iemaršēt
iemaršēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iemaršēju | iemaršējam | iemaršēju | iemaršējām | iemaršēšu | iemaršēsim |
| 2. pers. | iemaršē | iemaršējat | iemaršēji | iemaršējāt | iemaršēsi | iemaršēsiet, iemaršēsit |
| 3. pers. | iemaršē | iemaršēja | iemaršēs | |||
Pavēles izteiksme: iemaršē (vsk. 2. pers.), iemaršējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iemaršējot (tag.), iemaršēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iemaršētu
Vajadzības izteiksme: jāiemaršē
Ieiet, ienākt marša solī (kur iekšā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kaķis iemaršēja istabā.
- Bet visskaļāk rībēja bungas – rībināšana nāca arvien tuvāk un zālē iemaršēja abi koka bundzinieki, par kuriem, klejojot muzeja ekspozīcijā, tik ļoti bija sajūsminājies Tobiass.
- Tam, kas orientējas dzejas lietās, viss pasākums izraisa baiso iespaidu, ka smagiem algotņu kompānijas soļiem tiek iemaršēts tās skaistajā, stingrajā namā, aizbildinoties ar vēlmi apbrīnot tā dārgumus un godību, un acumirklī kļūst skaidrs: viņi apgriezīs kājām gaisā visu kārtību un nama inventāru, viņi tajā iesoļojuši tāpēc, ka nams tik izdevīgi novietots un no tā var apšaudīt priekštilta nocietinājumus vai dzelzceļa līniju, kuru aizstāvēšana ir svarīga pilsoņkarā.
- 17 49 pēc sparīgas soļošanas pa šosejas malu iemaršējam Rīgā
- Pirms pāris nedēļām Hitlera karaspēks bija iemaršējis Prāgā