saimniece
Lietojuma biežums :
saimniece sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Zemnieku saimniecības īpašnieka vai nomnieka sieva; zemnieku saimniecības īpašniece vai nomniece; sieviete, kas pārzina, vada, parasti sieviešu, darbu zemnieku saimniecībā.
1.1.Uzņēmuma (parasti neliela) īpašnieka vai nomnieka sieva; šāda uzņēmuma īpašniece vai nomniece.
2.Nama īpašnieka, arī dzīvokļa valdītāja sieva; nama īpašniece, arī dzīvokļa valdītāja.
2.1.Sieviete, kuras rīcībā ir nodota kāda (parasti dienesta) telpa.
2.2.Sieviete attiecībā pret tai piederošu dzīvnieku.
2.3.Sieviete attiecībā pret tai piederošu priekšmetu.
3.Sieviete, kas nodarbojas ar mājsaimniecību savā ģimenē; arī sieviete, kas uzņem viesus (parasti savā mājā); namamāte.
3.1.Sieviete, kas gatavo, arī izsniedz ēdienus (piemēram, ēdnīcā, talkās, viesībās).
3.2.Algota sieviete, kuras pienākums ir veikt, arī pārzināt mājsaimniecības darbus ģimenē.
4.Sieviete, kas pārzina (kādu objektu), vada (piemēram, uzņēmumu, tā daļu), arī organizē, vada (piemēram, pasākumu, norisi), ir noteicēja (kur, pār ko).
Stabili vārdu savienojumiMāsa saimniece.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri