iemantot

Lietojuma biežums :

iemantot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

LocīšanaLocīšana

Īstenības izteiksme:

Pavēles izteiksme: iemanto (vsk. 2. pers.), iemantojiet (dsk. 2. pers.)

Atstāstījuma izteiksme: iemantojot (tag.), iemantošot (nāk.)

Vēlējuma izteiksme: iemantotu

Vajadzības izteiksme: jāiemanto

1.Izpelnīties (cieņu, atzinību, slavu u. tml.).

Saistītās nozīmesiegūt, izpelnīties, baudīt.

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

iegūt_2.1 — Panākt, izraisīt (noteiktu attieksmi pret sevi); izpelnīties.

izpelnīties_1.1 — Panākt, izraisīt (noteiktu attieksmi pret sevi).

baudīt₃ nevēlams — Iemantot, iegūt, saņemt.

mantot₃ novecojis — Izpelnīties.

Antonīmi

zaudēt_2.5 — Kļūt tādam, kas vairs neizraisa (iepriekšējo attieksmi pret sevi).

Hiperonīmi

pelnīt₂ — Būt tādam, kam par darbu, rīcību u. tml. pamatoti jāgūst (piemēram, atzinība, nopēlums).

Aptuvenie sinonīmi

rast_2.1 — Veidot, dibināt (kādu stāvokli, situāciju, attiecības).

Tulkojumiearn.

Tulkojumi

(LV šaurāka nozīme) earn, garner

acquire or deserve by one's efforts or actions

[Princeton WordNet 3.0]

1.2.lieto: reti Pārmantot, mantot.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri

Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.

Fantastiski, ja var iemantot tādu mieru, tādu drošības sajūtu...
Mēdz teikt, ka joga palīdz sakārtot domas un iemantot sirdsmieru.
Popularitāti iemanto ne tikai mazas mājas, bet arī miniatūri dzīvokļi.
Loks savulaik iemantoja lielu atpazīstamību, vadot radio raidījumu Zvaigznīšu brīdis.
Tas liek sliekties domāt, ka advokāts nebija iemantojis nāvīgus ienaidniekus.