamenta priekšsēdētāja
- radioaktīvā ķēde radioaktīvo nuklīdu rinda, kuras katrs nākamais nuklīds veidojas iepriekšējā nuklīda alfa vai beta sabrukšanā, bet pēdējais ķēdes nuklīds ir stabils; zināmas četras šādas ķēdes: urāna (^238^U --> ^208^Pb), torija (^232^Th --> ^208^Pb), aktīnija (^235^U --> ^207^Pb) un neptūnija (^237^Np --> ^209^Bi, iegūta mākslīgi) ķēde
- radiodeviācija Radiokompasa vai radiopeilēkļa kļūda, ko rada no apkārtējiem priekšmetiem atstarotie elektromagnētiskie viļņi
- radioatbalss Radiolokācijā izmantota elektromagnētisko viļņu atstarošanās no apkārtējiem priekšmetiem
- šķilt radīt (dzirksteles, uguni), piemēram, sitot, beržot cietus priekšmetus vienu pret otru
- nodrošināt radīt (kam) priekšnoteikumus, padarīt iespējamu, reālu (piemēram, norisi, stāvokli)
- izdvest radīt (paklusu skaņu) - par priekšmetiem, arī par parādībām dabā
- tinkšēt radīt augstu, dzidru skaņu (piemēram, par vibrējošiem metāla, stikla priekšmetiem); atskanēt šādai skaņai
- tinkšķēt radīt augstu, dzidru skaņu (piemēram, par vibrējošiem metāla, stikla priekšmetiem); atskanēt šādai skaņai
- stinkšēt radīt augstu, dzidru skaņu (piemēram, par vibrējošiem metāla, stikla priekšmetiem); atskanēt šādai skaņai; tinkšķēt
- stinkšķēt radīt augstu, dzidru skaņu (piemēram, par vibrējošiem metāla, stikla priekšmetiem); atskanēt šādai skaņai; tinkšķēt
- džinkstēt radīt augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādam troksnim
- žvinkstēt radīt augstu, parasti spalgu, troksni (piemēram, par metāla priekšmetiem, stikliem, tiem krītot, plīstot u. tml.); atskanēt šādam troksnim
- svilpt radīt augstu, samērā griezīgu skaņu, virzot gaisu starp saspriegtām lūpām, zobiem, arī caur kādu priekšmetu (piemēram, svilpi); atskanēt šādai skaņai; arī svilpot (1)
- zvanīt radīt dzidras, parasti samērā augstas, skaņas (par metāla, stikla priekšmetiem, tiem saskaroties, plīstot, arī tos skarot u. tml.); atskanēt šādām skaņām
- šķindēt radīt dzidru, arī asu, samērā skaļu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kas strauji saskaras, par plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai
- žvarkstēt radīt griezīgu troksni (piemēram, par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu, atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
- plirkšēt radīt griezīgu, parasti augstu, skaņu (piemēram, par metāla priekšmetu, kas beržas gar ko, par plīstošu audumu); atskanēt šādai skaņai
- plirkšķēt radīt griezīgu, parasti augstu, skaņu (piemēram, par metāla priekšmetu, kas beržas gar ko, par plīstošu audumu); atskanēt šādai skaņai
- larkšēt radīt griezīgu, skaļu troksni (piemēram, par rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem, kas sitas cits pret citu); atskanēt šādam troksnim
- larkšķēt radīt griezīgu, skaļu troksni (piemēram, par rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem, kas sitas cits pret citu); atskanēt šādam troksnim
- zliukšēt radīt īslaicīgu paasu troksni, piemēram, par cietiem priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko; atskanēt šādam troksnim
- spriukšēt radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par koka priekšmetiem, kas lūst vai plaisā); atskanēt šādam troksnim
- brakšķēt radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par lūstošiem zariem, koka priekšmetiem, plaisājošu ledu); atskanēt šādam troksnim
- brikšēt radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par lūstošiem zariem, koka priekšmetiem, plaisājošu ledu); atskanēt šādam troksnim
- brikšķēt radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par lūstošiem zariem, koka priekšmetiem, plaisājošu ledu); atskanēt šādam troksnim
- braukšēt radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par lūstošiem zariem, stublājiem, koka priekšmetiem); atskanēt šādam troksnim
- šņerkstēt radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par metāla, akmens u. tml. priekšmetiem, kas berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim
- šņirkstēt radīt īslaicīgu, asu, spēcīgu troksni (piemēram, par metāla, akmens, arī koka priekšmetiem, kas berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim
- blakšēt radīt īslaicīgu, dobju troksni (piemēram, par nelielu priekšmetu, kas atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim
- blakšķēt radīt īslaicīgu, dobju troksni (piemēram, par nelielu priekšmetu, kas atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim
- kripšēt radīt īslaicīgu, klusu troksni (piemēram, par cietiem, sīkiem priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu); atskanēt šādam troksnim
- kripšķēt radīt īslaicīgu, klusu troksni (piemēram, par cietiem, sīkiem priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu); atskanēt šādam troksnim
- skripstēt radīt īslaicīgu, paasu troksni (piemēram, par koka priekšmetiem, kuros pabīda detaļas, veidojas mazas plaisas, arī par ko sīku, kas beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim
- knakšēt radīt īslaicīgu, paasu troksni (piemēram, par nelieliem priekšmetiem, kas lūst vai atsitas pret ko cietu, arī par plaisājošu koku, ledu); atskanēt šādam troksnim
- knakšķēt radīt īslaicīgu, paasu troksni (piemēram, par nelieliem priekšmetiem, kas lūst vai atsitas pret ko cietu, arī par plaisājošu koku, ledu); atskanēt šādam troksnim
- bliukšēt radīt īslaicīgu, paasu troksni (piemēram, par nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim
- bliukšķēt radīt īslaicīgu, paasu troksni (piemēram, par nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim
- paukšēt radīt īslaicīgu, padobju troksni (piemēram, par nelielu priekšmetu, kas atsitas pret ko, arī par ko sprāgstošu); atskanēt šādam troksnim
- paukšķēt radīt īslaicīgu, padobju troksni (piemēram, par nelielu priekšmetu, kas atsitas pret ko, arī par ko sprāgstošu); atskanēt šādam troksnim
- klakšēt radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu, par nelieliem iedarbinātiem mehānismiem); atskanēt šādam troksnim
- klakšķēt radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu, par nelieliem iedarbinātiem mehānismiem); atskanēt šādam troksnim
- klikšēt radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim
- klikšķēt radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim
- knikšēt radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par tieviem koka priekšmetiem, kas lūst, plaisā, par nelieliem metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras); atskanēt šādam troksnim
- knikšķēt radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par tieviem koka priekšmetiem, kas lūst, plaisā, par nelieliem metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras); atskanēt šādam troksnim
- plikšēt radīt īslaicīgu, paklusu troksni, piemēram, par šķidruma lāsēm, kas atsitas pret ko, vai par kādiem priekšmetiem, kas atsitas (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaras ar to; atskanēt šādam troksnim
- plikšķēt radīt īslaicīgu, paklusu troksni, piemēram, par šķidruma lāsēm, kas atsitas pret ko, vai par kādiem priekšmetiem, kas atsitas (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaras ar to; atskanēt šādam troksnim
- krapšēt radīt īslaicīgu, samērā skaļu troksni (piemēram, par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu, par lūstošiem sīkiem priekšmetiem); atskanēt šādam troksnim
- krapšķēt radīt īslaicīgu, samērā skaļu troksni (piemēram, par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu, par lūstošiem sīkiem priekšmetiem); atskanēt šādam troksnim
- žvakstēt radīt īslaicīgu, samērā skaļu, asu troksni (parasti par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu, atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
- blūkšēt radīt īslaicīgu, spēcīgu troksni (piemēram, par priekšmetiem, kas atsitas pret ūdeni); atskanēt šādam troksnim
- blūkšķēt radīt īslaicīgu, spēcīgu troksni (piemēram, par priekšmetiem, kas atsitas pret ūdeni); atskanēt šādam troksnim
- tankšēt radīt īslaicīgu, spēcīgu, asu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kuri atsitas pret ko vai pret kuriem kas atsitas); atskanēt šādai skaņai
- tankšķēt radīt īslaicīgu, spēcīgu, asu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kuri atsitas pret ko vai pret kuriem kas atsitas); atskanēt šādai skaņai
- klabēt radīt īslaicīgus, citu citam sekojošus trokšņus, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko) - par cietiem priekšmetiem, to daļām; atskanēt šādam troksnim
- skrabēt radīt īsus, citu citam sekojošus asus trokšņus, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko), arī skrāpējoties, beržaties (gar ko) - piemēram, par asiem, cietiem, parasti nelieliem, priekšmetiem, to daļām; atskanēt šādiem trokšņiem
- grabēt radīt īsus, citu citam sekojošus trokšņus, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko) - par cietiem, parasti nelieliem, priekšmetiem, to daļām; atskanēt šādam troksnim
- sapņot radīt iztēlē tēlu, priekšstatu par to, pēc kā ilgojas, ko vēlas, lai tas piepildītos; arī vēlēties, ilgoties
- džerkstēt radīt klusu, paasu troksni (piemēram, par metāla priekšmetiem berzes rezultātā); atskanēt šādam troksnim
- dunēt radīt ļoti zemu, dobju troksni, parasti, izraisot atbalsi (piemēram, par cietiem, smagiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko vai saskaras ar ko); atskanēt šādam troksnim
- slirkšināt radīt noteiktu troksni, kas raksturīgs cieta priekšmeta pārvietošanai velkot vai stumjot
- žvarkšēt radīt paasu, griezīgu troksni, piemēram, par metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras; atskanēt šādam troksnim
- žvarkšķēt radīt paasu, griezīgu troksni, piemēram, par metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras; atskanēt šādam troksnim; žvarkšēt; zvarkšķēt
- brakšēt radīt padobju nepārtrauktu troksni, kāds raksturīgs, piemēram, nelieliem cietiem priekšmetiem berzējoties vienam gar otru, vāroties ēdienam u. tml.; atskanēt šādam troksnim
- brākšēt radīt padobju nepārtrauktu troksni, kāds raksturīgs, piemēram, nelieliem cietiem priekšmetiem berzējoties vienam gar otru, vāroties ēdienam u. tml.; atskanēt šādam troksnim
- brakšķēt radīt padobju nepārtrauktu troksni, kāds raksturīgs, piemēram, nelieliem cietiem priekšmetiem berzējoties vienam gar otru, vāroties ēdienam u. tml.; atskanēt šādam troksnim
- brākšķēt radīt padobju nepārtrauktu troksni, kāds raksturīgs, piemēram, nelieliem cietiem priekšmetiem berzējoties vienam gar otru, vāroties ēdienam u. tml.; atskanēt šādam troksnim
- žvurkstēt radīt padobju rūcošu vai sprakšķošu troksni, piemēram, par sausiem priekšmetiem, kas deg; atskanēt šādam troksnim
- blorkšēt radīt padobju troksni (piemēram, saskaroties cietiem priekšmetiem); atskanēt šādam troksnim
- blurkšēt radīt padobju troksni (piemēram, saskaroties cietiem priekšmetiem); atskanēt šādam troksnim
- klinkšēt radīt paklusu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kas strauji saskaras); atskanēt šādam troksnim
- klinkšķēt radīt paklusu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kas strauji saskaras); atskanēt šādam troksnim
- plīkšēt radīt paklusu troksni, piemēram, par šķidruma lāsēm, kas atsitas pret ko, vai par kādiem priekšmetiem, kas atsitas (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaras ar to; atskanēt šādam troksnim
- plīkšķēt radīt paklusu troksni, piemēram, par šķidruma lāsēm, kas atsitas pret ko, vai par kādiem priekšmetiem, kas atsitas (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaras ar to; atskanēt šādam troksnim
- pakšēt radīt paklusu, īslaicīgu troksni (piemēram, par šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
- pakšķēt radīt paklusu, īslaicīgu troksni (piemēram, par šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
- švaukstēt radīt paklusu, svelpjošu troksni, piemēram, par elastīgiem priekšmetiem, kas šķeļ gaisu; atskanēt šādam troksnim
- žvaukstēt radīt paskaļu, švīkstošu troksni (piemēram, par priekšmetu, kas vilkšanas kustībā saskaras ar ko)
- žvindzēt radīt paskarbu, sīcošu troksni (par priekšmetiem ātrā kustībā); atskanēt šādam troksnim
- žvīkstēt radīt paskarbu, švīkstošu troksni (piemēram, par priekšmetiem, kas ātrā kustībā saskaras ar ko); atskanēt šādam troksnim
- iesadomāties radīt priekšstatu par ko; iztēloties
- likties radīt priekšstatu, ka ir (kas), ka līdzinās (kam)
- rādīties radīt priekšstatu, ka ir (kas), ka līdzinās (kam)
- šķist radīt priekšstatu, ka ir (kas), ka līdzinās (kam)
- likties radīt priekšstatu, ka veic (kādu darbību), ka nonāk vai atrodas (kādā stāvoklī)
- rādīties radīt priekšstatu, ka veic (kādu darbību), ka nonāk vai atrodas (kādā stāvoklī)
- šķist radīt priekšstatu, ka veic (kādu darbību), ka nonāk vai atrodas (kādā stāvoklī)
- likties radīt priekšstatu, sajūtu, ka piemīt (kāda īpašība, pazīme u. tml.)
- šķist radīt priekšstatu, sajūtu, ka piemīt (kāda īpašība, pazīme u. tml.)
- rādīties radīt priekšstatu, sajūtu, ka piemīt (kāda īpašība, pazīme u. tml.); likties 2(1)
- skandēt radīt raksturīgas paklusas, melodiskas skaņas (piemēram, par cietiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko vai saskaras ar ko); atskanēt šādām skaņām
- klapšēt radīt raksturīgu troksni (piemēram, par cietiem priekšmetiem, kurus sit vienu pret otru); atskanēt šādam troksnim
- strinkšēt radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par, parasti saspriegtiem, metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai
- strinkšķēt radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par, parasti saspriegtiem, metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai
- trinkšēt radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par, parasti saspriegtiem, metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai; strinkšķēt
- trinkšķēt radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par, parasti saspriegtiem, metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai; strinkšķēt
- plerkšēt radīt samērā augstu, skaļu, nevienmērīgu, griezīgu troksni (piemēram, par plāniem metāla priekšmetiem, kas vibrē, sitas cits pret citu); atskanēt šādam troksnim
- plerkšķēt radīt samērā augstu, skaļu, nevienmērīgu, griezīgu troksni (piemēram, par plāniem metāla priekšmetiem, kas vibrē, sitas cits pret citu); atskanēt šādam troksnim
- švīkstēt radīt samērā klusu, asu, augstu troksni (piemēram, par ko tādu, kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu, vai ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.); atskanēt šādam troksnim
- žvākstēt radīt samērā skalu, dobju troksni (parasti par smagiem priekšmetiem, tiem krītot, atsitoties pret ko); atskanēt šādam troksnim
- sīkt radīt samērā smalkas, augstas, vienmērīgas, svilpjošas skaņas (par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.); atskanēt šādām skaņām
- dzelt radīt sāpes, arī bojāt, ievainot (par asiem priekšmetiem)
- skanēt radīt skaņas (par priekšmetiem, iekārtām, ierīcēm u. tml.)
- žļadzēt radīt skaņu, kāda rodas, piem., mīkstam, piemirkušam priekšmetam kustoties vai šķidrumam atsitoties (pret ko); atskanēt šādai skaņai
- čerkstēt radīt skarbu, griezīgu troksni (par dažādiem priekšmetiem berzes rezultātā)
- čērkstēt radīt skarbu, griezīgu troksni (par dažādiem priekšmetiem berzes rezultātā)
- žvirkstēt radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par maziem, cietiem priekšmetiem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim
- žļarkstēt radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu vai atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
- žņerkstēt radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par metāla vai stikla priekšmetiem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim
- žvadzēt radīt skarbu, samērā skaļu troksni (parasti par nelieliem metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu, atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
- skrambāt radīt skrambu (2) vai skrambas (priekšmetā)
- žviukstēt radīt smalku, īslaicīgu skaņu, kāda rodas, piem., ja spēcīgi šķeļ gaisu ar tievu, elastīgu priekšmetu; atskanēt šādai skaņai
- klaudzēt radīt spalgu, samērā skaļu troksni (piemēram, par cietiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko, par strauji aizvērtām durvīm); atskanēt šādam troksnim
- brakšēt radīt spēcīgu troksni (piemēram, par lielākiem (koka) priekšmetiem, kas lūst, plaisā vai gāžas); atskanēt šādam troksnim
- brākšēt radīt spēcīgu troksni (piemēram, par lielākiem (koka) priekšmetiem, kas lūst, plaisā vai gāžas); atskanēt šādam troksnim
- brākšķēt radīt spēcīgu troksni (piemēram, par lielākiem (koka) priekšmetiem, kas lūst, plaisā vai gāžas); atskanēt šādam troksnim
- brīkšēt radīt spēcīgu troksni (piemēram, par lielākiem (koka) priekšmetiem, kas lūst, plaisā vai gāžas); atskanēt šādam troksnim
- brīkšķēt radīt spēcīgu troksni (piemēram, par lielākiem (koka) priekšmetiem, kas lūst, plaisā vai gāžas); atskanēt šādam troksnim
- breikšķēt radīt spēcīgu troksni (piemēram, par lielākiem (koka) priekšmetiem, kas lūst, plaisā vai gāžas); atskanēt šādam troksnim; brīkšķēt
- blīkšēt radīt spēcīgu un spalgu, īslaicīgu troksni (piemēram, par smagiem priekšmetiem, kas strauji atsitas pret ko cietu, par strauji aizvērtām durvīm); atskanēt šādam troksnim
- blīkšķēt radīt spēcīgu un spalgu, īslaicīgu troksni (piemēram, par smagiem priekšmetiem, kas strauji atsitas pret ko cietu, par strauji aizvērtām durvīm); atskanēt šādam troksnim
- čīkstēt radīt stieptu, asu troksni (piemēram, par priekšmetiem, kuri beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim
- ķirkstēt radīt stieptu, ilgu troksni (piemēram, par priekšmetiem, kas beržas gar ko)
- ķikstēt radīt stieptu, ilgu troksni (piemēram, par priekšmetiem, kuri beržas gar ko)
- dīkt radīt stieptu, monotonu skaņu (par ierīcēm, priekšmetiem)
- slakšēt radīt troksni, kas raksturīgs diviem priekšmetiem saduroties, sasitoties
- sataisīt ceļu (kaut kam, kādam) radīt vajadzīgos priekšnoteikumus, palīdzēt, veicināt
- pārnest Radīt, izveidot (vārdam, vārdu savienojumam) citu nozīmi, kas izriet no priekšmetu un parādību sakara, līdzības
- kārtot Radīt, veidot (priekšmetam, telpai u. tml.) vēlamo, parasto izskatu, radīt kārtību; likt, novietot (priekšmetus) atbilstoši pieņemtajai kārtībai
- sabiedriskās drošības līmenis rādītājs, kas atspoguļo atsevišķu personu, dažādu sociālo grupu un valsts iekšējās drošības stāvokli kopumā, kriminālo apdraudējumu gadījumus, kā arī nosaka valsts politikas prioritātes, virzienus un formas valsts iedzīvotāju tiesiskajā aizsardzībā
- sānlīnijas radniecība radniecība starp cilvēkiem, kam ir kopējs priekštecis (piemēram, starp brāļiem, māsām, brālēniem, māsīcām)
- tuva radniecība radniecība, kuras pamatā ir kāds kopējs priekštecis (parasti iepriekšējā paaudzē)
- tāla radniecība radniecība, kuras pamatā ir kāds sens kopējs priekštecis
- keratomalācija Radzenes atmiekšķēšanās
- oftalmometrija Radzenes priekšējās virsmas izliekuma rādiusa mērīšana ar oftalmometru
- goniosinehija Radzenes saaugums ar varavīksneni pie acs priekšējās kameras leņķa
- afinācija Rafinēšanai paredzētā smalkā cukura iepriekšējā attīrīšana
- iegalis Ragavu priekša
- iegalvis Ragavu priekša
- apgalvene Ragavu priekšā uz augšu uzliekto slieču savienojums; ragavu slieču priekšējā daļa, priekšējais uzliekums
- regavpriekša Ragavu priekšējā daļa
- krēsls ragavu sastāvdaļa - iekšpusē pie mietnēm piestiprināta izliekta balsta dzelzs
- atgalvene Ragavu slieces kopā saturošais priekšējais posms
- pavize Ragavu slieces priekšējā izliektā daļa
- atgalve Ragavu slieču priekšējā daļa, priekšējais uzliekums
- ragavu galva ragavu slieču priekšējā uz augšu uzliektā daļa
- apšu raibenis raibeņu dzimtas tauriņu suga ("Limenitis populi"), spārni tumšbrūni ar baltiem, šķērsjoslās saplūdušiem plankumiem, gar pakaļspārnu (daļēji arī priekšspārnu) malu oranži mēnestiņi; Latvijā aizsargājams
- bērzu raibvērpējs raibvērpēju dzimtas suga ("Endromis versicolora"), tauriņa priekšspārni brūni ar baltraibu rakstu, sastopams bieži, mīt lapkoku un jauktos mežos, arī parkos
- spurot Raiti kustēties uz priekšu
- borda Rakstaina cita auduma apmale vai mala (priekšautam, kleitai)
- prese rakstāmgalda piederums - lokveida priekšmets ar cieši piestiprinātām dzēšpapīra lapām
- spiede Rakstāmgalda piederums - lokveida priekšmets ar cieši piestiprinātām dzēšpapīra lapām; 1(2)
- rakstāmspalva Rakstīšanai (ar tinti, tušu) paredzēts īpašs metāla priekšmets ar smailu galu un paplatinātu vidusdaļu
- spalva rakstīšanai vai zīmēšanai (ar tinti, tušu) paredzēta īpašs metāla priekšmets ar smailu galu un paplatinātu vidusdaļu; arī [rakstāmspalva]{s:1911}
- rakstāmlietas Rakstīšanai, arī zīmēšanai, rasēšanai paredzēti priekšmeti, to kopums (piemēram, zīmuļi, pildspalvas, rakstāmpapīrs, burtnīcas)
- vēstures avoti rakstītie dokumenti, hronikas, annāles u. tml., arī valoda, folklora un lietiskie priekšmeti, kas atspoguļo sabiedrības pagātni
- pseidoklasicisms Rakstniecības virziens 17. un 18. gs. Eiropā, kas par paraugu un priekšzīmi izmantoja tikai sengrieķu un senromiešu rakstniecību
- tecināt Rakstot viegli, raiti virzīt (rakstāmrīku) pa papīru uz priekšu
- gatavot Rakstot, sacerot u. tml. veidot, radīt (piemēram, tekstu); organizējot, mēģinot u. tml. veidot (piemēram, priekšnesumu, pasākumu)
- sagatavot Rakstot, sacerot u. tml., izveidot, radīt (piemēram, tekstu); organizējot, mēģinot u. tml., izveidot, sarīkot (piemēram, priekšnesumu, pasākumu)
- pavadraksts Raksts, dokuments, ko pievieno kādam sūtījumam un kas satur nosūtīto priekšmetu uzskaitījumu, aprakstu u. tml.
- opalogrāfija Rakstu un zīmējumu pavairošanas paņēmiens; ar īpašu tinti rakstītu vai zīmētu oriģinālu pārnes uz iepriekš sagatavotas stikla plates, ko apstrādājot iegūst iespiedplati
- iezīme Raksturīga īpašība (piemēram, organismiem, priekšmetiem), pēc kuras (tos) dala vai apvieno grupās
- seja Raksturīgo, individuālo (piemēram, parādības, priekšmeta) īpašību kopums
- X veida priekškājas raksturīgs cūku eksterjera defekts – stipri satuvināti priekškāju ceļgali
- zīmīgs Raksturīgs; tāds, kas dod, veido priekšstatu (kādam par ko)
- blāks Raksturo skaņu, kas rodas kādam smagam priekšmetam nokrītot
- plaks Raksturo skaņu, kas rodas krītot cietam priekšmetam
- žvirks Raksturo troksni, kādu rada ūdens burbuļošana ap maziem priekšmetiem (oļiem u. tml.)
- blukš Raksturo troksni, kas rodas kādam priekšmetam iekrītot ūdenī
- atstarpes rakstzīme rakstzīme, kuru ievada datorā, izmantojot atstarpēšanas taustiņu, un kā rezultātā veidojas atstarpe, drukas vai ekrāna pozīcijai pavirzoties par vienu vietu uz priekšu
- pļukt Rakturo skaņu, kas rodas smagam priekšmetam krītot
- akuaku Rapanuju (Lieldienu sala) mitoloģijā - labie un ļaunie gari, kuri iemiesojas augos, putnos, zivīs un neorganiskās dabas priekšmetos
- ierāpties Rāpjoties, arī rāpus ievirzīties (kur iekšā)
- ierāpāties Rāpojot iekļūt (kur iekšā)
- ierāpot Rāpojot ievirzīties (kur iekšā)
- mets Rasējums, ko veido pēc skices un kas sniedz pilnīgu, vispusīgu priekšstatu par celtni
- šķilties Rasties no straujas, spēcīgas cietu priekšmetu saskāršanās (par dzirkstelēm, uguni); strauji, spēcīgi skarties vienam pie otra, radot dzirksteles, uguni (par cietiem priekšmetiem)
- likties Rasties subjektīvam, arī maldīgam priekšstatam, uzskatam u. tml.
- šķist Rasties subjektīvam, arī maldīgam priekšstatam, uzskatam u. tml.
- rādīties Rasties subjektīvam, arī maldīgam priekšstatam, uzskatam u. tml.; likties 2(3)
- parādīties Rasties, ieviesties, būt sastopamam (par augiem, dzīvniekiem); tikt izgatavotam, ieviesties (par priekšmetiem)
- veidošanās rašanās izstrādāšanas, gatavošanas ceļā (par priekšmetiem)
- sākotne Rašanās laiks, pirmais attīstības posms (parasti parādībai sabiedrībā, dabā), kurā rodas, tiek radīti (tās) pamati, turpmākās izveides priekšnoteikumi; arī attīstības sākuma forma
- endoģenēze Rašanās organisma iekšienē
- ādainis Rati ar ādas polsterējumu iekšpusē
- galdaini vāģi rati ar sānu un priekšas dēļiem (galdiņiem)
- plāķis Ratu daļa, kas guļ uz priekšass
- asaka Ratu detaļa (koka), kas savieno priekšējo un aizmugurējo asi
- streņģe Ratu detaļa ilkss savienošanai ar riteņa priekšasi
- jūga Ratu priekšass atstatums no pakaļass
- skretele Ratu priekšdaļa - priekšrati ar asi un ilksīm
- priekšase Ratu priekšējā ass
- drivači Ratu priekšējā ass ar riteņiem baļķu vešanai
- snauja Ratu priekšējās ass gala savienojums ar ilksi
- dryvači ratu priekšējie riteņi
- vienskreteles Ratu priekšējie riteņi kopā ar asi
- vinskreteles Ratu priekšējie riteņi kopā ar asi
- toka Ratu riteņa rumbas iekšējais dzelzs apkalums
- krancis Ratu sastāvdaļa - uz ratu priekšējās ass piestiprināts metāla riņķis, lai ratu priekšdaļa varētu grozīties
- puskrancis Ratu sastāvdaļa - uz ratu priekšējās ass piestiprināts pusriņķis, lai ratu priekšdaļa varētu grozīties
- pastreņģe Ratu sastāvdaļa, kas savieno to priekšasi ar ilkss atsēju
- serdeksnis Ratu tapa, kas tur ratus pie priekšējās ass
- (uz)turēt kārtībā Raudzīties, lai (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) būtu kārtīgs
- turēt kārtībā Raudzīties, lai (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) būtu kārtīgs
- uzturēt kārtībā Raudzīties, lai (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) būtu kārtīgs
- ieraut Raujot ievirzīt (kur iekšā)
- aizraust Raušot (ko) priekšā, aizsprostot; raušot novietot (kam priekšā)
- aizraust Raušot (ko) virsū, priekšā, aizpildīt (vagu, nelielu bedri u. tml.)
- ieraust Raušot ievirzīt (kur iekšā)
- ierausties Raušoties ievirzīties (kur iekšā)
- ražojums ražojot radītais priekšmets, viela u. tml.
- pamatlaiks Ražošanā izmantotais laiks, ko patērē tikai apstrādājamā priekšmeta kvalitātes (formas, izmēru, fizikāli mehānisko īpašību u. c. parametru, kā arī novietojuma) maiņai
- vienkāršā atražošana ražošanas procesa atkārtošana iepriekšējā apjomā
- deflators Ražotās produkcijas un pakalpojumu cenu un tarifu izmaiņas pārskata periodā attiecībā pret iepriekšējo periodu
- impulsdzinējs Reaktīvais dzinējs, kam nav ne kompresora ne turbīnas, bet priekšpusē ierīkoti vārsti gaisa uzņemšanai ritmisku grūdienu veidā
- oderējums reaktoru iekšpuses pārklājums ar ķīmiski izturīgiem materiāliem
- naturālisms Reāls priekšmets, detaļa (mākslas darbā)
- augoša virkne reālu skaitļu virkne, kurai katrs nākamais loceklis ir lielāks par iepriekšējo
- dilstoša virkne reālu skaitļu virkne, kurai katrs nākamais loceklis ir mazāks par iepriekšējo
- signatūra Receptes daļa, kurā ir priekšraksts par to, kā jālieto izrakstītās zāles; arī receptes kopija, ko aptiekā pievieno izsniedzamajām zālēm
- spirālais orgāns receptorais dzirdes orgāns iekšējās auss gliemeža vadā; orgāna dzirdes šūnas ar bārkstiņām uztver tām piegulošās segplēves svārstības un pārvērš tās nervu impulsos
- interoreceptori receptori, kas uztver kairinājumus no organisma iekšējās vides
- eritropsija Redzes anomālija; visi priekšmeti izskatās sarkani; bieži sakarā ar lēcas izņemšanu
- hiperezoforija Redzes ass novirze uz iekšu un augšu
- hipendoforija Redzes ass novirze uz leju un iekšu
- hipoezoforija Redzes ass novirze uz leju un iekšu
- pozitīvā konverģence redzes asu nosliece uz iekšu, tuvināšanās
- hloropsija Redzes defekts, kad visi priekšmeti šķiet zaļi
- pelopsija Redzes defekts, kas rada ilūziju, it kā priekšmeti būtu nenormāli tuvu
- paraehroma Redzes misēklis, kad priekšmeta īstenās krāsas acij izliekas pavisam citādas
- neiropapillīts Redzes nerva priekšējās daļas un papillas iekaisums
- rēgs Redzes priekšstats, redzes iztēles tēls, ko parasti izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes; arī spoks
- ametropija Redzes traucējumi, kad acs nevar skaidri saredzēt priekšmetus bez optikas (brillēm, kontaktlēcām vai lupas)
- poliopija Redzes traucējumi; stāvoklis, kur viena priekšmeta atspulga vietā veidojas vairāki
- triplopija Redzes traucējums, kad priekšmetus redz trīskāršotus
- makropsija Redzes traucējums, kam raksturīgs priekšmetu šķietams palielinājums
- metamorfopsija Redzes traucējums, kas izpaužas priekšmetu apveida izkropļotā uztverē
- hromatopsija Redzes traucējums, kurā bezkrāsainus priekšmetus redz krāsainus vai krāsainus priekšmetus nedabiskā krāsā
- diktiopsija Redzes traucējums, kurā priekšmeti šķiet miglaini, skatāmi it kā caur zirnekļa tīklu
- priekšcēlums Referāts, ziņojums, priekšnesums
- atmiekšķēties refl. --> atmiekšķēt (1); tikt atmiekšķētam
- durties refl. --> durt (1); tikt durtam (kur iekšā)
- iemalties refl. --> iemalt (2); maļot, arī griežot tikt ierautam (kur iekšā)
- izmiekšēties refl. --> izmiekšēt (1); mitrumā kļūt mīkstam
- izmiekšķēties refl. --> izmiekšķēt (1); mitrumā kļūt mīkstam
- izslieties refl. --> izsliet (3); būt izvirzītam (uz augšu, arī uz priekšu); pacelties (kam pāri)
- izveidoties refl. --> izveidot (1) - piemēram, par priekšmetu; tikt izveidotam
- miekšēties refl. --> miekšēt (1)
- miekšēties refl. --> miekšēt (2)
- miekšēties refl. --> miekšēt (3)
- miekšķēties refl. --> miekšķēt (1)
- miekšķēties refl. --> miekšķēt (2)
- miekšķēties refl. --> miekšķēt (3)
- nolaisties refl. --> nolaist (1); tikt nolaistam (piemēram, par priekškaru)
- nolaisties refl. --> nolaist (2); tikt nolaistam (par paceltu priekšmetu)
- priekšmetiskoties refl. --> priekšmetiskot
- vilkties refl. --> vilkt (1); tikt vilktam (par priekšmetiem)
- umlauts regresīva vokālisma pārskaņa, pakaļējās rindas patskaņiem un divskaņiem kļūstot par priekšējās rindas patskaņiem un divskaņiem sekojoša priekšējās rindas vokālisma ietekmē
- radnieciskā pārošana regulāra radniecisku eksemplāru pārošana; inbrīdings, iekšaudzēšana
- bīdes reģistrs reģistrs, kurā informāciju ievada pakāpeniski – bitu pēc bita; ievadot kārtējo informācijas bitu, iepriekš ievadītais automātiski pabīdās uz priekšu par vienu pozīciju; virknes reģistrs
- homeostāze Relatīvs cilvēku, dzīvnieku un augu organisma iekšējās vides un dažu fizioloģisko funkciju pastāvīgums
- totēmisms Reliģijas forma (parasti pirmatnējā sabiedrībā), kam raksturīga ticība, ka pastāv radniecība starp kādu cilvēku kopu un kādu dzīvnieku, augu, dabas parādību, priekšmetu
- svētbilde Reliģiska kulta priekšmets - dieva, svēto u. tml., arī reliģisku sižetu attēls ar īpašu reliģisku vērtību, nozīmīgumu (parasti budismā, kristietībā - katolicismā, pareizticībā)
- ziedot Reliģiskā rituālā dot, veltīt Dievam vai dieviem (dzīvu būtni, priekšmetu, produktu u. tml.), lai izlūgtos to labvēlību, pateiktos tiem; upurēt (1)
- upurēt Reliģiskā rituālā dot, veltīt Dievam vai dieviem (dzīvu būtni, priekšmetu, produktu u. tml.), lai izlūgtos to labvēlību, pateiktos tiem; ziedot (1)
- relikvija Reliģiskas godināšanas priekšmets, kas pēc ticīgo uzskatiem ir saistīts ar Kristus, dievmātes, svēto dzīvi
- parsi Reliģiskas indiešu kopienas locekļi, zoroastrisma piekritēji, kuru priekšteči 8. gs. Indijā ieceļoja no Persijas
- panenteisms Reliģiski filozofiska mācība, kas cenšas savienot panteismu (kas Dievu identificē ar pasauli) ar teistisku priekšstatu par Dievu kā personu, kas stāv pāri pasaulei (dabai)
- grēks Reliģisko normu un tikumisko priekšrakstu pārkāpums domās, vārdos un darbos
- apgrēcība Reliģisko priekšrakstu, morāles normu neievērošana; grēks
- spirituālisms Reliģisks uzskats, kas piešķir lielāku nozīmi Garam ("iekšējai gaismai") nekā baznīcas rituāliem
- ticības mācība Reliģisku atziņu sistēma, kas pielāgota apgūšanai skolās; attiecīgais mācību priekšmets
- fluvioglaciālā delta reljefa forma, kas veidojusies, ledāja kušanas ūdeņu straumēm akumulējot smiltis un granti iekšledāja vai pieledāja baseinā
- līdzremonts remonts, kura nepieciešamība nav apzināta iepriekš, bet atklāta, veicot plānotās tehniskās apkopes, un izpildāms kā neplānots tehnisko apkopju papildu darbs
- rentmeistars Rentejas priekšnieks, pārzinis
- netiešā placentogrāfija rentgenoloģiska placentas un augļa galviņas atstarpes noteikšana; izmanto priekš-guļošās placentas diagnosticēšanai
- ortodiagrāfija Rentgenoloģiskās izmeklēšanas metode, kas dod iespēju eksaktāk noteikt iekšējo orgānu lielumu un formu grafiskā atveidojumā, lietojot šauru paralēlu rentgenstaru kūli
- ķīķis Reņģu iekšējo orgānu un citu atkritumu izņemšana
- emsijs reperis, kas mēģina priekšnesumā iekustināt publiku
- vēders Resnākā, platākā, arī visvairāk uz sāniem apaļiski izvirzītā (priekšmeta) daļa; vidusdaļa (priekšmetam), kas (parasti) ir resnākā, platākā daļa
- resgalis Resnākais (kāda, parasti koka, priekšmeta) gals
- strabaks Resns radījums, resns priekšmets
- dūšīgs Resns, liels, izturīgs (priekšmets)
- ronka resns, sīksts priekšmets (piemēram, pagale)
- kazino Restorāns ar estrādes priekšnesumiem (dažās zemēs)
- lokāls restorāns, krodziņš (parasti tāds, kas darbojas vēlu naktī un kur apmeklētājiem sniedz izklaidējošus priekšnesumus)
- lentikonuss Reta, parasti iedzimta acs lēcas anomālija; tai raksturīgs konisks izcilnis lēcas priekšējā, retāk mugurējā virsmā
- metabola Retorikas figūra, ar ko atkārto iepriekš teiktos vārdus, bet citā kārtībā
- grīnis Retu, vāju priežu un bērzu audze, parasti bez pameža (zemsegā virši, grīšļi u. tml.) jūras piekrastes un iekšzemes zemajos, smilšainajos līdzenumos; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips
- apsvīdums rezultāts --> apsvīst (2); mitrums (uz priekšmeta virsmas), kas radies, (priekšmetam) apsvīstot
- blīvējums rezultāts --> blīvēt; ieblīvētie priekšmeti, ieblīvētā starpkārta
- režģojums Režģveida priekšmets, konstrukcija; arī režģis
- ierībināt Rībinot ievirzīt (kur iekšā)
- ierībināt Rībinot ievirzīties (kur iekšā)
- ierībēt Rībot ievirzīties (kur iekšā) - parasti par ratiem, pajūgu
- ierīdīt Rīdot iedabūt (kur iekšā)
- riekša Riekšava
- rieksauja Riekšava
- riekšauja Riekšava
- riekšauva Riekšava
- riekšņa Riekšava
- riekstīte Riekšava
- riekstītis Riekšava
- riekuža Riekšava
- riešķa Riekšava
- rieškava Riekšava
- čamma Riekšava, sauja
- čampa Riekšava, sauja
- ķemma Riekšava, sauja
- ķempa Riekšava, sauja
- ķerpaka Riekšava, sauja
- ķimpa Riekšava, sauja
- kampšķis Riekšava, sauja, tik, cik ar roku var saņemt
- riekuša Riekuža - sauja, riekšava
- magistrs Rietumeiropā viduslaiku mūku un bruņinieku ordeņu priekšnieki
- Santaklauss Rietumeiropas un Amerikas Ziemassvētku un Jaungada tradīcijā - labestīgs pasaku vecītis, kas šo svētku priekšvakarā atnes bērniem dāvanas un piepilda viņu vēlēšanās; Santa Klauss
- oirati Rietummongoļu cilšu grupa, dzīvo Mongolijas rietumu daļā, Mongolija Altaja priekškalnēs, runā mongoļu valodas rietumu dialektos, daļa XVII gs. pārvietojās uz Krieviju, kur tos sāka saukt par kalmikiem, reliģija - budisms (lamanisms)
- nūts Rieva (priekšmetā), parasti īpaši izveidota
- burta signatūra rieva burtstabiņa priekšpusē augstspiedes teksta formas rokas salikuma burtiem
- sulcus Rieva; anatomijā - dažāda platuma un garuma rievas vai ieliekumi ķermeņa vai orgānu ārējās un iekšējās virsmās
- Dārziņi Rīgas pilsētas apkaime Daugavas labajā krastā, Latgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas pilsētas dienvidaustrumu daļā starp Ogres virziena dzelzceļa līniju un Daugavu, robežojas ar Rumbulas apkaimi, kā arī ar Stopiņu un Salaspils novadu
- Rumbula Rīgas pilsētas apkaime Daugavas labajā krastā, Latgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas pilsētas dienvidaustrumu daļā starp Ogres virziena dzelzceļa līniju un Daugavu, robežojas ar Šķirotavas un Dārziņu apkaimēm, kā arī ar Stopiņu pagastu
- Šķirotava Rīgas pilsētas apkaime Daugavas labajā krastā, Latgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas pilsētas dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Dārzciema, Juglas, Pļavnieku, Rumbulas un Ķengaraga apkaimēm, kā arī ar Stopiņu novadu
- Dārzciems Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā uz dienvidaustrumiem no Rīgas dzelzceļa loka, robežojas ar Purvciema, Pļavnieku, Šķirotavas, Maskavas forštates un Avotu ielas apkaimēm
- Grīziņkalns Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka austrumu daļā (administratīvi apkaimes ziemeļu daļa līdz Aleksandra Čaka ielai atrodas Rīgas pilsētas Centra rajonā, bet dienvidu daļa - Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētā), robežojas ar Brasas, Teikas, Purvciema, Avotu ielas un Centra apkaimēm (robežas ir Artilērijas iela, Krāsotāju iela, Lienes iela, Augusta Deglava iela, dzelzceļš, Brīvības iela, Tallinas iela un Aleksandra Čaka iela)
- Maskavas forštate Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā, robežojas ar Vecpilsētas, Centra, Avotu ielas, Dārzciema, Ķengaraga, Salu un Katlakalna apkaimēm
- Pļavnieki Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētas austrumu daļā, visblīvāk apdzīvotā Rīgas apkaime, robežojas ar Purvciema, Dreiliņu, Šķirotavas un Dārzciema apkaimēm
- Pleskodāle Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā starp Apūzes, Jūrkalnes, Lielirbes ielu un K. Ulmaņa gatvi, robežojas ar Zolitūdes, Šampētera, Āgenskalna, Bieriņu un Mūkupurva apkaimēm, kā arī Mārupes novadu
- Atgāzene Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas dienvidrietumu daļā, robežojas ar Bieriņu, Torņakalna un Ziepniekkalna apkaimēm, kā arī Mārupes novadu (tās robežas ir Vienības gatve, pilsētas robeža (Ābolu iela, Dzelzceļa iela), dzelzceļš, Kārļa Ulmaņa gatve)
- Katlakalns Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas dienvidu daļā, robežojas ar Salu, Maskavas forštates, Ķengaraga un Bišumuižas apkaimēm, kā arī ar Ķekavas novadu apkaimes dienvidu daļā (robežas ir Bieķengrāvis, Daugava, pilsētas robeža, Bauskas iela, Bišumuižas grāvis)
- Beberbeķi Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas rietumu daļā, robežojas ar Imantas, Zolitūdes un Mūkupurva apkaimi, kā arī ar Mārupes novadu, kas ieskauj Beberbeķu apkaimi no ziemeļrietumu un dienvidrietumu puses
- Šampēteris Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas rietumu daļas centrā, robežojas ar Imantas, Zasulauka, Pleskodāles un Zolitūdes apkaimēm
- Zolitūde Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas uz dienvidiem no Rīgas-Tukuma dzelzceļa līnijas, starp Jūrkalnes, Rostokas un Zolitūdes ielu, pilsētā iekļauta 1919. g., robežojas ar Beberbeķu, Imantas, Šampētera, Pleskodāles un Mūkupurva apkaimēm
- Bieriņi Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, Mārupītes krastos, starp Mārupi un Rīgas-Jelgavas dzelzceļa līniju, bijusī Bieriņu muiža un tās apkaime starp bij. Petriņciemu (tag. Mārupe), Ozolciemu un Lindes ciemu, kas 1924. g. pievienota Rīgas pilsētai, robežojas ar Pleskodāles, Āgenskalna, Torņakalna un Atgāzenes apkaimēm, kā arī Mārupes novadu (apkaimes robežas ir dzelzceļa loks, dzelzceļš, pilsētas robeža (Sīpeles iela), pilsētas robeža (Mārupīte, Upesgrīvas iela), Kārļa Ulmaņa gatve, Liepājas iela līdz dzelzceļam)
- Mūkupurvs Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, Rīgas rietumu daļā, robežojas ar Beberbeķu, Zolitūdes un Pleskodāles apkaimēm, kā arī Mārupes novadu, kas piekļaujas Mūkupurva apkaimes dienvidu daļai
- Āgenskalns Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, starp Daugavu, Kalnciema ielu un Rīgas-Tukuma dzelzceļa līniju (plašākā nozīmē ieskaita arī Āgenskalna priedes un Klīversalu), nosaukums cēlies no fon Hāgena muižiņas, kas tur atradās 17. gs.
- Ziepniekkalns Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, tās robežas ir pilsētas robeža (Jelgavas šoseja, Tīraines iela, Vienības gatve), Ziepniekkalna iela, Bauskas iela, Doles iela, Bieķengrāvis, Salu tilts, Kārļa Ulmaņa gatve, Vienības gatve, pilsētas robeža
- Ķengarags Rīgas pilsētas apkaime tās dienvidaustrumu daļā, Latgales priekšpilsētā starp Daugavu un Rīgas-Daugavpils dzelzceļa līniju, robežojas ra Maskavas forštates, Šķirotavas un Rumbulas apkaimēm
- Purvciems Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētā uz austrumiem no Rīgas-Ieriķu dzelzceļa līnijas, robežojas ar Teikas, Mežciema, Dreiliņu, Pļavnieku, Dārzciema un Grīziņkalna apkaimēm
- Mežciems Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētā, atrodas Rīgas austrumu daļā, ietverot sevī visu Biķernieku meža masīvu, robežojas ar Juglas, Dreiliņu, Purvciema un Teikas apkaimēm
- Berģi Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētā, atrodas Rīgas austrumu daļas perifērijā, Juglas ezera austrumu krastā
- Brasa Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētā, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Skanstes, Sarkandaugavas, Mežaparka, Čiekurkalna, Teikas, Grīziņkalna un Centra apkaimēm
- Jugla Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētā, Juglas ezera rietumu un Ķīšezera dienvidu piekrastē
- Dreiliņi Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētas austrumu daļā, robežojas ar Pļavnieku, Purvciema, Mežciema un Juglas apkaimēm, kā arī ar Stopiņu novadu
- Salas Rīgas pilsētas apkaime Zemgales un Latgales priekšpilsētās, robežas - Daugava, Bieķengrāvis, Daugava, ietverot Zaķusalu un Lucavsalu, atrodas Rīgas dienvidu daļā (administratīvi - Lucavsala un Kazas sēklis atrodas Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētā, bet Zaķusala - Latgales priekšpilsētā)
- Torņakalns Rīgas pilsētas apkārtne Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, starp Āgenskalnu un Ziepniekkalnu, nosaukumu guvis no Sarkanā torņa, kas atradās veco Jelgavas un Bauskas ceļu sākumā, līdzās Daugavas pārceltuvei, 1786. g. pilsētai pievienota neliela teritorijas daļa, kas 1828. g. paplašināta līdz tagadējai Robežu ielai
- Teika Rīgas pilsētas daļa Daugavas labajā krastā, Vidzemes priekšpilsētā, atrodas uz austrumiem no Rīgas dzelzceļa loka, robežojas ar Čiekurkalna, Juglas, Mežciema, Purvciema, Grīziņkalna un Brasas apkaimi
- Iekšrīga Rīgas pilsētas daļa nocietinājuma mūru iekšpusē
- Stopiņi Rīgas pilsētas daļa Vidzemes priekšpilsētā pie pilsētas robežas Deglava ielas galā uz Biķernieku pusi, ap Baltinavas, Kaivas un Aronas ielām
- Podrags Rīgas pilsētas Kurzemes priekšpilsētas daļa Daugavas kreisajā krastā Spilves apkaimē
- Lastādija Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas daļas, ko vēsturiski dēvēja par Maskavas priekšpilsētu, sākotnējais nosaukums, aptuveni līdz 16. gs.
- Avoti Rīgas pilsētas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā, atrodas tuvu Rīgas pilsētas centram, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Centra, Grīziņkalna, Dārzciema un Maskavas forštates apkaimēm (robežas ir Artilērijas iela, Krāsotāju iela, Lienes iela, Avotu iela, Augusta Deglava iela, dzelzceļa loks, dzelzceļš, Dzirnavu iela un Aleksandra Čaka iela)
- Kobronskansts Rīgas priekšnocietinājums Daugavas kreisajā krastā pie Mārupītes agrākās ietekas Daugavā, ko Rīgas aplenkuma laikā 1621. g. blakus Sarkanajam tornim ierīkoja zviedri, nosaukums radies no tā cēlāja zviedru pulkveža S. Kobrona vārda, mūsu dienās skansts paliekas iezīmē tikko pamanāmi reljefa veidojumi starp dzelzceļa līniju un Jelgavas ielu netālu no Dzelzceļa tilta
- Ārrīga Rīgas priekšpilsēta
- piesars Rijā beidzamā lāva priekš sēršanas pašā krāsns priekšā
- piesere Rijā beidzamā lāva priekš sēršanas pašā krāsns priekšā
- kulace Rijas piebūve (uz statņiem), kur tiek glabāti dažādi priekšmeti
- piekļūt Rīkojoties, darbojoties, arī piepūloties tikt klāt (piemēram, kādai vietai, kādam priekšmetam)
- lietošana rīkošanās (ar materiālu, priekšmetu) mērķtiecīgi, pārdomāti, tā, lai gūtu labumu; izmantošana
- spēlēties Rīkoties (ar ko) viegli, bez piepūles (parasti kavējot laiku); rīkoties (ar kādu priekšmetu) neatbilstoši (tā) funkcijām (parasti aiz izklaidības, kavējot laiku)
- rotaļāties Rīkoties (ar ko) viegli, bez piepūles (parasti, kavējot laiku); rīkoties (ar kādu priekšmetu) neatbilstoši (tā) funkcijām (parasti aiz izklaidības, kavējot laiku)
- lietot rīkoties (ar materiālu, priekšmetu, resursu) mērķtiecīgi, pārdomāti, tā, lai gūtu labumu; [izmantot]{s:2475}
- turēties pie burta rīkoties formāli, birokrātiski, tikai pēc priekšrakstiem, neiedziļinoties būtībā
- sadedzināt visus tiltus rīkoties tā, ka atgriešanās kaut kur kļūst neiespējama; uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko, saraut saites ar iepriekšējo, bijušo
- atslēga Rīks (parasti metāla), ar kuru aizslēdz vai atslēdz (telpas vai priekšmetus)
- boķeris Rīks āķu liekšanai, locīšanai
- ķimeņgriezis Rīks gropju, ķimeņu jeb donu iegriešanai koka trauka iekšpusē, lai tam varētu iestiprināt dibendaļu
- pasvars Rīks priekšmeta stāvokļa regulēšanai
- darbarīks Rīks, ar kuru cilvēks iedarbojas uz kādu priekšmetu; rīks, kas paredzēts noteikta veida darbam
- brakšins Rīks, ierīce, priekšmets graboša trokšņa radīšanai; plaukšķene; grabulis
- kareklis Rīks, priekšmets (kā) uzkāršanai
- ierikšot Rikšojot, rikšiem ievirzīties (kur iekšā)
- ieriņķot Riņķojot ievirzīties (kur iekšā)
- vērpties Riņķot (par priekšmetiem)
- stīpa Riņķveida, lokveida, arī slokšņveida priekšmets, ko izmanto, piemēram, (kā) nostiprināšanai, piestiprināšanai, arī rotāšanai
- skritulis Riņķveida, spirālveida priekšmets, veidojums
- ripas sist ripas uz priekšu velšana
- ripeleišona ripas uz priekšu velšana
- ieripināt Ripinot ievirzīt (kur iekšā)
- ieripināties Ripinoties ievirzīties (kur iekšā); tikt ieripinātam (kur iekšā)
- ieripot Ripojot ievirzīties (kur iekšā)
- aizritināt ritināt ciet; ritinot aizklāt (kam priekšā)
- ieritināt Ritinot ielocīt, arī ieveidot (uz iekšu)
- ieritināt Ritinot ievirzīt (kur iekšā)
- sirdsdarbība Ritmiska secīga sirds priekškambaru un kambaru saraušanās un atslābšana, kas izraisa nepārtrauktu asins plūsmu asinsvados
- ieritēt Ritot ievirzīties (kur iekšā)
- argha Rituālais trauks, parasti sievietes ģenitāliju formā, ko izmanto upurēšanas rituālos, aplaistot svētos priekšmetus un attēlus
- apgraizīšana Ritualizēta dzimumlocekļa priekšādiņas nogriešana vīriešiem vai iekšējo kaunuma lūpu apgriešana sievietēm
- ierīvēt Rīvējot ievirzīt (kur iekšā)
- ierīvēt Rīvējot panākt, ka (piemēram, ziede, šķidrums) iesūcas (kur iekšā); ieziest
- primārā astereognoze rodas, ja bojāta galvas smadzeņu paura daivas garoza, tad slimnieks spēj noteikt priekšmeta īpašības, bet to nepazīst
- sekundārā astereognoze rodas, ja slimniekam traucēta jušana rokā, sevišķi taustes un kustības stāvokļa sajūta; tad slimnieks nespēj noteikt priekšmeta īpašības, tāpēc to nepazīst
- sniegšana rokā saņemta priekšmeta pastiepšana un tuvināšana kādam, lai tas (to) paņemtu, saņemtu
- supinācija Rokas pagrieziens, kurā delna pavērsās uz priekšu un uz augšu; pēdas pagrieziens, kurā tās iekšējā mala paceļas uz augšu, bet ārējā pagriežas lejup
- lode Rokas šaujamieroča vai ložmetēja kaujas patronas priekšējā daļa, kas pēc šāviena tiek izmesta pa stobru
- tīkla darbi rokdarbu tehnika - raksta veidošana uz iepriekš izgatavota tīklveida pamata
- pērļošana Rokdarbu tehnika - rotaslietu u.c. priekšmetu veidošana no stieples un pērlītēm (2)
- rakties Rokot, piemēram, padziļinājumu, bedri, virzīties tajā (dziļāk, arī uz priekšu)
- palimpsests Rokraksts, kas ir rakstīts uz pergamenta, no kura iepriekšējais teksts ir nomazgāts, nokasīts
- kliņķis Rokturis (durvju) vēršanai, kuru veido uz leju nospiežama metāla plāksnīte durvju ārpusē un aizkabināms stienītis iekšpusē
- klinķis Rokturis durvju vēršanai (uz leju nospiežama metāla plāksnīte durvju ārpusē un aizkabināms stienītis iekšpusē)
- pass roku kustība pacienta sejas priekšā - paņēmiens, ar kuru slimnieku hipnotizē
- pumpēšanās roku saliekšana un iztaisnošana balstā
- akrogerija Roku un kāju ādas priekšlaicīga novecošanās
- salvatorieši Romā 1881. g. dibināta apustuliska mācības biedrība iekšējai un ārējai misijai, 1905. g. Sv. Krēsla atzīta un 1922. g. izstrādāta galīgā satversme
- labars Romas imperatoru karogs, ko nesa karaspēkam pa priekšu; šaurākā nozīmē kristiešu laika ar Kristus monogrammu rotāts uzvaras karogs
- antependijs Romas katoļu baznīcā - altāra priekšpuses apšuvums ar greznu audumu vai dekoratīvām koka vai metāla plāksnēm
- inkardinācija Romas katoļu baznīcas garīdznieka pastāvīga pakļautība tās diecēzes bīskapam, kurā garīdznieks ir ticis ordinēts; garīdznieka pārcelšana no vienas diecēzes uz otru tiek atļauta tikai pamatota iemesla dēļ un notiek pēc stingriem priekšrakstiem
- pacele Rombveida padziļinājums ceļa locītavas iekšpusē
- mapa Romiešiem auts, ko ēdot aizklājās priekšā
- ātrijs Romiešu dzīvojamās mājas vidusdaļa, slēgts iekšējais pagalms ar virsgaismu
- insinuatio Romiešu tiesībās sevišķs dāvinājuma veids, kad dāvinājums tiek paziņots tiesas priekšā un ierakstīts dāvinājumu reģistrā
- saukt Rosināt (uz kādu rīcību, darbību) - par parādībām, priekšmetiem u. tml.
- Varneminde Rostokas (Vācijā) ziemeļrietumu priekšpilsēta, tās priekšosta Varnovas grīvā (keisajā krastā)
- priekšrota Rota, ko izsūta ap 1 km priekšā karaspēka gājiena apsardzībai
- zobratu sūknis rotācijas sūknis, kura galvenās daļas ir divi vai vairāki savstarpēji sazobēti zobrati, kas griežas sūkņa korpusā; lieto eļļas padevei eļļošanas sistēmās un hidroiekārtu vajadzībām; ir iekšējās un ārējās sazobes zobratu sūkņi
- inkrustācija Rotājums (piemēram, no koka, metāla, dzintara), kas iestrādāts priekšmeta virsmā un ir vienā līmenī ar to; šādi veidots mākslas darbs
- marketrija Rotājums, ko veido no nelieliem metāla, koka vai cita materiāla gabaliem, tos uzlīmējot uz priekšmeta
- bērnu rotaļa rotaļa (ar priekšmetiem, pēc noteiktiem sižetiem, noteiktās lomās u. tml.), kas ir viens no galvenajiem bērna darbības veidiem un īstenības izziņas līdzekļiem
- trīpāteris Rotaļa, kurā viens dalībnieks (tas, kuram jāmeklē pārējie) stāv noteiktā vietā ar aizvērtām acīm, kamēr citi dalībnieki, kas noslēpušies, savukārt cenšas pirmie pieskriet pie iepriekš noteiktas vietas (mājas stūra, koka u. tml.) un pieskarties tur ar roku, izsaucoties "trīpāter!"; ja tas izdodas, tad turpmākajā rotaļas gaitā šis dalībnieks ir brīvs, bet, ja tiek notverts, tad viņam rotaļā jāmainās ar meklētāju
- trīfāteris Rotaļa, kurā viens dalībnieks (tas, kuram jāmeklē pārējie) stāv noteiktā vietā ar aizvērtām acīm, kamēr citi dalībnieki, kas noslēpušies, savukārt cenšas pirmie pieskriet pie iepriekš noteiktas vietas un pieskarties tur ar roku, izsaucoties "trīpāter!"; trīpāteris
- bumbāties Rotaļāties ar bumbu (vai ar kādu citu apaļu priekšmetu)
- kačavāt Rotaļāties ar sīkiem priekšmetiem, tos metot gaisā un ķerot rokā
- kvēlvasks Rotas lietu rūpniecībā lietots sakausējums no 1,2 kg dzeltenā vaska, 0,75 kg alūna, 1,15 kg sarkanā bolus un 0,716 kg baziskā etiķskābā vara (zaļskaidiņām), lai zelta vai zeltītiem priekšmetiem dotu sārtu nokrāsu
- rullis Rotējoša cilindrveida detaļa, elements, arī rotējošs cilindrveida priekšmets (piemēram, kā gludināšanai, līdzināšanai, arī uztīšanai); ierīce, iekārta u. tml., kurā darbīgā daļa ir šāda detaļa, elements; veltnis
- vāveres ritenis rotējoša cilindrveida ierīce, kas rada nebrīvē dzīvojošām vāverēm iespēju skriet, kustoties šādas ierīces iekšienē
- veltnis Rotējošs cilindrveida priekšmets, kura garums ir lielāks par diametru, piemēram, (kā) gludināšanai, līdzināšanai, arī uztīšanai; ierīce, iekārta u. tml., kurā darbīgā daļa ir šāda detaļa, elements
- ierūcināt Rūcot, ar rūkoņu ievirzīties (kur iekšā)
- pakāpju rūdīšana rūdīšana, kas nerada iekšējos spriegumus un deformācijas, – detaļu atdzesē vidē, kuras temperatūra ir 50–100 °C virs martensīta veidošanās sākuma temperatūras, izkausē sāļu vannā, iztur, kamēr izlīdzinās temperatūra visā detaļas šķērsgriezumā, pēc tam atdzesē gaisā
- atlaidināšana Rūdīta tērauda termiskā apstrāde - karsēšana, izturēšana un dzesēšana -, samazinās iekšējie spriegumi, cietība un stiprība, bet palielinās stigrība
- augstā atlaidināšana rūdītu, atbildīgu detaļu termiskā apstrāde, karsējot līdz 500-600 Celsija grādu temperatūrai, - pilnīgi izzūd iekšējie spriegumi, palielinās stigrība, mazliet pazeminās cietība un stiprība
- bluokšona rudzu kulšana, sitot vārpas pret kādu priekšmetu, iepriekšēja apkulšana
- polivinilhlorīda plēve ruļļmateriāls, ko izmanto telpu iekšējai apdarei, var būt ar papīra pamatni vai bez tās
- metalēpse Runā iepriekšējā samaisījums ar sekojošo
- ierunāt Runājot panākt, ka skaņas izplatās (kur iekšā)
- dasarunāties Runājot uzzināt, noskaidrot, arī izveidot kādu priekšstatu par ko
- runāt citādu valodu runāt ko citu nekā iepriekš
- dziedāt (arī vilkt, sākt) citu meldiju (arī dziesmu) runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš
- dziedāt citu dziesmu runāt, rīkoties, izturēties citādi, nekā iepriekš
- wāitils Runātājs, priekšsēdētājs
- rundulis Rundālis - apaļas formas veidojums, priekšmets
- ieglabāt Rūpīgi ielikt, ievietot (kur iekšā), lai, piemēram, noslēptu, nepazaudētu
- pažēlot Rūpīgi lietojot, pasaudzēt (piemēram, priekšmetu)
- vieglā rūpniecība rūpniecības nozare, kas ražo plaša patēriņa priekšmetus
- brīvteritorija Rūpniecības uzņēmumi, kuriem valsts devusi izņēmuma tiesības saņemt no ārzemēm bez muitas u. c. importa ierobežojumiem fabriku iekārtas, izejvielas, materiālus ar nosacījumu, ka uzņēmuma produkcija tiek eksportēta (iekšējā tirgū - importa precēm atbilstoši nodokļi)
- pārmaiņus krustošana rūpnieciskās krustošanas veids, kurā jaunas vaislinieces vienmēr izvēlas no iepriekšējā krustojuma, bet izmanto tīršķirnes vaisliniekus, iesaistot tos pārmaiņus pēc kārtas no divām, trijām vai vairāk šķirnēm
- rūpnieciskais dizains rūpnieciski ražojamo priekšmetu un mehānismu mākslinieciska konstruēšana
- aizrušināt Rušinot (ko) virsū, iekšā, aizpildīt, nolīdzināt
- aizrušināt Rušinot (ko), aizstumt, aizbīdīt (kam priekšā)
- iridektomezodialīze Saaugumu izgriešana gar varavīksnenes iekšējo malu
- vecumnormas sabiedrībā vispārpieņemti priekšstati un ekspektācijas par to, kā kura vecuma cilvēkam būtu vai nebūtu jāizturas
- pieteikšanās Sabiedriski bīstamu darbību izdarījušas personas brīvprātīga ierašanās izziņas vai iepriekšējas izmeklēšanas iestādē, pie prokurora vai tiesā ar paziņojumu par tās izdarīto noziegumu
- savainot Sabojāt, parasti pilnīgi (priekšmetu)
- kroplis Sabojāts, daļēji iznīcināts priekšmets
- pikot Saburzot, sagumzot, arī nekārtīgi, nevērīgi ievietot, ielikt (kur iekšā)
- sasliet Sacelt stāvus un atbalstīt (pret ko, parasti priekšmetus); sacelt stāvus un salikt (kādā vertikālā, slīpā kopumā)
- konkurence Sacensība (par pārākumu, priekšrocībām kādā jomā); sacensība (par labākiem rezultātiem)
- bruņinieku turnīri sacensības 16.-18. gs., kurās jātniekam ar šķēpu jātrāpa vai jāsatver pakārts priekšmets, parasti - riņķis
- aizsacīt Sacīt priekšā (kādam, kas pats nezina, klasē)
- rajonēt Sadalīt (kādu teritoriju) pēc noteikta kritērija savstarpēji atšķirīgās, bet iekšēji viendabīgās (administratīvās, ekonomiskās, klimatiskas u. tml.) daļās
- tranžēt Sadalīt izceptu gaļu vai putnus tā, ka paliek tā pati iepriekšējā forma
- izšķirties Sadalīties (par priekšmetu)
- izjukt Sadalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot) - par priekšmetu, parasti kāda spēka iedarbībā
- pašķīst Sadalīties daļās, atsevišķos gabalos, izkliedēties uz visām pusēm, parasti pēc trieciena, sitiena (par priekšmetu, priekšmetu kopumu)
- pajukt Sadalīties daļās, atsevišķos gabalos, parasti daļēji (par priekšmetiem)
- pajukt Sadalīties daļās, tikt izkliedētam uz visām pusēm (par priekšmetu, tā sastāvdaļām, parasti kāda spēka iedarbībā); izjukt (1)
- sašķīst Sadalīties daļās, vairākos gabalos, parasti pēc 1trieciena, sitiena (par priekšmetiem, to kopumu)
- izjukt Sadalīties sastāvdaļās (par priekšmetu kopu), izzust kārtībai starp (priekšmetu kopas) daļām
- pajukt Sadalīties sastāvdaļās, izjukt uz visām pusēm (par priekšmetu kopumu, piemēram, tiem nokrītot, apgāžoties)
- izirt Sadalīties sastāvdaļās, izzūdot saistījumam starp tām (par priekšmetu)
- pajukt Sadalīties sastāvdaļās, parasti daļēji (par priekšmetu kopumu), izzust kārtībai, parasti daļēji, starp (priekšmetu kopas) daļām
- sajukt Sadalīties, parasti pilnīgi, daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot) - par priekšmetu
- izdegt Sadegt no iekšpuses līdz ar visu, kas tajā atrodas (piemēram, par telpu)
- apdegums Sadegusi, pārogļojusies (priekšmeta virsas) kārta
- degums Sadegušu, arī degošu priekšmetu atliekas
- sagaņģēt Sadzīt (kur iekšā)
- savantēt Sadzīt (kur iekšā)
- savārīt Sadzīt (kur iekšā)
- mājdrēbes Sadzīves ģērbi, kas paredzēti valkāšanai mājās (piem., priekšauts, peldmētelis); mājģērbi
- izmācīties Sagatavot (mācību priekšmetu), izpildīt (mācību priekšmetā uzdoto)
- sapost Sagatavot (piemēram, ceļam, braucienam), sakravājot nepieciešamos priekšmetus
- iegatavēt Sagatavot un ievietot (kur iekšā)
- iestudēt Sagatavot, izveidot (lugas, muzikāli dramatiska darba) izrādi, sagatavot, izveidot (daiļdarba, skaņdarba, dejas) priekšnesumu
- turēties Saglabāties, palikt (kur iekšā) - piemēram, par vielām, siltumu
- sasaprasavāties Sagludināt sev (vairākus, daudzus priekšmetus)
- saliešķerēt Sagrābt ar liekšķeri
- iegumt Sagumstot ierauties dziļāk (kur iekšā) - par cilvēku
- dabas resursi saimniecībā un kultūrā izmantojamie dabas objekti un procesi: zeme, tās dzīles, ūdeņi, meži, flora un fauna, atmosfēra, gaiss, Saules un vēja enerģija, Zemes iekšējais siltums, paisums un bēgums
- paraugsaimniecība Saimniecība, kur pārbauda, ievieš zinātnes atziņas, pirmrindas pieredzi un ar tām iepazīstina citus lauksaimniecības darbiniekus; arī priekšzīmīga saimniecība
- kautķermenis Saimnieciskai izmantošanai vai rūpnieciskai pārstrādāšanai paredzēts nonāvēta dzīvnieka ķermenis bez galvas, kājām, iekšējiem orgāniem un iekšējiem taukiem, parasti arī bez ādas
- dotums Saimnieciskās joslas ārsaimnieciskais faktors jeb ārsaimniecisks priekšnosacījums
- ekoloģiskā ekspertīze saimniecisko projektu, dokumentācijas, programmu, materiālu un izstrādājumu atbilstības iepriekšēja pārbaude ekoloģiskās drošības un vides aizsardzības prasībām
- naturālā saimniecība saimniekošanas metode, pēc kuras produkciju ražo galvenokārt saimniecības iekšējām vajadzībām
- sazāļot Saindēt (piemēram, ēdienu, dzērienu, arī priekšmetu) ar kādu vielu vai kādām vielām
- ķīpa Sainis, ko veido cieši sapresēta masa vai blīvi cits pie cita salikti nelieli priekšmeti
- pekele Sainis; arī iesaiņots priekšmets
- sasaiņot Saiņojot (vairākus, daudzus priekšmetus), piepildīt (ko ar tiem)
- saiņoties Saiņot, parasti daudzus, priekšmetus, piemēram, pirms došanās ceļā
- priekštituls Saīsināts grāmatas tituls, ko ievieto lapā galvenā titula priekšā, lai aizsargātu to no bojāšanās; aizsargtituls
- ja saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu
- jeb saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu
- jo saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu
- kas saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu
- kaut saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu
- vai saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu
- toties saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz (kā) pretstatu, kas izriet no salīdzinājuma
- taču saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz satura savstarpējo neatbilsmi un piešķirot pretstatījumam pieļāvuma nokrāsu; arī tomēr (3)
- turpretī saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz satura savstarpējo neatbilstību, pretstatu
- tātad saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz secinājumu, kas izriet no zināmā, iepriekš minētā
- tomēr saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz šī teikuma pretnostatījuma sintaktisko attieksmi pret kontekstu
- vien saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz šī teikuma satura pretstatu, neatbilstību
- tik saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz šī teikuma satura pretstatu, norobežojumu
- tikai saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz šī teikuma satura pretstatu, norobežojumu
- fascija Saistaudains apvalks, kas klāj atsevišķus muskuļus vai to grupas, kā arī asinsvadus, nervus un iekšējos orgānus
- fascijas Saistaudu apvalks, kas sedz atsevišķus muskuļus vai to grupas un dažus iekšējos orgānus, asinsvadus un nervus
- pēctecība Saistība ar iepriekšējo laikposmu, laikmetu parādībām
- opcija saistību tiesībās - ar līgumu nosacītā vienas puses iespēja izvēlēties saistības izpildes veidu, apjomu vai atteikties no tās izpildes, ievērojot nosacījumus, par kuriem ir iepriekšēja vienošanās
- šajā (arī šinī, šai) ziņā saistījumā ar noteiktiem, arī iepriekš minētiem apstākļiem, situāciju, pazīmi, kas ir pamatā (kā) vērtējumam, apgalvojumam
- priekšmetiskums Saistījums (parādībai, darbībai, stāvoklim u. tml.) ar priekšmetu; stāvoklis, situācija, kad (kas) kļūst par priekšmetu, tiekot iesaistīts subjekta darbībā
- korelēt Saistīt kādā sakarībā (piemēram, priekšmetus, parādības, jēdzienus)
- saukt Saistīt, valdzināt, rosinot (ko darīt, doties kurp u. tml.) - par priekšmetiem, parādībām
- aicināt Saistīt, valdzināt, rosinot ko darīt (par priekšmetiem, parādībām)
- attiecīgi saistīti ar ko noteiktu, iepriekš minētu; piemēroti kam; tā, kā nepieciešams
- lipt Saistīties (kā) virsmām vai saistīties pie (kā) virsmas, kas pārklāta ar līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības (par priekšmetiem)
- iekšpolitisks saistīts ar iekšpolitiku
- vakarējs saistīts ar iepriekšējo laikposmu, tāds, kas bijis, noticis samērā nesenā pagātnē
- jēdzienisks saistīts ar jēdzienu, vispārinātu priekšstatu u. tml., tiem raksturīgs
- metodisks saistīts ar noteiktu metodi, ar metodes ievērošanu; saistīts ar iepriekš izstrādātu plānu, programmu
- organisks saistīts ar organismu (1), tam raksturīgs; saistīts ar cilvēka vai dzīvnieka smadzenēm, iekšējiem orgāniem, tiem raksturīgs
- priekškalnu saistīts ar priekškalni, tai raksturīgs
- naturāls saistīts ar priekšmetiem, lietām, produkciju to dabiskajā veidā
- priekšmetisks saistīts ar priekšmetu (1), tam raksturīgs
- priekšmetisks saistīts ar priekšmetu (2), tam raksturīgs
- krava saistīts ar priekšmetu, masas transportēšanu
- priekšrocīgs saistīts ar priekšrocībām (2), tām raksturīgs
- priekšvēsturisks saistīts ar priekšvēsturi (1), tai raksturīgs; arī ļoti sens; pirmsvēsturisks
- tahisistolisks saistīts ar tahisistoliju (sirdsdarbības paātrināšanos pirms priekškambaru fibrilācijas iestāšanās)
- talmudisks saistīts ar talmuda priekšrakstiem, mācībām, tām raksturīgs
- a saistot patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norāda uz šo teikumu satura savstarpējo pretstatu; [bet]{s:7}
- bet Saistot patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norāda uz šo teikumu satura savstarpējo neatbilstību, pretstatu
- kūlis Saišķis, (priekšmetu) kopa
- josta Saite (priekšmeta) pakāršanai plecā
- uzdegunis Saite vai siksna zirga aizjūgā apaušu un iemauktu priekšdaļā
- atsāne Saite vai stieple, kas savieno ratu priekšējās ass galu ar ilksi; atsaite
- atsāns Saite vai stieple, kas savieno ratu priekšējās ass galu ar ilksi; atsaite
- noģida Sajūtas, nojautas, priekšnojautas; priekšstati
- noģiedība Sajūtas, nojautas, priekšnojautas; priekšstati; noģida
- modalitāte sajūtu, uztvērumu un priekšstatu satura pamatīpašības, kas atkarīgas no tā, kādos aspektos īstenību tver attiecīgā maņa; redzei tāda ir, piemēram, krāsa, dzirdei - tonis, ožai - smarža utt.
- velkas kā mēris saka par cilvēku vai dzīvnieku, kas virzās uz priekšu ļoti lēni, gausi
- nav kur adatai nokrist saka par cilvēku vai priekšmetu ciešu sablīvējumu kādā vietā, telpā
- nav kur adatai (arī ābolam) nokrist saka par cilvēku vai priekšmetu ciešu sablīvējumu kādā vietā, telpā
- (kad) dzīvosim, (tad) redzēsim saka par notikumiem, kas nav iepriekš paredzami
- onkuļu būšana saka par priekšrocību saņemšanu vai došanu uz pazīšanās vai radniecības pamata
- redzēt Rīgu saka par rezultātu, ja kāds ar mēli pieskaras aukstam, reti karstam metāla priekšmetam
- kā kompeta saka par samērā lielu, garu priekšmetu, augu, tā daļu u. tml., kas izceļas starp citiem tā paša veida priekšmetiem
- kā veca govs līku muguru saka par šķību, līku, greizu priekšmetu (piemēram, par vecu, sašķiebušos ēku)
- visas kārtis rokā saka, ja (kādam) ir nepieciešamie priekšnoteikumi, piemēram, lai ko sasniegtu
- trumpis rokā saka, ja (kādam) ir priekšrocības (kādā darbībā), svarīgi priekšnoteikumi (vēlamā rezultāta sasniegšanai)
- (nav) ne vēsts (no kāda, arī kā) saka, ja (par dzīvu būtni vai priekšmetu) nekas vairs nav zināms
- kājas pieaug (priekšmetam) saka, ja (priekšmets) piepeši pazūd
- mazgāt netīro veļu saka, ja citiem tiek izklāstītas ģimenes vai kādas cilvēku grupas iekšējās nesaskaņas
- kā divas ūdens piles saka, ja divi (parasti) cilvēki, priekšmeti ir ļoti līdzīgi
- kā liedzējs liedz saka, ja kāda iekšēja sajūta it kā novērš uzmanību (no kā), liedz ko darīt
- pirmā roka ir kādam saka, ja kādam ir priekšroka, ja kas jāsāk pirmajam
- kā diegā pakārts saka, ja kāds atrodas ļoti nedrošā, nenoteiktā stāvoklī, dzīvo satraukumā, bailēs, neziņā par kaut ko priekšā stāvošu
- kāda loma ir izspēlēta saka, ja kāds ir zaudējis savu līdzšinējo, iepriekšējo stāvokli, ietekmi, nozīmi
- aiziet kā kaķis ar pūsli saka, ja kāds lielā ātrumā drāžas uz priekšu
- velk kā pele alā saka, ja kāds rūpīgi vāc un glabā visu iespējamo priekšdienām
- kā sapīts saka, ja kas (iešana, skriešana, runāšana) noris neveikli, ja kāds ir iekšēji nebrīvs, neatraisīts
- no sirds dziļumiem saka, ja kas ir saistīts ar cilvēka būtību, viņa iekšējo pasauli, dziļākajām, slēptākajām jūtām
- sirds saka saka, ja ko izjūt, pārdzīvo, arī ja ir kāda priekšnojauta
- sirds teic (arī saka) saka, ja ko izjūt, pārdzīvo, arī, ja ir kāda priekšnojauta
- kājas nes saka, ja neapzināti, bez iepriekšēja nodoma iet, skrien
- mācītājs divreiz kancelē nekāpj saka, ja negrib otrreiz atkārtot iepriekš teikto
- (nav) ne zīmes saka, ja par dzīvu būtni vai priekšmetu nekas nav zināms
- (nav) ne miņas saka, ja par dzīvu būtni vai priekšmetu nekas vairs nav zināms
- nerunājot (nemaz) par (ko) saka, norādot uz ko līdzīgu iepriekš minētajam
- iet pa gaisu saka, noraidot kāda priekšlikumu, domas
- paldies par kūkām saka, noraidot priekšlikumu, ierosinājumu
- tieši tā saka, piekrītot kāda (parasti militāra priekšnieka) izteikumam, apstiprinot tā patiesumu
- taisni tā saka, piekrītot kāda (parasti militāra priekšnieka) izteikumam, apstiprinot tā patiesumu; tieši tā
- iekalst Sakalst (kā iekšpusē); iesūkties (kur iekšā) un sakalst
- korelācija Sakarība, savstarpēja atbilstība, savstarpējais sakars (piemēram, starp priekšmetiem, parādībām, jēdzieniem)
- sakravāt Sakārtot (somu, portfeli u. tml.), liekot iekšā (vairākus, daudzus priekšmetus)
- apridāt Sakārtot, katru priekšmetu noliekot tā vietā
- apridāties Sakārtot, katru priekšmetu noliekot tā vietā
- sarindot Sakārtot, novietot rindā (parasti priekšmetus)
- sagrupēt Sakārtot, sakopot (piemēram, priekšmetus, cilvēkus) noteiktā veidā, kādā kopumā, grupās u. tml.
- kumulatīvā variācijas rinda sakārtota variācijas rinda, kuras absolūtie vai relatīvie biežumi ir uzkrāti; uzkrātos biežumus iegūst, secīgi summējot (uzkrājot) līdz kādai variantei šīs variantes un visu iepriekšējo varianšu biežumus
- kārtīgs Sakārtots, tīrs (piemēram, par priekšmetu, telpu)
- endoderma Saknes (primārās) mizas iekšējā kārta
- ieknupt Sakņūpot iesēsties, iegulties (kur iekšā)
- iekņupt Sakņūpot iesēsties, iegulties (kur iekšā)
- retrūzija Sakodiena anomālija, viena vai vairāku zobu noliekšanās atpakaļ
- ģenerālfeldcechmeistars Sākot ar viduslaiku beigām artilērijas priekšnieks, austriešu armijā katra pilna ģenerāļa tituls, Krievijā pastāvēja 1699. - 1909. g.
- sagatave Sākotnējais kāda materiāla, priekšmeta veidojums, arī starpprodukts, no kā turpmākajā apstrādē iegūst vajadzīgo materiālu, priekšmetu u. tml.
- sakravāties Sakravāt savas mantas, priekšmetus, parasti, sagatavojot ņemšanai līdzi pirms došanās uz kurieni; sakravāt savu somu, portfeli u. tml.
- aizmiekšķēt sākt atmiekšķēties, palikt mīkstam (pēc kā turklāt radies pārtraukums)
- iepazīties sākt izprast, iegūt priekšstatu (par kādu, kāda raksturu u.tml.)
- sakustināt Sākt, parasti pēkšņi, kustināt (priekšmetu); īsu brīdi kustināt
- saļodzīties Sākt, parasti pēkšņi, ļodzīties (par priekšmetiem); īsu brīdi ļodzīties
- sakustēties Sākt, parasti pēkšņi, mainīt stāvokli (par priekšmetiem); kļūt tādam, kura stāvokli sāk, parasti pēkšņi, mainīt
- sakustēties Sākt, parasti pēkšņi, pārvietoties, virzīties (piemēram, par transportlīdzekļiem, peldošiem priekšmetiem)
- vilkne Saku iekšpusē ieliktais spilvens
- silkse saku sastāvdaļa - polsterējums saku iekšpusē
- silksnis saku sastāvdaļa - polsterējums saku iekšpusē
- ķisins Saku sastāvdaļa - polsterējums saku iekšpusē
- silksis Saku sastāvdaļa - polsterējums saku iekšpusē
- vilknis Saku sastāvdaļa - polsterējums saku iekšpusē; silksnis
- kumps Sakumpis, salīcis (parasti par cilvēku). AO Tāds, kam ir izliekums uz āru, arī līks (par priekšmetiem)
- kamptokormija Sakumpis, uz priekšu saliekts stāvs
- Zaķusala sala Daugavas deltas ielejas Rīgas posma augšgala paplašinājumā, atrodas Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētā, starp Daugavu un Mazo Daugavu, posmā no Katlakalna līdz Vecrīgai, garums - 3,5 km, platums - 100-300 m, augstums - 2,5-3,5 m virs Daugavas līmeņa
- Lucavsala sala Daugavas lejtecē, Rīgas pilsētas teritorijā, Zemgales priekšpilsētā, garums - 2 km, lielākais platums - 0,8 km, augstums - 0,5-2 m vjl., no Pārdaugavas to atdala Bieķengrāvis, no Zaķusalas - Mazā Daugava, 17. gs beigās tās vietā bijušas 4-5 mazas saliņas, 19. gs. beigās pēc Daugavas regulēšanas dambju izbūves saplūdusi ar šauro un garo Jumpravsalu
- Norfolkas sala sala Fidži jūrā (“Norfolk”), starp Jaunzēlandi un Jaunkaledoniju, Austrālijas ārējā teritorija ar iekšēju pašpārvaldi, platība — 35 kvadrātkilometri, 2170 iedzīvotāji (2012. g.), administratīvais centrs — Kingstona
- sasalt ledū sala iedarbībā kļūt stingram, cietam (par priekšmetiem)
- sakļaustīt Salabot, sanaglot (parasti koka priekšmetus)
- salakstīt salēkt, salēkt iekšā (par daudziem)
- salimentols Salicilskābes mentolesteris, biezs, gandrīz bezkrāsains šķidrums ar vāju smaku un iesaldenu garšu; lieto iekšķīgi pa 0,25 g kā pretreimatisma un zarnu dezinfekcijas līdzekli
- pakucies Salīcis uz priekšu
- pakucis Salīcis uz priekšu
- sašmaukt Salidot, saskriet (kur iekšā)
- mērīt Salīdzināt kādu lielumu ar noteiktu šī paša lieluma vērtību, kas pieņemta par vienību; šādā veidā raksturot kvantitatīvi (priekšmetu, parādību u. tml.)
- sarozīt Saliekt, savērpt (piemēram, kādu materiālu, priekšmetu)
- salocīties Saliekties (parasti uz priekšu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
- salīkt Saliekties lokveidā lejup (par lokaniem, vienā galā piestiprinātiem priekšmetiem)
- sariezties Saliekties, savērpties (piemēram, par kādu materiālu, priekšmetu)
- sarozīties Saliekties, savērpties (piemēram, par kādu materiālu, priekšmetu)
- sagrīļoties Salīgoties, sašūpoties (parasti par priekšmetiem)
- uzreizināt Salikt rindās (nelielus priekšmetus)
- sačūrāties Salīkt uz priekšu
- sakārtot Salikt, novietot (priekšmetus) noteikta kārtībā, veidā
- sakravāt Salikt, novietot vienkopus, noteiktā vietā (vairākus, daudzus priekšmetus), parasti, sagatavojot ņemšanai līdzi pirms došanās uz kurieni
- end- salikteņos nozīmē "iekš - ", "iekšējs"
- endo- Salikteņu daļa ar nozīmi "iekšējs"
- ento- Salikteņu pirmā daļa, kas atbilst vārdam "iekšējs", piem., entoderma
- sakļaut Salokot, sabīdot u. tml., satuvināt (priekšmeta) kustīgās daļas tā, ka (tas) iegūst mazāku apjomu, nav vairs izplests
- inkrustācija Sāļu (gk. kalcija sāļu) izgulsnēšanās audos vai uz iekšējo orgānu virsmas; kreveles veidošanās
- papildsamaksa Samaksa papildus iepriekš paredzētajai samaksai
- nodegums Samazinājums (vielai, priekšmetam), kas rodas apdedzināšanas, kausēšanas procesā
- saīsināt Samazināt (kā, parasti priekšmeta) garumu, piemēram, atdalot kāda (tā) daļu, detaļu
- sašaurināt Samazināt (kā, parasti priekšmeta) šķērsgriezuma laukumu, arī attālumu starp kādiem šī laukuma punktiem; samazināt (kā, parasti priekšmeta) platumu
- sarauties Samazināties, parasti ievērojami, tilpumā, apjomā (par priekšmetiem, vielām, materiāliem)
- modelis samazināts, precīzs (kāda priekšmeta) atveidojums
- uzmeklēties Sameklēt priekš sevis
- strinkšķis samērā augsta, parasti spalga, skaņa, ko rada, piemēram, parasti saspriegti, metāla priekšmeti, plīstoši stikli; skaņa, ko rada strinkšķināmie stīgu instrumenti
- trinkšķis samērā augsta, parasti spalga, skaņa, ko rada, piemēram, parasti saspriegti, metāla priekšmeti, plīstoši stikli; skaņa, ko rada strinkšķināmie stīgu instrumenti; strinkšķis
- plerkšķis samērā augsts, skaļš, nevienmērīgs, griezīgs troksnis, kas rodas, piemēram, plāniem metāla priekšmetiem vibrējot, sitoties citam pret citu
- rīkle samērā dziļš atvērums, arī dobums (piemēram, priekšmetam, ierīcei)
- puļķis samērā īss stieņveida, parasti koka, priekšmets, detaļa, piemēram, (kā) aizbāšanai, sastiprināšanai
- švīksts samērā kluss, ass, augsts troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu vai ja ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.
- daudz kas samērā liels daudzums (priekšmetu, parādību no visa esošā, minētā, zināmā u. tml.)
- maiss samērā liels, četrstūrains priekšmets (kā sausa glabāšanai, transportēšanai), kas veidots no auduma, plastmasas, papīra u. tml. un kam viens gals ir vaļējs
- maz kas samērā mazs daudzums (priekšmetu, parādību no visa esošā, minētā, zināmā u. tml.)
- etniski stereotipi samērā noturīgi vērtējumu ietveroši priekšstati par dažādu etnosu un etnisko kopību grupu pārstāvju tikumiem, garīgajām un fiziskajām īpašībām
- pastingrs samērā stingrs (piemēram, par vielu, priekšmetu)
- josla samērā šaura, parasti garena (virsmas, priekšmeta) daļa, kas (piemēram, ar krāsu, formu) atšķiras no pārējām daļām
- dziļai Samēra tālu no kādas noteiktas vietas; tālu iekšā (no malas)
- stobriņš samērā tievs cauruļveida priekšmets
- parupjš samērā, arī mazliet rupjš (par priekšmetiem, to virsmu)
- samelkšēt Samiekšķēt
- samiekšēt Samiekšķēt
- salabt Samierināties, pārtraukt naidoties vienam ar otru, citam ar citu (pēc ķildas, domstarpībām u. tml.); atjaunot iepriekšējās labās, vēlamās attiecības
- ļura Samircis priekšmets, kas vairs tik ļuv
- sakaustīt Sanaglot (parasti vecu, nolietotu priekšmetu)
- Bhagavadgita Sanskritā, Kunga (t. i., Krišnas) dziesma, indiešu filozofu reliģiska mācība, ap 200 g. pr. Kr., rakstīta sanskritā; ietilpst lielajā eposā "Mahabharāta"; uzsver iekšējās ticības Dievam nozīmi hinduismā
- sānsveres kļūda sānsveres izraisīta kompasa deviācija, ko izraisa metāla priekšmetu vietas maiņa attiecībā pret kompasu kas līdz ar to ietekmē tā adatu citādi nekā tad, kad kuģis (jahta) iet uz taisna ķīļa
- peha Sānu iekškabata
- korķa kambijs sānu meristēma, kurai daloties uz āru, sekundārās augšanas laikā veidojas korķis, daloties uz iekšu - korķa miza; felogēns
- piesajemties Saņemt (rokās) vairākus, daudzus priekšmetus
- apsakrauties Saņemt daudz priekšmetu, piemēram, rokās, uz muguras
- uztvert Saņemt un izzināt priekšmetu un parādību atveidojumu, tiem tieši iedarbojoties uz maņu orgāniem
- postalģija Sāpes dzimumlocekļa priekšādā
- prekordialģija Sāpes sirds priekšpuses apvidū
- kohabitācijas sāpes sāpes, kas var rasties vīrieša vai sievietes dzimumorgānu apvidū dzimumakta laikā; sievietei cēlonis var būt iekaisums intīmajā apvidū vaivēdera lejasdaļā, kā arī traucējumi maksts mitrināšanā; vīriešiem visbiežāk mēdz būt sāklinieku, sēklinieku piedēkļu vai prostatas iekaisumi vai priekšādas sašaurinājums
- nociceptīvās sāpes sāpes, ko izraisa ķermeņa iekšējo orgānu vai dziļāku struktūru bojājums, bet ne fiziska trauma vai nervu bojājums
- humeroskapulārais periartrīts sāpīgs pleca locītavas kustību ierobežojums nespecifiska periartikulāro audu iekaisuma dēļ: stipras unilaterālas sāpes pleca locītavas apvidū, sāpīga abdukcija un iekšējā rotācija
- kompozīcijas saplāksnis saplāksnis vai saplākšņa plātne, kam ir viens centrālais slānis vai daži iekšējie slāņi, kas veidoti no dažādu materiālu loksnēm (kokskaidu plātnes biezumā no 2 līdz 8 mm, sāplākšņa atgriezumi, kokšķiedru plātnes, gumija, azbests u. c.)
- saduzt Saplīst (par priekšmetiem)
- domāt Saprast, precizēt, uztvert runas priekšmetu
- Homo sapiens saprātīgais cilvēks, arī apzīmējums primātu kārtas sugai, pie kuras pieder gan mūsdienu cilvēks, gan tā pirms apm. 500 tūkst. - 200 tūkst, gadiem dzīvojušie priekšteči
- loģika Saprātīgums, pareizība; (iekšēja) likumība, jēga
- reģistrs Saraksts (parasti oficiāls), kas satur, piemēram, personvārdus, priekšmetu, parādību nosaukumus
- dienaskārtība Saraksts par ziņojumu, atskaišu un priekšlasījumu kārtību sapulcē
- aizgūties Saraust priekš sevis
- atgremošana Sarežģīts reflektorisks akts atgremotājiem (govīm, aitām, kazām) - no priekškuņģa atrītās barības atkārtota sasmalcināšana mutes dobumā
- karnevāls sarīkojums (ar dejām, spēlēm, priekšnesumiem), kurā dalībnieki ir maskās un īpašos tērpos
- mutvārdu žurnāls sarīkojums, kurā tiek sniegti priekšnesumi par noteiktu tematu
- dzīvā avīze sarīkojums, kurā tiek sniegti priekšnesumi, kas atspoguļo galvenokārt attiecīga uzņēmuma, iestādes u. tml. dzīvi
- sacīkstes Sarīkojums, pasākums (piemēram, kādā mākslas, ražošanas nozarē, mācību priekšmetā), kura mērķis ir dalībnieka spēju pārbaude un salīdzināšana
- sacensība Sarīkojums, pasākums (piemēram, kādā mākslas, ražošanas nozarē, mācību priekšmetā), kura mērķis ir dalībnieku spēju pārbaude un salīdzināšana
- hetognāti Sariņžoklaiņi, sīki, plēsīgi jūras dzīvnieciņi ar caurspīdīgu ķermeni, ar tvērējsariņiem ķermeņa priekšgalā un spurām ķermeņa pakaļgalā; pārvietojas ūdenī straujiem lēcieniem
- ieritināties Saritināties (kur iekšā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
- vilnainā sarmenīte sarmenīšu suga ("Racomitrium lanuginosum"), kas priekšroku dod atklātām vietām, Latvijā aizsargājama
- ķēst Sasaistīt divu zirgu priekškājas potīšu līmenī tā, lai kopā būtu abu labās vai kreisās kājas
- saķēst zirgus sasaistīt divus zirgus vienu otram ar važām tā, lai viena zirga priekškāja būtu savienota ar to pašu (t.i. labo vai kreiso) otra zirga priekškāju
- iesalt Sasalt (par to, kas atrodas kur iekšā)
- temperatūra Sasilšanas pakāpe (piemēram, priekšmetam, vielai, videi), ko vērtē pēc cilvēka sajūtām; fizikāls lielums, ar ko raksturo termodinamiskas sistēmas līdzsvara stāvokli
- lauska Sasista priekšmeta (parasti māla vai stikla trauka) gabals
- sadauzījums Sasitums, saspiedums, kas rodas ķermeņa audus satricinot ar neasiem, smagiem priekšmetiem, vai krītot uz cietas zemes vai ledus
- Azazēls Saskaņā ar jūdaisma priekšstatiem - dēmoniska būtne, Bībelē minēts tikai sakarā ar grēku izpirkšanas dienas - svētku rituāliem
- mana Saskaņā ar melanēziešu un polinēziešu ticējumiem, pārdabisks spēks, kas var iemājot cilvēkā, dievībā vai priekšmetā un izpaužas kā vara pār dzīvniekiem, augiem un dabas norisēm
- kontakts Saskaršanās, cieša saskare (piemēram, priekšmetiem, vielām)
- sasniegties Saskarties (piemēram, par augu daļām, priekšmetiem)
- grandži Saskrāpēti priekšmeti
- hiperendokrīnisms Saslimšana, ko izraisa iekšējās sekrēcijas dziedzeru pastiprināta darbība
- nākt Sasniegt (kādu stāvokli), tiekot pakļautam kādai norisei, darbībai (par priekšmetiem)
- samīcīt Saspiest, sabāzt (kur iekšā)
- izspīlēt Sasprindzinot izvirzīt (parasti uz priekšu ķermeņa daļas)
- lūgšanu dzirnaviņas sastāv no cilindra, kas griežas ap vertikālu asi; cilindra ārpusē iegravētas svētas formulas, bet iekšpusē atrodas papīra strēmelītes ar lūgšanu tekstiem; katru reizi, kad cilindrs izdara apgriezienu, tiek uzskatīts, ka lūgšanas atkārtotas; ķēde ar metāla lodīti galā palīdz cilindram griezties; lieto gk. budistu mūki Tibetā
- komponents Sastāvdaļa (piemēram, priekšmetā, parādībā, procesā)
- iežņauga Sašaurināta (ķermeņa vai priekšmeta) daļa; iežmauga; sašaurinājums
- iežmauga Sašaurināta (parasti ķermeņa vai priekšmeta) daļa; sašaurinājums
- iežmaugums Sašaurināta (parasti ķermeņa vai priekšmeta) daļa; sašaurinājums
- deguns Sašaurināta priekšējā vai augšējā daļa (parasti transportlīdzekļiem)
- kakls Sašaurināta vieta (dažu priekšmetu, piemēram, trauku) augšdaļā
- spondilolistētiskais iegurnis sašaurināts iegurnis sakarā ar pēdējā jostas skriemeļa noslīdējumu no krustu kaula uz priekšu
- kolikvācija Sašķidrināšanās, atmiekšķēšanās; šķidruma anomāla izdalīšanās; izsīkšana
- erreklis Sašutuma, dusmu priekšmets
- saiet Satilpt (kur); būt tādam, ko var novietot (kur) - par vairākiem, daudziem priekšmetiem
- ritulis Satīts vai saritināts priekšmets; veidojums, kam ir apļa, cilindra forma
- kamols Satīts, savelts, parasti apaļš, priekšmets
- komocija Satricinājums; iekšēja orgāna funkciju traucējums no satricinājuma
- iztrūdēt Satrūdēt (viscaur vai no iekšpuses)
- iztrunēt Satrunēt (viscaur vai no iekšpuses)
- trupeknis Satrupējis koksnes gabals; satrupējis, parasti koka, priekšmets
- trupēknis Satrupējis koksnes gabals; satrupējis, parasti koka, priekšmets
- trupeksnis Satrupējis koksnes gabals; satrupējis, parasti koka, priekšmets
- trupēksnis Satrupējis koksnes gabals; satrupējis, parasti koka, priekšmets
- trupēns Satrupējis koksnes gabals; satrupējis, parasti koka, priekšmets
- iztrupēt Satrupēt (viscaur vai no iekšpuses); iztrunēt
- iztrusēt Satrusēt (viscaur vai no iekšpuses)
- aizķert Satvert (ko) ar asu, agru priekšmetu
- pieturēt Satvert, saturēt (priekšmetu), lai (tas) nekustētos
- iesaukt Saucot, ar saucienu ieaicināt (kur iekšā)
- taupīt Saudzēt (piemēram, dabas objektus, priekšmetus)
- patiesais pusdienas laiks Saules patiesais augšējās kulminācijas moments, izteikts pēc patiesā vai vidējā laika, tad Saules augstums virs horizonta ir vislielākais un priekšmetu ēnas ir visīsākās
- saules zaķītis saules stara apspīdēts kustīgs laukumiņš; atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarota saules gaisma
- kaukals Sauss, viegls priekšmets, piem., malkas gabals
- kaukolis Sauss, viegls priekšmets, piem., malkas gabals; kaukals
- neorāma Savāda panorāma, kas izrāda ēkas iekšieni, pie kam skatītājam izliekas, it kā viņš atrastos šai ēkā
- sadzelt Savainot (parasti par lodēm, asiem priekšmetiem)
- savdabis Savdabīgs priekšmets, veidojums
- neatdarināms Savdabīgs, tikai attiecīgajam priekšmetam, dzīvai būtnei raksturīgs
- stiprināt Savienojot (ar ko), panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, veidojums) atrodas noteiktā, parasti nekustīgā, stāvoklī
- bet savienojumā "gan - bet" norāda uz pretstatu iepriekšējai parādībai
- lauzt savienojumā "lauzt vaļā": ar spēku vērt, dabūt vaļā (parasti ar kādu priekšmetu)
- lēkšana savienojumā "lēkšana no tramplīna": ūdensslēpošanas disciplīna - planējums uz priekšu, iegūstot sākuma augstumu uz ūdenī novietota tramplīna
- grūšana savienojumā "lodes grūšana": sporta disciplīna vieglatlētikā - lodes virzīšana uz priekšu ar spēcīgu, strauju kustību
- saitīte savienojumā "mēles saitīte": gļotādas kroka, kas saista mēles apakšējo virsmu ar mutes dobuma iekšējo sienu
- labs savienojumā "pa labi": tā, ka atrodas šajā pusē, ja tiek aplūkots virzienā uz priekšu; tā, ka virzās šādā virzienā uz priekšu
- parasimpātisks savienojumā "parasimpātiskais nervs": nervs, kas inervē iekšējos orgānus un asinsvadus; savienojumā "parasimpātiskā nervu sistēma": veģetatīvās nervu sistēmas daļa, kas inervē iekšējos orgānus un asinsvadus
- prejudiciāls savienojumā "prejudiciāls jautājums": tiesisks jautājums, bez kura iepriekšējas atrisināšanas nav iespējams tiesā izspriest attiecīgu lietu
- proksi savienojumā "proksi serveris" (angļu "proxy server") - interneta serveris, kas nodrošina ātrāku pieeju biežāk lietotajām interneta lapām un ir starpnieks starp organizācijas iekšējā datortīkla lietotājiem un internetu
- saspļaut savienojumā "saspļaut saujās, arī delnās, plaukstās": uzspļaut uz delnām pirms kāda priekšmeta satveršanas (lai samazinātu berzi), arī pirms fiziska darba sākšanas
- vainags savienojumā "sonetu vainags": piecpadsmit sonetu kopums, kurā katrs nākamais sonets sākas ar iepriekšējā soneta pēdējo rindu un piecpadsmitais sonets ir visu četrpadsmit sonetu pirmo rindu apvienojums
- uzskate savienojumā "uzskates līdzeklis": tas, piemēram, priekšmets, tabula, kas sagatavots demonstrēšanai, ko mācot, informējot u. tml., lai mācību vielu, informāciju u. tml. padarītu vieglāk uztveramu, uzskatāmāku u. tml.
- iet savienojumā ar "ceļu": virzīties uz priekšu (kādu gabalu)
- celt savienojumā ar "galdā" vai "priekšā": sniegt, pasniegt (ēdienu, dzērienu)
- līst savienojumā ar "iekšā", arī "vēderā": būt tādam, ko var ieēst, apēst
- dziļums savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu norāda uz noteiktu attālumu starp vietu (kur iekšā) un (kā) virsmu
- dziļums savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu norāda uz noteiktu ievirzījumu kur iekšā
- dziļš savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu: tāds, kam ir noteikts ievirzījums kur iekšā
- dziļš savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu: tāds, kas atrodas, sniedzas, ievirzās (kur iekšā) noteiktā attālumā no (kā) virsmas
- ie- savienojumā ar lietvārdu norāda, ka kas atrodas kādā priekšmetā
- kas savienojumā ar verba personas formu, tā divdabi ar izskaņu "-dams" un "lai": norāda uz dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises pieļāvumu
- at- savienojumā ar verbu norāda uz atgriešanos iepriekšējā stāvoklī
- ie- savienojumā ar verbu norāda uz darbības virzību iekšā (piemēram, telpā, teritorijā, vidē)
- ie- savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas izveidojas, top (piemēram, kādā priekšmetā, virsmā)
- pie- savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas no iekšpuses pārklājas (ar ko)
- pie- savienojumā ar verbu norāda, ka darbības subjekts papildina iepriekšējo tekstu
- šuve savienojuma josla starp kāda materiāla detaļām, priekšmetiem
- sakārtotā atbrīvošana savienojuma pārtraukšana datu pārraides procesā, kas notiek pēc datu saņēmēja un nosūtītāja iepriekšējas norunas un nenoved pie pārraidāmo datu zudumiem
- gan Savienojumos "laikam gan", "liekas gan", "ticamāk gan" u. tml. lieto, lai pastiprinātu iepriekš teikto, mazinot šaubas
- lēkšana Savienojumos "lēkšana no tramplīna", "lēkšana ar slēpēm": sporta veids - planējošs lidojums uz priekšu un lejup, izmantojot nobraucienā ar slēpēm no tramplīna iegūto inerci
- kombinācija Savienojums, sakopojums noteiktā kārtībā (savstarpēji nosacītiem, parasti viendabīgiem, priekšmetiem, parādībām, to sastāvdaļām)
- savienāt Savienot (priekšmetus, to daļas)
- šūt savienot kopā detaļas, priekšmetus
- saišķis Savienots, sastiprināts (parasti nelielu, garenu priekšmetu, augu, to daļu u. tml.) kopums
- sastebēt Savilkt kopā (smagus priekšmetus)
- ieritināties Savilkties (kopā), ielocīties (uz iekšu)
- saiet Savirzīties, tikt savirzītam (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem priekšmetiem
- attiecība savstarpējais sakars, saistība (starp parādībām, priekšmetiem vai pazīmēm)
- saderināties Savstarpēji iepriekšēji solīties, vienoties noslēgt laulību; iesniegt laulību reģistrācijas pieteikumu
- gamma Savstarpēji saistītu priekšmetu, parādību virkne, kopums
- saderināšanās Savstarpējs iepriekšējs solījums, savstarpēja iepriekšēja vienošanās noslēgt laulību; laulību reģistrācijas pieteikuma iesniegšana; ar šādu solījumu, vienošanos saistītās svinības
- karjerisms Savtīga tiekšanās pēc izvirzīšanās (darbā vai citā darbības nozarē), pēc popularitātes, slavas
- bantengs Savvaļas vērsis ("Bibos banteg"), liellopu priekštecis, dzīvo mežos Indoķīnā un Malajas arhipelāgā; bantings
- žākle Sazarojuma vietas starpa (parasti kokaugiem, to zariem); divžuburu zars, stumbrs; arī šādi izveidots koka priekšmets; stakle (1)
- cirtes virziens secība, kādā katru nākamo kailcirtes cirsmu drīkst projektēt blakus iepriekšējai, lai izcirtumos nodrošinātu meža dabisko atjaunošanos ar sēklām un nenocirstā meža pusi nepakļautu valdošo vēju iedarbībai
- pēctecība Secīga saistība ar ko iepriekšēju (piemēram, mācību procesā); arī pakāpenība
- apraksts Secīgs (priekšmeta vai parādības atsevišķu elementu un īpašību vai kāda procesa norises) attēlojums
- tehnoloģiskais process secīgu tehnoloģisko operāciju kopums darba priekšmetu (detaļu u. c.) īpašību pārveidošanai
- second Second hand - otrreizējais tirgus, lietotu priekšmetu realizācija
- čeguns Sedlu čeguns - sedlu priekšgala paaugstinājums
- izsegt Sedzot izklāt (parasti no iekšpuses)
- aizsegt Sedzot, aizliekot (ko) priekšā, panākt, ka nav redzams vai ir mazāk redzams: sedzot (ko) priekšā, pasargāt, apslēpt u. tml.; aizklāt
- korķa miza segaudi, peridermas iekšējais slānis, kas veidojas tangenciālā virzienā daloties korķa kambijam; feloderma
- knuģis Seglu priekšgals jeb purns
- apvalks Segslānis, ārējā kārta, kas aptver iekšējo daļu
- odeons Segta, apaļa celtne mūzikas priekšnesumiem Senajā Grieķijā un Romā
- face Seja, priekšpuse
- piere Sejas daļa starp uzacīm un matiem (cilvēkam); galvas virsējā priekšdaļa (dzīvniekam)
- ortognātisms Sejas profila tips, apakšžoklis attiecībā pret sejas frontālo plakni nav izvirzīts vai ir izvirzīts maz (taisne, kas deguna sakni savieno ar apakšžokļa priekšējo virsmu ir gandrīz vertikāla)
- ortognātija Sejas profila tips, kad taisne, kas savieno deguna sakni ar augšžokļa priekšējo virsmu, atrodas vairāk vai mazāk vertikāli
- prognātisms Sejas profils, kam raksturīgs uz priekšu izvirzīts žoklis
- intīna Sēklaugu putekšņu apvalka iekšējais slānis
- gala atzīme sekmju kopvērtējums kādā mācību priekšmetā
- iet ķīļūdenī sekot aiz priekšā ejošā peldlīdzekļa
- fetišisms Seksuāla perversija, kur uzbudinājuma objekts ir mīlamam cilvēkam piederošs priekšmets
- celoms Sekundārais ķermeņa dobums - telpa, kas atrodas starp cilvēka un daudzšūnu dzīvnieku ķermeņa sienas iekšējo virsmu un iekšējiem orgāniem
- magnētiskā rezonanse selektīva elektromagnētisko viļņu (ar frekvenci ν) absorbcija vielā, ko izraisa vielas atomu elektronu vai kodolu magnētisko momentu pārorientācija, ja tie iepriekš orientēti ārējā magnētiskajā laukā; magnētiskā rezonanse parādās, kad pārorientācijai nepieciešamā enerģija ΔE ir vienāda ar elektromagnētisko svārstību kvanta enerģiju ΔE=hν (h – Planka konstante)
- darītājs Semantiskā loma - aktīvs, parasti ar gribu un apziņu apveltīts situācijas dalībnieks, darbības veicējs, viens no semantiskā subjekta veidiem, ko parasti izsaka ar teikuma priekšmetu; agenss
- zināšanu bāze semantisks modelis, ko izmanto datoros, lai attēlotu cilvēka uzkrātās zināšanas par kādu noteiktu priekšmetu apgabalu
- semipelagieši Semipelagianisma galvenie literārie priekšstāvji
- aramieši Semītu klejotāju ciltis senajā Mezopotāmijā un Sīrijā, kuru pirmdzimtene bija Arābijas pussala, 14.-11. gs. p. m. ē. apdzīvoja gandrīz visu Priekšāziju
- arābi Semītu valodu tautu grupa, kas apdzīvo Priekšāziju un Ziemeļāfriku
- Ngorongoro Sen aprimuša vulkāna krāteris (angļu val. "Ngorongoro") vulkāniskajā masīvā (augstums - līdz 3648 m) Austrumāfrikas lūzumzonā, Tanzānijas ziemeļos, gigantiska kaldera līdz 20 km diametrā, \~500 m agstām gandrīz vertikālām iekšējām sienām, ārējās sienas līdz 2460 m vjl.
- pūrs sena beramu vielu tilpuma mērvienība = 3 sieki = 3 ķipi = 4 sētuves = 240 riekšavas = 54 stopi = 69,5 litri (citviet arī \~70-100 litru; 48 kg)
- žūkauliņš sena bērnu rotaļlieta - uz savērptas aukliņas uzvērts neliels kauls vai cits priekšmets
- zuntēšana sena kāzu paraža - naudas lasīšana ar pavārnīcu priekš barības vārītājas, pēc pusdienas iedošanas, viesiem vēl pie galda sēdot
- bluķa vilkšana sena latviešu paraža Ziemassvētku priekšvakarā, bluķi no sētas uz sētu vilkuši vai nu vienas mājas, vai vairāku māju ļaudis kopā, dziedot Ziemassvētku dziesmas (ar refrēnu "kaladū")
- konsekrācija Senā Romā akts, ar ko kādu priekšmetu vai vietu nodeva dievības īpašumā; ķeizaru laikā mirušā ķeizara vai ķeizara nama locekļa oficiāla izsludināšana par dievu
- ditkus sena sudraba monēta ar ieliektu uz iekšu malu; trīskapeiku monēta
- mists Senajā Grieķijā cilvēks, kas guvis iepriekšēju svētību kādā mistiskā noslēpumā, pilda iesvētīšanā saņemtos slepenos norādījumus, klusē par visu, ko viņš rituāla laikā redzēja un dzirdēja
- pretors Senajā Romā - amatpersona, kas realizēja augstāko tiesas varu un atbildēja par iekšējo kārtību; arī provinces pārvaldnieks
- rostra Senajā Romā - ar trofeju kuģu priekšgaliem rotāta oratoru tribīne Romas forumā
- fascijas Senajā Romā - rīkšu saišķi, kuri simbolizēja augstāko maģistrātu varu pār cilvēku dzīvību un brīvību; procesijās tos viņiem pa priekšu nesa liktori (zema ranga amatpersonas); saišķī iesprauda kara cirvi
- harūspiki Senajā Romā - zīlnieki, kas izkopa no etruskiem aizgūtos zīlēšanas veidus, īpaši zīlējot ar upurēto dzīvnieku iekšām; šis pareģošanas veids 1. gs. p. m. ē. izspieda auguru mākslu
- tesmoteti Senajās Atēnās seši arhonti, kas lūkoja cauri likumus un tanīs pamanītās pretrunas cēla tautai priekšā
- akrobolisti Senajiem grieķiem - mobilas jātnieku vienības, priekšpulki, kas veica izlūkošanas uzdevumus
- pontifeks Senajiem romiešiem priesteru kolēģijas loceklis, kuras priekšnieku sauca "pontifex maximus"; šo nosaukumu vēlāk pārņēma pāvests
- Frea Senākā ģermāņu panteona galvenā dieviete un Vodana (Odina priekšteča) sieva
- piramīdu teksti senākie ēģiptiešu izteicieni, kas atrasti uz V un VI dinastijas piramīdu iekšējām sienām Sakārā
- frontalitāte Senākos figūras attēlojumos - veids, kur cilv. tiek attēloti tieši no priekšpuses un pilnībā simetriski
- lotīgums Senāks tehnisks apzīmējums sudraba tīrsaturam naudas gabalos un sudraba priekšmetos; piem., 12 lotīgais sudrabs saturēja 75% tīra sudraba
- Jurizdikas apmetnes senas dzīvesvietas Ludzas novada Isnaudas pagastā, Lielā Ludzas ezera dienvidu krastā, Jurizdikas ragā, atrasti vidējam un vēlajam neolītam raksturīgi priekšmeti
- farizejs Senās Jūdejas reliģiski politiskās partijas loceklis, kas centās stingri ievērot Bībeles priekšrakstus
- lampadarijs senatnē arī vergs, kas gājienos naktī nesa lāpu kungiem pa priekšu
- senlietas Senatnē izgatavoti priekšmeti, kas ir iegūti arheoloģiskos izrakumos
- sene senatne, iepriekšējie laiki
- elektrums Senatnes metālu sakausējums no 3 daļām zelta un 1 daļas sudraba, lietots mākslas priekšmetiem
- ascendenti Senči, priekšteči, augšupējie radinieki
- mastaba Senēģiptiešu kapenes ar taisnstūrveida pamatni, slīpām sienām, plakanu jumtu un apbedīšanas kameru pazemē 3-30 m dziļumā; piramīdu priekšteces
- kalokagatija Sengrieķu filozofijā - cilvēka iekšējo un ārējo īpašību, viņa fizisko un garīgo spēju harmonija
- epopts Sengrieķu iesvētītais, kurš izturējis iepriekšējo pārbaudījumu ciklu un apguvis dažādu mistēriju noslēpumainās zināšanas
- oikumene Sengrieķu priekšstatos - cilvēku apdzīvotā Zemes virsas daļa
- proskēnijs Sengrieķu teātrī skēnas koka fasāde vai īpaša dekoratīva siena skēnas priekšā; arī skēnas akmens piebūve
- korifejs Sengrieķu traģēdijā - kora vadītājs un priekšdziedātājs
- Galēns Sengrieķu un romiešu ārsts un dabaszinātnieks (Galen; ap 130. g. - ap 200. g.), apkopoja antīkās medicīnas priekšstatus vienotā mācībā, kas ietekmēja medicīnas attīstību vairāk nekā 1000 gadus pēc viņa nāves
- meteņi seni latviešu ziemas aizvadīšanas svētki; februāra 12. diena, kuras vakarā pēc senču ticējumiem Laima met savas dāvanas (no tā meteņa vārds), ar to noslēdzas ķekatu laiks un seko klusais laiks ar pavasara dienu darbiem; gavēņa priekšvakars (lejasvācu "fastelauendt"), no tā - vastlāvji
- vecvectēvs Seni priekšteči
- senči Seni priekšteči (piemēram, pēc izcelšanās, etniskās piederības)
- grafiti Seni uzraksti un zīmējumi, kas ieskrāpēti uz sienām un priekšmetiem
- pani senindiešu mitoloģijā - dēmonu grupa vai dēmoniska cilts, Indras ienaidnieki, kas attēloti kā melīgi radījumi, kam nav ne ticības, ne kulta; nav izslēgts arī, ka šīs cilts raksturojums atspoguļo mitoloģizētus priekšstatus par kādu reālu cilti, kas bija naidīga āriešiem
- Rudra Senindiešu mitoloģijā - dievība, pērkona, niknuma, dusmu personifikācija, dieva Šivas priekštecis vēdismā; graujošais spēks
- pitari Senindiešu mitoloģijā - dievišķotie mirušie priekšteči, kuri mīt trešajās debesīs
- naraka senindiešu mitoloģijā - elle vai vairākas elles; par "pazmes māju", kurā dēmoni moka grēciniekus, pirmoreiz runāts Atharvavēdā, daudz vēlākos priekšstatos tā sadalīta 7, 21, 25 vai 50 lokos, kas atrodas cits aiz cita aiz pazemes pasaules pātalas
- gana senindiešu mitoloģijā - noslēgta dievību (parasti zemāko dievu un pusdievu) grupa (kopiena), kurā ietilpa deviņas mitoloģisko personu grupas (dievi vai pusdievi), kas darbojās kā Šivas palīgi un to priekšgalā bija viņu vadonis Ganeša, Šivas un Pārvatī dēls
- auls Senlaiku pūšamais mūzikas instruments ar divkāršu niedres mēlīti un cilindrisku kanālu; bija izplatīts Priekšāzijā un senajā Grieķijā
- miekšis Senlatviešu ēdiens karstajās vasaras dienās, gatavots no sagrauzdētas un samaltas labības (rudziem, kviešiem, griķiem, zirņiem), uz miltiem uzlejot rūgušpienu un ļaujot rūgt, kamēr milti atmiekšķējušies mīksti
- miekšķis Senlatviešu ēdiens karstajās vasaras dienās, gatavots no sagrauzdētas un samaltas labības (rudziem, kviešiem, griķiem, zirņiem), uz miltiem uzlejot rūgušpienu un ļaujot rūgt, kamēr milti atmiekšķējušies mīksti
- pūtelis Senlatviešu ēdiens karstajās vasaras dienās, gatavots no sagrauzdētas un samaltas labības (rudziem, kviešiem, griķiem, zirņiem), uz miltiem uzlejot rūgušpienu un ļaujot rūgt, kamēr milti atmiekšķējušies mīksti
- palaeocranium Seno dzīvnieku galvaskausa priekšējā daļa, kas cēlusies no ass ģindeņa aizmetņa, bet sastopama atsevišķi apaļmutaiņiem
- kipu Seno peruāņu mezglu raksts: vilnas vai kokvilnas virve, pie kuras piesietas vairākas dažādas krāsas aukliņas ar iesietiem dažādas formas mezgliem; mezglu forma un skaits apzīmēja skaitļus, aukliņu krāsa - noteiktus priekšmetus
- kvipa seno peruāņu ziņojumu pārsūtīšanas priekšmets, kas sastāvēja no krāsainām ādas strēmelītēm, kurās bija iesieti mezgli, atkarībā no krāsas un mezglu skaita varēja saprast ziņojuma saturu
- Ilu Seno semītu tautu augstākā dievība, rietumsemītu mitoloģijā augstākais dievs, radītājs un cilvēku priekštecis
- Skitu Neapole senpilsēta Krimā, Simferopoles dienvidaustrumu malā, skitu valsts centrs (III gs. p. m. ē. — III gs. m. ē.), beidza pastāvēt pēc gotu uzbrukuma III gs., arheoloģiskos izrakumos atklāts aizsargmūris, 2 torņi (vienā mauzolejs ar 72 apbedījumiem), dzīvojamo un sabiedrisko ēku drupas, atrasts daudz rotaslietu un mākslas priekšmetu
- Ešnunna Senpilsēta Mezopotāmijā (Irākā), radusies IV gt. b. p. m. ē., tagad drupu pakalns, arheoloģiskajos izrakumos atklātas akadiešu pils, tempļa u. c. celtņu drupas, mākslas priekšmeti; Ašnunnaka
- Uruka Senpilsēta Mezopotāmijas dienvidos (Irākā), radusies IV gt. p. m. ē., XIV gs. p. m. ē. - Šumeras galvaspilsēta, tagad drupu pakalns, atklāti vairāki arhitektūras pieminekļi, daudz mākslas priekšmetu un vissenāko rakstu pieminekļi - piktogrammas
- mērotāji Sens Rīgas latviešu amats, sāls nesēju un viņu priekšteču krāvēju amata turpinājums, kas plauka līdz 1870. g., kad rāte atļāva lietot firmām savus svarus, pastāvēja kā svērāju amats līdz pat 1940. g.
- neumas Sens skaņuraksta veids, mūsdienu nošu raksta priekštecis
- dvālekts Sens tilpuma mērs, dažādos apvidos dažāds, 1/12-1/2 pūra; arī: 5,75 litri, 4,5 stopi, 20 riekšavas, puse spaiņa, puse sieciņa
- hiksi Senu cilšu grupa, kas ap 1700. g. p. m. ē. no Priekšāzijas pāri Suecas zemesšaurumam iebruka Ēģiptē un apmetās Lejasēģiptē, 16. gs. sāk. p. m. ē. ēģiptieši piespieda tos atkāpties uz Palestīnu
- septiņnieks Septiņu (cilvēku, priekšmetu u. tml.) kopa
- Zemuna Serbijas galvaspilsētas Belgradas ziemeļrietumu priekšpilsēta Donavas labajā krastā ("Zemun"), dibināta XII gs., patstāvīga pilsēta līdz XX gs. vidum
- vēderplēve Serozs apvalks, kas klāj vēdera dobuma sienas un iekšējos orgānus
- svētvakars Sestdienas vakars; reliģisku svētku (parasti Ziemassvētku) dienas priekšvakars
- hexa- Seši (līdzskaņa priekšā)
- sešpadsmitnieks sešpadsmit (cilvēku, priekšmetu, skaitļu u. tml.) kopa
- sešnieks Sešu (cilvēku, priekšmetu u. tml.) kopa
- luksuss Sevišķi dārgs, grezns (piemēram, par priekšmetiem, telpām)
- kaliāns Sevišķs austrumnieku ierīkojums smēķēšanai: dūmi iepriekš iet caur ūdeni
- šķīvja priekšlobītājs sfērisks šķīvis, kas nostiprināts slīpi gan pret vertikālo plakni, gan pret braukšanas virzienu; iestrādā nezāļu un augu atliekas līdzīgi lemeša priekšlobītājam
- pilastrs Sienā iebūvēts, uz priekšu izvirzīts balsts (parasti ar taisnstūrveida šķērsgriezumu) pārsedzošam būvelementam
- atbods Siena šķūnī par priekšas sienu tālāk uzkrautais siens
- dižsienāzis Sienāžu apakškārtas suga ("Decticus verrucivorus"), lielākais Latvijas sienāzis (ķermeņa garums 30-40 mm), padrukns, pelēkzaļš, ar dzeltenbrūni raibiem priekšspārniem, kas garāki par ķermeni, izplatīts gk. pļavās un tīrumos; pļavas sienāzis; pļavas dižsienāzis
- sasiet Sienot (ar ko), savienot (vairākus, daudzus priekšmetus kādā kopumā, veidojumā)
- sasiet Sienot (ar ko), savienot (vairākus, daudzus priekšmetus)
- aizsiet Sienot (kam ko priekšā), aizklāt ciet
- aizsiet Sienot (kam ko priekšā), aizsegt, apsegt; sienot piestiprināt (kam priekšā), apsiet
- sasiet Sienot (vairākus, daudzus priekšmetus), izveidot (ko no tiem)
- uzsiet Sienot novietot, arī nostiprināt virsū (uz kāda priekšmeta)
- piesiet Sienot piestiprināt (priekšmetu pie kā, kam klāt)
- uzsiet Sienot sasaistīt, nostiprināt (ko) tā, ka (tas), pacelts stāvus, uz augšu u. tml., sniedzas augstāk par savu parasto vai iepriekšējo stāvokli
- karako Sieviešu apģērbā 18. gs., viduklī pieguloša, priekšā aizpogājama jaka, ko lietoja kā mājas un jātnieku apģērbu
- šemizete Sieviešu blūzēs ieliekama priekšiņa, mazs krekliņš
- locītāja sieviešu dzimuma cilvēks, kas vairākkārt liec, kustina dažādos virzienos, galvenokārt uz leju un augšu (parasti augus, to daļas, arī priekšmetus)
- locītāja sieviešu dzimuma cilvēks, kas, pārliecot vienu vai vairākas reizes (plānu, piemēram, auduma, papīra, priekšmetu), liek, veido (to) divās vai vairākās kārtās
- Zaļā jumprava sieviešu kārtas gars latviešu mitoloģijā, kas pa naktīm rādās vecās pilīs un traucē naktsmieru; tas ir varmācīgi nogalinātas vai priekšlaicīgi mirušas sievietes tēls, kas cilvēkiem redzams zaļā ietērpā
- laiveņa Sieviešu kurpe ar ovālu izgriezumu priekšpusē, bez aizdares
- lodočka Sieviešu kurpe ar ovālu izgriezumu priekšpusē, bez aizdares; laiviņa
- paslēptā ķeša sieviešu svārku iekšējā kabata
- bruņčpriekša Sieviešu svārku priekšējā daļa
- brunčupriekša Sieviešu svārku priekšējā daļa
- saimniece Sieviete attiecībā pret tai piederošu priekšmetu
- sekssimbols Sieviete vai vīrietis, kurš vispilnīgāk atbilst konkrētā vēsturiskā situācijā vispārpieņemtajam seksuālās pievilcības priekšstatam
- vulva Sievietes ārējie dzimumorgāni - lielās un mazās kaunuma lūpas, maksts priekštelpa un kuteklis
- maksts Sievišķais iekšējais dzimumorgāns, kas savieno dzemdi ar ārējiem dzimumorgāniem (vagīna)
- iesijāt Sijājot ievirzīt (kur iekšā)
- siju balstīšana siju atbalstīšana uz nesošām ārsienām un iekšsienām, vajadzības gadījumā ievietošana sienās speciāli izveidotās slēgtās vai vaļējās ligzdās
- tīklblakts Sīka augēdāja blakts ar šūnainiem priekšspārniem
- acs apskate spraugas lampā sīkākā izmeklēšana acs priekšējai daļai (plakstiņu, gļotādu, radzenes) pie saslimšanām un iekaisumiem
- sūndzīvnieki Sīki bezmugurkaulnieki, kas uz zemūdens priekšmetiem veido kolonijas, kuras pēc izskata atgādina sūnu audzes; attiecīgais dzīvnieku tips; sūneņi
- rasa Sīki ūdens pilieni, kas, pazeminoties apkārtējai temperatūrai un kondensējoties gaisā esošajiem ūdens tvaikiem, nosēdušies uz zemes virsas, augiem, priekšmetiem
- grabulis Sīki, graboši priekšmeti
- statokonijs Sīks kalcija karbonāta kristāls iekšējās auss iegarenajā un apaļajā maisiņā; otolīts
- nieciņš Sīks priekšmets
- knislis Sīks priekšmets, mazs nieciņš
- skrējējsikspārnis Sikspārnis ar biezu pelēku vai brūnu apmatojumu, kura priekšējās ekstremitātes apņem blīva lidplēves kroka, uz kuras balstoties tas veikli skraida pa zemi; sastopams mežainos apvidos Jaunzēlandē
- virpulis Sīku cietvielas daļiņu, arī, parasti vieglu, priekšmetu kopums, kas atrodas īslaicīgā, ļoti spēcīgā un straujā riņķveida, spirālveida kustībā
- thalamophora Sīku pirmdzīvnieku kārta sakņkāju klasē ar kaļķainu, kramainu vai hitīna čaulu, viendobumaini vai ar iekšējām starpsienām sadalīti kamerās
- rodonīts silikātu grupas blīvs, rožains minerāls MnSiO~3~, kas satur mangāna dioksīdu ar silīciju un kam ir kristāliska struktūra un stiklains spīdums; izmanto mākslas priekšmetiem un juvelierizstrādājumiem
- silksnes Silksnis - polsterējums saku iekšpusē
- silkste Silksnis - polsterējums saku iekšpusē
- silkstis Silksnis - polsterējums saku iekšpusē
- polisiloģisms Siloģismu rinda, kas savstarpēji saistīti tā, ka iepriekšējā siloģisma slēdziens ir nākamā siloģisma premisa
- kristalizācijas siltums siltuma daudzums, kas izdalās kristalizācijas procesā, jo šķidra materiāla iekšējā enerģija ir lielāka par kristāliskās uzbūves iekšējo enerģiju
- ekonomaizers Siltumapmaiņas aparāts ūdens vai gaisa iepriekšējai sildīšanai, izmantojot izplūdes dūmgāzu siltumu
- iekšdedzes dzinējs siltumdzinējs, kam degviela sadeg pašā dzinējā; svarīgākās sastāvdaļas ir korpuss, darbelements, barošanas sistēma, atgāzu aizvades sistēma, dzeses sistēma, eļļošanas sistēma, aizdedzes sistēma, iedarbināšanas sistēma; iekšdedzes dzinēji ir iekšdedzes motors, iekšdedzes virzuļdzinējs un reaktīvais dzinējs
- ersla Siļķes zvīņas un iekšas
- ērslakas Siļķes zvīņas un iekšas
- īpašuma zīmes simboli priekšmetu, lietu piederības apzīmēšanai, kas pēc ārējā veidola ir līdzīgas amatnieku, maģiskajām un kulta zīmēm, Baltijā izplatītās bieži atgādina rūnu rakstus
- sincis Sinces - neliels priekšnams, priekštelpa, kas, atverot mājai ārdurvis, aizsargā iekštelpas no vēja un aukstuma
- predikatīvs sakars sintaktisks sakars starp teikuma priekšmetu un izteicēju
- kumaronindēnsveķi Sintētiski sveķi, ko iegūst, termiski (200-600 C) vai iniciatoru klātbūtnē polimerizējot kumaronu un indēnu, iepriekš tos neizdalot no naftas solventfrakcijas
- ekstazī tabletes sintētisks, psihoaktīvs (smadzeņu darbību ietekmējošs) preparāts, kas izraisa smadzeņu bojājumus; iekšķīgi lietojamas tabletes, kuru lietošanas rezultātā parādās uzbudinājums, pasliktinās redze, paaugstinās arteriālais asinsspiediens
- levokardija Sirds atrašanās krūškurvja kreisajā pusē, ja pārējie iekšējie orgāni transponēti
- endokardīts Sirds iekšējā apvalka - endokarda iekaisums
- endokards Sirds iekšējais apvalks
- atriokomisuropeksija Sirds mistrālā vārstuļa labošana ar šuvēm no kambara caur vārstuļa virām un priekškambara sienu, lai koriģētu mistrālo insuficienci
- kardiomalācija Sirds muskulatūras atmiekšķēšanās
- Hisa kūlītis sirds muskuļšūnu atrioventrikulārais (priekškambaru un kambaru) veidojums, kas pāriet kambaru starpsienā un sadalās divās kājiņās
- anizoritmija Sirds neregulāra darbība vai nevienlaicīga abu priekškambaru vai kambaru kontrakcija
- atriotomija Sirds priekškambara sienas pārgriešana
- mirgošanas aritmija sirds ritma traucējums - nekoordinēta atsevišķu muskuļšķiedru raustīšanās (priekškambaru sistoles vietā); fibrilācija
- pārsitiens Sirds ritma traucējums - visas sirds vai tās nodalījuma ārpuskārtas, priekšlaicīga saraušanās
- absolūtā aritmija sirds ritma traucējums, kad ir pārtraukta regulāra impulsu rašanās sirds vadīšanas sistēmā, tomēr priekškambaru muskulatūrā rodas dažāda stipruma ierosas impulsi
- tahisistolija Sirdsdarbības paātrināšanās pirms priekškambaru fibrilācijas iestāšanās
- paraboliskās kāpas sirpjveida iekšzemes kāpas pārpūstu smilšu apgabalos, kas veidojušās humīda klimata apstākļos
- bauzēt Sist ar kādu priekšmetu
- nostotēt sist ar svārku vai priekšauta malu
- nostostēt Sist ar svārku vai priekšauta stūri
- dzeses sistēma sistēma ar dažādām ierīcēm iekšdedzes motora temperatūras uzturēšanai optimālās robežās; ir šķidrumdzeses (ar ūdeni vai antifrīzu) un gaisdzeses sistēmas
- termosifons Sistēma iekšdedzes motora dzesēšanai ar šķidrumu (ūdeni); šajā sistēmā ūdens cirkulāciju motora apvalkā un radiatorā rada siltā un aukstā ūdens blīvuma starpība
- kopnes arbitrs sistēma, kas izšķir konfliktsituācijas starp kopnes izmantotājiem un dod priekšroku pieprasītājam ar vislielāko prioritāti
- meritokrātija sistēma, kurā atlase notiek pēc sasniegtajiem rezultātiem (piemēram, konkursa eksāmenos) un kura tādējādi priekšroku dod saprātīgumam un spējām, nevis sociālajam stāvoklim vai bagātībai (terminu darinājis M. Jangs 1958. g.)
- divkomponentu personvārdu sistēma sistēma, kurā katram cilvēkam ir divām personvārdu kategorijām piederīgi oficiāli personvārdi, parasti priekšvārds (vai vairāki priekšvārdi) un uzvārds
- trīskomponentu personvārdu sistēma sistēma, kurā katram cilvēkam ir trim personvārdu kategorijām piederīgi oficiāli personvārdi, parasti - priekšvārds, tēvvārds un uzvārds
- atiestate Sistēmas (iekārtas, ierīces) iestādīšana sākuma vai kādā citā iepriekš noteiktā stāvoklī
- atiestatīšana Sistēmas (iekārtas, ierīces) iestādīšana sākuma vai kādā citā iepriekš noteiktā stāvoklī
- atgriešana Sistēmas (iekārtas, ierīces) iestatīšana sākuma vai kādā citā iepriekš noteiktā stāvoklī
- validācija sistēmas pārbaude, ko veic tās izstrādāšanas beigu posmā, lai pārliecinātos, ka sistēmas funkcionēšana atbilst iepriekš formulētajām prasībām; validēšana
- validēšana sistēmas pārbaude, ko veic tās izstrādāšanas beiguposmā, lai pārliecinātos, ka sistēmas funkcionēšana atbilst iepriekš formulētajām prasībām; validācija
- birokratizācija sociālajā darbā sistēmas pārvaldība, kas pastiprina dokumentācijas un dažādu priekšrakstu nozīmi sociālajā darbā; tā kļūst par problēmu, kad dokumentu sagatavošanas laiks nesamērīgi pieaug salīdzinājumā ar to darba daļu, kas jāvelta tiešajam darbam ar klientu
- pašregulācija sistēmas spējas ar pašas spēkiem uzturēt noteiktu darba režīmu, atjaunot sākotnējo stāvokli tad, kad ārējās iedarbības dēļ sistēma zaudē sakārtotību t.i., atgriezties iepriekšējā stāvoklī vai meklēt pārējos ceļus uz attīstības jauno līmeni, kas nodrošina sistēmas normālu darbību
- statistiskā novērošana sistemātiska informācijas vākšana saskaņā ar iepriekš noteiktu programmu par sabiedrībā notiekošajām ekonomiskajām, demogrāfiskajām un sociālajām parādībām un procesiem, kā arī vidi
- alfabētiskais rādītājs sistemātiskā kataloga palīgaparāts – priekšmetu (zinātņu nozaru, jēdzienu, sabiedriskās dzīves parādību, atsevišķu jautājumu u. tml.) nosaukumu un tiem atbilstošu kataloga daļu vai apakšnodaļu alfabētiska kartotēka, kas atbilst pieņemtās klasifikācijas darba tabulām un metodisko lēmumu kartotēkai
- aprakstīt Sistemātiski izklāstīt (to, kas konstatēts, noskaidrots par kādu priekšmetu vai parādību)
- kolekcija Sistematizēts (parasti ar mākslu, vēsturi, zinātņu nozarēm saistītu) vienveidīgu priekšmetu krājums
- timpanons Sitams stīgu instruments, būvēts kā plakana kaste trapezoīdā formā, ko uzliek uz galda vai uz ceļiem, ar metāla stīgām, kuras sit ar 2 koka veserīšiem, klavieru priekštecis
- bukts Sitiena, trieciena u, tml. rezultātā radies iespiedums, ieliekums (metāla priekšmetā)
- skaldīt Sitot (ar asu priekšmetu), dalīt, drupināt nost
- dauzīt Sitot ar kādu rīku pa priekšmetu, atdalīt, dabūt (ko) nost
- iedzīt Sitot ievirzīt (kur iekšā)
- cirst Sitot, triecot (ar asu priekšmetu), dalīt nost (visu vai kā daļu)
- cirst Sitot, triecot (ar asu priekšmetu), radīt (ievainojumu)
- lauzt Sitot, triecot (piemēram, ar smagu priekšmetu), atdalīt, dalīt, šķelt
- buktēt Sitot, triecot u. tml. radīt iespiedumu, ieliekumu (metāla priekšmetā)
- cirst Sitot, triecot virzīt cirvi, arī asu priekšmetu (kur iekšā)
- sašaurinātā paaudžu nomaiņa situācija, kad iedzīvotāju atražošanas rezultātā nākošā paaudze ir skaitliski mazāka par iepriekšējo paaudzi
- paplašināta paaudžu nomaiņa situācija, kad iedzīvotāju atražošanas rezultātā sekojošā paaudze ir skaitliski lielāka par iepriekšējo
- taimauts Situācija, kad process gaida kādu ārēju notikumu vai iepriekš noteiktā laika intervāla beigas, bet procesa gaidīšanas laiks beidzas agrāk, nekā notiek ārējais notikums vai beidzas noteiktais laika intervāls
- kultūrkonflikts Situācija, ko rada spriedze starp aktuālām vērtībām un saskarsmes modeļiem no vienas puses un tradicionālām normām, reliģiskiem vai ideoloģiskiem priekšrakstiem no otras puses
- vakonda Siuksu indiāņu apzīmējums pārdabiskam spēkam, kas var iemājot cilvēkā, dievībā vai priekšmetā un izpaužas kā vara pār dzīvniekiem, augiem un dabas norisēm; melanēziešu un polinēziešu mana
- sjaņ Sjaņ tai - jaunais nemirstīgais ķermenis, ko no iznīcīgā, pasaulīgā ķermeņa matērijas un enerģijas cenšas izveidot ķīniešu "iekšējās alķīmijas" adepts
- noslāpšana Skābekļa uzņemšanas pārtraukšana organismā; var notikt, uzturoties gaisā, kas nabadzīgs ar skābekli, ja aizsprostoti elpošanas ceļi, ja elpošanas orgāni slikti darbojas vai arī ja šūnas nespēj uzņemt skābekli (iekšēja noslāpšana), piem., saindēšanās gadījumā ar oglekļa oksīdu
- ģimenes sistēmu teorija skaidro ģimeni kā sociālu sistēmu, kuru uztur iekšējie noteikumi, robežas un attiecības, kas ļauj ģimenei saglabāties kā sistēmai arī tad, kad ģimenes locekļi piedzīvo dažādas pārmaiņas
- skaidra bilde skaidrs priekšstats par ko, skaidrs skatījums uz ko
- skaistulis Skaists priekšmets, veidojums
- rotakmens Skaists, krāsains minerāls vai iezis, ko izmanto mākslas priekšmetu un rotaslietu izgatavošanai
- ducis Skaita mērvienība - 12 gabalu; kopa, kurā ir divpadsmit (parasti vienveidīgu) priekšmetu
- šoks Skaita mērvienība - 30 gabalu; kopa, kurā ir 30 (parasti vienveidīgu) priekšmetu
- pusducis Skaita mērvienība - 6 gabali; kopa, kurā ir seši (parasti vienveidīgi) priekšmeti
- gabalkrava Skaitāmu priekšmetu (vai iepakojumu) krava, kuru var pārvadāt iesaiņojumā vai bez tā
- numers Skaitlis, kas apzīmē priekšmeta vietu veselā rindā
- oktānskaitlis Skaitlisks rādītājs, kas raksturo degvielas stabilitāti pret detonāciju iekšdedzes karburatoru motoros; norāda lielumu tilpuma procentos, izooktāna un normālā heptāna maisījumam, kuram ir tāda pati detonācijizturība, kā aplūkojamajai degvielai
- kopuma skaitļa vārds skaitļa vārds, kas apzīmē priekšmetu skaitu kā vienu kopumu
- pamata skaitļa vārds skaitļa vārds, kas ir abstrakta skaitļa vai priekšmetu un parādību skaita nosaukums
- kārtas skaitļa vārds skaitļa vārds, kas norāda secību, kādā priekšmeti atrodas īstenībā vai arī seko cits citam, priekšmetus minot vai skaitot
- savstarpēji pretēji skaitļi skaitļi, kas atšķiras viens no otra tikai ar zīmi to priekšā
- kompilēt Skaitļošanas tehnikā - kārtot iepriekš translētus segmentus, apakšprogrammas vai standartprogrammas vienotā programmā
- Fibonači skaitļi skaitļu virkne 1, 1, 2, 3, 5, 8,..., kuras katrs skaitlis ir iepriekšējo divu summa
- aritmētiskā progresija skaitļu virkne, kurā katrs nākamais loceklis atšķiras no iepriekšējā par konstantu lielumu
- progresija Skaitļu virkne, kurā katrs nākamais loceklis atšķiras no iepriekšējā pēc noteiktas likumības
- āmiņš Skala uz kuģa borta priekšgalā un pakaļgalā, kas rāda kuģa iegrimi; āma (1)
- Boforta skala skala vēja stipruma (ātruma) vizuālai noteikšanai ballēs pēc vēja iedarbības uz priekšmetiem vai pēc jūras viļņošanās, no 0 (klusums) līdz 12 (orkāns); skalu izstrādājis angļu admirālis Boforts (1774.-1857. g.)
- tigrīdija Skalbju dzimtas krāšņumaugs, augu ģints, 13 sugas, savvaļā Meksikā, Čīlē, Peru, Gvatemalā, lapas zobenveida un lancetiskas, ziedi lieli, pa 2-5 uz kāta, spilgti: sarkani, dzelteni, balti, ar raibām īsākām iekšējām apziedņa lapām, katrs zieds zied tikai vienu dienu
- piekuri Skali, skaidas u. tml. krāsnī ievietotas malkas priekšā (iekurināšanai)
- ieskalot Skalojot, ar ūdens strūklu, plūsmu, ievirzīt (kur iekšā)
- karbulis Skalu grozs priekš kartupeļiem
- kārbulis Skalu grozs priekš kartupeļiem
- iekliegt Skaļā balsī, kliedzot pateikt (kur iekšā)
- kliegšana skaļas skaņas radīšana – par iekārtām, ierīcēm, priekšmetiem
- drakars Skandināvu karakuģis, kura priekšgalu parasti rotāja pūķa jeb drakona galva; lielākais bijis 28 m garš un 4,5 m plats, to airējuši 70 airētāji
- Bors Skandināvu mitoloģijā - dievu priekšteča Buri dēls, kura sieva bija milža Valtorna meita Bestla, viņu bērni bija dievi Odins, Vilijs un Vē
- rilstēt Skanēt, čīkstēt dzelzs priekšmetiem beržoties vienam gar otru
- rilt Skanēt, čīkstēt dzelzs priekšmetiem beržoties vienam gar otru
- noblākšķēties skaņa, kas rodas smagam priekšmetam iekrītot ūdenī
- progresīvā disimilācija skaņas disimilācija iepriekšējās skaņas ietekmē
- rekursija skaņas izrunas beigu daļa, kurā runas orgāni atkāpjas no iepriekš ieņemtā konkrētai skaņai raksturīgā stāvokļa; artikulācijas nobeigums
- artikulācijas nobeigums skaņas izrunas beigu daļa, kurā runas orgāni atkāpjas no iepriekš ieņemtā konkrētai skaņai raksturīgā stāvokļa; rekursija
- artikulācijas sākums skaņas izrunas sākumdaļa, kurā runas orgāni pāriet no iepriekšējā stāvokļa uz stāvokli, kāds nepieciešams skaņas izrunai; ekskursija (3)
- ultraskaņa skaņas viļņi, kuru svārstību frekvence ir robežās no 15-20 kiloherciem (kHz) līdz apmēram 1000000 megaherciem (MHz); izmanto zinātnē, tehnikā, medicīnā (lokācijai, iekšējo orgānu zondēšanai u. c.); cilvēka ausis ultraskaņas svārstības neuztver
- čirkstas Skaņas, kas rodas cepot gaļu vai beržoties cietiem priekšmetiem
- rilst skaņas, ko rada dzelzs priekšmeti, berzējoties viens pret otru
- dziesma Skaņas, ko rada, piemēram, vibrējoši priekšmeti, gaisa plūsma, ūdens plūsma
- kompozīcija Skaņdarba sacerēšanas teorija; attiecīgais mācību priekšmets
- imprompts Skaņdarbs, runa, priekšnesums, kas radies it kā pēkšņi, improvizējot; ekspromts
- skandeklis skaņu signalizācijas rīks, piemēram, pie pažobeles piekārts skārda priekšmets, pa kuru dauzot signalizē par darbu pārtraukumu saimniecībā
- kombinētais skapis skapis ar nodalījumiem, plauktiem un atvilktnēm dažādu priekšmetu glabāšanai
- vitrīnskapis Skapis ar stiklotiem nodalījumiem dažādu priekšmetu eksponēšanai
- virtuves skapis skapis virtuves un saimniecisko priekšmetu un piederumu glabāšanai
- vējsmilgas Skaraino salmaugu ģints ar vienziedainām vārpiņām, 3-4 reizes par ziedplēksnēm garāku, taisnu vai ielocītu akotu, par iekšplēksnēm mazākām kausiņa ārplēksnēm
- bleķe Skārds; skārda priekšmets
- berzties Skarot (ko), virzīties uz priekšu un atpakaļ (par cilvēku vai dzīvnieku); berzēties (2), trīties
- berzēties Skarot (ko), virzīties uz priekšu un atpakaļ (par cilvēku vai dzīvnieku); berzties (2), trīties
- rīvēties skarot (ko), virzīties uz priekšu un atpakaļ (par cilvēku vai dzīvnieku); trīties; berzēties (2); berzties (2)
- kost Skarot radīt sāpes, arī ievainot (par cietiem, asiem priekšmetiem)
- triekšt Skarot, trinoties (gar ko), radīt sāpes, ādas iekaisumu (piemēram, par apģērba piederumiem, priekšmetiem)
- saskarties Skart vienam otru, citam citu (parasti par dzīvām būtnēm, to ķermeņu dalām, priekšmetiem)
- ieskatīties Skatīties (kur iekšā), parasti īsu brīdi
- sazīmēt Skatoties uztvert kā tāpatīgu (kam iepriekš redzētam, zināmam); arī saskatīt
- izskatīt Skatoties, aplūkojot sīki iepazīties (piemēram, ar kādu priekšmetu kopumu, vietu, kur kas atrodas)
- pretskats Skats (uz ko) perpendikulāri (tā) priekšpusei
- rampa Skatuves apgaismošanas aparatūra, kas atrodas skatuves grīdas priekšējā malā un ir aizsegta skatītāju zāles pusē
- rampa Skatuves grīdas priekšējā mala, kur izvietoti gaismas ķermeņi
- uzvedums skatuves mākslas darbs; daiļdarba, skaņdarba, dejas u. tml. priekšnesums
- varietē Skatuves mākslas veids, kam izteikts izklaides raksturs un kas parasti apvieno muzikālus, kustību un cirka mākslas priekšnesumus, arī asprātīga konferansjē tekstus un komiskus dialogus
- proscēnijs Skatuves priekšdaļa starp priekškaru (portālu) un orķestra telpu vai skatītāju zāli
- avanscēna Skatuves priekšējā daļa (priekškara priekšā)
- priekšskatuve Skatuves priekšējā daļa (priekškara priekšā); avanscēna
- sofita Skatuves priekšplānā no virvju griestiem lejup ejošas dekorācijas, kas noslēdz skatuves gleznas augšējo daļu
- butaforija Skatuviskā ietērpa elements - priekšmets vai tā imitācija
- paraugskola Skola, kas ir paraugs citām skolām mācību un audzināšanas darbā; priekšzīmīga skola
- sekunda Skolas otrā, resp. priekšpēdējā klase
- paraugskolēns Skolēns, kas savu labo īpašību dēļ ir paraugs citiem; priekšzīmīgs skolēns
- ūdens skorpions skorpionblakšu dzimtas suga (“Nepa cinerea”), plakana, lapveidīga, sarkanbrūna ūdensblakts (ķermeņa garums - 18-22 mm), galva ļoti maza, atrodas dziļā priekškrūšu ieliekumā, spārni labi attīstīti, spēj pārlidot no vienas ūdenstilpnes uz otru
- skuts Skotele, priekšauts
- ieskraidīt Skraidot ievirzīties (kur iekšā)
- saskrambāt Skrambājot radīt vairākas, daudzas rievas, līnijas (priekšmeta) virsmā; skrambājot sabojāt (priekšmetu), parasti pilnīgi
- izskrāpēt Skrāpējot iztīrīt (parasti no iekšpuses)
- saskrāpēt Skrāpējot radīt vairākas, daudzas rievas, līnijas (priekšmeta) virsmā; skrāpējot sabojāt (priekšmetu), parasti pilnīgi
- izskribināt Skribinot iztīrīt (parasti no iekšpuses); skribinot izdabūt
- spondilolistēze Skriemeļa ķermeņa novirze attiecībā pret zemāk esošo skriemeli, pārvietojoties uz priekšu un leju, visbiežāk starp piekto jostas skriemeli un krustu kaulu
- spondilomalācija Skriemeļu atmiekšķēšanās
- apskriet Skrienot aizsteigties priekšā, pārspēt kādu skriešanā; noskriet
- ieskriet Skrienot ievirzīties (kur iekšā)
- aizskriet Skrienot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām, kam priekšā u. tml.)
- hondromalācija Skrimšļa atmiekšķēšanās
- izskrubināt Skrubinot iztīrīt (parasti no iekšpuses); skrubinot izdabūt
- ieskrūvēt Skrūvējot ievirzīt (kur iekšā skrūvi, vītņotu detaļu)
- ieskubināt Skubinot panākt, ka (kāds) ievirzās (kur iekšā)
- ieskurināt Skurinot, skurinoties ievirzīt (kur iekšā)
- čukurs Skursteņa iekšpuse, iekštelpa; dūmu lūka (jumtā)
- smuidrs Slaids, garš (par priekšmetiem)
- ieslacīt Slakot ievirzīt (kur iekšā šķidrumu)
- ieslamstīties Slamstoties ieklīst (kur iekšā)
- sega Slānis, kārta (piemēram, no kādas vielas, organiska veidojuma, augiem u. tml.), kas sedz zemes, arī ūdenstilpes, priekšmetu virsmu
- ieslapstīties Slapstoties ieiet, ienākt (kur iekšā)
- ieslaukt Slaucot ietecināt (kur iekšā pienu)
- ieslaucīt Slaukot ievirzīt (kur iekšā)
- izslaucīt Slaukot padarīt (parasti no iekšpuses) sausu, arī tīru, spodru
- ieslaucīt Slaukot panākt, ka iesūcas (kur iekšā, piemēram, ūdens drānā)
- piekaramā (arī priekškaramā) slēdzene (arī atslēga) slēdzene (atslēga), ko noslēdzamai vietai piekar priekšā
- piekaramā slēdzene slēdzene, ko noslēdzamai vietai piekar priekšā
- priekškaramā slēdzene slēdzene, ko noslēdzamai vietai piekar priekšā
- analoģija Slēdziena forma, kurā no divu priekšmetu vienu pazīmju līdzības izdara secinājumu par šo priekšmetu citu pazīmju līdzību
- bezkontaktu slēdzis slēdzis, kam komutācija notiek bez mehāniskas pārslēgšanas, to aizstāj vadāma (regulējama) elementa (tranzistora, tiristora u. c.) pretestības lēcienveida izmaiņa; tā priekšrocības ir ātrdarbība, hermētiskums, komutācija bez elektriskā loka
- atslēgt Slēdzot (piemēram, durvis, vārtus), padarīt pieejamu (telpu, priekšmetu)
- pieslēgt Slēdzot, piemēram, durvis, vāku, padarīt nepieejamu (telpu, priekšmetu)
- hipocikloīda Slēgta līkne, ko veido aploces punkts, kas ripo, neslīdēdams pa citas - lielāka rādiusa aploces iekšpusi
- epitrohoīda Slēgta līkne, kuru apraksta punkts, kas atrodas ārpus vai iekšpus aploces, kura veļas bez slīdēšanas pa citas aploces ārmalu
- hipotrohoīda Slēgta līkne, kuru veido punkts aploces iekšpusē vai ārpusē, ja šī aploce neslīdēdama ripo pa citas - lielāka rādiusa aploces iekšpusi
- degkamera Slēgta telpa iekšdedzes motorā gāzveida, šķidrās vai cietās degvielas sadedzināšanai
- laiviņa Slēgtas, gludas sieviešu kurpes bez sprādzēm, ar padziļu ovālu izgriezumu priekšpusē
- ielauzties Slepeni iekļūt (kur iekšā), uzlaužot (piemēram, durvis), parasti, lai zagtu, laupītu
- parole Slepens, iepriekš norunāts vārds, frāze (arī cilvēka pazīmes, priekšmets), ko izmanto par pazīšanas zīmi, piemēram, konspiratīvā, izlūkošanas, militārā darbībā
- ieslēpot Slēpojot ievirzīties (kur iekšā)
- cikloforija Slēpta acs tendence griezties ap savu priekšēji pakaļējo asi slīpo muskuļu insuficiences dēļ
- ieblēdīties Slepus vai ar mānīšanos iekļūt (kur iekšā)
- ieslidināt Slidinot ievirzīt (kur iekšā)
- ieslīdināt Slīdinot ievirzīt (kur iekšā)
- ieslidināties Slidinoties ievirzīties (kur iekšā)
- ieslidot Slidojot ievirzīties (kur iekšā)
- aizlidot Slīdoši aizvirzīties (par viegliem priekšmetiem, ko nes gaisa plūsma)
- nolaist Slīdoši virzīt lejup (kur iekšā) un pabeigt virzīt (ko iekārta, piekārtu, satvertu)
- ieslīdēt Slīdot ievirzīties (kur iekšā) - par gludiem priekšmetiem
- ieslīdēt Slīdot ievirzīties (kur iekšā) - par slīdošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos
- ieslīdēt Slīdot novirzīties no kāda stāvokļa un ievirzīties (kur iekšā)
- pārslīdēt Slīdot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par priekšmetiem
- pieslīdēt Slīdot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par priekšmetiem
- ielaisties Slīdot uz leju, ievirzīties (kur iekšā)
- laisties Slīdot, arī krītot virzīties (lejup) - par priekšmetiem
- apgalvenis Slieces priekšējā gala un pirmā balziena savienojums ar savītu sakni vai sautētu jaunu bērzu
- propulsija Sliecība krist uz priekšu; nespēja ejot pēkšņi apstāties; to novēro bālās lodes slimības gadījumā, piem., trīces paralīzes gadījumā
- TLV Sliekšņa robežas vērtība (angļu "threshold limit value")
- iesliet Slienot ievietot (kur iekšā)
- piepriekša Slietenis dzīvojamās ēkas priekšā
- būvju tuvināšanas gabarīts sliežu ceļa asij perpendikulāra robežkontūra, kuras iekšienē, izņemot ritošo sastāvu, nedrīkst atrasties nekādas ierīču vai būvju daļas
- tuneļa caurbrauktuves gabarīts sliežu ceļa asij perpendikulāra tuneļa brīvās telpas robežkontūra, kuras iekšienē, izņemot ritošo sastāvu, nedrīkst atrasties nekādas tuneļa konstrukciju vai ierīču daļas, izņemot tos elementus, kas sadarbojas ar ritošo sastāvu
- platsliežu ceļš sliežu ceļš, kurā attālums starp sliežu galviņu iekšējām šķautnēm ir lielāks par 1000 mm
- šaursliežu ceļš sliežu ceļš, kurā attālums starp sliežu galviņu iekšējām šķautnēm ir mazāks par 1000 mm (rūpnieciskajam transportam)
- ieslīgt Slīgstot, slīdot iegrimt (kur iekšā)
- rīmes Slikta dzeja ar pārāk precīzām un iepriekš paredzamām atskaņām
- sūdi peld pa virsu, zelts grimst dibinā sliktais izvirzās priekšplānā, gūst ievērību, bet labais pazūd
- kleķeris Sliktas kvalitātes, arī nederīgs, nolietots priekšmets
- negabals Slikts uzvedums, priekšnesums vai rakstu darbs
- velns Slikts, kaitīgs, nevēlams (par parādībām, priekšmetiem u. tml.)
- endarteropātija Slimība, kas skar artērijas sienas iekšējo slāni
- hipoendokrīnisms Slimība, ko izraisa nepietiekama iekšējās sekrēcijas dziedzeru funkcionēšana
- kandidamikoze Slimība, ko izraisa raugveida sēnes un kas saistīta ar ādas, gļotādas, iekšējo orgānu un sistēmu bojājumiem
- raganbulta Slimība, kurai raksturīgas iekšķīgas sāpes
- ragaņbulta Slimība, kurai raksturīgas iekšķīgas sāpes; raganbulta
- ateroskleroze Slimība, kuras cēlonis ir holesterīna nogulsnēšanās uz artēriju iekšējām sieniņām
- iedzimta slimība slimība, kuru īpatnis ir pārmantojis no iepriekšējām paaudzēm vai kura tam radusies, attīstoties mātes organismā
- monorecidīvs Slimības pazīmju atjaunošanas iepriekšējā vietā pēc nepilnīgas izārstēšanas, piem., šankra atjaunošanās pēc nepietiekamas ārstēšanas ar salvarsānu
- ekshibicionisms Slimīga tieksme atkailināt dzimumorgānus citu cilvēku (parasti pretējā dzimuma vai bērnu) priekšā
- batofobija Slimīgas bailes iet gar augstiem priekšmetiem - celtnēm, kalniem u. c.
- aihmofobija Slimīgas bailes no asiem priekšmetiem
- akarofobija Slimīgas bailes no ērcēm vai sīkiem priekšmetiem; slimīgas iedomas par infestāciju ar ērcēm
- sinistrofobija Slimīgas bailes no priekšmetiem kreisajā pusē
- kristalofobija Slimīgas bailes no stikla priekšmetiem
- metalofobija Slimīgas bailes pieskarties metāla priekšmetiem
- hiperprozeksija Slimīgi kāpināta uzmanība, pievērsta vienam priekšmetam vai idejai
- autopsihoze Slimīgs stāvoklis ar traucētu priekšstatu par paša personu
- reduplicējošā paramnēze slimnieka pārliecība par divu priekšmetu, personu, notikumu esamību, lai gan īstenībā ir tikai viens
- klīvers Slīpa trīsstūra bura, ko uzvelk fokmasta priekšā
- proklinācija Slīpums; noliekšanās uz priekšu
- papildslodze Slodze, ko rada vai kas rodas papildus iepriekš paredzētajai, arī normālajai slodzei
- ļodze Slogojuma veids, kurā notiek taisna stieņa saliekšanās no spiedes spēka ass virzienā
- sloga Slogs - smags priekšmets, ar ko nospiež, sapresē
- encefalomalācija smadzeņu atmiekšķēšanas, nekrotisku perēkļu veidošanās smadzenēs kā asinsrites traucējumu sekas
- aula Smadzeņu trešā ventrikula priekšdaļa
- stienis Smaga izgāšanās citu priekšā
- prese smaga materiāla (piemēram, bronzas, marmora) priekšmets, ko uzliek uz papīriem, lai tos piespiestu pie galda
- ģīne Smaga un stipra trice sevišķi smagu priekšmetu uzņemšanai un nolaišanai no kuģa
- pieslogs Smagāks priekšmets vajadzīgās detaļas pagaidu nostiprināšanai
- iezvelties Smagi iesēsties, iegulties (kur iekšā)
- prespapjē Smagi, parasti glīti izstrādāti priekšmeti, ko uzliek uz papīriem, lai tie neizmētājas
- ielumpačot Smagiem, neveikliem soļiem ieiet, ienākt (kur iekšā)
- pakopne Smagnēja, parasti iepriekš saspriegta dzelzsbetona kopne, ko lieto vienstāva ražošanas ēku jumta pārsegumos, kad spāru kopņu atstatums - ir 6 m, bet kolonnu solis - 12 m
- vendzele Smags priekšmets, kas iekārts mājdzīvniekam kaklā, lai radītu tam grūtības aizmukt
- klomzaks Smags priekšmets, smags kādas masas gabals
- slamasts Smags priekšmets; smagas sastatnes
- špice Smaile, virsotne, galotne; priekšgals
- akrosoma Smails veidojums spermotozoīda galviņas priekšgalā
- urķis Smails, parasti tievs, priekšmets (kā) bikstīšanai, rušināšanai u. tml.; arī kruķis (1); miets
- piesis Smails, samērā tievs izvirzījums (priekšmetam), kas ir paredzēts, lai tas iespiestos (kur)
- mārkslis Smailums govij žokļu iekšpusē, aiz dzerrokšļa zobiem
- ieēvelēt Smalcinot ar ēveli, ievirzīt (kur iekšā)
- gudrības pilieni smalkā viela, ko izdala uz leju pagrieztais "iekšējais mēness", kurš atrodas galvvidū sahasrāra čakrā
- iesmelt Smeļot (ar ko), ievirzīt (kur iekšā, parasti traukā)
- iesmelt Smeļot ievirzīt (kur iekšā, parasti traukā)
- izsmidzināt Smidzinot (šķidrumu), pārklāt (kā iekšpusi)
- iesmidzināt Smidzinot ievirzīt (kur iekšā šķidrumu)
- iesmidzināt Smidzinot ievirzīties (kur iekšā) - par lietu
- zandri Smilšu un oļu līdzenumi, ko veidojuši kūstošu ledāju ūdeņi tieši priekšā seno ledāju pēdējo morēnu grēdu ārmalai
- aizsniegt Sniedzoties aizskart (ar roku vai kādu priekšmetu); sasniegt
- aizsniegties Sniedzoties pieskarties (ar roku vai kādu priekšmetu)
- dot Sniegt (priekšmetu ar roku vai instrumentu), lai kāds paņemtu, saņemtu
- dejot sniegt deju priekšnesumu baleta izrādē, dejiskā uzvedumā, koncertā u. tml.
- stiept Sniegt kādam (parasti priekšmetu)
- melot Sniegt nepatiesu informāciju (parasti par tekstu, datiem, priekšmetiem)
- iepazīstināt Sniegt ziņas, priekšstatu (par ko); darīt zināmu
- šņuķis Snuķim līdzīgs veidojums (piemēram, ledum, dažiem priekšmetiem)
- etniski jūtīga prakse sociālā darba prakse, kurā tiek ņemtas vērā dažādu etnisko grupu kultūras tradīcijas; tās pamatā ir dialogs, kurā sociālais darbinieks noskaidro klienta priekšstatus par to, ko viņam nozīmē viņa kultūras tradīcijas un kāda ir to loma viņa dzīvē, un tiek kopīgi lemts, kā tās būtu jāņem vērā klienta un sociālā darbinieka sadarbībā
- iedzīvotāju tradīcijas sociālā un kultūras mantojuma daļa, kas vēsturiski ir izveidojusies noteiktas cilvēku kopas ietvaros, tiek pārņemta no iepriekšējām paaudzēm un nodota nākamajām
- estētiskais ideāls sociāli nosacītu priekšstatu kopums par pilnvērtīgu dzīvi un pilnvērtīgu cilvēku
- radniecība Sociāls, ar likumu vai tradīciju pamatots sakars starp cilvēkiem, kuriem ir kopējs priekštecis (piemēram, starp bērniem un vecākiem, brāļiem un māsām, brālēniem un māsīcām) vai kuriem šāds sakars ir radies laulībā, arī izveidojoties svainībai
- kauna stabs soda vieta baznīcas priekšā - stabs, pie kura uz zināmu laiku piesēja sodīto
- solopriekšnesums Solista veikts priekšnesums
- iesoļot Soļojot ievirzīties (kur iekšā)
- planētājkuskuss Somaiņu kārtas kuskusu dzimtas ģints ("Petaurus"), 3 sugas, neliels dzīvnieks (kuskuss) ar ādas kroku starp priekškājām un pakaļkājām, kas ļauj planēt, sastopams Austrālijā, Jaungvinejā un tuvējās salās
- pēdas garums somatomērs, ko mēra kā horizontālo attālumu no papēža atpakaļizvirzījuma līdz garākā pirksta priekšgalam; pēdģērbu (piemēram, zeķu, apavu) lielumu skalas vadmērs
- r sonora skaņa, plūdenis, ko veido mēles priekšgalam virmojot pret augšējo zobu iekšējās puses alveolām
- iespaidīt Spaidot iedabūt (kur iekšā)
- patio Spānijā un Latīņamerikā – mājas iekšpagalms, uz kuru iziet dzīvojamās telpas
- hermandada Spānijas pilsētu savienība vidus laikos, lai uzturētu zemē iekšēju mieru un aprobežotu muižnieku varmācības
- iespārdīt Spārdot ievirzīt (kur iekšā)
- iespārdīties Spārdoties ievirzīties (kur iekšā)
- iecirst Sparīgi ietriekt (kur iekšā, piemēram, lāpstu)
- priekšspārnis Spārna mehanizācijas elements lidaparāta spārna priekšā, ar kuru palielina spārna aptekamību un aerodinamisko cēlējspēku, lidojot ar lielu uzplūdes leņķi
- laminārs aerodinamiskais profils spārna profils ar laminārās applūsmas pāreju uz turbulento plūsmu tālu no profila priekšējās malas bez papildenerģijas (robežslāņa atsūknēšanas, virsmas dzesēšanas u. tml.) lietošanas
- caurprojekcija Specefekts televīzijā attēla kombinēšanai no fona un priekšplāna attēlu signāliem
- slēgtā klīze speciāla klīze, parasti izveidota kopā ar jahtas priekšgala apkalumu
- pietauvošanās klīze speciāla klīze, parasti izveidota kopā ar jahtas priekšgala apkalumu
- laboratorija speciāli iekārtota telpa (mācību iestādē) eksperimentiem mācību priekšmetos
- bugfenders Speciāli izgatavots pīts fenders, kas no abiem sāniem apņem peldlīdzekļa priekšgalu, izplatīts gk. uz velkoņiem
- mobings Speciāli izplānots psiholoģiskais terors darbavietā, kurš ietver ļaunprātīgas priekšnieku un kolēģu darbības
- kriminālreģistrācija Speciāli izstrādātas noteiktu kategoriju personu, dzīvnieku, priekšmetu uzskaites sistēma, kas tiek veidotas, lai veicinātu noziegumu atklāšanu, atsevišķu objektu identifikāciju un noziegumu profilaksi
- vētras fokbura speciāli vētrai paredzēta priekšbura (štagbura)
- kompetents speciālists speciālists, kurš ir kompetents veikt darba vides iekšējo uzraudzību uzņēmumā un kura kompetence novērtēta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā
- specis Specialitāte (mācību priekšmets augstskolā)
- neiroepitēlijs Specializētas epiteliālas struktūras, kas veido jušanas nervu galus, piem., tīklenes nūjiņas un vālītes, deguna ožas šūnas, iekšējās auss matiņšūnas, garšas šūnas garšas pumpuros
- telebinoklis Speciāls binoklis, ar kuru var skaidri saskatīt pat ļoti tālus priekšmetus
- zīmogs Speciāls priekšmets, kam ir reljefs attēls, teksts un kas ir paredzēts šī attēla, teksta uzspiešanai uz kādas virsmas vai iespiešanai tajā (dokumentu vai darbības apstiprināšanai)
- spiedogs Speciāls priekšmets, kam ir reljefs attēls, teksts un kas ir paredzēts šī attēla, teksta uzspiešanai uz kādas virsmas vai iespiešanai tajā; zīmogs (1)
- vimpelis Speciāls priekšmets, piemēram, futrālis ar ziņojumu, kuram piestiprināta samērā gara, spilgta lente un kuru nomet no lidaparāta
- zāģis Speciāls šāda veida instruments cietu priekšmetu zāģēšanai
- grunts Speciāls vielu maisījums, ar ko noklāt (gleznas audeklu, krāsojamo priekšmetu), lai (tajā) neiesūktos krāsas
- vētras enkurs speciāls, no brezenta vai buru audekla nošķelta konusa veidā sašūts maiss, kuru izmet ūdenī, lai vētrā, kad buras nolaistas, samazinātu peldlīdzekļa dreifu (līdz 1-3 mezgliem) un noturētu tā priekšgalu pret viļņiem
- peldošais enkurs speciāls, no brezenta vai buru audekla nošķelta konusa veidā sašūts maiss, kuru izmet ūdenī, lai vētrā, kad buras nolaistas, samazinātu peldlīdzekļa dreifu (līdz 3-4 mezgliem) un noturētu tā priekšgalu pret viļņiem
- suverenitāte Specifiska valsts kvalitāte - valsts augstākā vara savās iekšējās lietās un neatkarība no citām valstīm starptautiskajās attiecībās
- dasacirsties Spēcīgi (nejauši) iecirsties kur iekšā
- ietriekt Spēcīgi sitot (ar ko), ievirzīt (kur iekšā, piemēram, naglu)
- ieblietēt Spēcīgi sitot, stampājot, ievirzīt (kur iekšā)
- brākšķis Spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, lielākiem (koka) priekšmetiem lūstot, plaisājot vai gāžoties
- blīkšķis Spēcīgs un spalgs, īslaicīgs troksnis, kas rodas, piemēram, smagam priekšmetam strauji atsitoties pret ko cietu, strauji aizverot durvis
- virpuļviesulis spēcīgs, postošs piltuvveidīgs vai stabveida atmosfēras virpulis, kas veidojas no gubu lietusmākoņa līdz zemes vai ūdens virsmai un iesūc dažādus priekšmetus un ūdeni; tornādo, smerčs
- maņa spēja (cilvēkiem un dzīvniekiem) uztvert iekšējās un ārējās vides enerģētiskos kairinājumus un tos izvērtēt
- stiprība Spēja (materiālam, priekšmetam, veidojumam u. tml.) pretoties sagrūšanai kādu slodžu iedarbībā
- stiepjamība Spēja (materiālam, priekšmetam) stiepes iedarbībā mainīt garumu, spriegumu u. tml.
- saspiežamība Spēja (parasti vielai, priekšmetam) slogošanas iedarbībā mainīt savu tilpumu
- svārstībspēja Spēja (piemēram, priekšmetam, veidojumam) svārstīties
- starlauzība Spēja (priekšmetam, vielai) lauzt gaismas starus
- intelekts Spēja atspoguļot un izzināt priekšmetu un parādību īpašības, savstarpējās attieksmes; spēja, izmantojot izziņas rezultātus, darboties jaunā situācijā
- degamība Spēja degt (piemēram, priekšmetiem, vielām)
- ietilpšana spēja ievietoties, novietoties (kur iekšā)
- saprāts Spēja izzināt sakarus starp priekšmetiem, parādībām u. tml, spriest par tiem un atbilstoši izturēties; arī prāts
- negociabilitāte Spēja noderēt par darījuma priekšmetu, speciāli par tirdzniecības darījuma priekšmetu, kredīta spēja
- stereognozija Spēja noteikt priekšmetu lielumu un formu ar tausti
- eholokācija Spēja orientēties vidē, uztverot paša radītos ultraskaņas signālus, kas atstarojas no nekustīgiem un kustīgiem priekšmetiem, dzīvām būtnēm; šādas spējas piemīt, piemēram, sikspārņiem
- anticipācija Spēja paredzēt rīcības, darbības rezultātus, spēja apziņā prognozēt, "modelēt" gaidāmos notikumus; paredzējums; iepriekšējs pieņēmums, priekšstats
- simbolija Spēja pazīt priekšmetus ar tausti
- peldspēja Spēja peldēt (parasti ūdens transportlīdzekļiem, priekšmetiem)
- izdoma Spēja radīt domāšanas procesā ko jaunu (tēla, priekšstata, idejas u. tml. veidā); attiecīgais psihiskais process
- vērošanas kompetence spēja vērot sevi un citus, izprotot uzskatu atšķirības un saskatot tos priekšnoteikumus, kas ietekmē situācijas attīstību
- caurgājība Spēja virzīties uz priekšu sliktos ceļa apstākļos (piemēram, automobiļiem)
- transversalitātes kompetence spējas, kas nodrošina arvien biežāk sastopamās pārejas (sociālās, ar kvalifikāciju saistītās, personīgās), lai varētu noslēgt bijušo posmu un atklāt iespējas, kā sasaistīt iepriekšējo un jauno pieredzi
- iecirsties Spēji iebrāzties, ietriekties (kur iekšā) - piemēram, par vēju, lietu, sniegu
- hirognostisks Spējīgs pazīt priekšmetu, to aptaustot; atšķirt ķermeņa labo pusi no kreisās
- spiesties Spēka iedarbībā virzīties (kur iekšā) - piemēram, par priekšmetiem, ķermeņa daļām
- priekšējais tilts spēkratu priekšēja ass ar piedziņas un stūrēšanas mehānismiem, šasijas daļa ar grozāmiem riteņiem un bremzēm
- virzītājspēks spēks, kas virza uz priekšu, attīsta
- šarnīrmoments Spēku, kas iedarbojas uz vadības plāksni, attiecība pret tās atliekšanas asi
- šarnīra moments spēku, kas iedarbojas uz vadības plāksni, attiecība pret tās atliekšanas asi. Šarnīra moments nosaka piepūli, kas nepieciešama, lai atliektu vadības plāksni; momentu samazināšanai lieto aerodinamisko kompensāciju vai trimmerus
- galda spēle spēle, kurā, piemēram, figūras, kauliņus, virza pa attiecīgi izveidotu, parasti uz galda novietojamu, plāksni vai kuras norisē izmantojamos priekšmetus (piemēram, kārtis) izvieto uz kā (parasti galda) virsmas
- vārtu laukums spēles laukuma daļa vārtu priekšā (dažās sporta spēlēs)
- raut rutkus spēles nosaukums (vairāki dalībnieki sēž rindā cits citam klēpī, aizmugurējais stingri apņem priekšējo un tur, lai rāvējs nevar klēpī sēdošo, rutku, izraut)
- aizspert Sperot soli, aizlikt (kāju kam priekšā)
- iespert Sperot soli, ievirzīt (kur iekšā kāju)
- liesmot Spīdēt, atstarojot gaismu (par priekšmetiem)
- spīdulis Spīdīgs priekšmets, veidojums
- spīdums Spīdīgs priekšmets, veidojums; spīdulis (2)
- iespīdēt Spīdot izplatīt gaismu (kur iekšā) - par gaismas avotu
- ātrumspiediens spiediena palielinājums, ko izraisa šķidruma vai gāzes plūsma, sadurdamās ar kādu cietu ķermeni, kad plūsmas kinētiskā enerģija pārveidojas spiediena enerģijā un gāzes iekšējā enerģijā un spiediens paaugstinās; dinamiskais spiediens
- ekscentropiēze Spiediens no iekšas uz āru
- urbties Spiest (pirkstus), parasti ar spiedienu (kur iekšā)
- kost Spiest zobus (kur iekšā), cenšoties atdalīt daļu
- mīcīt Spiest, bāzt (kur iekšā)
- stampāt Spiest, stumt (kur iekšā)
- kosties Spiesties iekšā (kādā materiālā), cieši saistīties (ar to) - par vielām, parasti krāsām
- kosties Spiesties, griezties (kur iekšā) - par ko cietu, asu
- zīsties Spiesties, sūkties (kur iekšā, arī cauri kam) - piemēram, par vēsumu, mitrumu
- ēsties Spiesties, virzīties (kur iekšā) - parasti par priekšmetiem
- iespietot Spietojot ievirzīties (kur iekšā)
- izspiest Spiežot (no iekšpuses), izvirzīt (piemēram, uz sāniem, uz ārpusi)
- iespiest Spiežot ieliekt, ielauzt (kādu priekšmetu)
- iespiest Spiežot ievirzīt (kur iekšā); stingri, cieši iebāzt (kur iekšā)
- iemīcīt Spiežot, bāžot iedabūt (kur iekšā)
- tīra augu eļļa spiežot, ekstrahējot vai izmantojot līdzvērtīgu paņēmienu, no eļļas augiem iegūta augu eļļa, kas ir nerafinēta vai rafinēta, bet nav ķīmiski modificēta un kā degviela ir piemērota izmantošanai noteiktu veidu iekšdedzes motoros, kā arī atbilst emisijas prasībām
- atspiest Spiežot, grūžot atvirzīt atpakaļ (iepriekšējā vietā)
- iespiesties Spiežoties iekļūt (kur iekšā); spiežoties ievietoties (mazā, šaurā telpā, vieta); iespraukties
- griezties Spiežoties iekšā (piemēram, ādā), beržot izraisīt sāpes (par apģērba daļām, apaviem u. tml.)
- ķauzis Spilvens saku iekšpusē
- spinakera ievilcējs spinakera nolaižamā līne, kurai viens gals piešūts spinakera priekšpusē, bet otrs izvērts caur apkalumu jahtas priekšgalā iet uz kokpitu vai citu vietu uz klāja
- spinakera nolaidējs spinakera nolaižamā līne, kurai viens gals piešūts spinakera priekšpusē, bet otrs izvērts caur apkalumu jahtas priekšgalā un iet uz kokpitu vai citu vietu uz klāja
- negators Spirālē cieši satīta, iepriekš plastiski deformēta, plāna atspere, ko lieto precīzu aparātu atsperes dzinējos
- ektoplazma Spiritismā par ektoplazmu sauc psihisko enerģiju, kura plūst no medija un no kuras tiek materializēti dažādi priekšmeti un būtnes
- piespļaut Spļaujot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru no iekšpuses (parasti trauku)
- ruderālā veģetācija spontāni veidojies augu sabiedrību kopums teritorijā, kurā cilvēka darbības dēļ pilnīgi vai daļēji iznīcināta iepriekšējā augu sega; viens no sinatropās veģetācijas veidiem
- endospora Spora šūnas iekšienē
- endospora Sporas iekšējais apvalks
- virāža sporta celiņa (piemēram, velotreka) pagrieziena vieta ar slīpumu uz pagrieziena iekšpusi
- lodes grūšana sporta disciplīna vieglatlētikā - lodes virzīšana uz priekšu ar spēcīgu, strauju kustību
- pusfināls sporta sacensību posms, kurā piedalās iepriekšējo sacensību četras labākās komandas (četri labākie sportisti), lai izcīnītu tiesības piedalīties finālā
- vizulis Spožs, vizuļojošs priekšmets, ko (parasti) izmanto rotāšanai; spoža, vizuļojoša rota
- implozija Sprādziens "uz iekšu", piem., uzsprāgstot kineskopam, tā stikli iekšējā vakuuma un ārējā gaisa spiediena dēļ tiek "iesūkti" kineskopā
- iesprakstēt Sprakstot ielidot (kur iekšā) - piemēram, par dzirksteli
- iesprakšķēt Sprakšķot ielidot (kur iekšā) - piemēram, par dzirksteli
- iesprašķēt Sprakšķot ielidot (kur iekšā) - piemēram, par dzirksteli
- iesprakšēt Sprakšot ielidot (kur iekšā) - piemēram, par dzirksteli
- aizspraukties Spraucoties (kam cauri, garām), attālināties; spraucoties (kam cauri, garām), aizkļūt (kur, līdz kādai vietai, kam priekšā, aiz kā u. tml.)
- iespraukties Spraucoties iekļūt (kur iekšā); spraucoties ievietoties (mazā, šaurā telpā, vietā)
- saspraudīt Spraudot ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā; spraudāt ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu)
- pirza Sprauga starp priekšējiem zobiem
- šķeltne Sprauga, plaisa (piemēram, priekšmetā)
- iesprauslāt Sprauslājot ievirzīt (kur iekšā)
- iesprauslot Sprauslājot ievirzīt (kur iekšā)
- spraudīt Spraust (kur vairākus, daudzus priekšmetus), piemēram, lai ko greznotu, iezīmētu
- spraudīt Spraust vairākus, daudzus priekšmetus, lai (ko) nostiprinātu, sastiprinātu
- saspraust Spraužot ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā; spraužot ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu)
- iespraust Spraužot ievirzīt (kur iekšā); spraužot ievietot, iestiprināt (kur iekšā)
- aizspraust Spraužot novietot (aiz kā, kam priekšā u. tml.); aizbāzt
- priekšpātarnieks Sprediķu priekšālasītājs mājas dievkalpojumā
- iespridzināt Spridzinot, arī skaldot, laužot u. tml. ievirzīt (kur iekšā, piemēram, šķembu)
- ekstrapolēt Spriest par priekšmetu vai parādību, zinot tikai par kādas tā daļas īpašībām
- iesprikstēt Sprikstot ielidot (kur iekšā) - piemēram, par dzirksteli
- pieledāja baseins sprostezers, ledāja kušanas ūdeņu ūdenstilpe, kas radusies leduslaikmeta beigu posmā, ūdeņiem sastājoties ledāja malas priekšā
- iespurgt Spurdzot ielidot (kur iekšā) - parasti par putniem
- mummeklis Staigna vieta; mēslu bedre liellopu novietnes priekšā
- izstaipīt Staipot padarīt garāku (priekšmetu)
- pastaipīt Staipot padarīt mazliet garāku, arī vaļīgāku (priekšmetu)
- APEX Standarta ekonomiskās klases aviobiļešu iepriekšiegādes tarifs (angļu "Advance-Purchase Excursion tariff"); šā tarifa biļetēm ir dažādi ierobežojumi, piemēram, ierobežota garantētā rezervēšana pirms izlidošanas; fiksēts minimālais un maksimālais uzturēšanās laiks konkrētajā valstī; soda nauda par izmaiņu veikšanu; maksa par biļetes anulēšanu; nokavējot lidojumu, biļeti nav iespējams apmainīt
- spermasters Staraina struktūra, kas virzās spermatozoīda kodolam pa priekšu, tam iekļūstot olšūnā
- žāklainis Starains koks vai cits kāds priekšmets, kas atgādina tādu koku
- iestarot Starojot iespīdēt (kur iekšā) - par gaismu, gaismas avotu
- pašapdrošinājums Starp apdrošinājuma summu un apdrošinātā priekšmeta īsto vērtību pastāvošās diferences neapdrošināšana, ar ko apdrošinātājs to patur pats uz sava riska
- ja kas starp citu (uzsverot iepriekš teiktā patiesumu)
- mīnus Starp diviem skaitļu apzīmējumiem norāda, ka otrais skaitlis atņemams no pirmā; skaitļa apzīmējuma priekšā norāda uz negatīvu lielumu
- plus Starp diviem skaitļu apzīmējumiem norāda, ka šie skaitļi ir saskaitāmi; skaitļa apzīmējuma priekšā norāda uz pozitīvu lielumu
- starpjoslu cirsmu piesliešanās veids starp iepriekšējo un nākamo cirsmu atstāj vienu cirsmu necirstu (šis cirsmu piesliešanās veids lietojams visās kokaudzēs, izņemot egļu un bērzu audzes)
- kritiskā teorija starpdisciplinārs atziņu kopums, kas pretstatā t. s. tradicionālajai teorijai, kura vērsta uz pastāvošo sociālo attiecību izskaidrošanu un reproducēšanu, priekšplānā izvirza šo attiecību kritisku izvērtējumu un sabiedrībā pastāvošās nevienlīdzības pārvarēšanu
- epizioperineoplastika Starpenes un maksts priekštelpas plastiska operācija
- vispārējo izmaksu pārtēriņš starpība, kas radusies no iepriekšnoteiktu vispārējo izmaksu pieskaiitījumu likmju izmantošanas
- vispārējo izmaksu ekonomija starpība, kas radusiesno iepriekšnoteiktu vispārējo izmaksu pieskaitījumu likmju izmantošanas
- starpkultūru mācīšanās starpkultūru komunikācijā nepieciešamo zināšanu un prasmju apguves process, savas un citu kultūru izpratne, priekšstats par kultūru mijiedarbības principiem
- nacionālais režīms starptautiskajos līgumos piemērojams princips, saskaņā ar kuru vienas līgumslēdzējas valsts fiziskām un juridiskām personām citas līgumslēdzējas valsts teritorijā tiek piešķirtas tādas pat tiesības, privilēģijas, priekšrocības, kā šīs pašas valsts fiziskām un juridiskām personām
- MFIAP Starptautiskās fotomākslas federācijas - FIAP augstākā radošā kvalifikācija - meistars, ko īpašos gadījumos piešķir fotomāksliniekiem, kuriem ir 2 iepriekšējie tituli - AFIAP un EFIAP
- restitūcija Starptautiskās tiesiskās atbildības veids - tā paša vai cita (līdzvērtīga), parasti karā sagrābta, priekšmeta, objekta atdošana atpakaļ
- tautas attīstības indekss starptautiski atzīts sabiedrības attīstības un dzīves kvalitātes komplekss rādītājs (angļu val. "Human Development Index"), ko veido, ņemot vērā četrus rādītājus - iedzīvotāju vidējo dzīves ilgumu, lasītprasmi, izglītības iestādes apmeklējošo īpatsvaru un iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju
- N "November" starptautisks signāls – nozīmē "nē" vai "iepriekšējā signālu grupa jālasa noliedzošā formā"
- N Starptautisks signāls "November" - nozīmē "nē" vai "iepriekšējā signālu grupa jālasa noliedzošā formā"
- Potjomkina sādža stāsta, ka Potjomkins centies carienei Katrīnai II radīt iluzorisku priekšstatu par stāvokli iekarotajā Krimā - kad cariene 18. gs. 80. gados apceļoja jaunpievienotās zemes, un pavēlējis gar ceļiem uzcelt skaistas paraugsādžas
- Acta martyrum stāsti par kristīgo mocekļu ciešanām, kurus lasīja priekšā gadskārtējos svētkos
- iztēlot Stāstīt, aprakstīt tā, ka kādam rodas spilgts tēls, priekšstats (par ko)
- heterostereotips Statisks priekšstats par kādu citu personu vai grupu
- autostereotips Statisks priekšstats par sevi un savu grupu
- gaišā kamera statīvā iestiprināta četrskaldņu prizma, kuru novietojot atbilstošā augstumā virs papīra lapas un lūkojoties tieši cauri prizmas augšējai skaldnei, uz papīra lapas šķietami projicējas attēls, kas atrodas prizmas vertikālās šķautnes priekšā; izmantoja mākslinieki, lai iegūtu precīzu ainavas vai objekta zīmējumu
- otolīti Statolīti - dažu bezmugurkaulnieku un visu mugurkaulnieku (arī cilvēka) līdzsvara orgānu daļa; mugurkaulniekiem atrodas iekšējās auss plēves labirintā
- līdzsvars stāvoklis (cilvēkiem vai dzīvniekiem), kurā (tie) stāvot vai pārvietojoties atrodas noteiktā attiecībā pret apkārtējiem priekšmetiem, telpu
- kārtība stāvoklis (kam, piemēram, priekšmetam, telpai, vietai), kad (tas) ir kārtīgs; pretstats: nekārtība
- pakārtotība stāvoklis (piemēram, priekšmetiem, parādībām), kad (kas) ir pakārtots (kam)
- ciānopsija stāvoklis pēc kataraktas operācijas, kad visi priekšmeti šķiet zilā krāsā
- ieslēgums stāvoklis, kad (kas) ir ietverts, iekļauts (kur iekšā, parasti iežos, minerālos); tas, kas ir ietverts, iekļauts (kur iekšā, parasti iežos, minerālos)
- pārmantotība stāvoklis, kad (organisma īpašības) ir pārņemtas no priekštečiem
- saskaņa stāvoklis, kad (piemēram, priekšmetiem, parādībām, norisēm) ir līdzīgas, kopīgas īpašības un veidojas, pastāv vēlamais kopums, sistēma
- konklinācija stāvoklis, kad abas acis griežas uz iekšpusi un kad abu acu vertikālie meridiāni nav paralēli, bet konverģē augšā
- divlaulība stāvoklis, kad ir oficiāli reģistrēta jauna laulība, bet nav šķirta iepriekšējā
- pārmantotība stāvoklis, kad kas (piemēram, kultūras vērtības, profesija) ir pārmantots no priekštečiem
- atjaunojums stāvoklis, kad kaut kas pilnīgi vai daļēji gājis bojā, zudis tiek no jauna aktualizēts, atgriezts iepriekšējā veidolā
- nekārtība stāvoklis, kad priekšmeti (kur) ir sajaukti, nav rūpīgi, precīzi novietoti (noteiktās vietās, noteiktā kārtībā); kārtības trūkums; pretstats: kārtība
- ezokataforija stāvoklis, kad redzes ass pavērsta iekšup un lejup
- ksantopsija stāvoklis, kad visi priekšmeti izskatās dzelteni; novēro dažos saindēšanās gadījumos, piem., ar santonīnu
- hiperhromatopsija stāvoklis, kad visi priekšmeti šķiet spilgti krāsaini
- incikloforija stāvoklis, kurā acs aizveroties pagriežas ap anteroposteioro asi uz iekšpusi
- inciklotropija stāvoklis, kurā atvērta acs pavērsusies uz iekšpusi
- brahistāze stāvoklis, kurā muskuļu šķiedras pēc savilkšanās neatslābst savā iepriekšējā garumā un uzrāda to pašu spraigumu kā pirms saīsināšanās
- encefalopsija stāvoklis, kurā slimniekam noteiktas krāsas izraisa noteiktu vārdu, skaitļu, smaržu u. c. priekšstatus
- jantinopsija stāvoklis, kurā visi priekšmeti liekas violetā krāsā
- kritiskais punkts stāvoklis, kuru sasniedzot, priekšmets vai parādība vairs nevar eksistēt vai kāda situācija vairs nevar turpināties bez izmaiņām
- recidīvisms stāvoklis, parādība, kur persona atkārtoti izdara noziegumu, kas krimināllikumā kvalificēts par bīstamu (parasti pēc tam, kad izcietusi sodu par iepriekšējo šādas noziegšanās reizi vai izbēgusi no ieslodzījuma vietas)
- staga Stāvošas takelāžas tauva, kas no mastu augšgala vai tā pagarinājuma stiepjas slīpi uz apakšu un priekšu, noturot mastu no priekšas
- iesteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, ievirzīties (kur iekšā)
- aizsteigties steidzīgi, ātri aizvirzīties (kam) priekšā; nonākt, nokļūt (kur) ātrāk par citiem
- iesteigties Steidzīgi, ātri ievirzīties (kur iekšā)
- bluķis Steķa šķērskoks zāģējamā priekšmeta novietošanai
- priešķenīca Steļļu koks, kas atrodas audējam priekšā un pār ko noaustais audekls iet pāri
- utilmilti Sterilizētas, izkaltētas un samaltas lopkopībā, galvenokārt putnkopībā, radušās atliekas: uzturā nelietojami kautķermeņi, kritušie putni, spalvas, galvas, kājas, iekšas; izmantojami putnu un cūku ēdināšanā kombinētās spēkbarības sastāvā
- iestīdzēt Stīdzot ievirzīties (kur iekšā) - par augiem
- iestīgt Stīdzot ievirzīties (kur iekšā) - par augiem
- āķis Stiegra (parasti metāla) vai lējums ar uzliektu galu (priekšmetu sasaistīšanai, piestiprināšanai, uzkabināšanai u. tml.)
- nagla Stieņveida (parasti metāla) detaļa, kam ir smails gals un ko izmanto tādu priekšmetu savienošanai, piestiprināšanai, kuri ir mīkstāki par šo detaļu
- treiliņš Stieņveida detaļa (ratu) priekšējās un pakaļējās ass savienošanai
- treinieks Stieņveida detaļa (ratu) priekšējās un pakaļējās ass savienošanai
- treinija Stieņveida detaļa (ratu) priekšējās un pakaļējās ass savienošanai; treiliņš (1)
- stanga Stieņveida priekšmets
- karodziņu transportieris stieņveida transportieris ar izciļņiem (karodziņiem), kurš veic lineāro un leņķisko kustību, pārvietošanās laikā aptverot pārvietojamos priekšmetus
- iestiept Stiepjot ievirzīt (kur iekšā ķermeņa daļu)
- pastiept Stiepjot mazliet iztaisnot un pavirzīt (piemēram, uz priekšu, uz augšu, ķermeni, tā daļas); stiepjot pavirzīt (piemēram, uz priekšu, uz augšu, ķermeni, tā dalās)
- izstiept Stiepjot padarīt garāku (priekšmetu)
- pastiept Stiepjot padarīt garāku (priekšmetu)
- pastiept Stiepjot padarīt vaļīgāku, lielāku (priekšmetu)
- pastiept Stiepjot roku, pavirzīt (priekšmetu kur, kādā virzienā)
- pārstiept Stiepjot uz priekšu, pārvirzīt (ķermeņa daļu pāri kam, pār ko)
- pastiepties Stiepjoties mazliet iztaisnoties un pavirzīties (piemēram, uz priekšu, uz augšu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; tikt pastieptam (par ķermeni, tā daļām)
- aizstiepties Stiepjoties, plešoties aizsniegties (kam priekšā)
- atsēja Stieple, saite, kas savieno (parasti ratu priekšasi ar ilksi; arī arkla stiprinājumu ar zirga iejūgu)
- atstope Stieple, saite, kas savieno ratu priekšasi ar ilksi
- iestīgot Stīgojot ievirzīties (kur iekšā) - par augiem
- plakt Stigt, arī grimt (parasti par priekšmetiem)
- pūsteris stikla pūtējs: cilvēks, kas pūšot izveido no karstas stikla masas dobus priekšmetus
- šķiedru gaismas vads stikla, kvarca vai cita optiski caurspīdīga materiāla šķiedra, pa kuru gaisma (tās pilnīgas iekšējās atstarošanās dēļ) virzīti izplatās ar ļoti maziem zudumiem; šķiedrai ir centrālā daļa - serdenis, ko aptver ļoti plāna stikla apvalks, kura refrakcijas koeficients ir mazāks nekā serdenim; optiskā šķiedra
- vitrīna Stiklota plāksne, kaste, stiklots skapis u. tml., kas paredzēts priekšmetu novietošanai apskatei; arī skatlogs
- poliskops Stikls, caur kuru viens priekšmets redzams neskaitāmā daudzumā
- priekšmetstikliņš Stikls, uz kura novieto pētījamo priekšmetu vai tā daļu
- priekšmetstikls Stikls, uz kura novieto pētījamo priekšmetu vai tā daļu
- apostrofa Stilistiska figūra: klāt neesošu cilvēku uzrunā kā klāt esošu vai nedzīvu priekšmetu - kā dzīvu utt.
- anadiploze Stilistiska figūra: teksta daļa (vārsma, teiciens) sākas ar vārdiem, ar kuriem beidzas iepriekšējā daļa
- vintāžas stils stilizēts modes novirziens (īpaši apģērbā un sadzīves priekšmetos), kas orientēts uz pagājušo paaudžu modes virzienu atdzimšanu
- kamerstils Stils (mākslas darbam), kam raksturīga intimitāte, iekšējs pārdzīvojums, klusinātas noskaņas
- preskriptīvisms Stingra sekošana priekšrakstiem
- literālisms Stingra turēšanās pie burta, nemaz vērību negriežot uz iekšējo saturu
- etiķete Stingri noteikti uzvedības un izturēšanās priekšraksti
- tvirts Stingrs, ciets (parasti par augu daļām, priekšmetiem, vielām)
- cietais iesējums stingrs, izturīgs ievākojums, kurš nodrošina grāmatas saglabāšanu un vienlaikus ir mākslinieciskā noformējuma daļa; sastāv no vienas vai vairākām kartona kārtām un tām piestiprinātiem funkcionāli konstruktīviem elementiem – priekšlapas, marles, apmalojuma materiāla u. c.
- splanhnomegālija Stipra iekšējo orgānu palielināšanās
- splanhnomikrija Stipra iekšējo orgānu samazināšanās
- priekšējā līķa lente stipra lente, kas piešūta buras priekšējai malai, lai to nostiprinātu
- apdegulis stipri apdedzis priekšmets vai tā atlieka
- beigts stipri bojāts (par priekšmetiem, materiāliem); nederīgs
- salīkt stipri ieliekties uz iekšu (no kāda smaguma) - parasti par priekšmetiem
- izžļugt stipri izmirkt (par priekšmetiem); izžulgt
- knupt stipri liekties, līkt (uz priekšu un uz leju) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
- kņupt stipri liekties, līkt (uz priekšu un uz leju) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
- noknupt stipri noliekties (uz priekšu un uz leju) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa dalām
- nokņupt stipri noliekties (uz priekšu un uz leju) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa dalām
- grebeze stipri nolietots priekšmets
- sakņupt stipri saliekties, salīkt (uz priekšu un uz leju) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām; stipri saliecoties, salīkstot, nosēsties, nogulties
- stručīties Stīvēties ap smagu priekšmetu, ko nevar pacelt
- griežļi Stobra vītnes - izstieptas spirāles veida rievas vītņstobra ieroču stobra kanāla iekšpusē, kas paredzētas izšautas lodes (šāviņa) griešanās kustības izraisīšanai ap savu asi (stabilitātei) lidojuma laikā pa trajektoriju, tādējādi palielinot šaušanas precizitāti un tālumu
- sinkatateze Stoiķiem aktīva piekrišana kādam spriedumam, kas pamatojas evidencē vai kādā neatvairāmā t. s. kataleptiskā priekšstatā
- slīmestēt Strādāt ar amatnieku darbarīku - slīmestu; apstrādāt (priekšmetu, detaļu) ar slīmestu
- šaufelēt Strādāt ar liekškeri
- locīties Strādāt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanas
- iebrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) ieskriet, arī iebraukt (kur iekšā)
- iebrukt Straujā gaitā (parasti ar troksni) ievirzīties (kur iekšā); iebrāzties (2)
- stūres impulss strauja īslaicīga kādas vadības stūres atliekšana un atgriešana sākumstāvoklī, nemainot citu lidmašīnas vadības ierīču stāvokli
- rallijs strauja vērtspapīru tirgus cenas paaugstināšanās pēc tās iepriekšējas pazemināšanās
- sadursme Strauja, parasti nejauša (piemēram, kustībā esošu transportlīdzekļu, peldošu priekšmetu) saskaršanās vienam ar otru, citam ar citu
- izrāviens Strauja, pēkšņa (karaspēka) izvirzīšanās (uz priekšu)
- izraut strauji (ar spēku) atņemt (kāda satvertu priekšmetu)
- ievirpuļot strauji (griežoties, dejojot) ievirzīties (kur iekšā)
- ieklupt strauji (parasti ar lēcienu) ievirzīties (kur iekšā) - par dzīvniekiem
- aizcirst strauji aizlikt, aizgrūst (kam priekšā)
- aizšaut strauji aizvirzīt (aiz kā, kam priekšā u. tml.)
- atplakt strauji apsēsties, atslīgt iepriekšējā vietā; krītot atpakaļ, pieplakt
- sprikstēt strauji atdaloties (no kā), kliedēties (par sīkām vielas daļiņām, sīkiem priekšmetiem u. tml.)
- atrauties strauji attālināties (no pārējiem), izvirzīties priekšā
- likties strauji gāzties, mesties (kur iekšā)
- iegāzties strauji iebirt, ieslīdēt u. tml., arī tikt strauji iemestam, iebērtam (kur iekšā) - par lielāku daudzumu
- iegāzties strauji iebrukt (piemēram, par griestiem, jumtu); ar spiedienu, triecienu tikt izlauztam un strauji ievirzītam celtnes iekšienē
- iegrūt strauji iegrimt (par zemi); sagrūt un iekrist celtnes iekšienē (piemēram, par jumtu)
- iemesties strauji iegulties, iesēsties (kur iekšā)
- ielēkt strauji iekrist (kur iekšā) - piemēram, par dzirksteli
- ieskriet strauji ielidot (kur iekšā) - parasti par putniem, kukaiņiem
- iesprāgt strauji ielidot (kur iekšā) - piemēram, par dzirksteli
- iešaut strauji ieliet (kur iekšā)
- iešauties strauji ieplūst (kur iekšā)
- ieskriet strauji ieplūst (kur iekšā) - par šķidrumu
- iegāzties strauji ieplūst (kur iekšā) - piemēram, par bieziem dūmiem
- iesisties strauji ieplūst (kur iekšā) - piemēram, par gaisa strāvām
- iegāzties strauji ieplūst, ielīt, arī tikt ielietam (kur iekšā) - par lielāku šķidruma daudzumu
- ieklupt strauji iesēsties, iegulties (kur iekšā); iemesties
- ieķert strauji ievirzīt (kur iekšā roku), lai satvertu
- iegrūst strauji ievirzīt (kur iekšā, piemēram, roku, kāju)
- iebraukt strauji ievirzīt (kur iekšā, piemēram, roku)
- iecirst strauji ievirzīt (kur iekšā, piemēram, roku)
- iešaut strauji ievirzīt (kur iekšā, piemēram, roku)
- iecirst strauji ievirzīt (kur iekšā, piemēram, zobus, nagus)
- ietraukt strauji ievirzīt (kur iekšā)
- ieraut strauji ievirzīt (kur iekšā) - par straumi, vēju u. tml.
- iegrābt strauji ievirzīt (kur iekšā) un pagrābt
- iegrābt strauji ievirzīt (rokas kur iekšā) un satvert
- iegrābties strauji ievirzīt rokas (kur iekšā) un satvert
- iekrist strauji ievirzīties (kur iekšā)
- ielikties strauji ievirzīties (kur iekšā)
- iesperties strauji ievirzīties (kur iekšā)
- ieskriet strauji ievirzīties (kur iekšā) - par priekšmetiem
- iesprukt strauji ievirzīties (kur iekšā) - par uguni
- ielauzties strauji ievirzīties (kur iekšā) - par vēju; iebrāzties
- iesisties strauji ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par lodi, šķembu
- iedrāzties strauji ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par vēju, puteni
- ietriekties strauji ievirzīties (kur iekšā), atsisties (pret ko) - par transportlīdzekli
- ieurbties strauji ievirzīties, tikt ievirzītam (kur iekšā) - par asiem vai smailiem priekšmetiem
- izspert strauji izlikt (kāju, parasti uz priekšu)
- izšaut strauji izvirzīt (piemēram, uz priekšu, uz augšu ķermeņa daļu)
- izlēkt strauji izvirzīties (no kurienes, kur u. tml., piemēram, spiediena, grūdiena rezultātā) - par priekšmetiem, vielām
- izskriet strauji izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par priekšmetiem
- izskriet strauji izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par priekšmetiem
- šaut strauji mest, bērt, likt, liet (parasti kur iekšā, kam klāt)
- nolēkt strauji nokrist, parasti pēc satricinājuma (par priekšmetiem)
- nosprāgt strauji nokrist, parasti pēc trieciena (par priekšmetiem, kas apņem ko)
- noraut strauji novilkt (priekšmetu nost no kurienes, kur u. tml.)
- noraut strauji novilkt (priekšmetu) gar (ko), garām (kam)
- noraut strauji novilkt lejā (priekšmetu no kurienes, kur u. tml.)
- nolēkt strauji novirzīties (nost no kā), parasti pēc satricinājuma (par priekšmetiem)
- nokrist pie kājām, arī nokrist ceļos (arī uz ceļiem) strauji pāriet balstā uz ceļgaliem (parasti kā priekšā)
- krist ceļos strauji pāriet stāvoklī uz ceļiem (parasti kā priekšā)
- lēkt strauji pārsviesties (no viena priekšmeta uz citu) - par uguni, liesmām
- pāršaut strauji pārvirzīt (piemēram, ķermeņa daļu, priekšmetu, pāri kam, pār ko)
- aizšauties strauji paslīdēt, pazibēt (par priekšmetu šķietamu kustību, braucot tiem garām)
- pašaut strauji pavirzīt (parasti priekšmetu, ķermeņa daļu)
- salikties strauji sagāzties, iemesties (kur iekšā) - par vairākiem, daudziem
- salēkties strauji sakustēties (piemēram, par priekšmetiem, transportlīdzekļiem)
- sist strauji skarot (ko), parasti ar darbarīku, panākt, ka (tas) virzās kur iekšā; šādā veidā virzot iekšā naglas, tapas u. tml., nostiprināt (ko), arī gatavot (ko)
- cirsties strauji triekties, tikt triektam (kur iekšā, pret ko) - par ko asu
- iecirsties strauji un cieši iespiesties (kur iekšā) - par zobiem, nagiem; strauji un cieši ieķerties (kur iekšā ar zobiem, nagiem)
- sagrūt strauji uzkrist, uzvelties virsū (par vairākiem, daudziem priekšmetiem, arī kā lielāku daudzumu)
- izgāzt strauji uzšķērst, pārdurt, tā ka izkrīt (piemēram, iekšas)
- uztriekties strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par priekšmetiem, putekļiem, viļņiem u. tml.
- uzšauties strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par liesmām, dūmiem, šķidruma strūklām, arī priekšmetiem
- šaut strauji virzīt (parasti roku, kāju, pirkstu, piemēram, kur iekšā, pie kā, kam klāt, priekšā)
- spļaut strauji virzīt ārā no mutes (piemēram, siekalas, krēpas, nevēlamus priekšmetus, vielas)
- klupt strauji virzīties (kur zemāk), strauji liekties (uz priekšu)
- lēkt strauji virzīties (uz augšu un dažādām pusēm) - par sīkām vielas daļiņām, sīkiem priekšmetiem u. tml.
- noskriet strauji virzīties un pabeigt virzīties gaisā gar (ko), garām (kam) - par priekšmetiem
- klupt strauji virzīties uz priekšu un tvert
- ieraut strauji virzot (piemēram, roku, kāju pa negluda priekšmeta virsmu), iedurt (ādā)
- aizraut strauji virzot roku (parasti pa kāda negluda priekšmeta virsmu), iedurt (aiz naga, ādas)
- iegāzties strauji, ar lielu sparu, arī troksni ieiet, ienākt, iesteigties (kur iekšā)
- ieklupt strauji, ar sparu (klupšus) ievirzīties (kur iekšā)
- iegrūt strauji, ar sparu ievirzīties (kur iekšā) - par baru, pūli
- aizsist strauji, ar troksni aizvērt (sīkus priekšmetus, ierīces u. tml.)
- iegāzties strauji, arī nevērīgi iegulties, iesēsties (kur iekšā)
- iegāzt strauji, arī nevērīgi ieliet (kur iekšā, parasti samērā daudz šķidruma)
- iegāzt strauji, arī nevērīgi iemest, iebērt (kur iekšā, parasti daudz)
- saklupt strauji, arī pēkšņi sasvērties (parasti uz priekšu)
- sažarīt strauji, ātri iebraukt (kur iekšā)
- mest strauji, parasti ar vēzienu, virzīt, panākt, ka krīt (kur iekšā, kur)
- sviest strauji, parasti ar vēzienu, virzīt, panākt, ka krīt (kur iekšā, kur); mest (2)
- ieurbties strauji, parasti rotējot, ievirzīties (kur iekšā) - par lodi, šāviņu
- urbties strauji, parasti rotējot, virzīties (kur iekšā) - par lodi, šāviņu
- iespurgt strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) ievirzīties (kur iekšā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
- klupt strauji, pēkšņi svērties uz priekšu (piemēram, aizķeroties kājai, sākot slīdēt) - par cilvēkiem
- uzsprāgt strauji, piemēram, gāzes spiediena iedarbībā, uzvirzīties, parasti ar troksni, augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par priekšmetu, šķidrumu; strauji, piemēram, gāzes spiediena iedarbībā, uzvirzīties, parasti ar troksni, virsū (uz kā, kam)
- triekt strauji, spēcīgi iedarbojoties (piemēram, ar darba rīku), panākt, ka (kas) virzās (kur iekšā); šaujot panākt, ka (lode, šāviņš u. tml.) virzās (kur iekšā)
- iebrāzt strauji, spēcīgi ievirzīt (kur iekšā)
- piecirst strauji, spēcīgi piesist (priekšmetu pie kā)
- raut strauji, spēcīgi velkot, virzīt (priekšmetu)
- triekt strauji, spēcīgi virzīt (ko saņemtu, satvertu u. tml.) tā, ka (tas) nonāk (kur iekšā), radot, piemēram, plaisu, ievainojumu
- šalts strauji, spēji lidojošs, krītošs u. tml. (sīku vielas daļiņu, arī sīku priekšmetu) kopums
- iegrūst strauji, steigā, arī nevērīgi ielikt, ievietot (kur iekšā)
- iegrūdiens Straujš grūdiens uz priekšu, parasti, pirms tam mazliet pavelkot atpakaļ (piemēram, lai iekustinātu)
- ideāls strāvas avots strāvas avots ar nemainīgu strāvu un bezgalīgi lielu iekšējo pretestību
- iestrāvot Strāvojot ievirzīties (kur iekšā) - parasti par siltumu, gaisu
- iestreipuļot Streipuļojot ievirzīties (kur iekšā)
- kulcenēt Streipuļojot, kūleņojot virzīties uz priekšu
- kulcināt Streipuļojot, kūleņojot virzīties uz priekšu
- telderēt Streipuļot, klibot, pūlēties uz priekšu ar grūtībām - arī braukšus nelāgā ceļā
- logomahija Strīds ap vārdiem, disputs kur viena priekšmeta dažādu nosaukumu lietošana, vai arī tādu vārdu lietošana, kam nav nozīmes, vai kas neattiecas uz strīda priekšmetu
- taisnīgums Strīdu risināšanas princips un tāds tiesisko attiecību stāvoklis, kas kopumā atbilst vēsturiski un sociāli determinētiem racionāliem un morāliem priekšstatiem un kritērijiem
- elementārstrūkliņa Strūkla, kas plūst elementārās plūsmas caurulītes iekšienē
- organizācija Struktūra, uzbūve (priekšmetam, parādībai u. tml.)
- konstrukcija Struktūra, uzbūve, iekārta, arī veidojums, forma (celtnei, mašīnai, priekšmetam vai to daļai, elementam)
- kardionektors Struktūras, kas regulē sirdspukstus: sinusa un priekškambara mezgls (atrionektors), priekškambara un kambara mezgls ar Hisa kūlīti (ventrikulonektors)
- hipopions Strutu sakrāšanās acs priekšējā kamerā
- komāns Studentu korporāciju locekļu iekšējās un ārējās sadzīves noteikumu kopojums
- iestumdīt Stumdot ievirzīt (kur iekšā)
- aizstumt Stumjot aizdabūt (līdz kādai vietai, aiz kā, kam priekšā u. tml.)
- iestumt Stumjot ievirzīt (kur iekšā)
- iestumt Stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ievirzās (kur iekšā)
- uzstumt Stumjot uzvirzīt (piemēram, priekšmetu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); stumjot uzvirzīt uz kādas vietas
- iestumties Stumjoties iebraukt (kur iekšā ar transportlīdzekli)
- kaste Stūrainas formas priekšmets kā ievietošanai (ar sānu malām, dibenu, parasti arī vāku)
- stūres patēriņš stūres atliekšanas leņķis ar vadības ierīcēm vai automātiskām iekārtām
- kakts Stūris (priekšmeta iekšienē)
- kontrasts subjektīvas pārmaiņas sajūtu intensitātē un kvalitātē iepriekšēja vai līdzteku kairinājuma ietekmē
- spongiosa Sūcekļveidīga kaulu substance, kas atrodas kaulu iekšienē un būvēta no kaula stīdziņām un plāksnītēm, kas ikvienā kaulā savstarpēji saistītas un krustojas pēc stingri noteikta plāna
- zīsties Sūcot (parasti ar piesūcekņiem) spiesties (kur iekšā) - piemēram, par dažiem kukaiņiem, parazītiem
- iesūkt Sūcot iepildīt (kur iekšā šķidrumu)
- iesūkties Sūcoties ievirzīties (kur iekšā) - par šķidrumu
- argīrija Sudraba graudiņu izgulsnēšanās ādā (ķermeņa atsegtās daļas un sklēras pelēkā krāsa) un iekšējos orgānos
- sufliera būda suflierim iekārtots, daļēji segts padziļinājums skatuves priekšplānā
- birste Suka - rīks (dažādu priekšmetu) tīrīšanai, spodrināšanai, kurš sastāv no pamata un tajā biezi iestiprinātiem sariem, stiepļu, plastmasas vai citiem sarveida gabaliņiem
- iesūknēt Sūknējot iepildīt (kur iekšā)
- serāls Sultāna pils, tās iekštelpas; pils daļa, kurā dzīvoja sievietes
- aga Sultāna Turcijā - janičāru un galma sulaiņu priekšnieka tituls
- uzkrājums summas, kas paredzētas noteiktu zaudējumu, parādu vai izmaksu segšanai, ja tās var attiecināt uz pārskata gadu vai uz iepriekšējiem gadiem
- uzkrājumi Summas, kas paredzētas noteiktu zaudējumu, parādu vai izmaksu segšanai, ja tās var attiecināt uz pārskata gadu vai uz iepriekšējiem gadiem
- barbets Suņu šķirne, īsto pūdeļu priekšteči, dzimtene - Francija
- atsutināt Sutinot atdarīt (piemēram, atlīmēt, atmiekšķēt)
- ieraidīt Sūtot vai dzenot panākt, ka ievirzās (kur iekšā)
- iekšlietas Suverēna valsts kompetence attiecībā uz šīs valsts ekonomisko un politisko iekārtu un tiesisko kārtību; valsts iekšējās lietas
- kuļāties Svaidīties, mētāties šurp turp, no vienas malas uz otru (piemēram, somā, kabatā) - par priekšmetiem
- kūļāties Svaidīties, mētāties šurp turp, no vienas malas uz otru (piemēram, somā, kabatā) - par priekšmetiem
- zivju pasta svaigi, samalti zivju rūpniecības atkritumprodukti – zivju galvas, iekšas, spuras, asakas; izmanto galvenokārt kažokzvēru ēdināšanā vai pārstrādā zivju miltos
- izrāviens svarīga atklājuma atklāsme - pārrāvums iepriekšējo ideju plūsmā un nonākšana pie citādas domāšanas, kas noved pie atklāsmes
- stērbelis Svārku vai mēteļa apakšējais stūris priekšpusē
- kauss Svaru bļodveida elements atsvara vai sveramā priekšmeta novietošanai
- mastika Sveķu, zivju līmes un pildvielas maisījums (piemēram, līmēšanai, nelielu priekšmetu izgatavošanai)
- svešene Svešvaloda (kā mācību priekšmets)
- skarabejs Svētā skarabeja skulpturāls attēls - kulta priekšmets, arī amulets, rotas lieta Senajā Ēģiptē
- konvokācija Svētās Romas valsts kārtu priekšstāvības sasaukšana ķeizara ievēlēšanai, beidzamo reizi notika 1790. gadā
- svēts vakars svētdienas vai svētku priekšvakars; svētvakars
- vakars Svētku vai ar ko ievērojamu, atzīmējamu dienu beigu posms; arī svinams svētku vai šādu dienu priekšvakars
- svētums Svēts priekšmets, svēta parādība, darbība u. tml.
- SVID SVID analīze - organizācijas iekšējās vides - stipro (S) un vājo (V) vietu - un ārējo apstākļu - iespēju (I) un draudu (D) - izpēte un vērtējums, kas ir viens no stratēģiskās plānošanas posmiem, kurā var noteikt uzņēmuma darbības efektivitāti un konkurētspēju; šī analīze tiek lietota arī komercdarbības plānu izstrādāšanai
- sviedrlapa Sviedru lapa - drānas gabaliņš vai speciāls neliels izstrādājums, kuru piešuj apģērbam padusē (no iekšpuses), lai pasargātu to no sviedru radītajiem bojājumiem
- savīšķēt Sviežot ar liekšķeri (višku), sašķirot (graudus)
- saviškāt Sviežot ar liekšķeri (višku), sašķirot (graudus); savišķēt (2)
- iesvilpt Svilpjot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās (kur iekšā)
- aizsvilpot Svilpojot aizvirzīties (parasti par vēju, lidojošiem priekšmetiem); aizsvilpt
- iesvilpot Svilpojot panākt, ka skaņas izplatās (kur iekšā)
- svēdra Svītra, josla (piemēram, priekšmetā, veidojumā, vidē)
- striats Svītrainai ķermenis, gala smadzeņu pamata sastāvdaļa, ganglija, ko iekšēja kapsula sadala 2 daļās: astainā un lēcas veida kodolos
- stensils Šablons - metāla vai papes plāksnīte ar izgrieztiem burtiem vai ornamentiem, ko lieto šo izgriezumu pārnešanai uz kāda priekšmeta vai auduma
- filtrs šablons vai maska noteiktu datu atlasei, piemēram, datu bāzu filtrs, kas var atsijāt datus, kuri nav saskaņoti ar iepriekš doto specifikāciju kopu
- maska šablons, ko novieto kameras objektīva priekšā, lai nosegtu daļu kameras redzeslauka
- maiss šāda priekšmeta saturs; daudzums, kas ietilpst šādā priekšmetā
- prīsma šāda veida caurredzams priekšmets, kas lauž caur viņu ejošus gaismas starus; prizma (2)
- drāzt šādā veidā gatavojot priekšmetu, atdalīt (piemēram, skaidas)
- kratīt šādā veidā kustināt (satvertu priekšmetu), lai (to) iztukšotu; šādā veidā kustinot satvertu priekšmetu, panākt, ka (kas) krīt, birst ārā (no tā)
- saistīt šādā veidā panākt, ka (cilvēki vai dzīvnieki) ir savienoti (savstarpēji vai ar kādu priekšmetu) un (tiem) ir ierobežota vai atņemta iespēja kustēties
- apmīļot šādā veidā paust attieksmi (pret dzīvniekiem, augiem, priekšmetiem)
- nūja šāda veida priekšmets, kas pielāgots iešanai, atbalstam; spieķis
- nags Šādai ragvielas plātnei līdzīgs izvirzījums, veidojums (piemēram, priekšmetam)
- dubļi Šādas slapjas, izmirkušas zemes pikas, daļiņas (uz kāda priekšmeta)
- batika šādi krāsots audums; šādā tehnikā darināts mākslas priekšmets
- lipināt šādi saistot priekšmetus, darināt (ko)
- maiss Šāds priekšmets (parasti pildīts ar salmiem, sienu) gulēšanai vai sēdēšanai
- maiss Šāds priekšmets kopā ar tā saturu
- zebenīca Šāds priekšmets kopā ar tā saturu; arī šāda priekšmeta saturs
- iesauka Šāds vārds, vārdu savienojums, kurā sauc (priekšmetu, parādību u. tml.)
- pavārds Šāds vārds, vārdu savienojums, kurā sauc (priekšmetu, parādību u. tml.)
- stāvoklis Šādu attiecību kopums (priekšmetiem, veidojumiem, parādībām dabā u. tml.)
- trauks Šādu priekšmetu kopums ēdienu, dzērienu pasniegšanai galdā
- metāls Šādu vielu sakausējums (arī ar citas vielas piejaukumu); priekšmets, kas izgatavots no šāda sakausējuma
- brīvbandinieks Šaha spēlē - bandinieks, kam priekšā nav pretinieka bandinieku
- rokāde Šaha spēlē - gājiens (ievērojot vairākus priekšnoteikumus), kurā karali pārvieto pa horizontāli torņa virzienā pāri vienam lauciņam, bet torni pārceļ pāri karalim un novieto tam līdzās
- iešalkt Šalcot ieplūst (kur iekšā) - piemēram, par vēju
- iešaut Šaujot ievirzīt (kur iekšā, piemēram, lodi, bultu); šaujot trāpīt (kur)
- lice Šaura īpatnēji austa lenta, trese vai aukla malu apdarināšanai uniformām, livrejām, priekšautiem, kreklam, rīta svārkiem u. tml.
- tolbojs Šaura un augsta priekšbura, ko vieglā vējā lieto kopā ar spinakeru
- mala Šaura, arī asa (parasti priekšmeta) sānu daļa; arī šķautne
- grope Šaura, gara (kādā priekšmetā izveidota) rieva, kurā iestiprina (citu priekšmetu, detaļu u. tml.)
- sprauga Šaura, garena tukša josla, telpa (piemēram, priekšmetā, veidojumā, materiālā u. tml. vai starp tiem)
- ķīļstīpa Šaura, pusapaļa metāla stīpa, kas no klājmalas priekšvadnim pa vidu iet zem laivas dibena līdz pat ķīlim (švertam)
- Zālas līcis šaurs jūras līcis Baltijas jūras dienvidriatumu daļā, Vācijas Mēklenburgas-Priekšpomerānijas ziemeļos
- iekāre Šaurs zemes gabals, kas iestiepjas (kur iekšā)
- atgriezējatspere Šaušanas mehānisma sastāvdaļa, kas gādā par tā daļu un mehānismu atgriešanu iepriekšējā stāvoklī
- aizšauties Šauties prom; ļoti ātri aizvirzīties (kur, kam priekšā, aiz kā u. tml.)
- kokgriezums šī koktēlniecības veida darbs - skulptūra, ornaments, priekšmets
- krūts šī ķermeņa daļa (parasti sirds apvidū) kā vieta, kur izjūtamas dažas iekšējās reakcijas uz psihiskiem, parasti emocionāliem, stāvokļiem
- sarkanblakts šīs dzimtas suga ("Pyrrhocoris apterus"), tā ir 10-12 mm gara, melna, spārni un priekškrūtis sarkani ar melniem apļiem
- kurmis šīs dzimtas suga ("Talpa europaea"), neliels, pelēcīgi melns dzīvnieks, kas dzīvo augsnē un kam ir raksturīgs masīvs ķermenis un lāpstveida priekškājas; Eiropas kurmis
- lobnaža asmens šķautne, kas veidojas, krustojoties lobnaža priekšējai un muguras skaldnēm
- cirst Šķelt sīkākās daļās (ar cirvi, arī ar citu asu priekšmetu); skaldīt
- piepūle Šķēluma iekšējo spēku rezultējošais spēks
- iešķelties Šķeļot ievirzīties (priekšmetā, ko šķeļ)
- izšķelt Šķeļot izdalīt (daļu no priekšmeta)
- štoperis Šķēpmetēja ieskrējiena apturēšana, izvirzot priekšā kāju
- vestverks Šķērsbūve baznīcas rietumu daļā: 2-3 torņi un priekšhalle, virs kuras atrodas kapela, ko ietver emporas
- piedurtā siena šķērssiena, iekšsiena, kas ir savienota ar kapitālo sienu
- šķēst Šķērst - griezt visgarām, atsedzot iekšējos orgānus (par nokautu dzīvnieku)
- šķēstuves Šķērstuves - lopu iekšējie orgāni
- motordegviela Šķidra degviela, ko izmanto iekšdedzes dzinējos (benzīns, dīzeļdegviela, reaktīvo dzinēju, gāzturbīnu u. c. dzinēju degviela)
- zampa Šķidri, izmiekšķējušies mēsli (parasti kūtsmēsli); vieta, kur ir šādi mēsli
- imersija Šķidruma ievadīšana starp mikroskopa objektīvu un aplūkojamo priekšmetu; palielina mikroskopa izšķirtspēju
- vārīšanas temperatūra šķidruma un tvaika fāzes līdzsvara temperatūra, kurā tvaiks rodas ne tikai šķidruma ārējā robežvirsmā, bet arī šķidruma iekšienē
- imersija Šķidrums, ar ko aizpilda telpu starp mikroskopa objektīvu un pētāmo priekšmetu, tādējādi palielinot mikroskopa izšķirtspēju
- brakas Šķidrums, kas pēc dzemdībām izdalās no dzemdes iekšienes
- dabiskā šķiedra šķiedra, kas sastopama dabā un veidojas augos (augšķiedra), dzīvniekos (dzīvniekšķiedra) un minerālos (minerālšķiedra)
- ezotropija Šķielēšana uz iekšu
- telekinēze Šķietama priekšmetu pārvietošanās maģisku spēku iedarbības rezultātā (piemēram, spiritismā)
- ieiet Šķietami ievirzīties (kur iekšā) - parasti par Sauli, Mēnesi
- virpuļot Šķietami riņķot, strauji griezties, piemēram, riņķiem acu priekša, parasti, rodoties īslaicīgiem traucējumiem uztverē, domāšanā
- kvazi līgums šķietams, neīsts līgums, kas parasti izpaužas, pirmkārt, kā nepamatota iedzīvošanās - citas personas mantas iegūšana bez tiesiska pamata (piemēram, visas atrastās mantas piesavināšanās), un, otrkārt, tas var izpausties svešu (citu personu) lietu kārtošanā bez pilvarojuma, kad viena persona izpilda citas personas pienākumus bez iepriekšējas vienošanās
- iešķiest Šķiežot ievirzīt (kur iekšā, piemēram, ūdeni, dubļus)
- žvinguļi šķindoši priekšmeti zirga aizjūgā
- iešķīt Šķinot ievirzīt (kur iekšā)
- superarbitrs Šķīrējtiesas priekšsēdētājs, kas šķīrējtiesas tiesnešu nevienprātības gadījumā galīgi izšķir strīdu; galvenais arbitrs
- višķēt Šķirot (graudus), sviežot ar liekšķeri; viškāt
- viškāt Šķirot (graudus), tīrīt, vētīt, sviežot ar liekšķeri, višku 1(1)
- slaucamā guns šķīstīšanas uguns; priekšelle
- spelte Šķīstītava, priekšelle
- iešķūrēt Šķūrējot ievirzīt (kur iekšā)
- spiedliešana Šlikera iespiešana ģipša veidnē, kur pēc ūdens aizvadīšanas iegūst izstrādājumu, kas ir veidnes iekšējās virsmas precīza kopija
- kombinētā šļūce šļūce, kas sastāv no rāmja, kuram priekšpusē ir nazis ar regulējamu slīpumu arumu izciļņu nogriešanai, aiz naža ir tapu sija, aiz tapu sijas – vairāki leņķstieņi
- iešļūkt Šļūcot, šļūcošā gaitā ievirzīties (kur iekšā)
- Beringa šļūdonis šļūdonis Čugaču kalnos (angļu val. "Bering Glacier"), Aļaskas štata dienvidos, ASV, Ziemeļamerikas lielākais kalnu šļūdonis, garums — 203 km, platums augšgalā — 8 km, priekškalnu līdzenumā — līdz 43 km, platība — 5800 kvadrātkilometru
- atšļukt Šļūkot atslīdēt atpakaļ (iepriekšējā vietā, stāvoklī)
- iešļukt Šļūkot ievirzīties (kur iekšā)
- aizšļukt Šļūkot, slīdot aizkļūt (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.)
- iešņākt Šņācot panākt, ka skaņas izplatās (kur iekšā)
- štāte Štā te - lieto, pastiprinot norādījumu uz noteiktu, arī iepriekš minētu darbības veikšanas, norises veidu, stāvokļa pazīmi
- štāte Štā te - lieto, pastiprinot norādījumu uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību; štaste
- fokštaga Štaga jahtas priekšgalā - pie tās stiprina trīsstūrainu priekšburu; fokmasta štaga
- bebištaga Štaga masta priekšpusē, kuru attiecīgi nostiepjot var mainīt masta profilu
- priekšštaga Štaga no masta augšdaļas vai topa uz peldlīdzekļa priekšgalu, kas kopā ar arheštagu notur mastu garenvirzienā; bieži vienlaikus tā ir arī fokštaga, kurai piestiprina buras
- jumpštaga Štaga, kas neļauj masta augšdaļai izliekties uz priekšu
- pretštaga Štaga, kas neļauj masta augšdaļai izliekties uz priekšu
- stampštaga Štaga, kas novērš bugšprita un tā pagarinājuma - klīverbomja izlieci vertikālajā plaknē; tā iet no klīverbomja priekšgala uz kuģa (vai jahtas) priekšgalu
- tērauda līķtrose štagburas priekšējā malā (līķī) iešūta pastiprināšanas trose no nerūsoša tērauda
- ieštancēt Štancējot iestiprināt (kur iekšā)
- Greifera transportieris štancēšanas preses barošanas mehānisms, kas satver apstrādājamo priekšmetu un pārvieto to par noteiktu attālumu
- Enmerkars šumeru varoņeposa personāžs, Lugalbandas tēvs un Gilgameša priekštecis, galvenais varonis divos šumeru sacerējumos, kuros stāstīts par Urūkas valdnieka attiecībām ar Aratas pilsētu (Irānas kalnienē) un tās valdnieku
- Kura šumeru-akadiešu mitoloģijā - viens no veļu valstības, pazemes nosaukumiem, kas spilgti izsaka senās Divupes iedzīvotāju priekšstatu par nāvi kā totālu galu un veļu valstību kā dzīvo valstības pretstatu un noliegumu
- kluazonē Šūnaina emalja; posmi starp priekšmeta virsmai piekausētām smalkām metāla starpsieniņām aizpildīti ar dažādas krāsas emaljas masu
- citozols Šūnas iekšējā, intracelulārā daļa
- vakuoma Šūnas iekšējais retikulārais aparāts, vakuolu sistēma centrosomas apvidū; dzīvās šūnās krāsojas ar neitrālsarkano
- epitēlijs Šūnas, kas izklāj dažus iekšējos augu dobumus
- endotēlijs Šūnu slānis, kas klāj asinsvadu un limfvadu iekšpusi un sirds dobumus
- iešūpoties Šūpojoties ievirzīties (kur iekšā)
- bogāties Šūpot galvu uz priekšu un atpakaļ
- svārboties Šūpoties uz priekšu un atpakaļ
- Šverīne Šverīnes ezers - atrodas Vācijas Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, Mēkleburgas ezeru plato 38 m vjl., platība - 6340 ha, dziļums - līdz 54 m, meridiāna, garena ezerdobe, ko vidū pārdala pussala un ceļš
- Henlijas krekls T kreklam līdzīgs krekls ar pogu pusaizdari priekškakles šķirtnē
- līdz nepazīšanai tā (mainīt, mainīties), ka pilnīgi zaudē iepriekšējo veidu, izskatu, tā, ka vairs nav pazīstams
- Musa Tā arābi dēvē Mozu, kurš Korānā ir atzīts par vienu no Muhameda priekštečiem
- borgo Tā Itālijā sauc katru priekšpilsētu, ciemu vai apdzīvotu vietu
- neatskaitāmais priekšnodoklis tā priekšnodokļa daļa, ko nedrīkst atskaitīt no budžetā maksājamās PVN summas taksācijas mēnesī
- griezeniski aizsviest tā sviest, lai sviežamais priekšmets horizontāli vairākkārt pats ap sevi apgriežas
- nedziļš tā, ka (atrodoties, virzoties kur iekšā) ir samērā netālu no kā malas, robežas u. tml.; netālu
- dziļš tā, ka (atrodoties, virzoties kur iekšā) ir tālu no kā malas, robežas u. tml.; tālu
- vārda pēc tā, ka (kā) nosaukums neatbilst attiecīgā priekšmeta, parādības u. tml. būtībai
- pa kreisi tā, ka atrodas kreisajā pusē, ja tiek aplūkots virzienā uz priekšu; tā, ka virzās šādā virzienā uz priekšu
- pa labi tā, ka atrodas labajā pusē, ja tiek aplūkots virzienā uz priekšu; tā, ka virzās šādā virzienā uz priekšu
- tuvu tā, ka atrodas mazākā attālumā nekā iepriekš
- kreiss tā, ka atrodas šajā pusē, ja tiek aplūkots virzienā uz priekšu; tā, ka virzās šādā virzienā uz priekšu
- izvēršan tā, ka ir apvērsts, ar iekšpusi uz āru
- stāvgrūdām tā, ka ir ļoti, arī pārlieku pilns (ar cilvēkiem, arī priekšmetiem), tā, ka nav vairs brīvu vietu
- paknupu tā, ka ir mazliet saliecies, salīcis (uz priekšu un uz leju)
- paknūpu tā, ka ir mazliet saliecies, salīcis (uz priekšu un uz leju)
- pakņupu tā, ka ir mazliet saliecies, salīcis (uz priekšu un uz leju)
- pakņūpu tā, ka ir mazliet saliecies, salīcis (uz priekšu un uz leju)
- paknupus tā, ka ir mazliet saliecies, salīcis (uz priekšu un uz leju)
- paknūpus tā, ka ir mazliet saliecies, salīcis (uz priekšu un uz leju)
- pakņupus tā, ka ir mazliet saliecies, salīcis (uz priekšu un uz leju)
- pakņūpus tā, ka ir mazliet saliecies, salīcis (uz priekšu un uz leju)
- knupu tā, ka ir saliecies, salīcis (uz priekšu un uz leju)
- knūpu tā, ka ir saliecies, salīcis (uz priekšu un uz leju)
- kņupu tā, ka ir saliecies, salīcis (uz priekšu un uz leju)
- kņūpu tā, ka ir saliecies, salīcis (uz priekšu un uz leju)
- knupus tā, ka ir saliecies, salīcis (uz priekšu un uz leju)
- knūpus tā, ka ir saliecies, salīcis (uz priekšu un uz leju)
- kņupus tā, ka ir saliecies, salīcis (uz priekšu un uz leju)
- kņūpus tā, ka ir saliecies, salīcis (uz priekšu un uz leju)
- šķīdumu šķīdumiem tā, ka izkaisās, izkliedējas (priekšmeti, viela)
- malka tā, ka var izmantot par kurināmo (piemēram, koka priekšmetus)
- falsum Tāda cilvēka darbība, kuras dēļ otram rodas nepareizs priekšstats par priekšmetu, vārdiem, dokumentu vai vispār lietu
- takas atkarība tāda lēmumu pieņemšanas prakse, kas balstās uz iepriekšējiem lēmumiem un pagātnes pieredzi, noraidot pārmaiņas un jaunus risinājumus
- fiksētā maršrutēšana tāda pakešu vai ziņojumu maršrutēšana datu pārraides tīklā, kad maršruta izvēle izdarīta iepriekš un nav atkarīga no tīkla stāvokļa
- ciklomorfoze Tāda parādība, ka vienas sugas nākamās paaudzes organismi morfoloģiski atšķiras no iepriekšējās paaudzes organismiem
- konservatīvisms tāda pieeja valsts pārvaldīšanai, kas priekšroku dod līdzšinējo institūciju saglabāšanai un ko identificē ar daudzām rietumvalstu politiskajām partijām
- seriālā piekļuve tāda piekļuve atmiņai, kuras gaitā datu nolasīšanas vai ierakstīšanas process atkarīgs no datu atrašanās vietas datu vidē un iepriekšējās piekļuves tiem
- ņiebule Tāda sieviete, kurai lūpas ierautas uz iekšu
- niebule Tāda sieviete, kurai lūpas ierautas uz iekšu; ņiebule
- tiesību normu realizācija tāda tiesību subjektu uzvedība, kur atbilst tiesību normu priekšrakstiem un izriet no tiem (tiesiska uzvedība), tā ir cilvēku darbība, īstenojot savas subjektīvās tiesības un juridiskos pienākumus
- blidīdz Tāda trokšņa atdarinājums, kas rodas smagam priekšmetam iekrītot kādā šķidrā masā
- mantas bojāšana tādas materiālas dabas priekšmeta īpašību izmaiņa, kas būtiski pasliktina vai samazina tā lietošanas iespēju vai uz laiku padara priekšmetu (lietu) par nederīgu lietošanai, bet to ir iespējams atjaunot, izlabot, saremontēt
- bāzeklis Tādi buršanai lietoti priekšmeti (pesteļi), ko skauģis kur ieliek, iebāž, lai kādam kaitētu
- aperceptīvie savienojumi tādi priekšstatu savienojumi, ko noteic mūsu aktīvie pārdzīvojumi, uzmanība un interese
- iedzimts tāds (cilvēks), kam (kāda īpašība, spēja) piemīt kopš dzimšanas vai pārmantota no iepriekšējām paaudzēm
- četrrocis tāds (dzīvnieks), kam ir četras priekšējās ekstremitātes
- kūlaiņš tāds (dzīvnieks), kam ir vēl iepriekšējā gada spalva
- koronāls tāds (līdzskanis), kas veidojas, gaisa strāvai plūstot cauri spraugai, kuru veido cietās aukslējas un mēles muguras priekšējā daļa
- alveopalatāls tāds (līdzskanis), kur izrunājot mēles priekšējā daļa pieskaras daļēji alveolām, daļēji cietajām aukslējām
- beidzamais tāds (no vienveidīgu priekšmetu, norišu virknes), kam nekas cits neseko; pēdējais; pretstats: pirmais
- lielgabarīta tāds (priekšmets, iekārta u. tml.), kura izmērs ir lielāks par ierasto
- krustains tāds (priekšmets, materiāls u. tml.), kura ornamenti, to elementi veido divas līnijas, kas krusto viena otru
- dzīslots tāds (priekšmets, materiāls), kam ir dzīslojums (2)
- aizdomīgs tāds (priekšmets, parādība), kas rada aizdomas
- sārtvaidzis tāds (priekšmets, parasti apaļīgs), kam ir sarkanīga krāsa, vai šādas krāsas laukumi
- zimzains tāds (priekšmets, parasti mēbele), kam ir īpaši veidota mala, apmale
- zimzaiņš tāds (priekšmets, parasti mēbele), kam ir īpaši veidota mala, apmale
- pills tāds (priekšmets, parasti trauks), kas (līdz malām) ir piepildīts (ar ko); pretstats: tukšs
- četrkājains tāds (priekšmets, piemēram, mēbele), kam ir četras kājas
- ass tāds (priekšmets, veidojums), kam gals ir pakāpeniski sašaurināts; smails
- taukains tāds (priekšmets, viela, izstrādājums), kas satur daudz tauku; tāds, kam ir tauku piejaukums
- vēdarains tāds (priekšmets), kam (vidusdaļā) ir izvirzījums, paplatinājums
- vēdaraiņš tāds (priekšmets), kam (vidusdaļā) ir izvirzījums, paplatinājums
- vēderaiņš tāds (priekšmets), kam (vidusdaļā) ir izvirzījums, paplatinājums
- dzeloņains tāds (priekšmets), kam ir adatveida izvirzījumi, veidojumi
- pušaiņš tāds (priekšmets), kam ir caurumi, plīsumi, bojājumi
- krustains tāds (priekšmets), kam ir krusta (4) forma
- trīskājaiņš tāds (priekšmets), kam ir trīs kājas
- pašpīts tāds (priekšmets), kas pīts mājās; pretstats: rūpnieciski ražots
- dziļš tāds (priekšmets), kas veidots ar padziļinājumu, iedobumu
- bedrains tāds (priekšmets), kura virsmā ir nelieli iedobumi
- zarains tāds (priekšmets), uz kura ir zaru izaugumi; tāds (priekšmets), kam ir redzamas bijušo (parasti nocirsto) zaru vietas
- intramolekulārs tāds (process), kas risinās molekulas iekšpusē
- jātenisks tāds (sēdus stāvoklis), kad sēdētāja kājas atrodas katra savā pusē priekšmetam, uz kura viņš sēž
- divkopu tāds (teikums), kurā ir teikuma priekšmets un izteicējs
- enklītisks tāds (vārds), kas tiek izrunāts ar ļoti mazu uzsvaru un kļūst par iepriekšējā uzsvērtā vārda sastāvdaļu
- grafisks tāds (zīmējums, rasējums), kas uzskatāmi raksturo (priekšmetu, parādību) grafika, diagrammas, zīmes u. tml. veidā
- šaursliežu tāds dzelzceļš, kam attālums starp sliežu galvu iekšmalām ir mazāks par 1435 milimetriem
- platsliežu tāds dzelzceļš, kam attālums starp sliežu, galvu iekšmalām ir no 1435 līdz 1520 milimetriem
- dotais lielums tāds lielums, kas ir iepriekš zināms un vajadzīgs citu lielumu noteikšanai
- riteņu savirze tāds spēkratu vadāmo riteņu novietojums, kur horizontālajā garenplaknē to priekšdaļu atstatums ir mazāks nekā pakaļdaļu atstatums; samazinot riepu dilšanu un uzlabojot vadāmību, riteņu savirze kompensē riteņu sagāzuma un savienojumu izdiluma radīto riteņu stāvokļa maiņu; automobilim riteņu savirze ir 1–9 mm
- dārgs tāds, ar ko ir saistītas dziļas jūtas, sirsnīga draudzība (par cilvēkiem, dzīvniekiem); tuvs, mīļš (par priekšmetiem, atmiņām)
- sitams tāds, ar ko sit, ko izmanto sišanai (pa priekšmetu, rīku)
- noteikts tāds, ar kuru izsaka ko pazīstamu, iepriekš minētu, īpašības vārda noteiktā galotne
- nenoteikts tāds, ar kuru izsaka ko vispārīgu, arī nepazīstamu, iepriekš neminētu, aptuvenu
- liedeņš tāds, kā vajadzīgs; labs; kārtīgs, derīgs (par priekšmetiem)
- saskanīgs tāds, kam būtiskās, raksturīgās īpašības ir līdzīgas, kopīgas un kas veido vēlamo kopumu, sistēmu (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, norisēm)
- preferents tāds, kam dod priekšroku
- prioritārs tāds, kam dod priekšroku; sevišķi svarīgs
- smails tāds, kam gals ir pakāpeniski, parasti konusveidīgi, trīsstūrveidīgi, sašaurināts (par priekšmetu, celtni, veidojumu u. tml.)
- baltiekšanējs tāds, kam ir balta iekšpuse, iekša
- salns tāds, kam ir baltas un brūnas vai rudas krāsas laukumi (par priekšmetiem, veidojumiem u. tml.); balts un brūns vai ruds (par krāsas toņu kopumu)
- raibs tāds, kam ir dažādas krāsas laukumi, svītras, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, ģintī, noteiktā priekšmetu grupā
- ambivalents tāds, kam ir iekšēji pretrunīgas jūtas vai domas
- elsīgs tāds, kam ir iekšķīgs iekaisums, astmatisks, tāds, kas cieš no plaušu slimības
- privileģēts tāds, kam ir īpašas tiesības vai priekšrocības
- spējīgs tāds, kam ir īpašība, īpašību kopums, kurš nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.)
- varens tāds, kam ir izcila kvalitāte (par priekšmetiem, vielām u. tmh)
- laiviņveida tāds, kam ir laivas forma (par maziem priekšmetiem); laivveida
- lāpstiņveida tāds, kam ir lāpstas (1) forma, veids (par maziem priekšmetiem); lāpstveida
- veidīgs tāds, kam ir lietvārda nosauktā priekšmeta, vielas, parādības u. tml. forma, veids, uzbūve
- varens tāds, kam ir ļoti lieli izmēri, parasti arī izcilas kvalitatīvas īpašības (piemēram, par priekšmetiem); arī milzīgs (1)
- sīks tāds, kam ir ļoti mazi izmēri (piemēram, par priekšmetiem, teritoriju)
- tievtievs tāds, kam ir ļoti mazs šķērsgriezuma laukums (par cilindrveida, gareniem priekšmetiem, veidojumiem, to daļām)
- formīgs tāds, kam ir noteikta forma (par priekšmetiem)
- platpierains tāds, kam ir plata piere (3) - par priekšmetiem
- sakarīgs tāds, kam ir raksturīga sakarība (parasti par priekšmetu, parādību kopumu)
- repuļains tāds, kam ir raupja, nelīdzena virsma (piemēram, par priekšmetiem, veidojumiem)
- rēpuļains tāds, kam ir raupja, nelīdzena virsma (piemēram, par priekšmetiem, veidojumiem)
- resnvēderains tāds, kam ir resna vidusdaļa (par priekšmetiem)
- plats tāds, kam ir samērā liels diametrs (par apaļas, ieapaļas formas priekšmetiem, veidojumiem)
- dziļš tāds, kam ir samērā liels ievirzījums kur iekšā (par upēm, bedrēm, aizām u. tml.); pretstats: sekls
- resns tāds, kam ir samērā liels šķērsgriezuma laukums (par cilindrveida, gareniem priekšmetiem, to daļām); pretstats: tievs
- neliels tāds, kam ir samērā maza vērtība, tāds, kas nav sevišķi dārgs (parasti par priekšmetiem)
- neliels tāds, kam ir samērā mazi izmēri (piemēram, par priekšmetiem, dzīvām būtnēm, teritoriju)
- tievs tāds, kam ir samērā mazs šķērsgriezuma laukums (par cilindrveida, gareniem priekšmetiem, veidojumiem, to daļām); pretstats: resns
- kārs tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (parasti pēc kāda priekšmeta)
- ripa tāds, kam ir šāda priekšmeta, veidojuma forma; tāds, kurā kādam darbīgam elementam ir šāda priekšmeta, veidojuma forma
- šaurpierains tāds, kam ir šaura piere (3) - par priekšmetiem
- graciozs tāds, kam ir viegla, plastiska forma (par priekšmetiem); viegls, plastisks (par formu)
- vienādmalu tāds, kam ir vienādas malas (par priekšmetiem, veidojumiem u. tml.)
- vienādsānu tāds, kam ir vienādi sāni (par priekšmetiem, veidojumiem u. tml.)
- plikādas tāds, kam miecētā puse ir vērsta uz āru, bet apmatojuma puse - uz iekšu (par ādas izstrādājumu, parasti kažoku)
- neauglīgs tāds, kam nav auglībai nepieciešamā sastāva, kvalitātes priekšnoteikumu (par augsni, platību); tāds, kas neveicina auglību (par laikposmu, laikapstākļiem)
- plakans tāds, kam nav ieliekumu vai izliekumu (par priekšmetiem, to dalām)
- neprivileģēts tāds, kam nav īpašu tiesību vai priekšrocību
- mazauglīgs tāds, kam nav lielākai auglībai nepieciešamā sastāva, kvalitātes priekšnoteikumu (par augsni, platību)
- pavājš tāds, kam nav noteiktu, spilgtu izpausmju; neskaidrs; samērā, arī mazliet nenoturīgs, svārstīgs (piemēram, par priekšstatiem, psihes, rakstura, personības īpašībām)
- tuvs tāds, kam pamatā ir kāds kopējs priekštecis (parasti iepriekšējā paaudzē) - par radniecību; tāds, kuru radniecības attiecību pamatā ir kāds kopējs priekštecis (parasti iepriekšējā paaudzē) - par cilvēkiem
- tāls tāds, kam pamatā ir kāds sens kopējs priekštecis (par radniecību); tāds, kuru radniecības attiecību pamatā ir kāds sens kopējs priekštecis (par cilvēkiem)
- nelāgs tāds, kam piemīt nevēlamas īpašības (par priekšmetiem, parādībām); tāds, kas neatbilst kādām noteiktām prasībām
- stingrs tāds, kam piemīt spēja pretoties mehāniska spēka iedarbībai, tāds, kura sastāvdaļu savstarpējās attiecības mehāniska spēka iedarbībā nemainās vai maz mainās (par priekšmetiem, veidojumiem u. tml.)
- stiprs tāds, kam piemīt spēja, parasti ievērojami, pretoties mehāniska spēka iedarbībai (par priekšmetiem, veidojumiem, materiāliem u. tml.)
- dialektisks tāds, kam raksturīga attīstība pretstatu cīņā, iekšējo pretrunu pārvarēšana
- šaurs tāds, kam šķērsvirzienā ir samērā mazs attālums no vienas malas līdz otrai: tāds, kam ir samērā mazs diametrs (par apaļas, ieapaļas formas priekšmetiem, veidojumiem); pretstats: plats
- vēderišks tāds, kam vidusdaļā ir izvirzījums, paplatinājums (par priekšmetu)
- lielvēderains tāds, kam vidusdaļā ir liels izvirzījums, paplatinājums (par priekšmetiem)
- vēderains tāds, kam vidusdaļā ir samērā liels paplašinājums, izliekums (par apaļiem vai ieapaļiem priekšmetiem)
- līks tāds, kam visā garumā vai kādā daļā ir (parasti aptuvena) lokveida forma (par priekšmetiem, augiem, to daļām); pretstats: taisns
- taisns tāds, kam visā garumā vai kādā daļā ir taisnes veids (par priekšmetiem, augiem, to daļām); pretstats: līks
- lāsains tāds, kam, atstarojot gaismu, ir mainīgas nokrāsas nevienmērīgs spīdums (par priekšmetu); lāsmains; tāds, kas pakāpeniski pāriet no viena toņa citā (par krāsu)
- muļķa tāds, kas - pēc kādiem cilvēka priekšstatiem - nav gudrs (par dzīvniekiem)
- muļķīgs tāds, kas - pēc kādiem cilvēka priekšstatiem - nav gudrs (par dzīvniekiem)
- stulbs tāds, kas - pēc kādiem cilvēka priekšstatiem - nav gudrs (par dzīvniekiem)
- muļķis tāds, kas – pēc kādiem cilvēka priekšstatiem – nav gudrs (par dzīvniekiem)
- stūrgalvīgs tāds, kas (kādā laikposmā) nemainās, nepakļaujas kādai iedarbībai (par priekšmetiem, parādībām, norisēm u. tml.)
- viduvējs tāds, kas (pēc kvalitātes, daudzuma u. tml.) ir bieži sastopams, parasts un kam nepiemīt kādas ievērojamas, izcilas pazīmes (par priekšmetiem, parādībām u. tml.)
- priekšējs tāds, kas (priekšmetā, telpā) ir saistīts ar galveno, nozīmīgāko, arī kam tuvāko, redzamāko (piemēram, pēc parastā kustības virziena, novietojuma); pretstats: pakaļējs
- varaža tāds, kas apkārt vazājas un iet pa durvīm vairākkārt no vietas iekšā un ārā
- priekšpēdējais tāds, kas aprodas priekšā pēdējam
- iekšējs tāds, kas aptver (ko) iekšpusē
- pašaurs tāds, kas aptver samērā maz priekšmetu, parādību
- nominatīvs tāds, kas apzīmē priekšmetu, parādību, darbību, īpašību u. tml.; tāds, kas ir saistīts ar priekšmeta, parādības, darbības, īpašības u. tml. apzīmēšanu
- tiza tāds, kas ar grūtībām, pieklibojot kustas uz priekšu (cilvēks, zirgs u. tml.)
- sevišķs tāds, kas ar savām īpašībām, pazīmēm ievērojami atšķiras (no citiem, līdzīgiem priekšmetiem, parādībām u. tml.)
- smagnējs tāds, kas ar savu apjomu, formu rada smaguma iespaidu (parasti par priekšmetiem); arī samērā smags (1)
- vārs tāds, kas atbilst izsmalcinātām estētiskām prasībām, arī trausls, vārīgs (par priekšmetiem)
- endeksotērisks tāds, kas atkarīgs no iekšējiem un ārējiem cēloņiem
- rekursīvs tāds, kas atkārtojas, atgriežas pie iepriekšējā; tāds, kas atsaucas, balstās uz iepriekšējo, ir saistīts ar iepriekš zināmo, notikušo
- padots tāds, kas atrodas (kā) spēcīgā iedarbībā (par priekšmetiem, parādībām)
- iekšējs tāds, kas atrodas (kam) iekšpusē
- sāns tāds, kas atrodas (priekšmeta, telpas, laukuma) malējā daļā, pusē atšķirībā no (tā) viena vai otra gala, augšas vai apakšas; tāds, kas veido (priekšmeta, telpas, laukuma) malējo daļu, pusi atšķirībā no (tā) viena vai otra gala, augšas vai apakšas
- entoptisks tāds, kas atrodas acs iekšienē; iekšēji redzams
- entotisks tāds, kas atrodas auss iekšienē
- intrabronhiāls tāds, kas atrodas bronha iekšienē vai bronha sienas audos
- prepatellārs tāds, kas atrodas ceļa skriemeļa priekšpusē
- intralumināls tāds, kas atrodas doba veidojuma (caurules vai vada) iekšienē
- antekubitāls tāds, kas atrodas elkoņa priekšpusē
- iekšējs tāds, kas atrodas iekšpusē un norobežo (ko) no apkārtējā
- kontinentāls tāds, kas atrodas iekšzemē, samērā tālu no piekrastes
- intrajagulārs tāds, kas atrodas jūga atveres iekšpusē
- intrajugulārs tāds, kas atrodas jūga atveres iekšpusē
- iekšzeme tāds, kas atrodas kādas teritorijas iekšienē
- immanents tāds, kas atrodas kaut kam iekšā, neiet tam pāri
- kontinentāls tāds, kas atrodas kontinenta iekšienē; tāds, kas raksturīgs kontinenta iekšienei
- intrakorporāls tāds, kas atrodas ķermeņa iekšienē
- iekšējs tāds, kas atrodas ķermeņa, tā daļas iekšpusē (par orgānu, tā daļu)
- premolars tāds, kas atrodas lielā dzerokļa priekšpusē
- premolārs tāds, kas atrodas lielā dzerokļa priekšpusē
- endolimfangeāls tāds, kas atrodas limfvada iekšienē
- subvertebrāls tāds, kas atrodas mugurkaula priekšpuse
- preorāls tāds, kas atrodas mutes priekšpusē
- intratarsāls tāds, kas atrodas pēdā vai pēdas iekšpusē
- iepriekšējs tāds, kas atrodas priekšā kam citam
- intraprostatisks tāds, kas atrodas priekšdziedzerī
- ventromediāns tāds, kas atrodas priekšējās virsmas vidū
- intraatriāls tāds, kas atrodas priekškambarī, piem., trombs
- anterolaterāls tāds, kas atrodas priekšpusē, tālāk no viduslīnijas
- anteromediāns tāds, kas atrodas priekšpusē, tuvāk viduslīnijai
- intrakostāls tāds, kas atrodas ribas iekšējā virsmā
- intraaurikulārs tāds, kas atrodas sirds priekškambara austiņā
- prekardiāls tāds, kas atrodas sirds priekšpusē
- interkarotisks tāds, kas atrodas starp ārējo un iekšējo miega artēriju
- intermediolaterāls tāds, kas atrodas starp priekšējiem un mugurējiem pelēkajiem stabiem, piem., muguras smadzeņu trakts
- interatrials tāds, kas atrodas starp priekškambariem
- kreiss tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots no priekšpuses, priekšplāna (par priekšmeta, telpas daļām)
- labs tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots no priekšpuses, priekšplāna (par priekšmetiem, telpas daļām)
- kreiss tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots noteiktā virzienā (par ceļa, lauka u. tml. daļām); tāds, kuram ir šāds virziens uz priekšu
- labs tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots noteiktā virzienā (par ceļa, lauka u. tml. daļām); tāds, kuram ir šāds virziens uz priekšu
- pakaļējs tāds, kas atrodas tajā (cilvēka, dzīvnieka ķermeņa daļas) joslā, kas ir pretēja (šīs daļas) priekšējai joslai
- pakaļējs tāds, kas atrodas tajā (cilvēka, dzīvnieka ķermeņa) daļā, kas ir pretēja priekšējai daļai
- pakaļējs tāds, kas atrodas tajā (priekšmeta, telpas) daļā, galā, kas ir pretējs priekšējai daļai, priekšgalam; pretstats: priekšējs
- preretināls tāds, kas atrodas tīklenes priekšpusē
- priekštilta tāds, kas atrodas tilta priekšā
- preanāls tāds, kas atrodas tūpļa priekšpusē
- preperitoneāls tāds, kas atrodas vēderplēves priekšpusē
- vidējs tāds, kas atrodas vidū (piemēram, starp diviem punktiem, līnijām, priekšmetiem u. tml.)
- paralēls tāds, kas atrodas vienādā attālumā cits no cita (parasti par priekšmetiem); tāds, kura sastāvdaļas atrodas vienādā attālumā cita no citas
- intratellūrisks tāds, kas atrodas zemes iekšienē
- sāns tāds, kas atrodas, pārvietojas virzienā uz labo vai kreiso pusi atšķirībā no virziena uz priekšu vai atpakaļ, uz augšu vai leju
- iekšējs tāds, kas atrodas, pastāv (kā) iekšpusē un iedarbojas no iekšpuses
- sekls tāds, kas atrodas, sniedzas, ievirzās (kur iekšā) netālu no (kā) virsmas
- nedziļš tāds, kas atrodas, sniedzas, ievirzās (kur iekšā) samērā netālu no (kā) virsmas
- dziļš tāds, kas atrodas, sniedzas, ievirzās (kur iekšā) samērā tālu no (kā) virsmas
- padziļš tāds, kas atrodas, sniedzas, ievirzās (kur iekšā) samērā tālu no (kā) virsmas, arī malas, robežas
- citāds tāds, kas atšķiras no iepriekš minētā, noteiktā, zināmā; ne tāds; atšķirīgs
- svešāds tāds, kas atšķiras no kā pierasta, pazīstama (par parādībām, priekšmetiem u. tml.); tāds, ko uztver kā maz pazīstamu, zināmu (salīdzinot ar iepriekš zināmo, uztverto, iegaumēto); pasvešs; arī savāds, neparasts (1)
- interns tāds, kas attiecas (piemēram, uz valsts, organizācijas, iestādes) iekšējām lietām; iekšējs
- intrasubjektīvs tāds, kas attiecas tikai uz pašu subjektu; kas dots tikai viņa iekšējā pārdzīvojumā
- ārējs tāds, kas attiecas uz (kāda priekšmeta, parādības) formu
- endokrīns tāds, kas attiecas uz (organisma) iekšējo sekrēciju
- intīms tāds, kas attiecas uz cilvēka iekšējo pasauli, personisko dzīvi; dziļi personisks
- parietovisceral tāds, kas attiecas uz dobuma sienu un tā iekšējiem orgāniem
- parietoviscerāls tāds, kas attiecas uz dobuma sienu un tā iekšējiem orgāniem
- bulboatriāls tāds, kas attiecas uz embrija sirds priekšējo daļu un priekškambari
- viscerāls tāds, kas attiecas uz iekšējiem orgāniem
- karotikoklinoīds tāds, kas attiecas uz iekšējo miega artēriju un spārnkaula ķīļveida izaugumu
- visceromotorisks tāds, kas attiecas uz iekšējo orgānu kustībām
- tamējs tāds, kas attiecas uz iepriekš minēto priekšmetu, parādību; tāds, kas ir saistīts ar iepriekš minēto priekšmetu, parādību
- vakardienas tāds, kas attiecas uz iepriekšējo dienu; tāds, kas gatavots, iegūts iepriekšējā dienā
- intraosāls tāds, kas attiecas uz kaula (grieķu "osteon") iekšieni, kaula stobru
- lietišķs tāds, kas attiecas uz ko praktiski lietojamu; tāds, kas ir saistīts ar [priekšmetiem]{s:2210} [lietām]{s:2209}
- propalināls tāds, kas attiecas uz kustībām uz priekšu un atpakaļ
- vestibulouretrāls tāds, kas attiecas uz maksts priekštelpas sīpoliņu un urīnizvadkanālu
- šitamējs tāds, kas attiecas uz minēto priekšmetu, parādību
- neirosegmentāls tāds, kas attiecas uz muguras smadzeņu mugurējo vai priekšējo saknīšu pāri apvidū, ko tas inervē
- ventrolaterāls tāds, kas attiecas uz orgāna priekšējo un laterālo daļu
- viscerosensorisks tāds, kas attiecas uz sajūtām iekšējos orgānos
- rektovestibulārs tāds, kas attiecas uz taisno zarnu un maksts priekštelpu
- ugunsdrošs tāds, kas attiecīgajos apstākļos nevar aizdegties (piemēram, par materiālu, vielu, priekšmetu)
- ugunsizturīgs tāds, kas attiecīgajos apstākļos nevar aizdegties (piemēram, par materiālu, vielu, priekšmetu); ugunsdrošs
- ugunsnedrošs tāds, kas attiecīgajos apstākļos viegli vai samērā viegli aizdegas, uzliesmo (par materiālu, vielu, priekšmetu)
- pierinieks tāds, kas bez apdomas dodas uz priekšu ("ar pieri sienā")
- šņūka tāds, kas bieži velk puņķus uz iekšu
- līdzšinējais tāds, kas bijis iepriekš, līdz šim brīdim
- nezkadējais tāds, kas bijis iepriekšējā, senākā laikposmā
- agrs tāds, kas bijis pirms kaut kā; iepriekšējais
- viscerogēns tāds, kas cēlies iekšējos orgānos
- preskriptīvs tāds, kas dod priekšrakstus, prasa atbilstošu rīcību
- nomalnieks tāds, kas dzīvo nomalē (piemēram, priekšpilsētas iedzīvotājs) vai atrodas sabiedriski zemākā statusā; nav notikumu, norišu centrā (piemēram, nelūgts kāzu viesis); attāls radinieks
- pārdabisks tāds, kas eksistē tikai mītiskos, reliģiskos priekšstatos
- viņreizējs tāds, kas gādāts, sagatavots u. tml. iepriekšējā reizē
- vakarrītējs tāds, kas gatavots, iegūts u. tml. iepriekšējās dienas rītā; tāds, kas attiecas uz iepriekšējās dienas rītu
- kramgrauzis tāds, kas grauž cietus priekšmetus
- iecienīts tāds, kas gūst popularitāti, piekrišanu plašā (vai kādā) sabiedrības daļā; tāds, kam izvēlē dod priekšroku
- populārs tāds, kas gūst popularitāti, piekrišanu plašā (vai kādā) sabiedrības daļā; tāds, kam izvēlē dod priekšroku
- jaunzemnieks tāds, kas iekopj iepriekš neizmantotu zemes gabalu
- pārdomāts tāds, kas iepriekš ir vispusīgi izanalizēts, izvērtēts
- dorsoventrāls tāds, kas iet virzienā no mugurpuses uz priekšpusi
- posteroanteriors tāds, kas iet virzienā no mugurpuses uz priekšpusi
- interofektīvs tāds, kas ietekmē iekšējos orgānus; kas pieder autonomajai nervu sistēmai
- savs tāds, kas ir (kā, piemēram, priekšmeta, parādības) daļa, sastāvdaļa; tāds, kas ir cieši saistīts (ar kādu priekšmetu, parādību)
- pilns tāds, kas ir aizņemts (ar ko ievietotu, novietotu, noliktu) - par priekšmetu, telpu, platību
- nosacīts tāds, kas ir atkarīgs no kādiem priekšnoteikumiem, faktoriem (piemēram, par parādībām, norisēm)
- rezerve tāds, kas ir atstāts kā (piemēram, kāda priekšnieka, štāba) rīcībā, lai to vēlāk iesaistītu militārā darbībā
- pagājušais tāds, kas ir bijis pirms līdzīga sekojošā, tagadējā (par laikposmu, laiku); iepriekšējais
- vecs tāds, kas ir bijis, pastāvējis pirms kā cita, pirms tagadējā, pašreizējā; iepriekšējais
- parocīgs tāds, kas ir ērti lietojams, labi piemērots kādas darbības veikšanai (piemēram, par darbarīku, kādu priekšmetu)
- praktisks tāds, kas ir ērts un atbilstošs noteiktām vajadzībām; tāds, kam izmantošanā ir priekšrocības salīdzinājumā ar ko citu
- pievilcīgs tāds, kas ir gaumīgi, prasmīgi izgatavots, izveidots vai iekārtots un izraisa patiku (piemēram, par priekšmetu, telpu)
- glīts tāds, kas ir gaumīgi, prasmīgi izgatavots, izveidots, arī iekārtots (piemēram, par priekšmetu, telpu)
- predestinēts tāds, kas ir iepriekš nolemts, noteikts
- augšminētais tāds, kas ir iepriekš pateikts, nosaukts
- speciāls tāds, kas ir īpaši paredzēts kādai noteiktai darbībai, kādam noteiktam nolūkam; saistīts ar kādu noteiktu darbību, parādību, priekšmeta
- mākslīgs tāds, kas ir īpaši radīts cilvēka praktiskajā darbībā pēc kā dabā eksistējoša parauga (piemēram, par vielām, priekšmetiem, norisēm); tāds, kas ir darināts no kā šādā veidā radīta
- gatavs tāds, kas ir izgatavots, derīgs lietošanai (piemēram, par priekšmetu, vielu); pilnīgi pabeigts
- noderīgs tāds, kas ir izmantojams, parasti noteiktam nolūkam, noteiktos apstākļos (par priekšmetiem, vielām)
- kasinis tāds, kas ir izrakts ar visu sakni un ko izmanto dažādu priekšmetu detaļām, arī būvniecībā (par tievu koku)
- izspiest tāds, kas ir izvirzīts, izveidojies (uz priekšu, uz āru u. tml) - par ķermeņa daļu
- savstarpējs tāds, kas ir kopējs vairākiem, daudziem priekšmetiem, parādībām, dzīvām būtnēm un vienlīdz ietekmē tās (piemēram, par attiecībām, īpašībām); tādi, kuriem divas vai vairākas īpašības ir kopējas un vienlīdz ietekmē tos (par priekšmetiem, parādībām)
- gaišs tāds, kas ir labi apgaismots, izgaismots (par vietu, telpu, priekšmetu u. tml.)
- tamlīdzīgs tāds, kas ir līdzīgs kam iepriekš notikušam, bijušam, minētam
- viltīgs tāds, kas ir manīgs, tāds, kas rada nepareizus priekšstatus, domas, uzskatus
- pēdējais tāds, kas ir minēts (kādā tekstā), par ko ir runāts tikko (pēc kā cita, iepriekšēja)
- svinīgs tāds, kas ir neikdienišķs, grezns, tāds, kas ar savu neikdienišķību, greznumu atbilst svinību, svētku u. tml. tradīcijām (par celtnēm, telpām, priekšmetiem, tērpiem u. tml.)
- klaburīgs tāds, kas ir nestabils, ļodzīgs un kustoties rada klabošu troksni (par priekšmetiem, to daļām)
- ļaudisks tāds, kas ir noderīgs, piemērots cilvēkam (par priekšmetu)
- viņējs tāds, kas ir pagājis, arī pastāvējis, norisējis agrāk, iepriekš (par laikposmu)
- vainīgs tāds, kas ir par cēloni kam nevēlamam, sarežģījumiem u. tml. (par priekšmetiem, parādībām)
- nelaimīgs tāds, kas ir par cēloni nelaimei, neveiksmei, nepatikšanām (par priekšmetu, parādību)
- pārpilns tāds, kas ir pārāk pilns, arī ļoti pilns (ar vielu, priekšmetiem u. tml.); tāds, kurā (kas) ir ievietots, novietots pārāk lielā daudzumā (par priekšmetiem, telpu, platību)
- priekšturams tāds, kas ir paredzēts novietošanai, turēšanai (kā) priekšā
- priekškarams tāds, kas ir paredzēts piekāršanai, uzkāršanai kam priekšā
- rakstāms tāds, kas ir paredzēts rakstīšanai (piemēram, par priekšmetu, vielu)
- iedzimts tāds, kas ir pārmantots no iepriekšējām paaudzēm (par organisma fizioloģiskajām īpašībām)
- mantots tāds, kas ir pārņemts no priekštečiem
- viņējs tāds, kas ir pastāvējis, norisējis agrāk, iepriekš
- patumšs tāds, kas ir pavāji apgaismots, izgaismots (par vietu, telpu, priekšmetu u. tml.)
- izdevīgs tāds, kas ir piemērots, ērts kādam nolūkam, tāds, kas rada kādas priekšrocības salīdzinājumā ar ko citu (par novietojumu, vietu u. tml.)
- gatavs tāds, kas ir pieņemts, izdomāts iepriekš (neievērojot konkrēto situāciju); arī šablonisks
- spodrs tāds, kas ir pilnīgi tīrs, sakopts (piemēram, par priekšmetu, telpu)
- gatavs tāds, kas ir pilnīgi uzrakstīts, sacerēts, izstrādāts (piemēram, par tekstu); tāds, kura veidošana ir pilnīgi pabeigta (piemēram, par priekšnesumu, pasākumu)
- sekundārs tāds, kas ir radies, izveidojies kā iepriekšējās norises sekas, rezultāts; otrējs (2)
- priekšpilsētniecisks tāds, kas ir raksturīgs priekšpilsētas iedzīvotājiem
- savs tāds, kas ir raksturīgs tikai noteiktai personai, noteiktam priekšmetam, parādībai, veido tās iezīmes, īpatnības; arī savdabīgs
- iekškontinentāls tāds, kas ir saistīts ar kontinenta iekšieni
- utilitārs tāds, kas ir saistīts ar priekšstatiem par praktisku derīgumu, izmantojumu; tāds, kas vērsts uz (parasti šauri) praktisku, konkrētu derīgumu, izmantojumu
- strups tāds, kas ir samērā īss, paresns, kam gals nav sašaurināts, smails (par priekšmetiem, veidojumiem)
- kārtīgs tāds, kas ir samērā, arī pietiekami labs, tāds, kas atbilst kādām prasībām, normām (piemēram, par priekšmetiem)
- tuņķains tāds, kas ir saveltnētu, saviļātu priekšmetu, vielas (piemēram, siena) daļas
- dzeltens tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā
- pelēks tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā
- sarkans tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā
- zils tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā
- zaļš tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtē, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā
- melns tāds, kas ir šādā krāsā vai ļoti tumšs, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu grupā
- rūsgans tāds, kas ir šādā krāsā, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, sugā, noteiktā priekšmetu grupā
- brūns tāds, kas ir šādā krāsā, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu grupā
- reāls tāds, kas ir tipisks un atbilst zināmam priekšstatam
- slapjš tāds, kas ir uzsūcis, satur tik daudz šķidruma, tvaika, ka no tā izdalās šķidrums, parasti lāšu, pilienu veidā (parasti par priekšmetiem); tāds, uz kā virsmas ir sakrājies šķidrums, parasti plānas kārtas, arī lāšu, pilienu veidā; arī mitrs (1)
- prezidējošs tāds, kas ir vadītājs, priekšsēdētājs
- kamerāls tāds, kas ir veicams iekštelpās (piemēram, par ekspedīcijās iegūtu materiālu apstrādi); telpās esošs, telpām piemērots
- sekls tāds, kas ir veidots ar nelielu padziļinājumu, iedobumu (par priekšmetiem)
- atpakaļējs tāds, kas ir vērsts uz iepriekšējo vietu vai stāvokli
- priekšupējs tāds, kas ir vērsts uz priekšu (parasti par virzienu, kustību)
- neatkārtojams tāds, kas ir vienīgais, kam nav līdzīgu (attiecīgo priekšmetu, parādību grupā); tāds, ko grūti vai neiespējami atdarināt, atkārtot
- slepens tāds, kas ir zināms tikai vienam vai nedaudziem cilvēkiem, tāds, par ko informācija netiek plaši izplatīta (piemēram, par priekšmetiem, veidojumiem, vietām)
- intrazonāls tāds, kas ir zonas iekšienē
- iepriekšējs tāds, kas ir, atrodas pirms cita, līdzīga (par priekšmetu, parādību)
- netīšs tāds, kas izdarīts bez iepriekšēja nodoma, nevilšus
- netiešs tāds, kas izpaužas, iedarbojas, ir konstatējams ar kā cita starpniecību; tāds, kura attieksmēs, saiknēs pastāv kāda priekšmeta vai parādības starpniecība
- simpātisks tāds, kas izraisa (kādā) emocionāli labvēlīgu attieksmi, patiku, arī tieksmi iegūt to (piemēram, par priekšmetiem)
- respektabls tāds, kas izraisa ievērību, izceļas ar savu apjomu, kvalitāti, izskatu (piemēram, par celtni, priekšmetu)
- nejauks tāds, kas izraisa nepatiku, pretīgumu (piemēram, par priekšmetiem); tāds, kas nesagādā nekādu prieku
- maldīgs tāds, kas izraisa neprecīzus, arī nepareizus priekšstatus (parasti par parādībām dabā)
- mīlīgs tāds, kas izraisa prieku, patiku (piemēram, par priekšmetiem)
- lielisks tāds, kas izraisa sevišķu patiku (piemēram, par priekšmeta, vielas, parādības īpašībām)
- iespaidīgs tāds, kas izraisa spēcīgu pārdzīvojumu, sagādā estētisku baudu (piemēram, par mākslas darbu, priekšnesumu)
- pāragrs tāds, kas izraisās pārāk agri, priekšlaicīgi (par psihisku stāvokli)
- vecs tāds, kas jau pirms ilgāka laika ir ienācies, nobriedis; tāds, kas ir novākts iepriekšējā gadā
- paklausīgs tāds, kas kādas iedarbības rezultātā viegli maina stāvokli (piemēram, par priekšmetiem); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
- propaideutisks tāds, kas kalpo iepriekšējai sagatavošanai uz kaut ko
- kaitīgs tāds, kas kas rada nevēlamu iespaidu vai kaitē veselībai (par vielām, apstākļiem, parādībām, priekšmetiem utt.)
- visceroinhibitorisks tāds, kas kavē iekšējo orgānu funkcijas
- griezīgs tāds, kas krasi atšķiras, izdalās (par priekšmetiem, to formu, attiecībām)
- ļēpans tāds, kas lēnām iet uz priekšu
- milzu tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz parasto, piemēram, savas dzimtas sugu, šķirņu, noteiktas priekšmetu grupas, lielumu
- maldinošs tāds, kas maldina, rada sagrozītu, nepareizu priekšstatu, izpratni
- mānīgs tāds, kas māna, maldina; tāds, kas rada nepareizus priekšstatus, domas, uzskatus
- mazkustīgs tāds, kas maz pārvietojas, tiek pārvietots (piemēram, par priekšmetiem, vielām); tāds, kas maz maina stāvokli, formu
- paliels tāds, kas mazliet pārsniedz pēc izmēriem ko citu, līdzīgu (piemēram, par priekšmetiem, dzīvām būtnēm, teritoriju)
- iepriekšminētais tāds, kas minēts, aprakstīts iepriekš
- vesals tāds, kas nav caurs, bojāts, nolietots (par priekšmetiem)
- neparedzēts tāds, kas nav iepriekš paredzēts; arī negaidīts, pēkšņs
- nestrukturēts tāds, kas nav ierobežots ar iepriekšnoteiktiem nosacījumiem
- ekstraprostatisks tāds, kas nav saistīts ar priekšdziedzeri
- ļengans tāds, kas nav stingrs, tāds, kas, zaudējot stingrumu, liecas lejup (par augiem, to daļām); tāds, kas nav stingri nostiepts (par priekšmetiem)
- nemateriāls tāds, kas nav vielisks, priekšmetisks, ķermenisks, bet saistīts ar cilvēka psihi, garīgo kultūru
- neglīts tāds, kas neatbilst kādām estētiskām prasībām (par priekšmetiem, veikumu)
- nelabs tāds, kas neatbilst noteiktām izmantošanas prasībām (piemēram, par priekšmetu, telpu, vietu)
- slikts tāds, kas neatbilst, ir nepiemērots noteiktām izmantošanas prasībām (piemēram, par priekšmetu, telpu, vietu, parādību)
- neatgriezenisks tāds, kas neatgriežas iepriekšējā, sākotnējā stāvoklī (par procesu, norisi); tāds, kas neatkārtojas
- mēms tāds, kas nedarbojas un nerada skaņas (piemēram, par ierīcēm, priekšmetiem)
- neizturīgs tāds, kas neiztur kādu (parasti nelabvēlīgu) iedarbību (par priekšmetu, vielu); tāds, kas ātri nolietajās
- neizvēlīgs tāds, kas neizvirza īpašas prasības (piemēram, vajadzīgajam priekšmetam)
- neizdevīgs tāds, kas nesagādā ērtības, priekšrocības salīdzinājumā ar ko citu; tāds, kas ir sliktāks, nelabvēlīgāks salīdzinājumā ar ko citu
- mazs tāds, kas nesasniedz parasto, piemēram, savas dzimtas sugu, šķirņu, noteiktas priekšmetu grupas, lielumu
- mazs tāds, kas nesasniedz pēc izmēriem ko citu līdzīgu (piemēram, par priekšmetiem, dzīvām būtnēm, teritoriju); pretstats: liels
- sauss tāds, kas nesatur mitrumu vai satur to ļoti mazā daudzumā, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, vielu, priekšmetu, grupā
- neizturīgs tāds, kas nespēj izturēt (attiecīgo iedarbību) - par priekšmetu, vielu
- gumža tāds, kas netiek uz priekšu
- gumžata tāds, kas netiek uz priekšu
- stumiķis tāds, kas nevar nekur uz priekšu aizstumties un tikai stomās
- kropls tāds, kas nevēlami neatbilst parastajām formām (parasti par priekšmetiem); tāds, kam ir defekti; arī sabojāts
- kroplīgs tāds, kas nevēlami neatbilst parastajām formām (parasti par priekšmetiem); tāds, kam ir defekti; arī sabojāts; kropls (2)
- pienains tāds, kas no iekšpuses ir pārklāts ar pienu; tāds, kas ir notraipīts ar pienu
- pāragrs tāds, kas noris pirms parastā laika, priekšlaicīgi (par norisēm dabā)
- agrs tāds, kas noris pirms parastā laika; priekšlaicīgs, pāragrs
- bezpriekšmetu tāds, kas noris, tiek veikts bez priekšmetiem (parasti skatuves mākslā)
- simpatētisks tāds, kas noslēpumaini iedarbojas uz psihi, parasti uz emocijām (piemēram, par darbībām, vārdiem, priekšmetiem, vielām); arī slepens
- atmugurisks tāds, kas notiek virzienā uz aizmuguri vai ar mugurpusi pa priekšu
- vakarvakarējs tāds, kas pagatavots, iegūts u. tml. iepriekšējā vakarā; tāds, kas attiecas uz iepriekšējo vakaru
- reglamentēts tāds, kas pakļauts noteikumiem, iepriekš noteiktai kārtībai
- endoparazītisks tāds, kas parazitē citu organismu šūnās, audos, iekšējos orgānos
- celozoisks tāds, kas parazitē ķermeņa iekšējos dobumos
- lasība tāds, kas paredzēts lasīšanai, īpaši balsī (priekšā lasīšanai)
- lielzivju tāds, kas paredzēts priekš lilelām zivīm
- iedzimts tāds, kas pārmantots no iepriekšējām paaudzēm, tāds, kas piemīt kopš dzimšanas (par psihiskām īpašībām, spējām)
- liels tāds, kas pārsniedz parasto, piemēram, savas dzimtas sugu, šķirņu, noteiktas priekšmetu grupas, lielumu
- plats tāds, kas pārsniedz parasto, piemēram, savas dzimtas sugu, šķirņu, noteiktas priekšmetu grupas, platumu
- iekšķīgs tāds, kas pastāv, noris (parasti organisma) iekšienē
- pirmsvēlēšanu tāds, kas pastāv, noris pirms vēlēšanām; priekšvēlēšanu
- pirmsziemas tāds, kas pastāv, noris pirms ziemas; priekšziemas
- starppriekšmetu tāds, kas pastāv, noris starp mācību priekšmetiem
- vesels tāds, kas pēc apjoma, sastāva u. tml. atbilst lielam daudzumam, arī priekšstatiem (par kā lielu kopumu)
- pilnīgs tāds, kas pēc savām īpašībām, izskata ir ļoti līdzīgs (kam) citam (piemēram, par priekšmetiem, vielām)
- atsperīgs tāds, kas pēc stiepšanas, liekšanas vai spiešanas ātri, viegli spēj ieņemt iepriekšējo formu un stāvokli
- dziļš tāds, kas piepilda vietu, kurai ir liels ievirzījums kur iekšā (par ūdeni)
- riktīgs tāds, kas pilnīgi atbilst attiecīgajam nojēgumam, priekšstatam; īsts
- nelaicinieks tāds, kas priekšlaicīgi dzimis
- šņuska tāds, kas puņķus velk uz iekšu, šņaukājas
- šņuskis tāds, kas puņķus velk uz iekšu, šņaukājas
- izdevīgs tāds, kas rada kādu labumu, ērtības, tāds, kam ir priekšrocības salīdzinājumā ar ko citu
- skanīgs tāds, kas rada labi uztveramas, parasti dzirdei tīkamas, skaņas (piemēram, par mūzikas instrumentiem, priekšmetiem)
- viegls tāds, kas rada neliela svara iespaidu, tāds, kam ir samērā smalka uzbūve (parasti par priekšmetiem, arī par to formu, veidu u. tml.)
- tālskanīgs tāds, kas rada tālu uztveramas skaņas (piemēram, par mūzikas instrumentiem, priekšmetiem)
- -gēnisks tāds, kas rada, izraisa iepriekšminēto (piemēram, krimonogēnisks, onkogēnisks, patogēnisks)
- -gēns tāds, kas rada, izraisa iepriekšminēto (piemēram, krimonogēns, onkogēns, patogēns)
- endokrinogēnisks tāds, kas radies sakarā ar iekšējās sekrēcijas funkciju
- endokrinogēns tāds, kas radies sakarā ar iekšējās sekrēcijas funkciju
- dzelžains tāds, kas raksturīgs dzelzij, dzelzs, tērauda priekšmetiem; arī metālisks
- atpakaļejošs tāds, kas rašanās, apstiprināšanas u. tml. brīdī attiecas arī uz iepriekšējo laiku
- kārtējs tāds, kas regulāri seko iepriekšējam, tāds, kas ir nākamais noteiktā (kā) secībā; tāds, kas regulāri notiek, atkārtojas pēc noteikta laikposma
- pāragrs tāds, kas rodas, noris pārāk agri, priekšlaicīgi (par fizioloģiskām norisēm, piemēram, novecošanos, nāvi, dzimšanu)
- konvertējošs tāds, kas saiet kopā; tāds, kas sliecas uz kopīgu punktu, centru vai fokusu, piemēram, redzes asis uz apskatāmo priekšmetu
- praktisks tāds, kas saistīts ar mērķtiecīgu, priekšmetisku darbību un teorētisko atziņu izmantojumu praksē
- ģeotermāls tāds, kas saistīts ar Zemes iekšējo siltumu
- grābs tāds, kas sāk jaunu darbu, nepabeidzot iepriekšējo
- spožs tāds, kas samērā stipri atstaro gaismu, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu grupā
- jauns tāds, kas seko iepriekšējam; nākamais
- lielisks tāds, kas sevišķi atbilst, ir piemērots noteiktām izmantošanas prasībām (piemēram, par priekšmetu, telpu, vietu, parādību)
- dzēlīgs tāds, kas skarot rada sāpes, arī bojājumu, ievainojumu (piemēram, par asiem priekšmetiem, lodēm)
- izturīgs tāds, kas spēj izturēt (attiecīgo iedarbību) - par priekšmetu, vielu
- ciešs tāds, kas stipri savieno, saista (piemēram, priekšmetus, parādības)
- reliģiozs tāds, kas tic dieva vai dievu esamībai, visvarenībai, izpilda reliģiskos priekšrakstus
- dievbijīgs tāds, kas tic dievam, tā varenībai, jūt bijību pret to, cītīgi izpilda reliģiskos priekšrakstus
- pāragrs tāds, kas tiek darīts, noris pārāk agri, priekšlaicīgi (par cilvēka darbību, parādībām sabiedrībā)
- nejaušs tāds, kas tiek darīts, veikts bez nolūka, iepriekšēja nodoma
- pirmītējs tāds, kas tikko, nesen ir pagājis (par laikposmu); iepriekšējais
- kortikoaferents tāds, kas vada impulsus no galvas smadzeņu zemākajiem slāņiem uz augšu un iekšu, uz lielo smadzeņu garozu
- visceromotorisks tāds, kas vada motoriskus impulsus uz iekšējiem orgāniem
- izturīgs tāds, kas var izturēt kā ietekmi (par priekšmetu, vielu); tāds, kas ātri nenolietojas
- štengrs tāds, kas var izturēt kā ietekmi (par priekšmetu); tāds, kas ātri nenolietojas
- plašs tāds, kas veido lielu, daudzveidīgu kopumu (piemēram, par priekšmetiem, produkciju)
- eksprompts tāds, kas veidots, sacerēts bez iepriekšējas sagatavošanās; tāds, kas saistīts ar veidošanu, sacerēšanu bez iepriekšējas sagatavošanās
- transatriāls tāds, kas veikts caur sirds priekškambari
- priekšpusdienējs tāds, kas veikts, gatavots u. tml. priekšpusdienā; priekšpusdienas
- frontāls tāds, kas vērsts (ar priekšpusi) pret skatītāju (piemēram, par celtni)
- atgriezenisks tāds, kas vērsts atpakaļ, iedarbojas iepriekšējā, sākotnējā virzienā
- ugunsbīstams tāds, kas viegli aizdegas un var izraisīt negadījumus, ugunsgrēkus (par materiālu, vielu, priekšmetu)
- vijīgs tāds, kas viegli maina savu augstumu, spēku (par balsi); tāds, kas ir izteiksmīgs, niansēts (par runu, māksliniecisku priekšnesumu u. tml.)
- vijīgs tāds, kas viegli padodas deformācijai un ātri pēc tās izbeigšanās atjauno iepriekšējo formu, tāds, kas viegli lokāms, liecams; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- lodains tāds, kas viegli virzās, slīd (par priekšmetiem)
- pakaļējais tāds, kas vietas, novietojuma ziņā ir pretstatā priekšējam, tāds, kas atrodas aiz priekšējā
- anterogrāds tāds, kas virzās no mugurpuses uz priekšu
- izvēlīgs tāds, kas, izvēloties (piemēram, priekšmetus), izvirza īpašas prasības; tāds, kas ātri nevar izvēlēties (1)
- slābans tāds, kas, zaudējot stingrumu, liecas lejup (par augiem, to daļām); tāds, kas nav saspriegts (par priekšmetiem)
- slābs tāds, kas, zaudējot stingrumu, liecas lejup (par augiem, to daļām); tāds, kas nav saspriegts (par priekšmetiem)
- šļaugans tāds, kas, zaudējot stingrumu, liecas lejup (par augiem, to daļām); tāds, kas nav saspriegts (par priekšmetiem)
- pēcpļaujas tāds, ko audzē pēc iepriekšējā auga nopļaušanas
- iekšķīgs tāds, ko ievada organisma iekšienē (par zāļu vielām)
- ciets tāds, ko ir grūti sadalīt, saspiest, saliekt u. tml. (par vielu, priekšmetu); pretstats: mīksts
- ieliekamais tāds, ko ir paredzēts ievietot (kur iekšā)
- savstarpējs tāds, ko īsteno, rada, kas īstenojas, rodas, vairākiem, daudziem priekšmetiem, parādībām, dzīvām būtnēm ietekmējot vienai otru, citai citu (piemēram, par darbību, stāvokli)
- kombinēts tāds, ko izmanto dažādiem nolūkiem (piemēram, par priekšmetiem)
- reljefs tāds, ko izmanto, lai (piemēram, priekšmeta) virsmā veidotu izciļņus, padziļinājumus
- ķēmīgs tāds, ko izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes (piemēram, par priekšstatu, fantāzijas tēlu); spocīgs
- timoprīvs tāds, ko izraisījusi priekšlaicīga aizkrūtes dziedzera involūcija vai izoperēšana
- endogēnisks tāds, ko izraisījuši iekšēji cēloņi
- endogēns tāds, ko izraisījuši iekšēji cēloņi
- prepozitīvs tāds, ko lieto cita vārda priekšā, ar kuru tas veido savienojumu
- neprognozējams tāds, ko nevar prognozēt, iepriekš paredzēt; neparedzams
- likumsakarīgs tāds, ko nosaka parādību iekšējā, būtiskā sakarība
- spontāns tāds, ko pēkšņi izraisa (kā) iekšēji cēloņi, iekšējas likumsakarības, iekšēja nepieciešamība bez tiešas ārējas iedarbības; arī tāds, kas tieši neizriet no cilvēka gribas vai darbības; arī patvaļīgs (5)
- providenciāls tāds, ko piedēvē providencei; iepriekš nolemts, liktenīgs
- -gēnisks tāds, ko rada iepriekšminētais (piemēram, biogēnisks)
- -gēns tāds, ko rada iepriekšminētais (piemēram, biogēns)
- svešs tāds, ko uztver kā nepazīstamu, nezināmu, savādāku (salīdzinot ar iepriekš zināmo, uztverto, iegaumēto)
- pazīstams tāds, ko uztver kā tāpatīgu, tāds, kas ir iepriekš uztverts un iegaumēts
- mazgājams tāds, ko var mazgāt (par priekšmetiem, to virsmu)
- implicīts tāds, ko var noprast, tāds, kas nav pilnīgi izpausts; domāšanā ietverts, neapzināti iepriekšpieņemts
- mīksts tāds, ko var samērā viegli sadalīt, saspiest, saliekt u. tml. (par vielu, priekšmetu); ļoti elastīgs; pretstats: ciets (2)
- pabiezs tāds, ko veido daudzi samērā tuvu cits pie cita novietoti vienveidīgi priekšmeti, sastāvdaļas; pretstats: parets
- biezs tāds, ko veido daudzi, ļoti tuvu cits pie cita novietoti vienveidīgi priekšmeti, sastāvdaļas; pretstats: rets
- airējams tāds, ko virza uz priekšu ar airiem
- patukšs tāds, kur ir samērā maz (kā, piemēram, cilvēku, priekšmetu) - parasti par vietu, telpu
- dūmāts tāds, kur plūst iekšā dūmi (par celtni, telpu); tāds, kas satur daudz dūmu (par gaisu)
- pilns tāds, kurā (kas, piemēram, viela, priekšmets) ir ievietots tādā daudzumā, ka tajā nav brīvas vietas
- neizšķirīgs tāds, kurā (piemēram, tumsas dēļ) nav iespējams izšķirt, saskatīt atsevišķus priekšmetus
- likumbāzēts tāds, kura darbība balstīta iepriekš izveidotos likumos
- plakans tāds, kura garums, platums ir ievērojami lielāks par šķērsgriezumu, biezumu un kuram parasti ir līdzena virsma (piemēram, par priekšmetiem, vielu veidojumiem)
- stabils tāds, kura īpašības, arī stāvoklis attiecīgajos apstākļos nemainās (piemēram, par priekšmetiem, veidojumiem); pretstats: labils
- stiegrains tāds, kurā ir gari, samērā tievi, šauri reljefi veidojumi (piemēram, par priekšmetiem)
- naturāls tāds, kurā ir kopēti īstenības priekšmeti un parādības, neatspoguļojot būtisko, tipisko
- neaprēķināms tāds, kura izturēšanās, rīcība, runa nav iepriekš paredzama, tāds, kas izturas, rīkojas, kurā impulsīvi, negaidīti
- skops tāds, kura lielums, vērtība, intensitāte ir mazāka nekā vēlams, nepieciešams, arī parasts (piemēram, par priekšmetiem, norisēm)
- tukšs tāds, kurā nekas nav ievietots, nekas neatrodas (piemēram, par trauku, dobu priekšmetu, veidojumu)
- parasts tāds, kura pazīmes neatšķiras no, piemēram, savas dzimtas sugu, šķirņu, noteiktas priekšmetu, darbību grupas pazīmēm, kas ir pieņemtas par tipiskām
- skaidrs tāds, kura pazīmes pilnīgi atbilst kādiem priekšstatiem, nojēgumiem; arī īsts (1)
- neprognozējams tāds, kura reakciju, rīcību, uzvedību u. tml. nevar prognozēt, iepriekš paredzēt
- vērtīborientēts tāds, kura rīcība, darbība tiek virzīta saskaņā ar noteiktām vērtībām, kvalitātēm, uzskatiem, kuru pamatā ir izpratne par priekšmetu vai parādību pozitīvajām un negatīvajām īpašībām
- māksla tāds, kurā rodas, ir attēloti estētiski elementi, estētiskas vērtības (par darbību, procesu, darbības nozari, priekšmetiem)
- kompakts tāds, kura sastāvdaļas atrodas tuvu cita pie citas (piemēram, par priekšmetiem, to kopu)
- ciešs tāds, kura sastāvdaļas ir savienotas vai arī atrodas tuvu cita pie citas (piemēram, par priekšmetu, parādību)
- saskanīgs tāds, kurā sastāvdaļas, elementi veido vēlamo kopumu, sistēmu (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, norisēm)
- tīrasinīgs tāds, kura vecāki (arī senākie priekšteči) pieder pie vienas un tās pašas rases, nācijas, tautas
- tīrasiņu tāds, kura vecāki (arī senākie priekšteči) pieder pie vienas un tās pašas rases, nācijas, tautas
- pamīšs tāds, kurā viena elementa, detaļas mala, gals u. tml. sniedzas pāri cita elementa, detaļas malai, galam u. tml. (par kādu kopumu, konstrukciju u. tml.); tāds, kā malas, gali u. tml. sniedzas pāri cits citam (parasti par priekšmetiem)
- pamīšs tāds, kurā vienas virknes, rindas u. tml. elementi, detaļas atrodas pretī citas virknes, rindas u. tml. elementu, detaļu atstarpēm (par kādu kopumu, konstrukciju u. tml.); tāds, kas atrodas pretī (kā) atstarpēm (par priekšmetiem)
- robots tāds, kura virsmā ir robi (par priekšmetiem); robains (1)
- robains tāds, kura virsmā ir robi (par priekšmetiem); robots 2 (1)
- spurains tāds, no kā ir izvirzījušās, daļēji atdalījušās kādas daļas (piemēram, par priekšmetiem, veidojumiem)
- nepazīstams tāds, par ko nav nekāda priekšstata, zināšanu; svešs (2)
- svešs tāds, par ko nav nekāda priekšstata, zināšanu; tāds, kas nav pazīstams, zināms, tāds, kas nav redzēts, tuvāk iepazīts, apgūts u. tml, (par priekšmetiem, parādībām u. tml.)
- tīrs tāds, starp kura, parasti tuvākajiem, priekštečiem nav citu tautu, cilšu, sociālu grupu u. tml. pārstāvju
- spītīgs tāds, uz ko cilvēkam ir grūti, arī neiespējami iedarboties (parasti par priekšmetiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- tīrs tāds, uz kura vai kurā nav netīrumu, traipu, nevēlamu vielu u. tml. (piemēram, par priekšmetiem, veidojumiem)
- atavisms Tādu (organisma) īpašību un pazīmju parādīšanās, kādas bijušas raksturīgas tāliem priekštečiem
- neradnieciskā pārošana tādu dzīvnieku pārošana, kuru abiem priekštečiem ciltsrakstos līdz ceturtajai paaudzei nav kopēju senču; autbrīdings
- dvars Taisnais leņķis starp kuģa diametrālo plakni un kuģa sāna virzienu uz attiecīgo priekšmetu
- dvarss Taisnais leņķis starp kuģa diametrālo plakni un virzienu uz attiecīgo priekšmetu
- kā zaldāts taisnās rindās (saka par priekšmetiem)
- horda taisne, kas savieno profila vistālākos (priekšējo un pakaļējo) punktus; spārnam ir vairākas raksturīgas hordas: centrālā horda, spārna gala horda, borta horda
- sisenis Taisnspārņu kārtas apakškārta ("Acridodea"), kurā ietilpst kukaiņi, kam taustekļu garums parasti nepārsniedz pusi no ķermeņa garuma un kas sisina, trinot pakaļkājas gar priekšspārniem, >10000 sugu, Latvijā konstatētas 27 sugas
- zemesvēzis Taisnspārņu kārtas circeņu apakškārtas suga ("Gryllotalpa gryllotalpa"), kukainis, kam priekškājas ir pārveidotas par racējkājām un kam raksturīgs resns, īsiem matiņiem klāts ķermenis, īsi taustekļi; ķirelis; racējcircenis
- bazilika Taisnstūrveida celtne, kuras iekšpuse ar stabu vai kolonnu rindām sadalīta trijās vai piecās gareniskās daļās (jomos)
- tekošā takelāža takelāža, kas kalpo visu kustīgo apaļkoku un buru darbināšanai, tjā ietilpst visas falles, ar kurām paceļ un nolaiž buras, kā arī visas šotes, ar kurām maina buru stāvokli attiecībā pret vēja virzienu braucienu laikā, un visi pievilcēji un izlaidēji, pacēlāji un nolaidēji, visi uz priekšu un atpakaļ noturētāji, topnantes, dirkas, halztaļlas, atturtaļļas un novelktaļļas
- lokveida iekabe takelāžas piederums - no laba tērauda izgatavota iekabe divu gredzenveida priekšmetu sastiprināšanai
- šēkelis Takelāžas piederums - no laba tērauda izgatavota iekabe divu gredzenveida priekšmetu sastiprināšanai; zināma garuma ķēdes gabals
- senmāte Tāla priekštece, sence
- priekša Tālāk, prom no iepriekšējās (arī parastās) vietas, stāvokļa (virzīties, virzīt ko)
- dibenplāns Tālākā, dziļākā daļa (piemēram, skatuvei), tālākais plāns (piemēram, gleznai); pretstats: priekšplāns
- sentēvi Tāli priekšteči, senči
- talmudisms Talmuda priekšrakstu, mācību kopums
- talmudists Talmuda priekšrakstu, mācību pazinējs, pētnieks, arī piekritējs
- hipermetropija Tālredzība jeb grūtības saskatīt tuvus priekšmetus
- tampondrukas atvērtā krāsu sistēma tampondrukas paņēmiens, kurā krāsa atrodas mazā krāsas vannā, tamponam pārvietojoties uz apdrukājamo priekšmetu, noteikts krāsas daudzums no vannas ar darba raķeli tiek uzklāts uz klišejas
- joprojām tāpat kā līdz šim, tāpat kā iepriekš
- tārāt Tarāt - vilkt nozvejotās zivis no tīkla ārā; ķidāt, tīrīt zivju iekšas
- kaulēdājtārps Tārps, kas izēd līķus no iekšpuses, tam ir saknēm līdzīgi izaugumi, kas spēj izurbties cauri kauliem; zombijtārps; osedakss; atklāts 2002. g. kāda vaļa atliekās 2800 m dziļumā
- priapulidae Tārpu dzimta ar ķermeni muskuļu šļūtenes veidā, kam priekšdaļa (snuķis) ievelkama un izspīlējama
- porocefāļi Tārpveida posmkāju ģints; dažas sugas parazitē cilvēka iekšējos orgānos
- paka tas (atsevišķs priekšmets, arī kā kopums), kas ir iesaiņots papīrā, kartonā u. tml. materiālā; veidojums, kas radies, ko iesaiņojot
- robeža tas (atšķirība, pazīme, laiks), kas nošķir divus pretstatus, parādības, priekšmetu grupas, laiku u. tml.
- upuris tas (dzīva būtne, priekšmets, produkts u. tml.), ko reliģiskā rituālā dod, veltī Dievam vai dieviem, lai izlūgtos to labvēlību, pateiktos tiem; ziedojums (1)
- ziedojums tas (dzīva būtne, priekšmets, produkts u. tml.), ko reliģiskā rituālā dod, veltī Dievam var dieviem, lai izlūgtos to labvēlību, pateiktos tiem; upuris (1)
- modes lieta tas (parādība, priekšmets), kas ir vispopulārākais pašreizējā laikposmā
- relikts tas (parasti organisms, viela, parādība dabā), kas mazā teritorijā ir saglabājies no kāda iepriekšēja ģeoloģiskā laikmeta
- mēle tas (parasti priekšmets), kam ir plakana, garena forma
- spīdeklis tas (parasti priekšmets), kas izstaro vai atstaro gaismu; arī gaismeklis
- ērtības tas (piemēram, ierīces, priekšmeti, telpas), kas padara ko ērtu
- zīme tas (piemēram, parādība, īpašība, priekšmets), pēc kā ir iespējams noteikt (kā) stāvokli, arī izveidošanos, turpmāko attīstību; arī pazīme
- milzis tas (piemēram, priekšmets, celtne), kas ir ļoti liels; gigants (2), milzenis (1)
- milzenis tas (piemēram, priekšmets, celtne), kas ir ļoti liels; gigants (2), milzis (3)
- konkurents tas (piemēram, priekšmets, ierīce, viela), kas var pārspēt kvalitātē (citu priekšmetu, ierīci, vielu)
- ūnikums tas (piemēram, priekšmets, parādība, dzīva būtne), kas ir vienīgais (pēc kādām īpašībām, pazīmēm)
- nozīme tas (piemēram, priekšmets, parādība, īpašība, arī jēdziens, priekšstats), ko (parasti zīmes, simbola veidā) apzīmē, uz ko norāda kāds priekšmets, parādība
- priekštecis tas (piemēram, priekšmets, parādība, notikums), kas bijis pirms kā cita, ir ietekmējis to
- priekšgājējs tas (piemēram, priekšmets, parādība, notikums), kas ir bijis pirms kā cita, ir ietekmējis to
- pēctecis tas (piemēram, priekšmets, parādība, notikums), kas pastāv pēc kā cita vai ir tā ietekmēts
- jaukums tas (piemēram, priekšmets, parādība), kam piemīt kas skaists, patīkams, valdzinošs
- pabiras tas (piemēram, priekšmets, parādība), kas ir mazvērtīgs, nenozīmīgs
- nejaucība tas (piemēram, priekšmets, parādība), kas ir nepatīkams, pretīgs; tas, kas sagādā neērtības, apgrūtina
- spīgulis tas (piemēram, priekšmets, veidojums), kas spīguļo
- spuļģis tas (piemēram, priekšmets, veidojums), kas spīguļo; spīgulis; arī zvaigzne
- zvīgulis tas (piemēram, priekšmets, veidojums), kas zvīļo, zvīguļo
- rakstāms tas (piemēram, priekšmets, viela), kas ir paredzēts rakstīšanai
- muskulis tas (piemēram, priekšmets), kam (parasti kādā stāvoklī) nav noteiktas formas
- muskuls tas (piemēram, priekšmets), kam (parasti kādā stāvoklī) nav noteiktas formas
- spožums tas (piemēram, priekšmets), kas ir spožs
- zīme tas (priekšmets, arī kā atveidojums, attēls), kas apzīmē (ko), norāda (uz ko)
- palīgs tas (priekšmets, parādība u. tml.), kas veicina kā norisi
- avots tas (priekšmets, parādība u. tml.), no kā iegūst (ko), kas apgādā, nodrošina (ar ko)
- pirmavots tas (priekšmets, parādība u. tml.), no kā tieši iegūst (ko, parasti tālāk apstrādājamu), kas tieši apgādā, nodrošina (ar ko, parasti tālāk apstrādājamu)
- mozaīka tas (priekšmets, parādība), kas sastāv, ir veidots no vairākām, daudzām daļām, sastāvdaļām
- konuss tas (priekšmets, veidojums), kas pēc formas ir līdzīgs šādam ģeometriskam ķermenim
- aizstājējs tas (priekšmets, viela), ar ko aizstāj
- maiseklis tas (priekšmets), ar ko maisa (piemēram, vielu)
- darāms tas (priekšmets), pie kā pašreiz strādā
- pašgājējs tas (tāds), kas pārvietojas ar enerģiju, kuru rada tā iekšējais mehāniskās enerģijas avots (piemēram, par mašīnām kā transportēšanai, kāda darba, kādas darbības veikšanai)
- materiāls tas (viela, priekšmets, parādība dabā u. tml.), kas noder izmantošanai noteiktā nolūkā
- zemteksts tas iekšējais, tieši neizpaustais (mākslas darba) saturs, ko skatītājs, klausītājs uztver kā netieši nojaušamu emocionālu apakšstrāvojumu, apslēptu jūtu un domu plūsmu
- apliekamais tas, ar ko aptver kādu priekšmetu (apliekot, apņemot)
- vēdeklis tas, kam ir šādam priekšmetam raksturīgā forma
- ielaidums tas, kas (papildus) iestrādāts (kur iekšā)
- strīdus ābols tas, kas atkārtoti, pastāvīgi vai ilgstoši rada strīdu, strīda priekšmets
- galvgals tas, kas atrodas (kā) priekšgalā
- galvgalis tas, kas atrodas (kā) priekšgalā, sākumā
- karognesējs tas, kas atrodas (kādas kustības, cīņas u. tml.) priekšgalā, vadībā
- iekšas tas, kas atrodas kur iekšā; iekšējās daļas (piemēram, mašīnām)
- mantojums tas, kas iegūts no priekštečiem, iedzimtas īpašības
- izmukas tas, kas iekšā kādai ārējai čaulai
- priekšgājējs tas, kas iet pa priekšu, rādot pārējiem priekšzīmi; tas, kas ir avangardā
- viendienis tas, kas ilgst, pastāv neilgu laiku, tas, kas paredzēts neilgam laikam, arī mazvērtīgs, nenozīmīgs (par priekšmetiem, parādībām)
- viendienītis tas, kas ilgst, pastāv neilgu laiku, tas, kas paredzēts neilgam laikam, arī mazvērtīgs, nenozīmīgs (par priekšmetiem, parādībām)
- numurs tas, kas ir apzīmēts ar šādu priekšmetu
- precedents tas, kas ir bijis iepriekš un noder par paraugu kam vēlākajam, pašreizējam
- pirmais tas, kas ir iepriekš, vispirms minēts (salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu)
- knirpa tas, kas ir mazs, sīks (dzīva būtne, arī priekšmets)
- noteicējs tas, kas ir par (kā) priekšnoteikumu, izraisītāju
- galinieks tas, kas ir priekšgalā, priekšstāvis; vadītājs, priekšnieks
- draņķība tas, kas ir slikts, nederīgs (piem., par priekšmetu, parādību, rīcību)
- intervents tas, kas militāri vai ekonomiski iejaucas citas valsts iekšējās lietās vai citu valstu attiecībās
- liktenis tas, kas notiek (ar kādu priekšmetu) noteiktu apstākļu, faktoru ietekmē; stāvoklis, kādā (tas) nonāk noteiktu apstākļu, faktoru ietekmē
- pirmāknis tas, kas notiek vai pastāv iepriekš
- prekursors tas, kas notiek vai pastāv iepriekš
- nejaušība tas, kas notiek, izraisās vai ko dara, veic bez nolūka, bez iepriekšēja nodoma
- trumpis tas, kas rada priekšrocības, ir izdevīgs
- vizītkarte tas, kas raksturo (ko), rada priekšstatu (par ko)
- rausa tas, kas rauš visu iekšā, labs vai slikts; arī mēslu rausējs kūtī
- re- tas, kas saistīts ar lietām, priekšmetiem
- šķitums tas, kas šķiet esam, bet neeksistē īstenībā; priekšstats, uzskats par ko īstenībā neesošu
- ēns tas, kas vāji līdzinās (bijušam, iepriekšējam)
- eksprompts tas, kas veidots, sacerēts bez iepriekšējas sagatavošanās
- ekspromts tas, kas veidots, sacerēts bez iepriekšējas sagatavošanās
- patvērums tas, kas, aizsedzot (ko), atrodoties (kam) priekšā, pasargā (to no kā)
- aizsegs tas, kas, atrodoties kam priekšā, aizklāj, aizsedz, paslēpj
- īpašība tas, kas, piemītot cilvēkam, priekšmetam vai parādībai, raksturo to, izsaka tā būtību
- priekškaramais tas, ko kar priekšā
- mantojums tas, ko nākamajām paaudzēm atstāj iepriekšējās paaudzes
- sasniedzējs tas, kurš pārvietošanās rezultātā sākt atrasties (noteiktā vietā, pie noteikta priekšmeta u. tml.)
- sapnis tas, pēc kā ilgojas, tas, ko vēlas, lai tas notiktu, piepildītos; iztēlē radīts tēls, priekšstats par to, pēc kā ilgojas, ko vēlas, lai tas piepildītos
- saturs tas, tas atklāj visu kāda objekta elementu vienību, īpašības, iekšējos procesus, attīstības tendences
- atsoļa taustiņš tastatūras taustiņš ar atšķirīgu nozīmi dažādās programmās, tas bieži tiek izmantots, lai atgrieztos iepriekšējā līmeņa hierarhiskajās izvēļņu struktūrās, kā arī lai izietu no programmas; dažās programmās šis taustiņš atver izvēlni, maina darba režīmu vai pārtrauc darbības izpildi
- programmējams funkcijtaustiņš tastatūras taustiņš, kas var izpildīt dažādas funkcijas, pārtverot tastatūras kodus un aizstājot tos ar iepriekš sagatavotām taustiņu kombinācijām vai taustiņsitienu sekvencēm (makrokomandām)
- liparocēle Taukaudu trūce; taukaudu izspiedums, visbiežāk vēdera priekšējās sienas viduslīnijā preperitoneālas lipomas veidā
- šņurguļi Tauku dradži; iekšu atliekas
- ietaurēt Taurējot panākt, ka skaņas izplatās (kur iekšā)
- zaigspārnis tauriņu kārtas divas raibspārņu dzimtas ģintis ("Procris" un "Rhagades"), tauriņu priekšspārni zaļi vai zilgani, ar metālisku spīdumu, pakaļspārni pelēki, spārnu plētums - 24-27 mm, Latvijā konstatētas 2 sugas
- zaigkode tauriņu kārtas dzimta ("Adelidae"), sīki un nelieli tauriņi, (spārnu plētums - 7-21 mm), galva pinkaini apmatota, priekšspārni dažādos toņos metāliski lāsmojoši, Latvijā konstatēts 16 sugu
- māņtinējs tauriņu kārtas dzimta ("Cochylidae"), sīki un nelieli tauriņi (spārnu plētums - 9-25 mm), taustekļi īsāki par priekšspārnu, vairākums sugu dzīvo uz kurvjziežu un čemurziežu dzimtu augiem, Latvijā konstatētas 43 sugas
- sirpjspārnis tauriņu kārtas dzimta ("Drepanidae"), kuras pārstāvjiem ir raksturīga sirpjveidīgi pagarināta priekšējo spārnu priekšmala, Latvijā konstatētas 5 sugas
- raibkode tauriņu kārtas dzimta ("Gracillariidae"), sīki tauriņi ar 4,5-20 mm spārnu plētumu, galva ar atstāvošu zvīņu cekuliņu vai jumtiņu, priekšspārnu pamatkrāsa parasti tumša, 2 apakšdzimtas, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 77 sugas
- zobspārņi tauriņu kārtas dzimta ("Notodontidae"), kurā ietilpst vidēji lieli tauriņi, kam priekšspārnu iekšmalā ir neliels zobveida zvīņu izcilnītis, \~3000 sugu, Latvijā konstatēts 30 sugu
- opostegīdi tauriņu kārtas dzimta ("Opostegidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 8-12 mm), baltgani priekšspārni ar svītrojumu, šauri pakaļspārni ar platām bārkstīm; \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
- sulukode tauriņu kārtas dzimta ("Phyllocnistidae"), ļoti sīki tauriņi (spārnu plētums - 6-8 mm), galva spīdīga, gluda, taustekļi īsāki par priekšspārnu, Latvijā konstatētas 3 sugas
- sfings tauriņu kārtas dzimta ("Sphingidae"), kam raksturīgs liels, drukns ķermenis ar tievāku pakaļējo daļu un priekšējie spārni, kas ir ievērojami garāki par pakaļējiem spārniem, \~1200 sugu, Latvijā konstatēts 18 sugu
- tinējs tauriņu kārtas dzimta ("Tortricidae"), kurā ietilpst nelieli tauriņi un kuras kāpuri parasti dzīvo vai nu uz kokaugu lapām, ko tie satin vai savelk ar tīmekļiem, vai arī augu daļu iekšienē, \~5000 sugu, Latvijā konstatētas 368 sugas
- ābeļlapu māņkode tauriņu kārtas kožtinēju dzimtas suga ("Choreutis pariana"), nelieli tauriņi, spārnu plētums 10-13 mm, priekšspārni brūnganpelēki ar zigzagveida šķērssvītrām, pakaļspārni pelēki, kāpurs dzeltenzaļš, barības augi - ābeles, bumbieres, pīlādži, vilkābeles
- krāšņpūcīte tauriņu kārtas pūcīšu dzimtas apakšdzimta ("Plusiinae"), tauriņu priekšspārni ar metāliski spīdošu, zeltainu vai sudrabainu plankumveida zīmējumu, retāk bez tā, Latvijā konstatēta 21 suga
- kapucpūcīte tauriņu kārtas pūcīšu dzimtas ģints ("Cucullia"), tauriņu priekšspārni šauri ar smailu galotni, spārnu plētums - līdz 52 mm, Latvijā konstatēts 15 sugu
- laukpūcīte tauriņu kārtas pūcīšu dzimtas ģints ("Scotia"), tauriņu priekšspārni brūngani vai pelēcīgi, Latvijā konstatētas 7 sugas
- nātru zeltpūcīte tauriņu kārtas pūcīšu dzimtas krāšņpūcīšu apakšdzimtas suga ("Plusia chrysitis"), spārnu plētums 36-42 mm, priekšspārnu malas laukā un pie pamatnes zeltains zīmējums, kāpuri dzīvo uz nātrēm, panātrēm, sārmenēm
- priežu pūcīte tauriņu kārtas pūcīšu dzimtas suga ("Panolis flammea"), tauriņu spārnu plētums 26—35 mm, priekšspārni pelēkbrūni līdz ķieģeļsarkani, šķērsjosla sarkanbrūna, dzīslojums viegli sarmots, galos balts
- ziedsprīžotājs tauriņu kārtas sprīžotāju dzimtas ģints ("Eupithecia"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 12-26 mm), priekšspārni pelēcīgi, dažreiz brūngani vai baltgani ar daudzām viļņotām šķērslīnijām, Latvijā konstatēts 50 sugu
- priežu galotņu tinējs tauriņu kārtas tinēju dzimtas suga ("Rhyacionia buoliana"), spārnu plētums 16-23 mm, priekšspārni sarkandzelteni, vidusdaļā tumšāki, ar sudrabotām šķērsjoslām, kas galotnes daļā ir īsākas, pakaļspārni pelēki, galva un krūtis oranžas
- stereoagnozija Taustes aklums, smadzeņu garozas slimība - nespēja ar tausti sajust priekšmetus, lai gan pieskāršanās tiem izraisa maņu orgānu darbību
- parapse Taustes traucējumi; nespēja atpazīt priekšmetus ar taustes palīdzību
- makroestēzija Taustes un telpas maņas traucējums, kura gadījumā visi priekšmeti šķiet lielāki, nekā tie ir
- ietaustīties Taustoties ievirzīties (kur iekšā)
- teptjari tauta Krievijā, Dienvidurālu priekškalnēs, kādas senas tautas atlieku sajaukums ar baškīriem, tatāriem un somugriem, ko oficiālā statistika pieskaita pie baškīriem
- miengi tauta, dzīvo Annamas kalnu priekškalnē, Vjetnamas ziemeļu un centrālajā daļā, tuvu radniecīgi vjetnamiešiem, īpatnējas materiālās kultūras iezīmes (bambusa mājas uz pāļiem u. c.), senču kults, ticība dažādiem gariem; miongi
- lanaji tauta, dzīvo gk. Mindanao salas iekšienē, Filipīnās, pieder pie moro tautām
- dargi tauta, dzīvo Krievijas Dagestānas Republikas kalnu daļas austrumos un priekškalnu apvidos, valoda pieder pie dagestāņu grupas, rakstība izstrādāta XX gs., sākotnēji izmantoja arābu alfabētu, no 1928. g. - latīņu alfabētu, bet kopš 1938. g. - uz krievu alfabēta pamata, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- referendums Tautas balsošana par svarīgu valsts dzīves jautājumu (piemēram, par likumu, valsts iekārtu, politisku priekšlikumu)
- hermētiskā medicīna tautas medicīnas metode - slimības pārnešana no cilvēka uz priekšmetu
- cortes Tautas priekšstāvība Spānijā un Portugalē (kortesi)
- aiztikums Tautas uzskats par dažu priekšmetu neaiztiekamību
- pahari Tautu grupa Indijā, gk. Himalaju dienvidi priekškalnēs, Indijas ziemeļos un Nepālā, valoda pieder pie indoāriešu valodām, ticīgie - hinduisti
- šejat te tas ir (sniedzot kādu priekšmetu)
- avanloža Teātra ložas priekšiņa drēbju glabāšanai
- ietecināt Tecinot panākt, ka (šķidrums) ievirzās (kur iekšā)
- ietecēt Teciņus ievirzīties (kur iekšā)
- materiālu pretestība tehnikas nozare, kas izstrādā metodes ķermeņa izmēru noteikšanai, ievērojot spēkus, kuri darbojas uz to; attiecīgais mācību priekšmets
- resursu diagnostika tehniskās diagnostikas veids spēkratu sistēmu un agregātu darbības parametru noteikšanai, lai prognozētu turpmāko darbspēju, nosakot iespējamo darba resursu. Resursu diagnostikā parametrus vērtē kā sistēmu, kuru veido šo parametru retrospekcija (to iepriekšējās vērtības), diagnoscēšana (pašreiz noteiktie parametri) un turpmākā darba resursa prognozēšana
- konstrukciju keramika tehniskās keramikas materiāli un izstrādājumi ar lielu mehānisko un termisko izturību; lieto mašīnbūvē, iekšdedzes dzinējos
- tehniskā redze tehnisko līdzekļu kopums, kas, izmantojot fotoelektriskās vai televīzijas ietaises, nodrošina darba zonas vai priekšmeta identificēšanu un dod informāciju robota vadības sistēmai
- ierobežota piekļuve tehnisks pasākums (līdzeklis), saskaņā ar kuru piekļuve aizsargātam pakalpojumam iespējama, pamatojoties uz pakalpojuma sniedzēja iepriekšēju piekrišanu vai individuālu atļauju
- apdedzināšana Tehnoloģiska procesa posms, kurā priekšmetu pakļauj augstai temperatūrai
- bāzt mutē teikt citam ko priekšā
- aizteikt Teikt priekšā
- likt vārdus (kāda, arī kādam) mutē Teikt priekšā (ko), lai (kāds) atkārto
- suflēt Teikt priekšā (tēlotājam, runātājam lomas, runas u. tml.) tekstu
- uzstāties Teikt runu, izsacīt savu viedokli, prasību (publikas priekšā)
- saukt Teikt, lasīt priekšā
- izsaukt Teikt, lasīt priekšā (parasti dziesmas vārdus)
- arguments Teikuma loceklis, ko teikumā piesaista darbības vārds resp. izteicējs, - teikuma priekšmets, papildinātājs, apstāklis
- ierobežotājs teikuma palīgloceklis, kas rāda, kādā ziņā vai kādā apjomā pazīme attiecināma uz priekšmetu vai parādību, kam tā piemīt
- izteicējs Teikuma virsloceklis, kas izsaka teikuma priekšmeta galveno pazīmi (darbību, stāvokli, īpašību, kvalitāti)
- teikuma priekšmets teikuma virsloceklis, kas nosauc runas priekšmetu, kura aktuālu pazīmi izsaka izteicējs
- divkopu teikums teikums, kura gramatiskajā centrā ir abi virslocekļi - teikuma priekšmets un izteicējs
- pilns teikums teikums, kurā ir teikuma priekšmets un izteicējs
- attecēt Tekot, plūstot atvirzīties iepriekšējā vietā
- ietecēt Tekot, plūstot ievirzīties (kur iekšā, piemēram, traukā) - parasti par šķidrumu
- koherence teksta lingvistikā - teksta vienību saistījums, kam nav formālu izteiksmes līdzekļu un kas balstās uz iepriekš teikto vai vispārīgām zināšanām; sakarīgums
- rubrika Teksta nodaļās virsraksts, arī burts, cipars vai cits elements (teksta posmu atdalīšanai), ko veidoja ar sarkanu krāsu; katoļiem arī baznīcas vadības priekšraksti
- ielīmēt Teksta, grafikas, datu bāzes ieraksta vai cita informācijas bloka iespraušana dokumentā, ko veic, šo bloku iepriekš izgriežot no teksta vai nokopējot starpliktuvē un pēc tam ievietojot noteiktā gatavojamā dokumenta vietā
- aplaušana Tekstapstrādes programmu spēja ietilpināt tekstu iepriekš noteiktā lappuses izmērā, automātiski pārtraucot rindiņas
- priekšvārds Teksts (grāmatas, brošūras u. tml. sākumā), kurā izteikti autora vai citas personas iepriekšēji paskaidrojumi, piezīmes (par šo grāmatu, brošūru u. tml.)
- lasāmais gabals teksts, kas paredzēts lasīšanas apgūšanai (parasti skolā); teksts, ko paredzēts lasīt priekšā (piemēram, kādā ceremonijā)
- lasāmgabals Teksts, kas paredzēts lasīšanas apgūšanai (parasti skolā); teksts, ko paredzēts lasīt priekšā (piemēram, kādā ceremonijā); lasāmais gabals
- fiksisms Tektoniska hipotēze, kas balstās uz priekšstatiem par galveno tektonisko procesu vietu nemainīgu stāvokli visā Zemes ģeoloģiskās vēstures gaitā un atzīst galvenokārt vertikālas Zemes garozas kustības
- Kumas-Maničas ieplaka tektonisks pazeminājums, kas atdala Austrumeiropas līdzenumu no Priekškaukāza, platums - 20-30 km (centrālajā daļā - 1-2 km), tā ir pieņemtā robeža starp Eiropu un Āziju
- iztēle Tēlains priekšstats
- sejas teleangiektāzija teleangiektāzija bērniem ar hipofīzes priekšējās daivas attīstības traucējumiem (autosomāli recesīva pārmantošana): punduraugums, hipogonādisms, garīgā un fiziskā atpalicība; pirmajos mūža gados uz sejas rodas teleangiaktātiskā eritema, kas atgādina sarkano vilkēdi (Saules starojuma ietekmē pastiprinās); uz lūpām bieži bulozi izsitumi; ilgstoši saglabājas infantila balss; intelekts normāls
- autoatbildētājs telefona papildiekārta vai programmatūra, kas atbildot uz ienākošo zvanu, atskaņo iepriekš sagatavotu atbildi
- telefonatbildētājs telefonam pievienota ierīce vai programmatūra, kas reaģējot uz ienākošo zvanu, atskaņo iepriekš ierakstītu paziņojumu
- lokālisms Tēlotājā mākslā - krāsas, krāsas toņa saistīšana ar noteiktu priekšmetu
- lokāls Tēlotājā mākslā - tāds, kas piemīt priekšmetam pašam (par krāsu, krāsu toni)
- klusā daba tēlotājas mākslas (galvenokārt glezniecības un grafikas) žanrs, kurā parasti attēlo dabas un sadzīves priekšmetus (piemēram, augļus, ziedus, traukus, medījumus); šī žanra mākslas darbs
- diorāma Tēlotājas mākslas darbs (parasti liela, zema puscilindra formā), kura vertikālā daļa ir apgleznota, bet horizontālo daļu (priekšplānu) veido butaforijas
- glezniecība Tēlotājas mākslas veids, kurā īstenības priekšmetus un parādības atveido mākslas tēlos ar krāsu, līniju un gaismēnas palīdzību uz plaknes (piemēram, uz audekla, koka, stikla, sienu apmetuma)
- popārts Tēlotajas mākslas virziens (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kam raksturīgi veidojumi no reāliem priekšmetiem, apkārtējās vides fragmentiem u. tml.
- iluzionisms Tēlotājmākslā - īstenības imitācija, kuras mērķis ir ar mākslinieciskiem līdzekļiem radīt mānīgu iespaidu, ka attēlotie priekšmeti un telpa reāli eksistē
- tēlene Tēlotājmāksla (mācību priekšmets)
- iekštelpa telpa celtnes iekšienē
- buru koja telpa jahtas priekšgalā priekšlūkas tuvumā, kur glabājas maisi ar burām
- genisa telpa sinagogā, kur tiek uzglabāti sabojāti rokraksti un kulta priekšmeti
- genica telpa sinagogā, kur tiek uzglabāti sabojāti rokraksti un kulta priekšmeti; genisa
- apakša telpa starp priekšmetu un pamatu, uz kura tas atrodas; telpa, vieta zem ēkas, starp ēku un zemi
- acābola priekšējā kamera telpa starp radzeni, varavīksnenes priekšējo virsmu un lēcas priekšējo daļu
- vējtveris Telpa, kas atrodas starp celtnes ārdurvīm vai starp ārdurvīm un iekštelpu durvīm un kas pasargā no vēja, aukstuma iekļūšanas celtnē
- sekundārais ķermeņa dobums telpa, kas atrodas starp daudzšūnu dzīvnieku (arī cilvēka) ķermeņa sienas iekšējo virsmu un iekšējiem orgāniem
- lekcionārijs Telpa, kur notika lekcijas, respektīvi, priekšlasījumi; arī mācību stundas
- gaitenis Telpa, parasti gara, kustībai, piemēram, celtnes, kuģa, vagona iekšienē vai kustībai starp celtnēm
- starptelpa Telpa, vieta starp priekšmetiem, veidojumiem u. tml.
- grīda Telpas apakšējais iekšējais segums (pa kuru staigā)
- intérieur Telpas iekšskats
- siena Telpas vai telpiska veidojuma vertikālais (ārējais vai iekšējais) konstruktīvais norobežojums
- griesti telpas virsējais iekšējais norobežojums, segums
- vēlēšanu iecirknis Telpas, kur gatavo vēlēšanu sarakstus un veic citus vēlēšanu priekšdarbus, nodod un saskaita balsis par izraudzītajiem kandidātiem
- perspektīva telpiska priekšmeta attēla raksturs atkāra no kameras attāluma; trīsdimensiju ilūzija uz plakanas virsmas
- mulāža Telpisks (kā, piemēram, ķermeņa daļas, priekšmeta) atveidojums ģipsī, vaskā, parafīnā dabiskā lielumā (demonstrēšanai, mācībām u. tml.)
- iekša Telpu iekšiene, iekšpuse
- elks Tēls, priekšmets u. tml., kam cilvēks ziedo un ko pielūdz
- pronaos Tempļa priekšhalle, priekštemplis
- lateropulsija Tendence virzīties vai gāzties uz vieniem sāniem, ejot uz priekšu
- ietenterēt Tenterējot ievirzīties (kur iekšā)
- statistiskā fizika teorētiskās fizikas nozare, kas pētī makrosistēmu fizikālās īpašības, izmantojot priekšstatus par to mikrouzbūvi
- autoģenēze Teorija, ka dzīvā daba attīstās organismu iekšējo faktoru darbības dēļ
- internists terapeits, ārsts, iekšķīgo slimību speciālists
- aizzona Teritorija kontinenta iekšzemē jūras piekrastē, ostas vai lielas pilsētas apkārtnē, kuras ekonomiskās, transporta, kultūras un citas funkcijas saistītas ar galveno centru vai ostu; hinterlande
- militāri piesārņota teritorija teritorija, kurā atrodas sprādzienbīstami priekšmeti un materiāli vai toksiskas vai citādi bīstamas vielas, ko izmanto vai bija paredzēts izmantot militāriem mērķiem
- rajonēšana Teritorijas iedalīšana atsevišķās vienībās, kas iekšēji ir viendabīgas un savstarpēji atšķiras rajonējamo dabas apstākļu ziņā
- vēstures pieminekļi teritorijas, vietas, ēkas, būves vai priekšmeti, kas saistīti ar nozīmīgiem vēstures notikumiem un personām un kam ir zinātniska, kultūrvēsturiska un izglītojoša nozīme
- izziņas objekts terminoloģijā - īstenības priekšmets vai parādība, kas tiek pētīts, izzināts, noskaidrots, lai noteiktu tā būtiskās pazīmes un fiksētu vārdiskā izteiksmē - terminos
- dinamiskā hiperteksta marķēšanas valoda termins apzīmē globālā tīmekļa saturu, kas dažādos piekļuves brīžos var būt dažāds. Piemēram, vietrādis _URL_ atkarībā no noteiktiem parametriem var norādīt uz dažādām lappusēm. Kā parametrus var minēt, piemēram, lietotāja ģeogrāfisko novietojumu, konkrēto diennakts brīdi, lietotāja iepriekš apskatītās lappuses u. c.
- retumpakāpe Termins, ko lieto senu, tiražētu kolekcionējamu priekšmetu raksturošanai
- akcidence Terminu lietoja teoloģijā, lai izskaidrotu Kristus būtnes noslēpumu - kā pēc maizes un vīna substances pārvēršanās Kristus miesā un asinīs turpina pastāvēt iepriekšējās akcidences - kvantitāte, krāsa, garša
- termiņlapa Termiņu kontrollapa - neliela, parasti 75 x 105 mm papīra lapa, kas ielīmēta grāmatas vāka iekšpusē, ar atzīmi, kad grāmata jāatdod
- entropija Termodinamikas pamatjēdziens - vielas iekšējās struktūras sakārtotības mērs: jo mazāka sakārtotība, jo lielāka entropija
- termostabilizācija termoplastisku šķiedru drānu apstrāde iekšējo spriegumu noņemšanai, formas un izmēru saglabāšanai; izmanto karstu gaisu, tvaiku vai ūdeni, pēc tam izstrādājumus strauji atdzesē; termofiksācija
- termofiksācija termoplastisku šķiedru drānu apstrāde iekšējo spriegumu noņemšanai, formas un izmēru saglabāšanai; termofiksācijai izmanto karstu gaisu, tvaiku vai ūdeni, pēc tam izstrādājumus strauji atdzesē; termostabilizācija
- tesmeņa indekss tesmeņa priekšējo ceturkšņu izslaukuma attiecība pret kopējo izslaukumu
- funkcionālā testēšana testēšana, kas analizē tikai sistēmas atbildes reakciju uz noteiktām ieejas iedarbībām, bet ignorē tās iekšējo struktūru
- strukturālā testēšana testēšana, kura atšķirībā no funkcionālās testēšanas testē arī sistēmas vai tās komponentu iekšējo struktūru
- iztēst Tēšot izgatavot (priekšmetu, tā daļu)
- 1. bauslis Tev nebūs citus dievus turēt manā priekšā
- tēva vārds Tēva priekšvārds (personvārds)
- ibn Tēvvārds (apzīmējums, ko tautas, kas ir arābu valodas un kultūras ietekmē, liek tēvvārda priekšā)
- dievbijība Ticība dievam, tā varenībai, bijība pret to, reliģisko priekšrakstu cītīga izpildīšana
- fatālisms Ticība iepriekš nolemtam, nenovēršamam liktenim
- ezoterisms Ticība kādam iekšējam ceļam, kurā indivīdam gaišredzību un pestīšanu palīdz gūt īpašas zināšanas
- bībelstāsts Ticības mācība (mācību priekšmets)
- adīties Tiekot adītam, veidoties (par adījumu, adītu priekšmetu)
- palēkties Tiekot atrautam no pamata, strauji pavirzīties uz augšu (par priekšmetiem)
- trāpīt Tiekot darbinātam, kustinātam u. tml., nonākt kur, skart ko (parasti par priekšmetiem, arī ķermeņa daļām)
- nokarst Tiekot karsētam, sasniegt augstu temperatūru (par priekšmetu, vielu)
- iekratīties Tiekot kratītam, ievirzīties (kur iekšā)
- sadēdēt Tiekot lietotam, arī laika gaitā, parasti pilnīgi, sabojāties, kļūt nestipram (piemēram, par celtnēm, koka priekšmetiem)
- nolidot Tiekot mestam, veikt (visu attālumu, ceļa gabalu) - par priekšmetiem; virzoties ar gaisa plūsmu, veikt (visu attālumu, ceļa gabalu)
- nolidot Tiekot mestam, virzīties (visu laikposmu) un pabeigt virzīties (par priekšmetiem); virzīties ar gaisa plūsmu (visu laikposmu) un pabeigt virzīties
- sakarst Tiekot pakļautam karstuma iedarbībai, kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam (par vielu, priekšmetu)
- sasilt Tiekot pakļautam siltuma iedarbībai, kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, siltam (parasti par vielu, priekšmetu)
- iešķetināties Tiekot šķetinātam, ievīties (kur iekšā)
- cīņa Tiekšanās (uz kādu mērķi), aktīvi darbojoties, pārvarot grūtības, šķēršļus
- revizionisms Tiekšanās pēc kāda stāvokļa, viedokļa, uzskatu sistēmas vai rīcības programmas grozīšanas, pārskatīšanas
- perfekcionisms Tiekšanās pēc pilnības
- sāncensība Tiekšanās pēc tā paša, pēc kā tiecas arī sāncensis vai sāncenši
- meklējumi Tiekšanās, mēģinājumi izzināt (jauno, nezināmo)
- pumpurēt tiekties uz priekšu, uz augšu
- mitropolits Tiesas priekšsēdētājs
- patriarhs Tiesas priekšsēdētājs
- izpirkuma tiesība tiesība iegūt cita atsavinātu nekustamu īpašumu, atstumjot ieguvēju, sakarā ar priekšrocību pret viņu un iestājoties viņa tiesībās
- pirmtiesības Tiesības, arī priekšrocības ko darīt, iegūt pirmajam, ārpus kārtas
- pozitīvās tiesības tiesības, kas ir spēkā dotā laikā un izmainās pēc likumdevēja gribas sakarā ar izmaiņām dzīvē; ar to apzīmē esošās tiesību normas un izmanto šo normu atšķiršanai no atceltām vai normām, kas faktiski zaudējušas spēku, kā arī - no priekšstatiem par normām, kas vēl nav pieņemtas, bet ir vēlamas (likumprojektiem, tiesību idejām utt.)
- pirmdzimtības tiesības tiesības, pēc kurām vecākajam dēlam ģimenē ir īpašas priekšrocības kapitālistiskā mantojuma saņemšanā
- iekšējais normatīvais akts tiesību akts, kuru publisko tiesību subjekts izdevis ar mērķi noteikt savas vai sev padotas institūcijas iekšējās darbības kārtību vai izskaidrot kāda ārējā normatīvā akta piemērošanas kārtību savā darbības jomā (instrukcija, ieteikumi, nolikums u.c.)
- tiesību normu internalizācija tiesību normas realizācijas procesa sastāvdaļa, kurā atsevišķi indivīdi, uzzinot par normas priekšrakstiem, par tiesībām vai iepējām, ko norma rada vai pienākumiem, ko uzliek, kā arī par sekām, kādas var rasties normas neievērošanas gadījumā, izveido sevī vairāk vai mazāk apzinātu attieksmi (pozitīvu, negatīvu, neitrālu) pret šo normu un tās realizāciju
- hipotēze Tiesību normas sastāvdaļa, kura norāda normas īstenošanas priekšnoteikumus, t. i. apstākļus, kādā tā piemērojama
- kriminālprocesuālās tiesības tiesību nozare, kas regulē krimināllietu ierosināšanas, pirmstiesas izmeklēšanas un iztiesāšanas kārtību, kā arī nosaka tiesas, prokuratūras, iepriekšējās izmeklēšanas, izziņas iestāžu un procesu dalībnieku tiesības un pienākumus, izmeklējot un iztiesājot krimināllietas
- kriminālprocesa zinātne tiesību zinātņu nozare, kuras priekšmets ir kriminālprocesuālās tiesības un procesuālā kārtība un kas pēta kriminālprocesuālo likumu, kompetentu valsts iestāžu, amatpersonu un personu darbību to piemērošanā un izpildē, kā arī tiesiskās attiecības, kas rodas kriminālprocesuālās darbības norisē
- tiesu runa tiesīga lietas dalībnieka uzstāšanās pušu debatēs, akopojot tiesas izmeklēšanā konstatētos faktus, izsakot savus apsvērumus vai apsūdzība ir pierādīta vai nav un savus priekšlikumus par piemērojamo sodu
- prejudiciāls jautājums tiesisks jautājums, bez kura iepriekšējas atrisināšanas nav iespējams tiesā izspriest zttiecīgu lietu
- labialodontija Tiešais sakodiens, kurā saskaras augšžokļa un apakšžokļa priekšzobu kožamā virsma
- tievgalis Tievākais (priekšmeta, veidojuma) gals
- šmaugs Tievs un garens, arī samērā garš (par priekšmetiem); arī slaids 1(3)
- slaids Tievs un samērā garš (piemēram, par priekšmetiem)
- smaile Tievs, parasti konusveida, trīsstūrveida, gals (priekšmetam, veidojumam u. tml.)
- il- Tikai pirms "l" - ie-, iekš-, uz-, pār-, pie-, pret-, ne-
- pirmīt Tikko, nesen pagājušajā laikposmā; agrāk; iepriekš
- retinomalācija Tīklenes atmiekšķēšanās
- retinodialize Tīklenes atslāņošanās tās priekšējā daļā vai robainās malas apvidū
- retinodialīze Tīklenes atslāņošanās tās priekšējā daļā vai robainās malas apvidū
- entoretīna Tīklenes iekšējā daļa, kurā ietilpst pieci slāņi un iekšējā robežmembrāna
- iekšējā robežmembrāna tīklenes iekšējais slānis
- neirospongijs Tīklenes iekšējais slānis
- iekšējā oftalmopātija tīklenes, lēcas vai citu acābola iekšējo daļu slimība
- aizstaipīties tikt apklātam (aizsprostotam), aizvelkot priekšā
- atdzimt tikt atjaunotam, uzlabotam, lai varētu no jauna izmantot (par drēbēm, mantām, priekšmetiem)
- palikt tikt atstātam (kādā vietā); atrasties, arī nonākt (kādā vietā) un netikt virzītam, nevirzīties prom (par priekšmetiem)
- iekniebties tikt dziļi iespiestam (kur iekšā) - par nagiem
- iecirsties tikt iecirstam (kur iekšā, parasti neviļus, negribēti) - piemēram, par cirvi, kapli
- iedurties tikt iedurtam, ievirzītam ar spiedienu (kur iekšā) - par ko asu
- ieiet tikt iespiestam, iesistam (kur iekšā) - par priekšmetiem
- ievandīties tikt ievandītam (kur iekšā)
- iegulties tikt ievietotam (kur iekšā, parasti horizontāli)
- iegult tikt ievirzītam, ievietotam (kur iekšā)
- iesagraudāties tikt ievirzītam, parasti neviļus, negribēti (parasti par priekšmetu)
- iziet tikt izdabūtam (no kurienes, kur u. tml.) - par priekšmetu
- iziet tikt izlietotam, patērētam (par produktu); tikt izlietotam (par daudziem vai visiem priekšmetiem)
- nosasvaidīties tikt izmētātam (par priekšmetiem)
- veidoties tikt izstrādātam, gatavotam (par priekšmetiem)
- izatecināties tikt izvirpotam (par koka priekšmetiem)
- nosagraudāties tikt nogrūstam (par priekšmetiem)
- nogulties tikt novietotam horizontāli (kur, uz kā u. tml.) - par priekšmetiem, ķermeņa daļām; novietoties horizontāli (kur, uz kā u. tml.) - par priekšmetiem
- sagult tikt novietotam horizontāli (par vairākiem, daudziem priekšmetiem)
- sagulties tikt novietotam horizontāli (par vairākiem, daudziem priekšmetiem)
- gulties tikt novietotam horizontāli, ieņemt horizontālu stāvokli (par priekšmetiem)
- pagult tikt novietotam zem (kā), arī (kam) apakšā (par priekšmetiem)
- nobraukt tikt novilktam (pār ko, gar ko u. tml.) - par roku, priekšmetu
- pazust tikt nozaudētam; nebūt atrodamam (par priekšmetiem)
- atbildēt tikt pakļautam tiesas procesam; uzņemties atbildību likuma priekšā
- pārvērsties tikt pārveidotam atbilstoši kādām prasībām (piemēram, par priekšmetu, telpu, platību); tikt izmantotam par ko citu
- pārdzimt tikt pārveidotam par ko citu, jaunā kvalitātē (par priekšmetiem, materiāliem u. tml.)
- ceļot tikt pārvietotam (piemēram, par dažādiem priekšmetiem, materiāliem u. tml.)
- pārceļot tikt pārvietotam (uz kurieni, pie kā, kur) - piemēram, par priekšmetiem
- iejukt tikt pavirši, nevērīgi ieliktam (starp daudziem priekšmetiem), tā ka grūti atrast
- panākt tikt pavirzītam šurp (kur, kādā virzienā u. tml.) - par priekšmetiem
- dasalikties tikt pievienotam, piestiprinātam (par priekšmeta detaļām)
- sarindoties tikt sakārtotam, novietotam, arī atrasties rindā (par priekšmetiem, celtnēm, augiem u. tml.)
- nosamiegties tikt saspiestam, nospiestam tā, ka izzūd mitrums (par priekšmetu)
- nosaspiesties tikt saspiestam, nospiestam tā, ka izzūd mitrums (par priekšmetu)
- nokrist tikt strauji, arī ar vēzienu nolaistam (par paceltu priekšmetu)
- taupīties tikt taupītam (par materiālām vērtībām, priekšmetiem u. tml.)
- balstīties tikt uz priekšu, padoties, labi augt
- uzpumpurēties tikt uz priekšu, uz augšu
- uzslieties tikt uzvirzītam, izveidotam virzienā uz augšu (piemēram, par priekšmetiem, celtnēm, to daļām)
- sasamaukties tikt uzvirzītam, uzmauktam (par vairākiem, daudziem priekšmetiem)
- kārties tikt virzītam (ārā no kurienes, kur iekšā u. tml.) - parasti par galvu; tikt virzītam (ārā no kurienes, kur iekšā u. tml.) tā, ka karājas (parasti par roku, kāju, mēli)
- virzīties tikt virzītam, pārvietotam (noteiktā virzienā) - par priekšmetiem
- urbties tikt virzītam, virzīties, parasti ar spiedienu (kur iekšā) - par ko smailu
- kosties tikt virzītiem (kur iekšā, parasti dziļi) un spiestiem kopā, lai ievainotu, arī nogalinātu (par zobiem)
- izaspriesties Tikt, būt izvirzītam, piemēram, uz priekšu, uz sāniem, uz ārpusi (par ķermeņa daļām)
- padoties Tikt, parasti labi, uztvertam, apgūtam, paveiktam (par mācību priekšmetu, darbu, iemaņu u. tml.)
- tīne Tilpuma mērs = 3 pūri = 9 sieki = 162 stopi = 208 litri = 720 riekšavas
- vidējais tilts tilts, kas atrodas starp transportlīdzekļa priekšējo un pakaļējo tiltu
- satīt Tinot (priekšmetu, kādu materiālu), parasti cilindrveidīgi, izveido (to vēlamajā formā)
- ietipināt Tipinot ievirzīties (kur iekšā)
- inventāra kartītes tipveida uzskaites reģistri katra objekta vai priekšmeta uzskaitei
- galantērija Tirdzniecībā vai rūpniecībā - sīku apģērba priekšmetu un tualetes piederumu kopums
- Berga bazārs tirdzniecības, biroju un dzīvojamo ēku komplekss Rīgā, kvartālā starp K. Barona, Marijas, Dzirnavu un Elizabetes ielu, uzbūvēts 1888.-1893. g., projektēts kā tirdzniecības komplekss tikai gājējiem, ietilpa 3-4 stāvu īres nami ar neorenesanses stilā veidotām fasādēm un veikaliem 1. stāvā, bet tā galvenā sastāvdaļa bija kvartāla iekšpusē iebūvētā ēku grupa ar pasāžu 1. stāvā
- dijodtirozīns Tireoglobulīna sastāvdaļa; kavē tireotropā hormona rašanos hipofīzes priekšējā daivā
- tireotropīns Tireotropiskais hormons - hipofīzes priekšējās daivas hormons, kas regulē vairogdziedzera darbību, veicina tā hormonu sintēzi
- TTH Tireotropiskais hormons, ko izdala hipofīzes priekšējā daiva
- krāmu tirgotājs tirgotājs, kas pārdod dažādus, parasti lietotus, priekšmetus
- ārpilsēta Tirgotāju un amatnieku priekšpilsēta, nenocietinātā pilsētas daļa 10.-17. gs.
- tirgus intervence tirgus cenu atbalsta mehānisms, kura mērķis ir nodrošināt noteiktu cenas līmeni iekšējā tirgū
- sīkumtirgus Tirgus, arī tirgus daļa, kur tirgojas ar dažādiem sīkiem, mazvērtīgiem, arī ar veciem, lietotiem priekšmetiem
- post Tīrīt iekšas (piemēram, par zivīm)
- berzt Tīrīt, spodrināt (priekšmetu) ar spēcīgu piespiedienu
- trīt Tīrīt, spodrināt (priekšmetu) ar spēcīgu piespiedienu; berzt (2)
- šaravāt Tīrīt, spodrināt, arī mazgāt ar spēcīgu piespiedienu (priekšmetu)
- attīrīt Tīrot atbrīvot (parasti priekšmetu no netīrumiem, arī no kā nevajadzīga, traucējoša); notīrīt
- iztīrīt Tīrot pilnīgi atbrīvot (piemēram, priekšmetu, telpu, platību) no netīrumiem, arī no kā nevajadzīga, traucējoša
- donna Tituls augstākās kārtas sievietei Itālijā (lieto vārda priekšā)
- donja Tituls augstākās kārtas sievietei zemēs, kur runā spāņu valodā (lieto vārda priekšā)
- dons Tituls augstākās kārtas vīrietim Spānijā un Itālijā (lieto vārda priekšā)
- begs Tituls, ko piešķīra dižciltīgiem, cilšu priekšniekiem, amata personām; bejs
- kalnletes Tjanšana ziemeļu grēdu priekškalnes, kas pakāpeniski kāpļveidīgi paaugstinās līdz 2000 m augstumam kalnu virzienā
- Ašelas kultūra to iedzīvotāju arheoloģiskā kultūra, kuri dzīvoja agrajā akmens laikmeta periodā ārpus Āfrikas - Rietumeiropā, Austrumeiropas vidusjoslā un dienvidos (Krimā un Kaukāzā); nosaukta pēc pirmajiem atradumiem Sentašelā - Amjenas priekšpilsētā (Francijā)
- emprostotonuss Toniski muskuļu krampji, kas savelk galvu un kājas uz priekšu
- tonalitāte Toņu, nianšu, nokrāsu īpatnību kopums (krāsai, gaismēnai); šādu krāsas, gaismēnas īpatnību kopums (piemēram, mākslas darbam, priekšmetam, vielai)
- homotopija Topoloģijas pamatjēdziens, kas formalizēti atspoguļo intuitīvo priekšstatu par nepārtrauktu attēlojuma pārveidojumu
- totēms Totēmismā - dzīvnieks, augs, dabas parādība, priekšmets, ko uzskata par kādas cilvēku kopas senci
- rituāls Tradīcijas vai priekšrakstu noteikta (parasti svinīga) darbība, darbību kopums
- spartakiāde Tradicionālas masu sacensības (piemēram, kādā ražošanas nozarē, mācību priekšmetā)
- učikake Tradicionāls sieviešu kāzu tērps Japānā, ļoti svinīgs kimono paveids, ko valkā tikai līgava vai skatuves priekšnesumos, tas paredzēts valkāšanai virs cita kimono, un tam raksturīga biezi polsterēta apakšmala, kas velkas pa grīdu
- traheoskopija Trahejas iekšējās virsmas apskate ar bronhoskopu
- traheomalācija Trahejas skrimšļu atmiekšķēšanās, bieži piedzimta patoloģija jaundzimušajiem, var rasties arī pēc ilgstošas intubācijas; parasti komplicējas ar mokošu klepu un ekspiratorisku gārgšanu; blakusorgāni, piem., barības vads vai aorta, var saspiest elpvadu un radīt elpas trūkumu
- traheobronhoskopija Trahejas un bronhu iekšējās virsmas tieša apskate ar bronhoskopu
- pusuzkarināmais traktorarkls traktorarkls, kas ar traktora uzkares sistēmu savienots tā, lai arkla priekšējā daļa transporta stāvoklī balstītos uz traktora, bet pakaļējā daļa – uz arkla pakaļējā riteņa
- traktortehnika traktors, kombains vai cita speciāla pašgājēja mašīna ar iekšdedzes motoru, ja tā nav būvēta uz automobiļa bāzes
- transporta rotors transporta ietaise, kas nepārtraukti griežas un ar saviem satvērējiem pārnes pusfabrikātus no viena darba rotora uz citu, kā arī veic sagatavju padošanas un apstrādāto priekšmetu noņemšanas funkcijas
- sniega motocikls transporta līdzeklis, kas paredzēts braukšanai pa sniegu; priekšpusē divas vadslieces, aizmugurē - viena (dažkārt 2) kāpurķēde
- ritenis Transportlīdzekļa elements - rotējošs riņķveida priekšmets, kas saskaras ar ceļa virsmu un padara iespējamu transportlīdzekļa kustību
- bremzēšana Transportlīdzekļa kustības ātruma samazināšana vai tā apstādināšana ar bremzēm iepriekš paredzētajā vietā
- priekšrats Transportlīdzekļa priekšējais ritenis
- buksēšana Transportlīdzekļa riteņu griešanās uz vietas bez kustības uz priekšu
- labās rokas likums transportu satiksmē izmantots princips, kas izriet no satiksmes noteikumiem, ka neregulētā krustojumā vai stāvlaukumos priekšroka veikt kustību ir tam transportam, kurš atrodas pa labi no otra transporta
- aizmaisīties traucējot nonākt kādam priekšā (vietas nozīmē)
- kanope Trauks, kurā senie ēģiptieši ievietoja balzamēto mirušo iekšējos orgānus
- treilyns treilenis, koks priekšējā un pakaļējā plāča sastiprināšanai ratos
- krušņiks Treknums starp cūkas kaklu un priekškājām
- bilharcija Trematodu kārtas divmutes tārpu suga; iekšējs cilvēka parazīts karstākās zemēs
- ietrenkt Trencot panākt, ka (dzīvnieks) ievirzās (kur iekšā)
- ietrenkāt Trenkājot iedzīt (kur iekšā dzīvniekus)
- terce Trešais stāvoklis paukošanās mākslā: roka pagriezta ar dilbi uz iekšu, nagiem uz leju
- mirkstiņi Trešie plakstiņi putnu acīm, kas caurspīdīgas plēves veidā uzvirzās uz acīm no iekšējiem acu kaktiņiem
- ietriekt Triecot panākt, ka (dzīvnieks) ievirzās (kur iekšā)
- aiztriept Triepjot (ko iekšā, priekšā), aizdarīt, aiztaisīt (parasti spraugu, caurumu u. tml.)
- iztriept Triepjot pārklāt (ar kādu vielu, parasti no iekšpuses)
- trigene Trigonometrija (mācību priekšmets)
- endotrikss Trihofīts, kas parazitē mata iekšienē
- trinuška trijkājis poda uzlikšanai pavardā cepļa priekšā
- priekšbura Trijstūra bura vai viena no vairākām trijstūra burām, ko uzvelk fokmasta priekšā
- trijnieks Triju (cilvēku, priekšmetu u. tml.) kopa
- trijādība Triju (piemēram, priekšmetu, parādību, jēdzienu) kopums
- triāde Triju (piemēram, priekšmetu, parādību, jēdzienu) kopums, sistēma
- mašīnadīšana Trikotāžas drānas vai trikotāžas izstrādājumu izgatavošana ar adāmmašīnu no nepārtraukta pavediena ar iepriekšēju pavediena izliekšanu vai bez pavediena izliekšanas
- balaklava trikotāžas vai adīta galvassega, kas paredzēta, lai atklātu tikai daļu sejas; atkarībā no stila un valkāšanas veida neaizsegtas ir acis, mute un deguns vai sejas priekšpuse
- pusloka kanāli trīs pusapļa kanāli iekšējā ausī, līdzsvara orgāna daļa
- šonermasts Trīsmastu buru kuģa priekšējais masts; fokmasts
- tricikls Trīsriteņu mehāniskais transportlīdzeklis, kura izgatavotāja noteiktais maksimālais ātrums pārsniedz 50 km stundā vai kuram ir iekšdedzes motors ar 50 kubikcentimetru vai lielāku darba tilpumu (arī jebkurš cita tipa atbilstīgas jaudas motors) un kura pašmasa nepārsniedz 550 kg
- priekšējais līķis trīsstūra vai četrstūra buras priekšējā mala
- klīverbura Trīsstūraina burinieku priekšbura
- fokbura trīsstūraina priekšbura, kas piestiprināta pie priekšējā masta; foks
- spinakera štagbura trīsstūraina priekšbura, kuras halzstūri piestiprina apmēram vidū sttarp mastu un priekšējo štagu
- bezānfoks Trīsstūraina štagbura, ko paceļ bezānmasta priekšpusē
- breitfoks Trīsstūraina vai četrstūraina rājtakelēta bura, ko ejot ar vēju, paceļ masta priekšpusē
- blupers Trīsstūrveida "vēderaina" priekšbura, kuras priekšlīķis nav piestiprināts pie štagas, fallstūris sasniedz masta topu, viens no apakšējiem buras stūriem (halzstūris) piestiprināts jahtas priekšgalā pie klāja, bet otrs - pie grotbomja pakaļējā gala, lieto bakštagvējā ar spinakeru tā virsvēja pusē
- dene Trīsstūrveida sēdeklis laivas priekšdaļā un pakaļdaļā
- denis Trīsstūrveida sēdeklis laivas priekšgalā un pakaļgalā
- trizulis Trizuļojošs priekšmets
- citotrofoblasts Trofoblasta iekšējais šūnu slānis, kas pārklāj horiju un horija bārkstis grūtniecības pirmajā pusē
- bākšoņa Troksnis, kas rodas kādam priekšmetam iekrītot šķidrumā
- lūsas Troksnis, kas rodas neskanīgiem priekšmetiem krītot vai vienam pret otru dauzoties
- bankš Troksnis, kas rodas priekšmetam nokrītot
- trombolīze Tromba atmiekšķēšanās vai izšķīšana
- tromboblasts Trombocita priekštecis; megakariocīts
- pamatgals Troses gals, kas piestiprināts pie ceļamā vai velkamā priekšmeta
- bruka Trūce - iekšējo orgānu vai dziļo audu izspiešanās zem ādas, muskuļaudos vai ķermeņa dobumos
iekš citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV