iedunēt
iedunēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iedunu | iedunam | iedunēju | iedunējām | iedunēšu | iedunēsim |
| 2. pers. | ieduni | iedunat | iedunēji | iedunējāt | iedunēsi | iedunēsiet, iedunēsit |
| 3. pers. | iedun | iedunēja | iedunēs | |||
Pavēles izteiksme: ieduni (vsk. 2. pers.), ieduniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iedunot (tag.), iedunēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iedunētu
Vajadzības izteiksme: jāiedun
Dunot ievirzīties (kur iekšā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- ” viņam iedunēja galvā.
- No ratu vienmuļās graboņas Helēnai vēlreiz iedunēja galvā: " Neviens nekad viņai vairs nedos dzīvību."