Paplašinātā meklēšana
Meklējam iemantot.
Atrasts vārdos (2):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (19):
- aplīpināt Ar glaimiem un kukuļošanu iemantot kāda simpātijas.
- atgūt Atkal iegūt, iemantot.
- atgriezt Atkal ieviest, panākt, ka iestājas atkal; atdabūt, atgūt, iemantot atkal.
- diedelēt Censties izraisīt, iemantot (vēlamu attieksmi pret sevi), parasti, pazemojot sevi.
- ubagot Censties izraisīt, iemantot vēlamu attieksmi pret sevi, vēlamu stāvokli, parasti, pazemojot sevi.
- līpiķis Cilvēks, kurš ar glaimiem grib iemantot otra labpatikšanu; lipiķis.
- lipiķis Cilvēks, kurš ar glaimiem grib iemantot otra labpatikšanu.
- supozīcija Dažādā jēga, kādu reālā teikumā var iemantot vienā un tajā pašā leksiskajā nozīmē lietots vārds.
- izdabūt Iegūt, iemantot (piemēram, atļauju, padomu), parasti ar pūlēm, grūtībām.
- atrast Iegūt, iemantot.
- iezīst ar mātes pienu iemantot kopš dzimšanas (piemēram, kādu paradumu).
- izdiedelēt Izraisīt, iemantot (vēlamu attieksmi pret sevi), parasti, pazemojot sevi.
- Stokholmas sindroms ķīlnieku pašaizsardzības mehānisms, kas liek iemantot uzbrucēju labvēlību, lai glābtu savu dzīvību.
- tīkot Ļoti vēlēties, gribēt sasniegt (piemēram, kādu stāvokli), iemantot (kādas, parasti garīgas, vērtības).
- meklējumi Mēģinājumi, cenšanās iegūt, iemantot (kādu stāvokli).
- naktsaklums Nepietiekoša redzes piemērošanās tumsai, kas var būt gan iedzimta, gan iemantota.
- pielaimēt Pieburt, piesaistīt; iegūt, iemantot.
- tiekt Sasniegt, iemantot.
- mahājāna Viens no budisma pamatvirzieniem (ziemeļu budisms), kas izveidojās m. ē. sākumā; atzīst, ka pestīšanu var iemantot visi ticīgie.
iemantot citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV