ielīt
ielīt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | ielīstu | ielīstam | ieliju | ielijām | ielīšu | ielīsim |
2. pers. | ielīsti | ielīstat | ieliji | ielijāt | ielīsi | ielīsiet, ielīsit |
3. pers. | ielīst | ielija | ielīs |
Pavēles izteiksme: ielīsti (vsk. 2. pers.), ielīstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ielīstot (tag.), ielīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ielītu
Vajadzības izteiksme: jāielīst
1.Līstot ievirzīties (kur iekšā) – par šķidrumu.
1.1.pārnestā nozīmē Izplatīties (kur iekšā) – par gaismu.
1.2.pārnestā nozīmē Izraisīties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
2.Iesākt līt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šokolādē ielijis ūdens visu sabojās un tā slāņosies, parādīsies kunkuļi.
- Iedvesmu pozitīvām pārvērtībām dos iecere ielīst seno dienu kleitā vai džinsos.
- Tušs patlaban ir visuspēcīgs, liesmas ielīst viņā un piešķir spēku.
- Laine nolēma braukt uz savām mājām Stavernā un ielīst karstā vannā.
- Saule ielija pa muti viņas ķermenī un sasildīja to no iekšpuses.