iedunkāt
iedunkāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iedunkāju | iedunkājam | iedunkāju | iedunkājām | iedunkāšu | iedunkāsim |
| 2. pers. | iedunkā | iedunkājat | iedunkāji | iedunkājāt | iedunkāsi | iedunkāsiet, iedunkāsit |
| 3. pers. | iedunkā | iedunkāja | iedunkās | |||
Pavēles izteiksme: iedunkā (vsk. 2. pers.), iedunkājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iedunkājot (tag.), iedunkāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iedunkātu
Vajadzības izteiksme: jāiedunkā
Iesist ar dūri vai elkoni (parasti pa sāniem, muguru).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Roberts Govorovs iedunkāja zeltzobi, kas klusiņām bija gulējis blakus.
- Vienā brīdī Grēta ar elkoni iedunkāja Klausam, atgriežot viņam modrību. „
- Nezināmu iemeslu dēļ Solānža sākusi liftā sist svainim pa seju un to iedunkāt.
- Pat aklajam redzams, ka esi iemīlējusies, — Lina viņu sazvērnieciski iedunkāja.
- Teiss viņu iedunkā un čukst: “ Aizveries, citādi viņš pamanīs.”