iemānīt
iemānīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iemānu | iemānām | iemānīju | iemānījām | iemānīšu | iemānīsim |
| 2. pers. | iemāni | iemānāt | iemānīji | iemānījāt | iemānīsi | iemānīsiet, iemānīsit |
| 3. pers. | iemāna | iemānīja | iemānīs | |||
Pavēles izteiksme: iemāni (vsk. 2. pers.), iemāniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iemānot (tag.), iemānīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iemānītu
Vajadzības izteiksme: jāiemāna
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tās droši vien izplata varas orgāni, lai cilvēkus iemānītu kolhozos.
- Tur gan izrādījies, ka abiem iemānīta visparastākā mājas cūka.
- Sievietes šajā biznesā nebūt nav apspiestas un iemānītas ar viltu.
- Dejošana ir vēl viens lielisks veids, kā iemānīt vairāk kustību ikdienā.
- Kaut kā taču ir « jāiemāna» bērniem vēsture!»