timpanīts
timpanīts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; joma: veterinārijaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | timpanīts | timpanīti |
| Ģen. | timpanīta | timpanītu |
| Dat. | timpanītam | timpanītiem |
| Akuz. | timpanītu | timpanītus |
| Lok. | timpanītā | timpanītos |
Atgremotāju dzīvnieku priekškuņģa pārmērīga izplešanās, tajā uzkrājoties gāzēm; uzpūšanās; timpānija.
Avoti: LLVV