trīsžuburis
trīsžuburis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | trīsžuburis | trīsžuburi |
| Ģen. | trīsžubura | trīsžuburu |
| Dat. | trīsžuburim | trīsžuburiem |
| Akuz. | trīsžuburi | trīsžuburus |
| Lok. | trīsžuburī | trīsžuburos |
Priekšmets, veidojums, kam ir trīs žuburi.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Maluzvejnieks Ķīšupē mēģinājis tikt pie loma, izmantojot arbaletu, kuram galā pielikta trīsžuburu dakša.
- Ņemu sestā vai ceturtā numura trīsžubura āķi, nokniebju trešo āķi un iekabinu to vīķes mugurā.
- Tomēr naktī pie Rīgas HES pieķerts kāds cits maluzvejnieks, kas ar garā kātā iestiprinātu trīsžuburu āķi bradājis gar ūdenskrātuves malu un mēģinājis izķeksēt zivis.
- Bet reiz tā nu gadījās, ka uz Cēzara galeru paciemoties ieradās pats Neptūns, nesdams trīsžuburi, ar apsūbējušu vara kroni, viss ar aļģēm aplipis, un dažas viņam pazīstamas nāras, ar kurām viņš iepazīstināja arī Cēzaru.
- Turklāt aizvadītā gada nogalē Alfons savai ģimenei, radiem un draugiem sarūpēja vēl kādu pārsteigumu – uzaicināja uz izstādi savā dzīvoklī, kurā bija aplūkojami viņa roku darinājumi no koka – trīsžuburu svečturi, šķīvji, kokgriezumi, ķocīši ar vāciņiem, brošiņas ar dzintariņiem un citas latviešiem tuvas un pazīstamas lietas, kuras joprojām daudziem glabājas sekcijās un plauktos kā ģimenes relikvijas.