vante1
vante sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vante | vantes |
| Ģen. | vantes | vanšu |
| Dat. | vantei | vantēm |
| Akuz. | vanti | vantes |
| Lok. | vantē | vantēs |
Atsaite, tauva no jahtas masta gala uz priekšējo tēviņu, kā arī uz abiem sānu bortiem.
Avoti: ME
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Piekritu Krish ka tos kas slepot nemak bet vante leja pa taisno , vajadzetu ipasi bridinat , ka par citu un savam traumam , kas rodas no sadursmes pilniba atbildigi bus vini