ieloce
ieloce sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ieloce | ieloces |
| Ģen. | ieloces | ieloču |
| Dat. | ielocei | ielocēm |
| Akuz. | ieloci | ieloces |
| Lok. | ielocē | ielocēs |
1.Divkārt salikta un atlocīta sloksne (piemēram, audumam, tērpam).
2.Vieta (parasti meža, upes) līkumā; lokveida izvietojums; ieloks2.
3.Ieliekums.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Priekšpuse ar divām ielocēm katrā pusē un ar divām iegrieztām kabatām.
- Lai krokojums būtu izteiktāks, dažkārt ieloces tika saņemtas pat dubultā.
- Auduma ieloces efektīgi iezīmēja apaļos plecus un augstās, tvirtās krūtis.
- ar šo griestu ieloci, kur tādi jautri, dejojoši eņģelīši.
- Sievietes aplikušas līdz zemei krītošus audumus vai smalki plisētus ieloču ģērbus.