menonīti
menonīts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | menonīts | menonīti |
Ģen. | menonīta | menonītu |
Dat. | menonītam | menonītiem |
Akuz. | menonītu | menonītus |
Lok. | menonītā | menonītos |
menonīte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | menonīte | menonītes |
Ģen. | menonītes | menonīšu |
Dat. | menonītei | menonītēm |
Akuz. | menonīti | menonītes |
Lok. | menonītē | menonītēs |
16. gadsimtā izveidojusies anabaptisma sekta, kas prasa baznīcas priekšrakstu bezierunu ievērošanu un neatzīst bruņotu cīņu; šīs sektas locekļi; mennonieši.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vēlāk uzzinām interesantu lietu, šajā apvidū ir daudz menonītu fermeru.
- Johans un viņa ģimene dzīvo anabaptistu menonītu komūnā Meksikas ziemeļos.
- Viens no apkaimes kolorītiem ir menonīti, kas šeit dzīvo " biezā slānī".
- Tiesa, jaunie menonīti tomēr brauc ar auto, daži pat lietojot mobilo telefonu.
- Un vēl ir pavisam modernie menonīti, kas nesen ieceļojuši pārsvarā no Kanādas un ASV.