iemantot
iemantot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | iemantoju | iemantojam | iemantoju | iemantojām | iemantošu | iemantosim |
2. pers. | iemanto | iemantojat | iemantoji | iemantojāt | iemantosi | iemantosiet, iemantosit |
3. pers. | iemanto | iemantoja | iemantos |
Pavēles izteiksme: iemanto (vsk. 2. pers.), iemantojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iemantojot (tag.), iemantošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iemantotu
Vajadzības izteiksme: jāiemanto
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Fantastiski, ja var iemantot tādu mieru, tādu drošības sajūtu...
- Mēdz teikt, ka joga palīdz sakārtot domas un iemantot sirdsmieru.
- Popularitāti iemanto ne tikai mazas mājas, bet arī miniatūri dzīvokļi.
- Loks savulaik iemantoja lielu atpazīstamību, vadot radio raidījumu Zvaigznīšu brīdis.
- Tas liek sliekties domāt, ka advokāts nebija iemantojis nāvīgus ienaidniekus.