iedurties
iedurties 1. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Ievirzīties spiediena rezultātā (kādā ķermenī) un ievainot (par ko asu, smailu).
1.1.pārnestā nozīmē; parasti kopā ar: "sirdī" vai "krūtīs" Pēkšņi izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu; pēkšņi izraisīties (par sāpīgu pārdzīvojumu); iedurt.
1.2.pārnestā nozīmē; parasti kopā ar: "smadzenēs" vai "galvā" Pēkšņi rasties un izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu (piemēram, par domu).
2.Spēji izraisīties (par asām sāpēm); spēji asi iesāpēties; iedurt (3).
3.Tikt iedurtam, ievirzītam ar spiedienu (kur iekšā) — par ko asu.
3.1.Kustībā cieši skart (kādu virsmu) — par ko smailu.
Stabili vārdu savienojumiSkatiens ieduras.
Avoti: LLVV