ielocīt
ielocīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ieloku | ielokām | ielocīju | ielocījām | ielocīšu | ielocīsim |
| 2. pers. | ieloki | ielokāt | ielocīji | ielocījāt | ielocīsi | ielocīsiet, ielocīsit |
| 3. pers. | ieloka | ielocīja | ielocīs | |||
Pavēles izteiksme: ieloki (vsk. 2. pers.), ielokiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ielokot (tag.), ielocīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ielocītu
Vajadzības izteiksme: jāieloka
1.Lokot ieliekt, mazliet saliekt.
1.1.Ieveidot ielocījuma līniju.
2.Iešūt (lokot pavedienu, piemēram, pagaros pārstaipos).
3.Lokot ievirzīt (kur iekšā).
3.2.sarunvaloda Ar lielu apetīti apēst.
4.Ievingrināt.
Stabili vārdu savienojumiIelocīt kaulus.
- Ielocīt kaulus frazēma — ievingrināt locekļus, locītavas
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Arča nemaz nevar ielocīt garās kājas, kas karājas tantukam sejā.
- Viņš izgludināja savu saspiesto platmali, ielocīja vidū un uzlika galvā.
- Ielocītas no atmiņu klades izplēstajās lapās, lai māte neatrod.
- Šim diezgan komiska izskata kaķim ir uz leju ielocījušās ausis.
- Viņš vēroja, kā viņa ieloka lina salvetes vīna glāzēs.