biedēklis
biedēklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | biedēklis | biedēkļi |
| Ģen. | biedēkļa | biedēkļu |
| Dat. | biedēklim | biedēkļiem |
| Akuz. | biedēkli | biedēkļus |
| Lok. | biedēklī | biedēkļos |
1.Priekšmets, ar ko cenšas atbaidīt (dzīvniekus).
Stabili vārdu savienojumiGatavais putnu biedēklis; gatavais putnubiedēklis.
- Gatavais putnu biedēklis; gatavais putnubiedēklis frazēma — saka par cilvēku, kam ir nepievilcīgs, arī nekārtīgs izskats
- Kā putnu biedēklis; kā putnubiedēklis nievājoša ekspresīvā nokrāsa — saka, ja kāds ir nepiemēroti ģērbies, izskatās neglīts, stāv nekustēdamies
- Putnu biedēklis apvidvārds, kolokācija — priekšmets (visbiežāk no veca apģērba, lupatām un kārtīm darināts cilvēka atveidojums), ar ko cenšas atbaidīt putnus
2.Ērms, rēgs.
Avoti: LLVV, KnV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tāpat maz efektīvi ir putnu biedēkļi, spīguļi un karekļi.
- pēc biedēkļa, kas sakņots pagātnē un sintezē laikmetu aizspriedumus.
- — Šis biedēklis neļausies ne matus griezt, ne apģērbt.
- – No mums tu neko vairs nedabūsi, tu, pūslīgais biedēkli!
- – Vispirms, aiziesim uz dārzu un izģērbsim putnu biedēkli!