ielobīt
ielobīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: paretiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ielobu | ielobām | ielobīju | ielobījām | ielobīšu | ielobīsim |
| 2. pers. | ielobi | ielobāt | ielobīji | ielobījāt | ielobīsi | ielobīsiet, ielobīsit |
| 3. pers. | ieloba | ielobīja | ielobīs | |||
Pavēles izteiksme: ielobi (vsk. 2. pers.), ielobiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ielobot (tag.), ielobīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ielobītu
Vajadzības izteiksme: jāieloba
1.Lobot ievirzīt (kur iekšā).
2.Iesākt lobīt; mazliet, arī vietumis atlobīt.
3.Iestrādāt ar lobītāju (augsnē).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un, lūk, siltajā gaisā atdzimst agrākās balsis un smaržas, uz Anjolo Firencuolas ielas stūra skan Bačas balss, nosmaržo pēc zaļiem zirnīšiem, kas ielobīti vara katlā, un no Doma laukuma tālākā gala atplūst sieviešu balsis – viņas stāv rindā pie Davīni ceptuves un gaida podus ar sutinātām pupām.
- Ja mitrā laikā latvāņa daļas sazaļo, tās kā ziemāju zaļmēslojumu var ielobīt augsnē.
- Sējot agri pavasarī – pākšaugi ( zirņi, pupas) pēcsējā eļļas rutki; daudzgadīgie tauriņzieži, kuriem pirmais pļāvums novākts, bet attāls ielobīts ar apvēršanu augusta vidū.
- Strādājot domāju, ka nebūtu slikti zaļo masu ielobīt augsnes virskārtā, lai veicinātu trūdēšanu.
- Ja paskaitītu, cik naudas pašvaldība pa šiem gadiem ielobījusi mirstošajā Kantrī festivālā un cik vēl ielobīs, īpaši tagad!