iesprakšķēt
iesprakšķēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iesprakšķu | iesprakšķam | iesprakšķēju | iesprakšķējām | iesprakšķēšu | iesprakšķēsim |
| 2. pers. | iesprakšķi | iesprakšķat | iesprakšķēji | iesprakšķējāt | iesprakšķēsi | iesprakšķēsiet, iesprakšķēsit |
| 3. pers. | iesprakšķ | iesprakšķēja | iesprakšķēs | |||
Pavēles izteiksme: iesprakšķi (vsk. 2. pers.), iesprakšķiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iesprakšķot (tag.), iesprakšķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iesprakšķētu
Vajadzības izteiksme: jāiesprakšķ
1.Sprakšķot ielidot (kur iekšā) – piemēram, par dzirksteli.
Avoti: LLVV, ME