ielogot
ielogot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ielogoju | ielogojam | ielogoju | ielogojām | ielogošu | ielogosim |
| 2. pers. | ielogo | ielogojat | ielogoji | ielogojāt | ielogosi | ielogosiet, ielogosit |
| 3. pers. | ielogo | ielogoja | ielogos | |||
Pavēles izteiksme: ielogo (vsk. 2. pers.), ielogojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ielogojot (tag.), ielogošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ielogotu
Vajadzības izteiksme: jāielogo
1.Iestiprināt ietvarā (gleznu, attēlu).
2.Norobežot ar apvilktām kontūrām (tekstu).
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ielas pretējā pusē divi pēckara nami ielogo veselu funkcionālisma kvartālu,
- — un viņas attēls sudraba ielogotajā spogulī kļuva pavisam spokains.
- Pa grūtsirdīgai pārdomai, pa skumjai noskaņai ielogoja gaišo bērnību.
- Pa starpu ķīlējās ielogotu gravīru stirpas, pie sienas tām vienkārši neatlika vietas.
- Pārnākusi apsēdās un vairākkārt izlasīja melni ielogotos miršanas sludinājumus.