ieklibot
Lietojuma biežums :
ieklibot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iekliboju | ieklibojam | iekliboju | ieklibojām | ieklibošu | ieklibosim |
| 2. pers. | ieklibo | ieklibojat | iekliboji | ieklibojāt | ieklibosi | ieklibosiet, ieklibosit |
| 3. pers. | ieklibo | iekliboja | ieklibos | |||
Pavēles izteiksme: ieklibo (vsk. 2. pers.), ieklibojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ieklibojot (tag.), ieklibošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ieklibotu
Vajadzības izteiksme: jāieklibo
Klibojot ieiet, ienākt (kur iekšā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es lēnām iekliboju veikalā ar saviem pāri palikušajiem sešdesmit centiem.
- Novērošanas kamerās redzams, kā klīnikas telpās ieklibo suns.
- No rīta tramvajā iekliboja tante ar ačgārni atvērtu lietussargu, turklāt viscaur slapja un skaļi sacīja: “ Jēzus Marija!
- Un šodien dzirdēju jaunu: “ Kāda veca sieviņa ieklibo gaļas veikalā un vispirms prasa cūkas gaļu, tad teļa un jēra gaļu.
- Un, tiklīdz jautājums bija izteikts, telpā iekliboja maza, salīkusi vecenīte, ar tumšu lakatu apsegusies, balstoties uz nūjas, kas dunēja pret grīdu kā kamīna kruķis.