iemarinēt
iemarinēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iemarinēju | iemarinējam | iemarinēju | iemarinējām | iemarinēšu | iemarinēsim |
| 2. pers. | iemarinē | iemarinējat | iemarinēji | iemarinējāt | iemarinēsi | iemarinēsiet, iemarinēsit |
| 3. pers. | iemarinē | iemarinēja | iemarinēs | |||
Pavēles izteiksme: iemarinē (vsk. 2. pers.), iemarinējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iemarinējot (tag.), iemarinēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iemarinētu
Vajadzības izteiksme: jāiemarinē
1.Marinējot sagatavot, iekonservēt.
1.1.pārnestā nozīmē, vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa Ilgstoši atlikt, nepamatoti aizkavēt (kāda pasākuma realizēšanu, jautājuma izskatīšanu u. tml).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vēl gardāk sanāks, ja dārzeņus iepriekš iemarinēsi kādā sulīgā virumā.
- Strazdiņas kundzei tā garšo žāvēta, bet vislabāk iemarinēta un cepta.
- Kad gatavo salātus, iemarinēto sieru un mērci liek klāt.
- Iemarinēto steiku cep uz grila, ik pa laikam aplejot ar marinādi.
- Sēnes var sacept un glabāt burciņās, iemarinēt vai iesālīt.