ieloks
ieloks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ieloks | ieloki |
| Ģen. | ieloka | ieloku |
| Dat. | ielokam | ielokiem |
| Akuz. | ieloku | ielokus |
| Lok. | ielokā | ielokos |
1.Ielocīta vai īpaši iestrādāta (iešūta, ieausta, ieadīta) mala (apģērbam).
2.Vieta (parasti meža, upes) līkumā; lokveida izvietojums; ieloce2.
2.1.Lodveida ieliekums (ķermeņa daļai).
3.Ielogs3.
4.novecojis; joma: poligrāfija Mapēm un līdzīgiem iesējuma darbiem atlokāmās malas.
5.apvidvārds Bārksts.
6.apvidvārds Līgavas pūra mantu kopējs apzīmējums.
7.Metāla plātņu savienojums, apliecot vienas plātnes malu ap otras malu.
Avoti: LLVV, GV, KiV, TlV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sacensības šogad norisinājās Prienu pierobežā Nemunas dabas parka teritorijā upes ielokā.
- Koku ielokā paredzēta vieta lielai teltij, ja nu lietus uznāk.
- Stāmerienas pagasta “ BirzmaļI” ir skaista lauku sēta meža ielokā.
- Mēs ielokā redzam, cik daudz zemes straume ir aiznesusi prom.
- Un tad es ieraugu Vairu Dainu kalna liepu ielokā.