iedurt
Lietojuma biežums :
iedurt 1. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.transitīvs Durot ievirzīt (kur iekšā ko smailu, asu).
1.1.Piespiest (parasti ko smailu kādai virsmai), cieši pieskarties (ar ko smailu kādai virsmai).
1.2.intransitīvs
2.intransitīvs Durot, skarot, arī saskaroties (ar ko smailu, asu), neviļus, negribēti ievainot, radīt sāpes; durot, skarot (ar ko smailu, asu), ievainot, nodarīt sāpes.
2.1.transitīvs Neviļus, negribēti ievirzīt (miesā, ķermenī ko asu, smailu) un ievainot; durot ievirzīt (miesā, ķermenī ko asu, smailu), lai nodarītu sāpes, ievainotu.
2.2.transitīvs Cieši pieskarties (kādam ar ko asu, smailu), lai nodarītu sāpes.
2.3.Pieskaroties radīt sāpes, arī sīku ievainojumu (par ko asu, smailu).
2.4.pārnestā nozīmē; parasti kopā ar: "sirdī" vai "krūtīs" Pēkšņi izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu; pēkšņi izraisīties sāpīgam pārdzīvojumam; iedurties.
3.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Spēji izraisīties (par asām sāpēm); spēji asi iesāpēties; iedurties2.
3.1.Spēji izraisīt nepatīkamu sajūtu, arī sāpes (ausīs) — par asu skaņu; spēji izraisīt nepatīkamu sajūtu, arī sāpes (acīs) — par ļoti spilgtu gaismu.
Stabili vārdu savienojumiIedurt skatienu. Iedurt, (biežāk iebāzt) degunu (arī galvu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri