iedunckāt
iedunckāt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iedunckāju | iedunckājam | iedunckāju | iedunckājām | iedunckāšu | iedunckāsim |
| 2. pers. | iedunckā | iedunckājat | iedunckāji | iedunckājāt | iedunckāsi | iedunckāsiet, iedunckāsit |
| 3. pers. | iedunckā | iedunckāja | iedunckās | |||
Pavēles izteiksme: iedunckā (vsk. 2. pers.), iedunckājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iedunckājot (tag.), iedunckāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iedunckātu
Vajadzības izteiksme: jāiedunckā
Avoti: EH
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
- Viens no mazbērniem iedunckāja viņam ribās.
- Mātes iedunckāta, Ilze turpināja sveicināt Gruntmani un Žoržu, bet arvien salika pirkstus krustā aiz muguras.
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.